Augstākās tiesas Senāts – Administratīvās lietas
ECLI:LV:AT:2019:0912.A420179415.2.S Lieta Nr. A420179415, SKA-211/2019 Administratīvo lietu departaments Latvijas Republikas Senāts SPRIEDUMS Rīgā 2019.gada 12.septembrī Tiesa šādā sastāvā: senatori Normunds Salenieks, Dace Mita, Līvija Slica rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2015.gada 23.aprīļa lēmuma Nr. 1-5/52 atcelšanu un 2015.gada 12.februāra lēmuma Nr. 1-5/17 atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar Uzņēmumu reģistra kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.marta spriedumu.
Aprakstošā daļa [1] Trešā persona automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība /Nosaukums/ vērsās Uzņēmumu reģistrā ar pieteikumu par izmaiņu reģistrēšanu. Uzņēmumu reģistrs, norādot uz trūkumiem iesniegtajā protokolā un žurnālā, ar 2014.gada 7.novembra lēmumu atlika izmaiņu ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā un statūtu reģistrēšanu. Lēmums atstāts negrozīts ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2014.gada 10.decembra lēmumu Nr. 1-5/186.
Novēršot trūkumus, 2015.gada 4.janvārī sasaukta jauna biedru kopsapulce. Saņemot trūkumu novēršanas dokumentus, Uzņēmumu reģistrs 2015.gada 12.janvārī un 2015.gada 19.janvārī atkārtoti atlika izmaiņu ierakstīšanu. Lēmumi pamatoti ar to, ka sākotnēji dokumentos bija norādīti lati, nevis euro, un no protokola neizrietēja, ka par vēlāk izdarīto valūtas precizēšanu būtu izlemts atkārtotajā biedru kopsapulcē. Sabiedrība apstrīdēja 2015.gada 12. un 19.janvāra lēmumus, bet Uzņēmumu reģistrs tos atstāja negrozītus ar 2015.gada 12.februāra lēmumu Nr. 1-5/17 (turpmāk – 1. lēmums). 2015.gada 20.februārī pēc atkārtotas dokumentu iesniegšanas, izdarīts ieraksts žurnālā par valdes (pieteicēja /pers. A/ un citu personu) atbrīvošanu un jaunas valdes iecelšanu. Šis lēmums atstāts negrozīts ar Uzņēmumu reģistra 2015.gada 23.aprīļa lēmumu Nr. 1-5/52 (turpmāk – 2. lēmums). [2] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumiem par 1. lēmuma atzīšanu par prettiesisku un 2. lēmuma atcelšanu, un ierosinātās lietas apvienotas vienā tiesvedībā. Pieteicējs pieteikumos norādījis, ka reģistram bija jākonstatē acīmredzamas pretrunas iesniegtajos dokumentos un jau sākotnēji jāatsaka izmaiņu ierakstīšana, sabiedrības biedru sapulci nav sasaukusi tiesību normās paredzēta institūcija un lēmumos vērtēti faktiskie apstākļi, kas ir pretrunā ar reģistra deklarēto, ka tas šādu pārbaudi neveic. [3] Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ar 2017.gada 30.marta spriedumu pieteikumu apmierināja. Tiesas spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [3.1] 1. lēmums ir starplēmums un pēc 2. lēmuma pieņemšanas reģistrētas jaunas izmaiņas reģistrā. Līdz ar to lietā pārbaudāms 2. lēmuma, kas noslēdzis visu procesu kopš sākotnējā pieteikuma Uzņēmumu reģistram 2014.gada 3.novembrī, tiesiskums, izvērtējot arī tā izdošanas procesu. [3.2] Lietā ir strīds par to, vai reģistrs ir pienācīgi izpildījis likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 5.punktā paredzēto dokumentu formas un satura pārbaudi. Tāpat lietā ir strīds, vai reģistram bija tiesības pēc analoģijas piemērot Biedrību un nodibinājumu likuma 36.panta trešo daļu. [3.3] Uzņēmumu reģistrs zīmogu par dokumenta saņemšanas datumu izmanto ne tikai, lai izdarītu atzīmi par dokumentu faktisko saņemšanu, bet arī, lai norādītu, ka iesniegums tiek attiecināts uz jau iepriekš uzsāktu procesu, tādējādi uz pieteikuma tiek norādīti dažādi saņemšanas datumi. Lai arī šāda reģistra prakse var maldināt par dokumenta saņemšanas datumu un neizslēdz izmaiņu izdarīšanu atkārtoti iesniegtajos dokumentos, pati par sevi tā nerada
