Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa – Civillietas
Lietas arhīva Nr. C-1552-19/34 ECLI:LV:RVPT:2019:0618.C30437018.3.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019.gada 18.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “/pers. A/” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa 2018.gada 16.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “/pers. A/” vienkāršotās procedūras prasības pieteikums pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 23.septembrī nododot telpas nomnieka lietošanā, nodošanas - pieņemšanas aktā netika fiksēti nekādi bojājumi vai trūkumi, turpretim, izbeidzoties Līgumam, 2016. gada 26.septembrī, parakstot nodošanas - pieņemšanas aktu tika fiksēti 15 telpu bojājumi.
Atbildētājs nav apmaksājis rēķinu, kas attiecas uz telpu remontu un uzkopšanu. 2017.gada 13.martā atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi, pamatojoties uz PMLP 10.03.2017 izziņu Nr.1670 par Atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, tika nosūtīts pirmstiesas brīdinājums, kuru atbildētājs saņēmis 16.03.2017., taču nekāda atbilde nebija saņemta. Tādējādi atbildētāja rīcība liecina par mēģinājumiem negodprātīgi izvairīties no savu parāda saistību nokārtošanas. Pie šādiem apstākļiem prasītājs nesaskata iespēju atrisināt jautājumu mierīgā ceļā, bez tiesas starpniecības.
Dzīvojamo telpu īres līguma 4.1.4. punkts nosaka īrnieka pienākumu uzturēt telpas pilnīgā kārtībā, pretējā gadījumā tam jāveic rēķina apmaksa par telpu piespiedu uzkopšanu. Līguma 4.1.7. punkts nosaka īrnieka pienākumu segt visus zaudējumus un veikt jebkuru bojājumu apmaksu, ja šie bojājumi radušies īrnieka vainas dēļ, kā izņēmumu pieļaujot saprātīgu telpu nolietojumu. Līguma 3.6. punkts nosaka līgumsoda apmēru.
Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu, 11.3.pantu, 12.pantu, Civillikuma 1779.pantu, 1785.pantu, prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no /pers. B/ galveno parādu EUR 223,51 apmērā, līgumsodu EUR 22,35 apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus par labu SIA /Nosaukums A/.
2018.gada 23.februārī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs norāda, ka neatzīst prasību. Rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka pretēji prasībā norādītājam, atbildētājs sāka īrēt dzīvokli 2014.gada 23.septembrī, nevis 2012.gada 23.septembrī. Saskaņā ar noslēgto īres līgumu un pieņemšanas-nodošanas aktu, izīrētais dzīvoklis jau bija lietots ar ievērojamu nolietojuma pakāpi un dažādiem bojājumiem, kuri diemžēl, netika norādīti sākotnējā pieņemšanas-nodošanas aktā, kuru sagatavoja prasītājs. Kā redzams, tad 2014.gada 23.septembra pieņemšanasnodošanas akta formā nemaz nebija paredzētas sadaļa, kurā būtu iespējams norādīt dzīvokļa nolietojuma pakāpi un tajā esošos bojājumus. Jau sākot īrēt minēto dzīvokli, tajā bija 2016.gada 12.decembra aktā uzskaitītie bojājumi, tai skaitā, ārdurvju gumijas izolācijas defekti, durvju ailes defekti, lamināta švīkas, lamināta uzpildīšanas robi, būvniecības defekti, lamināta bojājumi. Arī sadzīves tehnika jau izīrēšanas laikā bija nolietota un ar defektiem, t.i., uz ledusskapja durvīm bija nelielas švīkas, plīts virsmas švīkas, virtuves iekārtas bojājums. Tāpat jāņem vērā arī telpu, iekārtu un sadzīves tehnikas dabiskais nolietojums.
Rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka SIA “/pers. A/” ir sastādījusi rēķinu, kurā nav norādīts veicamo darbu saraksts un izmaksas. Atbildētājs uzskata, ka SIA “/pers. A/” ieturot atbildētāja pārmaksu par dzīvokļa īri EUR 189,10 apmērā, varēja segt kaut kādus izdevumus, ja tādi bija. Diemžēl šāds rēķins atbildētājam nekad nav ticis izsniegts, kā arī prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, kā šādas summas ir radušās, kādi defekti ir novērsti, vai šie darbi ir veikti un vai to izmaksas ir adekvātas.
Rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka pretēji prasītāja apgalvojumiem, atbildētājs bija sniedzis atbildi, ka nepiekrīt šim rēķinam. Prasītājs norāda, ka cēlis prasību par parādu piedziņu, bet nav pamatojis, kas tas ir par parādu un kā tas radies. Norādīts, ka visas saistības, kas izriet no īres līguma, atbildētājs ir izpildījis un visus maksājumus veicis. Konkrētajā gadījumā, ja prasītājs uzskata, ka tam ir nodarīti zaudējumi, būtu ceļama prasība par zaudējumu piedziņu. Līdz ar to, kā atzīts tiesību doktrīnā, zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv trīs šādi priekšnoteikumi:
Norādīts, ka prasītājam visi šie priekšnoteikumi ir jāpierāda. Viennozīmīgi, ka prasītājs nav pierādījis ne kaitējuma nodarīšanu, ne cēloņsakarību, ne kaitējuma apjomu. No prasītāja sagatavotā rēķina nav iespējams secināt, vai prasītājam radies zaudējums, kāds ir tā apjoms. Piemēram, viennozīmīgi, ka atbildētāju kā īrnieku nevar vainot par kaut kādu celtniecības defektu nodarīšanu, jo viņš nav veicis nekādu celtniecību vai būvniecību. Tāpat, pirms parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu, atbildētājs veica dzīvokļa tīrīšanu un nekādi iebildumi no prasītāju pārstāvju puses netika izteikti. Norādīts, ka prasītājs bez jebkāda juridiska pamata ir ieturējis īres maksas pārmaksu EUR 189,10 apmērā, no kā, pat, ja šāds pamats būtu konstatējams, varētu segt izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa uzkopšanu.
2018.gada 22.oktobrī tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētāja rakstveida paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka savos paskaidrojumos atbildētājs apgalvo, ka pie dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas 2014.gada 23.septembrī pašā aktā netika norādīti “dažādi bojājumi”, un ka minētajā aktā “nebija paredzēta sadaļa, kurā šādi bojājumi varētu būt norādīti”. Prasītājs norāda, ka šādi apgalvojumi neatbilst patiesībai, jo atbildētājam kā īrniekam, kurš pieņem dzīvokli (tādējādi, no pieņemšanas brīža uzņemoties atbildību kā līgumiskam lietas lietotājam), ir zināms pienākums izrādīt atbilstošu rūpību lietas (dzīvokļa) apskatē, kas arī pirms akta parakstīšanas tika darīts. Akts ir divpusējs dokuments, un ja atbildētājs uzskatītu, ka dzīvoklis, piemēram, ir sliktā tehniskā stāvoklī vai ir bojāts vai netīrs, tam ir tiesības atteikties no dzīvokļa pieņemšanas un/vai norādīt uz konstatētiem defektiem. Nekas no iepriekšminētā netika darīts, jo dzīvoklī nekādu bojājumu un/vai netīrumu nebija. Atbildētājs savas pretenzijas ir norādījis iebildumos par prasību tikai pēc prasības pieteikuma saņemšanas, vienkārši pilnībā nokopējot dažas konstatēto bojājumu pozīcijas no 2016.gada 12.decembra akta.
Kā paskaidrojumos pareizi norāda atbildētājs, izbeidzoties 2014.gada 19.septembra dzīvojamās telpas īres līgumam Nr. 131/14, prasītājs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:33 Anonīms sistēmas lietotājs 2016.gada 12.decembrī sagatavoja dzīvokļa īpašuma /adrese/, pieņemšanas-nodošanas aktu.
