Rīgas apgabaltiesa – Civillietas
Lieta Nr.C33638017 Lietvedības Nr.CA-0584-19/1 ECLI:LV:RAT:2019:0508.C33638017.6.S S PR IED UM S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2019. gada 8. maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Madara Ābele, tiesnese Gunta Ozoliņa, tiesnesis Valdis Vazdiķis, ar tiesas sēdes sekretāri Elīnu Ezerrozi, piedaloties prasītāja /pers. B/ pilnvarotam pārstāvim /pers. C/, atbildētāju /pers. D/ un /pers. E/ pilnvarotai pārstāvei zvērinātai advokātei Danai Ronei, izskatīja atklātā apelācijas instances tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. D/ un /pers. E/ par ceļa servitūta lietošanas tiesību atzīšanu un servitūta lietošanas traucējumu novēršanu sakarā ar /pers. D/ un /pers. E/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2018.gada 10.oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa 2017.gada 30.novembrī /pers. B/ iesniedzis Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā prasību pret /pers. D/ un /pers. E/ par ceļa servitūta lietošanas tiesību atzīšanu un servitūta lietošanas traucējumu novēršanu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1231., 1235., 1140., 1144. un 1732.pantu, lūgts atzīt prasītājam tiesības uz braucamā ceļa servitūta 0,0101 ha platībā, ar kādu apgrūtināts nekustamais īpašums /Nosaukums A/, Mārupes novadā, kadastra Nr. /numurs/, un tiesības uz braucamā ceļa servitūta 0,0102 ha platībā, ar kādu apgrūtināts nekustamais īpašums /Nosaukums B/, Mārupes novadā, kadastra Nr./numurs/, netraucētu izmantošanu, vienlaicīgi atzīstot prasītāja tiesības patstāvīgi novākt minēto servitūtu izlietošanu nepieļaujošus šķēršļus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar ierakstu Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /Nosaukums C/, Mārupes novadā, kas sastāv no zemes gabala 2,02 ha platībā un uz tā esošajām ēkām, 2002.gada 25.aprīlī nostiprinātas prasītājam.
Saskaņā ar 2007.gada 28.maija pirkuma līgumu, no nekustamā īpašuma /Nosaukums C/ atdalīts zemes gabals /Nosaukums A/ 0,2 ha platībā, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas atbildētājam /pers. D/.
Pirkuma līguma 1.punktā puses vienojušās par servitūta ceļa noteikšanu īpašumā /Nosaukums A/ par labu pēc atdalīšanas prasītāja īpašumā paliekošajam zemes gabalam /Nosaukums C/. Atbilstoši minētajam, nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ zemes robežu plānā iezīmēts projektējamā ceļa servitūts 0,0101 ha platībā, bet attiecīgajā Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ierakstīts apgrūtinājums - projektētā ceļa servitūta teritorija.
Saskaņā ar prasītāja 2007.gada 28.maija nostiprinājuma līgumu no nekustamā īpašuma /Nosaukums C/ atdalīts zemes gabals /Nosaukums B/ 0,2 ha platībā. Atbilstoši 2008.gada 28.augusta pirkuma līgumam īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /Nosaukums B/ nostiprinātas atbildētājai /pers. E/.
Saskaņā ar minētā nekustamā īpašuma zemes robežu plānu un ierakstu Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, attiecībā uz nekustamo īpašumu /Nosaukums B/ noteikts apgrūtinājums - projektējamā ceļa servitūta teritorija 0,0102 ha platībā.
Abiem atbildētājiem piederošo īpašumu servitūtu teritorijas dabā piekļaujas viena otrai, tādā veidā izveidojot vienotu servitūta teritoriju ar kopējo platību 0,0203 ha, kas faktiski ir noasfaltēts ceļš, kas atdala atbildētāju īpašumus vienu no otra un perpendikulāri atduras pret prasītājam piederošā īpašuma /Nosaukums C/ robežu.
Vietā, kur minētais ceļš atduras pret prasītāja īpašuma robežu, atbildētāji ir uzstādījuši vārtus, tādējādi liedzot prasītājam piekļuvi savam īpašumam pa ceļa servitūtu.
Privātās sarunās atbildētāji savu rīcību pamato ar to, ka prasītājs nav piedalījies ceļa izbūvē un tādējādi viņam nav tiesības uz attiecīgā ceļa lietošanu.
2018.gada 8.janvārī Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā saņemts atbildētāju paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību neatzīst. Paskaidro, ka prasība ir celta par reālservitūta nodibināšanu, proti, lai par labu prasītāja piederošajam īpašumam /Nosaukums C/ tiktu nodibināts braucamā ceļa servitūts uz atbildētājiem piederošajiem īpašumiem /Nosaukums A/ un ,,/Nosaukums B/.
Reālservitūti saskaņā ar Civillikuma 1132. un 1139.pantu vienmēr ir nodibināmi pēc iespējas mazākā un saudzīgākā apmērā, jo servitūts apgrūtina kalpojošo nekustamo īpašumu. Tāpēc, lai lieki un nevajadzīgi neapgrūtinātu kādu nekustamo īpašumu, ir jāpārbauda, vai šāda servitūta nodibināšana vispār ir vajadzīga.
Civillikuma 1135. pantā noteikts, ka servitūtam jādod labums tā izlietotajam. Tomēr, iztulkojot šo tiesību normu, ir jāpiemēro arī Civillikuma 1.pants, kurā noteikts pienākums tiesības izmantot pēc labas ticības. Attiecīgi, lai gan tehniski būtu iespējams par labu vienam nekustamajam īpašumam nodibināt vairākus ceļa servitūtus, tomēr šāda rīcība neatbilstu labai ticībai un pārmērīgi apgrūtinātu citus nekustamos īpašumus.
Kā papildus paskaidrots Civillikuma 1144.pantā, valdošam un kalpojošam nekustamam īpašumam jāatrodas savā starpā tādā stāvoklī, ka pēdējais patiesi var nest pirmajam no servitūta gaidāmo labumu. Tātad, lai nodibinātu braucamā ceļa servitūtu, ir jāpārbauda, vai valdošais īpašums “patiesi” gūs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs “gaidāmo labumu”, un vai šāds labums neradīs pārmērīgu apgrūtinājumu kalpojošajiem īpašumiem.
Konkrētajā situācijā secināms, ka prasītājam piederošais īpašums atrodas tādā ģeogrāfiskā izvietojuma teritorijā, ka viņam ir iespējams izbraukt no sava īpašuma uz vairākām pusēm. Turklāt prasītājs tiesai ir negodprātīgi noklusējis faktu, kas viņš jau ilgāk nekā 10 gadus lieto braucamo ceļu, kas ved no viņa īpašuma pāri šādiem nekustamajiem īpašumiem: /Nosaukums E/, kadastra Nr./numurs/, /Nosaukums F/, kadastra Nr./numurs/un /Nosaukums G/, kadastra Nr./numurs/.
Kā izriet no zemesgrāmatu informācijas par nekustamo īpašumu: 1) /Nosaukums E/ – uz tā 2005.gada 30.novembrī ir nodibināts ceļa servitūts – tiesība uz braucamo ceļu 0,03 ha platībā, 2) /Nosaukums F/ – uz tā 2008.gada 23.aprīlī ir nodibināts ceļa servitūts 0,036 ha platībā, 3) /Nosaukums G/ – uz tā 2005.gada 30.novembrī ir nodibināts ceļa servitūts - tiesība uz braucamo ceļu 0,05 ha platībā.
Prasītājam ir visas tiesības lietot šo ceļa servitūtu, lai tiktu līdz pašvaldības ceļiem un ielām. Prasītājs vienmēr ir izmantojis tieši šo servitūta ceļu, kas ved pāri īpašumiem /Nosaukums E/, /Nosaukums F/, /Nosaukums G/, un nekad nav ne prasījis, ne atbalstījis cita virziena ceļu izbūvi.
Braucamā ceļa servitūts virzienā no prasītāja īpašuma /Nosaukums C/ pāri nekustamajam īpašumam /Nosaukums E/, /Nosaukums F/ un ,,/Nosaukums G/ ir ļoti labas kvalitātes zemes un grants ceļš, kas ir ērti izbraucams visos laikapstākļos. Turklāt arī juridiski šis servitūta ceļš jau ir ierakstīts zemesgrāmatā.
Konkrēto tiesisko kārtību un faktisko ceļa izmantošanu dabā nav nekādas nepieciešamības mainīt tikai tādēļ, ka prasītājs uzskata to par sev personīgi izdevīgu.
Šādos apstākļos lemt par vēl vienu papildu braucamā ceļa servitūtu par labu prasītāja īpašumam /Nosaukums C/ nozīmētu radīt pārmērīgus labumus prasītājam, attiecīgi pārmērīgi apgrūtinot apkārt izvietotos, tostarp, atbildētāju nekustamos īpašumus. Civillikuma normas noteikti neatbalsta šāda veida pārmērīgus ieguvumus par labu viena nekustamā īpašuma īpašniekam.
Pamatojoties uz minēto un Civillikuma 1., 1130., 1131., 1132., 1135., 1139. un 1144.pantu, lūdz tiesu noraidīt prasību un piedzīt no prasītāja par labu atbildētājiem visus tiesas un ar lietas vešanu saistītos izdevumus, tai skaitā izdevumus advokāta palīdzības samaksai tādā apmērā, kādi tie būs brīdī, kad lietas izskatīšana tiks pabeigta pēc būtības.
Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 10.oktobra spriedumu prasība apmierināta, atzīstot prasītājam tiesības uz braucamā ceļa servitūta 0,0101 ha platībā, ar kādu apgrūtināts nekustamais īpašums /Nosaukums A/, Mārupes novadā, kadastra Nr. /numurs/, un tiesības uz braucamā ceļa servitūta 0,0102 ha platībā, ar kādu apgrūtināts nekustamais īpašums /Nosaukums B/, Mārupes novadā, kadastra Nr./numurs/, netraucētu izmantošanu. Atzītas prasītājam tiesības patstāvīgi novākt servitūtu izlietošanu nepieļaujošus šķēršļus – vārtus, kā arī no /pers. D/ un /pers. E/ piedzīti par labu /pers. B/ tiesāšanās izdevumi – samaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kopā 38,32 euro no katra atbildētāja. Par labu valstij no katra atbildētāja piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,92 euro.
Pirmās instances tiesa ar lietā iesniegto zemesgrāmatas apliecības kopiju atzinusi par pierādītu, ka prasītājs ir īpašnieks Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ierakstītajam nekustamajam īpašumam /Nosaukums C/, Vētras, Mārupes novads, kadastra Nr./numurs/, kas pēc atdalīšanas sastāv no zemes gabala un ēkām 1,02 ha platībā.
Tiesa konstatējusi, ka, pamatojoties uz 2007.gada 28.maija pirkuma līgumu, atdalīts zemes gabals /Nosaukums A/ 0,2 ha platībā, un pamatojoties uz 2007.gada 28.maija /pers. B/ (prasītāja) nostiprinājuma lūgumu, atdalīts zemes gabals /Nosaukums B/ 0,2 ha platībā. No nekustamā īpašuma /Nosaukums C/ zemes robežu plāna redzams, ka īpašums robežojas ar zemēm /Nosaukums E/, /Nosaukums H/, /Nosaukums B/, /Nosaukums A/, /Nosaukums I/ un ,,/Nosaukums J/. Lietā nav strīda par to, ka 2007.gada 28.maijā starp prasītāju kā pārdevēju un atbildētāju /pers. D/ kā pircēju noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ 0,2 ha platībā pārdošanu.
Pirmās instances tiesa norādījusi uz pirkuma līguma 1.punktā noteikto, ka pārdevējs pārdod un pircējs pērk īpašumu ar visām tiesībām un piederumiem, kas uz tā atrodas, kā arī ar šādiem apgrūtinājumiem – projektētā ceļa servitūta teritorija 0,0101 ha platībā. Lai pārdevējs varētu piekļūt savam īpašumam “/Nosaukums C/”, līdzēji vienojas par servitūta ceļa noteikšanu īpašumā (par labu pārdevēja īpašumā paliekošajam zemes gabalam ar kadastra numuru /numurs/) saskaņā ar īpašuma plānu. Pircējs apņemas par saviem līdzekļiem izbūvēt piebraucamo servitūta ceļu caur īpašumu.
No Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ tiesa konstatējusi, ka atbildētājam /pers. D/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ 0,2 ha platībā. III daļas 1.iedaļā lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, ierakstīta atzīme – projektētā ceļa servitūta teritorija 0,0101 ha platībā. Pamats: 2007.gada 28.maija /pers. D/ un /pers. B/ nostiprinājuma lūgums, zemes robežu plāns.
Nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ zemes robežu plānā pie nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem ar apzīmējumu 1 ir norādīts projektētā ceļa servitūta teritorija 0,0101 ha.
No Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/pirmās instances tiesa konstatējusi, ka atbildētājai /pers. E/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /Nosaukums B/ 0,2 ha platībā. III daļas 1.iedaļā lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, ierakstīta atzīme – projektējamā ceļa servitūta teritorija 0,0102 ha platībā. Pamats: 2007.gada 28.maija /pers. B/ nostiprinājuma lūgums, zemes robežu plāns. Nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ zemes robežu plānā pie nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem ar apzīmējumu 2 ir norādīts projektētā ceļa servitūta teritorija 0,0102 ha.
Tāpat no lietas materiāliem pirmās instances tiesa konstatējusi, ka nekustamajam īpašumam /Nosaukums E/ Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, ar kadastra Nr./numurs/, III daļas 1.iedaļā lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, ierakstīta atzīme – ceļa servitūts – tiesība uz braucamo ceļu 0,03 ha platībā.
Nekustamajam īpašumam /Nosaukums F/ Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, ar kadastra Nr./numurs/, III daļas 1.iedaļā lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, ierakstīta atzīme – ceļa servitūta teritorija – tiesība uz braucamo ceļu 0,036 ha platībā.
Nekustamajam īpašumam /Nosaukums G/ Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, ar kadastra Nr./numurs/, III daļas 1.iedaļā lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, ierakstīta atzīme – ceļa servitūts – tiesība uz braucamo ceļu 0,05 ha platībā.
No informācijas no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskajiem datiem par zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem /numurs/ (prasītāja nekustamais īpašums /Nosaukums C/) , /numurs/ (nekustamais īpašums /Nosaukums E/) , /numurs/ (nekustamais īpašums /Nosaukums F/) un /numurs/ (nekustamais īpašums /Nosaukums G/) redzams ceļa servitūtu izvietojums, zemes vienību robežas un kadastra apzīmējumi.
Tiesa norādījusi, ka prasītāja pārstāvis tiesas sēdē nenoliedza, ka prasītājs izmanto ceļu servitūtu, kas iet caur nekustamajiem īpašumiem /Nosaukums E/, /Nosaukums F/ un ,,/Nosaukums G/, līdz ar to tiesas ieskatā par minēto faktu lietā strīda nav.
No lietas materiālos esošajiem zemesgrāmatas nodalījumiem izriet, ka atbildētājs /pers. D/ nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ ieguvis 2007.gada 28.maijā, noslēdzot pirkuma līgumu ar prasītāju un pirkuma līguma 1.punktā ir atrunāts, ka atbildētājs pērk nekustamo īpašumu ar visu apgrūtinājumu – projektētā ceļa servitūtu. Līdz ar to pirmās instances tiesa secinājusi, ka ceļa servitūts nodibināts ar līgumu un ir spēkā esošs un saistošs atbildētājam.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs Savukārt atbildētāja /pers. E/ nekustamo īpašumu /Nosaukums B/ ieguvusi 2008.gada 28.augustā, noslēdzot pirkuma līgumu, un zemesgrāmatā jau 2007.gada 23.jūlijā ir veikta atzīme par projektējamo ceļa servitūtu. Līdz ar to pirmās instances tiesa secinājusi, ka atbildētāja ieguvusi nekustamo īpašumu pēc braucamā ceļa servitūta nodibināšanas un atbilstoši Civillikuma 1235.pantam servitūta tiesības kā lietu tiesības jau pastāvēja un piešķīra prasītājam tiesības servitūtu izmantot. Līdz ar servitūta ierakstīšanu zemesgrāmatās servitūta tiesība kļuvusi par lietu tiesību, un saskaņā ar Civillikuma 1235.pantu servitūta nodibinājums ieguvis publiska akta spēku, kas saistošs kā valdošā tā kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem.
Tiesa konstatējusi, ka servitūta teritorija kā nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ un ,,/Nosaukums B/ apgrūtinājumi ir iezīmēti arī abu īpašumu zemes robežu plānos. No zemes robežu plāniem redzams, ka prasītājam piederošā nekustamā īpašuma /Nosaukums C/ robežas saskaras ar atbildētājiem piederošo īpašumu /Nosaukums A/ un ,,/Nosaukums B/ robežām.
Lietā nav strīda par to, ka servitūta ceļš, kas iet caur atbildētāju īpašumiem, nodrošina prasītājam piekļuvi arī viņa īpašumam /Nosaukums C/. Līdz ar to secināms, ka atbildētājiem, iegādājoties nekustamos īpašumus, bija zināms par nodibinātajiem ceļa servitūtiem, tāpēc atbildētājiem nav nekāda tiesiska pamata liegt prasītājam izmantot ceļa servitūtu tikai tāpēc, ka viņam ir iespējams savam īpašumam piekļūt no citas puses.
Pirmās instances tiesa norādījusi, ka prasītājs nelūdz nodibināt jaunu ceļu servitūtu, jo servitūts uz atbildētāju nekustamajiem īpašumiem jau ir nodibināts, kā arī atbildētāji nav iesnieguši tiesā pretprasību par ceļa servitūtu atcelšanu.
Tiesa atzīst, ka prasītājs ne ar savām darbībām, ne klusējot nav atteicies no ceļa servitūtu lietošanas. Par minēto liecina tiesā celtā prasība.
Tiesa norādījusi, ka atbildētāji nenoliedz, ka pie īpašumu robežām ir uzstādīti vārti, bet atbildētāji iebilduši, ja arī vārtu nebūtu, prasītājs servitūtu nevarētu izlietot, jo prasītājs savā īpašumā ir sastādījis blīvi augošus kokus un krūmus, kas servitūtu traucē izlietot. Uz minēto argumentu tiesa norādījusi, ka apstāklim, kādā veidā prasītājs pārvietosies sava īpašuma robežās, nav konkrētajā lietā diskutējams jautājums, jo tas ir tikai viņa paša kompetencē.
Tā kā pirmās instances tiesa atzinusi prasītāja ceļa servitūta lietošanas tiesības, bet prasītājs to nevar izlietot, jo atbildētāji pie savu un prasītāja īpašumu robežas ir uzstādījuši vārtus, tiesa atzinusi, ka arī prasījums par servitūtu lietošanas traucējumu (vārtu) novēršanu ir apmierināms. Prasītājs ir pieteicis lūgumu atzīt viņam pašam tiesības novērst šo traucējumu tiesības patstāvīgi novākt servitūtu izlietošanu nepieļaujošus šķēršļus - vārtus, tiesa atzinusi, ka arī šis prasījums ir apmierināms.
Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegusi atbildētāju /pers. D/ un /pers. E/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Dana Rone, pārsūdzot to pilnā apmērā un lūdzot prasību noraidīt, kā arī piedzīt no prasītāja par labu atbildētājiem visus tiesas un ar lietas vešanu saistītos izdevumus, tai skaitā izdevumu advokāta palīdzības samaksai tādā apmērā, kādi tie būs brīdī, kad lietas izskatīšana tiks pabeigta pēc būtības.
Norāda, ka prasītājs ir cēlis prasību par reālservitūta nodibināšanu, proti, lai par labu prasītāja piederošajam īpašumam “/Nosaukums C/” tiktu nodibināts braucamā ceļa servitūts uz atbildētājiem piederošajiem īpašumiem “/Nosaukums A/” un “/Nosaukums B/”.
Saskaņā ar Civillikuma 1132. un 1139. pantu, reālservitūti vienmēr nodibināmi pēc iespējas mazākā un saudzīgākā apmērā, jo servitūts apgrūtina kalpojošo nekustamo īpašumu. Lai gan tehniski būtu iespējams par labu vienam nekustamajam īpašumam nodibināt vairākus ceļa servitūtus, tomēr šāda rīcība neatbilstu Civillikuma 1.pantā noteiktajai labai ticībai un pārmērīgi apgrūtinātu citus nekustamos īpašumus.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītājam piederošais īpašums atrodas tādā ģeogrāfiskā izvietojuma teritorijā, ka viņam ir iespējams izbraukt no sava īpašuma uz vairākām pusēm. Prasītājs vienmēr ir izmantojis tieši servitūta ceļu, kas ved pāri īpašumiem “/Nosaukums E/”, “/Nosaukums F/”, “/Nosaukums G/”, un nekad nav ne prasījis, ne atbalstījis cita virziena ceļu izbūvi.
Braucamā ceļa servitūts virzienā no prasītāja īpašuma “/Nosaukums C/” pāri nekustamajām īpašumam “/Nosaukums E/”, “/Nosaukums F/”, “/Nosaukums G/” ir ļoti labas kvalitātes zemes un grants ceļš, labā stāvoklī, kas ir ērti izbraucams visos laikapstākļos. Turklāt arī juridiski šis servitūta ceļš jau ir ierakstīts zemesgrāmatā.
Atbildētāju ieskatā konkrēto tiesisko kārtību un faktisko ceļa izmantošanu dabā nav nekādas nepieciešamības mainīt tikai tādēļ, ka prasītājs uzskata to par sev personīgi izdevīgu.
Lai gan no lietas materiālos esošajiem zemesgrāmatas nodalījumiem izriet, ka atbildētājs /pers. D/ nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ ieguvis 2007.gada 28.maijā un atbildētāja /pers. E/ nekustamo īpašumu “/Nosaukums B/” ieguva 2008.gada 28.maijā, katrs noslēdzot pirkuma līgumu ar prasītāju un pirkuma līguma 1.punktā ir atrunāts, ka atbildētājs pērk nekustamo īpašumu ar visu apgrūtinājumu - projektētā ceļa servitūtu, apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirkuma līgumā ir ieraksts tikai par servitūta plānu, bez jebkādiem termiņiem. Līdz šim tas arī nav bijis nepieciešams vai izmantots, tādējādi konstatē, ka prasītājam nav vajadzība pēc šī servitūta ceļa. Turklāt nevis vārti neļauj prasītājam izmantot strīdus servitūtu, bet gan tas, ka pašam prasītājam ir dārzs ar blīvu koku rindu.
Pat, ja vārti tiktu noņemti, prasītājs tik un tā nevarētu servitūtu izlietot, jo prasītājs savā īpašumā sastādījis blīvi augošus kokus un krūmus, kas servitūtu traucē izlietot.
Šādos apstākļos lemt par vēl vienu papildu braucamā ceļa servitūtu par labu prasītāja īpašumam “/Nosaukums C/” nozīmētu radīt pārmērīgus labumus prasītājam, attiecīgi pārmērīgi apgrūtinot apkārt izvietotos, tai skaitā atbildētāju nekustamos īpašumus. Civillikuma normas neatbalsta šāda veida pārmērīgus ieguvumus par labu viena nekustamā īpašuma īpašniekam.
Apelācijas instances tiesas sēdē /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ prasību uzturēja uz tajā norādīto motīvu pamata, bet apelācijas sūdzību neatzina.
Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētāju /pers. D/ un /pers. E/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Dana Rone apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā norādīto motīvu pamata, prasību neatzina.
Motīvu daļa Tiesas kolēģija, noklausījusies prasītāja un atbildētāju pārstāvju paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi pierādījumus un novērtējusi tos kopumā, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegusi /pers. D/ un /pers. E/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Dana Rone, pārsūdzot to pilnā apjomā, tādejādi apelācijas kārtībā izskatāma /pers. B/ prasība pret /pers. D/ un /pers. E/ par ceļa servitūta netraucētu izmantošanu un servitūta lietošanas traucējumu novēršanu.
Kā prasītāja pilnvarotais pārstāvis paskaidrojis pirmās instances tiesas sēdē, tad prasība nav par servitūta nodibināšanu, jo servitūts attiecībā uz nekustamo īpašumu “/Nosaukums B/” tika nodibināts un ierakstīts zemesgrāmatā vēl pirms zemesgabals tika atdalīts, savukārt attiecībā uz īpašumu “/Nosaukums A/” servitūts noteikts 2007.gada 28.maija pirkuma līgumā.
Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Tiesas kolēģija nav konstatējusi pamatu pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai, uzskatot, ka pirmās instances tiesas sprieduma motivācija, ar kuru atzītas prasītājam tiesības uz braucamā ceļa servitūta 0,0101 ha platībā, ar kādu apgrūtināts nekustamais īpašums “/Nosaukums A/”, Mārupes novadā, un tiesības uz braucamā ceļa servitūta 0,0102 ha platībā, ar kādu apgrūtināts nekustamais īpašums “/Nosaukums B/”, Mārupes novadā, netraucētu izmantošanu, kā arī atzītas prasītājam tiesības patstāvīgi novākt servitūtu izlietošanu nepieļaujošus šķēršļus, nav pietiekama un nav pareiza.
Tiesas kolēģija konstatējusi, ka pirmās instances tiesa, atzīstot prasītāja prasību par pamatotu un apmierināmu, nav pareizi izvērtējusi ierakstus zemesgrāmatā, kā arī nav pareizi interpretējusi 2007.gada 28.maijā noslēgtā pirkuma līguma 1.punktu, uzskatot, ka ceļa servitūts attiecībā uz nekustamo īpašumu “/Nosaukums A/” nodibināts ar līgumu un ir spēkā esošs un saistošs atbildētājam /pers. D/. Tāpat nav pamatoti pirmās instances tiesas secinājumi attiecībā uz /pers. E/ piederošo nekustamo īpašumu “/Nosaukums B/”, uzskatot, ka atbildētāja ieguvusi nekustamo īpašumu pēc braucamā ceļa servitūta nodibināšanas un atbilstoši Civillikuma 1235.pantam servitūta tiesības kā lietu tiesības jau pastāvēja un piešķīra prasītājam tiesības servitūtu izmantot.
Lietā nav strīda, ka prasītājs ir nekustamā īpašuma “/Nosaukums C/”, Vētrās, Mārupes novadā, kadastra Nr. /numurs/, Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/, īpašnieks.
Lietā nav strīda, ka no nekustamā īpašuma “/Nosaukums C/”, Mārupes novadā, atdalīts zemes gabals “/Nosaukums A/”, Vētrās, Mārupes novadā, kadastra Nr./numurs/, pamatojoties uz 2007.gada 28.maija pirkuma līgumu, kura īpašnieks ir /pers. D/, kā arī atdalīts zemes gabals “/Nosaukums B/”, Vētrās, Mārupes novadā, kadastra Nr. /numurs/, pamatojoties uz 2007.gada 28.maija /pers. B/ nostiprinājuma lūgumu. Pamatojoties uz 2008.gada 28.augusta pirkuma līgumu par zemes gabala “/Nosaukums B/”, Vētrās, Mārupes novadā, īpašnieci Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ierakstīta /pers. E/.
Lietā nav strīda, ka Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, uz /pers. D/ piederošo īpašumu III daļas 1.iedaļā lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, ierakstīta atzīme – projektētā ceļa servitūta teritorija 0,0101 ha platībā. Pamats:
2007.gada 28.maija /pers. D/ un /pers. B/ nostiprinājuma lūgums, zemes robežu plāns.
Nekustamā īpašuma “/Nosaukums A/” zemes robežu plānā pie nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem ar apzīmējumu 1 ir norādīts projektētā ceļa servitūta teritorija 0,0101 ha.
Tāpat no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/izriet, ka uz /pers. E/ piederošo īpašumu III daļas 1.iedaļā lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, ierakstīta atzīme – projektējamā ceļa servitūta teritorija 0,0102 ha platībā. Pamats:
2007.gada 28.maija /pers. B/ nostiprinājuma lūgums, zemes robežu plāns.
Nekustamā īpašuma “/Nosaukums B/” zemes robežu plānā pie nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem ar apzīmējumu 2 ir norādīts projektētā ceļa servitūta teritorija 0,0102 ha.
Lietā ir strīds, vai prasītājam atzīstamas tiesības uz braucamā ceļa servitūta 0,0101 ha platībā, ar kādu apgrūtināts nekustamais īpašums /Nosaukums A/, Mārupes novadā, kadastra Nr. /numurs/, un tiesības uz braucamā ceļa servitūta 0,0102 ha platībā, ar kādu apgrūtināts nekustamais īpašums /Nosaukums B/, Mārupes novadā, kadastra Nr./numurs/, netraucētu izmantošanu.
Prasītāja ieskatā ar lietā iesniegtajiem zemesgrāmatu nodalījuma norakstiem apstiprināts, ka attiecībā uz atbildētājiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem servitūta ceļš kā apgrūtinājums jau ierakstīts zemesgrāmatā un atbildētāji liek šķēršļus prasītājam izmantot šo servitūtu.
Atbilstoši Civillikuma 1231.pantam servitūtu nodibina: 1) ar likumu; 2) ar spriedumu; 3) ar līgumu vai testamentu.
No prasības pieteikuma satura tiesas kolēģija konstatē, ka prasītāja ieskatā braucamā ceļa servitūts attiecībā uz nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ nodibināts ar līgumu, proti 2007.gada 28.maijā starp prasītāju kā pārdevēju un atbildētāju /pers. D/ kā pircēju noslēgtā pirkuma līguma par nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ 0,2 ha platībā pārdošanu 1.punktu, kas noteic, ka pārdevējs pārdod un pircējs pērk īpašumu ar visām tiesībām un piederumiem, kas uz tā atrodas, kā arī ar šādiem apgrūtinājumiem – projektētā ceļa servitūta teritorija 0,0101 ha platībā. Lai pārdevējs varētu piekļūt savam īpašumam “/Nosaukums C/”, līdzēji vienojas par servitūta ceļa noteikšanu īpašumā (par labu pārdevēja īpašumā paliekošajam zemes gabalam ar kadastra numuru /numurs/) saskaņā ar īpašuma plānu. Pircējs apņemas par saviem līdzekļiem izbūvēt piebraucamo servitūta ceļu caur īpašumu.
Savukārt attiecībā uz nekustamo īpašumu “/Nosaukums B/”, tiesas kolēģija konstatējusi, ka 2008.gada 28.augusta pirkuma līguma 3.punktā, kas noslēgts starp prasītāju un /pers. E/, prasītājs apliecinājis, ka uz līguma noslēgšanas brīdi Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/III.daļas 1.iedaļā ierakstītas lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, proti, atzīme – projektējamā ceļa servitūta teritorija.
Tādējādi tiesas kolēģija secina, ka attiecībā uz nekustamo īpašumu “/Nosaukums B/” prasītāja ieskatā ceļa servitūts jau bija nodibināts ar atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā vēl pirms nekustamā īpašuma “/Nosaukums B/” pārdošanas atbildētājai, tātad uz likuma pamata.
