Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. CA-0417-19/23 ECLI:LV:RAT:2019:0403.C30511717.4.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā 2019.gada 3.aprīlī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Mārtiņš Sviķis, tiesnese Mairita Šķendere, tiesnese Ineta Ozola ar tiesas sēdes sekretāri Amandu Adamoviču, piedaloties prasītāja /pers. A/ pārstāvei zvērinātai advokātei Lindai Bīriņai, atbildētāju /pers. B/ un /pers. C/ pārstāvei /pers. D/, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atzīšanu un atsaukšanu, un morālā kaitējuma atlīdzību sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 13.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa /pers. A/ (turpmāk arī – prasītājs) 2017.gada 24.maijā cēla tiesā prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētāji) par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 2352.1 pantu, Civilprocesa likuma 28.panta trešo daļu, 44.panta otro daļu, 127. un 128.pantu, lūdzot tiesai:

1)atzīt par nepatiesām, /pers. A/ godu un cieņu aizskarošām šādas ziņas:
a),,Rokot novadgrāvjus, kaimiņš nozāģējis vairāk nekā 15 Medzes pagasta /Nosaukums A/ augušus kokus.”
b),,Redzu – grāvis izrakts manā teritorijā (..) varēja taču vienoties, ka rok pa robežu.”
c),,Sakārtojot meliorāciju, nozāģēti /Nosaukums A/ augošie koki.”
d),,/Nosaukums A/ saimnieki skaitījuši, ka viņiem nozāģēti 16 koki – pārsvarā bērzi, arī daži alkšņi (..) zaudējumu apmēru patlaban grūti noteikt (..) /pers. C/ spriež, ka savi pieci kubikmetri varēja būt.”
e),,Sanāk, ka dod Eiropas naudu, lai izpostītu citu īpašumu.”
f),,Stāsts nav par to, ka nevar veikt meliorāciju, bet par to, ka neievēro savas robežas, vairākkārt uzsver /pers. C/ un /pers. B/. Esot sajūta, ka /pers. A/ zina – taisnība ir viņu pusē, bet darbojas ar attieksmi, ka otrs neko nevarēs panākt.”
2)uzlikt par pienākumu /pers. B/ un /pers. C/ 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atsaukt laikrakstā ,,Kurzemes Vārds”, portālā www.liepajniekiem.lv un www.news.lv minētās ziņas;
3)piedzīt no katra atbildētāja morālā kaitējuma atlīdzību 1`000 EUR prasītāja labā;
4)piedzīt no atbildētājiem prasītāja labā tiesāšanās izdevumus, kuru apmērs tiks precizēts tiesas sēdē.

Prasības pieteikumā norādīts, ka minētās publicētās ziņas ir pilnīga nepatiesība, jo visas rakstā minētās darbības prasītājs veicis savā īpašumā. Līdz ar to, atbildētājiem izplatot šādas ziņas, prasītājs nepamatoti ticis apvainots prettiesisku darbību veikšanā. Šādu nepatiesu ziņu izplatīšana ir radījusi būtisku prasītāja godu un cieņas aizskārumu. Ziņu publicēšana ir diskreditējusi prasītāju sabiedrības, kā arī esošo potenciālo klientu un sadarbības partneru vidū, kā rezultātā grauta prasītāja reputācija un negatīvi ietekmēta viņa profesionālā darbība.

Prasītājs 2017.gada 23.martā vērsās pie atbildētājiem ar lūgumu atsaukt nepatiesās ziņas, taču atbildētāji norādīja, ka rakstā publicēts viņu viedoklis. Tā kā ziņas nav atsauktas, prasītājs vēršas tiesā savu aizskarto tiesību aizsardzībai.

No raksta satura un konteksta redzams, ka nepatieso ziņu autori ir atbildētāji, kuri atbildīgi par šādu ziņu izplatīšanu laikrakstam ,,Kurzemes Vārds”.

Prasītāja ieskatā izplatītā informācija nav viedoklis, bet gan ziņas, jo ir pārbaudāms fakts, vai izraktais grāvis un nozāģētie koki atradās viņa vai citā īpašumā. Ja atbildētāji nevar iesniegt pārliecinošus pierādījumus, kas tieši apliecina, ka darbības veiktas viņam piederošā īpašumā, tad viennozīmīgi secināms, ka ziņas izplatītas nepatiesas un atbildētājiem ir pienākums tās atsaukt.

Krimināllikuma 109.pants noteic, ka par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai cirsmā ir paredzēta kriminālatbildība. Tādējādi strīdus izteikums, ka prasītājs nozāģējis vairāk kā 15 kokus atbildētāju teritorijā, prasītājs tiek vainots krimināli sodāmu darbību izdarīšanā. Pat ja atbildētāji spēj pierādīt, ka izplatījuši par prasītāju viedokli, jāņem vērā, ka viedokļa izplatīšana var aizskart personas godu un cieņu, ja šāds viedoklis izplatīts bez pietiekamas faktiskās bāzes.

Atbilstoši tiesu praksē noteiktajam, piespriežamajai morālā kaitējuma atlīdzības summai ir jāizpilda šādas funkcijas: 1) taisnīguma funkciju;

2)prevencijas funkciju; 3) samierināšanās funkciju. Prasītājs uzskata, ka taisnīga atlīdzība, kas pilda norādītās funkcijas būs 2`000 EUR, attiecīgi 1`000 EUR no katra atbildētāja.

Šāda atlīdzība būtu nosakāma, ņemot vērā, ka raksts izplatīts plašam lasītāju lokam, tirāža vidēji 8`800 eksemplāru, un laikraksts ,,Kurzemes Vārds” ir viena no senākajām un visvairāk lasītākajām avīzēm Latvijā. Raksts un tajā paustās ziņas tika publicētas arī vairākos interneta medijos, tostarp www.liepajniekiem.lv, www.news.lv, kā arī sociālajā tīklā Facebook.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs Par prasītājam nodarītā kaitējuma apmēru un smagumu liecina arī pie attiecīgā raksta pārpublicētās redakcijas portālā www.liepājniekiem.lv sabiedrības izteiktie komentāri, kas atbildētāju sniegtās ziņās ir uztvēruši tieši tādā pašā veidā kā prasītājs un tieši vainojot prasītāju krimināli sodāmu darbību izdarīšanā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 13.jūnija spriedumu noraidīta prasītāja prasība pret atbildētājiem. Par labu /pers.

B/ no /pers. A/ piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,54 EUR. No prasītāja piedzīti katra atbildētāja labā ar lietas vešanu saistītie izdevumi 49,47 EUR.

Pirmās instances tiesas spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem motīviem.

Atbilstoši judikatūrā paustajām atziņām, izspriežot lietu par goda un cieņas aizskārumu, nepieciešams nošķirt ziņu no viedokļa, kā arī noskaidrot vai ziņas ir godu un cieņu aizskarošas (Augstākās tiesas 2011.gada 9.februāra spriedums lietā Nr.SKC-60/2011 (C28081907), 2009.gada 11.februāra spriedums lietā Nr.SKC-42/2009 (C27099605)) . Galvenais kritērijs ziņas jeb fakta nošķiršanai no paustā viedokļa ir iespējamība to pārbaudīt.

No lietas materiāliem pievienotā strīdus raksta kopijas no laikraksta „Kurzemes vārds” redzams, ka rakstu sagatavotāja ir /pers. F/ un raksta ievaddaļā raksta autore apkopojusi rakstā norādīto saturu un izdarot secinājumu par rakstā „Kaimiņi uz grāvja asās krants” būtību un galvenajām tēzēm, tai skaitā – „Rokot novadgrāvjus, kaimiņš nozāģējis vairāk nekā 15 Medzes pagasta /Nosaukums A/ augušus kokus”. Līdz ar to tiesa secinājusi, ka minētais izteikums nevar tikt attiecināts uz atbildētājiem, jo raksta autore izdarījusi savu secinājumu par rakstā ietverto informāciju, apkopjot to koncentrētā veidā raksta sākumā, un nav pakļaujams pārbaudei, lai konstatētu, vai minētais izteikums atbilst ziņas kritērijiem.

Tāpat izvērtējot strīdus citātus kopsakarā ar rakstā ietverto informāciju un tās atspoguļojuma veidu, no raksta „Kaimiņi uz grāvja asās krants” teksta izriet, ka norādītais „Sakārtojot meliorāciju, nozāģēti /Nosaukums A/ augoši koki” un „/Nosaukums A/ saimnieki skaitījuši, ka viņiem nozāģēti 16 koki – pārsvarā bērzi, arī daži alkšņi,” ir žurnālistes atstāstījums par iegūto sarunas laikā ar atbildētājiem, tādējādi nevar tikt atzīts ne par atbildētāju viedokli, ne ziņu un nav attiecināms uz atbildētājiem. Savukārt publicētajā daļā ,,(..) zaudējumu apmēru patlaban grūti noteikt (..) /pers. C/ spriež, ka savi pieci kubikmetri varēja būt”, atzīstams par atbildētāja viedokli, gan par iespējamo nodarīto zaudējumu apmēru, gan izcirsto koku daudzumu.

Kā viens no prasītāja godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem norādīts „Redzu - grāvis izrakts manā teritorijā (..) varēja taču vienoties, ka rok pa robežu”, ko paudusi atbildētāja /pers. B/. Tiesa, izvērtējusi minēto citātu, atzinusi, ka minētais ir atzīstams par atbildētājas /pers. B/ viedokli, kas balstīts uz dabā gūtajiem novērojumiem, jo no raksta satura secināms, ka /pers. B/ klātesošajām personām norāda uz īpašuma robežām dabā, kur notikuši rakšanas darbi.

Attiecībā uz prasībā norādītajiem citātiem „Sanāk, ka dod Eiropas naudu, lai izpostītu citu īpašumu” un ,,stāsts nav par to, ka nevar veikt meliorāciju, bet par to, ka neievērojot savas robežas, vairākkārt uzsver /pers. C/ un /pers. B/. Esot sajūta, Esot sajūta, ka /pers. A/ zina – taisnība ir viņa pusē, bet darbojas ar attieksmi, ka otrs neko nevar panākt.”, tiesa minētos raksta citātus atzinusi par atbildētāju viedokli, paužot savu attieksmi un nostāju par robežu neievērošanu.

Kā redzams no raksta satura, /pers. B/ par to, ka prasītājs rok grāvi un izzāģē kokus, zvanījis /pers. G/ no mežniecības un teicis, lai viņam piezvana un brauc savākt kokus. /pers. G/ tiesas sēdē, būdams nopratināts kā liecinieks, šādu faktu ne noliedza, ne apstiprināja, norādot vien, ka neatceras vai zvanījis /pers. B/. No lietas materiāliem pievienotā 2017.gada 2.oktobra Liepājas prokuratūras lēmuma par sūdzības izskatīšanu secināts, ka Grobiņas novada Medzes pagastā starp īpašumiem /Nosaukums G/ un /Nosaukums H/ robežstigas tuvumā notikusi patvaļīga koku ciršana un grāvju rakšana.

Koku celmi atrodas īpašumā /Nosaukums G/, nav iespējams secināt, kurā īpašumā koki auguši un cirsti. No 2017.gada 5.septembra lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu secināms, ka prasītājs veicis grāvja starp īpašumiem /Nosaukums G/ un /Nosaukums H/ tīrīšanas un padziļināšanas darbu atbilstoši Grobiņas būvvaldē apstiprinātam projektam, tādējādi tiesa secina, ka atbildētāju izteiktajam viedoklim laikrakstā „Kurzemes Vārds” ir pietiekošs faktiskais pamats, kas rada pamatu subjektīvam vērtējumam - viedoklim par iespējamām nelikumīgām darbībām no prasītāja puses.

Ievērojot to, ka prasībā apstrīdētos un rakstā „Kaimiņi uz grāvja asās krants” ietvertos izteikumus, tiesai nav pamata atzīt par pārbaudāmām ziņām, bet gan par viedokli ar pietiekamu faktisko pamatu, kas nav pakļaujamas patiesuma pārbaudei, tādējādi tiesa atzinusi, ka prasība daļā par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atzīšanu ir nepamatota un noraidāma.

Tā kā ar šo spriedumu netiek konstatēts pamats apstrīdētos un publicētos izteikumus atzīt par ziņām, kas pārbaudāmas, un tikai ziņas var aizskart personas godu un cieņu, neveidojas Civillikuma 23521.pantā paredzētais tiesiskais pamats seku piemērošanai mantiskās atlīdzības piedziņai par nemantisku aizskārumu.

Vienlaikus tiesa par noraidāmu atzinusi arī prasību daļā, ar kuru lūgts atsaukt laikrakstā „Kurzemes Vārds”, portālā www.liepājniekiem.lv un www.news.lv apstrīdētās ziņas, jo atbilstoši lietas materiāliem prasītāja apstrīdētie izteikumi publicēti laikrakstā „Kurzemes Vārds” un portālā www.liepājniekiem.lv. Savukārt atbilstoši likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21.panta piektajai daļai tiesa var uzlikt par pienākumu atsaukt godu un cieņu aizkarošas ziņas ziņu izplatītājiem, t.i., masu informācijas līdzeklim. Personas, kas ir ziņu avots nav atbildētājs par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu. (sk.LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 22. februāra spriedums lietā SKC-86/2018).

Ievērojot iepriekšminētos apstākļus tiesa atzinusi, ka /pers. A/ prasība pret /pers. B/ un /pers. C/ par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atzīšanu, atsaukšanu un morālā kaitējuma atlīdzību ir nepamatota un noraidāma pilnībā.

Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 13.jūnija spriedumu prasītājs iesniedzis apelācijas sūdzību, pārsūdzot to daļā, ar kuru noraidīta prasība par rakstā publicēto ziņu atzīšanu par nepatiesām, prasītāja godu un cieņu aizskarošām ziņām, par pienākuma uzlikšanu atbildētājiem minētās ziņas atsaukt un ar kuru no prasītāja par labu atbildētājiem piedzīti ar lietas izskatīšanu un lietas vešanu saistītie izdevumi.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti attiecībā uz pirmās instances tiesas spriedumu.

Attiecībā par publicēto ziņu attiecināšanu uz raksta autori žurnālisti /pers. F/ apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka paši atbildētāji savā 2017.gada 3.aprīļa atbildes vēstulē prasītājam ir norādījuši, ka rakstā publicētais ir viņu viedoklis, kā rezultātā prasītājam nebija tiesiska pamata celt prasību pret žurnālisti, kura ir atspoguļojusi atbildētāju izteikumus savā publikācijā. Turklāt atbildētāju pārstāve apstiprināja, ka visi strīdus izteikumi ir atbildētāju izteikumi, kas sniegti žurnālistei.

Tādējādi žurnāliste šajā gadījumā nav radījusi ziņu, bet gan kā starpnieks ir pildījusi tehnisku funkciju, nododot ziņas sabiedrībai. Proti, žurnāliste sarunas laikā no atbildētājiem iegūtās ziņas ir tikai noformējusi raksta veidā. Atbilstoši tiesu praksei ,,likuma norma nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanas pienākumu ir uzlikusi šo ziņu izplatītājam (Civillikuma 2352.1 pants), t.i., personai, kas veikusi attiecīgās prettiesiskās darbības. Minētā likuma norma neattiecas uz personu, kas veikusi tehnisku funkciju, šīs ziņas ietverot rakstu zīmēs vai citādā uzveramā veidā” (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2008.gada 30.janvara sprieduma lietā Nr.SKC-3/2008 22.lpp).

Atbalstot pārsūdzētajā spriedumā izmantoto pieeju, Civillikuma 2352.1 pants kļūtu praktiski nepiemērojams gadījumos, kad nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas tiek izplatītas presē. Proti, šādā gadījumā ikvienai personai būtu iespējams masu informācijas līdzekļos nepatiesi apvainot citas personas, intervijas formā sniedzot viedokli žurnālistam, kurš savukārt, izpildot tikai tehnisku funkciju, kalpotu kā ,,aizsegs” no civiltiesiskās atbildības 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs šādu ziņu patiesajam izplatītajam.

Attiecībā par rakstā publicēto ziņu atzīšanu par atbildētāju viedokli apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka rakstā vairakkārt ir uzvērsts, ka prasītājs nav ievērojis savas teritorijas robežas, veicot grāvja rakšanas un koku ciršanas darbus atbildētāju zemesgabalā.

Prasītāja ieskatā nav šaubu par to, ka iepriekšminētā informācija nav viedoklis, bet ziņas, jo tas, vai izraktais grāvis un nozāģētie koki atradās prasītāja vai citam īpašniekam (atbildētājiem) piederošā teritorijā, ir pārbaudāms fakts. Jāņem vērā, ka, lai informāciju kvalificētu kā ziņu, nav būtiski, vai attiecīgi fakti ir tikuši pārbaudīti un pierādīti, bet gan tikai tas, vai fakti pēc sava satura ir tādi, kurus ir iespējams pārbaudīt.

Izvērtējot /pers. B/izteikumu ,,redzu – grāvis izraksts manā teritorijā (..)”, pirmās instances tiesa to nosaukusi par /pers. B/ viedokli, jo no raksta esot secināms, ka /pers. B/ klātesošajām personām norāda uz īpašuma robežām dabā. Taču īpašuma robežas atrašanās vieta ir pārbaudāma, tas noteikts arī normatīvajos aktos.

Pirmās instances tiesa nav analizējusi atbildētāju izteikumus ne kontekstā ar visu rakstu kopumā, ne no neitrāla lasītāja skata punkta. Spriežot pēc teksta, kā arī ņemot vērā pušu atbildētāju atzīto, ka viņi vērsās laikrakstā, lai ar tā palīdzību risinātu situāciju, kurā prasītājs pretlikumīgi pārkāpj zemes robežas un pretlikumīgi cērt atbildētāju kokus (par ko atbildētāji bija arī vērsušies policijā, lūdzot par šiem faktiem ierosināt kriminālprocesu), raksta galvenais mērķis ir informēt laikraksta ,,Kurzemes Vārds” lasītājus par prasītāja veiktu patvaļīgu grāvju rakšanu un koku izciršanu atbildētājiem piederošā teritorijā. Skatot iepriekš uzskaitītos izteikumus kontekstā ar raksta galveno mērķi, ir skaidrs, ka neitrāls lasītājs šādas ziņas uzskatītu par patiesu faktu nevis subjektīvu atbildētāju viedokli, ko apliecina arī lietā esošie lasītāju komentāri par rakstu.

Tiesa kā atbildētāja viedokļa faktisko pamatu norāda 2017.gada 2.oktobra Liepājas prokuratūras lēmumu par sūdzības izskatīšanu un 2017.gada 5.septembra Liepājas prokuratūras lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Ar minētajiem lēmumiem pēc pašu atbildētāju iesnieguma tika atteikts uzsākt kriminālprocesu par to, ka prasītājs būtu veicis koku ciršanu atbildētāju zemesgabalā. Tādējādi Liepājas prokuratūras lēmumi nevis pierāda, ka atbildētāju apgalvojumiem ir faktiskais pamats, bet gan pierāda tieši pretējo. Par viedokļa faktisko pamatu arī nevar uzskatīt tikai to, ka šāda viedokļa paudējs attiecīgo viedokli ir izteicis vēl kādai citai institūcijai. Pretējā gadījumā ikviena persona par citām personām varētu paust jebkāda veida aizvainojušus apgalvojumus, ja vien vienlaikus šī persona iesniegtu tādu pašu nepamatotu iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs. Tādējādi tiesa ne vien atbildētāju izplatītās ziņas kvalificējusi kā viedokli, bet arī kļūdaini secinājusi, ka šādam viedoklim ir faktiskās bāzes.

Tiesa nepamatoti ir piemērojusi likuma ,,Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” normas, kā arī nepamatoti konstatējusi, ka ziņu izplatītājs var būt tikai masu informācijas līdzeklis.

Konkrētā gadījumā prasība ir celta pret atbildētājiem, kuri bija informācijas avoti un strīdus izteikumu autori, pamatojoties uz Civillikuma 2352.1 pantu. Attiecīgā Civillikuma norma, gan arī jau ilgstoši pastāvējusi tiesu prakse paredz, ka prasība pret nepatieso ziņu autoru un avotu tiek celta pret konkrēto personu, kas šīs normas izpratnē tiek uzskatīta par ziņu izplatītāju. Tāpat no Civillikuma 2352.1 panta secināms, ka tiesas ceļā ir jāspēj nodrošināt, ka nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanas gadījumā, aizskartā persona saņem apmierinājumu atsaukuma formā. Tas, ka masu informācijas līdzeklis nav atbildētājs lietā, nevar liegt aizskartajai personai tiesības uz atsaukumu.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve apelācijas sūdzību uztur, sniedz paskaidrojumus.

Atbildētāju pilnvarotā pārstāve /pers. D/ prasību un apelācijas sūdzību neatzīst. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 166.panta pirmo daļu, iesniedz rakstveida paskaidrojumus pievienošanai lietas materiāliem, kurus nolasa tiesas sēdē.

Motīvu daļa Noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot lietā iegūtos pierādījumus, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, līdz ar to arī prasība nav pamatota un ir noraidāma pilnīgi.

Prasītājs savu prasību pamato ar Civillikuma 2352.1 pantu, kura pirmā daļa paredz, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Atbilstoši minētās normas dispozīcijai ir jākonstatē, ka izplatītie izteikumi ir kvalificējami kā ziņas, attiecīgās ziņas ir nepatiesas, kā arī tās ir godu un cieņu aizskarošas.

Pirmās instances tiesa atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies lietās par personas goda un cieņas aizsardzību, atzinusi, ka, lai izvērtētu prasības pamatotību, vispirms ir nepieciešams konstatēt, vai minētajā rakstā publicētā informācija ir ziņas vai viedoklis, jo tikai ziņas jeb fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta, turpretī viedoklis atspoguļo personas subjektīvo vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu un nevar būt ne patiess, ne nepatiess.

Ziņas ir datu, faktu, skaitļu un arī informācijas kopums. Savukārt viedoklis ir uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko). Viedoklis kā subjektīvs vērtējums var veidoties kā no patiesiem faktiem, tā kļūdainām ziņām, nepatiesas informācijas, un tas nav pierādāms (Augstākās tiesas Senāta 2002.gada 8.maija spriedums lietā Nr. SKC?261/2002; Augstākās tiesas 2015.gada 24.septembra spriedums lietā Nr.SKC?204/2015, 7.2.punkts; 2017.gada 6.marta spriedums lietā Nr. SKC?98/2017; 2017.gada 6.marta spriedums lietā Nr. SKC?98/2017, 6.2.1.punkts).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļa, izdodot tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību” un atsaucoties tajā uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu prakses izpēti, ir secinājusi, ka viedokļa un ziņas nošķiršanai ir ļoti būtiska nozīme. Tas dažkārt gan var būt grūts uzdevums, jo īpaši tādēļ, ka viena publikācija var vienlaikus saturēt gan faktus, gan, pamatojoties uz tiem, izteiktu viedokli. ECT nav devusi šo jēdzienu vispārēju definīciju vai pazīmes, izņemot to, ka viedoklis ietver vērtējumu. Tas, vai izteikums ir vērtējams kā ziņa, vai kā viedoklis, ir jāizvērtē katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā vairākus kritērijus, kuri izriet no ECT prakses.

Būtiskākā ir nevis izteikuma gramatiskā interpretācija vai tas, ka izteikums pausts apgalvojuma vai pieņēmuma formā, bet publikācijas vai izteikumu kopējais konteksts. Otrkārt, būtiska nozīme piešķirama tam, kā šādu izteikumu vai sižetu uztvertu neitrāls lasītājs. Vai viņš to, piemēram, vērtētu kā neizdevušos joku, vai asu kādas personas kritiku, vai arī uztvertu kā konkrētu faktu. Treškārt, svarīga var būt arī paša izteikuma autora piešķirtā nozīme attiecīgajiem izteikumiem.

Attiecībā uz ziņu un faktu izplatīšanu vispārējais princips ir, ka ziņai un faktam ir jāatbilst patiesībai. Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Ja kāds apgalvo faktu, kas aizskar personas goda un cieņu, piemēram, piedēvējot šai personai konkrētas krimināli sodāmas darbības, tad šī fakta paudējam ir jāpierāda izteikumu atbilstība patiesībai.

Turpretī viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Tas atspoguļo personas subjektīvu vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu. Tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam neliktos. Tā kā viedokļa atbilstību patiesībai pierādīt nav iespējams, šāda prasība jau pati par sevi tiks vērtēta kā vārda brīvības pārkāpums (Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību 8.,9.lpp).

Arī judikatūrā ir norādīts, ka izskatot prasību, par goda un cieņu aizskarošu ziņu, kas publicētas presē, atsaukšanu, tiesa nevar aprobežoties tikai ar atsevišķu frāžu vērtēšanu, bet jāvērtē raksts kopumā un situācija, kādā raksts tapis (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2009.gada 25.novembra spriedums Lietā Nr.SKC – 276).

178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs Lai konstatētu, vai izteikums atbilst jēdzienam „ziņas” vai „viedoklis”, ir jāanalizē konfliktsituācijas apstākļi, konkrēto izteikumu saturs un konteksts, kā arī citi kritēriji, tostarp, kāds ir bijis atbildētājas mērķis, lietojot šādus izteikumus. Tādējādi noteicošie kritēriji ir: 1) izteikumu kopējais konteksts; 2) nozīme, ko šādam izteikumam varētu piešķirt neitrāla persona; 3) izteikuma autora skaidrojumi (sk. Augstākās tiesas 2015. gada 24. septembra spriedums lietā Nr. SKC?204/2015 7.3. punkts).

Apkopojot minēto ir secināms, ka jāvērtē gan atsevišķi izteikumi, gan to kopējā mijiedarbība, gan raksts kopumā, kas ļautu izdarīt secinājumus par to, vai atbildētāji rakstā attiecībā uz prasītāju ir izplatījuši ziņas vai viedokli. Vai raksts vienlaikus satur gan faktus, gan, pamatojoties uz tiem, izteiktu viedokli. Lai to izdarītu un kā jau tika norādīts iepriekš, uz apstrīdētiem izteikumiem un uz rakstu kopumā ir jāskatās caur neitrāla lasītāja prizmu, neatstājot bez ievērības atbildētāju piešķirto nozīmi attiecīgajiem izteikumiem.

Lietā nodibināts, ka pusēm pieder nekustamie īpašumi, kuriem ir kopēja robeža. Pušu nekustamos īpašumus atdala meliorācijas grāvis, kas tika izbūvēts ,,padomju gados”. Grāvis kopš tā izveides bija aizaudzis, jo nebija tīrīts.

Nav strīda, ka prasītājs veica meliorācijas grāvja atjaunošanu un izbūvi. Tāpat lietā nav strīda, ka prasītājs pirms darba veikšanas neinformēja atbildētājus par plānotajiem darbiem. Attiecīgi izteikums, ka ir izrakts grāvis atbilst patiesībai.

Prasītāja ieskatā goda un cieņas aizskaroša ir atbildētāju paustā ziņa, ka grāvis ir izrakts viņu teritorijā kā rezultātā ir nozāģēti 16 koki.

No situācijas uzmērīšanas plāna (lietas 93.lapa) redzams, ka, lai gan lielākie darbi platuma ziņā veikti prasītāja īpašumā, arī atbildētāju īpašumā ir veikti rakšanas darbi, ko apstiprina pēc rakšanas darbiem 2017.gada 11.aprīlī uzmērītā grāvja nogāzes augšmala. Secīgi nevar atzīt par nepatiesu ziņu, ka grāvis izraksts atbildētāju teritorijā. Tas ir patiess fakts, kas nevar izraisīt goda un cieņas aizskaršanu. Turpmāk tekstā apelācijas instances tiesas ieskatā ir izteikts viedoklis: ,,varēja vienoties, ka grāvi rok pa robežu”. Tā ir izpratne par grāvja rakšanu un attieksme pret to, kā prasītājs to ir izdarījis. Secīgi viedoklis nevar būt goda un cieņas aizskarošs, jo tas nav pakļaujams patiesības pārbaudei.

Kā jau apelācijas instances tiesa iepriekš uzsvēra, tad ir jāvērtē ne tika izteikumu gramatiskā interpretācija, bet kopumā situācija kādā raksts tapis, pievēršot uzmanību kopējam kontekstam un autora skaidrojumiem.

Apelācijas instances tiesa jau nodibināja, ka atbildētāji nebija informēti par rakšanas darbiem. Viņi tikai konstatēja sekas rakšanas darbiem un koku nozāģēšanai. Proti, no 2017.gada 28.aprīļa protokola par vietas apskati (lietas 25.lapa) redzams, ka daļa kokmateriāli atrodas prasītāja īpašumā, bet daļa aizvesti. Koku celmi no izraktās grāvju trases izrauti no zemes un atrodas prasītāja īpašumā, netālu no stigas.

Apelācijas instances tiesa secina, ka atbildētājiem konstatējot koku izciršanas faktu un vērtējot to kopumā ar nesaskaņotiem meliorācijas grāvja rakšanas darbiem bija pamats pirmsšķietamam secinājumam, ka koki ir izrakti grāvju pusē, kas atrodas viņu īpašumā. To, ka rakšanas darbi notika arī viņu pusē apstiprina apskatītais plāns. Ar Grobiņas būvvaldes atzinumu (lietas 26.lapa) pierādīts, ka būvdarbi strīdus teritorijā veikti ārpus saskaņotā projekta. Prasītājam tika uzdots pārtraukt būvdarbus un būvvaldē iesniegt būvprojekta korekcijas par veiktajām atkāpēm no akceptētā projekta. Lietā nav strīda, ka tikai pēc dotā atzinuma prasītājs griezās pie atbildētājas, lūdzot saskaņojumu būvdarbu veikšanai.

Attiecīgi apelācijas instances tiesa secina, ka prasītājs pats ar savām darbībām bija radījis faktisko bāzi, lai atbildētāji izteiktu secinājumus par to, ka koki ir nozāģēti viņu īpašumā. Arī prasītāja rīcība, izraujot koku celmus no zemes, nedeva atbildētājiem iespēju pārliecināties par vietu, kur šie koki tika nozāģēti – prasītāja vai atbildētāju īpašumā. Attiecīgi ziņu, ka kokus prasītājs nozāģēja atbildētāju īpašumā nevar atzīt ne par patiesu, ne par nepatiesu, jo pats prasītājs ir rīkojies neatbilstošā veidā un tieši viņa rīcības rezultātā šo faktu nevar konstatēt. Attiecīgi prasītājs nevar prasīt atzīt par nepatiesu ziņu, kuru viņš ar savām darbībām izprovocēja. Tas ir veids kā apelācijas instances tiesa šo rakstu vērtēja, pievēršoties raksta tapšanas iemesliem un faktisko apstākļu kontekstam. Ja prasītājs būtu rīkojies kaut mazākā mērā godprātīgi, tas ir veidā ko varētu sagaidīt no labu kaimiņu attiecībām, viņš vismaz būtu informējis atbildētājus par nodomu veikt meliorācijas darbus. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka tas būtu novērsis iespējamo konflikta situācijas rašanos.

Ne jebkura kļūdaina vai neprecīza informācija var tikt atzīta par aizskarošu un izraisīt mantiskas kompensācijas piešķiršanu (Augstākās tiesas 2017.gada 20.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-223/2017, 7.3.punkts; 2017.gada 22.decembra spriedums lietā Nr. SKC?25/2017, 6.2. punkts).

Izskatāmajā lietā par kļūdainu varētu uzskatīt informāciju, ka koki nozāģēti atbildētāju īpašumā, jo patiesībā nevar noskaidrot, kurā īpašuma daļā koki auga. Šīs patiesības noskaidrošanā ir vainojams pats prasītājs, līdz ar to atbildētāja sniegto informāciju arī no šāda skatu punkta nevar atzīt par aizskarošu un tā nevar izraisīt mantiskās kompensācijas piešķiršanu.

Nav pamatota prasītāja atsaukšanās uz apskatīto plāno, lai attaisnotu savu rīcību, jo grāvja rakšanas darbi notika arī atbildētāju pusē un noteiktā grāvja nogrieznī, lai gan nedaudz, taču tie pārsniedza iepriekš uzmērīto grāvja nogāzes augšmalas līniju. Kā jau apelācijas instances tiesa secināja, tad pats atbildētājs ar savu rīcību radīja priekšnoteikumus, lai atbildētājiem būtu pamats izteikties, ka koki tika nozāģēti viņu īpašumā.

Jau turpmākais atbildētāju izteikums: ,,Sanāk, ka dod Eiropas naudu, lai izpostītu citu īpašumu”, ir atzīstams par viedokli, kurš ir izteikts vērtējot tos faktus par koku izzāģēšanu, kuriem pamatu deva pats prasītājs. Viedoklis nevar tikt atzīts par nepatiesu, līdz ar to arī par godu un cieņu aizskarošu.

Attiecīgi apelācijas sūdzībā izteiktie iebildumi pirmās instances tiesas vērtējumam un faktam, ka atbildētāji izplatījuši par prasītāju ziņas, kuras ir godu un cieņas aizskarošas, neguva apstiprinājumu pierādīšanas novērtēšanas procesā kopsakarā ar judikatūrā nostiprinātām atziņām.

Rakstā atbildētāji norāda, ka viņiem piezvanīja /pers. G/ un darīja zināmu, ka /pers. A/ rok grāvjus un izzāģē kokus. Nopratināts kā liecinieks /pers.

G/ šo faktu neapstiprināja, jo nevarēja atcerēties, taču tas neietekmē iepriekš izdarītos apelācijas instances tiesas secinājumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta nosacījumiem, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas nosacījumiem tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 2.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētāja /pers. B/ veikusi kancelejas nodevas samaksu 8,54 EUR apmērā par divu liecinieku nopratināšanu tiesas sēdē (lietas 44.lapa), līdz ar to no /pers. A/ par labu /pers. B/ piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,54 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 2.punktam un trešās daļas nosacījumiem no prasītāja atbildētāju labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kas radušies atbildētājiem sakarā ar pārstāvja ierašanos uz tiesas sēdi.

Saskaņā ar lietas materiāliem atbildētājus uz pilnvaras pamata pārstāvēja /pers. D/ (lietas 29.lapa), kura, izmantojot vieglo transportlīdzekli, uz divām tiesas sēdēm pirmā instancē un vienu sēdi apelācijas instancē devusies no Liepājas uz Rīgu un atpakaļ, iesniegusi trīs izdevumus apliecinošus dokumentus par degvielas iegādi, par kopējo summu 145,30 EUR apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 2.punktam ceļa izdevumi tiek atlīdzināti pēc Ministru Kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistīti izdevumi”

8.2.4.punkts darbiniekam atlīdzina izdevumus par degvielu, saskaņā ar maršrutu, kilometrāžu un nepieciešamo attiecīgās degvielas daudzumu.

No lietas materiālos iesniegtās transportlīdzekļa Reģistrācijas apliecības kopijas redzams, ka /pers. D/ īpašumā esošā automašīna Volvo S40 2007.gada aprīkota ar benzīna dzinēju, tilpums 2435 (lietas 35.lapa). Lai pārstāve ierastos uz tiesas sēdi un atgrieztos Liepājā, nobraukti 440 km, trīs tiesas sēdēs, t.i. 1`320 km. Kā izriet no izdevumus apliecinošiem dokumentiem, degviela (A-95 benzīns) kopumā iegādāta 122,33 litri par 145,30 EUR.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs Tiesai nav pamata apšaubīt izdevumu apmēru, ņemot vērā iespējamo konkrētās automašīnas degvielas patēriņu, aptuveni 10 l/100 km. Tādējādi, tiesa atzīst par pamatotu no prasītāja atbildētāju labā piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, katram 72,65 EUR, par atbildētāju pārstāves ceļa izdevumiem.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz sprieduma motīvu daļā norādītajām materiālām tiesību normām un Civilprocesa likuma 430.pantu, 432. – 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda noraidīt /pers. A/ prasību pret /pers. C/ un /pers. B/ par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atzīšanu un atsaukšanu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,54 EUR.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 72,65 EUR.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 72,65 EUR.

Noteikt /pers. A/, ka spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu atbildētāju labā izpildāms labprātīgi – 10 dienu laikā, no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.

Spriedums sastādīts un pieejams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā – 2019.gada 3.aprīlī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis M.Sviķis Tiesnese M.Šķendere Tiesnese I.Ozola 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.