Kurzemes apgabaltiesa – Civillietas
Lieta Nr.C69184118 Lietas arhīva Nr.CA-0083-19/10 ECLI:LV:KUAT:2019:0628.C69184118.7.S S P RIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Liepājā 2019.gada 28.jūnijā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja:
Z.Zaiceva tiesneši A.Klaiše un R.Vīva ar sekretāri E.Mazo izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā civillietu AS “SEB banka” prasībā pret /persona A/ par parāda piedziņu sakarā ar /persona A/ apelācijas sūdzību par Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 30.oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa [1] AS “SEB banka” cēlusi tiesā prasību pret /persona A/, lūdzot piedzīt parādu 110 017,58 EUR, kas sastāv no atlikuma pēc nomas priekšmeta pārdošanas 105 474,56 EUR, procentu maksājumiem 1469,36 EUR un līgumsoda 3073,66 EUR. [1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka starp SIA “SEB līzings” kā iznomātāju un SIA /Nosaukums/kā nomnieku tika noslēgti Finanšu līzinga līgumi. Saskaņā ar šiem līgumiem iznomātājs pēc nomnieka izvēles 540 345 EUR vērtībā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN), iegādājās un nodeva nomnieka turējumā un lietošanā nomas priekšmetus – divus Mono-Transserviss CD-1251 komplektā ar virsbūvi kravas kasti (līguma numuri G054027, G055502), automašīnu Volvo FH 62 R (līguma numurs G054029), trīs automašīnas Volvo FH 4x2 (līguma numuri G040305, G040307, G040308) un automašīnu Volvo FH (līguma numurs F085506). [1.2] Starp SIA “SEB Līzings” un atbildētāju /persona A/ noslēgts galvojuma līgums, saskaņā ar kuru atbildētājs uzņēmās galvot par SIA /Nosaukums/ saistībām kuras izriet no minētajiem līgumiem. [1.3] 2013.gada 1.jūlijā iznomātājs vienpusēji izbeidza līgumu darbību, uz līgumu darbības izbeigšanas dienu bija izrakstīti un neapmaksāti rēķini par summu 30 792,83 EUR.
Atbilstoši līgumu nosacījumiem, nomas priekšmetus iznomātājs pārņēma savā valdījumā, veikti novērtējumi un nomas priekšmeti pārdoti izsolē.
Uz nomas priekšmetu pārdošanas brīdi to atlikusī vērtība bija 180 274,56 EUR (bez PVN 18%), no kuras tika atņemta pirkuma maksa 74 800 EUR, tādējādi iznomātājam no nomnieka ir tiesības prasīt 105 474,56 EUR (bez PVN). [1.4] Ar Liepājas tiesas 2014.gada 20.janvāra spriedumu pasludināts SIA /Nosaukums/ maksātnespējas process. SIA “SEB līzings” nenodrošinātā kreditora prasījums tika atzīts par kopējo summu 189 323, 97 EUR. 2014. gada 23. jūlijā SIA /Nosaukums/ ir likvidēts. [1.5] Starp iznomātāju SIA “SEB līzings” un AS “SEB banka” noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītājam tika nodoti prasījumi pret iznomātāja parādniekiem ar visām pie prasījumiem piederošām un pastāvošām tiesībām, kas radušās no līzinga līgumiem. [2] Ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 30.oktobra spriedumu prasība pilnībā apmierināta.
No atbildētāja prasītājas labā piedzīts atlikums pēc nomas priekšmetu pārdošanas 105 474, 56 EUR, procentu maksājums 1469, 36 EUR, līgumsods 3073, 66 EUR un tiesas izdevumi 2508, 17 EUR. Atzītas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas.
Spriedums pamatots uz turpmāk minētiem motīviem. [2.1] Lietā nav strīda par noslēgtajiem Finanšu līzinga līgumiem un līguma noteikumiem, kā arī par to, ka nomnieks nav veicis maksājumus saskaņā ar grafiku. Pierādīta ir prasība daļā par nomas maksas 28 604,87 EUR, procentu maksājumu 1469,36 EUR, līgumsoda 3073,66 EUR maksājumu savlaicīgu neveikšanu.
Iznomātājam, pamatojoties uz Finanšu līzinga līguma 8.2.5.3.punktu bija tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt saistību pirmstermiņa izpildi, kā arī atbilstoši 8.4.1.punktam pārņemt valdījumā nomas priekšmetu un pārdot to pēc sava ieskata trešajai personai par cenu, kas nav mazāka par neatkarīga sertificēta īpašuma vērtētāja noteikto ātrās realizācijas vērtību.
Transportlīdzekļu novērtēšanu veicis sertificēts vērtētājs, nosakot tiem faktisko un piespiedu pārdošanas vērtību. Tiesai nav pamata apšaubīt vērtētāja kvalifikāciju un kompetenci.
Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt līzinga objektu pārdošanas tiesiskumu, transportlīdzekļi pārdoti par cenu virs piespiedu pārdošanas vērtības.
Ņemot vērā līguma 8.5.1. punktu prasītāja ir tiesīga saņemt atlikumu pēc nomas priekšmetu pārdošanas, kas aprēķināti kā starpība no nesaņemtajiem līzinga maksājumiem uz līguma izbeigšanas brīdī un atgūto summu no līzinga objekta pārdošanas, pavisam 105 474,56 EUR. [2.2] Tiesas ieskatā starp SIA “SEB līzings” un /persona A/ noslēgtie Galvojuma līgumi atbilst Civillikuma 1692.-1695.panta nosacījumiem un atzīstami par ekspromisorisku galvojumu 1702.panta otrās daļas izpratnē, šajā gadījumā atbildētājam atsakoties no Civillikuma 1702.panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām, prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka. [2.3] Lietā strīds nepastāv par to, ka saskaņā ar 2017.gada 31.oktobrī starp SIA “SEB līzings” un AS “SEB banka” noslēgto līgumu par prasījumu cesiju prasījuma tiesības pret SIA /Nosaukums/, kas izriet no Līguma Nr. F085506, Nr.G040305, Nr.G040307, Nr.G040308, Nr.G054027, Nr.G054029, Nr.G055502 ir nodotas prasītājai. [2.4] Tiesa nepiekrīt atbildētāja argumentam, ka prasība ir noraidāma, jo prasījumam ir iestājies noilgums saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:33 Anonīms sistēmas lietotājs Ņemot vērā Komerclikuma 1., 388., 389., 406. pantu un šī likuma Pārejas noteikumu 16.pantu, noilguma termiņš no komercdarījuma izrietošajiem prasījumiem, kuri slēgti, piemēram, līdz 2010.gadam var iestāties 2013.gada 1.janvārī, ja normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.
Tiesa ņēmusi vērā Civillikuma 1896., 1902. - 1906. pantu nosacījumus, secinot, ka SIA /Nosaukums/ pienākums izpildīt no Finanšu līzinga līguma izrietošās saistības un samaksāt parādu iestājās 2013.gada 1.jūlijā, kad SIA “SEB līzings” paziņoja par vienpusēju atkāpšanos no līgumiem. [2.4.1] Ar Liepājas tiesas 2014. gada 20. janvāra spriedumu pasludināts SIA /Nosaukums/ maksātnespējas process. SIA “SEB līzings”
2014.gada 20.februārī administratoram iesniegusi nenodrošinātā kreditora prasījumu 189 323,97 EUR, ko administrators atzinis pilnā apmērā un iekļāvis kreditoru prasījumu reģistrā.
Ar Liepājas tiesas 2014. gada 23. maija lēmumu maksātnespējas process izbeigts, pamatojoties uz to, ka 2014. gada 15. aprīlī administrators nosūtījis kreditoriem ziņojumu par parādnieka mantas neesamību ar priekšlikumu izbeigt maksātnespējas procesu sakarā ar maksātnespējas procesa pabeigšanu. [2.4.2] Atbildētājam 2017.gada 10.martā un 2018.gada 4.janvārī nosūtīti atgādinājumi par neizpildītām saistībām.
Saskaņā ar Civillikuma 1905.pantu 2017.gada 10.marta atgādinājums atbildētājam pārtrauc noilgumu un tas skaitāms no 2017.gada 25.marta, t.i., no datuma līdz kuram atbildētājam bija jāsamaksā parāds.
SIA “SEB līzings” prasība pret atbildētāju 2017.gada 10.oktobrī iesniegta Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesā, ar kuras lēmumu šķīrējtiesas process izbeigts.
Prasība Kurzemes rajona tiesā iesniegta 2018.gada 19.martā.
Prasības iesniegšana tiesā vai šķīrējtiesā saskaņā arī saskaņā ar Civillikuma 1902.pantu pārtrauc noilgumu.
No minētā tiesa secina, ka prasītāja bija veikusi darbības, kas pārtrauc Komerclikuma 406.pantā noteikto noilguma termiņu – 3 gadus. Šāda nostāja pausta arī Augstākās tiesas 2017.gada 14.decembra spriedumā SKC-265/2017. [3] Par šo tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis atbildētājs /persona A/, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā.
Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minētiem argumentiem. [3.1] Tiesa pareizi ir norādījusi, ka kreditora prasījuma iesniegšana administratoram pārtrauc noilgumu, bet kļūdaini ir norādījusi, ka noilgumu pārtrauc viss apstākļu kopums - parādnieka mantas neesamības konstatēšana un maksātnespējas procesa izbeigšana.
Lai pārtrauktu noilgumu no prasītājas puses ir jāseko tiešai un konkrētai rīcībai- jāceļ prasība, jāatgādina par parādu, vai konkrētajā gadījumā atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajā kartībā jāsniedz kreditora prasījums.
Atbilstoši Civillikuma 1902.pantam prasītāja ir pārtraukusi noilgumu 2014.gada 20.februārī, iesniedzot savu kreditora prasījumu galvenā parādnieka maksātnespējas procesā un ar 2014.gada 21.februāri ir sācies jauns noilguma termiņa tecējums. [3.2] Prasītāja 2014.gada 11.decembrī, atbildot uz atbildētāja pieprasījumu, nosūtījusi atbildētājam vēstuli “Par informācijas sniegšanu”, kurā norādīts atbildētāja neatmaksātās pamatsummas atlikums un izrakstītie un nesamaksātie rēķini. Jauni rēķini nav izsniegti, nav izteikts ne atgādinājums, ne lūgums saistības izpildīt.
Ņemot vērā, ka 2014.gasa 11.decembrī prasītāja ir tikai atbildējusi uz atbildētāja pieprasīto informāciju un nav pieprasījusi atbildētājam izpildīt saistības kādā konkrētā termiņā, prasītājas vēstule nav traktējama kā atgādinājums izpildīt saistības un līdz ar to nepārtrauc noilgumu. [3.3] Faktiski pirmo atgādinājumu par parādsaistību izpildi atbildētājs ir saņēmis 2017.gada 10.martā, ar paziņojumu, kurā lūgts līdz 2017.gada 24.martam izpildīt saistības 110 602, 26 EUR.
Uzskata, ka par saistībām kuras izriet no Finanšu līzinga līgumiem un par kuriem atbildētājs ir galvojis, noilgums ir pārtraukts 2014.gada 20.februārī, nākamais paziņojums ir tikai 2017.gada 10.martā, tātad vairāk kā pēc 3 gadiem, kā rezultātā saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu ir iestājies noilgums. [3.4] Prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu prasības summas pamatošanai, proti, nav iesniegti ne nomas objektu novērtējumi, ne to faktiskie ieņēmumi izsolē, kā rezultātā atbildētājs nevar pārliecināties par prasības summas pamatotību. [3.5] Prasība ir noraidāma, jo prasītājs nav izlietojis prasījuma tiesības pret atbildētāju likumā noteiktajā termiņā, kā rezultātā iestājies noilgums un saistības tiesība izbeigusies, kā arī prasības summas apmērs nav pierādīts. [4] Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzēja pārstāve prasību neatzina par pamatotu un lūdz to noraidīt uz apelācijas sūdzībā norādīto argumentu pamata.
Prasītājas pārstāve prasību uzturēja, lūdzot to apmierināt, savukārt apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu. Paskaidroja, ka lietā atrodas rakstveida pierādījumi, no kuriem ir iespējams izsekot tehnikas pārdošanas procesam.
Motīvu daļa [5] Pārbaudījusi pierādījumus, noklausījusies pušu paskaidrojumus, tiesas kolēģija uzskata, ka prasība pamatota un apmierināma pilnīgi. [5.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmās daļas noteikumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā. [5.1.2] Savukārt, atbilstoši Civilprocesa likuma 430. panta trešajai daļai lietā strīds nepastāv par tādiem pirmās instances tiesas nodibinātiem faktiem, kā to, ka starp SIA “SEB līzings” kā iznomātāju un SIA /Nosaukums A/ (pēc nosaukuma maiņas - SIA /Nosaukums/)kā nomnieku tika noslēgti prasības pieteikumam pievienotie Finanšu līzinga līgumi, saskaņā kuriem SIA “SEB līzings” pēc nomnieka izvēles par 540 345 EUR, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN), iegādājās un nodeva nomnieka turējumā un lietošanā pirmās instances tiesas spriedumā uzskaitītos nomas priekšmetus.
Nav strīda arī par to, ka /persona A/ uzņēmās galvot par šīm SIA /Nosaukums/ saistībām kā pats parādnieks jeb ekspromisorisko galvojumu. [5.1.3] Atbildētājs nav apstrīdējis arī faktu, ka ir saņēmis 2013. gada 1. jūlija iznomātāja Paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no Finanšu līzinga līgumiem, jo uz līgumu darbības izbeigšanas dienu bija izrakstīti un neapmaksāti rēķini par summu 30 792,83 EUR (1.sēj., lietas 118. – 124. lapa) un, ka atbilstoši Finanšu līzinga līgumu nosacījumiem, nomas priekšmetus iznomātājs pārņēma savā valdījumā un nomas priekšmeti pārdoti izsolē. [5.1.4] Strīds nepastāv par to, ka uz nomas priekšmetu pārdošanas brīdi prasītāja norādījusi to atlikušo vērtību 180 274,56 EUR (bez PVN 18%), no kuras tika atņemta saņemtā pirkuma maksa 74 800 EUR, tādējādi iznomātājam no nomnieka ir tiesības prasīt 105 474,56 EUR (bez PVN). [5.1.5] Lietā netiek apstrīdēts fakts, ka ar Liepājas tiesas 2014.gada 20.janvāra spriedumu pasludināts SIA /Nosaukums/ maksātnespējas process, kura ietvaros SIA “SEB līzings” 2014.gada 20. februārī iesniegtais nenodrošinātā kreditora prasījums tika atzīts par kopējo summu 189 323, 97 EUR. [5.1.6] Atbildētājs nav apstrīdējis arī starp iznomātāju SIA “SEB līzings” un AS “SEB banka” noslēgto cesijas līgumu tiesiskumu. [5.2] Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts noilguma pārtraukums 2014.gada 20.februārī, kad prasītāja atbilstoši Maksātnespējas likuma 178.105.228.254 19.06.2026. 16:33 Anonīms sistēmas lietotājs 73.pantā noteiktajam iesniedza nenodrošinātā kreditora prasījumu, atbildētājam piekrītot pirmās instances tiesas secinājumam, ka noilguma pārtraukums attiecībā pret galveno parādnieku, pārtrauc noilgumu arī attiecībā pret galvinieku. [5.2.1] Atbildētājs uzskata, ka parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšana, mantas neesamības konstatēšana vai maksātnespējas procesa izbeigšana nevar kalpot par pamatu noilguma pārtraukšanai, tādēļ atbildētāja ieskatā, 2014. gada 21. februārī sācis tecēt jauns noilguma termiņš. [5.3] Taču, prasītājas 2014.gada 11.decembrī sūtītā atbilde, kas nosaukta par “Par informācijas sniegšanu” atbildētāja ieskatā nav traktējama kā kreditora atgādinājums izpildīt saistību, tādēļ tā nepārtrauc noilgumu. Šādu savu argumentu atbildētājs pamato ar Augstākās tiesas 2017.gada 4.jūlija spriedumā lietā SKC -248 sniegtajām atziņām.
Šis apstāklis dod pamatu atbildētājam uzskatīt, ka prasītāja ir nokavējusi Komerclikuma D daļas 406. pantā paredzēto trīs gadu noilguma termiņu, jo atgādinājumu par neizpildītām saistībām prasītāja nosūtījusi tikai 2017.gada 10.martā (2.sēj., lietas 8. – 12. lapa), proti, pēc trīs gadu noilguma termiņa. Turklāt prasītāja nav izmantojusi tiesības vērsties uzreiz pie galvinieka. [6] Šādus atbildētāja argumentus tiesas kolēģija atzīst par nepamatotiem turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [6.1] Atbilstoši Civillikuma 1692.pantam, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.
Galvojums pamatā ir blakus saistība, kuras uzdevums ir kalpot par citas galvenās parāda saistības nodrošinājumu (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 1998, 179.lpp.).
Civillikuma tiesību normas, kas regulē galvojuma institūtu (1692.-1715.pants), paredz divu veidu galvojumus: 1) neekspromisoriskais galvojums (kad kreditoram ar prasību vispirms ir jāvēršas pie galvenā parādnieka un tikai pēc tam pie galvinieka); 2) ekspromisoriskais galvojums, kad galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, atsakoties no Civillikuma 1702. panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors vispirms vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka.
Atbildētājs ir uzņēmies ekspromisorisko galvojumu, saskaņā ar ko kreditoram nav pienākuma vērst savu prasību pret galveno parādnieku un viņš, iestājoties saistību izpildes termiņam, ir tiesīgs uzreiz vērsties pie galvinieka, nevēršoties nemaz pret galveno parādnieku, jo galvinieks atbild par parādu, tiklīdz ir pārkāpta parādnieka saistība.
Taču vērsties pa priekšu pie galvinieka, nevis galvenā parādnieka, lai panāktu saistības izpildījumu pretēji atbildētāja ieskatam, ekspromisoriskā galvojuma gadījumā ir kreditora tiesība, nevis pienākums.
Ievērojot galvojuma kā saistības nodrošinājuma būtību, galvojums atzīstams nevis par patstāvīgu, bet gan papildu jeb akcesoru saistību, kura daudzējādā ziņā atkarīga no galvenā parāda. Galvojuma akcesoritātes princips expresis verbis nostiprināts Civillikuma 1694.pantā, nosakot, ka galvojumam ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds. Galvojuma akcesoritātes princips caurvijas visiem Civillikuma noteikumiem par galvojumu, definējot galvojuma atkarību no galvenās saistības un pakārtojot galvojuma rašanos, apmēru, pastāvēšanu un izbeigšanos galvenā parāda dinamikai (Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 27.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-86/2011 (C05061306) 12.2.1.punktu; sprieduma SKC-45/2017 7.punktu). [6.2] Strīds nepastāv par to, ka konkrētā gadījumā kreditors izvēlējās vērsties pie galvenā parādnieka, 2014.gada 20.februārī piesakot kreditora prasījumu maksātnespējas procesā par kopējo summu 189 323, 97 EUR un šo nenodrošinātā kreditora prasījumu atzina parādnieks. Maksātnespējas procesa laikā saistības netika dzēstas un ar Liepājas tiesas 2014.gada 23.maija lēmumu parādnieka maksātnespējas process izbeigts. [6.3] Tiesas kolēģija ņem vērā, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, vai ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku (Civillikuma 1710. un 1712.pants).
Tā kā galvenais parādnieks nav izpildījis aizdevuma līguma saistības, minēto Civillikuma normu izpratnē nevar runāt par galvojuma saistības izbeigšanos jeb secināms, ka galvojuma saistība joprojām ir spēkā, un kreditors var prasīt tās izpildīšanu.
Komerclikumā paredzētais regulējums attiecībā uz noilgumu ir speciālā tiesību norma attiecībā pret vispārējo noilguma termiņu, kas paredzēts Civillikuma 1895.pantā.
Izvērtējot atbildētāja argumentus par noilguma piemērošanu, tiesas kolēģija ņem vērā Augstākās tiesas 2017.gada 26.jūlija spriedumā lietā Nr.SKC-327/2017 atzīto, ka Komerclikuma 406.panta norma, kurā paredzēts noilguma, tā sauktais, speciālais (saīsinātais) termiņš komercdarījumiem, neregulē šī termiņa aprēķināšanas noteikumus. [..] Tas nozīmē, ka Komerclikuma 406.panta speciālai tiesību normai, izšķirot konkrēto strīdu, priekšroka dodama vienīgi attiecībā uz noilguma termiņu (trīs gadi), kas atšķiras no vispārējā tiesību normā – Civillikuma 1895.pantā paredzētā (desmit gadi), bet jautājumā, kas skar noilguma termiņa noteikšanu, Komerclikuma 406.panta normai prioritāra piemērojamība nevar tikt piešķirta tādēļ, ka tā minēto jautājumu neregulē, t.i., nesatur noteikumus, kuri papildina vai ierobežo vispārējās tiesību normas (Civillikuma 1902.-1906.pants).
Tādējādi tiesas kolēģijai ir pienākums izvērtēt apstākļus, kas atbilstoši vispārējās tiesību normās paredzētajam regulējumam var iespaidot noilguma iestāšanās fakta nodibināšanu, īpaši pie nosacījuma, ja atbildētājs izmantojis savas tiesības atsaukties uz noilguma termiņa notecējumu un prasītājs atsaucies uz apstākļiem, kas pārtrauc noilgumu. [6.4] Līdz ar to, lemjot jautājumu par noilgumu prasības celšanai, uz ko norādījis atbildētājs, tiesas kolēģija izvērtē apstākļus, kas var ietekmēt noilguma iestāšanos, tajā skaitā noilguma pārtraukumu.
Kā atzīts tiesību doktrīnā, skaidrojot Civillikuma 1902. pantā definētā jēdziena „noilguma pārtraukums” būtību, noilguma pārtraukums [..] nozīmē to, ka ar pārtraukuma brīdi sāk tecēt jauns noilguma termiņš. Noilguma pārtraukuma sekas attiecas arī uz citiem Civillikuma 1905. un 1906. pantā norādītajiem gadījumiem (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 1998, 362.lpp.).
Atbilstoši Civillikuma 1905.pantam atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu. Savukārt šā likuma 1906.pants noteic, ka noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.
Lietā ir nodibināts, ka parādnieks ir atzinis kreditora saistību maksātnespējas procesa ietvaros (2. sēj., lietas 17. - 22. lapa) un saskaņā ar tiesību zinātnieku skaidrojumu “noilguma pārtraukums attiecībā pret galveno parādnieku pārtrauc noilgumu arī attiecībā pret galvinieku” (..) kas izriet no galvojuma akcesorās dabas (K.Torgāns. Saistību tiesības l dala, Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 114.lpp.; Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. (1401.-2400.p.), Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskajā redakcijā. Rīga: Mans īpašums, 1998, 219. lpp.).
Turklāt, kā atzīts tiesu praksē, jāņem vērā, ka galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Līdz ar to, galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kurš nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Turpretī galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi.
Minētais ir pamats tam, lai galvojuma mērķim piešķirtu prioritāti pār galvojuma akcesoritāti, kā rezultātā gadījumā, kad galvenais parādnieks – komercsabiedrība -izbeidzas (tā tiek izslēgta no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu), galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:33 Anonīms sistēmas lietotājs saistību, vienlaikus arī kreditora prasījums pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļūst par patstāvīgu (Augstākās tiesas 2011.gada 27.aprīļa spriedumu lietā SKC-86).
Pie šādiem apstākļiem nav pamatota apelācijas sūdzības iesniedzēja atsauce uz Augstākās tiesas 2017.gada 4.jūlija spriedumu lietā Nr.SKC248/2017 attiecībā uz kreditora atgādinājumam izvirzītajām prasībām, jo lietā ir nodibināts, ka ar Liepājas tiesas 2014.gada 23.maija lēmumu maksātnespējas process izbeigts, savukārt, ar LR Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2014.gada 23. jūlija lēmumu SIA /Nosaukums/ izslēgts no komercreģistra (2.sēj., lietas 14. lapa).
Līdz ar to no 2014. gada 23. jūlija galvojums no papildu saistības pārtapa par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī kreditora prasījums pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļuva par patstāvīgu.
Tādēļ, ņemot vērā, ka atbildētājs atzīst atgādinājuma saņemšanu 2017. gada 10. martā, secināms, ka prasībai nav iestājies noilgums, jo pretēji apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentam, maksātnespējas procesa izbeigšana un parādnieka likvidācija ir tieši attiecināma uz noilgumu. [7] Tiesas kolēģijas ieskatā pamatoti pirmās instances tiesa atzinusi, ka lietā nodibinātie fakti, uz kuru pamata izdarīts secinājums, ka prasība pret galveno parādnieku nebija noilgusi, ir pamats, lai nevērtētu prasītājas 2014.gada 11.decembra vēstuli atbildētājam (2.sēj., lietas 1. – 7. lapa).
Taču tā kā apelācijas sūdzībā atbildētājs savus iebildumus par noilguma pārrāvumu pamatojis ar šī dokumenta neatbilstību kreditora atgādinājuma kritērijiem, tiesas kolēģija, atbildot uz apelācijas sūdzību, piekrīt /persona A/ argumentam, ka Augstākās tiesas 2017.gada 4.jūlija spriedumā lietā SKC248 tik tiešām ir secināts, ka “kreditora atgādinājums ir darījums Civillikuma 1403. panta izpratnē, jo tas, pārtraucot noilgumu, groza starp kreditoru un parādnieku pastāvošās tiesiskās attiecības. Tādēļ uz šo atgādinājumu attiecināmi vispārīgie noteikumi par gribas izteikumu.
Viena līdzēja gribai nav nozīmes, ja tā netiek darīta zināma otram līdzējam. Tādēļ, lai gan atgādinājums formāli ir vienpusējs darījums – to var veikt kreditors viens pats bez parādnieka piekrišanas, tomēr tas groza iepriekš nodibinātās no aizdevuma līguma izrietošās divpusējās tiesiskās attiecības. Līdz ar to, lai šāds atgādinājums varētu grozīt iepriekš pastāvējušās divpusējās tiesiskās attiecības, tas ir jādara zināms parādniekam. Doktrīnā norādīts, ka šādos gadījumos gribas izteikumam ne vien jābūt vērstam parādnieka virzienā, bet tam turklāt jābūt izteiktam tādā veidā, lai adresāts parastos apstākļos varētu rēķināties ar tā saņemšanu (Brox/Walker. Allgemeiner Teil des BGB, Rn.143, citēts pēc Balodis K. Ievads civil tiesībās. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 157.lpp.).
Augstākās tiesas ieskatā kreditora atgādinājumam, lai tas būtu ielasāms Civillikuma 1905.pantā, ir jābūt paziņotam individuāli un personiski parādniekam, un tajā jābūt nepārprotami paustai kreditora gribai prasīt konkrētas saistības izpildi.”
Strīds lietā nepastāv par to, ka 2014. gada 11. decembra prasītājas vēstuli atbildētājs ir saņēmis, tātad tā ir paziņota /persona A/ individuāli un personiski. [7.1] Ņemot vērā apelācijas sūdzības argumentus, tiesas kolēģija atzīst, ka 2014.gada 11.decembra prasītājas vēstules satura noskaidrošanai, nepieciešams noskaidrot prasītājas (kreditora) gribu, kas izteikta vēstulē.
Kā norādīts Augstākās tiesas 2017.gada 31.marta spriedumā lietā SKC-144, tad tiesību doktrīnā atzīts, ka izšķirošais faktors iztulkošanā ir darījuma dalībnieku gribai, viņu izrādītajam nodomam. Darījumu tulkošanā svarīgi ir noskaidrot tā tiesisko pamatu (causa eficiens) un mērķi (causa finalis) (sal. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgajā zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1998, 76.lpp.).
Civillikums neatzīst formālu pieeju darījumu iztulkošanai.
Darījuma iztulkošanas mērķis ir uzzināt darījuma dalībnieku patiesu gribu; to situāciju, kuru puses patiesībā gribēja (S.Rudāns. Saistību tiesību komentāri. IV. Tiesisku darījumu iztulkošana. Jurista vārds, 2006.gada 9.maijs, Nr.18 (421)).
Tādējādi tiesai, iztulkojot līgumu, ņemot vērā visus apstākļus, vispirms jācenšas noskaidrot līdzēju faktiskais kopīgais nodoms un patiesā griba.
Atbilstoši Civillikuma 1504.pantam tiesai, iztulkojot darījumu, vispirms jāskatās uz tajā lietoto vārdu nozīmi un, ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu. Ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums un darījuma dalībnieka skaidri izsacītais vai kā citādi izrādītais nodoms (Civillikuma 1505.pants).
Tikai tad, ja saskaņā ar Civillikuma 1504.-1505.pantu līdzēju patieso nodomu nevar noskaidrot un no darījuma izriet dažādas iztulkojumu iespējas, tiesai jāpiemēro Civillikuma 1507.-1509.pants.
Šāda tiesisku darījumu iztulkošanas kārtība nostiprināta arī tiesu praksē (Augstākās tiesas 2004.gada 1.decembra spriedumu lietā Nr. SKC642/2004, 2015.gada 27.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-152/2015 (C32284011) un 2017.gada 12.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-3/2017 (C29543112)). [7.2] Apelācijas instances tiesa par nepamatotu un lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu atzīst atbildētāja argumentu, ka prasītājas 2014.gada 11.decembrī sūtītā atbilde uz atbildētāja pieprasījumu, kas nosaukta par “Par informācijas sniegšanu” un kurā norādīts atbildētāja neatmaksātās pamatsummas atlikums un izrakstītie un nesamaksātie rēķini, kā arī pielikumā pievienoti 27 dokumenti (2.sēj., lietas 1. – 7. lapa), nepārtrauc noilgumu, jo, atbildētāja ieskatā, tā neatbilst “kreditora atgādinājuma” kritērijiem, jo tajā nav izteikts ne atgādinājums, ne pieprasījums izpildīt saistību.
Pretēji šādam atbildētāja apgalvojumam, apelācijas instances tiesa konstatē, ka no prasītājas sniegtās informācijas satura šajā, 2014. gada 11. decembra vēstulē skaidri un nepārprotami secināms gan kreditora atgādinājums, gan vēlme saņemt no atbildētāja saistību izpildījumu konkrēti norādot tās apmēru.
Tiesas kolēģija ņem vērā, ka minētajā dokumentā ir uzskaitīti visi saistību nodibinošie darījumi, konkrētās summas, norādīts, kad un kādu iemeslu dēļ SEB līzings vienpusēji atkāpās no līgumiem, precīzi atspoguļotas kreditora veiktās darbības ar līzinga priekšmetiem pēc atkāpšanās no līgumiem, parādnieka nesamaksātie rēķini, maksātnespējas procesā veiktās darbības, maksājamās summas veidošanās princips, proti norādīts, ka prasītā summa veidojas kā starpība starp summu, kas iegūta, pārdodot nomas priekšmetus un nesaņemtajiem nomas maksājumiem.
Visbeidzot vēstules noslēgumā ir norādīts: “Jūsu neizpildītās saistības sastāda: nesamaksātais pamatsummas atlikums ir EUR 105 474, 56 un izrakstītie nesamaksātie rēķini EUR 5127,70 apmērā”.
Tiesas kolēģija atzīst, ka 2014.gada 11.decembra vēstule ir iztulkojama tikai un vienīgi kā kreditora atgādinājums par saistības pamatu, tās apmēru un vēlmi atgūt savus līdzekļus. [8] Ņemot vērā šajā spriedumā sniegto argumentāciju, tiesas kolēģija par nepamatotu atzīst apelācijas sūdzībā minēto argumentu, ka prasītāja nav izmantojusi savas tiesības uzreiz celt prasību pret galvinieku, jo šis arguments nedod pamatu prasību noraidīt.
Tiesas kolēģija ņem vērā Civillikuma 1714. pantu, kurš noteic, ka galvinieks atsvabinās no savas atbildības, kad kreditors rīkojies nolaidīgi, izdarot piedziņu no parādnieka, un pielaidis pēc apstākļiem neatvainojamu vilcinājumu.
Tiesību doktrīnā, atklājot šīs normas saturu, norādīts, ka tad, ja galvinieks ir spējīgs pierādīt, ka, iestājoties saistību izpildes termiņam, parādniekam bija manta, uz kuru vērst piedziņu, un kreditora nolaidīgas rīcības dēļ, nevēršot piedziņu pret parādnieku, tam bija iespēja šo mantu atsavināt vai citādā veidā samazināt tās vērtību, kā rezultātā piedziņa no viņa ir kļuvusi apgrūtinoša vai pat neiespējama, galviniekam ir iespēja izvairīties no saistību izpildes pret kreditoru (Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 114.lpp.). Tomēr panta noteikumi attiecībā uz kreditora nolaidību un neatvainojamu vilcinājumu neattiecas uz galvinieku, kurš uzņēmies saistību kā pats parādnieks (Latvijas Republikas Civillikuma 178.105.228.254 19.06.2026. 16:33 Anonīms sistēmas lietotājs komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Otrais izdevums, prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, Rīga: Mans Īpašums, 2000, 221.lpp.).
To, ka ekspromisoriskā galvinieka atbildības nosacījumi ir līdzvērtīgi paša parādnieka atbildībai un tādēļ Civillikuma 1714.pants šādā gadījumā nav piemērojams, savos nolēmumos atzinusi arī Augstākā tiesa (Augstākās tiesas 2011.gada 27.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-86/2011 (C05061306), 2015.gada 28.augusta spriedumu lietā Nr.SKC-99/2015 (C24127012); 2017.gada 17.februāra spriedums lietā Nr.SKC- 46/2017).
Tā kā lietā nav konstatēta kreditora prasītāja nolaidība, izdarot piedziņu no galvenā parādnieka, minētais atbildētāja arguments nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai. [9] Nepamatota ir arī atbildētāja atsaukšanās uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, jo šis likums reglamentē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbību, par kādu konkrētajā lietā nav atzīstama prasītāja.
Turklāt, šajā spriedumā ir nodibināts, ka atbildētājs vairākkārt ir ticis brīdināts par parāda apmēru un sekām, kas iestāsies, ja parāds netiks samaksāts, pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam uz minētā likuma 7.panta prasību neievērošanu. [10] Nav pamatoti arī atbildētāja argumenti, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka nomas objekti tikuši novērtēti, par kādām summām ir pārdota tehnika, līdz ar ko atbildētājs apšauba prasības summas pamatotību.
Pretēji šādiem apgalvojumiem, lietas materiālos atrodas pārņemtās tehnikas Pieņemšanas – nodošanas akti, kuros fiksēts, vai ir vizuāli redzami defekti (1.sēj., lietas 125. – 131. lapa), prasībai pievienoti transportlīdzekļu faktiskās vērtības un ātrās realizācijas vērtības novērtējumi (1.sēj., lietas 132. – 190. lapa), kā arī izrakstītie rēķini par 2014.gada 11.marta izsolē “Auktion & Markt” AG pārdoto nomas priekšmetu vērtībām (1.sēj., lietas 193.,198.,203.,208.,216.,224.,229. lapa).
Visbeidzot, tiesas kolēģija šajā spriedumā jau vērtējusi, faktu, ka parādnieks maksātnespējas procesa ietvaros atzinis kreditora prasījumu par kopējo summu EUR 189323,97.
Līdz ar to atbildēja pārstāves iebildumi par to, ka lietā nav iesniegti pierādījumi prasības summas pamatojumam, atzīstami par nepamatotiem. [10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 % gadā no nesamaksātās parāda summas.
Atbilstoši Civillikuma 176.panta pirmās un ceturtās daļas noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no neatmaksātās pamatsummas 105 474,56 EUR. Ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. [11] Pirmās instances tiesa prasību pamatoti apmierinājusi. [12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumiem pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 2504,97 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR. Kopā no atbildētāja par labu prasītājai piedzenamie tiesas izdevumi sastāda 2508,17 EUR. [13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par naudas summu piedziņu.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 430., 432., 434.pantu, tiesas kolēģija no s p r ie d a Prasību apmierināt.
Piedzīt no /persona A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, atlikumu pēc nomas priekšmetu pārdošanas 105 474,56 EUR (viens simts pieci tūkstoši četri simti septiņdesmit četri euro un 56 centi), procentu maksājumus 1469,36 EUR (viens tūkstotis četri simti sešdesmit deviņi euro un 36 centi) un līgumsodu 3073,66 EUR (trīs tūkstoši septiņdesmit trīs euro un 66 centi), kopā parādu 110 017,58 EUR (viens simts desmit tūkstoši septiņpadsmit euro un 58 centi), un tiesas izdevumus 2508,17 EUR (divi tūkstoši pieci simti astoņi euro un 17 centi). Samaksa veicama AS “SEB banka” kontā Nr.LV14UNLA0091000904700.
Atzīt AS “SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /persona A/ likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās parāda summas 105 474,56 EUR līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot kapitāla lielumu.
Noteikt /persona A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā trīsdesmit dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Tiesnese Z.Zaiceva A.Klaiše Tiesnese R.Vīva 178.105.228.254 19.06.2026. 16:33 Anonīms sistēmas lietotājs