Atsauksmē norādīts, ka prasītājs aktā faktiski norādīja, ka dzīvokli atbildētājs nodevis sliktākā stāvoklī, nekā pieņemšanas nodošanas aktā, kas parakstīts līguma darbības sākumā. Prasītājs aktā nebija liedzis atbildētāju rakstveidā izteikt savu subjektīvo viedokli par aktā norādītajām un līguma darbības periodā izdarītām dzīvokļa fiziskā stāvokļa pasliktināšanas darbībām, tomēr atbildētājs atteicās no savas subjektīvās attieksmes paušanas, aktā savas piezīmes nenorādīja un parakstīja aktu bez jebkādiem iebildumiem. Ievērojot minēto, prasītājs uzskata, ka atbildētājs ar tiešām darbībām piekritis aktā norādītajam. Atbildētājs iebildumus izteicis vien paskaidrojumos tiesas procesā labi apzinoties, ka prasītājs uz paskaidrojumu sniegšanas brīdi būs rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks un atjaunojis dzīvokļa stāvokli.
Atsauksmē norādīts, ka atbildētājs apgalvo, ka vairākums bojājumu, kas konstatēti, atbildētājam nododot dzīvokli līguma beigās, ir “dabiska nolietojuma” rezultāts. Norādīts, ka dzīvoklī konstatētie defekti/bojājumi, kas noteikti radušies īrnieka darbības un/vai bezdarbības rezultātā (zīmējumi, skrāpējumi, iespiedumi, švīkas un plēsumi, izurbti/izsisti caurumi sienās un griestos u.c.) neietilpst dabiskā nolietojuma tvērumā. Tie ir mehāniskie bojājumi, par kuru novēršanu Līguma 4.1.7.punktā atbildētājs uzņēmies pienākumu segt izmaksas. Papildus jānorāda, ka saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu īres tiesiskās attiecības regulē speciālās tiesību normas, kas atrunātas likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, saskaņā ar kura 42.panta pirmo daļu, īrnieka pienākums ir uzturēt viņa aizņemto dzīvojamo telpu pienācīgā kārtībā un veikt šīs telpas kārtējo remontu, līdz ar to atbildētājam dzīvokļa uzturēšanas un remontēšanas pienākums izriet ne vien no Līguma, bet arī no likuma.
Atsauksmē norādīts, ka atbildētājs apgalvo, ka nav saņēmis lietā esošo 05.01.2017 rēķinu Nr.050120171, un ka prasītājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus, ka prasītie zaudējumi patiešām radušies, un prasītājs ir cietis reālus izdevumus to segšanai. Norādīts, ka minēto 05.01.2017 rēķinu Nr.050120171 atbildētājs ir saņēmis prasītāja un atbildētāja elektroniskās sarakstes (pušu parastās saziņas kārtība Līguma ietvaros) laikā pie Līguma izbeigšanas un savstarpējo norēķinu veikšanas.
Puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Pie šādiem apstākļiem, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, nolēma izskatīt lietu rakstveida procesā.
2019.gada 22.martā pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2019.gada 18.jūnijā, norādot, ka šajā datumā puses var saņemt spriedumu tiesā.
Motīvu daļa Iepazinusies ar lietas materiāliem un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir nepamatota un noraidāma pilnībā.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu EUR 223,51 un līgumsodu EUR 22,35, balstoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu, 3 11. pantu, 12.pantu un Civillikuma 1779.pantu un 1785.pantu, norādot, ka atbildētājs nav apmaksājis rēķinu kas attiecas uz telpu remontu un uzkopšanu. Atbildētājs prasību neatzīst pilnībā.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pants nosaka, ka slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, izņemot šā likuma 11.1 un 11.2 pantā noteiktos gadījumus.
Dzīvojamās telpas īres maksu veido:
Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no:
Ministru kabinets izdod noteikumus par metodiku, pēc kādas aprēķināmi šā panta trešajā daļā minētie apsaimniekošanas izdevumi.
Papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi:
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks:
Izīrētājs ir tiesīgs:
Īrnieks ir tiesīgs:
Maksu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem nosaka attiecīgā pakalpojuma sniedzējs, ievērojot tos normatīvos aktus, kuri reglamentē attiecīgā pakalpojuma sniegšanas kārtību.
Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pamatpakalpojumiem, īrnieks rakstveidā brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu.
Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem papildpakalpojumiem, īrnieks rakstveidā brīdināms vismaz mēnesi iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu.
Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 1.punktā minētos pamatpakalpojumus, ja īrniekam nav šo pakalpojumu apmaksas parādu. Šā noteikuma neievērošanas gadījumā izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs atlīdzina īrniekam nodarītos zaudējumus.
Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos papildpakalpojumus, ja:
178.105.228.254 19.06.2026. 16:33 Anonīms sistēmas lietotājs
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.
Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Obligātais maksājums maksājams dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā. Par attiecīgā obligātā maksājuma pamatojumu uzskatāms nekustamā īpašuma nodokli administrējošās pašvaldības institūcijas paziņojums izīrētājam par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu, kā arī zemes nomas līguma nosacījumi par zemes nomas maksas apmēru.
Par obligātā maksājuma kavējumu izīrētājam ir tiesības prasīt no īrnieka nokavējuma naudu, ko aprēķina no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto dienu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts citādi.
Dzīvojamās telpas īres līgumā norādāma persona, kurai maksājama īres maksa, maksa par pakalpojumiem un obligātais maksājums, šīs personas dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese. Ja maksājumi veicami bezskaidras naudas norēķinu kārtībā, līgumā norādāms bankas konts, kurā veicama iemaksa.
Civillikuma 1779.pants nosaka, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Civillikuma 1785.pants nosaka, ka ja zaudējumu atlīdzības pienākums izriet no līgumiskas saistības pārkāpuma, tad atlīdzības apmēru noteic šā līguma saturs.
Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 2. aprīļa spriedums Lietā Nr. SKC – 143).
Lietas izskatīšanas gaitā tika nodibināts, ka 2014.gada 19.septembrī starp atbildētāju kā īrnieku un prasītāju kā izīrētāju tika noslēgts Dzīvojamo telpu īres līgums Nr.131/14 par dzīvokļa Nr.94B, /adrese/, k-3, nodošanu īres lietošanā atbildētājam. No minētā līguma redzams, ka dzīvokļa platība sastāda 39,2 kv.m. un īres maksa sastāda EUR 310 mēnesī.
Minētā līguma 3.7.punktā noteikts, ka īrnieks 3 darbadienu laikā no līguma parakstīšanas dienas samaksā EUR 310 par līgumā paredzētā termiņa pirmo mēnesi, un EUR 310 kā drošības naudu, iespējamu īrnieka parādu (līgumsodu, zaudējumu kompensāciju) segšanai, kas var rasties, ja īrnieks neievēro līguma noteikumus.
Minētā līguma 3.13. punkts nosaka, ja izīrētājs drošības naudu nav izmantojis vai ir izmantojis daļēji. Izīrētājs to pilnībā vai tās atlikušajā daļā atgriež īrniekam 7 (septiņu) darba dienu laikā, pārskaitot to uz īrnieka bankas norēķinu kontu, pie noteikuma, ka ir izpildīti visi sekojoši nosacījumi: šis līgums ir izbeigts šajā līgumā norādītajā kārtībā; īrnieks dzīvokli pilnībā atbrīvojis; īrnieks dzīvokli ir atdevis izīrētājam ar nodošanas - pieņemšanas aktu ne sliktākā stāvoklī, kā tas tika nodots īrniekam lietošanā, ņemot vērā pieļaujamo dabisko telpu nolietojumu; īrnieks ir atdevis dzīvokli izīrētājam ar visu aprīkojumu tā pilnā sastāvā, tas nav ticis bojāts, nav nozaudēts un nav konstatēts iztrūkums; īrniekam nav neizpildītu maksājuma saistību pret izīrētāju un/vai SIA /Nosaukums B/; īrnieks izpildījis visas šajā līgumā paredzētās saistības, nav pieļāvis nevienu šī līguma punkta pārkāpumu.
Saskaņā ar minētā līguma 4.1.7.punktu īrnieks apņēmās segt visus zaudējumus un veikt jebkuru bojājumu un labojumu apmaksu, ja šie zaudējumi vai bojājumi radušies īrnieka vainas dēļ, kā izņēmumu pieļaujot saprātīgu telpu nolietošanās pakāpi.
Minētā līguma 4.1.25.punktā noteikts, ka izbeidzoties dzīvokļa īres termiņam un nevienojoties par turpmāku dzīvokļa īri, vai gadījumos, kad līgums ir izbeigts pirms līguma 2.1.punktā norādītā līguma darbības termiņa, atbrīvot dzīvokli un nodot to izīrētājam tīru un atbilstoši pielikumam Nr.1., ņemot vērā telpu dabisko nolietojumu, un kopā ar visām atslēgām un pultīm, līdz dzīvokļa īres termiņa pēdējai dienai, parakstot dzīvokļa nodošanaspieņemšanas aktu, kurā aprakstīts dzīvokļa un aprīkojuma sastāvs un dzīvokļa faktiskais stāvoklis. Šis akts tiek pievienots līgumam pēc tā parakstīšanas un kļūst par līguma neatņemamu sastāvdaļu. Gadījumā, ja dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas brīdī izīrētājs konstatē, ka dzīvoklis ir netīrs un/vai ar bojājumiem, izīrētājs uz to nekavējoties norāda īrniekam un tad īrniekam tiks piestādīts rēķins par dzīvokļa uzkopšanu un/vai remontdarbiem un par dzīvokļa dīkstāvi (defektu novēršanas/remonta veikšanas laiks) īres maksas apmērā, proporcionāli remonta darbu pabeigšanas/defektu novēršanas dienu skaitam.
No lietas materiālos esošā dzīvokļa Nr.94B, /adrese/, k-3, Rīgā, nodošanas-pieņemšanas akta redzams, ka 2014.gada 23.septembrī tika parakstīts dzīvokļa pieņemšanas – nodošanas akts ar kuru prasītājs kā izīrētājs nodod atbildētājam kā īrniekam dzīvokli Nr.94B, /adrese/, k-3, Rīgā, ar visiem tā piederumiem tādā stāvoklī, kādā tas ir akta parakstīšanas dienā. Tiesa secina, ka minētais pieņemšanas-nodošanas akts nesatur ziņas par to, kāds ir dzīvokļa stāvoklis akta parakstīšanas dienā.
2016.gada 12.decembrī starp pusēm parakstīts Dzīvokļa Nr.94B, /adrese/, k-3, Rīgā, nodošanas-pieņemšanas akts, ar kuru atbildētājs kā īrnieks nodevis un prasītājs kā izīrētājs pieņēmis dzīvokli, jo puses vienojušās ka iepriekš noslēgtais īres līgums izbeidzas ar 2016.gada 12.decembri, īrnieks apņēmies samaksāt rēķinu par dzīvoklī patērēto elektroenerģiju par 2016.gada novembra mēnesi un decembra mēneša pirmajām 12 dienām un komunālos pakalpojumus saskaņā ar apsaimniekotāja piestādīto rēķinu par 2016.gada novembra mēnesi un decembra mēneša pirmajām 12 dienām.
Puses arī apliecinājušas, ka dzīvoklī ir nepieciešami papildus uzkopšanas darbi: mazgāt virtuves iekārtas, plīti, cepeškrāsni, tvaiku nosūcēju, ledusskapi, wc telpā visus piederumus. Norādīts, ka klients neatgrieza vienu ārdurvju atslēgu un vienu pastkastītes atslēgu. Pielikumā dzīvokļa plānā ir noradīti sekojoši defekti: uz sienas ir pleķis, uz sienas krāsas bojājumi, pods kustas, durvju ailes ar defektiem (bojājumi, švīkas), durvis un durvju ailes ir ar bojājumiem, uz lamināta švīkas, laminātam izveidojies robs, celtniecības defekts, uz palodzes nav plastika, lamināta bojājums, ledusskapja durvīm ir nelielas švīkas, plīts virsma ar švīkām, virtuves iekārtai ir virsmas bojājums (bija), dažādās vietās ir švīkas, uzblīdusi šuva pie izlietnes, griestiem ir viens caurums un pleķis.
No lietas materiālos esošās e-pasta izdrukas redzams, ka 2016.gada 27.decembrī prasītājs nosūtīja atbildētājam vēstuli, informējot, ka tika konstatēts, ka ir nepieciešams veikt sekojošus darbus dzīvoklī: sienu pārkrāsošana par kopējo summu EUR 323,46 plus PVN un dzīvokļa uzkopšana (virtuves iekārta, virtuves tehnika, wc telpā flīzes, krāni) par kopējo summu EUR 66 plus PVN. Kopējās izmaksas sastāda EUR 417,64.
No lietas materiālos esošā rēķina Nr.050120171 redzams, ka 2017.gada 5.janvārī prasītājs izrakstīja atbildētājam rēķinu par kopējo summu 412,61 euro apmērā ar PVN, par uzkopšanas darbiem 66,00 euro apmērā; defektu novēršanu dzīvoklī 275,00 euro apmērā; un PVN 71,61 euro.
No lietas materiālos esošās e-pasta izdrukas redzams, ka 2017.gada 5.janvārī prasītājs nosūtīja atbildētājam rēķinu par veiktajiem remontdarbiem dzīvoklī, papildus informējot, ka, ņemot vērā, ka atbildētājam ir izveidojusies pārmaksa EUR 189,10, minētā summa tiek ieskaitīta rēķina Nr.050120171 daļējai apmaksai, tādējādi atbildētāja parāds sastāda EUR 223,51.
No lietas materiālos esošā rēķina Nr.A86-16 redzams, ka 2016.gada 27.decembrī /pers. F/ kā piegādātājs izrakstīja prasītājam kā saņēmējam rēķinu par telpu uzkopšanu /adrese/, par kopējo summu EUR 66.
No lietas materiālos esošā maksājuma uzdevuma Nr.1307 redzams, ka 2017.gada 5.janvārī prasītājs pārskaitīja /pers. F/ naudas summu EUR 66, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:33 Anonīms sistēmas lietotājs maksājuma mērķi norādot: A86-16, telpu uzkopšana /adrese/.
No lietas materiālos esošās tāmes Nr.154 redzams, ka 2016.gada 27.decembrī būvuzņēmējs /pers. G/ sastādīja tāmi objektam Rīgā, /adrese/.
Tāmē norādīts darba nosaukums: sienu un griestu sagatavošana, krāsošana, daudzums: 84 kv.m., kopējā summa: EUR 275,10.
No lietas materiālos esošā rēķina Nr.295/27.12.16. redzams, ka 2016.gada 27.decembrī /pers. G/ kā piegādātājs izrakstīja prasītājam rēķinu par izpildītiem apdares darbiem (dz. Nr. 94b) par summu EUR 275,10.
No lietas materiālos esošā maksājuma uzdevuma Nr.1308 redzams, ka 2017.gada 5.janvārī prasītājs pārskaitīja /pers. G/ naudas summu EUR 275,10, maksājuma mērķi norādot: 295/27.12.16., par izpildītajiem apdares darbiem /adrese/.
Tiesa konstatē, ka lietas materiāli nesatur pietiekami precīzas ziņas par faktu, kāds bija dzīvokļa Nr.94B, /adrese/, k-3, Rīgā, stāvoklis minētā dzīvokļa pieņemšanas-nodošanas brīdī 2014.gada 23.septembrī.
No atbildētāja paskaidrojumiem izriet, ka izīrētais dzīvoklis jau bija lietots ar ievērojamu nolietojuma pakāpi un dažādiem bojājumiem, kuri netika norādīti sākotnēja pieņemšanas-nodošanas aktā, kuru sagatavoja prasītājs.
Kā jau iepriekš tika konstatēts dzīvokļa Nr.94B, /adrese/, k-3, Rīgā, 2014.gada 23.septembra nodošanas-pieņemšanas akts nesatur ziņas par to, kāds ir dzīvokļa stāvoklis akta parakstīšanas dienā, aprobežojoties vien ar frāzi, ka dzīvoklis tiek nodots ar visiem tā piederumiem tādā stāvoklī, kādā tas ir akta parakstīšanas dienā.
Tā kā nav precīzi zināms dzīvokļa Nr.94B, /adrese/, k-3, Rīgā, stāvoklis minētā dzīvokļa pieņemšanas-nodošanas brīdī 2014.gada 23.septembrī, tiesa uzskata, ka nav pamata izdarīt secinājumu, ka atbildētājs būtu nodarījis bojājumus dzīvoklim vai zaudējumus prasītājam, lietojot dzīvokli.
Bez tam tiesa uzskata, ka konstatējot dzīvokļa defektus 2016.gada 12.decembrī starp pusēm parakstītajā dzīvokļa Nr.94B, /adrese/, k-3, Rīgā, nodošanas-pieņemšanas aktā, prasītājs nav ņēmis vērā īres līgumā 4.1.7. un 4.1.25.punktā atrunāto dzīvokļa dabisko nolietojumu, kas varēja rasties dzīvokļa lietošanas dēļ vairāk kā 2 gadu laikā.
Bez tam lietas materiāli nesatur ziņas par faktu, ka atbildētāja dzīvokļa /adrese A/, Rīgā, lietošanas rezultātā tika bojātās dzīvokļa sienas un griesti 84 kv.m. platībā, par ko /pers. G/ 2016.gada 27.decembrī sastādīja tāmi, uz ko atsaucas prasītājs, celtniecības darbiem objektā /adrese/, Rīgā, par summu EUR 275,10.
Secināms, ka prasītājs nepamatoti izrakstījis atbildētājam 2017.gada 5.janvāra rēķinu Nr.050120171 daļā par defektu novēršanu dzīvoklī par summu EUR 275 plus PVN.
Atbilstoši īres līguma 4.1.25.punktam, izbeidzoties dzīvokļa īres termiņam, atbildētājam ir pienākums atbrīvot dzīvokli un nodot to izīrētājam tīru.
Tiesa uzskata, ka prasītājs ir pierādījis faktu, ka atbildētājs atstājis dzīvokli /adrese A/, Rīgā, netīru, proti, pēc dzīvokļa nodošanas dzīvoklī bija nepieciešami papildus uzkopšanas darbi: mazgāt virtuves iekārtas, plīti, cepeškrāsni, tvaiku nosūcēju, ledusskapi, wc telpā visus piederumus.
No lietas materiāliem redzams, ka par dzīvokļa /adrese A/, Rīgā, uzkopšanu prasītājs samaksāja citai personai EUR 66.
Secināms, ka prasītājs pamatoti izrakstījis atbildētājam 2017.gada 5.janvāra rēķinu Nr.050120171 daļā par uzkopšanas darbiem EUR 66 plus PVN.
No lietas materiāliem un pušu paskaidrojumiem izriet, ka atbildētājs īres līgumā paredzēto drošības naudu ir iemaksājis, tajā paredzētajā apmērā, kā rezultātā, īres līgumam izbeidzoties, izveidojās atbildētāja pārmaksa 189,10 euro apmērā.
Saskaņā ar Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.1panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus. Ja īrnieks, īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, parāds tiek dzēsts un zaudējumi atlīdzināti no drošības naudas.
Ievērojot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.1panta pirmo daļu prasītāja izdevumi par dzīvokļa uzkopšanu EUR 66 tiek dzēsti no atbildētāja drošības naudas.
Tādējādi prasījums par naudas summas EUR 223,51 piedziņu ir nepamatots un noraidāms.
Prasītājs papildus lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu EUR 22,35 par samaksas kavējumu.
Dzīvojamo telpu īres līgumā Nr.131/14 3.6.punktā norādīts, ka par līgumā norādīto maksājumu termiņu neievērošanu, īrnieks maksā izīrētājam līgumsodu 0,5% apmērā no laikā nenomaksātās summas par katru nokavējuma dienu.
Tā kā tiesa ir konstatējusi, ka prasījums par parāda EUR 223,51 piedziņu ir nepamatots, attiecīgi nepamatots arī prasījums par līgumsoda piedziņu, kas pastiprina galveno saistību.
Rezumējot teikto, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota pilnībā.
Rezolutīvā daļa Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34., 97., 190., 193., 195. un 250.25, panta, tiesa nosprieda: noraidīt pilnībā SIA “/pers. A/” vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Prudņikovs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:33 Anonīms sistēmas lietotājs