Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. CA-0222-19/36 ECLI:LV:RAT:2019:0430.C32309013.9.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019.gada 30.aprīlī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Mairita Šķendere, tiesnese Inese Strelča un tiesnesis Mārtiņš Sviķis, ar sekretāri Amandu Adamoviču, piedaloties prasītājai /pers. D/, prasītājas juridiskās palīdzības sniedzējiem zvērinātam advokātam Andrejam Vilkam un zvērinātai advokātei Brigitai Zeltiņai, atbildētāju /pers. E/ un dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” pilnvarotajam pārstāvim /pers. F/, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. D/, kura prasības iesniegšanas dienā darbojās dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” (turpmāk tekstā – DzĪB “/nosaukums A/”) vārdā un savā vārdā kā DzĪB “/nosaukums A/” biedrs un dzīvokļu īpašnieku kopības dalībniece, prasībā pret /pers. E/ un DzĪB “/nosaukums A/” par nepatiesu ziņu iesniegšanas un nelikumīgas rīcības fakta konstatāciju, kopsapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un zaudējumu piedziņu sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2018.gada 3.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] /pers. D/ 2013.gada 10.jūlijā cēlusi tiesā prasību pret /pers. E/ un dzīvokļu īpašnieku biedrību “/nosaukums A/” par nepatiesu ziņu iesniegšanas un nelikumīgas rīcības fakta konstatāciju, kopsapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un zaudējumu piedziņu.

Prasībā atbilstoši 2014.gada 12.janvāra grozījumiem lūgts:

-atzīt par spēkā neesošu dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” biedru 2013.gada 14.maija sapulci un tās pieņemtos lēmumus;
-atzīt atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu atbildētāju rīcībā dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” biedru 2013.gada 14.maija sapulcē, un pēc tās organizējot vēršanos pret prasītāju uzskatu dēļ un pieļaujamā veidā iesniegtas sūdzības par atbildētāju nelikumīgu rīcību dēļ;
-atzīt par nepatiesām ziņas, kas ir sniegtas pieteikumos un tiem pievienotos dokumentos izmaiņu reģistrēšanai dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” sastāvā Biedrību un nodibinājumu reģistrā;
-konstatēt ar tiesas spriedumu, ka minēto pieteikumu ar pievienotajiem dokumentiem iesniegšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā organizēja atbildētājs /pers. E/;
-piedzīt no /pers. E/ zaudējumu atlīdzību 214,27 Ls apmērā un 5,04 EUR apmērā, un izdevumu summu par pārstāvja /pers. F/ sniegto pakalpojumu apmaksu to faktiskajā apmērā;
-piespriest no atbildētāja /pers. E/ samaksāt tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti. [1.1] Dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” biedru 2013.gada 14.maija sapulce un tās pieņemtie lēmumi atzīstami par spēkā neesošiem zemāk norādīto apsvērumu dēļ. [1.1.1] Atbildētājs /pers. E/ bez biedrības valdes lēmuma un bez 1/10 daļu biedru pieprasījuma 2013.gada 30.aprīlī izziņoja, ka tiek sasaukta biedrības “/nosaukums A/” biedru sapulce, neievērojot biedrības “/nosaukums A/” statūtu 7.4.punkta un Biedrību un nodibinājumu likuma 36.panta prasības. [1.1.2] Tā kā biedrības “/nosaukums A/” 2013.gada 14.maija biedru sapulces sasaukšanā ir pārkāpts Biedrību un nodibinājumu likuma 35.panta pirmās daļas 2.punkts, 36.panta pirmā, ceturtā daļa, 46.panta ceturtā daļa, biedrības “/nosaukums A/” statūtu 7.4. un 8.2.punkts, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 37.panta trešajai daļai sapulce nebija tiesīga pieņemt lēmumus, proti, nebija lemttiesīga, līdz ar to visi tās pieņemtie lēmumi ir spēkā neesoši un nerada juridiskas sekas. [1.2] Biedrības biedru sapulcē konstatējams atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums pret prasītāju zemāk norādīto apsvērumu dēļ. [1.2.1] Atbildētāji aizmuguriski vienojās vērst atšķirīgu attieksmi pret valdes priekšsēdētāju, proti, prasītāju, par pieļaujamā veidā viņas izteiktu kritiku biedru sapulcē par nelikumībām un neizdarībām, ko veicis /pers. E/. [1.2.2] Prasītāja 2013.gada 14.maija biedru sapulces laikā tika diskriminēta, proti, prasītājai nebija ļauts izteikties, prasītāja tika izsmieta, atbildētāji lika noprast, ka aizmuguriski vienojušies prasītāju nostādīt nevienlīdzīgā un beztiesiskā stāvoklī. [1.3] Par nepatiesām atzīstamas ziņas, kas ir sniegtas pieteikumos un tiem pievienotos dokumentos izmaiņu reģistrēšanai dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” sastāvā Biedrību un nodibinājumu reģistrā zemāk norādīto apsvērumu dēļ. [1.3.1] Uzņēmumu Reģistrā iesniegtās ziņas, ka 2013.gada 14.maija sapulcē notika valdes atsaukšana un jaunas valdes ievēlēšana citā sastāvā ir nepatiesas, jo lemšana par izmaiņām valdē nebija izziņota 14 dienas iepriekš. [1.3.2] Nepatiess ir ieraksts protokolā, ka saskaņā ar biedru reģistra ziņām biedrībā ir 12 biedru, uz sapulci ieradušies un reģistrējušies 9 biedri.

Tā kā mājā ir 12 dzīvokļi, savukārt saskaņā ar biedrības statūtiem dzīvokļa Nr.8 kopīpašnieki nevar būt par biedriem, jo nemaksā rēķinus par saņemtajiem komunālajiem maksājumiem, maksimāli iespējamais biedru skaits ir 11.

Atbildētāja /pers. E/ parakstītais un Uzņēmumu Reģistrā iesniegtais reģistrs ar 12 biedriem ir fiktīvs, jo patiesībā biedrībā ir 11 biedru. [1.3.3] Nepatiess ir ieraksts protokolā, ka uz sapulci ieradušies un reģistrējušies 9 biedri.

Uz biedrības kopsapulci bija ieradušies 10 no 11 biedriem. /pers. E/ apzināti neveica ieradušos biedru reģistrāciju biedru kopsapulces sākumā, kā arī vēlāk apzināti neierakstīja prasītāju sapulces dalībnieku vidū.

Protokols nepatiesi atspoguļo sapulces gaitu, protokolā nav ierakstītas klātesošās personas. [1.3.4] Sapulcē /pers. E/ ierosināja darba kārtībā izskatīt jautājumu par valdes priekšsēdētājas /pers. D/ atsaukšanu no amata un jauna valdes 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs priekšsēdētāja ievēlēšanu. Kā kandidāts valdes priekšsēdētāja amatam nosaukts /pers. J/, par ko biedri balsoja 9 “par” un 1 “pret”. Ņemot vērā iepriekš minēto, par nepatiesu protokolā atzīstams ieraksts, ka /pers. E/ ir valdes priekšsēdētājs. [1.3.5] Uzņēmumu Reģistrā iesniegtajā pieteikumā par izmaiņu reģistrēšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā nepatiesi ierakstīts, ka /pers. E/ ir tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi, jo viņš nav uzskatāms par valdes priekšsēdētāju, kā arī valdes priekšsēdētājs saskaņā ar biedrības statūtu 8.5.punktu ir tiesīgs pārstāvēt biedrību tikai kopīgi ar vienu valdes locekli. [1.4] Ar spriedumu konstatējams, ka minēto pieteikumu ar pievienotajiem dokumentiem iesniegšanai Biedrību un nodibinājumu reģistrā organizēja atbildētājs /pers. E/ zemāk norādīto apsvērumu dēļ. [1.4.1] Lietas apstākļu kopums ļauj secināt, ka nepatiesu ziņu iesniegšanas organizators ir atbildētājs /pers. E/. [1.4.2] /pers. E/ ir labuma guvējs no nepatieso ziņu reģistrācijas un biedrības vadības pārņemšanas, jo iegūst iespēju rīkoties vienpersoniski ar lieliem finanšu līdzekļiem un parakstīt līgumus ar firmām pēc saviem ieskatiem. [1.5] No atbildētāja /pers. E/ piedzenama zaudējumu atlīdzība, kā arī izdevumu summa par pārstāvja /pers. F/ sniegto pakalpojumu apmaksu. /pers. E/ darbība ir radījusi zaudējumus biedrībai “/nosaukums A/” un zaudējumus prasītājai.

Prasītājai par informācijas pieprasījumiem no Uzņēmumu Reģistra un dokumentu kopēšanas izdevumiem radušies zaudējumi kopā 214,27 Ls apmērā. [2] Atbildētāji iesnieguši tiesā paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasību neatzīst zemāk norādīto apsvērumu dēļ. [2.1] Tā kā ar Uzņēmumu reģistra 2013.gada 11.jūlija lēmumu prasītāja atbrīvota no biedrības valdes priekšsēdētājas amata, prasītājai nav tiesību uzturēt prasību biedrības valdes priekšsēdētājas vārdā. [2.2] Prasītāja nepamatoti ceļ un uztur prasību mājas dzīvokļu īpašnieku kopības dalībnieka vārdā, jo strīds lietā izriet no iekšējām attiecībām biedrībā. Prasījumi nevar tikt apmierināti vienlaicīgi pret visiem atbildētājiem. [2.3] Biedrību nodibinājumu likums un citi tiesību akti neparedz biedru sapulces atzīšanu par spēkā neesošu, savukārt pieļautie pārkāpumi sapulces sasaukšanā nav būtiski, jo tie nevarēja ietekmēt un neietekmēja biedru pieņemtos lēmumus. [2.4] No prasības pieteikuma grozījumiem nevar skaidri saprast, kas konkrēti veido atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpuma sastāvu un kā tas attiecas uz izskatāmo lietu. [2.5] Prasītājas lūgumam par nepatiesu ziņu atzīšanu un pieteikuma iesniegšanas organizēšanas konstatāciju ir juridiska fakta konstatēšanas raksturs un tas būtu izskatāms sevišķās tiesāšanās kārtībā. [2.6] Prasītājas prasījumiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu trūkst juridiskā pamatojuma, jo prasība nesatur zaudējumu atlīdzības pamatus, kas ļautu izvērtēt šo prasījumu pamatotību. [3] Prasītāja tiesā iesniegusi atsauksmi uz atbildētāju sniegtajiem paskaidrojumiem par prasības pieteikumu un tā grozījumiem, norādot zemāk minēto. [3.1] Prasītājai bija tiesisks pamats iesniegt prasības pieteikumu biedrības valdes priekšsēdētājas vārdā, jo biedru 2013.gada 14.maija sapulce nebija tiesīga pieņemt lēmumus. [3.2] Prasītājai ir prasījuma tiesības arī kā mājas dzīvokļa īpašniecei un dzīvokļu īpašnieku kopības dalībniecei. Ievērojot noslēgtos līgumus, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pieņemtos lēmumus un normatīvos aktus, biedrība kā pilnvarnieks atbild, kā arī tai jāsedz zaudējumi, kas tiek nodarīti dzīvokļu īpašniekiem.

Prasītāja ir dzīvokļa īpašniece, kas veic iemaksas par kopīpašuma uzturēšanu, un nav pilnvarojusi /pers. E/ rīkoties ar prasītājas naudu un mantu.

Biedrība darbojas apjomā, kādā ir saņemts pilnvarojums no dzīvokļu īpašnieku kopības, tādējādi biedrība nevar izlemt kopīpašuma jautājumus, kam nav pilnvarojuma no dzīvokļu īpašnieku kopības. [3.3] Prasītāja ir sniegusi pierādījumus, ka biedru sapulces lēmumi un to pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu un statūtiem, kā arī tika pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā un lēmumu pieņemšanā.

Atbildētāji nav apstrīdējuši faktu, ka valdes vēlēšanas nebija izziņotas, sapulce un tās lēmumi nav likumīgi, sapulce nebija tiesīga spriest šo jautājumu. [4] Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2018.gada 3.janvāra spriedumu /pers. D/ prasība pilnībā noraidīta.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [4.1] Prasītāja ir dzīvokļa īpašuma /adrese A/ īpašniece, DzĪB “/nosaukums A/” dibinātāja un biedrs. Līdz 2013.gada 11. jūlijam prasītāja bija DzĪB “/nosaukums A/” valdes priekšsēdētāja ar tiesībām pārstāvēt biedrību atsevišķi, bet /pers. E/ un /pers. K/ bija valdes locekļi ar tiesībām pārstāvēt biedrību kopīgi ar vismaz vienu no izpildinstitūcijas locekļiem. [4.2] Prasītāja cēlusi prasību kā biedrības “/nosaukums A/” valdes priekšsēdētāja, biedrības biedrs un dzīvokļu īpašnieku kopības dalībniece.

Biedrību un nodibinājumu likuma 40.panta pirmā daļa neparedz dzīvokļa īpašnieka tiesības celt prasību par biedrības sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bet prasītāja ar šādām tiesībām ir apveltīta kā biedrības biedrs. Apstākļos, ka prasījumi, kurus prasītāja izvirzījusi kā biedrības valdes priekšsēdētāja un kā šīs biedrības biedrs ir līdzīgi, pēc būtības ir vērtējami visi prasības pieteikuma grozījumos ietvertie prasījumi.

Tāpat pēc būtības ir vērtējami prasījumi, kurus prasītāja kā dzīvokļa īpašniece ir izvirzījusi pret atbildētāju /pers. E/. [4.3] Nav pamata atzīt par spēkā neesošu 2013.gada 14.maija biedrības sapulci un tajā pieņemtos lēmumus.

Biedrību un nodibinājuma likuma 40.pants neparedz biedru sapulces kā biedrības augstākās pārvaldes institūcijas atzīšanu par spēkā neesošu, bet noteic, ka biedru sapulces lēmumi var tikt atzīti par spēkā neesošiem tiesas ceļā, pamatojoties uz biedrības biedra, valdes locekļa vai revidenta prasību.

Tādējādi nav pamata sapulces atzīšanai par spēkā neesošu, taču ir vērtējama šajā sapulcē pieņemto lēmumu spēkā esamība. [4.3.1] 2013.gada 30.aprīlī /pers. K/ un /pers. E/ parakstīja paziņojumu par biedrības “/nosaukums A/” biedru sapulces sasaukšanu 2013.gada 14.maijā, plkst.19:00, darba kārtībā iekļaujot šādus jautājumus: 1)ar mājas renovāciju saistītie jautājumi; 2) zemes nomas līguma izvērtēšana; 3) citi jautājumi.

Lietā netiek apstrīdēts fakts, ka faktiski šīs sapulces darba kārtībā tika ietverti šādi jautājumi: 1) izmaiņas biedrības valdes sastāvā; 2) biedru naudas noteikšana; 3) ar dzīvojamās mājas renovāciju saistītie jautājumi (būvuzrauga ievēlēšana); 4) zemes nomas līguma izvērtēšana; 5) citi jautājumi (juridiskās adreses grozīšana).

Tādējādi par pamatotu atzīstams prasītājas arguments, ka sapulcē tika izlemti arī tādi jautājumi, par kuriem biedrības biedri netika iepriekš informēti Biedrību un nodibinājumu likuma 36.panta ceturtajā daļā un biedrības statūtos noteiktajā kārtībā un termiņā, kā arī arguments, ka sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas procedūrā tika pieļauti likuma un statūtu pārkāpumi. [4.3.2] Iepriekš minētais, ņemot vērā lietas apstākļus, nevar būt par pamatu sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem.

Biedrību un nodibinājumu likuma 40.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm. Tās jēga un mērķis ir pamatoti un saprātīgi aizsargāt aizskartās tiesības un tiesiskās intereses.

Skaidrojot Biedrību un nodibinājuma likuma 40.panta pirmajai daļai līdzīgu tiesību normu, kas iekļauta Komerclikuma 217.panta pirmajā daļā, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs Augstākā tiesa atzinusi, ka dispozitivitāte nenozīmē, ka tiesa var patvaļīgi vai voluntāri meklēt iemeslus lēmuma atcelšanai vai neatcelšanai. Tiesai atbilstoši vispārējiem tiesību principiem jebkurā gadījumā jāspriež taisnīgi un tiesiski. Dispozitivitāte jāsaprot tādējādi, ka tiesai ir jākonstatē ne vien sapulces sasaukšanas un lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpuma formāla esamība, bet arī tas, vai ar šo pārkāpumu ir aizskartas aizsargājamas tiesiskās intereses (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 22.septembra spriedums lietā Nr.SKC-2778/2015).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ne jebkurš procesuāls pārkāpums ir pietiekams pamats lēmuma atcelšanai, pārkāpumam ir jābūt tādam, kas ļautu uzskatīt, ka gadījumā, ja procedūra būtu ievērota, lēmums būtu citāds (skat. Satversmes tiesas 1998.gada 13.jūlija spriedums lietā Nr.03-04(98) 16.lapa).

Likumā un statūtos paredzētās sapulces sasaukšanas mērķis ir biedrības biedru savlaicīga informēšana, lai katrs biedrs varētu sagatavoties sapulces darba kārtībā iekļauto jautājumu apspriešanai un izmantot tiesības piedalīties sapulcē.

Lietā nepastāv strīds par to, ka biedrības biedriem, kuri vienlaicīgi ir mājas /adrese B/ dzīvokļu īpašnieki, bija zināms par 2013.gada 14.maija sapulci. Par sapulci bija informēta arī prasītāja, jo tieši viņa uz sapulci uzaicināja liecinieku /pers. N/. [4.3.3] No dzīvojamās mājas /adrese B/ 12 dzīvokļu īpašniekiem, 11 dzīvokļu īpašnieki ir biedrības biedri, no kuriem 8, proti, /pers. O/, /pers. P/, /pers. K/, /pers. R/, /pers. J/, /pers. E/, /pers. S/ un prasītāja, personīgi piedalījās sapulcē. Tāpat sapulcē piedalījās dzīvokļu īpašnieku un biedrības biedru /pers. T/ un /pers. U/ pārstāvji.

Iepriekš minētais apliecina, ka prasītāja 2013.gada 14.maija sapulcē tika atcelta no biedrības valdes priekšsēdētājas amata ar sapulcē klātesošo biedru balsu vairākumu, biedriem nobalsojot par prasītājas atbrīvošanu no amata. [4.3.4] Biedrības statūti redakcijā uz 2013.gada 14.maiju nenoteica, ka ir jāpastāv svarīgam iemeslam, lai atsauktu valdes priekšsēdētāju no amata.

Liecinieku liecības apliecina, ka biedri šādi nobalsoja, būdami neapmierināti ar prasītājas vadības stilu un vienpersonisko lēmumu pieņemšanas kārtību.

Šādos apstākļos sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtības neievērošanai nav nozīmes, jo biedrības biedri pauda savu attieksmi jautājumā par prasītājas atbrīvošanu no valdes priekšsēdētājas amata. Ir apšaubāms, ka biedri nobalsotu citādāk, ja par attiecīgā jautājuma izskatīšanu viņiem tiktu darīts zināms 14 dienas pirms sapulces. Liecinieces /pers. K/ liecības un lietas materiāliem pievienotie 8 biedrības biedru iesniegumi par iestāšanos lietā trešo personu statusā apliecina, ka prasītājas atjaunošana biedrības valdes priekšsēdētājas amatā neatbilst biedru interesēm.

Uz šīs lietas apstākļiem var attiecināt Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 22.septembra spriedumā lietā Nr.SKC-2778/2015 paustās atziņas, proti, komercsabiedrības valdes locekļa amats ir uzticības amats, kā rezultātā uzticību zaudējušais valdes loceklis nevar prasīt atjaunošanu amatā tiesas ceļā. Tas, vai uzticības zaudēšanai ir bijis objektīvs iemesls, neietekmē minēto atziņu, jo uzticība un tās zaudēšana ir subjektīvi faktori. Tādēļ tiesa nevar uzspiest valdes locekli sabiedrībai un tās dalībniekiem pretēji viņu gribai.

Nav šaubu, ka /pers. E/ ievēlēšana biedrības valdes priekšsēdētāja amatā atbilst biedrības biedru vairākuma gribai, jo šis fakts apstiprināts arī biedrības biedru 2013.gada 17.oktobra sapulcē, kurā pieņemtie lēmumi tika apstrīdēti (tos apstrīdēja prasītāja /pers. D/), taču prasība noraidīta un spriedums stājies likumīgā spēkā (Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 11.aprīļa spriedums civillietā Nr.C32245814).

Liecinieka /pers. N/ liecības, ka 2014.gada 14.maija biedrības sapulcē par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts /pers. J/, nevis /pers. E/, vērtējamas kopumā ar citiem lietas materiāliem un faktu, ka liecinieks atstāja sapulci pirms tās beigām un nevar zināt par sapulces turpmāko norisi. [4.3.5] Pamatots ir prasītājas arguments, ka biedrības biedru sapulces kompetencē neietilps jautājumu izlemšana par būvuzrauga iecelšanu un zemes nomas līguma parakstīšanu, tomēr šis apstāklis nevar būt par pamatu sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem.

Dzīvokļa īpašuma likums 16.panta otrajā daļā ir uzskaitīti tie jautājumi, kas ietilpst dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē, bet šī panta otrās daļas 10.punkts nosaka, ka kopība lemj arī par citiem jautājumiem, kurus dzīvokļa īpašnieka kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokoli apliecina, ka kopība ir pieņēmusi lēmumus par jautājumiem, kas saistīti ar mājas renovāciju, kā arī pilnvarojuši biedrību “/nosaukums A/” slēgt zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieku.

Atbilstoši 2012.gada 26.jūlija pilnvarojuma līgumam īpašnieku kopība uzdeva biedrībai organizēt energoefektivitāti vecinošus pasākumus daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajā daļā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē nolemtajā apmērā. No tā secināms, ka biedrībai uzdots kārtot visus ar mājas renovāciju saistītos jautājumus. Minēto apliecina arī fakts, ka tieši biedrība 2012.gada 16.oktobrī parakstīja ar VA “Latvijas investīciju un attīstības aģentūra” līgumu par projekta “Siltumnoturības uzlabošana daudzdzīvokļu ēkā /adrese B/” īstenošanai.

Visi ar mājas renovāciju un zemes nomas līguma noslēgšanu saistītie jautājumi biedrībai bija jārisina dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, tomēr, ņemot vērā, ka visi biedrības biedri vienlaicīgi ir arī dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, nav šaubu, ka biedru sapulces pieņemtie lēmumi nebija un nevarēja būt pretrunā ar dzīvokļu īpašnieku interesēm. Būtiska nozīme ir apstāklim, ka 2013.gada 17.oktobra sapulcē visi 2013.gada 14.maija sapulcē pieņemtie lēmumi atkārtoti tika akceptēti ar klātesošo balsu vairākumu, par to balsojot 2/3 no visiem dzīvokļu īpašnieku kopuma, kas apliecina, ka nav noticis Dzīvokļu īpašuma likuma 17.panta septītajā un devītajā daļā noteiktās lēmumu pieņemšanas kārtības pārkāpums.

Vērā ņemams apstāklis, ka prasījums par šo biedrības sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem pretēji Biedrību un nodibinājumu likuma 40.panta pirmās daļas noteikumiem celts vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad prasītāja uzzināja par biedru sapulces pieņemtajiem lēmumiem, kas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai šajā daļā. [4.4] Ņemot vērā iepriekš minēto, atzīstams, ka, pieļaujot iepriekš minētos pārkāpumus 2013.gada 14.maija biedru sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas procedūrā, prasītājas tiesību un likumisko interešu aizskārums nav noticis. [4.5] Lietā nav gūti pierādījumi, ka, atbrīvojot prasītāju no biedrības valdes priekšsēdētājas amata, viņai tika nodarīti zaudējumi kā valdes priekšsēdētājai, biedrības biedram vai dzīvokļa īpašniecei.

Par prasītājas tiesību un interešu aizskārumu nevar atzīt apstākli, ka pēc viņas atbrīvošanas no valdes priekšsēdētājas amata netika realizēts dzīvojamās mājas renovācijas (siltināšanas) projekts. Neapšaubot prasītājas tiesisko interesi uzlabot dzīves apstākļus, jāņem vērā, ka mājas renovācija skar visu dzīvokļu īpašnieku intereses. Ja citi dzīvokļu īpašnieki nav ieinteresēti veikt nepieciešamās darbības, lai realizētu renovācijas projektu, prasītāja nevar uzspiest viņiem savu gribu.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka projekta “Siltumnoturības uzlabošana daudzdzīvokļu ēkā /adrese B/” aizkavēšanas vai neīstenošanas rezultātā prasītājai būtu jāveic kādi soda maksājumi. [4.6] Prasījums atzīt par nepatiesām ziņas, kas ir sniegtas pieteikumos un tiem pievienotajos dokumentos izmaiņu reģistrēšanai biedrības sastāvā, noraidāms, jo pieteikumā un biedru sapulces protokolā norādītās ziņas atbilst biedru vairākuma gribai, kas atkārtoti izteikta 2013.gada 17.oktobra sapulcē.

2013.gada 14.maija biedru sapulces protokolu tekstā veiktas korekcijas, lai novērstu Uzņēmumu reģistra amatpersonas norādītos trūkumus.

Normatīvie akti neaizliedz precizēt un labot biedrības biedru sapulces protokolu tekstu, ja vien šādi labojumi nemaina pieņemtos biedru sapulces lēmumus pēc būtības.

Nav pamata ar tiesas spriedumu konstatēt faktu, ka pieteikumu ar pievienotajiem dokumentiem iesniegšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā organizēja atbildētājs /pers. E/.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs Šādam prasījumam ir juridiskā fakta konstatēšanas raksturs, līdz ar to šādi prasījumi izskatāmi sevišķās tiesāšanās kārtībā, ievērojot Civilprocesa likuma 288.panta noteikumus.

Turklāt lietā iesniegtie pierādījumi apliecina, ka pieteikumu izmaiņu reģistrēšanai parakstīja trīs personas – /pers. E/, /pers. K/ un /pers. J/ –, savukārt sapulces protokolu parakstīja /pers. E/ un /pers. P/. Tādējādi nepamatoti uzskatīt, ka tikai atbildētājs /pers. E/ ir veicis darbības minēto dokumentu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā. [4.7] Vērtējot atšķirīgas attieksmes aizlieguma iespējamo pārkāpumu atbildētāju rīcībā biedru 2013.gada 14.maija sapulcē, pēc tās organizējot vēršanos pret prasītāju, atzīstams, ka prasītājas apgalvojumi nav apstiprināti ar konkrētiem faktiem. [4.7.1] Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, nav gūta pārliecība, ka prasītāja tika tieši vai netieši diskriminēta. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku savstarpējās attiecības un konflikti nav pietiekams pamats, lai atzītu atšķirīgas attieksmes pastāvēšanu.

No lietā konstatētajiem apstākļiem secināms, ka dzīvokļu īpašnieki jau pirms 2013.gada 14.maija sapulces nebija apmierināti ar prasītājas vadības stilu, līdz ar to viņas atbrīvošanu no amata biedru neapmierinātības dēļ nevar uzskatīt par jebkāda veida diskrimināciju un atšķirīgas attieksmes aizlieguma principa pārkāpumu. [4.7.2] Prasītāja nepamatoti atsaukusies uz Eiropas Padomes direktīvām 2000/43/EK, 2000/78/EK un 2004/113/EK.

Direktīvu 2000/43/EK un 2000/78/EK prasības ir pārņemtas Darba likumā, bet direktīvas 2004/113/EK prasības ir pārņemtas patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nav piemērojami šī strīda izšķiršanā. [4.7.3] Nepamatots ir prasītājas arguments, ka viņas tiesību aizskārums ir noticis, jo 2013.gada 14.maija biedru sapulce nav notikusi latviešu valodā. Atbilstoši Valsts valodas likuma 1.pantam viens no likuma mērķiem ir nodrošināt personas tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā. Valsts valodas likums neaizliedz biedru sapulcē lietot krievu valodu. Prasītāja, apliecinot tiesā iesniegto dokumentu tulkojumu, norādīja, ka pārvalda krievu valodu augstākajā līmenī. [4.8] Prasība daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu no atbildētāja /pers. E/ nav pamatota, jo lietā nav pierādījumu, kas ļautu secināt, ka atbildētājs /pers. E/ ir vainojams jebkādu zaudējumu nodarīšanā prasītājai vai biedrībai. Ņemot vērā sākotnējā prasības pieteikumā norādīto zaudējumu aprēķinu un prasības pieteikumam pievienotos maksājuma dokumentus, konstatējams, ka ar pierādījumu savākšanu saistītos izdevumus apmaksāja biedrība, lai gan prasība kopumā tika celta prasītājas interesēs. [5] Par minēto spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi prasītāja /pers. D/, pārsūdzot to pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzībā papildus jau prasības pieteikumā norādītajam minēti šādi argumenti. [5.1] Pirmās instances tiesas izdarījusi Satversmei un likumiem, tajā skaitā Administratīvā procesa likuma un Krimināllikuma normām, neatbilstošus secinājumus. [5.2] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka 2013.gada 14.maija sapulcē nav noticis balsojums par /pers. E/ ievēlēšanu biedrības valdes priekšsēdētāja amatā.

Tāpat tiesa nav ņēmusi vērā, ka tas apliecina viltotu dokumentu iesniegšanas faktu Uzņēmumu reģistrā. [5.3] Atzīstot, ka 2013.gada 14.maija biedrības sapulces izziņošana ir notikusi pretēji likuma prasībām, tiesa bez pamata secinājusi, ka tas nav pamats sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem. [5.4] Tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka biedrības 2013.gada 14.maija sapulce notika krievu valodā, kas ir pretēji likuma prasībām. Tiesa, izdarot secinājumu, ka valoda, kādā notika biedrības sapulce nevar ietekmēt šajā sapulcē pieņemto lēmumu likumību, jo prasītāja pārvalda krievu valodu, ir pieļāvusi, ka atbildētāji nepilda Satversmes 4.panta prasības. [5.5] Tiesa, atzīstot, ka 2013.gada 14.maija biedrības sapulcē tika lemti jautājumi, kuru izlemšana ietilpst tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē (saimnieciskie un finanšu jautājumi), bez pamata izdarījusi secinājumu, ka to atzīšanai par spēkā neesošiem nav pamata, jo sapulcē ir pārstāvēts dzīvokļu īpašnieku vairākums. [5.6] Tiesa nav vērtējusi viltojuma faktu, kas pieļauts, sastādot 2013.gada 14.maija biedrības sapulces protokolu, proti, to, ka šajā sapulcē nav noticis balsojums par atbildētāja /pers. E/ ievēlēšanu par biedrības priekšsēdētāju. Ir viltots Uzņēmumu reģistrā iesniegtais pieteikums un protokols. Tāpat ir viltoti dalībnieku reģistrācijas dokumenti. Šo faktu apstiprinājuši tiesas sēdē nopratinātie liecinieki. [5.7] Nelikumīgi sasaucot sapulci un iesniedzot Uzņēmumu reģistrā viltotus dokumentus, kas neatbilst sapulces norisei, atbildētāja /pers. E/ vienīgais mērķis bija organizēt balsojumu, lai atstādinātu prasītāju no biedrības priekšsēdētājas amata. Šī rīcība saistīta ar ES fonda piešķirto līdzekļu 77 000 EUR apmērā, kas paredzēti, lai īstenotu ēkas /adrese B/ siltināšanas projektu, pārvaldīšanu un to piešķiršanu viņa lobētajai firmai MP Elektronika. Lai sasniegtu šo mērķi tika izplatīta nepatiesa informācija par prasītāju. [5.8] Pirmās instances tiesa sagrozījusi faktus par labu pusei, kura izdarījusi likuma pārkāpumus. [6] Tiesas sēdē prasītāja /pers. D/ uzturēja apelācijas sūdzību un lūdza apmierināt prasību, pamatojoties uz prasībā un tās papildinājumos norādītajiem apstākļiem. Vienlaicīgi prasītāja paskaidroja, ka šobrīd viņa nav DzĪB “/nosaukums A/” valdes priekšsēdētāja.

Atbildētāju /pers. E/ un DzĪB “/nosaukums A/” pilnvarotais pārstāvis /pers. F/ paskaidroja, ka apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu, prasību neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem. Vienlaicīgi /pers. F/ paskaidroja, ka DzĪB nav nekādu prasījumu pret atbildētāja /pers. E/.

Motīvu daļa [7] Novērtējusi pušu paskaidrojumus kopumā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, kā arī prasībā un apelācijas sūdzībā norādītajiem apstākļiem, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasījumi daļā, kurus /pers. D/ pieteikusi kā DzĪB “/nosaukums A/” biedrs un dzīvokļa īpašuma īpašniece, kā nepamatoti ir noraidāmi, bet prasības daļā, kurā /pers. D/ prasījumus izvirzījusi DzĪB “/nosaukums A/” interesēs, tiesvedība lietā ir izbeidzama. [8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas un 430.panta trešās daļas noteikumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, nepārbaudot faktus, kas konstatēti pirmās instances tiesā, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā. [8.1] Apelācijas sūdzībā ir norādīts, ka pirmās instances tiesas spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā, lūdzot pirmās instances tiesas spriedumu atcelt. Neskatoties uz lūgumu atcelt pārsūdzēto spriedumu, apelācijas sūdzības argumenti ļauj izdarīt secinājumu, ka prasītāja vēlas lietas pārskatīšanu apelācijas instances tiesā šādu prasījumu daļā:

-atzīt par spēkā neesošu dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” biedru 2013.gada 14.maija sapulci un tās pieņemtos lēmumus;
-atzīt atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu atbildētāju rīcībā dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” biedru 2013.gada 14.maija sapulcē, un pēc tās organizējot vēršanos pret prasītāju uzskatu dēļ un pieļaujamā veidā iesniegtas sūdzības par atbildētāju nelikumīgu rīcību dēļ;
-atzīt par nepatiesām ziņas, kas ir sniegtas pieteikumos un tiem pievienotos dokumentos izmaiņu reģistrēšanai dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” sastāvā Biedrību un nodibinājumu reģistrā;
-konstatēt ar tiesas spriedumu, ka minēto pieteikumu ar pievienotajiem dokumentiem iesniegšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā organizēja atbildētājs /pers. E/.

Apelācijas sūdzībā nav norādīti argumenti par pirmās instances tiesas sprieduma nepamatotību daļā, ar kuru noraidīta prasība par zaudējumu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs piedziņu no /pers. E/ par labu DzĪB “/nosaukums A/”. [8.2] Apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti šādi pirmās instances tiesas konstatētie fakti. [8.2.1] Prasītāja ir dzīvokļa īpašuma /adrese A/ īpašniece, DzĪB “/nosaukums A/” dibinātāja un biedrs. Šajā biedrībā ir 11 biedri, kuri vienlaicīgi ir arī dzīvojamās mājas /adrese B/ dzīvokļu īpašnieki (kopumā dzīvojamā mājā 12 dzīvokļa īpašumi). [8.2.2] Līdz 2013.gada 11.jūlijam DzĪB “/nosaukums A/” valdes priekšsēdētāja ar tiesībām pārstāvēt biedrību atsevišķi bija prasītāja, bet valdes locekļi ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no izpildinstitūcijas locekļiem bija /pers. E/ un /pers. K/. [8.2.3] 2013.gada 30.aprīlī /pers. K/ un /pers. E/ parakstīja paziņojumu par DzĪB “/nosaukums A/” biedru sapulces sasaukšanu 2013.gada 14.maijā plkst.19:00, sapulces darba kārtībā iekļaujot šādus jautājumus: 1) ar mājas renovāciju saistītie jautājumi; 2) zemes nomas līguma izvērtēšana; 3) citi jautājumi. [8.2.4] 2013.gada 14.maijā notikušās biedru sapulces darba kārtībā tika iekļauti šādi jautājumi: 1) izmaiņas biedrības valdes sastāvā; 2) biedru naudas noteikšana; 3) ar dzīvojamās mājas renovāciju saistītie jautājumi (būvuzrauga ievēlēšana); 4) zemes nomas līguma izvērtēšana; 5) citi jautājumi (juridiskās adreses maiņa). Proti, sapulcē tika izlemti arī jautājumi, par kuriem biedrības biedri netika informēti likumā un biedrības statūtos noteiktajā kārtībā, kas nozīmē, ka biedrības sapulce sasaukta, neievērojot likumā noteikto sapulces sasaukšanas kārtību. [9] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa izdarījusi pareizus un lietā iesniegtajiem pierādījumiem atbilstošus secinājumus. [9.1] Biedrību un nodibinājuma likuma 40.pants neparedz biedru sapulces kā biedrības augstākās pārvaldes institūcijas atzīšanu par spēkā neesošu. [9.2] Neskatoties uz to, ka ir pieļauti pārkāpumi 2013.gada 14.maija DzĪB “/nosaukums A/” biedru sapulces izziņošanas sasaukšanas un norises kārtībā, nav pamata šajā sapulcē pieņemtos lēmumus atzīt par spēkā neesošiem, jo nav konstatēts kādas personas aizsargājamas tiesiskas intereses aizskārums, kā arī nav konstatēts, ka pieļautie pārkāpumi ir tādi, kas ļautu uzskatīt, ka gadījumā, ja sapulces izziņošanas, sasaukšanas un norises procedūra būtu ievērota, tajā pieņemtie lēmumi būtu citādi.

Biedrības biedriem, kuri vienlaicīgi ir mājas /adrese B/ dzīvokļu īpašnieki, bija zināms par 2013.gada 14.maija sapulci. Par sapulci bija informēta un tajā piedalījās arī prasītāja. [9.3] Lietā nav gūti pierādījumi, ka, atbrīvojot prasītāju no biedrības valdes priekšsēdētājas amata, viņai tika nodarīti zaudējumi kā valdes priekšsēdētājai, biedrības biedram vai dzīvokļa īpašniecei. [9.4] Prasījums atzīt par nepatiesām ziņas, kas ir sniegtas pieteikumos un tiem pievienotajos dokumentos izmaiņu reģistrēšanai biedrības sastāvā, noraidāms, jo pieteikumā un biedru sapulces protokolā norādītās ziņas atbilst biedru vairākuma gribai. 2013.gada 14.maija biedru sapulces protokolu tekstā veiktas korekcijas, lai novērstu Uzņēmumu reģistra amatpersonas norādītos trūkumus. Normatīvie akti neaizliedz precizēt un labot biedrības biedru sapulces protokolu tekstu, ja vien šādi labojumi nemaina pieņemtos biedru sapulces lēmumus pēc būtības. [9.5] Nav pamata ar tiesas spriedumu konstatēt, ka pieteikumu ar pievienotajiem dokumentiem iesniegšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā organizēja atbildētājs /pers. E/.

Pieteikumu izmaiņu reģistrēšanai parakstīja trīs personas – /pers. E/, /pers. K/ un /pers. J/, savukārt sapulces protokolu parakstīja /pers. E/ un /pers. P/. Tādējādi nepamatoti uzskatīt, ka tikai atbildētājs /pers. E/ ir veicis darbības minēto dokumentu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā. [9.6] Lietā nav pierādījumu prasītājas apgalvojumam par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu no atbildētāju puses 2013.gada 14.maija sapulcē. [10] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka šajā daļā pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus, dodot tiem pareizu juridisko novērtējumu, kā arī objektīvi un vispusīgi novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, līdz ar to pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams. Tā kā nav pamata pārvērtēt pirmās instances tiesas secinājumus, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai, atzīstot, ka prasība daļā par DzĪB “/nosaukums A/” biedru 2013.gada 14.maija sapulces un tajā pieņemtos lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu atbildētāju rīcībā dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” biedru 2013.gada 14.maija sapulcē atzīšanu, pēc tās organizējot vēršanos pret prasītāju uzskatu dēļ un pieļaujamā veidā iesniegtas sūdzības par atbildētāju nelikumīgu rīcību dēļ, atzīt par nepatiesām ziņas, kas ir sniegtas pieteikumos un tiem pievienotos dokumentos izmaiņu reģistrēšanai dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” sastāvā Biedrību un nodibinājumu reģistrā un fakta konstatēšanu, ka minēto pieteikumu ar pievienotajiem dokumentiem iesniegšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā organizēja atbildētājs /pers. E/ kā nepamatota ir noraidāma. [11] Civillietu tiesas kolēģija, atzīstot par pareizu pirmās instances tiesas secinājumu, ka lietā nav pierādījumu, kas ļautu secināt, ka atbildētājs /pers.

E/ ir vainojams jebkādu zaudējumu nodarīšanā biedrībai, un konstatējot, ka apelācijas sūdzībā nav norādīti argumenti par šī pirmās instances tiesas izdarītā secinājuma nepamatotību, atzīst, ka šajā prasības daļā tiesvedība lietā izbeidzama šādu apsvērumu dēļ. [11.1] Šo prasījumu pret atbildētāju /pers. E/ prasītāja, prasības iesniegšanas dienā būdama DzĪB “/nosaukums A/” valdes priekšsēdētāja, izvirzījusi biedrības interesēs. [11.2] 2013.gada 11.jūlijā Uzņēmumu reģistrā ierakstītās ziņas apliecina, ka notikušas izmaiņas DzĪB “/nosaukums A/” izpildinstitūcijas sastāvā un /pers. D/ ir zaudējusi tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi. Tādējādi /pers. D/ ir zaudējusi tiesības uzturēt biedrības interesēs iesniegto prasījumu pret /pers. E/ par zaudējumu piedziņu 214,27 EUR apmērā. [11.3] Apstākļos, ka DzĪB “/nosaukums A/” prasījumu pret /pers. E/ neuztur, Civillietu tiesas kolēģija konstatē pamatu tiesvedības izbeigšanai šajā prasības daļā saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu. [12] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzības argumenti nevar būt pamats pretēja sprieduma taisīšanai sprieduma [10] paragrāfā norādīto prasījumu daļā šādu apsvērumu dēļ. [12.1] Nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka pirmās instances tiesa ignorējusi faktu, ka biedrības sapulcē ir pieļauts Satversmes 4.panta, kas nosaka, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda, pārkāpums.

Lietā nav strīda par faktu, ka 2013.gada 14.maija biedrības sapulcē tika lietota gan valsts valoda, gan krievu valoda. Pierādījumi tam, ka kāds no biedrības sapulces dalībniekiem nav sapratis paskaidrojumus, kas sniegti krievu valodā, lietā nav iesniegti. Likumdevējs nav aizliedzis personām, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, sapulcē lietot savu dzimto valodu. Sapulcē netika ierobežotas prasītājas tiesības runāt dzimtajā, proti, latviešu valodā.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka prasītāja sapulces laikā būtu izteikusi iebildumus par svešvalodā izteiktu viedokli un pieprasījusi tā tulkojumu.

Civilprocesa kārtībā izskatāma strīda ietvaros tiesai nav pamata piemērot Administratīvā procesa likuma vai Krimināllikuma normas. [12.2] Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, ka sapulcē nav noticis balsojums par atbildētāja /pers. E/ kandidatūru valdes priekšsēdētāja amatam, lietā iesniegtie pierādījumi apliecina šāda balsojuma faktu. Lietas izskatīšanas laikā tika noskaidrots, ka prasītāja un liecinieks /pers. N/ sapulci pameta, nesagaidot sapulces noslēgumu, kurā, /pers. J/ atsakoties no valdes priekšsēdētāja amata pienākumiem, notika balsojums par /pers. E/ kandidatūru. [12.3] Atzīstot, ka 2013.gada 14.maija biedrības sapulces izziņošana ir notikusi pretēji likuma prasībām, pirmās instances tiesa pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, vērtējot lietas faktiskos apstākļus, izdarījusi pareizu un lietā iesniegtajiem pierādījumiem atbilstošu secinājumu, ka biedrības sapulcē pieņemtie lēmumi atbilst biedru, kas ir arī dzīvojamās mājas /adrese B/ dzīvokļu īpašnieki, vairākuma gribai.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs Lietā nav iegūti pierādījumi, kas apliecinātu, ka gadījumā, ja biedru sapulce tiktu izziņota likumā noteiktajā kārtībā, tajā pieņemtie lēmumi būtu citādi. Faktu, ka biedrības lēmumi nebūtu citādi arī gadījumā, ja tiktu ievērota likumā noteiktā sapulces sasaukšanas kārtība, apliecina fakts, ka biedru vairākums 2013.gada 14.maija sapulcē pieņemto lēmumu atbilstību viņu gribai ir apstiprinājuši 2013.gada 17.oktobra sapulcē. [12.4] Tiesa, atzīstot, ka 2013.gada 14.maija biedrības sapulcē tika lemti jautājumi, kuru izlemšana ietilpst tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē (saimnieciskie un finanšu jautājumi), pamatoti izdarījusi secinājumu, ka šo lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem nav pamata.

Lietā netiek apstrīdēts fakts, ka 2013.gada 14.maija sapulcē tika pārstāvēts daudzdzīvokļu mājas /adrese B/ dzīvokļu īpašnieku vairākums.

Dzīvokļu īpašnieku kopība nav iebildusi pret šajā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem. [12.5] Nepamatots ir apelācijas sūdzības arguments, ka, sastādot 2013.gada 14.maija biedrības sapulces protokolu, ir noticis šī dokumenta viltojums, jo sapulcē nav noticis balsojums par atbildētāja /pers. E/ ievēlēšanu par biedrības priekšsēdētāju. Tāpat nepamatots ir apelācijas sūdzības arguments, ka viltots Uzņēmumu reģistrā iesniegtais pieteikums un sapulces dalībnieku reģistrācijas dokumenti, kā arī apgalvojums, ka šo faktu apstiprinājuši tiesas sēdē nopratinātie liecinieki.

Kā minēts iepriekš – prasītāja un liecinieks /pers. N/ 2013.gada 14.maija sapulci atstāja, nesagaidot sapulces beigas. Atbildētāja nenoliedz faktu, ka sapulcē sākotnēji valdes priekšsēdētāja amatam tika izvirzīta /pers. J/ kandidatūra, par kuru nobalsoja sapulces dalībnieku vairākums, taču pēc tam, kad prasītāja un liecinieks jau bija pametuši sapulces norises vietu, /pers. J/ atteicās no amata, kurā tika ievēlēts sapulces sākumā un par biedrības valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts atbildētājs /pers. E/. Tas, ka šis apstāklis nav atspoguļots sapulces protokolā, nav pamats izdarīt secinājumu, ka protokols ir viltots, bet gan secinājumu, ka tas bijis nepilnīgs, kas nav ietekmējis iespēju biedrības biedru sapulcē pausto gribu likumā noteiktajā kārtībā ierakstīt Uzņēmumu reģistrā. Savukārt korekcijas protokolā izdarītas, lai novērstu Uzņēmumu reģistra lēmumā norādītos trūkumus. Kā pareizi norādījusi pirmās instances tiesa, normatīvie akti neliedz precizēt un labot biedru sapulces protokola tekstu, ja vien šādi labojumi nemaina pieņemto lēmumu pēc būtības.

Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus savam apgalvojumam par pieteikuma, kas adresēts Uzņēmumu reģistram, un sapulces dalībnieku reģistrācijas dokumentu viltojumu. [12.6] Par nepamatotu atzīstams apelācijas sūdzības arguments, ka prasītājas atstādināšana no valdes priekšsēdētājas amata ir bijis tikai atbildētāja /pers. E/ mērķis. Iepriekš minētais ir pretrunā ar biedrības “/nosaukums A/” biedru balsojumu 2013.gada 14.maija sapulcē un pēc tam arī 2013.gada 17.oktobra biedrības biedru sapulcē.

Ja patiesībai atbilstu apelācijas sūdzībā norādītais, ka valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana 2013.gada 14. maija sapulcē panākta /pers. E/ izplatot nepatiesu informāciju par prasītāju, kuru prasītāja nav spējusi atspēkot tā iemesla dēļ, ka nav ievērota likumā noteiktā sapulces izziņošanas kārtība, nav saprotams, kāpēc prasītājai nav izdevies /pers. E/ izplatīto nepatieso informāciju atspēkot līdz 2013.gada 17.oktobra biedrības biedru sapulcei, kurā atkārtoti tika apstiprināti 2013.gada 14.maija sapulcē pieņemtie lēmumi. [12.7] Nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka pirmās instances tiesa sagrozījusi faktus par labu pusei, kura izdarījusi likuma pārkāpumus.

Pirmās instances tiesa, analizējot Biedrību un nodibinājumu likuma un Dzīvokļa īpašuma likuma normas kopumā ar tiesību doktrīnā un judikatūrā paustajām atziņām, pareizi atzinusi, ka formāli pārkāpumi, kas pieļauti sapulces sasaukšanas un norises kārībā, nav pamats sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem. [13] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir objektīvi un vispusīgi vērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pamatoti atzinusi, ka prasība sprieduma [10] paragrāfā minēto prasījumu daļā ir noraidāma. Noraidot prasījumu daļā par zaudējumu piedziņu no atbildētāja /pers. E/ DzĪB “/nosaukums A/” labā, pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka /pers. D/ ir zaudējusi tiesības šo prasījumu biedrības vārdā uzturēt. [14] Apstākļos, ka kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu kopsumma ir 23,35 EUR, no kuriem, iesniedzot prasību /pers. D/ ir samaksājusi 4,70 EUR, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta noteikumiem no /pers. D/ valsts ienākumos ir piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 18,65 EUR apmērā.

Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.pantu, 454.panta pirmo un otro daļu Civillietu tiesas kolēģija nosprieda /pers. D/ prasību pret dzīvokļu īpašnieku biedrību “/nosaukums A/” un /pers. E/ par dzīvokļu īpašnieku biedrības “/nosaukums A/” biedru 2013.gada 14.maija sapulces un tajā pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu atzīšanu, nepatiesu ziņu iesniegšanas fakta konstatēšanu un šo dokumentu iesniegšanas organizēšanu – noraidīt pilnībā.

Izbeigt tiesvedību dzīvokļu īpašnieku biedrību “/nosaukums A/” prasībā pret /pers. E/ par zaudējumu piedziņu 214,27 EUR apmērā.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 18,65 EUR (astoņpadsmit euro un 65 centi) apmērā, nosakot, ka dokuments, kas apliecina šī maksājuma veikšanu, iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā sprieduma labprātīgais izpildei noteiktajā termiņā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.LV90001672316, saņēmēja banka:

Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499, kā arī atsauce uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 30.aprīļa spriedumu civillietā Nr.C32309013.

Noteikt /pers. D/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā un samaksājot drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro) apmērā.

Spriedums sastādīts un pieejams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā – 2019.gada 30.aprīlī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Tiesnese Tiesnesis (paraksts) (paraksts) (paraksts) 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs M.Šķendere I.Strelča M.Sviķis

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.