procesuālus pārkāpumus, kam būtu izšķiroša nozīme lietas iznākumā. [3.4] Pieņemot 2014.gada 10.decembra lēmumu Nr. 1-5/186 reģistram bija pamats pieņemt lēmumu par sākotnējā pieteikuma reģistrācijas atteikumu, jo konstatētie trūkumi nebija novēršami. Proti, reģistra valsts notārs konstatēja, ka nav ievērota sapulces sasaukšanas kārtība un termiņi (vienlaikus paziņots gan par sākotnējo sapulci, gan atkārtoto sapulci, turklāt atkārtotā paredzēta nākamajā dienā pēc sākotnējās, kas izslēdz likumā paredzēto paziņošanu septiņas dienas pirms sapulces sasaukšanas). Dokumentu iesniegšana par no jauna sasaukto sapulci (2014.gada 28.decembrī un atkārtoti 2015.gada 4.janvārī) nav uzskatāma par trūkumu novēršanu 2014.gada 3.novembra pieteikumam, kurā prasīts reģistrēt 2.novembra kopsapulces lēmumus. Tādējādi, 2015.gada 8.janvārī atkārtoti saņemot 2014.gada 3.novembra pieteikumu ar pievienotiem 2.novembra un 2015.gada 4.janvāra kopsapulces protokoliem, pieteikuma reģistrācija bija atsakāma. Turklāt 2.novembra sapulces protokola pievienošana reģistrācijas lietai norāda, ka dokuments ir tiesisks un uz tā pamata izdarīts ieraksts, tomēr šāds secinājums nonāk pretrunā ar starplēmumiem (2014.gada 10.decembra lēmums un 1. lēmums), kuros norādīts uz prettiesisku šīs sapulces sasaukšanas kārtību. [3.5] Reģistra kļūda, pieļaujot novērst trūkumus 2014.gada 3.novembra pieteikumā, novedusi pie prettiesiska rezultāta, jo ar 2. lēmumu pēc būtības atzīts, ka visi iesniegtie dokumenti par valdes pārvēlēšanu atbilst normatīvo aktu prasībām un ir pamats ieraksta izdarīšanai. Tomēr nepieciešams izvērtēt 2. lēmuma tiesiskumu arī saistībā ar lietai pievienoto 2015.gada 4.janvāra kopsapulces protokolu. [3.6] Lietā nav strīda, ka gan sabiedrības 2014.gada 2.novembra, gan 2015.gada 4.janvāra kopsapulci nav sasaukusi valde vai revidents, kam ir šādas tiesības atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta trešajai daļai. Minētā norma neparedz, ka kopsapulci var sasaukt sabiedrības „biedru iniciatīvas grupa” un reģistrs nav konstatējis, ka šī grupa atbilstu normā paredzētajai vienai desmitdaļai biedru, pēc kā pieprasījuma būtu sasaucama ārkārtas kopsapulce. Izvērtējams, vai šādā situācijā bija piemērojama analoģija ar Biedrību un nodibinājumu likuma 36.panta trešo daļu. [3.7] Tiesiskā regulējuma neesība likumā pati par sevi nenozīmē, ka šāds regulējums ir objektīvi nepieciešams no tiesību viedokļa. Sapulces 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs sasaukšanas un ieradušos biedru pārbaudes atļaušana jebkurai personu grupai un pārlieka tiesību piešķiršana mazākuma biedru interešu aizsardzībai var
novest pie nepamatota vairākuma interešu aizskāruma, tādēļ šo interešu savstarpējā ievērošana ir rūpīgi izvērtējama, nosakot tiesisko regulējumu. Nav saskatāms, ka pastāvētu objektīva nepieciešamība aizpildīt šķietamo likuma robu, īpaši reģistra izvēlētajā veidā. Arī bez papildu regulējuma atbilstoši kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums/ statūtu 8.6.punktam sabiedrības biedri var prasīt biedru kopsapulces sasaukšanu tiesā, ja valde vai revidents neievēro likuma prasības. Pat vērtējot tiesību normās paredzēto tiesību aizsardzības kārtību kā mazefektīvu (procesa ilguma dēļ), tiesiskais risinājums dažādo grupu interešu līdzsvarošanai ir likumdevēja kompetencē. Komerclikumā un Biedrību un nodibinājumu likumā ietvertie situāciju regulējumi līdzīgās situācijās norāda, ka mazākuma biedru aizsardzība var tikt regulēta ar dažādām procedūrām. Reģistrs nav pamatojis, kādēļ Biedrību un nodibinājumu likuma 36.pantā būtu ietverts tik vispārīgs princips, ka būtu piemērojama analoģija. Turklāt lēmumā pretrunīgi norādīts uz nepieciešamību piemērot analoģiju, vienlaikus norādot, ka reģistra kompetencē nav to faktisko apstākļu pārbaude, kas saistīta ar analoģijas piemērošanas nepieciešamības konstatāciju. Šāda reģistra prakse, bez faktisko apstākļu pārbaudes veicot tiesību normu piemērošanu pēc analoģijas, nav atzīstama par atbilstošu demokrātijas un likumības principam. [4] Uzņēmumu reģistrs iesniedza kasācijas sūdzību par spriedumu. Sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. [4.1] Tiesa piemērojusi likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.pantu, bet tas attiecas uz komercreģistrā reģistrējamu subjektu.
Garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība ir uzņēmumu reģistra žurnālā ierakstāms subjekts un tam ir piemērojams 8.pants. [4.2] Tiesas konstatētos dokumentu trūkumus bija iespējams novērst ar jaunu sapulci vai arī labojot iespējamu kļūdu norādītajos sapulču datumos.
Iepriekš šādai 8.panta trešās daļas interpretācijai piekritušas arī tiesas. Reģistram nebija pamata prasīt, lai vienlaikus ar trūkumu novēršanu sākotnējā pieteikumā sabiedrība iesniegtu arī jaunu pieteikuma veidlapu, jo tajā trūkumu nebija. [4.3] Ar 2. lēmumu izdarītā ieraksta pamatojošais dokuments ir sabiedrības 2015.gada 4.janvāra sapulces protokols. Nav saprotams, kādēļ tiesa uzskatījusi, ka ieraksta pamatā būtu arī 2014.gada 2.novembra sapulces protokols. [4.4] Tiesa, vērtējot analoģijas piemērošanu, nav ņēmusi vērā, ka likumdevējs reģistra piemērotās tiesības ir piešķīris biedrību biedriem un arī šādā gadījumā kādam jāveic sapulces sagatavošanas darbi un kopsapulces dalībnieku pārbaude. Turklāt 2015.gada 6.novembrī stājās spēkā grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta trešajā daļā, novēršot pastāvējušo likuma robu un tieši paredzot attiecīgās tiesības. Reģistrs arī nesaskata, kā sapulces sasaukšana varētu aizskart biedrību tiesības, jo sapulcē piedalās un par izvirzītajiem jautājumiem balso visi biedri. Tiesas norāde, ka tiesiskais risinājums kopsapulces sasaukšanai šādā situācijā būtu vēršanās tiesā, vienlaikus kā piemēru minot uz 13 gadu ilgu tiesvedību, liecina par formālu pieeju jautājuma risināšanā. [4.5] Tiesa nepamatoti saista analoģijas piemērošanu ar faktisko apstākļu pārbaudi. Reģistram nebija jāpārbauda, vai sanākušie ir kooperatīvās sabiedrības biedri, vai sapulci sasaukusi desmitā daļa un vai biedri sākotnēji lūguši valdi sasaukt sapulci, kas būtu faktisko apstākļu pārbaude. [5] Trešā persona paskaidrojumos piekrīt kasācijas sūdzības argumentiem.
Motīvu daļa [6] No tiesas sprieduma argumentācijas izriet divi pamati 2. lēmuma atzīšanai par prettiesisku – apstāklis, ka 2014.gada novembrī iesniegtā iesnieguma izskatīšanai vajadzēja noslēgties jau decembrī, proti, 2. lēmumam nevajadzēja tikt pieņemtam, un apstāklis, ka 2015.gada janvāra dalībnieku sapulci sasaucis subjekts, kam nav šādu tiesību. Kasācijas sūdzībā izteikti iebildumi pret abiem tiesas konstatētajiem pamatiem. [7] Tiesa norādījusi, ka 2. lēmums, ar kuru noslēgusies 2014.gada novembrī iesniegtā pieteikuma izskatīšana, ir prettiesisks, jo Uzņēmumu reģistram jau sākotnēji vajadzēja konstatēt trūkumu nenovēršamo raksturu un atteikt reģistrēt izmaiņas, nevis atlikt to reģistrēšanu, dodot laiku trūkumu novēršanai. Tiesa šo secinājumu pamatojusi ar to, ka jaunas sapulces sasaukšanas gadījumā nebūtu iespējama iepriekš iesniegtā pieteikuma izskatīšana, bet gan būtu jāsniedz jauns pieteikums, turklāt divu sapulču protokolu pievienošana lietai rada pretrunas. Šie tiesas apsvērumi paši par sevi atzīstami par nepietiekamiem lēmuma prettiesiskuma konstatēšanai.
Lai gan starplēmumu prettiesiskums var ietekmēt arī galīgā lēmuma tiesiskumu un tiesa pareizi konstatējusi, ka lietā pārbaudāms tieši galīgā lēmuma tiesiskums, starplēmumu trūkumi novērtējami kontekstā ar to ietekmi uz galīgo lēmumu. Tiesa, uzsverot nepieciešamību jau sākotnēji atteikt ieraksta izdarīšanu, nav ņēmusi vērā, ka izskatāmajā lietā tiesas norādītais atteikuma pamats (sapulces sasaukšanas kārtības neievērošana) nebūtu bijis šķērslis trešajai personai rīkoties analoģiski tam, kā tā rīkojusies trūkumu novēršanai, proti, izsludināt jaunu sapulci un atkārtoti lūgt Uzņēmumu reģistram veikt ierakstus žurnālā. Ievērojot, ka izskatāmajā lietā pieteikuma iesniegšanas datumam nav ietekmes uz žurnālā ierakstāmajām ziņām, tiesa nav pietiekami pamatojusi, kā tiesas konstatētais procesuālais pārkāpums pēc būtības būtu varējis ietekmējis lietas apstākļu norisi vai 2. lēmuma saturu. Kasācijas sūdzībā pamatoti norādīts, ka ar 2. lēmumu par tiesisku atzītā ieraksta pamatā bijuši tieši 2015.gada 4.janvāra sapulces protokolā atspoguļotie lēmumi.
Lēmuma atzīšana par prettiesisku vienīgi tādēļ, ka trešā persona nav atkārtoti iesniegusi reģistram pieteikumu par tādu pašu ziņu ierakstīšanu žurnālā, būtu nepamatoti formāla. [8] Kā otrs patstāvīgs pamats 2. lēmuma atzīšanai par prettiesisku spriedumā norādīta nepamatoti piemērota analoģija ar Biedrību un nodibinājumu likuma 36.pantu, atzīstot vienu desmitdaļu biedru par tiesīgiem sasaukt kopsapulci. Šajā jautājumā Senāts pievienojas tiesas veiktajai Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta trešās daļas interpretācijai un secinājumam, ka analoģija nebija piemērojama, un tiesas apsvērumus neatkārto.
Papildus jau norādītajiem tiesas argumentiem, ņemams vērā, ka pārbaude par to, vai sapulces sasaukšanas kārtība atbilst tiesību normu formālajām prasībām (atšķirībā no faktiski veikto sasaukšanas darbību pārbaudes), ir Uzņēmumu reģistra kompetencē. Turklāt no Senāta atziņām citās lietās, kurās bijis strīds par sapulci sasaukt tiesīgām personām, neizriet, ka personu loks, kuras ir tiesīgas sasaukt sabiedrību biedru vai akcionāru sapulces, varētu tikt paplašināts ārpus likumā tieši noteiktā (piemēram, Senāta 2014.gada 4.jūlija sprieduma lietā Nr. A420760110 (SKA-343/2014) 7.punkts, 2016.gada 26.februāra sprieduma lietā Nr. A420758410 (SKA-53/2016) 7.punkts). Ievērojot kazuistisko regulējumu dažādu Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstāmo subjektu organizēšanā (gan atsevišķas nodaļas likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, gan arī atsevišķus normatīvos aktus, kas noteic šo subjektu darbību), tiesa pamatoti norādīja uz nepieciešamību pirms analoģijas piemērošanas konstatēt vispārīgu principu attiecībā uz attiecīgo šo subjektu reģistrācijas aspektu. Tas, ka jau pēc 2. lēmuma pieņemšanas likumdevējs izdarījis grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, paredzot tajā regulējumu, kas pēc būtības atbilst Uzņēmumu reģistra piemērotajam, neietekmē minētos apsvērumus. Šiem grozījumiem nav atpakaļvērsta spēka, turklāt no attiecīgā likumprojekta anotācijas izriet, ka likumdevējs iecerējis nevis skaidrāk precizēt jau pastāvošu regulējumu, bet gan noteikt jaunu. [9] Kasācijas sūdzībā pamatoti norādīts, ka Uzņēmumu reģistrs nepārbaudīja dokumentos norādītās informācijas patiesumu (faktiskos 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs apstākļus), kas būtu vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē (sal. Senāta 2018.gada 14.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-251/2018 ( ECLI:LV:AT:2018:1214.A420171515.2.S) 8.punkts), tomēr nav saprotama šī argumenta ietekme uz lietas risinājumu. Reģistra veicamās pārbaudes formālā daba nav savienojama ar reģistra vērtējumu par to, vai atkāpes no sapulces sasaukšanas kārtības varēja ietekmēt tajā pieņemtos lēmumus un, attiecīgi, vai šādas atkāpes tādēļ būtu pieļaujamas. Atkārtotas sapulces sasaukšana, jo sākotnējā sapulce kvoruma trūkuma dēļ nav lemttiesīga, liecina par nelielu sapulces dalībnieku skaitu, kas, iespējams, var būt saistīts tieši ar likumam neatbilstoši sasauktas sapulces tiesībspējas neatzīšanu un secīgu tās neapmeklēšanu. Līdz ar to ir iespējams, ka sapulcē pieņemtos lēmumus ietekmē ne tikai faktiskās darbības sapulces sasaukšanā, bet arī sasaukšanas
kārtības formālā atbilstība likuma prasībām. Kasācijas sūdzības argumenti par pretējo attiecīgi ir noraidāmi. [10] Uzņēmumu reģistrs kasācijas sūdzībā pamatoti norāda, ka garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība ir uzņēmumu reģistra žurnālā ierakstāms subjekts, kam piemērojams likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.pants, nevis 14.pants, kas attiecas uz komercreģistrā ierakstāmu subjektu. Lai arī tiesa kļūdaini atsaukusies uz abām normām, nav saskatāms, ka minētais būtu varējis ietekmēt sprieduma rezultātu, tādēļ tas nav pamats sprieduma atcelšanai. [11] Ievērojot, ka Senāts atzinis par pamatotu pārsūdzētā sprieduma argumentu daļu, kas veidoja patstāvīgu pamatu 2. lēmuma atzīšanai par prettiesisku, konstatētie sprieduma trūkumi nav pamats tā atcelšanai un spriedums atstājams negrozīts.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Senāts nosprieda Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.marta spriedumu, bet Uzņēmumu reģistra kasācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.
N. Salenieks D. Mita L. Slica 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs