Rīgas apgabaltiesa – Civillietas
Lietas arhīva Nr. CA-0954-19/2 ECLI:LV:RAT:2019:0403.C33474318.5.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja Skaidrīte Buivide, tiesnesis Gvido Ungurs, tiesnese Sarmīte Vamža, ar tiesas sēdes sekretāru Robertu Eihmani, piedaloties “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāles pilnvarotajam pārstāvim /pers. F/ un /pers. G/ pārpilnvarotajai pārstāvei /pers. H/, atklātā tiesas sēdē izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāles prasībā pret /pers. G/ par zaudējumu piedziņu, sakarā ar /pers. G/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2018. gada 16. novembra spriedumu.
Aprakstošā daļa [1] Ar Rīgas rajona tiesas 2018. gada 16. novembra spriedumu apmierināta prasītājas “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāles prasība pret atbildētāju /pers. G/ par zaudējumu piedziņu, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus 636,85 EUR un tiesas izdevumus 98,66 EUR, kopā 735,51 EUR, kā arī nosakot prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas.Spriedums pamatots ar tālāk norādīto motivāciju. [1.1] Atbildētājs ir 1/2 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašnieks, savukārt otras domājamās daļas īpašniece ir /pers. I/, kuri ar SIA “Gaismas Pasaule” 2013. gada 4. novembrī noslēguši nedzīvojamo telpu nomas līgumu, saskaņā ar kuru SIA “Gaismas Pasaule” lietošanā nodotas telpas 96,3 m2 platībā /adrese/, ofisa vai veikala organizēšanai un izmantošanai.SIA “Gaismas Pasaule” apdrošināja “ERGO Insurance SE”
Latvijas filiālē biroja un veikala telpas, kas atrodas /adrese/, par apdrošināšanas periodu no 2015. gada 25. oktobra līdz 2016. gada 24. oktobrim. SIA “Gaismas Pasaule” 2016. gada 10. oktobrī iesniedza prasītājai īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu par negadījumu 2016. gada 7. oktobrī, kad otrā stāva dzīvoklī notika ūdensvada avārija, kā rezultātā tika appludinātas apdrošinātās telpas.No SIA“Voltum” 2016. gada 13. oktobra apsekošanas akta izriet, ka ūdens noplūde, kā rezultātā mājas /adrese/, pirmā stāva veikala telpām nodarīti bojājumi, notikusi no dzīvoklī Nr. 4 esošās veļas mašīnas. [1.2] Atsaucoties uz Civillikuma 1635., 1770., 1772., 1779., 1775. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta pirmo daļu, otrās daļas 3. punktu, 9. panta 1. punktu, 14. panta pirmo daļu, atzīts, ka atbildētājs, kā īpašuma /adrese/, kopīpašnieks, ir atbildīgs par inženieraprīkojuma elementu tehnisko stāvokli, kas atrodas viņa īpašumā. Atbildētājam bija jānodrošina pienācīgs inženieraprīkojuma elementu tehniskais stāvoklis, lai tie neradītu zaudējumus citām personām.No prasītājas 2016. gada 31. oktobra bojājumu apskates akta Nr. 125878-3502-001 izriet, ka bojājumi nodarīti veikala noliktavas telpās un tualetē. No 2016. gada 8. novembra tāmes un zaudējumu aprēķina kopsavilkuma redzams, ka apdrošināto telpu remonta izmaksas ir 776,85 EUR.Prasītāja 2016. gada 22. novembrī pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu Nr.125878-3502-001 par telpām radītajiem bojājumiem 636,85 EUR. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs noteikts saskaņā ar apdrošināšanas polisi, ieturot pašrisku 140 EUR apmērā.
Apdrošināšanas atlīdzība sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Gaismas Pasaule” izmaksāta 2016. gada 23. novembrī. Tādejādi ir iestājies likuma “Par apdrošināšanas līgumu” (spēkā līdz 2018. gada 31. maijam) 40. panta pirmās daļas gadījums un prasītājai ir tiesības uz regresa prasību pret atbildētāju. [1.3] Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. pantā paredzētās tiesības, proti, nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, no kā secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tāpat arī lietā nav iesniegti pierādījumi zaudējumu samaksai, taču saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.Ņemot vērā minēto, nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus, līdz ar ko atzīstams, ka lietā ir konstatēti visi zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi, proti, atbildētāja bezdarbības rezultātā prasītājai radušies zaudējumi, kā arī ir konstatējama cēloņsakarība starp atbildētāja pienākumu uzturēt savu īpašumu, negadījumu un radītajiem zaudējumiem.Atsaucoties uz Civillikuma 1786. pantu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” (spēkā līdz 2018. gada 31. maijam) 35. pantu, judikatūru, ņemot vērā dzīvē gūtos novērojumus, tāmē norādīto izdevumu apmērs atzīts par pamatotu.[1.4] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai prasītājai atlīdzināti samaksātie tiesas izdevumi 98,66 EUR. [2] Apelācijas sūdzību par spriedumu 2018.gada 19.decembrī iesniedza atbildētājs, pārsūdzot to pilnā apjomā.
Apelācijas sūdzība pamatota ar tālāk norādītiem apsvērumiem. [2.1] Tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka nekustamais īpašums /adrese A/ pieder diviem kopīpašniekiem, tādējādi no īpašnieku kopīpašuma tika bojāts viņu pašu īpašums. Faktiski noplūde notikusi avārijas rezultātā, kad tika nopludinātas nedzīvojamās telpas (tualetes griesti, noliktavas griesti un sienas) apmēram 4 m2, nevis 93 m2 platībā. [2.2] Lietā nav pierādījumu, ka zaudējumi radušies SIA “Gaismas pasaule”, jo tie radušies abiem nekustamā īpašumi īpašniekiem, jo nolietas viņiem piederošas nedzīvojamās telpas. Nomnieks remontu nomātajās telpās nav veicis, tādējādi atbildētājam rodas zaudējumi dubultā apmērā. [2.3] Noplūde notikusi no veļasmašīnas, nevis inženieraprīkojuma elementiem, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka zaudējumi nodarīti atbildētāja bezdarbības dēļ, jo nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina. [3] Apelācijas instances tiesas sēdē “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāles pilnvarotais pārstāvis /pers. F/ prasību uzturēja un apelācijas sūdzību neatzina atbilstoši prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem. /pers. G/ pārpilnvarotā pārstāve /pers. H/ apelācijas instances tiesas sēdē prasību neatzina un apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši apelācijas sūdzībā norādītajiem apsvērumiem.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs Motīvu daļa [4] Pārbaudot lietas materiālus un noklausoties pušu pārstāvju viedokli, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāles prasība pret /pers. G/ par zaudējumu piedziņu nav pamatota ir noraidāma, talāk norādīto apsvērumu dēļ. [5] Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426. panta pirmās daļas, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.
Lai gan no apelācijas sūdzības redzams, ka pirmās instances tiesas spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apmērā, apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēti pirmās instances tiesas lietā nodibinātie fakti, kas norādīti šī sprieduma 1.1 punktā. [6] Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Izskatot strīdus jautājumu par zaudējumu piedziņu, apelācijas instances tiesa vadās pēc tiesību teorijā atzītā, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi trīs priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: tiesu namu aģentūra, 2006, 209.lpp.).
Judikatūrā pausts viedoklis, ka, lai apmierinātu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, tiesai jākonstatē, ka vienlaikus pastāv visi minētie priekšnoteikumi (Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 11.marta spriedums lietā Nr.SKC–83/2013).
Prasītāja norādījusi, ka prasības summu 636,85 EUR veido zaudējumi, kuri radušies nedzīvojamo telpu /adrese/ ar kopējo platību 96,3 m2 nomniekam SIA “Gaismas Pasaule”. Apelācijas instances tiesas sēdē, atbildot uz tiesas jautājumu, prasītājas pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka zaudējumi izpaudušies remonta izdevumos, ko prasītāja prezumē, ka nomnieks veicis.
Prasītājas īpašuma atlīdzību nodaļas specialists 2016. gada 8. novembrī sastādījis tāmi Nr. 125878-3502-001 par remontdarbu telpām /adrese/ izmaksām, nosakot tās 776,85 EUR apmērā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Tāmē iekļautas šādas pozīcijas: demontāžas darbi (gaismas ķermeņu, slēdžu u.c. demontāža), telpu apdares darbi (griestu sagatavošanas darbi apdares darbiem (špaktelēšana vietām, gruntēšana), griestu krāsošana ar emulsijas krāsu, sienu sagatavošanas darbi apdares darbiem, sienu krāsošana ar emulsijas krāsu 2 kārtās, griestu sagatavošanas darbi apdares darbiem (kāpņu telpa), griestu krāsošana ar alkīda emaljas krāsu, sienu sagatavošanas darbi apdares darbiem (kāpņu telpa), sienu krāsošana ar alkīda emaljas krāsu 2 kārtās, gaismas ķermeņu, slēdžu u.c. montāža) un citi darbi (mēbeļu pārvietošana uz blakustelpām un nosegšana uz remontdarbu laiku, t.sk. iebūvētais sienas skapis, loga rāmju u.c. attīrīšana no notecējuma pēdām, telpu noklāšana ar celtniecības plēvi (grīdas), telpu attīrīšana no būvgružiem un putekļiem pēc remontdarbiem, izolācijas materiālu, ģipša izstrādājumu, logu un durvju rāmju, konstrukciju element u.c materiālu pieņemšana izgāztuvē) (lietas 26. lapa).
Apelācijas sūdzībai pievienots 2018. gada 20. augusta nedzīvojamo telpu apsekošanas akts Nr.01-18, kurā mājas /adrese/ pārvaldniece /pers. O/ konstatējusi, ka nedzīvojamās telpas gaitenī un virtuvē uz griestiem ir redzamas agrāk notikušas noliešanas pazīmes (pleķi) aptuveni 3-4 m2, no stāvu augstāk esošām telpām. Apskatot minētās telpas, konstatēts, ka pēdējo gadu laikā pēc nedzīvojamo telpu iznomāšanas SIA “Gaismas pasaule” telpās nav veikts kosmētiskais remonts. Uz grīdas noplūdes sekas netika konstatētas (lietas 60. lapa). Aktam pievienota telpu fotofiksācija (lietas 61.66. lapa).
Tādējādi konstatējams, ka telpu nomnieks, kam izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, remontu nomātajās telpās nav veicis. Šo apstākli apstiprina arī apelācijas instances tiesas sēdē atbildētāja pārstāves norādītais, ka joprojām iznomātās telpas nav izremontētas. Līdz ar to secināms, ka sakarā ar telpu saliešanu 2016. gada 7. oktobrī nomniekam nav radušies zaudējumi, jo saliešanas rezultātā bojātas pašam atbildētājam daļēji piederošas telpas, savukārt naudas līdzekļi to remontā nav ieguldīti.
Kā redzams no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/nekustamais īpašums /adrese A/ vienādās daļās pieder atbildētājam un /pers. I/, proti, tas ir kopīpašums (lietas 30. lapa). Lietā nav ziņu, ka būtu noteikta kopīpašuma dalīta lietošanas kārtība.
Tādējādi konstatējams, ka nekustamā īpašuma /adrese A/ kopīpašnieki appludinājuši paši sev piederošo nekustamo īpašumu, savukārt lietā nav gūti pierādījumi, ka nomniekam radušies zaudējumi, proti, remonts nomātajās telpās nav veikts. Lietā nav ziņu, ka telpu applūšanas rezultātā būtu nodarīti bojājumi nomniekam piederošiem priekšmetiem vai produkcijai, šāda informācija nav norādīta arī 2016. gada 10. oktobra pieteikumā par apdrošināšanas gadījumu (lietas 13. lapa) vai 2016 .gada 13. oktobra apsekošanas aktā (lietas 17.-24. lapa).
Ņemot vērā, ka lietā nav pierādīta zaudējumu esība, nekonstatējot vienu no zaudējumu atlīdzināšanas pamatiem, apelācijas instances tiesa nevērtē pārējos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus, jo tie ir kumulatīvi. [6.1] Turklāt konkrētajā gadījumā prasība celta tikai pret vienu no kopīpašniekiem, lai gan uz prasības celšanas brīdi prasītāja bija informēta, ka nekustamais īpašums /adrese A/ ir kopīpašums, ko apliecina prasības pieteikumam pievienotais zemesgrāmatas nodalījuma noraksts.
Civillikuma 1069.pants noteic, ka visi kopīpašnieki, samērīgi ar katra daļu, saņem visus labumus, kādus kopējā lieta dod, un tādā pašā samērā arī nes zaudējumus, kādi tai ceļas.
Atbilstoši judikatūrā norādītajam izskatāmajā lietā nav pamata uzskatīt, ka izpildījuma priekšmets ir nedalāms. Katrai no atbildētājām nekustamajā īpašumā pieder attiecīga domājamā daļa, līdz ar to katra no viņām nes dalītu atbildību par zaudējumu nodarīšanu proporcionāli viņu īpašumā esošajai nekustamā īpašuma domājamai daļai (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009. gada 28. janvāra spriedums lietā Nr. SKC32) Lai gan prasītājas pārstāvis apelācijas instances tiesas sēdē norādīja, ka atbildētājam ir tiesības atprasīt izpildījumu no otra kopīpašnieka, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka kopīpašnieku attiecībās atbilstoši Civillikuma 1068. panta nosacījumiem, tas attiecas uz tādām pārgrozībām, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piemēram, nepieciešams ēkas izlabojums, ko viens kopīpašnieks veicis par saviem līdzekļiem un ko prasījusi nepieciešama vajadzība, lai uzturētu īpašuma būtību vai saglabātu to no bojājejas. [7] Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģijai ir pamats atzīt, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi, vai pastāv visi zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi, nepamatoti nonākot pie secinājuma, ka atbildētājam atlīdzināma viņam pašam kopīpašumā piederošo telpu nomniekam izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība. [8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. [8.1] Atbildētājs pie apelācijas sūdzības iesniegšanas samaksājis valsts nodevu 95,53 EUR (lietas 59. lapa), kas, noraidot prasību, piedzenama no prasītājas par labu atbildētājam.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs [9] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā ir 3,13 EUR, savukārt apelācijas instances tiesā – 0,50 EUR (lietas 2. lapa), tātad kopā 3,63 EUR.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta otrās daļas noteikumiem starpība starp prasītājas samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 EUR (lietas 8. lapa) un faktiskajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,63 EUR piedzenama no prasītājas valsts ienākumos 0,33 EUR apmērā (3,63-3,30).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 434. panta ceturto daļu un 204.1 pantu, prasītājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa Vadoties no Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434., 440. panta, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda Noraidīt “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāles prasību pret /pers. G/ par zaudējumu piedziņu.
Piedzīt no “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40103599913, par labu /pers. G/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu 95,53 EUR.
Piedzīt no “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40103599913, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,33 EUR, kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, iemaksas mērķis: civillieta Nr. C33474318.
Noteikt “ERGO Insurance SE” Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40103599913, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par naudas summas piedziņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot Rīgas apgabaltiesā samaksu apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā 2019. gada 3. aprīlī.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja Tiesnesis Tiesnese (personiskais paraksts) S.Buivide (personiskais paraksts) G.Ungurs (personiskais paraksts) S.Vamža 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs