Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas
Lietas arhīva Nr. 1A-0162-19/14 ECLI:LV:RPPT:2019:0612.1A68016219.3.S SPRIEDUMS Rīgā 2019. gada 12. jūnijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnesis Viktors Makucevičs, rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Ķekavas novada domes Administratīvās komisijas 2019. gada 7. februāra lēmumu Nr. B753/1.
Aprakstošā daļa [1] 2018. gada 30. novembrī Ķekavas novada pašvaldības policijas amatpersona sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu DZ Nr. 213328 par to, ka 2018. gada 6. novembrī plkst. 14.00 konstatēts, ka nekustamajā īpašumā /adrese A/, izveidotas aitu ganības. Tādējādi netiek ievērotas Ķekavas novada domes 2009. gada 25. augusta saistošo noteikumu Nr. SN-TPD-34/2009 „Par Ķekavas novada teritorijas plānojumu” (turpmāk arī – Noteikumi) 88. punkta prasības. Līdz ar minēto /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība, paredzēta Noteikumu 3. punktā. [2] Ar Ķekavas novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2019. gada 7. februāra lēmumu Nr. B753/1 (turpmāk arī – Iestādes lēmums) /pers.
A/ piemērots sods 10 euro apmērā. [2.1] Iestādes lēmumā norādīts, ka Reģionālās pašvaldības policijas Ķekavas novada pārvaldes amatpersona 2018. gada 30. novembrī sastādīja administratīvā pakāpuma protokolu DZ Nr. 213328 par Noteikumu 88. punktā minēto prasību pārkāpšanu. [2.2] Ar 2018. gada 18. aprīļa Uzņēmumu reģistra lēmumu reģistrā ierakstīta zemnieku saimniecība /Nosaukums A/ Ķekavas pagasts, īpašnieks /pers. A/. Kā saimniecības darbības veidi norādīti citu dzīvnieku audzēšana, augkopība un lopkopība, un medniecība, un saistītās palīgdarbības. Zemes atrašanās vieta – Ķekavas novads, Ķekavas pagasts, /Nosaukums A/, kadastra numurs /numurs A/(turpmāk arī – Īpašums).
Ķekavas novada Administratīvās komisijas (turpmāk arī – Iestāde) sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka Īpašuma lietošanas mērķis ir lauksaimniecības zeme un tā tiek izmantota saskaņā ar noteikto lietošanas mērķi un normatīvo aktu prasībām.
Saistošie noteikumi par zemes lietošanas mērķi ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajam nepiekrīt, jo arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savā atbildē ir norādījusi, ka pašvaldības viedoklis par zemes izmantošanu ir nepareizs.
Īpašumā ir reģistrēta zemnieku saimniecība, kuras darbības joma ir lopkopība. Turklāt Īpašumā aitu ganāmpulks tiek turēts no 2018. gada 14. jūlija. Ziemas periodā aitas tiek turētas citur, bet, iestājoties siltākam laikam, tās atkal tiek pārvestas uz Īpašumu. [2.3] Noteikumu 2.1. punkts nosaka prasības zemesgabalu, būvju un ēku izmantošanai saskaņā ar Ķekavas pagasta teritorijas plānojumu 2009.2021.gadam, bet 2.2. punkts noteic, ka teritorijas plānojums attiecas uz visu Ķekavas pagasta administratīvo teritoriju un ir saistošs visām fiziskajām un juridiskajām personām.
Noteikumi noteic apbūves noteikumus un plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas veidus. Nekustamajā īpašumā nav noteikta nekustamā īpašuma izmantošana lauksaimniecībā vai lopkopībā, atbilstoši teritorijas plānojumam plānotā (atļautā) izmantošana noteikta Jauktas dzīvojamās un darījumu apbūves teritorijas JDzD apakšzonējums JDzD1 un Satiksmes infrastruktūras objektu teritorijas TL. [2.3] Iestāde secināja, ka sūdzības iesniedzējam, uzsākot saimniecisko darbību, bija jāievēro Noteikumu prasības. Ar Reģionālās pašvaldības policijas Ķekavas novada pārvaldes dienesta ziņojumu, apskates protokolu, fotoattēliem un videoierakstiem ir pierādīts, ka /pers. A/ īpašumā tiek turēts aitu ganāmpulks. Tādējādi tika pārkāpts Noteikumu 88. punktā noteiktais, un /pers. A/ saucams pie administratīvās atbildības.
Ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem - Reģionālās pašvaldības policijas Ķekavas novada pārvaldes amatpersonas ziņojumu, apskates protokolu, fotoattēliem un videoierakstiem ir pierādīts fakts, ka /pers. A/ īpašumā tiek turēts aitu ganāmpulks, konkrēti īpašumā ganījās divdesmit viena aita. [2.4] Iestādes lēmumā norādīts, ka Ķekavas novada Ķekavas pagasta teritorijas plānojums izstrādāts un apstiprināts 2009. gada 6. maijā ar Ķekavas pagasta padomes saistošajiem noteikumiem, bet pēc administratīvās reformas Ķekavas novada dome Ķekavas novada Ķekavas pagasta teritorijas plānojumu 2009. gada 25. augustā pārapstiprināja. Tādējādi, ja teritorijas izmantošana ir likumīgi uzsākta pirms Ķekavas novada Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma, tad to var turpināt. Tā kā /pers. A/ nekustamo īpašumu ieguvis 2018. gada 25. janvārī, bet saimnieciskā darbība reģistrēta 2018. gada 18. aprīlī, Iestāde uzskatīja, ka /pers. A/ nav uzsācis lopkopību nekustamajā īpašumā pirms Noteikumu apstiprināšanas. [2.5] Noteikumu 88.1. punktā noteikts, ka jauktas dzīvojamās un darījumu apbūves teritorijas (JDzD) nozīmē zemesgabalu, kur primārais zemes un būvju izmantošanas veids ir sabiedriskās un darījumu iestādes, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, kā arī dzīvojamā apbūve, bet sekundārais
Iestāde secināja, ka Noteikumi noteic apbūves noteikumus un plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas veidus. Īpašumā nav noteikta nekustamā īpašuma izmantošana lauksaimniecībā vai lopkopībā. Līdz ar to atzīstams, ka /pers. A/ nav paredzēta iespēja nodarboties ar lopkopību Īpašumā. [2.6] Lemjot par piemērojamo sodu atbilstoši Latvijas APK 22. un 32. panta otrās daļas noteikumiem, Iestāde konstatēja, ka lietā nav konstatējami atbildību mīkstinoši un/vai pastiprinoši apstākļi. Atbilstoši Noteikumu 3.1. punktam par Ķekavas pagasta Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām piemēro sodu līdz 355,72 euro.
Lai atturētu pārkāpēju no administratīvo pārkāpumu izdarīšanas, kā arī no šādu pārkāpumu atkārtotas izdarīšanas, Iestāde atzina, ka nepieciešams /pers. A/ piemērot naudas sodu 10 euro apmērā. [3] Par Iestādes lēmumu sūdzību iesniedza /pers. A/, lūdzot lēmumu atcelt un lietvedību izbeigt. [3.1] Sūdzībā norāda, ka pašvaldības saistošos noteikumus teritorijas plānošanas jautājumos izstrādā saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma noteikumiem, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 628 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”
178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs (turpmāk arī – Noteikumi Nr. 628) un 2013. gada 30. aprīļa noteikumiem Nr. 240 „Vispārējie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk arī – Noteikumi Nr. 240).
Minētajos normatīvajos aktos nav dots deleģējums pašvaldībām teritorijas plānošanas dokumentos noteikt administratīvo atbildību par plānošanas pārkāpumiem.
Īpašuma noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101).
Noteikumi Nr. 240 pieņemti pēc Ķekavas teritorijas plānojuma stāšanās spēkā.
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta pirmajā daļā paredzēta normatīvo aktu hierarhija.
Līdz ar to Noteikumu Nr. 240 6. punkta nosacījumi ir primāri salīdzinājumā ar Ķekavas teritorijas plānojumā noteikto. Ja teritorijas izmantošana ir likumīgi uzsākta pirms Ķekavas teritorijas plānojuma pieņemšanas, tad to var turpināt. Ja mainās attīstības iecere, tā īstenojama atbilstoši spēkā esošajām pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam. Šo apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2018. gada 26. novembra vēstulē Nr. 1-17/9837 minētais. [3.2] Papildus /pers. A/ uzsver, ka ir vērsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu sniegt viedokli par pašvaldības tiesībām noteikt administratīvo sodu teritorijas plānojuma apbūves noteikumos. Pēc atbildes saņemšanas tā tiks iesniegta tiesā.
Motīvu daļa [4] Izvērtējot /pers. A/ sūdzībā norādītos argumentus un pārbaudot lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka nepastāv pamats /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildības. [5] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 286. panta otrā daļa noteic, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
Latvijas APK 289.6 panta devītās daļas 2. un 3. punkts paredz, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu.
No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par Noteikumu 88. punkta pārkāpumu, jo teritorijā, kura paredzēta dzīvojamo māju un darījumu apbūvei, ierīkojis ganības. Par pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ piemērots naudas sods 10 euro apmērā.
Noteikumu 88.1. punktā noteikts, ka jauktas dzīvojamās un darījumu apbūves teritorijas (JDzD) nozīmē zemesgabalu, kur primārais zemes un būvju izmantošanas veids ir sabiedriskās un darījumu iestādes, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, kā arī dzīvojamā apbūve, bet sekundārais citas atļautās izmantošanas. Savukārt Noteikumu 88.3.1 punkts noteic, ka galvenā nekustamā īpašuma izmantošana ir: a) mazstāvu daudzdzīvokļu nams (izņemot apakšzonējumu JDzD2); b) rindu māja (izņemot apakšzonējumu JDzD2); c) savrupmāja, d) dvīņu māja; e) darījumu iestāde; f) tirdzniecības un pakalpojumu objekts; g) viesnīca, viesu māja, pansija; h) sporta un atpūtas objekts; i) pārvaldes iestāde, j) kultūras iestāde; k) ārstniecības iestāde; l) sociālās aprūpes iestāde; m) izglītības iestāde; n) zinātnes iestāde; o) pirmsskolas izglītības iestāde; p) ugunsdzēsības depo.
Lietā nepastāv strīds par to, ka /pers. A/ bija ierīkojis aitu ganības Īpašumā. [5.1] Saskaņā ar Latvijas APK 243. panta pirmās daļas noteikumiem pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Savukārt minētā panta piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 244. pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Noteikumu 2.1. punkts noteic, ka „Ķekavas pagasta Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk - AN) nosaka prasības zemesgabalu, būvju un ēku izmantošanai saskaņā ar Ķekavas pagasta teritorijas plānojumu 2009.-2021.gadiem. Savukārt Noteikumu 2.2. punkts noteic, ka AN attiecas uz visu Ķekavas pagasta administratīvo teritoriju un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuru zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu, ēku, būvju un zemes ierīcības projektēšanu, detālplānojumu izstrādi, veicot būvdarbus, ēku rekonstrukciju, modernizāciju, nojaukšanu vai citu saimniecisko darbību.
Atbilstoši Noteikumu 3.1. punktam par AN pārkāpšanu Ķekavas pagasta pašvaldības administratīvā komisija, pamatojoties uz Būvvaldes sastādītu aktu, pieņem lēmumu par administratīvā soda piemērošanu – fiziskām personām līdz 250 Ls un juridiskām personām - līdz 1000 Ls apmērā, vienlaicīgi nosakot termiņu neatbilstības novēršanai.
Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 24. maija sprieduma lietā Nr. SKA-219/2007 11. punktu).
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka tajos nav iesniegts attiecīgs būvvaldes sastādīts akts, ar kuru būtu konstatēts, ka ir noticis Noteikumu pārkāpums, kas būtu par pamatu vērtēt, vai /pers. A/ būtu saucams pie administratīvas atbildības par Noteikumu 3.1. punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Šajā gadījumā Noteikumi paredz vienas institūcijas sastādītu aktu, kas var būt par pamatu lemt par Noteikumu pārkāpuma esamību. [5.2] Latvijas APK 243. panta otrā daļa noteic, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai, kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā – iestādei, proti, iestādei ir jāpierāda, ka persona ir vainīga administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.
Judikatūrā nostiprināta atziņa, ka administratīvā pārkāpuma lieta, ievērojot pārkāpuma raksturu un sankcijas atbilstību kriminālsfērai, ir pielīdzināma krimināllietai, līdz ar to, izlemjot jautājumu par pie administratīvās atbildības saucamās personas vainu, jāievēro nevainīguma prezumpcija, tas ir, nevienu nevar atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu indivīdam.
No lietas materiāliem pievienotās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2018. gada 26. novembra vēstules Nr. 1-17/9837 izriet, ka nekustamā īpašuma lietošanas mērķis nav tas pats, kas pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktā atļautā izmantošana.
Nekustamā īpašuma noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņa kārtība”.
Pašvaldības teritorijas plānojums ir ilgtermiņa dokuments, kurā noteikts atļautās izmantošanas veids un nekustamā īpašuma tiesību aprobežojuma, un tajā noteiktā izmantošana ir vērsta uz nākotni.
Noteikumu Nr. 240 6. punkts noteic, ka, stājoties spēkā jaunam pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam, var turpināt likumīgi uzsākto teritorijas izmantošanu. Jebkuru jaunu teritorijas izmantošanu veic atbilstoši spēkā esošajam pašvaldības teritorijas plānojumam, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs lokālplānojumam vai detālplānojumam.
Noteikumi Nr. 240 pieņemti 2013. gada 30. aprīlī un stājās spēkā 2013. gada 22. maijā, savukārt Noteikumi pieņemti 2009. gada 25. augustā, bet pārstrādāti 2013. gada 11. jūnijā, tas ir, pēc tam, kad spēkā jau bija Noteikumi Nr. 240.
Tādējādi, ja teritorijas izmantošana likumīgi uzsākta pirms Noteikumu stāšanās spēkā, tad to var turpināt, taču, ja izmantošanas iecere mainās, tā īstenojama atbilstoši Noteikumiem.
No lietas materiāliem pievienotā Zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāna un Informatīvās izdrukas no Kadastra informācijas sistēmas izriet, ka nekustamā īpašuma kopējā platība ir 2,3 ha, no kuriem 2,1 ha atzīmēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
Tāpat no lietas materiāliem pievienotās Informācijas par zemes vienību izriet, ka nekustamajam īpašumam zemes lietošanas mērķis norādīts - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība.
Tiesa atzīst par nepamatotu Iestādes lēmumā norādīto, ka /pers. A/ īpašuma tiesības uz Īpašumu ieguvis 2018. gada 25. janvārī, tādējādi viņš nebija uzsācis teritorijas izmantošanu lopkopībai pirms Noteikumu izstrādes un apstiprināšanas, jo neatkarīgi no tā, kad /pers. A/ ieguvis īpašuma tiesības, Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā ir ziņas, ka Īpašums tiek izmantots lauksaimniecībai. Lietā pierādījumi par to, ka /pers. A/ būtu veicis darbības, lai mainītu zemes izmantošanas mērķi pēc īpašuma tiesību iegūšanu uz Īpašumu, nav iesniegti.
Tādējādi tiesa atzīst, ka šajā gadījumā Iestāde kļūdaini secinājusi par priekšnoteikuma zemes izmantošanas turpināšanu, ja tā likumīgi uzsākta pirms Noteikumu stāšanās spēkā, neattiecināšanu uz /pers. A/. Iegādājoties Īpašumu un tajā veicot saimniecisko darbību, /pers. A/ ir turpinājis izmantot Īpašumu lietošanas mērķim, kurš ir nostiprināts publiskajos reģistros.
Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir nepamatoti saukts pie atbildības, jo, izveidojot aitu ganības, nav izdarījis administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. [6] Tiesa nevar atstāt bez ievērības /pers. A/ sūdzībā norādīto apstākli, ka šajā gadījumā piemērojams Noteikumu Nr. 240 regulējums, nevis Noteikumu, jo atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta pirmās un sestās daļas noteikumiem piemērojams normatīvais akts, kuram ir augstāks juridiskais spēks, kas šajā gadījumā ir Noteikumi Nr. 240. [7] Latvijas APK 289. 12 panta otrā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:
Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama.
Rezolutīvā daļa Ievērojot visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 2. punktu, tiesa nosprieda /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Ķekavas novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2019. gada 7. februāra lēmumu Nr. B75 3/1 apmierināt.
Atcelt Ķekavas novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2019. gada 7. februāra lēmumu Nr. AK B75 3/1 un izbeigt lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Ķekavas novada domes 2009. gada 25. augusta saistošo noteikumu Nr. SN-TPD-34/2009 „Par Ķekavas novada teritorijas plānojumu” 88. punkta pārkāpumu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā no 2019. gada 12. jūnija.
Tiesnesis Viktors Makucevičs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs