Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. CA-0136-19/9 ECLI:LV:RAT:2019:0612.C29375416.10.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019.gada 12.jūnijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis U.Danga, tiesneši S.Vamža un I.Grauda, ar tiesas sēdes sekretāri K.Vaļeiku, izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu sakarā ar /pers. B/ un /pers. F/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 3.oktobra spriedumu, Civillietu tiesas kolēģija konstatēja:

Aprakstošā daļa Prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada 2.februārī (ar 2016.gada 9.februāra prasības precizējumiem) cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/, kurā, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu, 10.panta otro daļu, 11.panta 3.punktu, 12.pantu, 28. 2 panta pirmās daļas 1.punktu, Civillikuma 1587., 1770., 1775., 1779., 1811., 1828., 1838., 2124., 2125., 2128., 2141. un 2143.pantu lūdzis piedzīt no atbildētājiem solidāri parādu 4227,90 euro, izbeigt ar atbildētājiem dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt no dzīvokļa /adrese A/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā un piedzīt no atbildētājiem visus samaksātos tiesas izdevumus.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 3.oktobra spriedumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasība apmierināta.

Atsaucoties uz Civillikuma 1401., 1402., 1511., 1587., 2112.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10.pantu un juridiskajā literatūrā paustajām atziņām, pirmās instances tiesa konstatējusi, ka pamatojoties uz 2005.gada 10.marta dzīvojamās telpas īres līgumu, dzīvoklis /adrese A/, izīrēts atbildētājai /pers. B/. No pielikuma Nr.1 par dzīvojamo telpu lietošanas tiesībām pirmās instances tiesa konstatējusi, ka dzīvojamo telpu lietošanas tiesības kā īrniekam ir atbildētājai /pers. B/, atbildētājas meitām /pers. C/ un /pers. D/, atbildētājas dēlam /pers. F/ un atbildētājas vīram /pers. E/.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka saskaņā ar ikmēneša rēķiniem atbildētājiem mēnesī par dzīvojamās telpas īri jāmaksā 20,73 euro, savukārt īres līguma termiņš noteikts – uz nenoteiktu laiku. No minētā pirmās instances tiesa secinājusi, ka atbildētājiem ir pienākums veikt īres maksājumus un komunālo pakalpojumu samaksu.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka ar 2010.gada 29.decembri RP SIA “Avota nami” izslēgta no komercreģistra un reorganizācijas – saplūšanas rezultātā izveidots jauns komersants, proti, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Tādējādi prasītājs ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs.

Atsaucoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, pirmās instances tiesa no 2017.gada 15.augusta rēķina konstatējusi, ka atbildētāju parāds par īri un pakalpojumiem ir 5257,90 euro, ko veido pamatparāds 3307,38 euro, procenti 375,61 euro un līgumsods 1526,47 euro. Savukārt no piedzenamās summas aprēķina pirmās instances tiesa konstatējusi, ka parāds par pakalpojumiem uz 2017.gada septembri ir 3355,82 euro, likumiskie procenti 375,61 euro un līgumsods 1526,47 euro, kopā 5257,90 euro. Tāpat pirmās instances tiesa secinājusi, ka atbildētāji maksājumus neveic kopš 2009.gada novembra. Pirmās instances tiesa secinājusi, ka atbildētāju parāds par dzīvojamo telpu īri un sniegtajiem pakalpojumiem pārsniedz trīs mēnešu maksājumus, savukārt atbildētājiem visu maksājumu neizdarīšanas laiku tika dota iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot sniegtos pakalpojumus.

Atsaucoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otro daļu, pirmās instances tiesa konstatējusi, ka prasītājs 2015.gada 25.augustā nosūtīja atbildētājiem rakstveidā pirmstiesas brīdinājumu, kuru ir saņēmusi tikai atbildētāja /pers. D/, ko apliecina viņas paraksts pasta paziņojumā par iekšzemes un starptautiska sūtījuma saņemšanu. Tā kā pārējie atbildētāji brīdinājumu nav saņēmuši, prasītājs oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis”

2015.gada 16.oktobra laidienā Nr.203 ievietoja sludinājumu, kurā /pers. B/, /pers. E/, /pers. C/, /pers. F/ un arī /pers. D/ brīdināti, ka atbildētāji vairāk kā trīs mēnešus nav veikuši maksājumus par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem, tiek aicināti samaksāt parādu mēneša laikā no brīdinājuma, nesamaksāšanas gadījumā brīdināti par to, ka prasītājs iesniegs prasību par īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvojamajām telpām. Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka brīdinājums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ievietots 2015.gada 16.oktobrī, savukārt prasības pieteikums tiesā iesniegts 2016.gada 2.februārī.

Pirmās instances tiesa norādījusi, ka iebildumi par to, ka atbildētājiem nebija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu vai ka nav bijusi nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus, nav celti. Norādīts, ka 2017.gada 14.februāra tiesas sēdē atbildētāji /pers. B/ un /pers. F/ paskaidrojuši, ka dzīvoklis ir tukšs un tur neviens nedzīvo un apliecināja, ka nav nevienu informējuši par dzīvokļa atbrīvošanu.

Atsaucoties uz īres līguma 3.5.punktu un Civilprocesa likuma 104.panta pirmo daļu, pirmās instances tiesa secinājusi, ka lietas materiālos nav pierādījumu, ka atbildētāji līgumā noteiktajā kārtībā būtu izbeiguši īres līgumu un parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem aprēķināts nepamatoti, atbildētāji pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojuši, nav iesnieguši un iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem nav izteikuši.

Pirmās instances tiesa konstatējusi visus nepieciešamos likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā un otrajā daļā norādītos apstākļus, kas dod pamatu apmierināt prasību par īres līguma izbeigšanu, atbildētāju izlikšanu no strīdus dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un 178.105.228.254 19.06.2026. 16:34 Anonīms sistēmas lietotājs parāda piedziņai. Pirmās instances tiesa atzinusi, ka no atbildētājiem solidāri par labu prasītājam piedzenams pamatparāds par īri un pakalpojumiem 3355,82 euro.

Atsaucoties uz Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765. un 1.pantu, pirmās instances tiesa norādījusi, ka nav pamata apšaubīt prasītāja veikto likumisko procentu aprēķinu. Tādejādi pirmās instances tiesa atzinusi, ka no atbildētājiem solidāri par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie procenti 375,61 euro par laiku no 2012.gada 1.marta līdz 2017.gada 15.augustam.

Atsaucoties uz līguma 2.4.punktu, Civillikuma 1716.pantu, 1717.pantu (redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim), 1716.pantu (likuma redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 1.janvāra), pirmās instances tiesa atzinusi, ka no atbildētājiem piedzenams līgumsods 335,61 euro par laiku no 2012.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.janvārim. Papildus pirmās instances tiesa noteikusi prasītāja tiesības saņemt solidāri no atbildētājiem likumiskos 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesnieguši atbildētāji /pers. B/ un /pers. F/, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka lietas izskatīšana bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes pirmās instances tiesas sēdē novedusi pie nepareiza rezultāta lietā, jo nebija iespējas precizēt parāda aprēķinu. Norādīts, ka prasītājs rēķinos ir iekļāvis pozīcijas, kas nav paredzētas īres līgumā, no kurām papildus prasītājs ir aprēķinājis likumiskos un līgumiskos procentus.

Norādīts, ka lietā esošā īres līguma 2.1.punkts paredz maksu par 1 m2 Ls 0,148, bet dzīvokļa kopējā platība ir 25,75 m2, par kuru būtu jāmaksā īres maksa mēnesī Ls 3,811, kas pēc euro ieviešanas būtu jāpārrēķina pēc kursa Ls 0,702804 par 1 euro. Savukārt no prasītāja izrakstītajiem komunālo pakalpojumu rēķiniem redzams, ka tajos īres maksa par 1 m2 norādīta 0,773 euro apmērā. Atbildētāju ieskatā īres maksa rēķinos norādīta nepareizi, jo vienas vienības cenai bija jābūt 0,21 euro nevis 0,773 euro. Tādējādi atbildētāji uzskata, ka prasītājs pēdējos gados izrakstījis rēķinus, kas neatbilst noslēgtā īres līguma noteikumiem.

Tāpat par nepamatotām atbildētāji uzskata rēķinos iekļautās divas it kā dažādās pozīcijas – “lietus notekūdeņi” ar vienības cenu 0,325 euro un “asenizācija, lietus notekūdeņi” ar vienības cenu 1,02564 euro. Tā kā tiesas sēdē atbildētājiem nav bijusi iespēja pie prasītāja pārstāvja noskaidrot iemeslu šo pozīciju iekļaušanai rēķinos un kāda ir atšķirība abās pozīcijās ar dažādām cenām, prasītājam radās iespēja tiesā šīs summas norādīt kā atbildētāju parādu, neminot pamatojumu.

Norādīts, ka īres līguma 2.3.punktā noteikta kārtība, kādā tiek veiktas īres maksas izmaiņas. Savukārt lietā esošajā līgumā nav atzīmētas jebkādas īres maksas izmaiņas, tādējādi, atbildētāju ieskatā, rēķinā par īri bija jānorāda īres maksa par 1 m2 0,21 euro, bet prasītājs patvaļīgi norādījis 0,773 euro.

Papildus norādīts, ka prasītājs nav pildījis īres līguma 6.nodaļas apakšpunktos uzskaitītos pienākumus.

Norādīts, ka prasītājs nav devis precīzu aprēķinu pamatparādam, kas ir aprēķināts 2453,23 euro. Norādīts, ka prasītājs nav informējis un sniedzis pamatojumu atbildētājiem par rēķinos iekļautajām papildu pozīcijām.

Atbildētāji/pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ uz apelācijas instances tiesas sēdi nav ieradušies. Par tiesas sēdi atbildētājiem paziņots Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā. Par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojuši.

Atbildētāja/pers. B/ uz apelācijas instances tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdi atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā.

Tiesā saņemta e-pasta vēstule, kurā norādīts, ka /pers. B/ nevar ierasties uz tiesas sēdi sakarā ar darbnespēju un lūgusi lietas izskatīšanu atlikt (l.l.146).

Izvērtējot minēto iesniegumu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst atbildētājas /pers. B/ neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu, jo atbildētāja iesniegumam nav pievienojusi pierādījumus par saslimšanu un ārstēšanās režīmu, kas nepieļautu ierašanos tiesā.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā minētos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.

Prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotais pārstāvis /pers. G/ apelācijas instances tiesas sēdē prasību uzturēja uz tajā norādītajiem motīviem un pamatiem, bet apelācijas sūdzību neatzina.

Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi prasītāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi dokumentālos pierādījumus, atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, bet prasība ir pamatota un apmierināma.

Motīvu daļa Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 430.panta trešās daļas prasībām apelācijas instances tiesa nepārbauda tos pirmās instances tiesas konstatētos faktus, kas nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Atbilstoši iesniegtās apelācijas sūdzības saturam, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 3.oktobra spriedums pārsūdzēts pilnā apjomā, līdz ar to civillieta izskatāma pēc būtības apelācijas instances tiesā.

Atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 1.panta pirmajai daļai, šis likums reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanas nosacījumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamās telpas, kā arī tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, nosaka viņu tiesības un pienākumus, reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību. Īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojams Civillikums un citi normatīvie akti. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Tāpat arī Civillikuma 2112.pants noteic, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Savukārt likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī nenorādot termiņu.

No lietas materiāliem redzams, ka pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2005.gada 8.marta rekomendāciju Nr.031351 (l.l.16), 2005.gada 10.martā starp Rīgas pašvaldības SIA “Avota nami” un atbildētāju /pers. B/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, ar kuru /pers. B/ un viņas ģimenes locekļu /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ lietošanā nodota dzīvojamā platība /adrese A/, ar kopējo dzīvojamo platību 25,75 m2 (l.l.17-21).

Prasītājs lūdzis tiesu izbeigt 2005.gada 10.martā noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas /adrese A/, bez citas dzīvojamās platības ieradīšanas, jo atbildētāji nav norēķinājušies par īri un komunālajiem pakalpojumiem vairāk kā trīs mēnešus.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.pantu dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā.

Savukārt šā likuma 28.2 panta pirmā daļa noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, vai arī, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres 178.105.228.254 19.06.2026. 16:34 Anonīms sistēmas lietotājs līgumu un normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar minētā panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 25.augustā ierakstītos pasta sūtījumos atbildētājiem nosūtīts pirmstiesas brīdinājums Nr.7.3-1/32515 par savlaicīgu īres un komunālo maksājumu nenokārtošanu, kurā norādīts, ka atbildētāju parāds par dzīvokļa /adrese A/, īri un komunālajiem pakalpojumiem ir 4054,64 euro, kura samaksa ir jāveic mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas (l.l.22). Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka minēto brīdinājumu saņēmusi tikai atbildētāja /pers. D/, ko apliecina viņas paraksts paziņojumā par sūtījuma saņemšanu (l.l.27) Tā kā pārējie atbildētāji brīdinājumu nav saņēmuši (l.l.28?31), prasītājs atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrajai daļai pirms prasības celšanas tiesā, proti, 2015.gada 16.oktobrī, ievietojis sludinājumu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ko pierāda publikācijas apliecinājums (l.l.25).

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka “rakstveida brīdinājums ir jāizsniedz īrniekam un visiem īrnieka pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, viņi visi arī jāaicina par atbildētājiem, ja lieta tiek ierosināta tiesā. Šāda tulkojuma pamatā ir tas, ka īrniekam un viņa ģimenes locekļiem visas tiesības un saistības, kas izriet no dzīvojamās telpas īres līguma, ir vienādas, bet atbildība par saistībām – solidāra […]. Brīdinājumu izsaka attiecībā uz maksājumu parādu nokārtošanu viena mēneša laikā, norādot parāda lielumu (apmēru). Brīdinājuma publicēšana laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” katrā ziņā ir obligāta, ja brīdinājumu nav iespējams izsniegt nedz īrniekam, nedz arī tā pilngadīgam ģimenes loceklim, jo nav zināma viņu dzīves vai atrašanās vieta.” (sk.R.Krauzes sastādītie likuma “Par dzīvojamo telpu īri” komentāri, ceturtais papildinātais izdevums, Tiesu namu aģentūra, 2008.gads, 149.lpp.).

Judikatūrā norādīts, ka brīdinājuma mērķis ir darīt zināmu atbildētājam par parāda lielumu, kas pārsniedz trīs mēnešus, lai atbildētājs tādā gadījumā varētu izvairīties no sev nelabvēlīgām sekām. Ja parādnieks ir brīdināts par šāda parāda esamību un turpina nemaksāt, tad atbildētājs ir vienaldzīgs pret šādu seku iestāšanos (sk. Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 19.marta spriedumā lietā Nr. SKC-122).

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājs ir izpildījis no likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas izrietošo pienākumu, proti, vismaz mēnesi pirms prasības celšanas brīdinājis atbildētājus par parāda esamību un par īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās platības, parāda nesamaksāšanas gadījumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt Civillikuma 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1672.pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1674.pantu pēc likuma solidāra saistība nodibinās, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms, un proti, kad tas ir vai nu kāda darbība, vai bezdarbība, tāpat arī kad kāda lieta vairākām personām kopīgi uzticēta glabājumā, patapināta, izīrēta vai ieķīlāta.

Lietā nav strīda, ka laika posmā no 2005.gada 10.marta līdz 2016.gada 2.februārim, kā arī tiesvedības laikā atbildētājiem ir bijusi nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un saņemt pamatpakalpojumus Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošajā dzīvoklī /adrese A/. Iebildumus par dzīvojamās telpas lietošanas traucējumiem vai ierobežojumiem saņemt pamatpakalpojumus atbildētāji pret prasītāju nav izvirzījuši.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

No apsaimniekotāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” precizētā piedzenamās summas aprēķina (l.l.66, 68-69), 2017.gada 15.augusta rēķina par pakalpojumiem (l.l.67) un prasības pieteikuma redzams, ka atbildētāji kopš 2009.gada novembra nav norēķinājušies par īri un komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi atbildētāju pamatparāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem uz 2017.gada septembri bija 3355,82 euro, kuru prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājiem. Kā arī prasītājs ir aprēķinājis likumiskos procentus 375,61 euro par laika periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2017.gada 15.augustam un līgumsodu 1526,47 euro, kas ir samazināts līdz 10 % no pamatparādam 335,58 euro apmērā par laika periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2017.gada 15.augustam (l.l.66).

Izvērtējot lietā esošos atbildētājiem izrakstītos rēķinus un parāda aprēķinu, to kopumā un savstarpējā saistībā, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājs maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, un maksu par komunālajiem pakalpojumiem aprēķinājis atbilstoši 2008.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, 2017.gada 11.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, 2007.gada 12.jūnija Rīgas domes lēmumu Nr.2521 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību” un 2011.gada 29.marta Rīgas domes lēmumu Nr.2850 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību”. Tādējādi Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu un atbildētājiem izrakstītos rēķinus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ievērojot minēto, par nepamatotu Civillietu tiesas kolēģija atzīst apelācijas sūdzības argumentu, ka prasītāja izrakstītie rēķini neatbilst noslēgtā īres līguma noteikumiem. Pierādījumus par pretējo atbildētāji nav iesnieguši.

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka no atbildētājiem solidāri par labu prasītājam piedzenams parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem 3355,82 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājs pamatoti un atbilstoši normatīvajiem aktiem aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 375,61 euro par laika periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2017.gada 15.augustam.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Šā likuma 1717.pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka līgumsods ir akcesora saistība, ko var pievienot katram līgumam Civillikuma 1511.panta otrā teikuma izpratnē. To var noteikt līguma noslēgšanas procesā vai arī pēc tam. Saistība maksāt līgumsodu ir nosacīta (ja notiks līguma pārkāpums u.c.) un pastāv tika kā papildsaistība blakus pamatsaistībai (sk. K.Torgāns Saistību tiesības. I daļa. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 118.lpp).

178.105.228.254 19.06.2026. 16:34 Anonīms sistēmas lietotājs Īres līguma Nr.2.4.punktā puses vienojušās, ka īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājumu termiņa kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,2 % apmērā no nesamaksātās summas (l.l.17-20).

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta trešo daļu līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk kā 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmērā.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis līgumsodu 1526,47 euro, kuru atbilstoši Civillikuma 1716.panta prasībām samazinājis līdz 10% no pamatparāda apmēra, proti, 335,58 euro par laika periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2017.gada 15.augustam.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka starp Rīgas pašvaldības SIA “Avota nami”, kura tiesību un saistību pārņēmējs ir prasītājs (l.l.32), un atbildētāju /pers. B/ 2005.gada 10.marta noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamās telpas /adrese A/, īri ir izbeidzams un atbildētāji /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ izliekami no strīdus dzīvojamās telpas kopā ar visām no viņiem atkarīgām personām un ar visām viņiem piederošām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kā arī no atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ solidāri par labu prasītājam piedzenams īres un komunālo maksājumu pamatparāds 3355,82 euro, likumiskie nokavējuma procenti 375,61 euro un līgumsods 335,58 euro.

Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa visus lietas apstākļus, kā arī pierādījumus lietā ir pareizi novērtējusi un pamatoti taisījusi spriedumu lietā par prasības apmierināšanu, bet apelācijas sūdzībā izteiktie argumenti nevar būt par pamatu pretēju secinājumu izdarīšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs samaksājis valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu 433,71 euro (l.l.8), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 17,22 euro (l.l.9) un 14,94 euro par sludinājuma ievietošanu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 8.punktu, prasībās par nomas un īres līguma pirmstermiņa izbeigšanu prasības summa ir maksājumu kopsumma par atlikušo līguma darbības laiku, bet ne vairāk kā par trim gadiem. Savukārt Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka prasības summa prasības par naudas piedziņu ir piedzenamā summa. Šā panta 10.punkts noteic, ka prasības summa prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem – visu prasījumu kopsumma.

Tādējādi prasības summa par prasību par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu ir 746,28 euro (20,73 euro x 36 mēneši). Prasības summa prasībā par parāda piedziņu ir 4067,01 euro. Līdz ar to kopējā prasības summa ir 4813,29 euro. Valsts nodeva par prasību 4813,32 euro atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam (redakcijā līdz 2018.gada 1.martam) ir 427,27 euro (320,10 euro + 4 % no (4813,32 euro – 2134 euro)).

Ievērojot minēto, kopējā tiesas izdevumu summa ir 459,43 euro (427,27 + 17,22 + 14,94), kas piedzenama no atbildētājiem, no katra piedzenot 91,88 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta pirmo daļu no atbildētājiem valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un dokumentu nosūtīšanu 16,42 euro apmērā, no katra piedzenot 3,28 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% procentus gadā no piespriestās nenomaksātās pamatparāda naudas summas par laiku līdz sprieduma izpildei, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 93.panta pirmo daļu, 193., 195., 199., 204.1, 426., 430., 432.pantu, 433.panta pirmo daļu un 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda:

Prasību apmierināt.

Izbeigt starp Rīgas pašvaldības SIA “Avota nami” un /pers. B/ 2005.gada 10.martā noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvojamās telpas /adrese A/, īri.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese A/, kopā ar visām no viņiem atkarīgajām personām un ar visām viņiem piederošām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, īres un komunālo maksājumu pamatparādu 3355,82 euro (trīs tūkstoši trīs simti piecdesmit pieci euro un astoņdesmit divi centi), likumiskos procentus 375,61 euro (trīs simti septiņdesmit pieci euro un sešdesmit viens cents) par laika periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2017.gada 15.augustam un līgumsodu 335,58 euro (trīs simti trīsdesmit pieci euro un piecdesmit astoņi centi) par laika periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2017.gada 15.augustam, kopā piedzenot 4067,01 euro (četri tūkstoši sešdesmit septiņi euro un viens cents).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesāšanās izdevumus 91,88 euro (deviņdesmit viens euro un astoņdesmit astoņi centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesāšanās izdevumus 91,88 euro (deviņdesmit viens euro un astoņdesmit astoņi centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesāšanās izdevumus 91,88 euro (deviņdesmit viens euro un astoņdesmit astoņi centi).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesāšanās izdevumus 91,88 euro (deviņdesmit viens euro un astoņdesmit astoņi centi).

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesāšanās izdevumus 91,88 euro (deviņdesmit viens euro un astoņdesmit astoņi centi).

Samaksa veicama uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, kontu AS “DNB banka” LV63RIKO0002013197596.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem 6% 178.105.228.254 19.06.2026. 16:34 Anonīms sistēmas lietotājs (sešus procentus) gadā no piespriestās nenomaksātās pamatparāda naudas summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,28 euro (trīs euro un divdesmit astoņi centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,28 euro (trīs euro un divdesmit astoņi centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,28 euro (trīs euro un divdesmit astoņi centi).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,28 euro (trīs euro un divdesmit astoņi centi).

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,28 euro (trīs euro un divdesmit astoņi centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas piedzīti valsts ienākumos, iemaksājami bankas kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai.

Pēc valsts ienākumos piedzenamo tiesas izdevumu samaksas samaksu apliecinošais dokuments jāiesniedz Rīgas apgabaltiesā.

Noteikt /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Sprieduma pasludināšanas datums - 2019.gada 12.jūnijs.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Tiesneši (personiskais paraksts) U.Danga (personiskais paraksts) I.Grauda (personiskais paraksts) S.Vamža 178.105.228.254 19.06.2026. 16:34 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.