Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. CA-0109-19/7 ECLI:LV:RAT:2019:0328.C33372917.7.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019.gada 28.martā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija: tiesnese referente Ilze Ramane tiesnese Dzintra Zvaigznekalna-Žagare tiesnesis Žanete Žimante ar tiesas sēdes sekretāri Lieni Alksni piedaloties prasītāja /pers.A/pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/, atbildētājas /pers. C/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers.A/prasībā pret /pers. C/ par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, sakarā ar prasītāja /pers.A/apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2017.gada 28.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] /pers. A/, pamatojoties uz Civillikuma 1635., 1771., 1772., 1773., 1775., 1779.pantu, cēlis tiesā prasību pret /pers. C/ par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Prasībā lūgts, piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. A/ zaudējumus 4604,96 euro apmērā, kas radušies saistībā ar prasītājam piederošā dzīvokļa īpašuma /adrese/, appludināšanu, plīstot jaucējkrāna pievadam atbildētājai piederošā dzīvokļa īpašuma /adrese/, vannas istabā.

Norādīts, ka zaudējumus veido remonta darbu izmaksas 3903,62 euro, izmaksas par separatora izmantošanu 201,34 euro un atlīdzība par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu 500 euro. [2] Ar Rīgas rajona tiesas /datums/spriedumu prasība noraidīta. [2.1] Pirmās instances tiesa norādījusi, ka no lietā iesniegtajiem pierādījumiem SIA /Nosaukums/ 2016.gada 24.augusta akta Nr.12-8/35379 un 2016.gada 13.septembra akta Nr.12-8/38159 nav secināms, ka, apsekojot prasītājam piederošo 21.dzīvokli, bija apsekots arī atbildētājai piederošais 24.dzīvoklis un, ka atbildētāja būtu piedalījusies dzīvokļa apsekošanā vai atteikusies parakstīt sastādītos aktus. Pastāvot šādiem apstākļiem, pirmās instances tiesa atzinusi, ka ne SIA /Nosaukums/darbinieki, ne arī prasītājs nevarēja objektīvi konstatēt, ka 21.dzīvokļa /adrese/, nopludināšana notikusi, rodoties ūdens sistēmas bojājumam 24.dzīvoklī, /adrese/.

Atbildētājas vainu lietā nepierāda arī 2016.gada 16.septembra “Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācijas”

Tehniskās apsekošanas atzinums (turpmāk – atzinums), jo tajā eksperti ņēmuši vērā prasītāja iesniegtos dokumentus – SIA /Nosaukums/ 2016.gada 24.augusta aktu Nr.12-8/35379 un 2016.gada 13.septembra aktu Nr.12-8/38159. [2.2] Tiesa atzinusi, ka lietā nav gūti pierādījumi atbildētājas prettiesiskai rīcībai vai bezdarbībai, kuras rezultātā būtu nopludināts prasītājam piederošais dzīvokļa īpašums /adrese/, līdz ar ko nav konstatējama arī cēloniskā saikne starp atbildētājas rīcību un prasītājam radītajiem zaudējumiem un nav pamata zaudējumu, tostarp morālā kaitējuma atlīdzības piedziņai no atbildētājas par labu prasītājam. [3] Par Rīgas rajona tiesas 2017.gada 28.novembra spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis prasītājs, pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā. [3.1] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nepareizi konstatējusi faktus un nepareizi novērtējusi pierādījumus, kā arī pārkāpusi procesuālās tiesību normas, kas noveda pie lietas nepareizas izspriešanas. [3.2] Tiesa nepamatoti secinājusi, ka lietā nav gūti pierādījumi 24.dzīvokļa, /adrese/ apsekošanai, neņemot vērā, ka 24.dzīvokļa apsekošanas fakts izriet no lietā iesniegtajiem SIA /Nosaukums/ 2016.gada 24.augusta Nr.12-8/35379 un 2016.gada 13.septembra Nr.12-8/38159 aktiem. Apstāklis, ka šajos aktos nav konkrētas norādes par 24.dzīvokļa apsekošanu, neizslēdz apsekošanas faktu. Tikai apsekojot dzīvokli, ir iespējams konstatēt appludināšanas cēloni, kas aktos ir norādīts un pierāda, ka 24.dzīvoklis ir bijis apsekots.

Norāda, ka neviens normatīvais akts nenosaka tieši dzīvokļa īpašnieka pienākumu piedalīties dzīvokļa apsekošanā. Appludināšanas gadījumā svarīgi konstatēt ūdens noplūdes cēloni un to novērst. Tādējādi šīs darbības jāveic neatkarīgi no tā, kas negadījuma brīdī lieto dzīvokli. Ņemot vērā atbildētājas tiesas sēdē apliecināto, ka appludināšanas brīdī 24.dzīvoklis bijis izīrēts, dzīvokļa apsekošanu nodrošināja īrnieki. [3.3] Tiesa, neievērojot Civilprocesa likuma 97.panta trešo daļu, nav norādījusi, kādēļ, vērtējot lietā iesniegtos pierādījumus – SIA /Nosaukums/ 2016.gada 24.augusta aktu Nr.12-8/35379 un 2016.gada 13.septembra aktu Nr.12-8/38159, priekšroku devusi tam, ka tajos nav norādes uz dzīvokļa apsekošanu, bet nav devusi priekšroku aktos fiksētajam appludināšanas cēlonim.

Uzskata, ka ar civillietas materiālos esošajiem pierādījumiem ir konstatēta atbildētājas prettiesiskā rīcība, viņas vaina un cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem, kas ir pamats prasības apmierināšanai.

Motīvu daļa [4] Civillietu tiesas kolēģija noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi pierādījumus un novērtējusi tos kopumā atzīst, ka apelācijas sūdzība un prasība ir pamatotas un apmierināmas daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Lai gan prasītājs pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzējis pilnā apmērā, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā nav strīda par pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajiem faktiem, proti, ka prasītājs ir 21.dzīvokļa /adrese/, īpašnieks, ko apliecina ieraksts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/. Savukārt atbildētāja ir 24.dzīvokļa /adrese/, īpašniece, ko apliecina ieraksts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/.

Atbildētāja nav apstrīdējusi, ka 2016.gada 23.augustā prasītājam piederošais 21.dzīvoklis /adrese/, tika appludināts. Appludināšanas faktu apstiprina SIA /Nosaukums/2016.gada 24.augusta akts par konstatētajiem bojājumiem Nr.12-8/35379 un 2016.gada 13.septembra akts par konstatētajiem bojājumiem Nr.12-8/38159. Tāpat nav strīda par to, ka dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas funkcijas, tostarp mājas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs inženiertehnisko kumunikāciju apsekošanu, pilnvarots veikt SIA /Nosaukums/. [5] Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā pastāv strīds vien par to, vai atbildētāja ir vainojama zaudējumu nodarīšanā, kā arī par dzīvokļa appludināšanas rezultātā radīto zaudējumu apmēru.

Ievērojot apelācijas sūdzības saturu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atkārtoti ir jāizvērtē pušu strīds par to, vai prasītāja dzīvoklim nodarīto bojājumu cēlonis ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” aktos norādītais atbildētājas dzīvokļa īpašuma aukstā ūdens jaucējkrānu pievada bojājums vannas istabā un līdz ar to, vai atbildētāja ir atbildīga par zaudējumiem, vai prasītājs ir pierādījis zaudējumu apmēru. [6] Atbilstoši Civillikuma 1773.pantā noteiktajam zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs – kad tas cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka tiešs zaudējums ir tāds zaudējums, kas no cēloņsakarības viedokļa dabiski un ar objektīvi pastāvošu nepieciešamību rodas prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā. Arī netiešs zaudējums ir saistīts ar prettiesisku darbību vai bezdarbību, bet nav tās nepieciešamās sekas (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: Mans īpašums, 2000, 269.lp.).

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs ir jāatlīdzina. Nejauša zaudējuma definīcija sniegta Civillikuma 1773.pantā – zaudējums ir nejaušs, kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. Izskatāmajā gadījumā nav pamata uzskatīt, ka appludinātā dzīvokļa bojājumi un ar to saistītie zaudējumi ir cēlušies no nejauša notikuma vai nepārvaramas varas.

Tas, kāds zaudējums katrā konkrētā gadījumā nodarīts (tiešs, netiešs vai nejaušs), ir konkrētu apstākļu vērtējums. Izskatāmajā lietā, saistībā ar prasītāja norādīto zaudējumu rašanās cēloni, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā pastāv strīds par netiešu zaudējumu nodarīšanu, uz kuriem attiecas Civillikuma 1779.pantā noteiktas atlīdzināšanas pienākums.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Minētās tiesību normas izpratnē ar jēdzienu „zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas. Vienlaicīgi norādāms, ka saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kuri radušies viņa darbības vai bezdarbības rezultātā.

Turklāt zaudējumu atlīdzības prasības apmierināšanai nepieciešams iegūt pierādījumus, kas apstiprina noteiktu priekšnosacījumu pastāvēšanu.

Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 2.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-143 norādīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv trīs priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; zaudējumu esamība; cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību. [7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. No minētās normas izriet vispārīgais pierādīšanas princips, proti, kurš izsaka apgalvojumu, tas pats arī to pierāda.

Doktrīnā un praksē atzīts, ka šajā normā ietverts svarīgs princips, kas neļauj pieteikt un uzturēt tiesā prasījumus vai iebildumus bez pienācīgas argumentācijas un bez pierādījumiem. Prasītājam nepietiek izvirzīt prasījumu, bet tas arī jāpamato. Tāpat arī atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība (sk. Civilprocesa likuma komentāri I.daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs Prof.

K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 328.lp., Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2016.gada 30.decembra spriedumu lietā SKC-328). [7.1] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasītāja prasība par zaudējumu piedziņu pamatota ar apstākli, ka atbildētājai piederošā dzīvokļa īpašuma vannas istabā ir plīsis aukstā ūdens jaucējkrāna pievads, izraisot ūdens noplūdi un bojājot prasītāja dzīvokļa īpašumu. Tādējādi norādot uz netiešiem zaudējumiem.

Savukārt atbildētāja, ceļot iebildumus pret prasību, norādījusi, ka prasītājs nav pierādījis savas prasības pamatotību, jo atbildētājai piederošais dzīvokļa īpašums nav ticis apsekots, lai konstatētu tajā esošā aukstā ūdens pievada plīsumu. Tāpēc uzskata, ka zaudējumus radījis nejaušs notikumus, par kuru atbildētāja nav atbildīga. [7.2] Ņemot vērā to, ka pirmās instances tiesā nebija iesniegti pierādījumi, kas pamatotu apsaimniekotāja sastādītajos aktos norādīto ūdens noplūdes cēloni, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa izdarījusi priekšlaicīgu secinājumu, ka aktos norādītais atzinums par bojājumu rašanās cēloni ir uzskatāms par akta sastādītāju pieņēmumu, kas nav apstiprināms ar citiem pierādījumiem.

Apelācijas instances tiesā aktos norādītā ūdens noplūdes cēloņa pamatotība apstiprināta ar liecinieka /pers.E/liecību. Liecinieks apstiprināja, ka strādā SIA /Nosaukums/ par santehniķi. Saņēmis norīkojumu ierasties uz izsaukumu un apsekojis 24.dzīvokli, kur konstatējis ūdens noplūdi. Pēc ūdens noplūdes konstatēšanas 24.dzīvoklī, devies uz 21.dzīvokli. Dzīvokļa iemītniekus nav sastapis. Ziņojis par to meistaram un meistars sazinājies ar dzīvokļa īpašnieku. Pēc laika ieradies vīrietis, kurš liecinieku ielaidis apsekot 21.dzīvokli. 21.dzīvoklī konstatējis, ka vannas istabā ir bojāts jaucējkrāna pievads.

Liecinieks norādīja, ka konstatēto informāciju nodevis meistaram, kurš piedalījies akta sagatavošanā.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamata apšaubīt liecinieka liecības patiesumu. Prasītāja pārstāvja arguments, ka liecinieka liecība nav objektīva, jo viņš ir dzīvojamās mājas apsaimniekotāja algots darbinieks, ir subjektīvs viedoklis, kas nav apstiprināts ar tiesas sēdē novērtējamiem pierādījumiem. Turklāt liecinieks paskaidroja, ka konkrētā notikuma apstākļus, lai gan tie notikuši pirms vairākiem gadiem, spēj atcerēties, jo visi notikumi tiek reģistrēti meistara žurnālā. Šo liecinieka paskaidrojumu apstiprina SIA /Nosaukums/” 2018.gada 23.februāra informatīvā vēstule par to, ka 2016.gada 23.augustā sabiedrības iecirkņa “/Nosaukums/” sanitārtehniķis /pers. E/ bija veicis dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu apsekošanu.

Lietā nav strīda par to, ka SIA /Nosaukums/ veic dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieka funkcijas. Savukārt atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajai daļai dzīvojamās mājas un tajā esošo komunikāciju apsekošana ir viena no mājas pārvaldnieka obligāti veicamajām darbībām. Tādējādi liecinieks kā pārvaldnieka algots darbinieks – sanitārtehniķis, bija tiesīgs veikt atbildētājai piederošā dzīvokļa apsekošanu, lai noskaidrotu prasītāja dzīvoklī notikušās appludināšanas cēloni. [7.3] Pie šādiem apstākļiem SIA /Nosaukums/2016.gada 24.augusta aktā par konstatētajiem bojājumiem Nr.12-8/35379 un 2016.gada 13.septembra aktā par konstatētajiem bojājumiem Nr.12-8/38159 norādītā ūdens noplūdes cēloņa atbilstība faktiskajiem apstākļiem ir apstiprināta ar liecinieka liecību.

Atbildētāja apstrīdot sava dzīvokļa apsekošanas faktu, rakstveida paskaidrojumā papildus norādījusi, ka 2016.gada 23.augustā dzīvojamā mājā bija aizsērējis kanalizācijas cauruļvads, uzskatot, ka tas varēja būt nopludināšanas cēlonis. Ziņas, kas pamatotu šādu atbildētājas argumentu, tiesai nav iesniegtas.

Ievērojot norādīto Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka ar apelācijas instances tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem ir apstiprināts, ka prasītājam piederošā dzīvokļa nopludināšanas cēlonis ir bijis aukstā ūdens jaucējkrāna pievada plīsums atbildētājai piederošā dzīvokļa vannas istabā. [8] Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajam par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā, ka tieši atbildētāja ir atbildīga par savā dzīvokļa īpašumā esošo pievadcauruļu tehnisko stāvokli un to savlaicīgu remontu, Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā, šajā gadījumā atbildētājas kā dzīvokļa īpašnieces neattaisnojamā darbība (bezdarbība) un vainojamība zaudējumu nodarīšanā izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta, jo nav tikusi nodrošināta dzīvokļa īpašumā ietilpstošās pievadcaurules, uzturēšana tādā tehniskā stāvoklī, lai nepieļautu traucējumu apakšējā stāva dzīvokļa īpašniekam ūdens noplūdes rezultātā. Savukārt bezdarbība, nenodrošinot ūdens pievadcaurules pienācīgu tehnisko stāvokli, ir cēloniskā sakarā ar ūdens noplūšanu, līdz ar to, nav arī nekāda pamata uzskatīt, ka zaudējumu cēlonis būtu nejaušs notikums vai nepārvarama vara, kā atbildētāja norādījusi rakstveida paskaidrojumā par prasību un apelācijas sūdzību.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājs ir pierādījis, ka aukstā ūdens jaucējkrāna pievada bojājums un avārija notika atbildētājam piederošajā dzīvoklī, jo, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma 3.panta otro daļu, aukstā ūdens jaucējkrāna pievada bojājums ir dzīvokļa īpašnieka atbildības robežās, līdz ar to avārija atbildētājas dzīvokļa īpašumā ir tiešā cēloniskā saistībā ar prasītāja dzīvokļa noplūšanu. [9] Civillikuma 1772.pantā noteikts, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums. Atbilstoši šīs normas saturam cēlušies zaudējumi var būt divu veidu – tagadējās mantas samazinājuma un sagaidāmās peļņas atrāvuma veidā.

Tagadējās mantas samazinājums rodas gadījumā, kad ķermeniskai lietai tiek nodarīti bojājumi. Ķermeniskās lietas īpašnieks tā rezultātā cieš zaudējumus, jo bojājumu dēļ attiecīgā lieta ir zaudējusi savas sākotnējās īpašības. Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis esošās mantas samazinājums, proti, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā (sk. Senāta 2008.gada 29.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-332/2008).

Konkrētajā gadījumā zaudējumi prasītājam nodarīti, appludinot viņa īpašumā esošo dzīvokli, līdz ar to jau cēlušos zaudējumu noteikšanas kritērijs ir dzīvokļa remontam nepieciešamie līdzekļi. [9.1] Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Tādējādi zaudējumu atlīdzināšanas prasībā būtiski noskaidrot zaudējumus, kas ir tiešā cēloniskā saistībā ar vainojamās personas prettiesisko darbību vai šajā gadījumā bezdarbību, nenovēršot aukstā ūdens jaucējkrāna pievada bojājumu, kas izraisīja ūdens noplūdi.

Tāpēc Civillietu tiesu kolēģija, vērtējot šo prasījumu, ņem vērā Civilprocesa likuma 97.panta pirmajā daļā noteikto, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. [9.2] Prasītājs dzīvokļa īpašumam nodarīto zaudējumu pamatojumam iesniedzis biedrības “Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācijas” atzinumu. Atzinumam pievienotajā tāmē dzīvokļa remonta darbu izmaksas noteiktas 3903,62 euro.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka atzinums sagatavots, pamatojoties uz SIA /Nosaukums/ aktiem, prasītāja iesniegtajām un atzinuma sniedzēju izgatavotajām fotofiksācijām. No atzinuma izriet, ka tā sagatavotāji appludinātā dzīvokļa apsekošanu un fotofiksācijas veikuši 2016.gada 7.septembrī.

Novērtējot uz atzinuma pamata sagatavoto dzīvokļa renovācijai nepieciešamo remontdarbu tāmi, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka saistībā ar SIA /Nosaukums/ aktos fiksētajiem prasītāja dzīvoklim nodarītajiem bojājumiem, kā arī ziņām par dzīvokļa stāvokli pirms bojājumu rašanās, nav pamata visas tāmē norādītās izmaksas attiecināt uz zaudējumiem, kas prasītājam radušies 2016.gada 23.augustā notikušās dzīvokļa appludināšanas rezultātā.

Visu tāmē iekļauto izmaksu pamatotību neapstiprina citi lietā iesniegtie pierādījumi. [9.2.1] Saskaņā ar SIA /Nosaukums/ 2016.gada 24.augusta aktu Nr.12-8/35379, kura sastādīšanā piedalījies prasītājs, sanitārtehniķis /pers. E/ 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs un namu pārzine /pers. F/, dzīvoklim nodarītie bojājumi konstatēti istabas griestiem 0,01 m2 platībā ar apdares veidu – ūdens emulsija; virtuves griestiem bez apdares remonta stadijā 7 m2; vannas istabas griestiem bez apdares remonta stadijā 3 m2; koridora griestiem bez apdares remonta stadijā 5 m2.

Aktā bojātās telpas nav identificētas atbilstošu dzīvokļa tehniskās inventarizācijas lietas plāna telpu apzīmējumiem. Norādīts, ka dzīvoklī no mitruma uzbriedušas koka durvis (bojāto durvju skaits nav norādīts). [9.2.2] Savukārt prasītāja pasūtītajā atzinumā norādīts, ka bojāta dzīvokļa telpas Nr.3 (istaba) (atzinumā telpas norādītas atbilstoši telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietas apzīmējumiem) griestu apdare (bojāts griestu krāsotais apmetums, tā virsmā izveidojies pelēcīgs sūbējums), griestu virsmā redzamas appludināšanas pēdas, bojāta sienu apdare (mazgājamās tapetes), vietām mitruma iedarbībā atlīmējušās tapetes; telpā Nr.2 (istaba) bojāta sienu apdare (mazgājamās tapetes), vietām no mitruma atlīmējušās tapetes, bojāta griestu apdare (bojāts griestu krāsotais apmetums, tā virsmā izveidojies pelēcīgs sūbējums), redzamas appludināšanai raksturīgas pēdas; telpā Nr.5 (vannas istaba) bojāta griestu apdare (bojāts griestu krāsotais apmetums, tā virsmā izveidojies pelēcīgs sūbējums), redzamas appludināšanas pēdas; telpā Nr.1 (gaitenis) bojāta sienu apdare, mitruma iedarbībā bojātas sienas, sienu gruntētās virsmas apmetums, tā virsmā izveidojies pelēcīgs sūbējums, bojāta griestu apdare (bojāts griestu krāsotais apmetums, tā virsmā izveidojies pelēcīgs sūbējums), redzamas appludināšanas pēdas; telpā Nr.4 (virtuve) bojāta sienu apdare, mitruma iedarbībā sienu gruntētās virsmas apmetumā izveidojies pelēcīgs sūbējums, bojāta griestu apdare (bojāts griestu krāsotais apmetums, tā virsmā izveidojies pelēcīgs sūbējums, redzamas appludināšanas pēdas, bojāta plastikāta palodze. Atzinumā nav norādīts faktiskais bojājumu apmērs. Tāpat aktā norādīts, ka mitruma iedarbībā bojātas trīs dzīvokļa durvis un durvju ailas, kā arī bojāta elektroinstalācija.

No atzinuma izriet, ka prasītājam piederošā dzīvokļa īpašuma apskate un bojājumu fotofiksācija notikusi 2016.gada 7.septembrī. [9.2.3] 2016.gada 13.septembrī sagatavots SIA /Nosaukums/ prasītājam piederošā dzīvokļa atkārtotas apsekošanas akts Nr.12-8/38159. Akta sastādīšanā piedalījies prasītājs, būvinženieris /pers. G/ un namu pārzine /pers. F/. Aktā norādīts, ka dzīvoklim konstatēti bojājumi istabas griestiem 0,01 m2 platībā ar apdares veidu – ūdens emulsija; virtuves griestiem bez apdares remonta stadijā 8 m2; vannas istabas griestiem bez apdares remonta stadijā 3 m2; koridora griestiem bez apdares remonta stadijā 5 m2, istabas sienu tapetēm 2 m2. Aktā bojātās telpas nav identificētas atbilstošu dzīvokļa tehniskās inventarizācijas lietas plāna telpu apzīmējumiem. Norādīts, ka dzīvoklī no mitruma uzbriedušas koka durvis (bojāto durvju skaits nav norādīts).

Tāpat kā 2016.gada 24.augusta aktā norādīts, ka dzīvokļa stāvoklis pirms bojājumu rašanās, vērtējot telpu tehnisko stāvokli ir “labs, apmierinošs, neapmierinošs”. [9.3] Tiesas kolēģija secina, ka SIA /Nosaukums/ 2016.gada 13.septembra aktā konstatēts lielāks bojājumu apjoms nekā sākotnējās apskates laikā 2016.gada 24.oktobrī. Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā ir ticami, ka atkārtotas apsekošanas laikā tika konstatēti bojājumi, kas vēl nebija parādījušies sākotnējās apsekošanas laikā, nekavējoties pēc apliešanas.

Tāpat tiesas kolēģija secina, ka atzinumā norādīts ievērojami lielāks dzīvoklī konstatēto bojājumu apmērs, nekā tas konstatēts SIA /Nosaukums/ 2016.gada 13.septembra aktā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Tiesa uzskata, ka zaudējuma apmēra pamatošana visupirms gulstas uz prasītāju.

Lai gan prasītāja pārstāvis apelācijas instances tiesas sēdē norādīja, ka atzinumu sagatavojuši sertificēti speciālisti atbilstoši apskatē konstatētajiem bojājumiem, tiesas kolēģija uzskata, ka tas nav pietiekams pamats, lai konstatētu 2016.gada 23.augustā notikušās appludināšanas rezultātā nodarītos zaudējumus tādā apmērā, kāds tas ir norādīts atzinumam pievienotajā remontdarbu tāmē.

Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, vadoties no loģikas likumiem, prasītājam, kurš 2016.gada 13.septembrī piedalījās dzīvokļa atkārtotā apsekošanā, kas notika jau pēc viņa pieaicināto speciālistu veiktās dzīvokļa apskates, bija jānorāda ne tikai uz vienas istabas sienu (aktā ar Nr.5, kas sākotnējā apskatē nebija konstatēts) tapešu bojājumiem, bet arī uz šīs istabas griestu, otras istabas sienu, virtuves sienu un koridora griestu, virtuves palodzes un dzīvokļa elektroinstalācijas bojājumiem, ja tādi bija. Tiesai nav iesniegtas ziņas, ka prasītājs 2016.gada 13.septembra akta sastādīšanas laikā būtu norādījis uz šādu bojājumu, kas radušies ūdens noplūdes rezultātā, esamību.

Prasītāja pārstāvja arguments, ka prasītājs ir bijis šokēts no notikušā un tāpēc nav varējis pilnībā īstenot savas tiesības norādīt akta sastādītājam un nepilnībām, ir pretrunā ar faktiskajiem apstākļiem. Tiesas kolēģija piekrīt, ka, nekavējoties pēc notikuma (sastādot sākotnējo aktu 2016.gada 24.oktobrī), prasītājs varēja būt pastiprināti satraukts un tāpēc varēja nepievērs pienācīgu uzmanību akta saturam. Savukārt trīs nedēļas pēc notikuma un nedēļu pēc paša prasītāja pieaicināto speciālistu apsekošanas, kurā tika konstatēts ievērojami lielāks bojājumu apmērs, kā tas norādīts sākotnējā 2016,gada 24.augusta aktā, nav pamata uzskatīt, ka prasītājs bija “šokēts” un nespēja realizēt savas tiesības, norādot uz akta nepilnībām.

Tāpat pretrunā paša prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem ir apgalvojums, ka sastādot apsaimniekotāja aktus, nav bijis iespējams konstatēt tādus slēptos defektus kā virtuves palodzes un dzīvokļa elektroinstalācijas bojājumus. Kā jau norādīts iepriekš, paša prasītāja pieaicināto speciālistu veiktā dzīvokļa apskate notikusi 2016.gada 7.septembrī. Tieši par apskatē konstatētajiem bojājumiem ir sagatavots atzinums. Tādējādi 2016.gada 13.septembrī, veicot apskati šiem bojājumiem, bija jābūt redzamiem tāpat kā 2016.gada 7.septembrī un prasītājam bija iespēja šos bojājumus iekļaut apsekošanas aktā, ja šie bojājumi bija radušies tieši 2016.gada 23.augustā notikušās apliešanas rezultātā.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka nav pamata apšaubīt 2016.gada 13.septembra aktā fiksēto bojājumu atbilstībai faktiskajiem apstākļiem, jo akta sagatavošanā piedalījies ne tikai pats prasītājs, bet arī kompetenta persona – dzīvojamās mājas apsaimniekotāja pārstāvis būvinženieris, tātad persona ar attiecīgu kvalifikāciju.

Savukārt atzinumā norādītie dzīvokļa bojājumi, kas pārsniedz 2016.gada 13.septembra apsaimniekotāja apsekošanas aktā norādītos bojājumus ir saistāmi ar dzīvokļa nolietojumu, ko apstiprina apsaimniekotāja apsekošanas aktos izdarītā atzīme par dzīvokļa remonta stadiju un telpu tehnisko stāvokli pirms apliešanas, kas tajā skaitā novērtēts arī kā neapmierinošs, kā arī atzinumam pievienotās fotoizdrukas, no kurām redzams, ka dzīvoklis nav apdzīvots un tajā notiek remontdarbi.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs [9.4] Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka visu atzinumam pievienotajā tāmē norādīto remontdarbu izmaksu atzīšana par 2016.gada 23.augustā notikušās appludināšanas nodarītajiem zaudējumiem būtu pretrunā ar Civillikuma 1.pantā un 1779.pantā noteikto.

Kā redzams no atzinuma, dzīvokļa renovācijas darbu tāme sagatavota visa dzīvokļa īpašuma remontam. Savukārt no SIA /Nosaukums/sagatavotajiem apsekošanas aktiem izriet, ka dzīvoklis appludināšanas laikā ir bijis remonta stadijā, turklāt dzīvokļa tehniskais stāvoklis raksturots kā “labs, apmierinošs, neapmierinošs”. Kā jau norādīts iepriekš prasītājs nav apstrīdējis šāda dzīvokļa tehniskā stāvokļa novērtējuma iekļaušanu apsaimniekotāja sastādītajos dzīvokļa apsekošanas aktos. Turklāt šāds dzīvokļa tehniskais raksturojums apstiprinās arī ar atzinumam pievienotajām 2016.gada 7.septembra dzīvokļa fotoizdrukām un atzinumā aprakstīto bojājumu raksturu, tajā skaitā pelēcīgu sūbējumu, kas atbilstoši tāmē norādītajiem nepieciešamajiem darbiem ir pelējuma sēnīte, kas maz ticams, ka varēja rasties 14 dienu laikā pēc dzīvokļa appludināšanas.

Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasītājs nav pierādījis, ka visi tāmē norādītie remontdarbi nepieciešami tieši 2016.gada 23.augustā atbildētājas dzīvokļa īpašumā notikušās ūdens noplūdes rezultātā nodarīto bojājumu novēršanai, nevis dzīvokļa pilnīgai renovācijai. Tādējādi, novēršot ne tikai apliešanas radītos zaudējumus, bet arī novēršot dzīvokļa īpašuma nolietošanās sekas. [9.5] Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt personas, kas sastādījusi prasītāja iesniegto atzinumam pievienoto tāmi, kompetenci, ko apstiprina tiesā iesniegtais būvprakses sertifikāts. Tomēr, ievērojot iepriekš konstatēto, izvērtējot un salīdzinot 2016.gada 13.septembra apsekošanas aktu, atzinumam pievienotās fotoizdrukas, atzinumā aprakstīto telpu bojājumu raksturu, atzinumam pievienoto dzīvokļa plānu, tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājas vainojamas bezdarbības rezultātā prasītāja dzīvoklim nodarītie bojājumi, atbilstoši iesniegtajai tāmei, atlīdzināmi par dzīvokļa istabas, kas plānā apzīmēta ar Nr.3, griestu remontu un istabas, kas plānā apzīmēta ar Nr.2, sienu remontu.

Pārējās tāmē paredzētās remontdarbu izmaksas nav atzīstamas par izdevumiem, kas nepieciešami 2016.gada 23.augustā notikušās appludināšanas radīto zaudējumu novēršanai.

Šādu secinājumu tiesas kolēģija izdara, jo, lai gan saskaņā ar aktu un atzinumu dzīvokļa virtuvē, vannas istabā un gaitenī ir konstatētas appludināšanas pazīmes, šajās telpās pirms appludināšanas nav bijusi apdare, līdz ar to bojājumu novēršanai nav nepieciešami remontdarbi.

Vienlaicīgi tiesas kolēģija atzīst, ka šīm telpām nodarītie bojājumi, t.i., apliešanas atstātās mitruma pēdas novēršamas, izmantojot mitruma separatoru A 60 BTB. Tādējādi ir pamatota prasība par mitruma separatora nomas izdevumu atlīdzināšanu 201,34 euro apmērā par laiku no 2016.gada 5.septembra līdz 2016.gada 22.septembrim. Šos prasītāja zaudējumus apstiprina lietas materiāliem pievienotais SIA /Nosaukums/ 2016.gada 23.septembra rēķins Nr.IV357189 un kases čeka kopija par rēķina apmaksu. [9.6] Ievērojot iepriekš norādīto, tiesas kolēģija konstatē, ka tāmē ietverto darbu un materiālu izmaksas no atbildētājas prasītāja labā piedzenamas atbilstoši dzīvojamās istabas, kas dzīvokļa plānā norādīta kā telpa Nr.3 – 12,45 m2 platībā, griestu remontam un istabas, kas dzīvokļa plānā norādīta kā telpa Nr.2 – 17,26 m2 platībā, sienu remontam, kā arī dzīvokļa trīs durvju nomaiņai.

Lai gan 2016.gada 24.augusta apsaimniekotāja aktā nav norādīts, kurā no dzīvokļa istabām ir bojāti griesti un kurā bojātas sienas, tiesas kolēģija atzīst par pamatotu prasītāja pārstāvja paskaidrojumu, ka atzinumā dzīvokļa istabas norādītas attiecīgi tam, kā tās norādītas apsaimniekotāja apsekošanas aktā. Šāds prasītāja pārstāvja apgalvojums apstiprinās arī ar atzinumam pievienotajās fotoizdrukās fiksēto dzīvokļa istabu vizuālo izskatu.

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu zaudējumu atlīdzības prasību daļā par remontdarbu tāmē norādīto griestu 12,45 m2 gruntēšanu 10,96 euro apmērā, krāsošanu 43,82 euro apmērā un ūdens emulsijas krāsu 16,15 euro apmērā. No atzinuma apraksta neizriet pamatojums griestu virsmu apmetumam, špaktelēšanai, slīpēšanai un atkārtotai gruntēšanai šajā telpā. Tāpat pamatota ir zaudējumu atlīdzības piedziņas prasība daļā par remontdarbu tāmē norādīto tapešu 43,15 m2 (12,45 m2 x telpu grupas vidējais augstums 2,5m) noņemšanu 26,75 euro apmērā, tapešu līmēšanu 136,36 euro apmērā, mazgājamām tapetēm 129,45 euro apmērā un tapešu līmi 4,49 euro apmērā. Kā jau norādīts iepriekš ziņas, kas apstiprinātu dzīvoklī konstatētās pelējuma sēnītes rašanos saistībā ar 2016.gada 23.augusta appludināšanu nav iesniegtas. Savukārt no dzīvē gūtās pieredzes un loģikas viedokļa nav pamata izdarīt pieņēmumu, ka pelējuma sēnīte visā dzīvoklī varēja izplatīties 14 dienu laikā. Nav arī ziņas par to, ka appludināšanas būtu bijusi cēlonis dzīvokļa apmetuma bojājumiem, kuru novēršanai nepieciešams atjaunot sienu apmetumu. Piedzenami arī izdevumi par trīs durvju nomaiņu, kas bojātas mitruma ietekmē 315,24 euro apmērā (165,24 euro + 150 euro). Kopā 683,22 euro.

Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka ir vispārzināms fakts, kas neprasa papildus pierādījumus, ka iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, nav iespējama tikai bojātajā laukumā, neaizskarot pārējo telpas daļu. Līdz ar to apliešanas rezultātā nodarīto bojājumu novēršana saistīta ar visas telpas bojātās virsmas kosmētisko remontu, lai nebūtu vērojama atšķirība starp bojājuma vietu un pārējo telpas daļu. Turklāt atbildētāja apstrīdot prasītāja veikto zaudējumu aprēķinu, nav iesniegusi tiesai ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt aprēķinā norādīto remontdarbiem nepieciešamo materiālu apmēru un izmaksas, tāpēc tiesas kolēģija vadās no prasītāja iesniegtajām ziņām. [9.7] Vienlaicīgi Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka, nosakot atlīdzināmo zaudējumu apmēru, nav pamata ņemt vērā šādas atzinumam pievienotajā remontdarbu tāmē norādītās pozīcijas: atkritumu izvešanu, transporta izdevumus 5% no materiāla un mehānisma tāmes, būvorganizācijas pieskaitāmos izdevumus, sociālo nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Lietā nav ziņu, ka prasītājs būtu veicis tāmē paredzētos remontu savā dzīvokļa īpašumā, līdz ar to norādītie izdevumi vēl nav radušies. [9.8] Pamatojoties uz visu iepriekš norādīto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība par zaudējumu atlīdzības piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājas prasītāja labā izdevumus par mitruma separatora nomu 201,34 euro un remontdarbu tāmē norādīto izdevumu par darbu un materiāliem daļu 683,22 euro apmērā, kopā – 884,56 euro.

Pārējā daļā 3220,40 euro apmērā prasība par zaudējumu atlīdzības piedziņu noraidāma kā nepamatota.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs [10] Prasītājs lūdzis piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību 500 euro. [10.1] Prasība šajā daļā pamatota ar Civillikuma 1635.pantu, kas noteic, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Prasītāja ieskatā vadoties no loģikas un dzīves pieredzes, dzīvošana bojātā nekustamajā īpašumā rada lielas negatīvas emocijas, diskomfortu un neērtību. Uzskata, ka šo apstākļu dēļ viņam pienākas morālā kaitējuma kompensācija, jo tieši šāda summa varēs pildīt taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkciju. [10.2] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka dzīvokļa nopludināšanas fakts ir radījis prasītājam nepatīkamu situāciju un dzīvokļa remonts prasīs papildus laiku un enerģiju, taču minētie apstākļi nav pietiekami, lai atzītu, ka prasītājam tika radītas garīgas ciešanas un nemantisks kaitējums tādā pakāpē, lai būtu pamats to novērtēt naudas izteiksmē. Turklāt no iepriekš šajā spriedumā analizētajiem pierādījumiem izriet, ka appludinātais dzīvoklis jau pirms appludināšanas bija remonta stadijā. No atzinumam pievienotajām fotoizdrukām izriet, ka dzīvoklis nav apdzīvots. Tādējādi prasītāja apgalvojums, ka ir guvis negatīvas emocijas, diskomfortu un neērtības, kas saistītas ar dzīvošanu bojātā dzīvokļa īpašumā, ir pretrunā ar paša prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem. Savukārt nodarītais mantiskais kaitējums izvērtēts un atlīdzināms, nosakot zaudējumu apmēru. [10.3] Pie šādiem apstākļiem, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasītājs atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai prasību daļā par morālā kaitējuma piedziņu nav pierādījis, kas ir pamats prasības daļā par morālā kaitējuma piedziņu noraidīšanai. [11] Pamatojoties uz iepriekš norādīto Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietā ir konstatēti visi zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumi. Notikušajam negadījumam nav nejauša notikuma raksturs, ir konstatēta atbildētājas vainojama rīcība, zaudējumu esība un cēloniskais sakars starp atbildētāja rīcību un zaudējumiem, kas ir pamats prasītāja prasības daļējai apmierināšanai.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās zaudējumu atlīdzības summas 884,56 euro. Ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. [12] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzībā norādītie iebildumi ir guvuši daļēju apstiprinājumu apelācijas instances tiesā, līdz ar to apelācijas sūdzība un prasība ir atzīstama par daļēji pamatotu un apmierināmu.

Tā kā pirmās instances tiesā nebija iesniegti pierādījumi, kas pamatotu apsaimniekotāja sastādītajos aktos norādīto ūdens noplūdes cēloni, turklāt atbildētāja noliedza vannasistabas ūdens pievada bojājuma faktu savā dzīvoklī, secināms, ka tiesa lietas dalībniekiem nav pietiekami izskaidrojusi Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu, kas bija par pamatu papildus pierādījumu iesniegšanai apelācijas instances tiesā, kas ir pēdējā instance pierādījumu vērtēšanai.

Aktos norādītā ūdens noplūdes cēloņa pamatotība apstiprināta apelācijas instances tiesas sēdē, uzklausot liecinieka liecību, līdz ar to pirmās instances tiesa, nevērtējot visus strīda izšķiršanā nozīmīgos apstākļus, nonāca pie kļūdaina secinājuma par prasības nepamatotību un pilnīgu noraidīšanu. [13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, no otras puses piedzenami visi samaksātie tiesas izdevumi. Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumi piespriežami prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. [13.1] Ceļot prasību prasītājs samaksājis valsts nodevu 418,94 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 4,70 euro, par apelācijas sūdzību prasītājs samaksājis valsts nodevu 418,94 euro, kopā 842,58 euro. Tādējādi prasītāja samaksātie tiesas izdevumi piedzenami no atbildētājas par labu prasītājam proporcionāli (19,21 %) apmierināto prasījumu apmēram 161,86 euro apmērā. [13.2] Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu pirmās instances tiesā un apelācijas instances radušies kopā 8,47 euro. Ņemot vērā to, ka prasītājs atbilstoši Civilprocesa likuma 40.panta pirmajai daļai līdz lietas izskatīšanai tiesā samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 42.panta pirmo daļu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,77 euro (8,47 euro – 4,70 euro = 3,77 euro). [14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, tā kā prasītāja prasība ir daļēji apmierināta, ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kas prasītājam radušies sakarā ar rakstveida pierādījuma – 2016.gada 16.septembra “Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācijas” atzinuma iegūšanu, piedzenami no atbildētājas prasītāja labā to faktiskajā apmērā.

Biedrības “Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācijas” 2016.gada 7.septembra faktūrrēķins Nr.139 un 2016.gada 9.septembra maksājuma uzdevums Nr.958 apstiprina izdevumus par rakstveida pierādījuma iegūšanu 260 euro apmērā. [15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 434.panta ceturto daļu, 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1, 430., 432., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda /pers.A/ prasību pret /pers. C/ par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, zaudējumu atlīdzību 884,56 euro, tiesas izdevumus 161,86 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 260 euro, kopā 1306,42 euro (viens tūkstotis trīs simti seši euro 42 centi).

Samaksa veicama /pers.A/kontā kredītiestādē: AS /Nosaukums/, konta Nr./numurs/.

Noteikt /pers. A/ tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. C/ likumiskos procentus – 6% gadā, no nesamaksātās zaudējumu atlīdzības summas 884,56 euro, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noraidīt prasību daļā par zaudējumu atlīdzības 3220,40 euro un morālā kaitējuma atlīdzības 500 euro piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/ valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,77 euro (trīs euro 77 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama: Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR:90001672316; saņēmēja banka: Valsts kase, konta Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0; maksājuma mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr.C33372917.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot/pers.C/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Tiesneses Ilze Ramane Dzintra Zvaigznekalna-Žagare Žanete Žimante 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.