Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa – Civillietas
Lietas arhīva Nr. C-1617-19/18 ECLI:LV:RLPT:2019:0502.C29430118.3.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā, 2019. gada 2. maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Rīgas manu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.
Aprakstošā daļa [1] 2018. gada 5. septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “Rīgas manu pārvaldnieks” (turpmāk – Prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs).
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2018. gada 12. septembra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta. [1.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja zaudējumus, kas tam radušies, sniedzot apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus dzīvojamai telpai, kuru patvarīgi aizņēmis Atbildētājs periodā no 2014. gada 1. septembra līdz 2015. gada 6. martam 416,39 EUR apmērā. Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 57,40 EUR apmērā par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2017. gada 1. oktobrim, līgumsodu 41,64 EUR apmērā par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2017. gada 1. oktobrim, kā arī Prasītāja samaksāto valsts nodevu 77,31 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR apmērā. Tāpat Prasītājs lūdz tiesu atzīt tam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1716. pantu, 1717. pantu, 1753. pantu, 1756. pantu, 1759. panta 1. punktu, 1771. pantu, 1779. pantu. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. pantu, 10. pantu, 11. pantu, 11.3 pantu, 44. pantu. [2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu un 250.21 pantu, 2018. gada 14. septembrī Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2018. gada 14. oktobrim (lietas 43. lapa). [2.1] Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbildētājs iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis, lai gan no lietas materiāliem izriet, ka tiesas sūtītus dokumentus Atbildētājs ir saņēmis.
Civilprocesa likuma 56. panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. [3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2019. gada 15. martā Prasītājam uz juridisko adresi un Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 45. lapa), atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai. Vienlaicīgi lietas dalībnieki tika informēti par saīsināta sprieduma saņemšanas vietu un laiku un par to, ka šis datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Tāpat lietas dalībniekiem izskaidrotas Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļā paredzētas tiesības iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.
Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.
Motīvu daļa [4] Izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasību ir pamatota un apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa. [4.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta otro daļu fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses. [4.2] Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta pirmo daļu, dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. [..]. Saskaņā ar minētā panta otro daļu, dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1 panta pirmo daļu, pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.
Atbilstoši likuma “Par Dzīvojamo telpu īri” Pārejas noteikumu 17. punktam, īrnieka pienākums ir ik mēnesi, sākot no 2010. gada 1. decembra, papildus dzīvojamās telpas īres maksai, pamatojoties uz šā likuma 12. panta trešajā daļā norādītajiem dokumentiem, maksāt izīrētāja aprēķināto obligāto maksājumu.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 44. pantā noteikts, ka, personas, kas patvarīgi - bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas - aizņēmušas dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un izlikšanu no tām.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Savukārt, Civillikuma 1779. pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Civillikuma 1779.1 pantā noteikts, ka zaudējumu nodarītājs atlīdzina zaudējumus tādā apmērā, kādu varēja saprātīgi paredzēt darījuma noslēgšanas laikā kā neizpildīšanas sagaidāmās sekas [..]. Civillikuma 1772. pantā noteikts, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.
Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami zaudējumi 416,39 EUR apmērā par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2015. gada 6. martam, kas Prasītājam radušies, sniedzot apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus dzīvojamai telpai, kuru patvarīgi aizņēmis Atbildētājs. [4.3] Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 57,40 EUR apmērā par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2017. gada 1. oktobrim.
Civillikuma 1753. pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.
Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.
Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst, ka Prasītājs pamatoti aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus, līdz ar ko prasība šajā daļā ir apmierināma un no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 57,40 EUR apmērā par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2017. gada 1. oktobrim. [4.4] Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja līgumsodu 41,64 EUR apmērā par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2017. gada 1. oktobrim.
Lietas materiālos atrodas 2009. gada 19. februāra Dzīvojamo telpu īres līgums, kas ticis noslēgts ar Atbildētāju. Saskaņā ar minētā līguma 2.4. punktu, īres maksas un maksas par pakalpojumiem termiņa kavējuma gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,2% apmērā no nesamaksātas summas [..].
No lietas materiāliem redzams, ka ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014. gada 29. oktobra spriedumu, cita starpā, izbeigts 2009. gada 19. februāra Dzīvojamo telpu īres līgums ar Atbildētāju. Minētais tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā 2014. gada 20. novembrī, līdz ar to ar 2014. gada 20. novembri izbeigusies Atbildētāja saistība maksāt līgumsodu, pamatojoties uz īres līgumu. Ņemot vērā minēto, tiesa vērtē līgumsoda maksāšanas pienākumu par periodu no 2014. gada 1. septembra līdz 2014. gada 19. novembrim, jo līgumsoda, kas aprēķināts par periodu pēc 2014. gada 20. novembra, piedziņai nav tiesiska pamata. Prasība daļā par līgumsoda piedziņu par periodu no 2014. gada 20. novembra līdz 2017. gada 1. oktobrim ir noraidāma.
Turklāt, no prasības pieteikuma izriet, ka Atbildētājam ir aprēķinātas divas sodošas sankcijas par vienu un to pašu periodu, proti, līgumsods 41,64 EUR apmērā un likumiskie nokavējuma procenti 57,40 EUR apmērā, taču prasības pieteikumā nav norādīts uz kāda pamata Prasītājs aprēķinājis Atbildētājam divas sodošas sankcijas par vienu un to pašu periodu. Saskaņā ar Civillikuma 1722. panta pirmo daļu, līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav tiesiska pamata piedzīt no Atbildētāja gan likumiskos nokavējuma procentus, gan līgumsodu par vienu un to pašu periodu.
Ievērojot norādīto, prasība daļā par līgumsoda 41,64 EUR piedziņu, kas aprēķināts par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2017. gada 1. oktobrim kā nepamatota ir noraidāma. [5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.
Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādītos argumentus, tajā skaitā parāda apmēru un tā pamatotību, jo tas apstiprinās ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības un tā kā Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis, prasības pieteikumā minētos faktus nav apstrīdējis un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, lai gan no lietas materiāliem izriet, ka tiesas sūtītus dokumentus Atbildētājs ir saņēmis, ir secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Ievērojot sprieduma [4.1]-[4.4] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami zaudējumi 416,39 EUR apmērā par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2015. gada 6. martam, kas Prasītājam radušies, sniedzot apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus dzīvojamai telpai, kuru patvarīgi aizņēmis Atbildētājs, kā arī likumiskie nokavējuma procenti 57,40 EUR apmērā par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2017. gada 1. oktobrim. Savukārt prasība daļā par līgumsoda 41,64 EUR piedziņu par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2017. gada 1. oktobrim kā nepamatota ir noraidāma. [6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu, tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Tiesa konstatē, ka Prasītājs, ceļot tiesā prasību 515,43 EUR apmērā, samaksājis valsts nodevu atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunkta prasībām – 77,31 EUR apmērā.
Ievērojot minēto un apstākli, ka prasība apmierināma daļēji – 473,79 EUR apmērā, no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenama valsts nodeva 71,07 EUR apmērā, kā arī Prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un tiesas dokumentu nosūtīšanu pusēm 3,30 EUR, tādejādi kopā no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 74,37 EUR apmērā. [7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no galvenā parāda summas – 416,39 EUR par laiku no sprieduma spēkā stāšanas brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs 1763. panta 1. punktu, ka procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta prasībām, Atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 43. panta ceturto daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu, 250.25 pantu, 250.27 pantu tiesa nosprieda prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, zaudējumus 416,39 EUR par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2015. gada 6. martam, likumiskos nokavējuma procentus 57,40 EUR par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2017. gada 1. oktobrim, kā arī tiesas izdevumus 74,37 EUR, kopā 548,16 EUR (pieci simti četrdesmit astoņi euro 16 centi).
Samaksa veicama SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, kontā AS “Citadele banka” Nr.LV83PARX0013044380019.
Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 41,64 EUR piedziņu par laiku no 2014. gada 1. septembra līdz 2017. gada 1. oktobrim.
Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no galvenā parāda (416,39 EUR) līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2019. gada 2. maija), t.i., līdz 2019. gada 13. maijam (ieskaitot).
Ja lietā tiks saņemts puses sprieduma sastādīšanas lūgums, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.3 daļu, tiks sastādīts un būs pieejams tiesas kancelejā 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas termiņa beigām, t.i., 2019. gada 3. jūnijā.
Spriedumu, kas būs sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2019. gada 3. jūnija, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese A. Zemmere 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs