Vidzemes apgabaltiesa – Krimināllietas
Lietas arhīva Nr. KA05-0059-19/6 ECLI:LV:VAT:2019:0429.11130078816.3.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2019. gada 29. aprīlī Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja Elfa Driba, tiesnese Guna Krieviņa un tiesnesis Modris Lapiņš, piedaloties prokurorei Solvitai Kristapai un aizstāvim Viktoram Matvejevam, atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta pirmās daļas sakarā ar Valmieras rajona prokuratūras prokurores Solvitas Kristapas iesniegto apelācijas protestu un cietušā /pers. D/ iesniegto apelācijas sūdzību par Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 20. decembra spriedumu.
Aprakstošā daļa Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. C/ saukts pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, tas ir, par to, ka izdarīja svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un viltu (krāpšanu), un konkrēti:
Saskaņā ar celto apsūdzību /pers. C/, apzinoties, ka viņam ir nenokārtotas parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, tādā apmērā, ka viņš nespēs līdz 2015. gada 23. augustam nomaksāt Valsts akciju sabiedrībai (turpmāk-VAS) “Valsts nekustamajiem īpašumiem” pirkuma līgumā paredzētos maksājumus, lai varētu iegūt īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, kas atrodas /adrese/un sastāv no zemes vienības 0,514 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums /numurs A/) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi /numurs B/un /numurs C/) 2015. gada 23. aprīlī, mantkārīgu tieksmju pamudināts, lai iegūtu /pers. D/ uzticēšanos un viņa naudas līdzekļus, noslēdza ar /pers. D/ rokasnaudas līgumu, saskaņā ar kuru bija paredzēts, ka /pers. C/ apņemas līdz 2015. gada 23. augustam iepriekšminēto nekustamo īpašumu izpirkt no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un reģistrēt to uz sava vārda zemesgrāmatā. /pers. D/, būdams maldināts par /pers. C/ finansiālajām iespējām izpirkt nekustamo īpašumu un viņa nodomiem, pēc augstākminētā rokasnaudas līguma noslēgšanas saskaņā ar rokasnaudas līguma nosacījumiem divos pārskaitījumos veica naudas 2800 EUR iemaksu /pers. C/ bankas kontā (AS Swedbank kontā /konta numurs/ /pers. C/ 2015. gada 24. aprīlī saņēma 1000 EUR iemaksu un 2015. gada 27. aprīlī saņēma 1800 EUR iemaksu).
Rokasnaudas līgumā atrunātajā termiņā (23.08.2015.), līdz kuram /pers. C/ bija apņēmies izpirkt nekustamo īpašumu un reģistrēt to uz sava vārda, lai ar /pers. D/ varētu noslēgt minētā nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, /pers. C/ /pers. D/ naudas līdzekļus iztērēja savām vajadzībām, neveicot nevienu maksājumu VAS "Valsts nekustamie īpašumi", pat saskaņā ar maksājumu grafiku, lai īpašumu izpirktu.
Turpinot savas noziedzīgās darbības, lai no /pers. D/ atkal iegūtu naudas līdzekļus, kurus varētu iztērēt savu parādsaistību segšanai, apsūdzētais /pers. D/ maldināja par saviem nodomiem. Lūdza /pers. D/ slēgt vienošanos pie 2015. gada 23. aprīļa rokasnaudas līguma, lūdzot pie iepriekš samaksātās rokasnaudas viņam iemaksāt vēl 1800 EUR, kurus /pers. C/ apņēmās trīs darba dienu laikā samaksāt VAS "Valsts nekustamie īpašumi". /pers. D/, būdams maldināts, 2016. gada 2. martā /adrese/ ar /pers. C/ noslēdza notariāli apstiprinātu vienošanos Nr. l pie 2015. gada 23. aprīļa rokasnaudas līguma, pagarinot līguma izpildes termiņu līdz 2016. gada 5. augustam, saskaņā ar kuru /pers. D/ /pers. C/ pārskaitīja 1800 EUR, (AS Swedbank kontā /konta numurs/ /pers. C/ 2016. gada 3. martā saņēma 1800 EUR iemaksu) kurus /pers. C/ izmantoja savām vajadzībām, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vienīgi 2016. gada 3. martā pārskaitot 300 EUR un 2016. gada 27. martā pārskaitot 400 EUR, bet turpmāk minētajai VAS nekādus maksājumus neveica.
Tā kā /pers. C/ neveica VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izpirkuma maksas maksājumus, tad /pers. C/ savā īpašumā neieguva nekustamo īpašumu, līdz ar ko arī /pers. D/ tika liegta iespēja iegūt īpašumu, kā arī /pers. D/ samaksātos naudas līdzekļus /pers. C/ iztērēja savām vajadzībām, nevis saskaņā ar abpusēji panākto vienošanos.
2016. gada 24. novembrī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" nekustamajam īpašumam "/Nosaukums A/ noslēdza nomaksas pirkuma līguma pārjaunojumu un pircēja /pers. C/ vietā iestājās SIA /nosaukums/ Apsūdzībā norādīts, ka tādējādi /pers. C/ ar viltu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, izkrāpis /pers. D/ naudu - mantas ekvivalentu 4600 EUR apmērā, ko izmantoja pēc saviem ieskatiem.
Ar Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 20. decembra spriedumu /pers. C/ celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta pirmās daļas atzīts par nevainīgu un attaisnots.
Ar spriedumu atcelts /pers. C/ piemērotais drošības līdzeklis un atstāts bez izskatīšanas cietušā /pers. D/ kaitējuma kompensācijas pieteikums.
Par šādu pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniegusi Valmieras rajona prokuratūras prokurore Solvita Kristapa, jo uzskata to par nepamatotu. Prokurores ieskatā tiesa nav pareizi izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, tādejādi nepamatoti atzīstot, ka apsūdzētā /pers. C/ rīcībā nav krāpšanas sastāva, bet apsūdzētā un cietušā starpā pastāv civiltiesisks strīds. Šāds tiesas pieņēmums neapstiprinās ar kriminālprocesā esošajiem pierādījumiem. Taisot attaisnojošu spriedumu, tiesa nepamatoti piedevusi ticamību nevis cietušā /pers. D/, bet apsūdzētā /pers. C/ liecībām, lai gan tās ir pretrunā lietā esošajiem dokumentiem. Prokurores ieskatā par /pers. C/ krāpniecisko nodomu liecina apsūdzētā rīcība - pastāvot parādsaistībām, kuras nespēj pildīt, viņš apņēmās izpirkt nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ līdz 2015. gada 23. augustam, lai gan šajā termiņā neveica nevienu iemaksu nekustamā īpašuma izpirkšanai. Tāpat tiesa bez ievērības atstājusi faktu, ka saskaņā ar noslēgto vienošanos /pers. C/ apņēmās visus naudas līdzekļus, kurus saņēma pēc šīs vienošanās, pārskaitīt trīs darba dienu laikā VAS "Valsts nekustamie īpašumi", bet pārskaitīja tikai daļu naudas, pārējo iztērējot savu parādsaistību segšanai kredītkompānijām, maldinot cietušo, ka vienošanos ir izpildījis. Vēl pirmās instances tiesa nepamatoti secinājusi, ka cietušajam /pers. D/ pastāvēja iespēja noslēgt pārjaunojuma līgumu, lai gan VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvis /pers. K/ pirmās instances tiesā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs norādīja, ka šāda iespēja nebija. Minēto apstākļu dēļ prokurore uzskata, ka lietā ir iegūti pierādījumi /pers. C/ vainīgumam Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, tāpēc lūgusi apelācijas instances tiesu atcelt Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 20. decembra spriedumu un taisīt jaunu, /pers. C/ notiesājošu spriedumu.
Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis arī cietušais /pers. D/, jo uzskata, ka tiesa izdarījusi nepamatotus secinājumus, ka /pers. C/ nav izdarījis krāpšanu, pretrunīgi skaidrojot pierādījumus, kas bija par pamatu apsūdzētā attaisnošanai. Cietušā ieskatā tiesa spriedumu pamatojusi tā, it kā izskatītu krimināllietu civiltiesiskā kontekstā, kas nav pieļaujams. Spriedumā apsūdzētā rīcība un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi atspoguļoti tendenciozi, par labu apsūdzētajam, īpaši, vērtējot apsūdzētā subjektīvo pusi. Kā uzskata cietušais, tad tiesa nav vērtējusi visus iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, kas novedis pie nepamatota un nelikumīga sprieduma. Cietušā ieskatā lietā ir iegūti pierādījumi, ka /pers. C/ ir izdarījis krāpšanu, tāpēc lūdzis apelācijas instances tiesu atcelt Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 20. decembra spriedumu un taisīt jaunu /pers. C/ notiesājošu spriedumu, sodot apsūdzēto par Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Apelācijas instances tiesā prokurore uzturēja iesniegto apelācijas protestu pilnā apjomā un lūdza atzīt /pers. C/ par vainīgu Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, piedzenot no apsūdzētā par labu cietušajam mantisko zaudējumu 4600 EUR un morālo kaitējumu 9000 EUR.
Apelācijas instances tiesā cietušais /pers. D/ uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību pilnā apjomā un liecināja, ka 2015. gada pavasarī interneta portālā ss.lv ieraudzījis sludinājumu, kurā tika pārdots vai izīrēts nekustamais īpašums /Nosaukums A/, kas atrodas /adrese/. Sazinājies ar nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju /pers. C/ un vienojies 2015. gada aprīļa sākumā satikties. 2015. gada 3. aprīlī ar sievu ieradies /Nosaukums A/, kur apskatījis nekustamo īpašumu un nolēmis, ka vēlas to iegādāties. /pers. C/ piekritis, taču paskaidrojis, ka šobrīd īpašums viņam vēl nepieder, jo tiek izpirkts no VAS "Valsts nekustamie īpašumi". /pers. C/ norādījis, ka līdz 2015. gada 23. augustam īpašumu izpirks un tad cietušajam to pārdos. Lai būtu garantija, ka īpašumu /pers. C/ viņam patiešām pārdos, 2015. gada 23. aprīlī noslēguši rokasnaudas līgumu un nekustamā īpašuma pirkuma līguma projektu.
Saskaņā ar noslēgto rokasnaudas līgumu /pers. C/ /Nosaukums A/ piekritis pārdot par 30700 EUR, pieprasot rokasnaudu 2800 EUR, ko atbilstoši rokasnaudas līgumam iemaksājis /pers. C/ bankas kontā. Saskaņā ar noslēgto rokasnaudas līgumu vienojušies, ka atlikušo daļu par nekustamo īpašumu 27900 EUR /pers. C/ maksās tikai saskaņā ar īpašuma pirkuma līgumu, kuru apņēmušies noslēgt ne vēlāk kā līdz 2015. gada 23. augustam. Šādu datumu ierosinājis /pers. C/, norādot, ka uz to brīdi jau būs izpircis īpašumu no "Valsts nekustamiem īpašumiem" un nostiprinājis savas īpašumtiesības zemesgrāmatā. Tāpat vienojušies, ka līdz 2015. gada 23. augustam viņš ar sievu var sākt dzīvot /Nosaukums A/, maksājot /pers. C/ bankas kontā naudu par patērēto elektrību, ko arī darījis.
Kā apelācijas instances tiesā liecināja cietušais /pers. D/, tad pirms 2015. gada augusta /pers. C/ piezvanījis un informējis, ka jāpagarina rokasnaudas līgums vēl uz vienu gadu, jo viņam nav naudas īpašuma izpirkšanai līdz 2015. gada 23. augustam. Piekritis.
2016. gada februārī atkal piezvanījis /pers. C/ un teicis, ka viņam nepieciešama nauda īpašuma izpirkšanai. Piekritis iemaksāt /pers. C/ kontā vēl rokasnaudu 1800 EUR, taču ar konkrētu uzdevumu- iemaksai VAS "Valsts nekustamie īpašumi". 2016. gada 2. martā pie notāra slēguši vienošanos Nr. 1 pie 2015. gada 23. aprīļa rokasnaudas līguma, kurā vienojušies, ka 2015. gada 23. aprīļa rokasnaudas līguma termiņš tiek pagarināts līdz 2016. gada 5. augustam un atrunājuši, ka rokasnauda 1800 EUR trīs darba dienu laikā tiks iemaksāta VAS "Valsts nekustamie īpašumi" par īpašumu "/Nosaukums A/ /pers. C/ saistību daļējai samaksai, par ko viņam (cietušajam) tiks uzrādīts maksājumu apliecinošs dokuments. Pēc vienošanās noslēgšanas, kuru parakstījuši abi ar /pers. C/, ieskaitījis /pers. C/ kontā rokasnaudu 1800 EUR, tādā veidā izpildot savas saistības. Turpinājis dzīvot īpašumā un veikt tā uzlabojumus, apsaimniekojot to. Pēc trim dienām zvanījis /pers. C/ un prasījis, lai uzrāda dokumentu, ka iemaksātā rokasnauda 1800 EUR ir pārskaitīta VAS "Valsts nekustamie īpašumi", uz ko /pers. C/ norādījis, ka tas ir izdarīts, taču viņa sieva aizmirsusi cietušajam nosūtīt maksājumu apliecinošo dokumentu kopijas. Kā liecināja cietušais, tad šādus dokumentus nav saņēmis arī vēlāk, tāpēc vairākkārtīgi zvanījis /pers. C/, taču viņš telefonu nav cēlis un arī uz īsziņām nav atbildējis. Sapratis, ka /pers. C/ izvairās, jo visticamāk naudu pielīgtā uzdevuma izpildei nav iemaksājis.
Jau tobrīd sapratis, ka īpašumu neiegūs, taču turpinājis tajā dzīvot līdz 2016. gada 5. augustam, jo uzskatījis, ka viņam ir saistošs rokasnaudas līgumā pielīgtais termiņš. Tā kā /pers. C/ līdz pat šim datumam no viņa izvairījies, tad 2016. gada 5. augustā no /Nosaukums A/ gājis prom, par ko informējis /pers. C/. Nākošajā dienā Valmierā /pers. C/ atdevis īpašuma atslēgu. Šajā reizē arī prasījis /pers. C/, lai atmaksā iemaksāto rokasnaudu 4600 EUR, taču /pers. C/ tikai smīnējis. Saprotot, ka nauda netiks atmaksāta, 2016. gada 17. augustā uzrakstījis /pers. C/ pieprasījumu par rokasnaudas atmaksu, kuru pēdējam arī nosūtījis. /pers. C/ naudu nav atmaksājis, nav centies sazināties, lai vienotos par tās atmaksas kārtību un termiņu. Sapratis, ka ticis apkrāpts, tāpēc 2016. gada novembrī griezies policijā ar iesniegumu. Kā apelācijas instances tiesā norādīja cietušais, tad apsūdzētā pirmās instances tiesai iesniegto rūtiņu lapas kopiju, kurā ar apsūdzēto roku rakstītas dažādas summas, kuras viņam it kā būtu jāmaksā /pers. C/ rokasnaudas līguma termiņā, redzējis pirmo reizi. Tā kā uz šī papīra neesot viņa paraksts, tad uzskata, ka apsūdzētais to izgatavojis, lai tādā veidā mēģinātu izvairīties no atbildības par izdarīto. Nevienu maksājumu /pers. C/ nav veicis bez juridiski pareizi noformēta dokumenta, līdz ar ko nav pamats uzskatīt, ka uz rūtiņu papīra norādītās naudas summas, tostarp, 5000 EUR būtu apņēmies maksāt /pers. C/ skaidrā naudā bez noslēgta līguma. Tā kā /pers. C/ viņu maldinājis, apgalvojot, ka īpašumu tūlīt izpirks un viņam būs tiesības to iegādāties, saņemot ar viltu no viņa rokasnaudu 4600 EUR, kuru iztērējis savu parādsaistību dzēšanai, tad /pers. D/ uzskata, ka apsūdzētais ir izdarījis krāpšanu, par ko ir sodāms, piedzenot no apsūdzētā par labu viņam 4600 EUR- summu, ko viņš atbilstoši rokasnaudas līgumam iemaksājis /pers. C/ bankas kontā, kā arī morālo kaitējumu 9000 EUR- summu, kura būtu adekvāta viņa pazemojumam.
Apelācijas instances tiesā apsūdzētais /pers. C/ norādīja, ka iesniegtais apelācijas protests un apelācijas sūdzība ir nepamatoti. Liecināja, ka 2015. gadā cietušā /pers. D/ norādītos apstākļos slēguši rokasnaudas līgumu par nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, pēc kā cietušais viņa bankas kontā ieskaitījis 2800 EUR. Tā kā līgumā nebija atrunāts iemaksātās rokasnaudas izlietojums, tad to izmantojis savām vajadzībām. Pirms līguma slēgšanas izskaidrojis cietušajam, ka īpašumu uz nomaksas līguma pamata izpērk no VAS "Valsts nekustamie īpašumi", taču iemaksāto rokasnaudu šim mērķim nav izlietojis. Šajā reizē arī vienojušies, ka cietušais uzreiz 2015. gada aprīlī pēc rokasnaudas līguma noslēgšanas var sākt dzīvot /Nosaukums A/, maksājot elektrības rēķinu, ko /pers. D/ arī darījis. Kā liecināja apsūdzētais, tad, slēdzot rokasnaudas līgumu, vienojušies, ka atlikušo naudu par īpašumu cietušais maksās pakāpeniski apmēram 5000 EUR trijos mēnešos, kam /pers. D/ piekritis. Turpat uz vietas /Nosaukums A/ 2015. gada 9. aprīlī uz rūtiņu lapas uztaisījis maksājumu uzmetumu, kuru gan neviena no pusēm nav parakstījusi un arī vēlāk līgumiski to nav nostiprinājuši. Tā kā /pers. D/ nav uzsācis maksāt naudu, par kuru vienojušies, tas ir, 5000 EUR trijos mēnešos, tad nav varējis izpildīt savas saistības ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi". No saviem līdzekļiem VAS "Valsts nekustamie īpašumi" nav maksājis, jo paļāvies, ka to izdarīs no /pers. D/ iemaksātās naudas. 2015. gada augustā, kad tuvojies rokasnaudas līguma termiņš un būtu jānoslēdz īpašuma pirkšanas – pārdošanas līgums ar /pers. D/, zvanījis pēdējam un teicis, ka rokasnaudas līgums jāpagarina vēl uz gadu, jo nav izpildījis savas saistības pret VAS "Valsts nekustamie īpašumi". /pers. D/ piekritis. Šajā reizē nekāda runa par naudu nav bijusi.
2016. gada februāra beigās zvanījis /pers. D/ un teicis, ka nepieciešama nauda. Vienojušies, ka /pers. D/iemaksās papildus rokasnaudu 1800 EUR, kas pilnā apmērā tiks iemaksāta VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Nekādus citus naudas līdzekļus /pers. D/ ne līdz šim datumam, ne arī vēlāk, nav prasījis. 2016. gada 2. martā abi pie notāra noslēguši vienošanos Nr. 1 pie rokasnaudas līguma, kurā iekļauts 4. punkts, kas noteica, ka visa /pers. D/ iemaksātā rokasnauda 1800 EUR viņam trīs darba dienu laikā jāpārskaita VAS "Valsts nekustamie īpašumi" par "/Nosaukums A/. Šādu līgumu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs pie notāra slēgt vēlējies /pers. D/, kam piekritis. Sapratis, ka /pers. D/ naudu dod tikai konkrētā uzdevuma veikšanai- iemaksai VAS "Valsts nekustamie īpašumi" par "/Nosaukums A/. Pēc vienošanās noslēgšanas, /pers. D/ pielīgto rokasnaudu 1800 EUR nākošajā dienā iemaksājis viņa bankas kontā, tādā veidā izpildot savu saistību daļu, taču viņš VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sākotnēji pārskaitījis tikai 300 EUR, vēl pēc kādām dienām 400 EUR, bet atlikušo naudu 1100 EUR, neskatoties uz vienošanās nosacījumiem, izmantojis savām vajadzībām, apmaksājot savas parādsaistības. Par šādu naudas izlietojumu /pers. D/ nav informējis. Kā liecināja apsūdzētais, tad pielīgtos 1100 EUR nav samaksājis VAS "Valsts nekustamie īpašumi", jo paļāvies, ka cietušais divu nedēļu laikā viņa kontā iemaksās vēl lielāku naudu. Līdz pat pārjaunojuma līguma slēgšanai ar SIA "/nosaukums/" vairāk naudu par /Nosaukums A/ VAS "Valsts nekustamie īpašumi" nav maksājis. Lai gan /pers. D/, slēdzot rokasnaudas līgumu un vienošanos Nr. 1 pie rokasnaudas līguma, savas saistības vienmēr izpildījis un kopumā viņam pārskaitījis rokasnaudu 4600 EUR apmērā, viņš no šīs naudas "Valsts nekustamie īpašumi" iemaksājis tikai 700 EUR, pārējo naudu iztērējot savām vajadzībām. Nenoliedza, ka pēc 2016. gada 5. augusta /pers. D/ no /Nosaukums A/ aizgājis un prasījis atgriezt iemaksāto rokasnaudu. To nav darījis, jo tādas naudas neesot bijis. Arī uz apelācijas instances tiesas brīdi cietušajam neko nav atlīdzinājis.
