Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lietas Nr.C68470917 Lietas arhīva Nr. CA-0192-19/33 ECLI:LV:RAT:2019:0418.C68470917.6.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019.gada 18.aprīlī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Dace Jansone tiesnese Lidija Pliča tiesnese Agnese Veita ar sekretāri Inesi Pelēkzirni, piedaloties prasītājas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /nosaukums / pārstāvei zvērinātai advokātei Anitai Rasnačai un atbildētājas /pers. A/ pārstāvim /pers. B/ un zvērinātai advokātei Antrai Isajevai, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /nosaukums / prasībā vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 10.aprīļa spriedumu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a [1] 2017.gada 7.septembrī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība /nosaukums /(turpmāk arī – DzĪKS /Nosaukums A/ vai prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk arī - atbildētāja) par parāda piedziņu, kurā lūdza piedzīt no atbildētājas komunālo maksājumu un pārvaldīšanas izdevumu parādu par laika periodu no 2016.gada maija līdz 2017.gada augustam 1306,28 EUR, līgumsodu 32,58 EUR un tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt tiesības DzīKS /Nosaukums A/ saņemt 6% gadā līdz sprieduma izpildei no parāda pamatsummas 1 306,28 EUR.

Prasībā norādīti šādi apstākļi. [1.1] Prasītāja ir dzīvokļu īpašnieku dibināta sabiedrība dzīvojamas mājas /adrese/, kopīpašuma daļas pārvaldīšanai. DzīKS /Nosaukums A/ reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1998. gada 31.jūlijā.

Ar 2001.gada 25.aprīļa dzīvokļu īpašnieku kopības protokolu Nr.25 bija apstiprināts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma projekts, ar šī protokola 6.6.punktu paredzot pārvaldīšanas līguma noslēgšanu ar katru dzīvokļa īpašnieku. /pers. A/ ir dzīvokļa īpašuma, kas sastāv no dzīvokļa Nr. 75 un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma 1166/92195 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas /adrese/ (turpmāk arī - dzīvokļa īpašums), īpašniece un kopīpašuma dalībniece. Dzīvokļa īpašums ar kadastra numuru: /numurs A/reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/- 75.

Prasītāja ar /pers. A/ 2001.gada 5.maijā noslēdza līgumu Nr. 75 par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. [1.2] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 2.panta otrā daļa nosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus, dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību.

Saskaņā gan ar kopīpašnieku pieņemtajiem lēmumiem, gan ar šī likuma 14.panta 4.1 daļas noteikumiem pārvaldnieka pienākums ir kontrolēt īpašnieku maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, gan arī celt prasību tiesā par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

Dzīvokļa īpašnieka pienākumi noteikti Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā, tajā skaitā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus. Savukārt minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. [1.3] Prasītāja kā dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldniece savas saistības izpilda un nodrošina atbildētāju ar visiem nepieciešamajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar viņai piederošā dzīvokļa īpašuma lietošanu, savukārt, uz atbildētāju gulstas pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un izdevumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

Atbildētājas kā dzīvokļa īpašnieces pienākums ir katru mēnesi apmaksāt prasītājas izrakstītos rēķinus atbilstoši tajos norādītajiem termiņiem.

Civillikuma 1828.pants noteic, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai.

Atbildētāja no 2016.gada maija līdz 2017.gada augustam, t.i., līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai, prasītājas izrakstītos rēķinus apmaksā nepilnā apmērā, līdz ar to ir izveidojies komunālo maksājumu un apsaimniekošanas izdevumu pamatparāds 1306,28 EUR.

Ņemot vērā, ka ir pieļauts maksājumu kavējums, saskaņā ar 2001.gada 5.maijā noslēgtā līguma Nr. 75 par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 6.8.punktu aprēķināts līgumsods par iepriekš minēto periodu 32,58 EUR. [1.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu DzīKS nosaukums piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva 200,83 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu un ceturto daļu no atbildētājas piedzenami atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai pirmās instances tiesā 150 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā nosakāmas tiesības DzīKS /Nosaukums A/ saņemt 6% gadā līdz 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs sprieduma izpildei no parāda pamatsummas 1 306,28 EUR. [2] Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa ar 2018.gada 10.aprīļa spriedumu prasību apmierināja. Tiesa piedzina no /pers. A/ par labu DzĪKS /nosaukums / parādu 1306,28 EUR, līgumsodu 32,58 EUR, tiesāšanās izdevumus 354,13 EUR, kopā 1692,99 EUR, un atzina prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no parāda summas.

Tiesas spriedums pamatots ar šādiem motīviem. [2.1] No Zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs /redzams, ka atbildētājai no 1999.gada 21.decembra, pamatojoties uz 1999.gada 28.septembra pirkuma līgumu, pieder dzīvokļa īpašums Nr. 75, /adrese/.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ir daudzīvokļu mājas īpašnieku izveidota sabiedrība, kas reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1998.gada 31.jūlijā.

Lietā nav strīda par to, ka DzĪKS /nosaukums / ir pilnvarota veikt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, un tai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārvaldīšanu.

2001. gada 5.maijā starp DzĪKS /nosaukums / kā pārvaldnieci un /pers. A/ kā īpašnieci noslēgts līgums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un uzturēšanu Nr. 75. Atbildētāja, parakstot līgumu, piekrita tā noteikumiem, līdz ar to viņai šis līgums ir saistošs.

Saskaņā ar šī līguma 1.punktu īpašnieki uzdeva prasītājai pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju, ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas, būves un mājai piesaistīto zemesgabalu. Atbilstoši līguma 3.1.punktam īpašnieki visus jautājumus, kas saistīti ar dzīvojamo māju, tai funkcionāli saistītajām ēkām, būvēm un zemesgabalu, lemj biedru kopsapulcē. Turklāt līguma 7.1.punkts nosaka, ka jautājumu izlemšanai, kas saistīti ar mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī norādījumu došanai prasītājai, tiek sasaukta sabiedrības sapulce.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus. [2.2] Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai; sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. [2.3] Tiesa atzina par nepamatotiem atbildētājas iebildumus pret atsevišķām rēķinos iekļautām pozīcijām: ,,Karstā ūdens cirkulācija”, ,,Dežurantu apmaksa”, ,,Auto laukums”.

No lietas materiāliem pievienotā 2016. gada 26.aprīļa DzĪKS /nosaukums / kopsapulces protokola Nr.54 redzams, ka darba kārtībā ietvērusi jautājumu par aprēķinu metodikas apstiprināšanu apsaimniekošanas un pamatpakalpojumu maksai /adrese/, tajā skaitā par karstā ūdens cirkulāciju, dežurantu apmaksu, auto laukumu. Balsojot par 27, pret – 0, atturas – 5, pieņemts lēmums apstiprināt aprēķinu metodiku.

Dzīvokļa īpašuma likuma 18.pantā ir noteikta kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība realizē tai likumā noteikto kompetenci un pieņem lēmumus, proti, atbilstoši šā panta otrajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā: 1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19.pants); 2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (20.pants); 3) citādi savstarpēji vienojoties (21.pants).

Kopsapulces protokoli nav apstrīdēti, nav atzīti par spēkā neesošiem un tie ir vērtējami kopsakarā ar Uzņēmumu reģistra izziņu, kas apliecina prasītājas tiesības veikt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzdevumus, kuras izmantojamas pie nosacījuma, ja uzdevumu tai devusi dzīvokļu īpašnieku kopība ar lēmumu.

Ņemot vērā, ka atbildētāja, kā nekustamā īpašuma kopīpašniece ir saņēmusi apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumus, viņai ir pienākums tos apmaksāt saskaņā ar likumu un kopīpašnieku lēmumiem.

Tiesa atzina par pierādītu, ka prasītājs ir sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, bet atbildētāja nav veikusi samaksu pilnā apmērā, tādēļ no atbildētājas piedzenams parāds 1306,28 EUR. [2.4] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas līgumsodu 32,58 EUR, saskaņā ar līguma 6.8 punktu – 0,5% no kopējās parāda summas par katru nokavējuma dienu.

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1717.panta otrajā daļā noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzēti no līguma neizpildīšanas. Atbilstoši Civillikuma 1720.panta 2.punkta noteikumiem, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja ir pieļāvusi parāda samaksas nokavējumu, no atbildētājas prasītājas labā piedzenams līgumsods 32,58 EUR apmērā. [3] Par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 10.aprīļa spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza atbildētāja /pers. A/, lūdzot atcelt pārsūdzēto spriedumu un noraidīt prasību pilnībā.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi apsvērumi. [3.1] Pirmās instances tiesas sprieduma 7.1.punktā ir vispārējā formā norādīts, ka saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu atbildētājai ir pienākums veikt visus maksājumus, jo 2001.gada 5.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un uzturēšanu Nr. 75 , tomēr neviens no tiesas norādītajiem pārvaldīšanas līguma punktiem tiešā veidā neattiecas uz atbildētājas apstrīdētajām pozīcijām, proti, pārvaldīšanas līguma nosacījumos nav iekļauts pienākums apmaksāt strīdus pozīcijas “Dežurants”, “Auto laukums” un “Karstā ūdens cirkulācija”. Lietā nav īpašnieku kopsapulces lēmuma, kurā būtu iekļauts pienākums apmaksāt apstrīdētās izmaksu pozīcijas. Pārvaldīšanas līgums neatbrīvo prasītāju no pienākuma korekti veikt parāda matemātisko aprēķinu. [3.2] Atbildētāja apstrīd izmaksu pozīciju “Dežurants”.

Ar 11.08.2017.gada 11.augusta Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas spriedumu administratīvajā lietā Nr. 1A680165I7 prasītājai tika piemērots administratīvais sods 700 EUR par LAPK 41.panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu sakarā ar to, ka ar ,,dežurantiem” nav noslēgts darba līgums. Atbildētājas rīcībā nav informācijas, vai uz doto brīdi ar minētajiem darbiniekiem ir vai nav noslēgti darba līgumi. Ja prasītāja vēlās pamatot šo izdevumu pozīciju, kā to prasa Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas prasības, prasītājai būtu tiesā jāizsniedz attiecīgas darba līgumu apstiprinātas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs kopijas. Turklāt ir būtiski saprast un definēt šo darbinieku pienākumus. Piemēram, 2016. 26.aprīļa sapulces protokolā ir runa “par apsardzes sistēmu tehnisko uzraudzīšanu” un “par kārtības uzraudzīšanu autolaukumā”, kas uzskatāma par apsardzes darbību, ko ir tiesīgi nodrošināt tikai likumā noteiktajā kartībā licencēti apsardzes uzņēmumi, kuru darbinieki ir ieguvuši apsardzes sertifikātus. Konkrētajā gadījumā “dežuranti” prettiesiski veic apsardzes funkcijas, jo viņiem nav ne licences, ne apsardzes darbinieka sertifikāta, turklāt, prasītāja šajā izmaksu pozīcijā bez redzama iemesla ir paaugstinājusi likmi no 0,172 EUR uz 0,18 EUR. Juridiski interesants ir arī tas apstāklis, ka uzlikto administratīvo sodu prasītāja iekļauj iedzīvotājiem izrakstītajos rēķinos. [3.3] Atbildētāja apstrīd izmaksu pozīciju “Auto laukums”.

Šī pozīcija ir prettiesiska, jo nav saprotams, tieši kādi pakalpojumi un uz kāda tiesiska pamata tajā ir iekļauti. 2016.gada 26.aprīļa kopsapulces protokolā norādīts, ka šī izmaksu pozīcija attiecas uz “auto novietošanas laukuma iznomātājiem”, lai gan civillietas materiālos neatrodas nomas līgumi, kuros būtu atrunātas šādas izmaksu pozīcijas. Minētajā protokolā arī norādīts, ka šīs pozīcijas izmaksas sastāv no “videonovērošanas sistēmas uzturēšanas” un “kārtības uzraudzīšanas autolaukumā”. Laika periodā, par kuru aprēķināts parāds, autolaukumā neatradās neviena videokamera (ja prasītājs apgalvo pretējo, tad viņam tiesai jāiesniedz attiecīgi apsardzes sistēmas, t.i., videonovērošanas sistēmas montāžas dokumenti), savukārt, pozīcija “kārtības uzraudzīšana autolaukumā” dublējas ar “dežuranta” pozīciju, kā rezultātā, pirmkārt, veidojas dubulta apmaksa par vienu un to pašu pakalpojumu, un, otrkārt, dežurants prettiesiski veic apsardzes funkcijas. [3.4] Atbildētāja apstrīd izmaksu pozīciju “Karstā ūdens cirkulācija”, jo tajā norādītās summas ir prettiesiski aprēķinātas dubultā apmērā, kas ir pretrunā ar Ministru Kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 17.2.1. punktu, kas nosaka, ka par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji, aprēķinu veic šādi- par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai- atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam.

Arī šajā pozīcijā pirmās instances tiesas spriedumā ir atsauce uz Dzīks/nosaukums /kopsapulces protokolu, tomēr no šā protokola satura ir secināms, ka tiek jaukti tādi pakalpojumu veidi kā “karstā ūdens cirkulācijā” ar “siltumenerģiju patērētajam karstajam ūdenim” (MK noteikumu 17.2.2.punkts). Minētajiem pakalpojumiem likums nosaka atšķirīgu aprēķināšanas metodiku.

Nav pamata apmaksāt “Ūdens uzkarsēšana” telpai Nr. 2 dzīvoklī Nr. 75., sākot no skaitītāja rādījumiem 310,500, jo karstais ūdens nesasniedz minimālo noteikto temperatūru 55°C (ūdens plūsmai no augšas uz leju), kā to nosaka 30.06.2015. MK noteikumi Nr. 332 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” 18. punkts. Civillietas materiāliem ir pievienots sertificēta Būvinženiera /pers. V/ pārbaudes akts Nr. ŪKYT3;T4-P1 no 11.12.2017. Iesniegumā Nr. 1.2-75 no 13.12.2017. tika izteikts lūgums atgriezt pārbaudes izmaksas 50.00 EUR uz /pers. A/ kontu, tomēr /pers. I/ atteicās pieņemt iesniegumu. Arī šī naudas summa iekļauta parāda aprēķinā un par to tiek aprēķināts līgumsods. [3.5] 2016.gada 19.septembra ZAB ,,/pers. K/ un partneri” atzinuma 3.2.punktā sniegts juridisks vērtējums 2016.gada 26.aprīļa balsojumam ,,Par autolaukuma apsardzes sistēmas tehnisko apkalpošanu, no kā izriet, ka ,,par” nav nobalsojis vairākums no sapulces dalībniekiem, līdz ar to lēmums nevar tikt uzskatīts par pieņemtu.

Arī civillietas materiāliem pievienotais 2001.gada 25.aprīļa dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols Nr. 25 nepierāda augstāk norādīto strīdus pozīciju pamatotību. [3.6] Atbildētājai nav saprotams, kā veidojas galvenā parāda summa. Šo faktu pirmās instances tiesa ir atstājusi bez ievērības, lai gan uz kļūdām parāda aprēķinos tika norādīts arī sākotnējos atbildētājas paskaidrojumos.

Pat tad, ja pieņemtu, ka visas strīdus izmaksu pozīcijas ir likumiski pamatotas, prasības pieteikumā norādītā galvenā parāda summa ļoti būtiski pārsniedz to starpību, kura veidojas starp prasītāja izrakstītajiem rēķiniem un atbildētājas veiktajiem maksājumiem, un proti, attiecībā uz dzīvokli Nr. 75 starpība veidojas 508,76 EUR, nevis 1306,28 EUR.

Atbildētāja norāda, ka dzīvojamā ēkā, kas atrodas /adrese/, viņai pieder arī telpa Nr. 601, attiecībā uz kuru prasītāja arī izraksta rēķinus. Savos aprēķinos atbildētāja iekļāva arī aprēķinus attiecībā uz šo telpu, lai gan prasības pieteikumā pēc būtības, kā arī pirmās instances tiesas spriedumā, ir runa tika par dzīvokli Nr. 75. Tomēr arī šajā gadījumā neveidojas tā galvenā parāda summa, kura norādīta prasības pieteikumā un pirmās instances tiesas spriedumā. Veiktie aprēķini liecina, ka starpība starp prasītājas izrakstītajiem rēķiniem un atbildētājas veiktajiem maksājumiem attiecībā uz telpu Nr.601 ir 101,25 EUR. Tādējādi, pat summējot dzīvokļa Nr. 75 un telpas Nr.601 izrakstīto rēķinu un atbildētājas veikto maksājumu starpības (galveno parādu) (508,76 EUR + 101,25 EUR), kopā sanāktu 601,01 EUR, nevis 1306,28 EUR. [4] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvji uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem pamatiem un lūdza prasību noraidīt.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē Civilprocesa likuma 166.panta kārtībā iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīti šādi argumenti.

Atbildētāja apelācijas sūdzībā nepamatoti atsaukusies uz 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 113, jo šie noteikumi izdoti, pamatojoties uz likuma ,,Par valsts un dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta piekto daļu un šajā strīdā nav piemērojami. Dzīvokļu īpašnieki 1998.gada 31.jūlijā nodibināja DzĪKS /Nosaukums A/ un pārņēma no pašvaldības dzīvojamo māju savā pārvaldīšanā, tādējādi, vienīgi dzīvokļu īpašnieki paši nosaka un apstiprina tarifus un nepieciešamo pakalpojumu apjomu.

Attiecībā uz izmaksu pozīciju ,,Dežuranti” paskaidrots, ka dzīvokļu īpašnieki jau 2004.gadā lēma jautājumus par mājas ieejas dežurantiem un drošības sistēmām, nolemjot pieņemt darbā trīs ieejas dežurantus, nosakot darba kārtību, laiku un samaksu. Atbilstoši pieņemtajam lēmumam arī no 2004.gada oktobra rēķinos šī pozīcija ir iekļauta. Dežuranti neveic apsardzes darbinieku funkcijas, bet strādā uz noslēgto uzņēmumu līgumu pamata.

Valsts darba inspekcija pārbaudē konstatēja tikai atsevišķas nepilnības noslēgto līgumu formulējumos, par ko tika piemērots administratīvais sods. Visi uzņēmumu līgumi tika laboti, ir spēkā esoši un dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē apstiprināti. Palielinoties darba algas likmēm valstī, dzīvokļu īpašnieki attiecīgi pieņēma lēmumu par 0,008 EUR palielinājumu par darba samaksu, kas ir samērīgi.

Attiecībā uz izmaksu pozīciju ,,Auto laukums” paskaidrots, ka atbildētājai bija nodota personīgās automašīnas novietošanai autolaukuma vieta Nr.

8 un noteikti maksājumi, kuri no 2006.gada tiek iekļauti rēķinos un atbildētāja tos ir apmaksājusi. Rēķini tika izrakstīti līdz noslēgtā līguma izbeigšanai 2018.gada 1.aprīlī.

Attiecībā uz izmaksu pozīciju ,,Karstā ūdens cirkulācija” paskaidrots, ka šī pozīcija ir aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumu Nr. 524 20.punktam un 23.punktam. Dzīvokļu īpašnieki atbilstoši dzīvojamajā mājā izbūvētajai siltumenerģijas sistēmai ir aprēķinājuši un noteikuši maksājumus, kurus apmaksā visi dzīvokļu īpašnieki.

Attiecībā uz karstā ūdens temperatūras pārbaudi prasītāja norāda, ka Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Nr. 332 neattiecas uz dzīvojamo māju /adrese/, jo tā nav jaunbūvēta māja. Lai iegūtu pilnu un vispusīgu informāciju par siltumenerģijas tīkla izbūvi, sastādot pārbaudes aktu, bija jāpieaicina arī šīs mājas pārvaldnieks. Turklāt atbilstoši šī brīža regulējumam dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru ne zemāku par +55o C izejā no siltummaiņa.

Atbildētājas iesniegtais ZAB ,,/pers. L/ un partneri” sniegtais atzinums bez komentāriem vērtējams kritiski, jo dzīvokļu īpašnieki izveidoja kooperatīvo biedrību atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma noteikumiem un šie normatīvie akti satur dažādus regulējumus.

Atbildētājai pieder dzīvoklis Nr. 75 un nedzīvojamā telpa Nr. 611 dzīvojamajā mājā /adrese/. Tā kā maksājumus par abiem dzīvokļiem veica SIA 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs ,,EVOR”, tad prasītāja vispirms no saņemtajām summām dzēsa par 601. telpu izrakstītos rēķinus, un summas atlikums tika novirzīts 75.dzīvokļa izrakstītā rēķina apmaksā.

M o t īv u da ļa [5] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un apsvērusi apelācijas sūdzībās norādītos argumentus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka DzĪKS /nosaukums /prasība kā nepamatota ir noraidāma. [6] Lietā nav strīda par šādiem faktiskajiem apstākļiem.

Atbildētājai/pers. A/, pamatojoties uz 1999.gada 28.septembra pirkuma līgumu, pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs D/.

Daudzdzīvokļu mājas /adrese/, apsaimniekošanai un pārvaldīšanai tika nodibināta dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība /nosaukums /, kas 1998.gada 31.jūlijā reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības.

Starp /pers. A/ kā dzīvokļa Nr. 75 īpašnieci un DzĪKS /Nosaukums A/ kā pārvaldnieci 2001.gada 5.maijā tika noslēgts līgums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (turpmāk arī – Pārvaldīšanas līgums). [7] Prasītāja ir lūgusi piedzīt no atbildētājas komunālo maksājumu un pārvaldīšanas izdevumu parādu par dzīvokļa īpašumu Nr. 75 par laika periodu no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 1.augustam.

Nav strīda, ka pušu starpā noslēgtajā Pārvaldīšanas līgumā prasītāja apņēmās apsaimniekot dzīvojamo māju, nodrošinot komunālo pakalpojumu saņemšanu, savukārt atbildētāja apņēmās segt izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī dot nepieciešamos norādījumus mājas pārvaldīšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumi, kā arī no tām izrietošā civiltiesiskā atbildība apspriežama pēc Dzīvokļa īpašuma likuma, kura 13.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Minētā likuma panta otrajā daļā paredzēts, ka dzīvokļa īpašnieks [..] sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanu, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu un komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja katru mēnesi ir izrakstījusi rēķinus par dzīvokļa Nr. 75 apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, bet atbildētāja nav pilnībā norēķinājusies atbilstoši rēķinos norādītajām summām, iebilstot pret tajos iekļautajām pozīcijām - ,,Dežuranta apmaksa”, ,,Karstā ūdens cirkulācija” un ,,Auto laukums”.

Izmaksas par pozīcijām ,,Dežuranta apmaksa” un ,,Auto laukums” noteiktas ar DzĪKS /Nosaukums I/ biedru 2016.gada 26.aprīļa kopsapulces lēmumu. Attiecībā uz pozīciju ,,Dežuranta apmaksa” noteikta apmaksa saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu, pamatojoties uz aprēķinu 0,18 EUR par kvadrātmetru. Savukārt attiecībā uz pozīciju ,,Auto laukums” sapulce nolēma apstiprināt aprēķinu metodiku, nosakot, ka par auto laukuma apsardzes sistēmas tehnisko apkalpošanu maksā tikai auto novietošanas laukuma izmantotāji 0,81 EUR par videonovērošanas sistēmas uzturēšanu, 0,92 EUR par kārtības uzraudzīšanu auto laukumā 11 EUR, kopā 12,73 EUR.

Atbildētāja ir veikusi maksājumus pēc izsniegtajiem rēķiniem, izslēdzot pozīcijas ,,Dežuranta apmaksa”, ,,Auto laukums” un ,,Karstā ūdens cirkulācija”. Lai varētu izlemt prasību par komunālo maksājumu un pārvaldīšanas izdevumu parāda piedziņu, ir nepieciešams izvērtēt, vai atbildētājas apstrīdētās pozīcijas rēķinos iekļautas pamatoti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Ņemot vērā, ka atbildētāja iebildusi pret atsevišķu rēķinos iekļautu izmaksu pozīciju pamatotību, konkrētajā gadījumā prasītājai ir jāpierāda, ka atbildētājai ir sniegti pakalpojumi, par kuriem ir prasīta samaksa, un ka izmaksas par norādītajiem pakalpojumiem ir aprēķinātas pamatoti. [7.1] Atbildētāja iebildusi, ka izmaksu pozīcija ,,Dežurants” rēķinos iekļauta nepamatoti, jo ar dežurantiem nav noslēgti darba līgumu, par ko prasītājai tika piemērots administratīvais sods 700 EUR, kas bez tiesiska pamata iekļauts iedzīvotājiem izrakstītajos rēķinos. Turklāt dežuranti prettiesiski veic apsardzes funkcijas, jo viņiem nav ne licences, ne apsardzes darbinieka sertifikāta, kā arī šī izmaksu pozīcija bez redzama iemesla ir paaugstināta no 0,172 EUR uz 0,18 EUR.

Prasītāja, atspēkojot atbildētājas iebildumus, norādīja, ka dzīvokļu īpašnieki jau 2004.gadā lēma jautājumu par mājas ieejas dežurantiem un drošības sistēmam, visi dežuranti strādā uz noslēgto uzņēmumu līgumu pamata, un Valsts darba inspekcijas pārbaudē tika konstatētas atsevišķas nepilnības, kuras ir novērstas. Šie prasītājas apgalvojumi nav apstiprināti ar tiesā iesniegtiem pierādījumiem, proti, prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka ar dežurantiem ir noslēgti līgumi un dežurantu darbs tiek veikts atbilstoši likuma prasībām. Tāpat prasītāja nav sniegusi paskaidrojumus un atspēkojusi atbildētāja iebildumu par administratīvais soda nepamatotu iekļaušanu rēķinos.

Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka parāda summā nav iekļaujama samaksa par izdevumu pozīciju ,,Dežuranta apmaksa”, jo prasītāja nav pierādījusi šī pakalpojuma sniegšanas likumību un rēķinos iekļautās summas pamatotību. [7.2] Apelācijas sūdzībā atbildētāja norādījusi, ka izmaksu pozīcija ,,Auto laukums” ir prettiesiska un nav saprotama, jo 2016.gada 26.aprīļa kopsapulces protokolā norādīts, ka šīs pozīcijas izmaksas sastāv no ,,videonovērošanas sistēmas uzraudzīšana” un ,,kārtības uzraudzīšana autolaukumā”, bet lietā nav iesniegti pierādījumi, ka laika periodā, par kuru aprēķināts parāds, būtu uzstādīta videokamera, turklāt ,,kārtības uzraudzīšana autolaukumā” dublējas ar ,,Dežuranta” pozīciju.

Attiecībā uz šiem iebildumiem prasītāja iesniedza tiesā ar atbildētāju 2006.gada 2.februārī noslēgtu līgumu par zemes gabala daļas 460 m2 platībā izmantošanu un apmaksas kārtību, ar kuru atbildētājai tika nodota autolaukuma vieta Nr. 8 un noteikti maksājumi, kuri no 2006.gada tiek iekļauti atbildētājas rēķinos un viņa tos arī apmaksāja. Tomēr ar šo līgumu, nefiksējot stāvokli uz 2016.gadu, nav iespējams atspēkot atbildētājas iebildumu, ka strīdus periodā videokameras autolaukumā nebija. Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepierādītu, ka laika periodā no 2016.gada aprīļa auto laukumā darbojas videokameras, kuru uzraudzīšanai ir nepieciešami izdevumi.

Turklāt atbildētāja pamatoti norādījusi, ka viņai nav saistošs DzĪKS/nosaukums / biedru 2016.gada 26.aprīļa kopsapulces lēmums, ar kuru apstiprināta DzĪKS /nosaukums / aprēķinātā metodika apsaimniekošanas un pamatpakalpojumu maksai par auto laukuma apsardzes sistēmas tehnisko 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs apkalpošanu, jo par to nav nobalsojuši vairākums no klātesošajiem biedriem, kas secināts tiesā iesniegtajā ZAB ,,/pers. K/ un partneri” 2016.gada 19.septembra atzinumā.

Prasītājas arguments, ka ZAB ,,/pers. K/ un partneri” 2016.gada 19.septembra atzinums vērtējams kritiski bez komentāriem, nav saprotams un nav pamatots. No DzĪKS /Nosaukums A/ biedru 2016.gada 26.aprīļa kopsapulces protokola redzams, ka sapulcē piedalījās 32 balsstiesīgi biedri un lēmums apstiprināt aprēķināto metodiku apsaimniekošanas un pamatpakalpojumu maksai par auto laukuma apsardzes sistēmas tehnisko apkalpošanu tika pieņemts ar 16 balsīm ,,par”, tādējādi konstatējams, ka par to nav nobalsojis klātesošo biedru vairākums. Turklāt šāds lēmuma pieņemšanas veids neatbilst Dzīvokļa īpašuma likumam, kas reglamentē dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību. Atbilstoši šī likuma 16.panta otrās daļas 9.punktam vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība (nevis dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības biedri) ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību. Savukārt atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešajai daļai, lai attiecīgais lēmums būtu saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ir nepieciešams, ka ,,par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka parāda summā nav iekļaujama samaksa par izdevumu pozīciju ,,Auto laukums”, jo prasītāja nav pierādījusi šī pakalpojuma sniegšanu un rēķinos iekļautās summas pamatotību. [7.3] Apstrīdot izmaksu pozīciju ,,Karstā ūdens cirkulācija”, atbildētāja ir norādījusi, ka šī pozīcija ir aprēķināta dubultā un ir pretrunā Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr. 1013 ,,Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, turklāt nav pamata apmaksāt ,,Ūdens uzkarsēšana” telpai Nr. 2 dzīvoklī Nr. 75, jo karstais ūdens nesasniedz minimālo noteikto temperatūru 55oC.

Attiecībā uz šo iebildumu prasītāja ir norādījusi, ka atbildētāja savos iebildumos ir atsaukusies uz nepareiziem Ministru kabineta noteikumiem, jo konkrētajā gadījumā ir piemērojami Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumi Nr. 524, atbilstoši kuriem dzīvokļu īpašnieki paši ir tiesīgi noteikt par pakalpojumiem maksājamās daļas aprēķinu un metodiku, kas tika apstiprināta 2016.gada 26.aprīļa kopsapulcē. Tomēr no DzĪKS /Nosaukums A/ biedru 2016.gada 26.aprīļa kopsapulces protokola redzams, ka karstā ūdens sagatavošanas izmaksas, kas rēķinos ir nosauktas par karstā ūdens cirkulāciju, tiek aprēķinātas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ar Nr. 999 un Rīgas domes saistošiem noteikumiem Nr. 171.

Respektīvi prasītāja nav pamatojusi un izskaidrojusi, kā ir aprēķinātas izmaksas pozīcijā ,,Karstā ūdens cirkulācija”.

Šādos apstākļos atbildētājas iebildums attiecībā uz izdevumu pozīciju ,,Karstā ūdens cirkulācija” ir pamatots. [7.4] Savukārt attiecībā uz iebildumu, ka karstais ūdens nesasniedz minimālo noteikto 55oC temperatūru prasītāja norādīja, ka šāda temperatūra jānodrošina izejā no siltummaiņa, turklāt, sastādot karstā ūdens temperatūras pārbaudes aktu, nebija pieaicināts mājas pārvaldnieks. Lai gan prasītāja ir izteikusi minētos iebildumus, pierādījumus, kas tos apstiprina, nav iesniegusi. Prasītājai nebija liegta iespēja fiksēt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa un iesniegt lietā pierādījumus, ka ūdens temperatūra tika nodrošināta atbilstoši likuma prasībām. [8] Prasītāja prasībā ir lūgusi piedzīt no atbildētājas komunālo maksājumu un pārvaldīšanas izdevumu parādu 1306,28 EUR atbilstoši prasības pieteikumam pievienotajam DzĪKS /Nosaukums I/ parāda summas aprēķinam.

Lietā nav strīda, ka atbildētājai tika izrakstīti rēķini, bet ir strīds par atbildētājas pienākumu apmaksāt trīs apstrīdētās pozīcijas, kā arī ir strīds par atbildētājas veikto maksājumu apmēru. Gan prasītāja, gan atbildētāja ir iesniegušas aprēķinus, kuros ir norādītas atšķirīgas naudas summas, kādas atbildētāja ir maksājusi par dzīvokli Nr. 75 strīdus periodā.

Kā pierādījums samaksai par saņemtajiem pakalpojumiem lietai ir pievienots SIA ,,EVOR.M” sagatavots apgrozījums pēc kontiem (norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem) par laika periodu no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 31.decembrim. Šis izraksts apliecina, ka SIA ,,EVOR.M”, kas atbildētājas vietā ir veikusi norēķinus ar prasītāju, ir iegrāmatojusi veiktos maksājumus. Tāpat lietai ir pievienota atskaite no SIA ,,EVOR.M” bankas konta numurs par laika periodu no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 31.decembrim, 2016.gada 21.novembra maksājuma uzdevums par apmaksāto rēķinu Nr. nr un izraksts no atbildētājas /pers. A/ bankas konta numurs par laika periodu no 2016.gada 1.septembra līdz 2017.gada 25.septembrim.

Pārbaudot prasītājas iesniegto prasības summas aprēķinu, salīdzinot to ar iepriekš minētajiem maksājumus apliecinošiem dokumentiem, secināms, ka tas ir neprecīzs un kļūdains, līdz ar to nav iespējams identificēt parāda summu. Tā piemēram, aprēķinā norādīts, ka nav veikta samaksa 2016.gada decembrī un 2017.gada janvārī, bet 2017.gada februārī atbildētāja ir samaksājusi 289,99 EUR, kaut gan no /pers. A/ konta izriet, ka 2017.gada 20.februārī ir veikta samaksa 224,43 EUR. Tāpat no prasītājas aprēķina izriet, ka atbildētāja nav veikusi samaksu par 2017.gada jūliju, bet no /pers. A/ konta izraksta izriet, ka atbildētāja 2017.gada 16.augustā ir veikusi samaksu par jūlija mēnesi 108,38 EUR.

No SIA ,,EVOR.M” konta izraksta redzams, ka SIA ,,EVOR.M” ir veikusi samaksu pēc prasītājas izrakstītajiem rēķiniem gan par dzīvokli Nr. 75, gan par nedzīvojamo telpu Nr. 601, maksājumu dokumentos nenorādot, kādā apmērā ir veikta samaksa par katru no rēķiniem. Prasītāja paskaidrojumos norāda, ka vispirms no saņemtajām summām ir dzēsusi par 601.telpu izrakstītos rēķinus (lietas 39.-42.lp.), un summas atlikums tika novirzīts 75.dzīvokļa izrakstītā rēķina apmaksā, tomēr lietai nav pievienojusi visus rēķinus par 601.telpu par laika periodu no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 31.decembrim, kā arī nav norādījusi naudas summas, kādas tika ieskaitītas samaksai par 601.telpu. Turklāt prasītājas paskaidrojumos norādītajās lietas 39.- 42. lapās ir faktūrrēķini, kas attiecas uz dzīvokli Nr. 75. Šādos apstākļos atzīstams, ka nav iesniegti pierādījumi par prasītājas veiktajām darbībām, veicot samaksātās naudas sadali un ieskaitīšanu viena vai otra rēķina apmaksai.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē lūdza atlikt lietas izskatīšanu, lai dotu viņai iespēju iesniegt precizētu un korektu prasības summas aprēķinu.

Lietas izskatīšana pēc prasītājas pārstāves lūguma tika atlikta, nosakot viņai termiņu precizēta aprēķina iesniegšanai, bet tas netika iesniegts.

No lietai pievienotā izraksta no atbildētājas /pers. A/ bankas konta par laika periodu no 2017.gada janvāra ir redzams, kādas konkrētas naudas summas atbildētāja maksāja par dzīvokli Nr. 75, un par šo veikto maksājumu apmēru starp pusēm nav strīda. Ņemot vērā, ka atbildētāja nav veikusi samaksu par rēķinos iekļautajām pozīcijām ,,Dežuranta apmaksa”, ,,Karstā ūdens cirkulācija” un ,,Auto laukums”, ko tiesa atzina par pamatotu, 2017.gada janvāra izrakstītie rēķinu ir apmaksāti, un nav konstatējams parāds.

Savukārt, nekonstatējot parādu, nav pamata līgumsoda 32,58 EUR piedziņai, kas aprēķināts par maksājuma kavējumu saskaņā ar Pārvaldīšanas līguma 6.8.punktu. [9] Neraugoties uz atbildētājas iebildumiem par prasītājas aprēķina neprecizitāti un atsevišķu pozīciju nepamatotību, pirmās instances tiesa, apmierinot prasību, vispār nav vērtējusi atbildētājas iebildumus, proti, vai attiecīgie pakalpojumi ir sniegti un vai prasītājas aprēķins ir pamatots, bet norādījusi, ka nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tāpat tiesa ir atsaukusies uz Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumiem, kas paredz kārtību, kādā tiek pieņemti dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, kas ir saistoši visiem dzīvokļu īpašniekiem, ignorējot to, ka jautājumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanu un maksāšanas kārtību ir izlēmusi DzĪKS /Nosaukums I/ biedru 2016.gada 26.aprīļa kopsapulce, nevis dzīvokļu īpašnieku kopība, kā tas ir paredzēts Dzīvokļa īpašuma likumā.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs [10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Ņemot vērā, ka prasība ir noraidāma, no prasītājas atbildētājas labā piedzenama par apelācijas sūdzību samaksātā valsts nodeva 200,83 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Lietai ir pievienots zvērinātas advokātes Antras Isajevas izrakstīts rēķins Nr.02-02/2019 un 2019.gada 12.februāra maksājuma uzdevums Nr.

05-84, no kura redzams, ka atbildētāja ir samaksājusi zvērinātai advokātei 300 EUR par juridiskās palīdzības sniegšanu šajā lietā.

Izpildot Civilprocesa likuma 44.panta trešās daļas prasības, no prasītājas par labu atbildētājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 300 EUR.

R e z o l u t ī v ā Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 426., 430., 432., 440.1, 440.11 un 440.12 pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda DzĪKS /Nosaukums A/ prasību vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ par parāda 1306,28 EUR un līgumsoda 32,58 EUR piedziņu noraidīt pilnīgi.

Piedzīt no DzĪKS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu 200,83 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 300 EUR, kopā 500,83 EUR.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā 2019.gada 18.aprīlī.

Tiesnese Tiesnese Tiesnese D.Jansone L.Pliča A.Veita 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.