Tiesas kolēģija norāda, ka līgumā atrunātā pušu griba noteikt projektējamā ceļa servitūta teritoriju, vai arī prasītāja tiesība zemesgrāmatā lūgt nostiprināt atzīmes veidā projektējamā ceļa servitūta teritoriju, pati par sevi neliecina par to, ka servitūts nodibināts Civillikuma 1231.panta kārtībā.
Lai pušu izteiktā griba līgumā, kā arī prasītāja lūgums zemesgrāmatā reģistrēt atzīmi par projektējamā ceļa servitūta teritoriju radītu tiesiskas sekas, pirmkārt, tam jāatbilst Civillikuma 1130.pantam (servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu), otrkārt, servitūtu izlietošana var sākties tikai tad, ja tas ierakstīts zemesgrāmatās.
Atbilstoši Civillikuma 1235.pantam no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās; līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemesgrāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi.
Servitūtam kā apgrūtinājumam (lietu tiesībai) saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 17.panta 1.punkta „a” apakšpunktu jābūt ierakstītam kalpojošā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā kā apgrūtinājumam.
Zemesgrāmatu likuma 43.pants noteic, ka nostiprinājumus zemesgrāmatas nodalījumā izteic ierakstos (pantos) un atzīmēs. Savukārt minētā likuma 44.pants noteic, ka ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums, tiesas spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma (5.p.) pamata; tāpat nostiprina minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumu. Atzīmju veidā nostiprina tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus.
Likumdevējs Zemesgrāmatu likuma 45.pantā uzskaitījis tos tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, ko atzīmju veidā var ierakstīt zemesgrāmatā, tostarp norādot, ka atzīmju veidā ieraksta ar īpašnieka piekrišanu – visu, ko varētu nostiprināt ierakstu veidā, līdz to šķēršļu novēršanai, kuru dēļ šāds nostiprinājums nav iespējams; šīs atzīmes ieraksta tajā daļā un iedaļā, kurā nāktu nostiprinājums ieraksta veidā (45.panta 7.punkts).
Savukārt minētā likuma 46.pantā likumdevējs norādījis tās tiesiskās sekas, ko izraisa 45.pantā uzskaitīto atzīmju ievešana zemesgrāmatā.
Atbilstoši 46.panta ceturtajai daļai atzīme, izņemot šī panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā uzskaitītos gadījumus, nav šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas dienas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustama īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas.
Juridiskajā literatūrā, aplūkojot no visām pastāvošām atzīmēm atsevišķi izdalīto atzīmju grupu ar apsardzības raksturu, norādīts: ”[..] minēto atzīmju 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs mērķis ir nodrošināt tiesību, kas vēl galīgi nav nodibināta. Minētais mērķis tiek pilnīgi sasniegts ar to, ka vēlākie nostiprinājumi nevar kaitēt atzīmētām tiesībām un ka tāpēc šo tiesību galīgas korroborācija gadījumā tās bauda prioritāti pēc atzīmes laika, un tām ir saistošs spēks arī pret personām, kas ieguvušas nekustamu mantu laikā starp atzīmi un galīgo korroborāciju. Minētais noteikums pilnīgi aizsargā zemes grāmatās atzīmējamās tiesības, un tāpēc šīs atzīmes nav šķērslis tālākam tiesību ierakstījumam uz nekustamu mantu” (sk. Notariāta nolikums. Tulkojums ar pārgrozījumiem, papildinājumiem, paskaidrojumiem. Pārtulkojusi un sakopojusi cand.jur. Olga Jurkovska, rediģējis prof. Dr.jur.Vladimirs Bukovskis.- Rīga: sastādītāju izdevums, 1933, 114.lpp.; Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018.gada 31.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-26/2018) Tiesību doktrīnā norādīts, ka minētais pants novelk stingru robežu starp nostiprinājumiem „ierakstu” un „atzīmju” veidā, lai šos divus veidus nevarētu sajaukt. Viss, kas jānostiprina uz tiesiska darījuma pamata, piemēram, īpašuma tiesības, ķīlas tiesības, uztura tiesības, servitūtu tiesības, nomas tiesības etc., tāpat tiesiskā darījumā noteiktie aizliegumi atsavināt īpašumu un apgrūtināt to, pēcmantinieku iecelšanas un mantojuma līgumi jānostiprina „ierakstu” veidā (sk. Zemesgrāmatu likums. Likuma teksts ar paskaidrojumiem. Sastādījis J.Gobziņš. Rīgas - Valmieras zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks. Rīga: A.-S. „Zemnieka Domas”, 1938, 24.-25.lpp.).
Tādējādi arī tiesība uz braucamo ceļu, kas ir lietu tiesība, zemesgrāmatā nostiprināma ieraksta veidā.
No Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumu Nr.100000375371 un Nr.100000375382 norakstiem izriet, ka 2007. gada 23. jūlijā minēto nodalījumu III daļas 1.iedaļā izdarīts šāds nostiprinājums: “Atzīme – projektētā ceļa servitūta teritorija”.
Tādējādi tiesas kolēģija secina, ka zemesgrāmatā veikta atzīme par ceļa servitūtu, nevis ieraksts par lietu tiesību. Tiesas kolēģija norāda, ka atzīme par projektētā ceļa servitūta teritoriju liecina par nākotnē pastāvošu apstākli, ka puses plānojušas attiecīgajā teritorijā būvēt ceļu, bet šādu plānu realizācija pati par sevi nerada lietu tiesību, konkrētā gadījumā braucamā ceļa servitūtu.
Šādos apstākļos tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. B/ nav ieguvis no servitūta izrietošo lietu tiesību, kas atbilstoši Civillikuma 1235.pantam ir nodibināta tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā, jo tiesība uz braucamo ceļu ieraksta veidā, kā to paredz Zemesgrāmatu likuma 44.panta pirmā daļa, nav nostiprināta zemesgrāmatā.
Starp 2007.gada 28.maija pirkuma līguma dalībniekiem /pers. B/ un /pers. D/ saskaņā ar Civillikuma 1235.pantu pastāv vienīgi personiska saistība (attiecībā uz līguma 1.punktu), kuras ierakstīšanu zemesgrāmatā var prasīt katra līguma puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi.
Tiesas kolēģija norāda, ka braucamā ceļa servitūts zemesgrāmatā ierakstīts atzīmes veidā (Zemesgrāmatu likuma 45.panta 8.punkts).
Tiesas kolēģija atzīst, ka starp prasītāju un /pers. D/ noslēgtais pirkuma līgums, kā arī atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarītie ieraksti nekustamiem īpašumiem /Nosaukums A/ un ”/Nosaukums B/ neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanu par labu prasītājam piederošajam nekustamajam īpašumam /Nosaukums C/. Attiecīgi nav tiesiska pamata prasītājam lūgt traucējuma novēršanu lietot braucamo ceļu.
Arī judikatūrā nostiprināta atziņa, ka ”pirms nav nodibināts servitūts, nav iespējams prasīt servitūta valdījuma atjaunošanu vai traucējumu novēršanu”. (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 9.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-458/2013) Attiecībā uz iebildumiem un pierādījumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu “/Nosaukums E/”, “/Nosaukums F/”, “/Nosaukums G/” teritoriju izmantošanu, lai piekļūtu prasītāja īpašumam /Nosaukums C/, tiesas kolēģija norāda, ka tas nav izskatāmais jautājums konkrētā strīdā par traucējuma novēršanu lietot braucamo ceļu īpašumos /Nosaukums A/ un ”/Nosaukums B/.
Minētais jautājums var tikt izskatīts tad, kad tiks lūgts nodibināt ceļa servitūtu.
Šādos apstākļos /pers. B/ prasība ir nepamatota un noraidāma.
Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Iesniedzot prasību, prasītājs veicis valsts nodevas samaksu 71,14 euro (lietas 7. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu 5,50 euro (lietas 8. lapa).
Par atbildētāju apelācijas sūdzības iesniegšanu tiesā veikta valsts nodevas samaksa 140 euro (lietas 82. lapa).
Ņemot vērā apstākli, ka prasība noraidāma, bet apelācijas sūdzība apmierināma, no /pers. B/ par labu atbildētājām piedzenama par apelācijas sūdzības iesniegšanu tiesā samaksātā valsts nodeva 140 euro, proti, par labu /pers. D/ 70 euro un /pers. E/ 70 euro.
Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi nav atlīdzināmi, ņemot vērā, ka prasība ir noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, (..) tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Līdz ar to no prasītāja valsts labā piespriežami arī iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, tas ir, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,46 euro (kopējie izdevumi 8,96 euro (lietas 2. lapa), no kuriem atņemti prasītāja iepriekš samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,50 euro (lietas 8.lapa)).
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros: izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu – izdevumu faktiskajā apmērā.
No lietā iesniegtā 2018.gada 11.janvāra priekšapmaksas rēķina Nr.P-18-01280 un 2018.gada 12.janvāra maksājuma uzdevuma Nr.814 izriet, ka atbildētāju pārstāve zvērināta advokāte Dana Rone veikusi samaksu par Valsts zemes dienesta pakalpojumiem sakarā ar kadastra informācijas iegūšanu 29,85 euro (lietas 59., 62.lapa).
Lietas materiālos iesniegti arī čeki par 31,12 euro un 3,60 euro samaksu par nodalījumu norakstu saņemšanu Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā un fotogrāfiju izgatavošanu (lietas 63. lapa).
Tiesas kolēģija atzīst, ka minētie izdevumi nav attiecināmi uz izskatāmo lietu un netiek atlīdzināti to faktiskajā apmērā. Tiesas kolēģija norāda, ka minētie pierādījumi attiecināmi uz servitūta nodibināšanu, kas nav izskatāmās lietas priekšmets.
Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmā daļa noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Minētā panta otrā daļa noteic, ka sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 193., 204.1, 430., 432., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs n o s p ri e da noraidīt /pers. B/ prasību pret /pers. D/ un /pers. E/ par ceļa servitūta lietošanas tiesību atzīšanu un servitūta lietošanas traucējumu novēršanu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu 70 euro.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu 70 euro.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,46 euro.
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valsts ienākumos veicama sekojošā kontā, norādot šādus rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija, konta numurs LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (prasītāja vārds un uzvārds, ja prasītājs ir fiziska persona, vai juridiskas personas nosaukums).
Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Izskaidrot, ka šajā termiņā Rīgas apgabaltiesā iesniedzami dokumenti, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valstij.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesas kancelejā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā un samaksājot drošības naudu.
Sprieduma pieejamības diena kancelejā – 2019. gada 8. maijā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja Tiesnese Tiesnesis M.Ābele G.Ozoliņa V. Vazdiķis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs