Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas

Lietas arhīva Nr. 1A-0052-19/15 ECLI:LV:RLPT:2019:0325.1A29021018.3.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019.gada 25.martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa tiesnese D.Bērziņa 2019.gada 25.martā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzēja) sūdzībā par Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša (turpmāk tekstā - iestāde) 2018.gada 22.novembra lēmumu Nr.20/3/3-1938.

Aprakstošā daļa 2018.gada 30.oktobrī Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļā tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr. GA12312540 par to, ka 2018.gada 24.jūnijā plkst. 15:05 transportlīdzeklis FORD FOCUS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ brauca pa autoceļu Rīga-Daugavpils-KrāslavaBaltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 116,9 kilometrā ar ātrumu 66 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu GATSO RT4 (sērijas Nr. 16-33-020-606), kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīma ir + 3 km/h, ja ātrums ir lielāks par 100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu – 63 km/h. Transportlīdzekļa vadītājs atļauto braukšanas ātrumu pārsniedza par 13 km/h.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta 149.8 panta 3.daļā, transportlīdzekļa īpašniekam /pers. A/ uzlikts naudas sods 20,00 EUR apmērā.

Minēto protokolu-lēmumu Nr. GA12312540 iesniedzēja pārsūdzēja augstākā iestādē.

Ar augstākās iestādes priekšnieka N.Krapša 2018.gada 22.novembra lēmumu Nr.20/3/3-1938 atstāts negrozīts 2018.gada 30.oktobra protokols-lēmums Nr. GA12312540, bet sūdzība noraidīta.

2018.gada 17.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2018.gada 22.novembra lēmumu Nr. 20/3/3-1938.

Ar tiesneses 2018.gada 20.decembra lēmumu ierosināta tiesvedība un nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā.

Sūdzībā iesniedzēja norāda, ka neapšauba fotoradara rādījumu pareizību, ne arī to, ka fiksēts pārkāpums ar iesniedzējai piederošu transportlīdzekli. Lēmuma 5. lappusē norādīts, ka autoceļa (A6) 116,9 kilometrā ir uzstādīta ātrumu ierobežojuma zīme 50 km/h kopā ar papildzīmi "Fotoradars", kas neatbilst patiesībai. Tiek dota atsauce uz fotoradara mērījumu vietas pasi un tai pievienoto autoceļa posma satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietojuma shēmu. Iesniedzēja norāda, ka viņai nav iespējas iepazīties ar minētajiem dokumentiem, taču viņa pievieno fotouzņēmumu (pielikums Nr. 6) no lēmumā aprakstītās vietas, kur skaidri redzama ātruma ierobežojuma zīme 70 km/h ar papildzīmi "Fotoradars".

Iesniedzēja norāda, ka sakarā ar to, ka administratīvā pārkāpuma protokoli tika saņemti tikai 30.oktobrī un 1.novembrī, iesniedzējai tika liegta iespēja pārliecināties par ātruma ierobežojumu 50 km/h A6 116,9 kilometrā laika posmā līdz 2018.gada 9.jūlija plkst. 9.00, kā arī ceļa zīmju uzstādīšanas atbilstību Latvijas Valsts standartam LVS 77-2.

No MK noteikumiem Nr. 633 izriet, ka VAS ,,Latvijas Valsts ceļi” nenes nekādu atbildību par ceļa zīmju uzstādīšanu un izvietojumu ceļa posmā, kur notiek būvdarbi. Līdz ar to nav saprotams, uz kāda pamata VAS ,,Latvijas Valsts ceļi” ir uzdots jautājums un VAS ,,Latvijas Valsts ceļi” sniedz atbildi par satiksmes organizāciju objektā būvdarbu veikšanas laikā. Tai pašā laikā Valsts policija nav pieprasījusi informāciju būvdarbu veicējam.

Iesniedzēja norāda, ka Valsts policija fiksējusi pārkāpumu divreiz līdzīgos apstākļos - abos gadījumos tā ir svētdienas pēcpusdiena, abos gadījumos transportlīdzekļa ātrums praktiski ir identisks. Abos gadījumos iesniedzēja bija braukusi arī pretējā virzienā un nekādi pārkāpumi nav fiksēti.

Iesniedzējas vērtējumā tas apliecina, ka ir braukts atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem un uzstādītajām ceļazīmēm, vai arī uzstādīto ceļa zīmju informācija nav bijusi saprotama, ietvērusi pretrunas.

Iesniedzēja lūdz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu izvērtēt sūdzībā norādītos argumentus un atcelt Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2018.gada 22.novembra lēmumu Nr.20/3/3-1938.

2019.gada 22.janvārī tiesā no iestādes saņemts paskaidrojums par sūdzību.

Paskaidrojumā iestāde norāda, ka izvērtējot autoceļa posma satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietojuma shēmu Nr.049/16, GATSO mērījumu vietas pasi un Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” sniegto atbildi Nr.3.3/8717, secināms, ka laikā no 2018.gada 21.maija līdz 2018.gada 16.jūlijam autoceļa A6 (Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža) posmā no 116,400 km - 118,5 km notika būvdarbi, līdz ar to no 2018.gada 11.jūnija plkst. 13.00 līdz 2018.gada 9.jūlija plkst.9.00 darbojās Vispārējā satiksmes organizācijas shēma Nr.1 Fotoradara zonā (autoceļa A6 116,9.km) darbojās ceļazīme Nr.323 "Maksimālā ātruma ierobežojums" 50 km/h. Tātad transportlīdzekļa vadītājs autoceļa Rīga Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 116,9.km drīkstēja braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz 50 km/h.

Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietojuma shēma Nr.049/16 ir saskaņota ar VAS ,,Latvijas Valsts ceļi”, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām.

Saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka šajā jomā Konvencijas dalībvalstis savos tiesību aktos var paredzēt ne tikai fakta legālo prezumpciju, bet pat transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja) stingro atbildību jeb atbildību bez vainas. Šāda rīcība ir attaisnojama, lai paaugstinātu ceļu satiksmes drošības līmeni, lai automātiski fiksētie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi nepaliktu nesodīti un lai pārkāpumu izmeklēšana un sodīšana par tiem neradītu pārmērīgu slogu valsts iestādēm (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004.gada 19.oktobra lēmums lietā “Falk v. The Netherlands”).

Rezumējot minēto, iestāde uzskata iesniedzējas sūdzībā norādītos argumentus par nepamatotiem un lūdz tiesu saskaņā ar Latvijas APK 289. 12 panta otrās daļas 1.punktu lietā pieņemto lēmumu atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 pantā noteikto tiesa iesniedzēja sūdzību izskata, ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā ,,a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2018.gada 22.novembra lēmumu Nr.20/3/3-1938, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

Tiesa, izskatot sūdzību, piemēro Latvijas APK tiesību normas. Tiesa izlemj Latvijas APK 289. 6panta septītajā daļā noteiktos jautājumus un taisa vienu no Latvijas APK 289.12 pantā norādītajiem nolēmumiem.

Vadoties no procesuālās ekonomijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 2.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-378/2008 (sk. 22.punktu) norādījumiem, kur Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuras iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Šāds viedoklis ir izteikts Senāta 2004.gada 23.novembra spriedumā lietā Nr. SKA-216/2004 8.punktā un 2005.gada 22.novembra spriedumā lietā Nr. SKA-378/2005 12.punktā.

Latvijas APK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr. SKA-219/2007 11.apakšpunkts).

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 ,,Ceļu satiksmes noteikumu” 101.punkts noteic, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h. Ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

101.1. motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem – 90 km/h;

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 ,,Ceļu satiksmes noteikumu” 102.punkts noteic, ka Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi, ievērojot šo noteikumu 99. punktā minētos nosacījumus, drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto ātrumu.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 ,,Ceļu satiksmes noteikumu” 99. punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Latvijas APK 149. 8panta 3.daļā noteikts, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit euro apmērā.

Ceļu satiksmes likuma 43.4 pantā noteikts - noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm.

Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta trešā daļa nosaka, ka par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, personai uzliek attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.

Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otrā daļa nosaka, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). (..).

Lai iestātos Latvijas APK 149. 8 panta 3.daļā paredzētā atbildība nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzeklis atradies kustībā un ir pārsniedzis CSN noteikto atļauto braukšanas ātrumu.

Lietā nav strīda par to, ka 2018.gada 24.jūnijā plkst. 15:05 /pers. A/ piederošais transportlīdzeklis FORD FOCUS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atradās kustībā protokolā norādītajā vietā un laikā.

Lietā ir strīds par to, vai iesniedzēja ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas 149.8 panta 3.daļas.

Lietā ir noskaidrots, ka Valsts policija saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantu ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” ir noslēgusi deleģēšanas līgumu. Saskaņā ar šo līgumu VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā to informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), sagatavo Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta sestajā daļā minētā protokola-lēmuma projektu un nosūta to Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma par administratīvā soda piemērošanu pieņemšanai, bet pēc minētā Valsts policijas lēmuma pieņemšanas protokolu- lēmumu nosūta šā likuma 43.6 panta astotajā daļā minētajai personai.

Tādejādi ar tehniskiem līdzekļiem iegūto informāciju par pārkāpumu pārbauda gan VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, gan Valsts policijas amatpersona, kas pieņem lēmumu par administratīvā soda piemērošanu. VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” savas kompetences ietvaros reģistrē transportlīdzekļus un izsniedz numura zīmes, nodrošina un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru.

Līdz ar to tiesai nerodas pamatotas šaubas par to, ka 2018.gada 24.jūnijā plkst. 15:05 tieši transportlīdzeklis FORD FOCUS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atradās kustībā protokolā norādītajā vietā.

Lietā ir noskaidrots un tiesai, izvērtējot visus lietā esošos materiālus, nerodas šaubas, ka tieši Latvijā reģistrētais transportlīdzeklis FORD FOCUS, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, brauca pa autoceļu Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 116.9 kilometrā ar ātrumu 66 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu GATSO RT4 (sērijas Nr.

16-33-020-606), kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīma ir + 3 km/h, ja ātrums ir lielāks par 100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu – 63 km/h. Transportlīdzekļa vadītājs atļauto braukšanas ātrumu pārsniedza par 13 km/h.

No lietas materiāliem izriet, ka GATSO sistēmas T-sērijas radaram RT4 (sērijas Nr. 16-33-020-606) ir veikta verifikācija un minētā mērierīce atbilst Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr. 624 ,,Noteikumi par mērlīdzekļu metroloģiskas kontroles kārtību un pirmreizējās verificēšanas atzīmēm”, kā arī 2007.gada 9.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.40 ,,Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” pielikuma 1.5.apakšpunktam, kurā noteikts, ka autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīces jāverificē ne retāk kā reizi gadā.

GATSO sistēmas T-sērijas radara RT4 (sērijas Nr. 16-33-020-606) faktisko derīgumu apliecina izsniegtais Latvijas Nacionālā metroloģijas centra 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs atkārtotās verificēšanas sertifikāts Nr. E0876V17, kurā norādīts, ka konkrētais mērīšanas līdzeklis atzīts par derīgu no 2017.gada 12.septembra līdz 2018.gada 3.septembrim.

Tiesa atzīst, ka 2018.gada 24.jūnijā plkst. 15:05 transportlīdzekļa FORD FOCUS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ braukšanas ātruma fiksēšanas fakts pa autoceļu Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 116,9 kilometrā ar GATSO sistēmas T-sērijas radaru RT4 (sērijas Nr. 16-33-020-606) atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis izskatot sūdzību atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa, izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, kā arī Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2018.gada 22.novembra lēmuma Nr. 20/3/3-1938 pamatojumu, atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Tiesa iestādes pamatojumu atzīst par pareizu un pietiekamu, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK 274. panta un 275.panta pirmās daļas pievienojas iestādes motivācijai un to neatkārto.

Tāpat tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā iestādē būtu izdarījusi kādus būtiskus procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu minētā lēmuma atcelšanai.

Saskaņā ar Latvijas APK 243., 243. 1, 244.pantu par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā uzskatāmi administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr.VL00500885, shēma, fotoradara GATSO sistēmas T-sērijas RT-4 Nr. 16-33-020-606, atkārtotās verificēšanas sertifikāts Nr.

E0876V17.

Tiesa, izvērtējot pierādījumus, uzskata, ka transportlīdzekļa FORD FOCUS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ īpašniece /pers. A/ pamatoti saukta pie atbildības par CSN 102.punkta pārkāpumu un sods piemērots atbilstoši Latvijas APK 149.8 panta trešajā daļā noteiktajam.

Nekādus konkrētus argumentus, kas būtu par pamatu apšaubīt administratīvās lietvedības pamatotību un lietā esošos pierādījumus vai, kas izslēgtu sūdzības iesniedzēja kā transportlīdzekļa īpašnieka atbildību, tiesa nekonstatē.

Attiecībā par iesniedzējas pievienoto fotoattēlu, kurš pēc iesniedzējas vārdiem uzņemts 2018.gada 3.decembrī autoceļā A9 Rīga-DaugavpilsKrāslava-Baltkrievijas robeža (Patarnieki) 116,9 kilometrā 350 m pirms fotoradara, tiesa norāda, ka uzņemtajam fotoattēlam nav sakara ar fiksēto pārkāpumu 2018.gada 24.jūnijā, kad uz ceļa saskaņā ar Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” vēstulē Nr.3.3/8717 norādīto, no 2018.gada 11.jūnija plkst.13.00 līdz 2018.gada 9.jūlija plkst.9.00 darbojās Vispārējā satiksmes organizācijas shēma Nr.1. Fotoradara zonā (autoceļa A6 116,9.km) darbojās ceļazīme Nr.323 ,,Maksimālā ātruma ierobežojums” 50 km/h, jo notika būvdarbi.

Tiesa, izvērtējot lietā pārbaudītos pierādījumus, secina, ka pierādījumi ir pietiekami un tie pierāda pārkāpuma esamību.

Lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieki tieši vai netieši būtu personīgi ieinteresēti sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr. GA12312540 par transportlīdzekļa FORD FOCUS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ vadītājas sodīšanu.

Iesniedzēja sūdzībā nav minējusi apstākļus, kas būtu atzīstami par īpašiem tādā nozīmē, lai izskatāmo gadījumu atzītu par izņēmuma gadījumu, lai atbrīvotu no administratīvās atbildības, kā arī tiesa no lietas materiāliem tādus apstākļus nekonstatē.

Pieņemot sūdzību, ierosinot lietu un izskatot lietu pēc būtības, ir ievērotas iesniedzējas Satversmes 92. pantā garantētās tiesības uz savu tiesību un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā.

Netiek pārkāpta arī iesniedzējas nevainības prezumpcija, jo, tiesas ieskatā, sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta, bet sūdzība un tajā minētie apgalvojumi nav pamatoti.

Likuma redakcija, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā, noteica, ka par Latvijas APK 149.8 panta 3.daļā paredzēto noteikumu pārkāpšanu transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu 20,00 euro apmērā. Sūdzības iesniedzējai par minēto pārkāpumu piemērots naudas sods 20,00 euro apmērā.

Izskatāmajā lietā tiesa pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot lietā esošos pierādījumus, kā arī uz pieredzi, atzīst, ka 2018.gada 22.novembra iestādes lēmumā izdarītie secinājumi balstīti uz noskaidrotiem lietas faktiskajiem apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā, novērtējot normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ar visiem lietā esošajiem materiāliem ir pierādīts, ka 2018.gada 24.jūnijā plkst. 15:05 transportlīdzeklis FORD FOCUS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ brauca pa autoceļu Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 116.9 kilometrā ar ātrumu 66 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu GATSO RT4 (sērijas Nr. 16-33-020-606), kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīma ir + 3 km/h, ja ātrums ir lielāks par 100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu – 63 km/h. Transportlīdzekļa vadītāja atļauto braukšanas ātrumu pārsniedza par 13 km/h. Transportlīdzekļa vadītāja ir izdarījusi pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 149. 8 panta 3.daļā. Tādējādi, protokols-lēmums Nr. GA12312540 /pers. A/ ir sastādīts likumīgi un pamatoti, kā arī piemērots atbilstošs sods.

Līdz ar to /pers. A/ sūdzība par Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2018.gada 22.novembra lēmumu Nr. 20/3/3-1938 ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 149. 8panta 3.daļu, 243.pantu, 244.pantu, 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesa nosprieda atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2018.gada 22.novembra lēmumu Nr.20/3/3-1938 (2018.gada 30.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr. GA12312540), bet /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no tā pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 25.marta.

Tiesnese: .

D.Bērziņa 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs