Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. C-1103-19/9 ECLI:LV:RPPT:2019:0614.C68338118.3.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019.gada 14.jūnijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tiesnesis J.Stūrmanis, ar tiesas sēžu sekretāri V. Silovu, piedaloties SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/, atbildētājam /pers. B/, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par īres maksas, dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda, likumisko procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa 2018.gada 17.maijā tiesā saņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk arī atbildētājs) par īres maksas, dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu, likumisko procentu parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Daudzdzīvokļu māja /adrese/, saskaņā ar 2002.gada 21.oktobra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. l-9-02-611 bija nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes ,,Rīgas centrs” pārvaldīšanā. Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas centrs" tika reorganizēta un reģistrēta LR Uzņēmuma reģistrā par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs.

Prasītājs norāda, ka dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas tiesības ar 2014.gada 30.janvāri tika nodotas likumīgajam īpašniekam, līdz ar to Prasītājs dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ir veicis līdz 2014.gada 30.janvārim.

Starp prasītāju un /pers. B/, personas kods /personas kods/, 1998.gada 9.aprīlī tika noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums (turpmāk tekstā Līgums), uz nenoteiktu laiku, par dzīvojamo telpu Nr.12/2, /adrese/ (turpmāk tekstā - Dzīvojamā telpa).

Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.

Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, jāmaksā dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasītājam ir tiesības no atbildētāja saņemt likumiskos procentus, kas izriet no Civillikuma 1756.panta, kas nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata [..], Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Nekādi šķēršļi atbildētājam lietot dzīvojamo telpu nav likti un saskaņā ar noslēgto Līgumu, prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildījis savas saistības pret atbildētāju.

Rēķini atbildētājam tika izsniegti pastāvīgi, savukārt īres maksa, dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu maksa netika veikta savlaicīgi un pilnā apmērā, kā rezultātā radies parāds līdz 2014.gada 30.janvārim, par laika posmu, kamēr atbildētājs lietoja dzīvojamo telpu un saņēma pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu, laika periodā, kad prasītājs veica dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Atbildētājam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

Pamatparāds par īres maksu, dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem atbildētājam izveidojies par laika posmu no 2009.gada 1.novembra līdz 2014.gada 30.janvārim un sastāda 3266.75 EUR. Likumiskie procenti aprēķināti par laika posmu no 2012.gada 20.aprīļa līdz 2014.gada 30.janvārim un sastāda 3266,75 EUR.

Pamatojoties uz likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.p., 11.p., 12.p., likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.p.7.d., Civillikuma 863.p., 1587.p., 1651.p., 1652.p.3.d., 1662.p., 1759.p., 1765.p., 1779.p., 1828.p. 2141.p., Civilprocesa likuma 1.p., 23.p, 24.p, 26.p., 33.p., 34.p., 41.p.l.d., 127.p., 128.p., 129.p., MK noteikumiem Nr. 999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu" prasītājs lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, Reģ.Nr.40103362321, parādu par dzīvojamo telpu /adrese/, pamatparādu par īres maksu, dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem 3266.75 EUR un likumiskos procentus 3266, 75 EUR, pavisam kopā 6533.50 EUR; piedzīt no atbildētāja par labu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, Reģ.Nr.40103362321, samaksāto valsts nodevu 495.98 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3.20 EUR, pavisam kopā 499.18 EUR; noteikt SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321 tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētājs tiesā iesniedzis 2019. gada 7. maijā, kuros norāda, ka prasību neatzīst pilnībā tālāk norādīto faktu un apstākļu dēļ:

Atbildētājs neapstrīd, ka 1998.gada 9.aprīlī starp viņu un Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas centrs” tika noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums uz nenoteiktu laiku par dzīvojamo telpu Nr. /adrese/, turpmāk tekstā - Dzīvoklis, īri. Atbildētājs savas ar līgumu uzņemtās saistības pildīja un vienmēr laicīgi 178.105.228.254 19.06.2026. 16:34 Anonīms sistēmas lietotājs veica līgumā noteikto maksājumu apmaksu.

2006.gada 17.februārī atbildētājs, citi Dzīvokļa īrnieki un /pers. D/, personas kods /personas kods/, noslēdza vienošanos par izīrētā dzīvokļa privatizāciju, nosakot, ka atbildētājs atsakās no Dzīvokļa privatizācijas uz sava vārda, sniedzot savu piekrišanu Dzīvokli privatizēt uz sava vārda privatizētājai /pers. D/, turpmāk tekstā - Vienošanās. Pie zvērināta notāra apliecinātajā Vienošanās 7.punktā ir noteikts, ka /pers. D/ privatizēs Dzīvokli uz sava vārda, kā vispārējā, tā paātrinātā privatizācijas procesā. Vienošanās 10.punktā ir noteikts, ka /pers. D/ veiks visas nepieciešamās darbības un nokārtos nepieciešamās formalitātes, lai nostiprinātu īpašuma tiesības uz Dzīvokli. Saskaņā ar šo Vienošanos atbildētājs nodeva visas savas tiesības, tajā skaitā lietošanas, uz Dzīvokli /pers.D/, kura apņēmās veikt visas nepieciešamās darbības, lai privatizētu Dzīvokli. /pers. D/ netika likti nekāda veida šķēršļi, lai īstenotu Vienošanās noteiktās tiesības un privatizētu Dzīvokli, atbildētājs pat tika pilnvarojis /pers. D/ rīkoties viņa vārdā, lai saņemtu visus nepieciešamos dokumentus privatizācijai. Vienošanās 10.punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka īpašuma tiesības /pers. D/ ir jānostiprina Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā, tomēr atbildētajam nezināmu iemeslu dēļ /pers. D/ nav veikusi nepieciešamās darbības un Dzīvoklis nav ticis privatizēts no viņas puses.

Atbildētājs Vienošanā noteiktas saistības pildīja godprātīgi, tajā skaitā atbrīvoja Dzīvokli 2006.gada 17.februārī, lai to pilnvērtīgi varētu pārņemt /pers. D/. Atbildētājs 2008.gada 30.oktobrī ir deklarējis savu dzīvesvietu /adrese/, Rīgā, kas joprojām ir viņa deklarētā dzīvesvietas adrese. Šāda atbildētāja rīcība un noslēgtā Vienošanās norāda uz to, ka viņš nekādā veidā vairs nebija saistīts ar Dzīvokli un tā lietošanu.

23.10.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKA-186/2009 ir noteikts, ka īrnieks un viņa ģimenes locekļi zaudē savu privatizācijas tiesību uz dzīvokļa privatizāciju par labu trešajai personai ar vienošanos par dzīvokļa privatizācijas tiesību nodošanu trešajai personai noslēgšanas brīdi. Trešā persona iegūst privatizācijas tiesību ar vienošanās noslēgšanas, nevis privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdi. Atbildētājam nebija šķēršļu, lai savas privatizācijas tiesības nodotu /pers. D/, līdz ar to, atbildētājs zaudēja savas tiesības uz Dzīvokļa privatizāciju jau Vienošanās noslēgšanas brīdī, līdz ar to, /pers. D/ iestājās pienākums pildīt savas ar Vienošanos noteiktās tiesības. Atbildētājs labticīgi paļāvās uz to, ka /pers. D/ savas ar Vienošanos noteiktās saistības pildīs, līdz ar to, nevērsās atbilstošās instancēs, lai izbeigtu 1998.gada 9.aprīlī noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu.

Atbildētājs apzinās, ka viņam vajadzēja ātrāk informēt prasītāju par Dzīvokļa atbrīvošanu un savu tiesību nodošanu citai personai, tomēr atbildētājs cer uz tiesas un prasītāja sadarbību, lai atrisinātu radušos situāciju un noskaidrotu lietas patiesos apstākļus.

Savas tiesības uz Dzīvokļa privatizāciju un izmantošanu atbildētājs zaudēja līdz ar Vienošanās noslēgšanu un deklarētās, faktiskās dzīvesvietas maiņu, līdz ar to, taisnīgi būtu noskaidrot patieso Dzīvokļa lietotāju un maksājumu neveicēju.

Prasītājs pieteikumu ir sagatavojis par parāda piedziņu līdz 2014.gada 30.janvārim, norādot, ka tas radies atbildētājam lietojot Dzīvokli un saņemot pakalpojumus, tomēr faktiski atbildētājs netika saņēmis ne pakalpojumus, ne dzīvojis Dzīvoklī, jo nodeva savas tiesības uz Dzīvokli /pers.D/.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka prasību uztur uz tajā norādītās motivācijas.

Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina uz paskaidrojumos norādītās motivācijas, papildus paskaidrojot, ka īres līgumu neizbeidza, jo vēlējās sev saglabāt istabas komunālajā dzīvoklī kā apakšīrnieks.

Motīvu daļa Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu pamatojumu. Prasītājam jāpierāda sava prasība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No lietas materiāliem pievienotā 1998.gada 9.aprīļa Dzīvojamo telpu īres līguma redzams, ka tas noslēgts Rīgas domes vārdā starp prasītāju, kā izīrētāju, un /pers. B/, kā īrnieku, par dzīvojamās telpas (divas istabas) /adrese/ izīrēšanu uz nenoteiktu laiku. Līguma 2.1.un 2.2. apakšpunkti nosaka atbildētāja pienākumu savlaicīgi un pilnā apmērā veikt īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājumus.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta pirmās daļas noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ir izpildījis saistības – ir sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus atbildētājam, savukārt atbildētājs nav apmaksājis rēķinus, atbilstoši īres līguma nosacījumiem, tādējādi nav pildījis ar līgumu uzņemtās un ar likumu uzliktās saistības.

No parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs nav pilnībā veicis maksājumus par mājas uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem, īres maksu, un tādējādi ir izveidojies parāds par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2014.gada 30.janvārim 3266.75 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka ir pierādīts, ka prasītājs ir sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, bet atbildētājs nav veicis samaksu pilnā apmērā.

Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā nav nekādas nozīmes tam faktam, ka 2006.gada 17.februārī atbildētājs, citi Dzīvokļa īrnieki un /pers. D/, personas kods /personas kods/, noslēdza vienošanos par izīrētā dzīvokļa privatizāciju, nosakot, ka atbildētājs atsakās no Dzīvokļa privatizācijas uz sava vārda, sniedzot savu piekrišanu Dzīvokli privatizēt uz sava vārda privatizētājai /pers. D/.

23.10.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKA-186/2009 ir noteikts, ka īrnieks un viņa ģimenes locekļi zaudē savu privatizācijas tiesību uz dzīvokļa privatizāciju par labu trešajai personai ar vienošanos par dzīvokļa privatizācijas tiesību nodošanu trešajai personai noslēgšanas brīdi. Trešā persona iegūst privatizācijas tiesību ar vienošanās noslēgšanas, nevis privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdi. Atbildētājam nebija šķēršļu, lai savas privatizācijas tiesības nodotu /pers. D/, līdz ar to, atbildētājs zaudēja savas tiesības uz Dzīvokļa privatizāciju, bet nezaudēja īres tiesības uz dzīvojamo telpu.

Arī 2006.gada 17.februārī noslēgtās vienošanās par izīrētā dzīvokļa privatizāciju, ar /pers. D/ 9. punktā ir noteikts, ka īrniekiem, tajā skaitā /pers.

B/ pēc dzīvokļa privatizācijas tiek garantētas īres tiesības minētajā dzīvoklī uz nenoteiktu laiku.

No augstāk minētā, tiesa secina, ka atbildētājs nevēlējās pārtraukt īres attiecības un vēlējās arī pat pēc dzīvokļa privatizācijas īrēt telpas, kuras tas lietoja saskaņā ar 1998.gada 9.aprīļa Dzīvojamo telpu īres līgumu.

Tiesa atzīst, ka nepamatots ir atbildētāja apgalvojums, ka pēc 2006.gada 17.februāra atbildētājs atbrīvoja telpas, jo tas ir pretējs 2006.gada 17.februārī noslēgtās vienošanās par izīrētā dzīvokļa privatizāciju 9. punktā noteiktajam.

Lietā nav strīda, ka prasītājs dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ir veicis līdz 2014.gada 30.janvārim un /pers. D/ nav veikusi dzīvokļa privatizāciju, secīgi, atbildētājam bija pienākums pildīt saistības, kuras tas kā īrnieks uzņēmās1998.gada 9.aprīļa Dzīvojamo telpu īres līgumā, proti, maksāt par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus par to, ka parāds ir samaksāts. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja parāda aprēķinu, tādēļ no atbildētāja prasītāja labā piedzenams pamatparāds 3266,75 EUR 178.105.228.254 19.06.2026. 16:34 Anonīms sistēmas lietotājs apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2012. gada 20. aprīļa līdz 2014. gada 30. janvārim 3266,75 EUR apmērā.

No prasībai pievienotā parāda aprēķina, tiesa konstatē, ka prasītājs ir aprēķinājis kavējuma naudu 0,150000 procenta apmērā par katru kavējuma dienu par laika periodu no 2012. gada 20. aprīļa līdz 2018. gada 1. maijam, kuru nosaucis par likumiskajiem procentiem.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, nokavējuma procentu maksāšana ir saistīta ar tiesību pārkāpumu – nokavējumu, taču to daba paliek tāda pati kā procentiem vispār, tas ir, arī nokavējuma procentu uzdevums ir nodrošināt ienākumus, ko dod kapitāls, atrodoties normālā apritē.

Konkrētajā gadījumā nokavējuma procenti sasniedz parāda pamatsummas apmēru, kas, tiesas ieskatā, liecina nevis par prasītāja vēlmi saņemt taisnīgu atlīdzību par kapitāla lietošanu, bet gan par atbildētāja sodīšanu, vēlmi iedzīvoties uz atbildētāja rēķina, kas savukārt neatbilst nokavējuma procentu mērķim civiltiesībās.

Atbilstoši tiesību doktrīnā izteiktajai atziņai procentu kā atlīdzības par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus. Procentiem nedrīkst piedāvāt soda raksturu un jaukt ar procentos izteiktu līgumsodu. Nokavējuma gadījumā procentu maksāšanas pienākums iedarbojas kā pamudinājums parāda ātrākai nokārtošanai. [..] Civiltiesisko strīdos pārmērīgi augsti procenti var kalpot par pamatu līguma noteikumu atzīšanai par neatbilstošiem labiem tikumiem. (skat. Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. TNA, Rīga, 2006, 145.lpp) (Augstākās tiesas Senāta spriedums lietā SKC262/2012) Pēc matemātiska aprēķina nokavējuma procenti 0,15 dienā izveido gada procentu likmi 54,75%, kas pēc tiesas ieskata ir nesamērīgi augsta, vērsta uz prasītāja vēlmi iedzīvoties. Tiesa atzīst, ka prasītājs nokavējuma procentiem piedēvējis soda raksturu un faktiski procentos izteicis līgumsodu, kuru nosaucis par likumiskajiem nokavējuma procentiem.

Tiesa uzskata, ka prasītājs neievēro Civillikuma 1. pantu, kurš nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ir noraidāma prasītāja prasība par nokavējuma procentu piedziņu no atbildētāja par labu prasītājam.

Tiesa uzskata, ka noraidot prasību daļā par procentu piedziņu, lietā tiek atrasts patiess un taisnīgs lietas risinājums.

Taisnīguma princips ietverts Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā. Satversmes tiesa 2003.gada 4.februāra spriedumā lietā Nr. 2002-06-01 norādījusi, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu. Šādu viedokli izsaka arī tiesību speciālisti juridiskajā literatūrā.

Profesors V.Sinaiskis raksta, ka „tiesas lēmums jeb spriedums nozīmē realizācijas tiesības – piepildījušos taisnību” (V.Sinaiskis. Personība un personiskās tiesības jaunajā Civillikumā. Rīga: TM Vēstnesis, Nr. 2, TM izdevums, 1938, 251.lpp.).

Bez tam, prasītājs lūdz arī atzīt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, ja prasība apmierināta daļēji tiesas izdevumi piedzenami proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram. Ievērojot to, ka prasība apmierināta daļēji no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 365,31 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR, kopā 368,51 EUR.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 36., 41., 93., 97., 193., 195., 2041.pantu, tiesa nosprieda: prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, Reģ.Nr.40103362321, īres maksas, dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu parādu par dzīvojamo telpu /adrese/, par laika posmu no 2009.gada 1.novembra līdz 2014.gada 30.janvārim 3266,75 EUR apmērā, un tiesas izdevumus 368,51 EUR, kopā 3635,26 EUR (trīs tūkstoši seši simti trīsdesmit pieci euro, 26 centi), pārskaitot līdzekļus uz vienu no SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

1)LV98HABA0551030734837 – AS „Swedbank”;
2)LV83PARX0013044380019 – AS „Citadele banka”;
3)LV65UNLA0050017186820 – AS „SEB banka”;
4)LV63RIKO0002013197596 – AS „Luminor Bank”;
5)LV57NDEA0000083069550 – AS „Luminor Bank”;
6)LV14LATB0002010102046 – AS “PNB Banka”.

Noraidīt SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, Reģ.Nr.40103362321 prasību daļā par likumisko procentu par laika posmu no 2012.gada 20.aprīļa līdz 2014.gada 30.janvārim 3266,75 EUR (trīs tūkstoši divi simti sešdesmit seši euro, 75 centi) apmērā piedziņu.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (3266,75 EUR).

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:34 Anonīms sistēmas lietotājs Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 14.jūnijā.

Tiesnesis J.Stūrmanis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:34 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.