Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

ECLI:LV:AT:2019:0502.C33334214.2.S Arhīva Nr. CA-0528-19/25 S P RIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā, 2019.gada 2.maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L. Volberga, tiesnese I. Stuberovska, tiesnese G. Freimane, ar tiesas sēdes sekretāri S.Kazaini, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ un /pers. C/ prasībā pret AS „Air Baltic Corporation” par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu sakarā ar /pers. B/ un /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2015.gada 12.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1.] Prasītāji/pers. B/ un /pers. C/ 2014.gada 7.februārī Rīgas rajona tiesā cēluši prasību pret atbildētāju AS „Air Baltic Corporation” par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, izsakot šādus prasījumus:

1)piedzīt no AS „Air Baltic Corporation” par labu /pers. B/ zaudējumu atlīdzību 629,66 EUR un morālā kaitējuma atlīdzību 2000 EUR;
2)piedzīt no AS „Air Baltic Corporation” par labu /pers. C/ morālā kaitējuma atlīdzību 2000 EUR;
3)piedzīt no AS „Air Baltic Corporation” visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi. [1.1] Prasītāji laika periodā no 2013.gada 9.decembra līdz 2013.gada 23.decembrim bija ieplānojuši ceļojumu uz Meksiku. Prasītāji atsevišķi iegādājās aviobiļetes no Rīgas līdz Londonai un atpakaļ un rezervēja viesnīcu Londonā (Getvikā), lai pārnakšņotu līdz izlidošanai, kā arī nopirka aviobiļetes no Londonas uz Meksiku (Kankunu). Līdz ar to prasītāji 2013.gada 31.augustā atbildētājas kompānijā bija nopirkuši divas aviobiļetes uz 2013.gada 8.decembri uz reisu Nr. /numurs/ Rīga – Londona (Getvika) par summu 183,86 EUR. Savukārt 2013.gada 9.decembrī notika automātiska rezervētās viesnīcas numura apmaksa par summu 108,64 EUR. [1.2] /pers. B/ ir Latvijas Republikas nepilsonis, un viņam tika noformēta vīza uz Meksiku, savukārt /pers. C/ vīza nebija nepieciešama. Ievērojot to, ka lidojums tika plānots tranzītā caur Lielbritāniju (Getvikas lidostu), /pers. B/ mēnesi pirms izlidošanas zvanīja uz Lielbritānijas vēstniecību, kurā viņam tika izskaidrots, ka tranzīta pasažieri var atrasties Lielbritānijā (arī lidostu terminālos) bez tranzīta vīzas noformēšanas 24 stundas. [1.3] 2013.gada 8.decembrī lidostā „Rīga”, pieņemot ceļojuma dokumentus un reģistrējot prasītājus lidojumam, lidostas darbinieki nekādas pretenzijas neizteica, un prasītāji bez jebkādiem sarežģījumiem izgāja pasu kontroli. Savukārt brīdī, kad sākās iekāpšana lidmašīnā, /pers. B/ tika paziņots, ka viņš nevar lidot, jo nav Latvijas pilsonis un viņam ir nepieciešama Lielbritānijas tranzīta vīza. Savu rīcību lidostas darbinieks pamatoja ar informāciju, kuru viņš it kā saņēmis, zvanot uz Londonu. Ņemot vērā, ka /pers. B/ tika atteikts lidojums, arī /pers. C/ bija spiesta atteikties no lidojuma, jo nevēlējās ceļot bez vīra. Izveidojusies situācija prasītājiem radīja stresu, negatīvas emocijas un emocionālas ciešanas. Prasītājiem radās pamatotas bailes, ka ceļojums uz Meksiku neatgriezeniski zaudēts un ieplānotā atpūta nenotiks. Ilgu laiku prasītāji nav varējuši nomierināties, jo nezināja, ko viņiem darīt konkrētajā situācijā. Pārdzīvojumi bija ilgstoši, jo arī pēc tam, kad situācija normalizējās, prasītāji visu ceļojumu ļoti pārdzīvoja šo netaisnību un atbildētāja necilvēcisko attieksmi pret klientiem, tādēļ faktiski svētki bija sabojāti. [1.4] Lai rastu risinājumu, prasītāji vērsās aviokompānijā „RYANAIR”, kurā viņiem paziņots, ka nekādu šķēršļu lidojumam nav un /pers. B/ tranzīta vīza nav nepieciešama. Līdz ar to prasītāji nopirka jaunas aviobiļetes un izlidoja 2013.gada 8.decembrī plkst.22:05 uz Londonu (Stansteda

lidostu). Lidojuma galapunktā prasītāji izgāja muitas un pases pārbaudes procedūru, kuras laikā /pers. B/ pasē imigrācijas dienesta darbinieks izdarīja atzīmi par to, ka viņam ir tiesības uzturēties Lielbritānijā 24 stundas pēc ielidošanas. No Stanstedas lidostas ar taksometru (lidostas transfēru) prasītāji nokļuva Getvikas lidostā, no kuras gaidīja izlidošanu uz Kankunu. [1.5] Atbildētāja ar savu nepamatoto rīcību ir būtiski apdraudējusi prasītāju ceļojumu, nodarot prasītājiem ne tikai mantisku zaudējumu, bet arī morālo kaitējumu. [1.5.1] Prasītājiem nodarītie zaudējumi ir neizmantoto divu aviobiļešu izmaksas (Rīga –Londona 2013.gada 8.decembrī) 183,86 EUR, starpība starp aviokompānijas „RYANAIR” iegādāto biļešu kopējo cenu un zaudēto biļešu cenu 411,08 EUR – 183,86 EUR = 227,22 EUR apmērā, aviokompānijai „RYANAIR” samaksātā drošības nauda 14 EUR, taksometra pakalpojumu no Stanstedas lidostas līdz Getvikas lidostai izmaksas 95,72 EUR un neizmantotās viesnīcas rezervācijas izmaksas 108,64 EUR. Līdz ar to kopā nodarīti materiālie zaudējumi 629,44 EUR. [1.5.2] Morālo kaitējumu prasītāji novērtē 4000 EUR, katram prasītājam 2000 EUR. Morālā kaitējuma atlīdzībā prasītāji ieskaita kompensāciju, ko viņiem ir tiesības saņemt sakarā ar nepamatotu atteikumu lidojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.261/2004 7.pantu.

Prasītāji uzskata, ka atbildētājs nav ievērojis šīs Regulas noteikumus un atbildētājs nav pildījis Regulas 2.panta j) punktu, 3.pantu, 4.panta 3.punktu, 9.panta 1.punktu un 14.pantu. Tāpat atbildētājs nav pildījis likuma „Par aviāciju” 85., 88.1 pantu, 100.pantu, 101.panta pirmās daļas 3.punktu, 102.pantu, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 6.punktu, 13.panta pirmo daļu, 21.2 pantu un 33.pantu.

Prasītāji uzskata, ka viņiem nodarītais morālais kaitējums ir nopietns, tāpēc norādītā atlīdzinājuma summa uzskatāma par atbilstīgu un samērojamu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs ar nodarīto kaitējumu.

Prasība pamatota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 261/2004, likuma „Par aviāciju” 85., 88.1 , 100., 102., 109.pantu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3., 13., 21.2 , 33.pantu, Civillikuma 1635., 1640., 1641., 1644., 1645., 1649., 1753., 1754., 1756., 1757., 1770., 1771., 1773., 1775., 1779. un 1792.pantu. [2] 2014.gada 11.jūnijā tiesā saņemti atbildētāja AS „Air Baltic Corporation” paskaidrojumi par celto prasību, kur norādīts, ka prasība netiek atzīta un tiek lūgts to noraidīt, jo atbildētājs nav rīkojies prettiesiski un prasītājiem nav pamata pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, kā arī pieprasīt morālo kompensāciju (lietas 88.-91.lapa).

Paskaidrojumos norādīti šādi argumenti. [2.1] /pers. B/, kura rīcībā bija Latvijas nepilsoņa pase, 2013.gada 8.decembrī atteikta pārvadāšana, balstoties uz Lielbritānijas imigrācijas dienesta Londonas (Getvikas) lidostas darbinieku telefoniski sniegto informāciju, ka norādītajai personai ir nepieciešama vīza.

Atbildētājam kā starptautiskai aviokompānijai ir saistošs gan Latvijas Republikas tiesiskais regulējums, gan Eiropas Savienības tiesības, gan Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi. Ievērojot to, ka lidojums bija paredzēts uz Lielbritāniju, tad atbildētājam bija jāievēro arī Lielbritānijas tiesiskais regulējums.

Ņemot vērā Starptautiskās Civilās konvencijas jeb Čikāgas konvencijas 9.pielikuma trešās daļas 3.33.punktu un 3.31.punktu un Apvienotās Karalistes 1999.gada Imigrācijas un patvēruma akta otrās daļas 30.pantu, atbildētājs ir atbildīgs par to, ka pasažiera rīcībā ir visi nepieciešamie dokumenti, lai ieceļotu attiecīgajā valstī un nepieļautu tādu pasažieru pārvadāšanu, kuru rīcībā nav šādu dokumentu. [2.2] Iegādājoties elektronisko biļeti, prasītājam vispirms ir jāapstiprina, ka viņš ir iepazinies ar Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumiem, jo bez šī apstiprinājuma pasažieris nevar iegādāties biļeti. Prasītāji ir piekrituši minētajiem noteikumiem, kā rezultātā puses ir noslēgušas līgumu. Atbilstoši Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumu 13.1.1., 13.2. un 7.1.8.punktam prasītājiem ir saistoši Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumi, tādejādi prasītājiem bija jānodrošina ceļošanai derīgi dokumenti.

Atbilstoši Apvienotās Karalistes Imigrācijas un patvēruma akta otrās daļas 41.punktam, kā arī Apvienotās Karalistes 2003.gada Imigrācijas (tranzīta pasažieru vīzu) rīkojuma 2., 3 un 4.pantam, tranzīta pasažieris ir persona, kas nešķērso Apvienotās Karalistes ārējo robežu un tranzītā esošiem pasažieriem ir nepieciešama vīza, kuru var iegūt Apvienotās Karalistes vēstniecībā vai konsulātā. [2.3.] Arī prasītāju norādītajā mājaslapā https://www.gov.uk./browse/visas-immigration/transit-visas atrodamā informācija norāda, ka prasītājam bija nepieciešama tranzīta vīza pat tādā gadījumā, ja viņš nešķērsotu Apvienotās Karalistes ārējo robežu.

Prasītājam bija nepieciešama vai nu tiešā ceļojuma tranzītvīza vai arī apmeklētāja tranzītvīza. Savukārt prasītājs nevarēja uzrādīt nevienu no šīm vīzām. [2.4] Nav pamatota prasītāja atsauce uz Eiropas Savienības regulu 261/2004/EK, jo saskaņā ar tās 2.panta j) punktu Regula nav attiecināma gadījumiem, kad iekāpšana pasažierim ir atteikta nepiemērotu dokumentu dēļ. Līdz ar to Eiropas Savienības Regula 261/2004/EK nav piemērojama. [3] Rīgas rajona tiesā 2014.gada 17.jūlijā saņemta prasītāju atsauksme uz atbildētāja paskaidrojumu, kurā norādīts, ka paskaidrojumā minēta maldinoša informācija. Prasītāji saistībā ar atbildētāja norādi par saziņu ar Lielbritānijas imigrācijas dienestu apšaubīja saņemtās informācijas iegūšanas apstākļus, kā arī norādīja, ka atbildētājam esot bijis pietiekami laika, lai šo informāciju saņemtu jau iepriekš. Prasītāju ieskatā /pers. B/ Lielbritānijā nebija nepieciešama tranzīta vīza, jo uzturēšanās nav bijusi ilgāka par 24 stundām, ko apliecina zīmogi /pers. B/ pasē. [4] Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 12.novembra spriedumu celtā prasība noraidīta un pirmās instances tiesa nosprieda piedzīt no /pers. B/ un /pers. C/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,25 euro no katra; noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem. [4.1] Lietā nav strīda, ka prasītāji vēlējās lidot no Starptautiskās lidostas „Rīga“ uz Liebritāniju 2013.gada 8.decembrī ar aviokompāniju „Air Baltic Corporation“, lai no turienes turpinātu ceļojumu uz Meksiku. Atbildētāja „Air Baltic Corporation“ darbinieki ir atteikuši prasītājam /pers. B/ iekāpšanu gaisa kuģī ceļojumam uz Londonu Lielbritānijā. /pers. B/ ir Latvijas Republikas nepilsonis un, ierodoties Starptautiskajā lidostā „Rīga“, prasītājam /pers.

B/ nebija vīzas ielidošanai Lielbritānijā, tostarp nebija tranzīta vīzas.

Lietā ir strīds par to, vai /pers. B/ kā Latvijas Republikas nepilsonim bija nepieciešama vīza, lai uzturētos Londonā Lielbritānijā, caurbraucot uz Meksiku. [4.2] Ievērojot to, ka prasītāji biļetes lidojumam ar aviokompāniju „Air Baltic Corporation“ iegādājās interneta vietnē un neapstrīdēja, ka ir iepazinušies ar Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumiem, atbilstoši šo noteikumu 13.1.1., 13.1.2., 13.2. un 7.1.8.punktam, aviokompānija bija tiesīga atteikt prasītājam /pers. B/ pārvadāšanu, ja konstatēja, ka viņam nav visu ceļošanai derīgo dokumentu un vīzu.

Minētais izriet arī no Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 9.pielikuma, kuras 3.3.punktā ir noteikts, ka gaisa kuģu ekspluatanti iekāpšanas vietā veic nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka pasažieriem ir tranzītvalsts un galamērķa valsts šajā nodaļā aprakstīto pārbaužu vajadzībām pieprasītie dokumenti. Savukārt 3.31.punktā noteikts, ka līgumslēdzējas valstis sniedz palīdzību gaisa kuģu ekspluatantiem pasažieru uzrādīto ceļošanas dokumentu izvērtēšanā, lai novērstu krāpšanu un ļaunprātīgu to izmantošanu.

Secināms, ka atbildētāja darbinieki, ja viņi šaubījās par pasažiera ceļošanas dokumentu derīgumu, bija tiesīgi precizēt un pārliecināties par pasažiera ceļošanas dokumentu derīgumu, zvanot pasažiera ieceļošanas valsts darbiniekiem. [4.3] Saistībā ar nepieciešamību pēc vīzas /pers. B/ tiesa atsaukusies uz Ārlietu ministrijas mājaslapā publicēto informāciju, secinot, ka Latvijas nepilsoņiem ceļošanai uz Lielbritāniju ir jāsaņem vīza. Šajā sakarā tiesa norādīja arī uz Lielbritānijas Imigrācijas un patvēruma akta 2.daļas 41.punktu un tiesas sēdē atbildētāja pārstāves sniegto informāciju, ka prasītājiem bija nepieciešams šķērsot robežkontroles punktu Getvikas lidostā, ko prasītāji neesot neapstrīdējuši. Līdz ar to tiesa secināja, ka /pers. B/ bija jāieceļo Lielbritānijā, ko apliecinot arī viesnīcas Londonā rezervācija, un prasītājiem bija nepieciešams šķērsot šīs valsts robežu un /pers. B/ bija jāsaņem Lielbritānijas vīza. [4.3.1] Prasītāju apgalvojumu, balstoties uz Lielbritānijas mājaslapā pieejamo informāciju, ka /pers. B/ vīza nebija nepieciešama, tiesa atzina par nepierādītu, jo, apmeklējot prasītāju norādīto mājaslapu, tika konstatēts, ka atbilde par to, vai vīza ir nepieciešama vai nav, ir atkarīga no tajā ievadītās informācijas par ceļotāju. Prasītāji nav norādījuši, kādu sākotnējo informāciju viņi ir ievadījuši. Tiesa pārliecinājusies, ka, ievadot kalkulatorā atšķirīgu sākotnējo informāciju, tiek saņemtas atšķirīgas atbildes.

Savukārt saistībā ar prasītāju iesniegto tiesu izpildītājas Nataļjas Bekasovas 2014.gada 21.jūlijā sastādīto aktu par atbildētāja darbinieka sniegto informāciju, tiesa konstatēja, ka tas nesatur informāciju par iespējamo lidostas robežkontroles punkta šķērsošanu.

Tiesa atzina, ka prasītāji nav pierādījuši, ka /pers. B/ bija tiesības ieceļot Lielbritānijā bez vīzas un, ka aviokompānija AS „Air Baltic Corporation“ ir rīkojusies prettiesiski, atsakot /pers. B/ pārvadājumu. [4.4] Atsaucoties uz Civillikuma 1635.pantu saistībā ar atlīdzības piedziņu, tiesa nekonstatēja, ka atbildētāja darbinieki, atsakot /pers. B/ pārvadājumu, būtu rīkojušies nepamatoti vai neatļauti un ka tādējādi būtu radies prasītāja /pers. B/ tiesību aizskārums, līdz ar ko atlīdzības piedziņa tika 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs noraidīta. [4.5] Savukārt saistībā ar zaudējumu atlīdzības piedziņu tiesa atsaucās uz Civillikuma 1779.pantu un norādīja, ka nav konstatējamas atbildētāja neattaisnojamas rīcības pazīmes, jo nav pierādīts, ka prasītājam /pers. B/ bija ceļošanai derīgi dokumenti, savukārt prasītāja /pers. C/ pati atteikusies no lidojuma. Tiesa atsaucās uz Civillikuma 1776.pantu, norādot, ka prasītājam /pers. B/ bija jāpievērš lielāka uzmanība normatīvajam regulējumam attiecībā uz viņa tiesībām iebraukt Lielbritānijā bez vīzas, un pievēršot lielāku rūpību, prasītājs varējis izvairīties no zaudējumiem. [4.6] Šajā lietā nav piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr.261/2004, jo tā paredz pasažieru tiesību minimumu gadījumos, kad pasažieriem pret to gribu atsaka iekāpšanu gaisa kuģī, lidojums ir atcelts vai lidojums kavējas. Ievērojot to, ka prasītājam /pers. B/ tika atteikts iekāpt gaisa kuģī nepiemērotu ceļojuma dokumentu dēļ, bet prasītājai /pers. C/ vispār netika atteikta iekāpšana, tad atzīstams, ka minētajā regulā noteiktais pasažieru tiesību minimums, ko ir nepieciešamas nodrošināt pasažieriem, nav piemērojams izskatāmajā strīdā. [5] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesnieguši prasītāji /pers. B/ un /pers. C/, pārsūdzot spriedumu pilnībā un lūdzot prasību apmierināt (lietas 157.lapa).

Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [5.1] Prasītāji apelācijas sūdzībā neapstrīd atbildētāja tiesības saskaņā ar Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumiem atteikt pārvadāšanu.

Taču prasītāji uzskata, ka atbildētājs, atsakot /pers. B/ pārvadāšanu, nebija konstatējis, ka /pers. B/ nebija visu ceļošanai derīgo dokumentu. Prasītāju ieskatā atbildētājs nav pierādījis šī atteikuma pamatotību. [5.2.] Prasītāji izteikuši iebildumus saistībā ar tiesas konstatētajiem apstākļiem. Prasītāji norāda, ka lidojumam uz Londonu, izmantojot atbildētāja pakalpojumus, ielidošana bija paredzēta Getvikas lidostā un arī viesnīca bijusi paredzēta Getvikas lidostā. Prasītāji norādīja, ka /pers. B/ tranzīta vīza nebija obligāta, jo uzturēšanās Lielbritānijā nepārsniedza 24 stundas. Šajā sakarā minēta atsauce uz Lielbritānijas imigrācijas noteikumiem. [5.3] Prasītāju ieskatā atbildētājs /pers. B/ nepamatoti atteica pārvadāšanu, lai caur Lielbritāniju ceļotu tālāk uz Meksiku. Apelācijas sūdzībā uzsvērts, ka Lielbritānijas robežas šķērsošana tranzītā atšķiras no ceļojuma uz Lielbritāniju. [6] Atbildētājs AS „Air Baltic Corporation” 2016.gada 25.janvārī tiesā iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par prasītāju apelācijas sūdzību, kuros norādīts, ka prasītājam /pers. B/ braucienam bija nepieciešama vīza. Atbildētājs atsaucies uz Imigrācijas un patvēruma akta 2.daļas 41.punktu, Ārlietu ministrijas mājaslapā pieejamo informāciju par vīzas nepieciešamību Latvijas nepilsonim. Atbildētājs uzskata, ka nav rīkojies prettiesiski un prasība ir noraidāma. Paskaidrojumos izdarīta atsauce uz Starptautiskās Civilās aviācijas konvenciju. [7] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 17.jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji, piedzenot no AS „Air Baltic Corporation” /pers. B/ labā zaudējumu atlīdzību 629,44 EUR un katram prasītājam morālā kaitējuma atlīdzību 500 EUR. Bez tam no AS „Air Baltic Corporation” /pers. B/ un /pers. C/ labā piedzīti tiesāšanās izdevumi 1 424,89 EUR, bet valsts labā – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,48 EUR (lietas 180.-190.lapa). [8] Par minēto spriedumu kasācijas sūdzību iesniedza atbildētājs AS „Air Baltic Corporation”.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2018.gada 11.oktobra spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 17.jūnija spriedums atcelts daļā par morālā kaitējuma atlīdzības un tiesāšanās izdevumu piedziņu un lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai (lietas 213.-221.lapa). [9] Apelācijas instances tiesas sēdē prasītāju /pers. B/ un /pers. C/ pārstāvis uz pilnvaras un ordera pamata zvērināts advokāts Igors Jakušonoks prasību daļā par morālā kaitējuma atlīdzību EUR 2000 un apelācijas sūdzību uzturēja. Apstiprināja argumentus, kas norādīti prasībā un apelācijas sūdzībā. Papildus paskaidroja, ka, atbilstoši Civillikuma likuma normām, morālā kaitējuma kompensāciju atbilstoši 1635.pantam nosaka tiesa, ņemot vērā vairākus noteiktus objektīvus kritērijus. Uzskata, ka nav īpaši jāpierāda, ka sakarā ar atbildētāja prettiesisko rīcība prasītājiem tomēr tika nodarīts morāls kaitējums. Kad prasītājs ielidoja Londonā, viņam nebija nekādas problēmas ar ielidošanu, tranzīta vīza nebija vajadzīga. Atbilstoši Lielbritānijas likumdošanai prasītājam ir uzlikta robežsardzes atzīme par to, ka prasītājam ir tiesības uzturēties Lielbritānijā ne vairāk kā 24 stundas, tāpēc, ka viņš ir tranzīta pasažieris. Visi šie apstākļi, kas attiecas uz mantisko kaitējumu, vairs nav apstrīdami, jo spriedums šajā daļā ir stājies spēkā. No sprieduma nepārprotami izriet, ka atbildētāja rīcība, prasītājam atsakot lidojumu līdz Londonai, bija prettiesiska. No tā izriet visi četri priekšnoteikumi morālā kaitējuma un zaudējumu kaitējuma apmierināšanai. Atbildētāja argumentācija tam apstāklim, ka otrai prasītājai nebija liegta iespēja ceļot pie šiem konkrētajiem apstākļiem, neiztur nekādu kritiku. Abi prasītāji ir laulātie, bija kopīgs ceļojums kopīgam mērķim. Līdz ar to ir nereāli, ka sieva lidos uz svinībām bez vīra. Līdz ar to viņa atteicās no lidojuma tādēļ, ka vīrs nevar lidot. Kad prasītāji griezās pie atbildētāja pārstāvjiem ar lūgumiem izskaidrot situāciju un kaut kā palīdzēt, nekāda atbalsta nebija. Šis atteikums bija kā pārsteigums, diskomforts, stress, bailes, bezcerība un uz to brīdi tas atstāja psiholoģiskus dziļus pārdzīvojumus. Ir plānots ceļojums, iztērēta nauda vairāk kā 4000 EUR un pēkšņi nezināmu iemeslu dēļ atsaka ceļojumu. Uzskata, ka ir jāvērtē arī prasītāju rīcību, ka viņi tomēr savaldījās un mēģināja kaut kādā veidā minimizēt šos zaudējumus, un aizlidoja tomēr ar citu aviokompāniju.

Atgriežoties prasītājs mēģināja tikt skaidrībā, kāpēc tas notika un netika labprātīgi atlīdzināts ne cents. Uzskata, ka ir jāņem vērā atbildētāju pozīcija, ka prasītāji paši vainīgi. Strīdu regulē Eiropas Parlamenta Regula Nr.261/2004 un prasītāji prasībā norādīja, ka viņi ir iekļāvuši to summu, kuru viņiem jāsaņem pēc šīs regulas. Uzskata, ka ar atbildētāja rīcību abiem prasītājiem bija nodarīts morālais kaitējums. Šis morālais kaitējums atbilstoši judikatūrai arī jāsalīdzina ar atlīdzinājuma funkciju. Prasītāji uzskata, ka morālā kaitējuma kompensācijai jābūt tādai, lai arī nākotnē atbildētājs atturētos no tādām darbībām. Atlīdzība nevar būt nesamērīga maza un noteikta tikai dēļ tā, ka tas ir morālais kaitējums. Pierādījumi, ka visi šie pārdzīvojumi vienam vai otram prasītājam ir atstājuši kaut kādas sekas nav, prasītāji nav griezušies ne pie psihologiem, ne pie ārstiem. Tajā laikā viņi domāja, ko šajā situācija darīt un kā to atrisināt. Uzskata, ka no atbildētāja puses bija ciniska rīcība, kas atstāja psiholoģiskus pārdzīvojumus, ka tas nav taisnīgi. Prasītāji divas reizes bija pazemoti ar tādu rīcību, proti, pirmo reizi – kas atteica lidojumu un otro reizi- kad atteica izmaksāt vismaz reālos, tiešos zaudējumus. Uzskata, ka tādā veidā ir nodarīts morālais kaitējums. Pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sprieduma atbildētājs prasītājam ir samaksājis mantiskos zaudējumus. Potenciālā kompensācija atbilstoši Eiropas Parlamenta Regulai Nr.261/2004 ir ieskaitīta 2000 EUR. Tā kā atbildētājs ir atzinis, ka ir atteicis lidojumu prasītājam, ir pierādīts, ka šī rīcība bija prettiesiska. Jāņem vērā, ka tas bija tranzītlidojums, un atbildētājs, reģistrējot prasītājus uz lidojumu, paprasīja lidojuma un ceļojuma dokumentus līdz gala punktam Meksikā un nokopēja visus dokumentus, arī Meksikas vīzu. Tas nozīmē, ka šis galamērķis ir bijis vairāk kā 3500 km attālumā. Lidojuma galapunkts nebija Londona. Atsakot lidojumu līdz Londonai, faktiski tiek atteikts lidojums līdz Kankunai. Pie šādiem apstākļiem kompensācijas summa atbilstoši Regulai ir 600 EUR. Morālā kaitējuma summā ir ieskaitīta kompensācija, kuru ir tiesības saņemt sakarā ar nepamatoto atteikumu lidojumam saskaņā ar Regulu. Šī summa ir pieprasīta prasībā, jo ir iekļauta 2000 EUR katram. Uzskata, ka abi prasītāji ir cietuši vienādi.

Atbildētāja AS „Air Baltic Corporation” pārstāve uz pilnvaras pamata /pers. D/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina un apstiprināja argumentus, kas norādīti paskaidrojumos par prasību un apelācijas sūdzību. Papildus paskaidroja, ka lietā nav strīda par to, vai prasītājam bija nepieciešama vīza ieceļošanai Lielbritānijā. Tomēr atbildētāja ieskatā būtiski ir ņemt vērā faktiskos apstākļus, vērtējot jautājumu par morālo kaitējumu. Būtiski, ka 2013.gada 8.decembrī, prasītājam atsakot iekāpšanu, atbildētāja darbinieks nerīkojās ļaunprātīgi vai apzināti ar mērķi radīt kaitējumu prasītājiem, bet savu lēmumu pamatoja, kā vēlāk gan noskaidrojās, ar kļūdainu informāciju, ko bija saņēmis no Lielbritānijas imigrācijas dienesta telefoniski. Tas ir būtiski, jo atbildētājam normatīvajos aktos ir noteikts pienākums pārliecināties, lai visiem pasažieriem būtu derīgi ceļošanas dokumenti. Gadījumos, kad atbildētājs pārvadā pasažierus bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, ko konstatē tās valsts robežsardzes dienesti, kurā pasažieris ieceļo, tad 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs aviokompānijai ir ne vien pienākums nogādāt pasažieri atpakaļ, bet arī tiek piemērots naudas sods. Darbinieks centās izvairīties no sekām, kas varētu rasties. Lai gan šī darbinieka lēmums bija kļūdains, tomēr no lietas materiāliem redzams, ka prasītāji spēja nokļūt Londonas lidostā nepieciešamajā laikā, lai turpinātu lidojumu uz Meksiku. Attiecīgi, turpmākie prasītāju ceļojumu plāni nav tikuši ietekmēti. Saprot, ka prasītājiem radās papildus neplānoti izdevumi, taču tie, izpildot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu daļā, kurā spriedums stājies spēkā, prasītājam ir atlīdzināti pilnā apmērā. Lai arī atsakot prasītājam iekāpšanu lidojumam, atbildētāja darbinieks pieļāva prasītāja tiesību aizskārumu, tomēr tas automātiski nenozīmē, ka prasītājam tika radīts arī morālais kaitējums, garīgas vai fiziskas ciešanas. Piekrīt Augstākās tiesas spriedumā norādītajam, ka pasažierim, kuram atteikta iekāpšana, būtu īpaši jāpierāda, ka tas ne vien ir cietis vairāku stundu laika zudumu, kā arī bijis spiests uzturēties lidostā vairākas stundas un tam ir bijusi liegta piekļuve personīgajām mantām, bet tam ir bijusi radīta arī cita veida kaitējums. Ir pašsaprotams, ka atteikums iekāpt lidmašīnā rada pasažierim pārdzīvojumus un neērtības, bet ar to vien nepietiek, lai konstatētu morālā kaitējuma esamību. Uzskata, ka prasītāji šādu cita veida kaitējumu nav pierādījuši, līdz ar to nav pamata šādam prasījumam. Atteikums prasītājam šobrīd var tikt uzskatīts kā iekāpšanas atteikums arī Regulas izpratnē un atbilst

Regulā paredzētajai iekāpšanas atteikuma definīcijai. Regulā paredzētās pasažieru tiesības atteiktas iekāpšanas gadījumā ir tiesības saņemt kompensāciju EUR 400 apmērā par lidojumu kopienas iekšienē vairāk nekā 1500 km attālumā, bet nepārsniedzot 3500 km, kāds ir arī lidojums no Rīgas uz Londonu.

Eiropas Savienības tiesas judikatūrā ir apstiprināts, ka analizējot, kādu kompensāciju būt jāmaksā par vienu vai otru lidojumu, būtiski ir vērtēt, kāds lidojums ir iekļauts vienā pasažiera iegādātā biļetē. Šajā gadījumā pasažieris bija iegādājies divas atsevišķas biļetes (lidojumam Rīga-Londona ar Air Baltic un otra Londona-pilsēta Meksikā no cita aviopārvadātāja). Līdz ar to šī distance būtu rēķināma pret to lidojumu, uz kuru iekāpšanas atteikums bija attiecināms, konkrēti Rīga-Londona. Tomēr no lietas materiāliem redzams, ka ne prasības pieteikumā, ne apelācijas sūdzībā prasītāji nav prasījuši Regulā paredzētās kompensācijas par atteiktu iekāpšanu izmaksu. Regulas nosaukums ir pieminēts prasības pieteikumā, bet, vienkārši pieminot un nenoformulējot prasījumu, kas tieši no šī dokumenta izriet. Līdz ar to tas nav uzskatāms par atsevišķu prasījumu un tiesai nebija pamata šādu prasījumu skatīt. Apelācijas sūdzībā Regula vispār nav tikusi pieminēta. Attiecībā uz prasītāju /pers. C/ paskaidroja, ka viņai netika atteikta iekāpšana lidojumam Rīga-Londona, bet viņa no lidojuma atteicās pati. Līdz ar to iztrūks viens priekšnosacījums morālā kaitējuma pamatotībai un atlīdzības prasīšanai, proti šī prettiesiskā darbība no atbildētāja puses pret prasītāju, jo atbildētājs neliedza izmantot viņas tiesības veikt lidojumu, ko prasītāja bija plānojusi darīt.

Motīvu daļa Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, izvērtējusi prasības un apelācijas sūdzības argumentus, kā arī novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasītāja /pers. B/ prasība par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu ir pamatota un daļēji apmierināma, bet prasītājas /pers. C/ prasība par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu nav pamatota un ir noraidāma. [10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas nosacījumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Ņemot vērā minētās likuma normas nosacījumus un to apstākli, ka ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2018.gada 11.oktobra spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 17.jūnija spriedums atcelts daļā par morālā kaitējuma atlīdzības un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesas kolēģija atzīst, ka celtā prasība izskatāma pēc būtības daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, attiecīgi vērtējot prasītāju apelācijas sūdzības argumentus tikai attiecībā uz minēto prasījumu. [11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešās daļas nosacījumiem, fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem, un proti.

Prasītāji aviokompānijā „Air Baltic Corporation” iegādājās divas biļetes lidojumam uz Londonu 2013.gada 8.decembrī, lai no turienes 2013.gada 9.decembrī turpinātu ceļojumu uz Meksiku, kurš bija paredzēts laika periodā no 2013.gada 9.-23.decembrim.

Nav strīda arī par to, ka 2013.gada 8.decembrī lidostā “Rīga”, pieņemot no prasītājiem dokumentus un reģistrējot viņus lidojumam, nekādas pretenzijas netika izteiktas un prasītāji izgāja pasu kontroli. Taču brīdī, kad sākās iekāpšana lidmašīnā, /pers. B/ lidojums tika atteikts. Šis atteikums tika pamatots ar to, ka /pers. B/ nav Latvijas pilsonis, līdz ar ko viņam nepieciešama Lielbritānijas tranzīta vīza. Tā kā prasītājam lidojums tika atteikts, arī /pers. C/ bija spiesta atteikties no lidojuma, jo nevēlējās ceļot bez vīra.

Nav strīda arī par to, ka tajā paša dienā – 2013.gada 8.decembrī – prasītāji aviokompānijā “Ryanair” noskaidroja, ka nekādi šķēršļi lidojumam uz Lielbritāniju nepastāv un prasītājam tranzīta vīza nav nepieciešama. Līdz ar to prasītāji nopirka jaunas biļetes un 2013.gada 8.decembrī plkst.22:05 izlidoja uz Londonu (Stansteda lidosta). No minētās lidostas prasītāji ar taksometru nokļuva Getvikas lidostā, no kurienes turpināja ceļojumu uz Meksiku. [11.1] Kā redzams no prasības pieteikuma, /pers. B/ lūdzis piedzīt no atbildētāja mantisko zaudējumu EUR 629,44, kā arī piedzīt no atbildētāja katra prasītāja labā morālā kaitējuma kompensāciju EUR 2000,00. [11.2] Pirmās instances tiesa tika atzinusi, ka prasītāji nav pierādījuši, ka /pers. B/ bija tiesības ieceļot Lielbritānijā bez vīzas un ka atbildētājs, atsakot /pers. B/ pārvadājumu, būtu rīkojies prettiesiski.

Savukārt ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 17.jūnija spriedumu atbildētāja rīcība, atsakot /pers. B/ pārvadājumu 2013.gada 8.decembrī, atzīta par prettiesisku. Līdz ar to tiesa, pamatojoties uz Civillikuma 1779.panta noteikumiem, piedzinusi no atbildētāja prasītāja labā zaudējumus EUR 629,44. Pamatojoties uz Civillikuma 1635.panta noteikumiem tiesa piedzinusi no atbildētāja katra prasītāja labā morālā kaitējuma atlīdzību EUR 500,00.

Kā izriet no Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2018.gada 11.oktobra sprieduma šajā lietā, minētais Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija spriedums daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu EUR 629,44 ir stājies likumīgā spēkā. Minētajā Augstākās tiesas spriedumā konstatēts, ka lietā ir pierādīts, ka prasītāja /pers. B/ rīcībā bija visi ceļošanai nepieciešamie dokumenti, līdz ar ko ir konstatējams nepamatots aviopārvadātāja atteikums pasažierim iekāpt lidmašīnā.

Šādos apstākļos tiesas kolēģija atzīst, ka, izskatot konkrēto lietu atkārtoti apelācijas instances tiesā, tiesai nav jāvērtē pirmās instances tiesas un apelācijas sūdzības argumenti, vai atbildētāja atteikums prasītājam iekāpt lidmašīnā bija pamatots.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka lietā ir strīds par to, vai un kādā apmērā prasītājiem pienākas morālā kaitējuma atlīdzība. [11.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 476.panta pirmās daļas nosacījumiem likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāts tiesai, kas šo lietu izskata no jauna.

No minētā Augstākās tiesas sprieduma izriet, ka, vērtējot prasījumu par kompensācijas piedziņu, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta 2004.gada 11.februāra Regula Nr.261/2004 (turpmāk - Regula).

Regulas 2.punkta “j” apakšpunktā noteikts, ka iekāpšanas atteikums ir atteikums uzņemt pasažierus reisā, lai gan viņi saskaņā ar 3.panta 2.punktā minētajiem nosacījumiem ir ieradušies uz iekāpšanu, izņemot gadījumus, kad ir pamats iekāpšanu atteikt, piemēram, veselības stāvokļa, drošības vai nepiemērotu ceļojuma dokumentu dēļ.

Minētajā Augstākās tiesas spriedumā atzīts, ka situācija, kad pārvadātājs atteicis iekāpšanu ceļojuma dokumentu neatbilstības dēļ, kļūdaini 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs uzskatot, ka ceļojuma dokumenti ir nepiemēroti, ir uzskatāma par iekāpšanas atteikumu Regulas Nr.261/2004 2.panta “j” apakšpunkta izpratnē, jo šāds atteikums nav saistīts ar /pers. B/, kuram atteikta iekāpšana, vainu.

Saskaņā ar Regulas “h” apakšpunkta nosacījumiem ar galamērķi šīs regulas izpratnē saprot galamērķi, kas norādīts uz biļetes, kuru uzrāda pie reģistrācijas letes, vai, tieši savienoto reisu gadījumā, pēdējā reisa galamērķis.

Tā kā /pers. B/, neskatoties uz to, ka viņa rīcībā bija visi nepieciešamie ceļošanas dokumenti, nepamatoti tika atteikta iekāpšana lidmašīnā, viņam ir tiesības saņemt kompensāciju atbilstoši Regulas Nr. 261/2004 7.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Saskaņā ar minēto likuma normu pasažierim, kam pret tā gribu ir atteikta iekāpšana lidmašīnā, ir tiesības saņemt kompensāciju šādā apmērā: a) EUR 250 par visiem lidojumiem 1500 kilometru vai mazākā attālumā; b) EUR 400 par visiem lidojumiem Kopienas iekšienē vairāk nekā 1500 kilometru attālumā un par visiem citiem lidojumiem 1500 līdz 3500 kilometru attālumā; c) EUR 600 par visiem lidojumiem, uz ko neattiecas a) vai b) apakšpunkts. [11.3.1] Tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu prasītāju pārstāvja izteikto argumentu apelācijas instances tiesas sēdē, ka lidojuma galamērķis bija Kankuna (Meksikā), kas ir vairāk nekā 3500 kilometru attālumā, līdz ar ko kompensācija, atbilstoši Regulas nosacījumiem pienākas EUR 600 apmērā.

Kā redzams no lietas materiāliem, aviobiļetes AS „Air Baltic Corporation” lidojumam uz pirmo galamērķi (Londona) iegādātās atsevišķi no aviobiļetēm uz nākamo galamērķi Kankunā (lietas 41., 44., 47.lapa). Līdz ar to abi minētie lidojumi nav uzskatāmi par tieši savienotiem reisiem. Tā kā /pers. B/ iekāpšana lidojumam tika atteikta uz pirmo galamērķi (Londona), šis galamērķis uzskatāms par galamērķi Regulas Nr.261/2004 izpratnē.

Tā kā lietā ir konstatēts /pers. B/ iekāpšanas atteikums lidojumam uz Londonu Regulas Nr.261/2004 2.punkta “j” apakšpunkta izpratnē, ņemot vērā lidojuma attālumu, /pers. B/, atbilstoši Regulas 7.panta 1.punkta “b” apakšpunkta nosacījumiem pienākas kompensācija EUR 400,00. [11.3.2] Tiesas kolēģija atzīst par nepamatotiem atbildētājas pārstāvja tiesas sēdē izteiktos argumentus, ka ne prasībā, ne apelācijas sūdzībā nav prasīta Regulā paredzētā kompensācija par iekāpšanas atteikumu, līdz ar ko tas nav uzskatāms par atsevišķu prasījumu un tiesai nebija pamata to skatīt.

Prasības pieteikuma trešās lapas pirmajā rindkopā nepārprotami ir norādīts, ka morālā kaitējuma summā ir ieskaitīta kompensācija, kuru prasītājiem ir tiesības saņemt sakarā ar nepamatotu atteikumu lidojumam saskaņā ar Regulas 261/2004 7.pantu.

Šādos apstākļos tiesai nav pamata uzskatīt, ka prasītāji nav cēluši prasību par minētajā regulā paredzētās kompensācijas piedziņu. [11.4] Tā kā prasītāja /pers. C/ pati atteicās no lidojuma sakarā ar to, ka iekāpšana tika atteikta viņas laulātajam /pers. B/, attiecībā uz /pers. C/ nav pamata piemērot Regulu Nr.261/2004. [11.5] Regulas Nr.261/2004 12.pantā ir noteikts, ka šīs regulas piemērošana neierobežo pasažiera tiesības saņemt turpmāku kompensāciju.

Kompensāciju, kas piešķirta saskaņā ar šo regulu, var atskaitīt no šādas kompensācijas.

Latvijas Republikas Augstākā tiesa 2018.gada 11.oktobra spriedumā šajā lietā, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas atziņām, norādījusi, ka zaudējums, par kuru pienākas kompensācija, piemērojot Regulas Nr.261/2004 12.pantu, var būt ne tikai mantiska rakstura, bet arī morālais kaitējums.

Proti, pasažieris (/pers. B/), kam izmaksāta atlīdzība par iekāpšanas atteikumu, var prasīt arī morālo kaitējumu saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu, un minētais attiecināms arī uz otru prasītāju – /pers. C/.

Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajā teikumā noteikts, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Savukārt Civillikuma 1635.panta pirmā daļa nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir katra par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Minētā panta trešā daļa nosaka, ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

Tātad, lai varētu saņemt morālā kaitējuma atlīdzību atbilstoši Civillikuma 1635.pantam, jāizpildās šādiem kritērijiem: 1) jāpierāda, ka radies tiesību aizskārums; 2) jāpierāda, ka ir bijis morālais kaitējums - garīgas vai fiziskas ciešanas; 3) jāpierāda, ka morālais kaitējums radies dēļ tiesību aizskāruma, proti, pastāv cēloniskais sakars. [11.5.1] Tiesas kolēģija atzīst, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējams neviens no Civillikuma 1635.panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem, lai prasītāji būtu atbrīvoti no pierādīšanas pienākuma, līdz ar ko prasītājiem morālā kaitējuma esamība ir jāpierāda.

Augstākās tiesas 2012.gada 9.maija spriedumā lietā Nr.SKC-217/2012, uz kuru izdarīta atsauce šajā lietā taisītajā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 17.jūnija spriedumā, atzīts, ka garīgas ciešanas, kas ir personas emocionāls stāvoklis, ar Civilprocesā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem ir gandrīz neiespējami pierādīt, līdz ar ko tiesai lietās par morālā kaitējuma atlīdzību, vērtējot lietas apstākļus un pierādījumus, atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmās daļas noteikumiem, jāvadās no iekšējas pārliecības un dzīvē gūtiem norādījumiem.

Tiesas kolēģija atzīst, ka, vērtējot jautājumu par morālā kaitējuma esamību, nav pamata ņemt vērā minētajā spriedumā izteiktās atziņas, jo tas ir atsevišķs spriedums, kas neveido ne judikatūru, ne tiesu praksi.

Tajā pat laikā jaunākajā tiesu praksē (Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses 2014.gada apkopojumā “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”) norādīts, ka lai varētu runāt par morālo kaitējumu Civillikuma 1635.panta izpratnē, nepieciešams konstatēt: 1) neatļautu darbību; 2) ar šo neatļauto darbību aizskartu cietušās personas nemantisko tiesību (piemēram, kādu no cilvēka pamattiesībām) vai nemantisko labumu (piemēram, veselību, reputāciju). Morālais kaitējums ir aizskāruma negatīvās sekas. Līdz ar to vispirms ir jākonstatē morālā kaitējuma esamība un tikai pēc tam jānoskaidro un jāvērtē atlīdzinājuma apmērs.

Morālais kaitējums nozīmē negatīvas izmaiņas cilvēka psihē, kas izpaužas cilvēka fiziskās vai garīgās ciešanās. Morālais kaitējums kā ciešanas nozīmē, ka konkrēta rīcība iespaido cietušā apziņu un rada cietušajam kādu noteiktu fizisku reakciju Pārdzīvojuma pamatā var būt bailes, kauns pazemojums vai cits psiholoģiskā aspektā negatīvs cilvēka stāvoklis. Jebkura prettiesiska darbība vai bezdarbība var radīt dažādas pakāpes ciešanas un pilnīgi vai daļēji liegt cilvēkam psihisko labsajūtu.

Jau minētajā tiesu prakses apkopojumā atzīts, ka ne katrs tiesību aizskārums rada morālo kaitējumu. Atbildība ir noteikta par tādu neatļautu darbību, kas izraisījusi negatīvas sekas. Šīs sekas sauc par kaitējumu, kas var izpausties zaudējumos vai/un morālā kaitējumā. Tātad, morālais kaitējums ir aizskāruma negatīvās sekas.

Tātad, no minētā izriet, ka morālā kaitējuma esamība cietušajai personai ir jāpierāda.

Šāda atziņa ir dota arī Augstākās tiesas 2018.gada 11.oktobra spriedumā šajā lietā, kur norādīts, ka prasītājiem līdz saprātīgas ticamības pakāpei ir jāpierāda morālā kaitējuma esamība. [11.6] Kā izriet no prasības pieteikuma, atbildētāja rīcība, atsakot prasītājam /pers. B/ iekāpšanu lidmašīnā, līdz ar ko arī prasītāja /pers. C/ arī bija spiesta atteikties no lidojuma, jo nevēlējās ceļot bez laulātā, radīja prasītājiem stresu, negatīvas emocijas, radīja bailes, ka ceļojums ir neatgriezeniski zaudēts un /pers. C/ 30 gadu jubilejas svinības nenotiks tā, kā tas bija plānots.

Apelācijas instances tiesas sēdē prasītāju pārstāvis minētos argumentus apstiprināja, tajā pašā laikā paskaidrojot, ka prasītāju rīcībā nav 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs pierādījumi, ka pārdzīvojumi sakarā ar nepamatotu atteikumu iekāpšanai būtu atstājuši uz prasītājiem kādas negatīvas sekas, un prasītāji šo pārdzīvojumu rezultātā nav griezušies ne pie psihologiem, ne pie ārstiem. Neskatoties uz to, ka tiesa, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta ceturtās daļas noteikumiem prasītāju pārstāvim tika norādījusi uz to, ka lietas materiālos nav nekādu pierādījumu par morālā kaitējuma esamību, prasītāju pārstāvis nekādus papildus pierādījumus nevēlējās iesniegt.

Jau minētajā Tiesu prakses apkopojumā norādīts, ka morālā kaitējuma esamība ir jānošķir no citām negatīvām sekām, kas izriet no neatļautas darbības, piemēram, negatīvām emocijām, sarūgtinājuma, vilšanās vai garastāvokļa sabojāšanās.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir pieļāvis neatļautu darbību – nepamatoti atteicis iekāpšanu /pers. B/.

Tiesas kolēģija atzīst par pašsaprotamu, ka nepamatots atteikums iekāpšanai lidmašīnā pasažierim, konkrētajā gadījumā prasītājam /pers. B/, radīja negatīvas emocijas, proti, stresu, pārdzīvojumus, kā arī baiļu sajūtu, ka ieplānotais ceļojums uz Meksiku, iespējams, ir zaudēts. Taču minētais ir nepietiekami, lai konstatētu morālā kaitējuma esamību. Tiesas kolēģijas ieskatā atteikums iekāpšanai lidmašīnā neaizskar nevienu no cilvēka pamattiesībām. Nav iesniegti pierādījumi, ka šāds atteikums būtu aizskāris prasītāja veselību, jo no prasītāju pārstāvja paskaidrojumiem izriet, ka prasītājs minētā atteikuma sakarā nav griezies pēc palīdzības pie mediķiem vai psihologiem.

Šādos apstākļos tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājs /pers. B/ nav pierādījis morālā kaitējuma esamību sakarā ar iekāpšanas atteikumu. [11.6.1] Tiesas kolēģija, ņemot vērā iepriekš minētās tiesu prakses atziņas, uzskata, ka arī prasītājai /pers. C/ ir jāiesniedz pierādījumi par morālā kaitējuma esamību.

Tiesas kolēģijas ieskatā atbildētāja neatļautā darbība (iekāpšanas atteikums /pers. C/ laulātajam) nav uzskatāma par neatļautu darbību attiecībā uz pašu /pers. C/, jo viņa pati atteicās no lidojuma uz Londonu tā iemesla dēļ, ka iekāpšana tika atteikta viņas laulātajam un viņa nevēlējās turpināt ceļojumu viena.

Tiesas kolēģijas ieskatā ir pašsaprotami, ka /pers. C/, uzzinot, ka viņas laulātajam ir atteikta iekāpšana lidmašīnā, nevēlējās lidot viena pati, jo nevēlējās ceļot viena pati uz Meksiku.

Nav pamata apšaubīt faktu, ka iekāpšanas atteikums prasītājas laulātajam un līdz ar to pastāvošā iespēja, ka kopīgi ieplānotais ģimenes ceļojums varētu nenotikt, radīja pārdzīvojumus un līdz ar to negatīvas emocijas arī prasītājai /pers. C/. Taču minētais nedod pamatu konstatēt morālā kaitējuma esamību prasītājai /pers. C/. Tiesas kolēģijas ieskatā /pers. C/, tāpat kā /pers. B/, nav iesniegusi nekādus pierādījumus morālā kaitējuma esamībai. Tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja /pers. C/ līdz saprātīgas ticamības pakāpei nav pierādījusi morālā kaitējuma esamību sakarā ar iekāpšanas atteikumu viņas laulātajam. Prasības pieteikums satur ne ar ko neapstiprinātus apgalvojumus, ka minētais fakts prasītājai morālu kaitējumu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāji nav pierādījuši morālā kaitējuma esamību Civillikuma 1635.panta izpratnē, līdz ar ko viņu prasība par morālā kaitējuma atlīdzību kā nepamatota ir noraidāma. [11.7] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa, atzīstot, ka atbildētājs ir rīkojies tiesiski, atsakot lidojumu prasītājam /pers. B/, nav pietiekoši novērtējusi lietā esošos pierādījumus un devusi pareizu juridisko novērtējumu lietas faktiskajiem apstākļiem. Savukārt apelācijas sūdzības argumenti ir pamatoti. [12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumiem pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījuma daļai, kurā prasība noraidīta.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāji, ceļot tiesā prasību un iesniedzot apelācijas sūdzību, samaksājuši valsts nodevu kopsummā EUR 839,84 (EUR 419,92 + EUR 419,92), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (lietas 33., 34., 158.lapa).

No prasības pieteikuma redzams, ka prasītājs /pers. B/ lūdzis piedzīt mantisko zaudējumu EUR 629,66 un morālā kaitējuma atlīdzību EUR 2000,00, kopā EUR 2629,66.

Tā kā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 17.jūnija spriedumu /pers. B/ labā piedzīts mantiskais zaudējums EUR 629,66, bet ar šo spriedumu – morālā kaitējuma atlīdzība EUR 400,00, tiesas kolēģija atzīst, ka kopējais /pers. B/ apmierināto prasījumu apmērs ir EUR 1029,66 jeb 39,15% no kopējās prasījuma summas.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasītāja /pers. B/ labā piedzenamās valsts nodevas apmērs ir EUR 328,80 (39,15% no EUR 839,84). [12.1] No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs /pers. B/ par zvērināta advokāta Igora Jakušonoka sniegto juridisko palīdzību šajā lietā samaksājis EUR 700,00 (lietas 82.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otrās daļas noteikumiem ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums apmierināts pilnīgi vai daļēji.

Minētā panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktā ir noteikts, ka advokāta izdevumi prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz EUR 8500, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30% no prasījumu apmierinātās daļas.

Tā kā /pers. B/ prasījumi apmierināti EUR 1029,66 apmērā, tiesas kolēģija atzīst, ka, atbilstoši iepriekš minētās likuma normas nosacījumiem izdevumi advokāta atlīdzības samaksai prasītājam /pers. B/ atlīdzināmi EUR 308,90 apmērā (30% no EUR 1029,66). [12.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu atlīdzināmi to faktiskajā apmērā.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs /pers. B/ par rakstveida pierādījumu iegūšanu samaksājis kopsummā EUR 231,29 (lietas 81., 113.114.lapa).

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, tiesas kolēģija atzīst, ka no atbildētāja prasītāja /pers. B/ labā piedzenami viņa samaksātie tiesāšanās izdevumi EUR 873,69 (valsts nodeva EUR 328,80, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70, izdevumi advokāta palīdzības samaksai EUR 308,90, izdevumi sakarā ar rakstveida pieradījumu iegūšanu EUR 231,29). [12.3.] Tā kā /pers. C/ prasība ir pilnīgi noraidīta, tiesai nav pamata atlīdzināt viņas samaksātos tiesas izdevumus. [12.4] No lietas materiāliem redzams, ka prasītāji ceļot tiesā prasību, samaksājuši ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (lietas 33.lapa).

Tā kā kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā sastāda EUR 29,35 (lietas 2.lapa)., tiesas kolēģija atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta nosacījumiem, iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 24,65 valsts ienākumos piedzenami no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu lietā nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.pantiem, Civillietu tiesas kolēģija no s pri e da /pers. B/ prasību pret AS „Air Baltic Corporation” par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no AS „Air Baltic Corporation”, reģistrācijas Nr.40003245752, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, kompensāciju EUR 400,00 (četri simti euro 00 centi) un tiesāšanās izdevumus EUR 873,69 (astoņi simti septiņdesmit trīs euro 69 centi), kopā EUR 1273,69 (viens 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs tūkstotis divi simti septiņdesmit trīs euro 69 centi). /pers. B/ prasību noraidīt daļā par morālā kaitējuma atlīdzības EUR 1600,00 piedziņu.

Noraidīt pilnīgi /pers. C/ prasību pret AS „Air Baltic Corporation” par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Piedzīt no AS „Air Baltic Corporation”, reģistrācijas Nr.40003245752, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 24,65 (divdesmit četri euro 65 centi), nosakot, ka minētie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C33334214/CA-0528/25.

Atbildētājam – AS „Air Baltic Corporation” noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot, ka sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts ienākumos, maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Spriedums sastādīts 2019.gada 30.aprīlī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja Tiesnese Tiesnese L.Volberga I.Stuberovska G.Freimane 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.