Augstākās tiesas Senāts – Administratīvās lietas

ECLI:LV:AT:2019:0912.A420338615.2.S Lieta Nr. A420338615, SKA-193/2019 Administratīvo lietu departaments Latvijas Republikas Senāts SPRIEDUMS Rīgā 2019.gada 12.septembrī Tiesa šādā sastāvā: senatori Normunds Salenieks, Dace Mita, Līvija Slica rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Uzņēmumu reģistra 2015.gada 9.jūnija lēmuma Nr. 1-5/69 un 2015.gada 31.jūlija lēmuma Nr. 1-5/101 atcelšanu, sakarā ar Uzņēmumu reģistra un trešās personas AS „Energofirma „Jauda”” kasācijas sūdzībām par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 24.marta spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa [1] Trešās personas AS „Energofirma „Jauda”” kārtējā akcionāru sapulce pieņēma vairākus lēmumus, tostarp, par statūtu 4.punkta papildināšanu ar 4.2. un 4.4.punktu. Statūtu grozījumi reģistrēti Uzņēmumu reģistrā ar valsts notāra 2014.gada 19.maija lēmumu. Ar Jelgavas tiesas 2014.gada 10.novembra spriedumu civillietā Nr. C15207014 sapulces lēmums papildināt statūtu 4.punktu atzīts par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža. [2] 2015.gada 7.maijā trešās personas kārtējā akcionāru sapulce pieņēma lēmumu par statūtu 4.punkta izteikšanu jaunā redakcijā un izmaiņām valdes un padomes sastāvā. Statūtu grozījumi reģistrēti ar valsts notāra 2015.gada 1.jūnija lēmumu. Pieteicējs – trešās personas akcionārs /pers. A/ – šo lēmumu apstrīdēja. [3] Ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2015.gada 9.jūnija lēmumu Nr. 1-5/69 (turpmāk – 1. lēmums), atsaucoties uz sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, valsts notāra 2014.gada 19.maija lēmums atzīts par prettiesisku daļā par statūtu grozījumiem. [4] Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2015.gada 31.jūlija lēmumu Nr. 1-5/101 (turpmāk

–2. lēmums) valsts notāra 2015.gada 1.jūnija lēmums atstāts negrozīts. [5] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par 1. lēmuma un 2. lēmuma atcelšanu, iebilstot, ka 1. lēmums neatbilst tiesas spriedumam, bet 2. lēmums – likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 5.punktam. [6] Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ar 2017.gada 24.marta spriedumu pieteikumu daļēji apmierināja, atzīstot par prettiesisku 2. lēmumu, bet pārējā daļā pieteikumu noraidīja. Tiesas spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [6.1] Pieteicējs uzskata, ka 1. lēmums ir prettiesisks, jo reģistrs ar tā pieņemšanu nav izpildījis spriedumu civillietā. Atbilstoši Komerclikuma 289.pantam pienākums izpildīt šādu nolēmumu attiecas uz komercsabiedrību, nevis reģistru. Atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.4panta pirmajai daļai, Komerclikuma 10.panta pirmajai daļai un Administratīvā procesa likuma 83.panta pirmajai daļai reģistra pienākums, saņemot spriedumu, ir pārskatīt tos lēmumus, kuri pieņemti, pamatojoties uz par spēkā neesošo atzīto akcionāru sapulces lēmumu. Līdz ar to 1. lēmums atzīstams par tiesisku. [6.2] Iebilstot pret 2. lēmumu, pieteicējs norāda, ka 2015.gada maijā grozītie statūtu noteikumi par to, ka komercsabiedrības darbiniekam, kas ir personāla akciju īpašnieks, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, viņa personāla akcijas bez atlīdzības iegūst komercsabiedrība, ir pretrunā Komerclikuma 255.pantam un Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105.pantam. Pēc būtības tādus pašus secinājumus izdarījusi tiesa, atzīstot par spēkā neesošiem iepriekšējo statūtu redakciju, un tiesas spriedums grozījumu reģistrēšanas brīdī bija reģistra rīcībā. [6.3] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 5.punkts uzliek reģistram pienākumu pārbaudīt, vai statūtos ietverto noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Statūtu apjoma atbilstības normatīvajiem aktiem pārbaude ietver sevī pienākumu pārliecināties, vai statūtos ir Komerclikuma 144.pantā prasītās ziņas, ievērojot, ka netiek aizskarts privāttiesisko attiecību dalībnieku privātautonomijas princips. Ievērojot minēto, dokumentu satura pārbaudes pienākums tulkojams sašaurināti, proti, reģistram jāpārbauda vai statūtos ietverto noteikumu esība nav tieši un nepārprotami aizliegta ar likumu, kā arī formālie jautājumi par statūtu atbilstību likumam. [6.4] Atbilstoši Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 8.punktam statūtos var tikt iekļauti no likuma atšķirīgi akciju atsavināšanas noteikumi.

Tomēr reģistrs, pieņemto 2. lēmumu, nav pārliecinājies, vai statūtu grozījumos minētās ziņas un noteikumi nav pretrunā ar iepriekš komersanta reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem vai ierakstiem. Proti, ar spriedumu, kurš pievienots sabiedrības reģistrācijas lietai, ir atzīts, ka statūtu noteikumi, kuri paredz, ka komercsabiedrības darbiniekam vai valdes loceklim, atstājot darba (amata) vietu, viņam piederošās komercsabiedrības personāla akcijas bez atlīdzības pāriet sabiedrības īpašumā, ir pretrunā ar Komerclikuma 255.panta astoto daļu un Satversmes 105.pantu un akcionāru sapulces lēmums, ar kuru šādi noteikumi pieņemti, ir atzīts par spēkā neesošu. Tā kā arī 2015.gada maija statūtu grozījumu 4.3.punkts, lai arī izteikts citiem vārdiem, satur tādus pašus noteikumus, tie ir pretrunā spriedumam. Līdz ar to reģistram bija pienākums atlikt dokumentu reģistrāciju, nosakot termiņu trūkumu novēršanai. [6.5] 2. lēmums ir zaudējis spēku, jo 2016.gada 7.jūnijā reģistrēts jauns ieraksts, līdz ar to iespējama vienīgi 2. lēmuma atzīšana par prettiesisku.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs [7] Trešā persona iesniedza kasācijas sūdzību par spriedumu daļā, kurā pieteikums apmierināts (par prettiesisku atzīts 2. lēmums). Sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. [7.1] Tiesa nepareizi interpretējusi likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 5.punktu. Tiesa nepamatoti paplašināja normas tvērumu, norādot uz reģistra pienākumu pārbaudīt iesniegto statūtu grozījumu atbilstību tiesu nolēmumiem sabiedrības akcionāru savstarpējos strīdos un salīdzināt dažādas statūtu redakcijas. Ievērojot, ka reģistram nav akcionāru strīdu izskatīšanas funkcija, trešās personas ieskatā ir pamatots pirmās instances tiesas secinājums, ka reģistra kompetencē neietilpst statūtu grozījumos un jaunajā statūtu redakcijā ietverto ziņu un noteikumu tiesisko seku izvērtēšana. [7.2] Spriedumā ietverti pretrunīgi argumenti par reģistra kompetenci. No vienas puses, tiesa norāda, ka Jelgavas tiesas sprieduma izpilde ir komercsabiedrības pienākums un reģistrs nespēj izvērtēt statūtu noteikumu atbilstību visiem normatīvajiem aktiem, bet, no otras, ir paplašināta reģistra kompetence. Tiesas spriedums ir arī konceptuāli neizpildāms. Pat atbilstoši tiesas argumentiem par spēkā neesošu būtu jāatzīst strīdus noteikums par personāla akciju apriti starp akcionāriem un komercsabiedrību pēc darba tiesiskajām attiecībām, nevis viss 4.statūtu punkts. [7.3] Tiesa nepareizi interpretējusi likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta ceturto daļu un tā piemērota nepareizi sistēmiskā aspektā. Ja tiesa būtu piemērojusi Komerclikuma 286.pantu, kas paredz vispārējās jurisdikcijas tiesas kontroli par akcionāru sapulču lēmumiem, tiesa neatzītu 2. lēmumu par prettiesisku. Ņemams arī vērā, ka no reģistra darbībām, pievienojot statūtus lietai, nav atkarīga statūtu spēkā esamība. [8] Uzņēmumu reģistrs iesniedza kasācijas sūdzību par spriedumu daļā, kurā pieteikums apmierināts (par prettiesisku atzīts 2. lēmums). Sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. [8.1] Atbilstoši Komerclikuma 286.panta pirmajai daļai likumdevējs paredzējis, ka tikai vispārējās jurisdikcijas tiesa likumā noteiktos gadījumos var atzīt akcionāru sapulcē pieņemtos lēmumus par spēkā neesošiem. Reģistram šādu tiesību izšķirt civiltiesiska rakstura strīdu nav. [8.2] Reģistra valsts notārs pārbauda, vai komercsabiedrības statūtu grozījumos un jaunajā statūtu redakcijā ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst konkrētajam spriedumam, kā arī normatīvajiem aktiem, tomēr valsts notāra kompetencē neietilpst statūtu ziņu un noteikumu tiesisko seku

izvērtēšana. Valsts notārs nevērtē, kāpēc tiesa atzinusi pār spēkā neesošu konkrēto sapulces lēmumu, bet gan ņem vērā sprieduma nolemjošajā daļā konstatēto, ka konkrētais sapulces lēmums atzīts par spēkā neesošu. [8.3] Ja tikusi sasaukta jauna akcionāru sapulce, reģistram nav pamata uzskatīt, ka iepriekš pieņemts tiesas nolēmums par citiem lēmumiem būtu attiecināms arī uz vēlāk pieņemtiem lēmumiem. Reģistra valsts notārs varētu vērtēt, vai šādi akcionāru sapulces lēmumi nav identiski, tomēr arī tas ne vienmēr būs pamats, lai nereģistrētu pieteiktās izmaiņas, jo lēmumu atzīšana par spēkā neesošiem var būt saistīta arī ar, piemēram, konkrētās sapulces sasaukšanas kārtību. Turklāt arī niecīgas izmaiņas var kardināli mainīt statūtu saturu. Tiesas argumentācija ir pretrunīga, jo vienlaikus secināts, ka jautājums par statūtos iekļauto vienošanos vērtējams civilprocesuālā kārtībā, un arī, ka valsts notāram šie noteikumi tomēr bija jāvērtē. [8.4] Tiesa arī nepamatoti norādījusi, ka Jelgavas tiesas spriedums pievienots komersanta reģistrācijas lietai. Izskatāmajā lietā uz sprieduma pamata netika izdarīti ieraksti un tiesas spriedums nav lietai pievienojams dokuments, pamatojoties uz likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 17.pantu.

Motīvu daļa [9] Lietā ir strīds par likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 5.punkta interpretāciju un piemērošanu, precīzāk, par no tās izrietošajām Uzņēmumu reģistra kompetences robežām. Izvērtējot sprieduma un kasācijas sūdzību argumentus, Senāts atzīst, ka spriedums nav pamatots un ir atceļams. [10] Senāta judikatūrā atzīts, ka atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.pantā noteiktajai Uzņēmumu reģistra kompetencei, reģistrs pārbauda, vai pieteikumam par izmaiņu izdarīšanu reģistrā ir pievienoti šādai reģistrācijai tiesību normās noteiktie dokumenti un iesniegto dokumentu atbilstību tiesību normu prasībām, taču nepārbauda lēmuma pieņemšanas faktiskos apstākļus (piemēram, Senāta 2015.gada 17.decembra lēmuma lietā Nr. SKA-1444/2015 (A420432712) 7.punkts). Arī tiesa pārsūdzētajā spriedumā atsaukusies uz šo Senāta judikatūru un tiktāl par apgabaltiesas izdarītajiem secinājumiem iebildumi kasācijas sūdzībās nav celti. Arī Senāts nesaskata pamatu atkāpties no šīm atziņām. [11] Atsaucoties uz šo judikatūru, tiesa secinājusi, ka reģistram noteiktais dokumentu satura pārbaudes pienākums interpretējams sašaurināti un pārbaudāms, vai statūti atbilst formālajām likuma prasībām, kā arī vai tajos ietverto noteikumu esība nav tieši un nepārprotami aizliegta ar likumu.

Tāpat tiesa konstatējusi, ka Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 8.punkts pieļauj iekļaut statūtos no likuma atšķirīgus akciju atsavināšanas noteikumus.

Prettiesiskumu Uzņēmumu reģistra rīcībā tiesa saskatīja tieši apstāklī, ka reģistrs nav pārbaudījis statūtu grozījumu atbilstību reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem, proti, spriedumam civillietā. Šāds tiesas secinājums balstīts uz neargumentētu pieņēmumu, ka konkrētais spriedums ir reģistrācijas lietai pievienots dokuments, kā arī kļūdainu reģistram noteiktā pārbaudes pienākuma tvērumu. [12] Atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 17.pantam komersanta reģistrācijas lietai pievienojami dokumenti, uz kuru pamata izdarīti komercreģistra ieraksti, kā arī citi likumā noteiktie dokumenti. Kā pamatoti kasācijas sūdzībā norādījis Uzņēmumu reģistrs, uz Jelgavas tiesas sprieduma pamata netika izdarīti ieraksti trešās personas reģistrācijas lietā (tostarp 1. lēmums nebija sprieduma izpilde, bet gan reģistra iniciatīva, iegūstot ziņas par ieraksta prettiesiskumu). Tiesa arī nav norādījusi, ka pastāvētu cits likumā paredzēts pamats sprieduma pievienošanai lietai atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 17.pantam. Tādējādi tiesas sprieduma centrālajam argumentam, ka reģistram bija jāpārbauda grozījumu atbilstība spriedumam kā vienam no lietai pievienotajam dokumentam, trūkst pamatojuma. [13] Tomēr arī neatkarīgi no Jelgavas tiesas sprieduma pievienošanas reģistrācijas lietai šāda pārbaude būtu nesaderīga ar Uzņēmumu reģistra parasti veicamās pārbaudes apjomu. Lai gan nav šaubu, ka Uzņēmumu reģistra kompetencē ietilpst arī iesniegto dokumentu satura atbilstības pārbaude, iestādes kompetences robežas tomēr nav paplašināmas līdz tiesvedībai raksturīgai tiesību jautājumu pārbaudei vai strīda izskatīšanai. Dokumentu juridiskā spēka vai tajā ietverto ziņu atbilstības normatīvajiem aktiem vai citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem apšaubīšana vērtējama kā izņēmuma gadījums (Senāta 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr. SKA-136/2015 (A420625810) 10.punkts un senatoru kolēģijas 2016.gada 9.augusta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-346/2016 (A420625810) 6.punkts). Tik padziļināts statūtu noteikumu saturisks izvērtējums, kāds izriet no tiesas sprieduma motivācijas (grozījumu salīdzināšana ar iepriekš pieteiktajiem statūtu grozījumiem un sprieduma argumentiem, kuru dēļ sapulces lēmums par iepriekš izdarītajiem grozījumiem atzīts par spēkā neesošu), nav piemērots komercreģistra vešanas iestādes resursiem un kompetencei. Šāds statūtu satura izvērtējums ir tiesas kompetencē konkrētas tiesvedības ietvaros (izskatot jautājumu par sapulces lēmuma tiesiskumu), kam paredzēti gan

attiecīgi resursi, gan atbilstoša procedūra, kā arī ieinteresētās personas iniciatīva. Papildus norādāms, ka, lai gan tas tieši neietekmē iestādes kompetenci 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs pārsūdzēto lēmumu pieņemšanas laikā, sprieduma taisīšanas laikā spēkā esošais likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst pārbaudīt statūtos iekļautās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) privāttiesiskās vienošanās saskaņā ar Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 8.punktu (proti, attiecībā uz īpašiem daļu atsavināšanas noteikumiem). Tādējādi šāda interpretācija atbilst arī likumdevēja aktuālajam priekšstatam par Uzņēmumu reģistra kompetenci. [14] Ievērojot minētos apsvērumus, atzīstams, ka tiesa nepareizi interpretējusi likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 5.punktu un nepareizi novērtējusi iestādes pienākumu robežas. Šādos apstākļos tiesas spriedums pārsūdzētajā daļā par 2. lēmumu ir atceļams, nododot lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Ievērojot, ka sprieduma atcelšanas pamats atbilst kasācijas sūdzību galvenajiem argumentiem, detalizētāks citu argumentu izvērtējums nav lietderīgs.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta pirmās daļas 1.punktu, 348.panta pirmās daļas 2.punktu un 351.pantu, Senāts nosprieda Atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 24.marta spriedumu pārsūdzētajā daļā, ar kuru par prettiesisku atzīts Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2015.gada 31.jūlija lēmums Nr. 1-5/101, un nodot lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.

Atmaksāt trešajai personai AS „Energofirma „Jauda”” par kasācijas sūdzību samaksāto drošības naudu 70 euro.

Atmaksāt Uzņēmumu reģistram par kasācijas sūdzību samaksāto drošības naudu 70 euro.

Spriedums nav pārsūdzams.

N. Salenieks D. Mita L. Slica 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.