Kā apelācijas instances tiesā apgalvoja apsūdzētais, tad nav veicis krāpšanu, jo, slēdzot rokasnaudas līgumu ar /pers. D/, patiesi vēlējies īpašumu izpirkt no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un pārdot cietušajam, taču dažādu iemeslu dēļ tas nav sanācis. Arī, slēdzot vienošanos Nr. 1 pie rokasnaudas līguma, bijis pārliecināts, ka visu naudu iemaksās "Valsts nekustamo īpašumu" kontā, lai izpirktu /Nosaukums A/, kā tas norādīts dokumentā, taču tas nav izdevies. Kad /pers. D/ iemaksātā rokasnauda 1800 EUR tikusi ieskaitīta viņa Swedbank kontā, tad izdomājis vispirms apmaksāt savas parādsaistības un tikai daļu no iemaksātās naudas ieskaitīt pielīgtam mērķim- VAS "Valsts nekustamie īpašumi" par "/Nosaukums A/.
Nenoliedz, ka nav pildījis savas saistības saskaņā ar 2016. gada 2. martā slēgto vienošanos Nr. 1 pie rokasnaudas līguma, tomēr uzskata, ka tajā vainojams cietušais, kurš nav uzsācis pa daļām izpirkt nekustamo īpašumu, kā par to vienojušies 2015. gada 9. aprīlī. Lai gan /pers. C/ atzina, ka /pers.
D/ viņa kontā kopumā iemaksājis rokasnaudu par nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ 4600 EUR, no kuras 1800 EUR tika ieskaitīti konkrēta uzdevuma veikšanai, taču viņš 1100 EUR nav izlietojis pielīgtam mērķim, bet iztērējis savām vajadzībām, tomēr uzskata, ka viņa rīcībā nav noziedzīgs nodarījums, bet civiltiesisks strīds. Minēto apstākļu dēļ apsūdzētais lūdza atstāt negrozītu pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu.
Motīvu daļa Apsvērusi Valmieras rajona prokuratūras prokurores Solvitas Kristapas apelācijas protestā un cietušā /pers. D/ sūdzībā minētos motīvus, nopratinājusi cietušo /pers. D/ un apsūdzēto /pers. C/, pārbaudījusi pierādījumus lietā, uzklausījusi prokurores un aizstāvja viedokļus, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 565. panta trešās daļas otro punktu Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 20. decembra attaisnojošais spriedums ir atceļams un lietā taisāms /pers. C/ notiesājošs spriedums.
Izvērtējusi apelācijas protestā un apelācijas sūdzībā norādītos motīvus, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pierādījumi, ka apsūdzētais /pers. C/ pirms līguma slēgšanas un rokasnaudas saņemšanas no /pers. D/ būtu maldinājis cietušo un ļaunprātīgi, izmantojot uzticēšanos vai ar viltu, ieguvis cietušā mantu.
Atbilstoši cietušā /pers. D/ un apsūdzētā /pers. C/ liecībās norādītajiem faktiem /pers. D/ pirms rokasnaudas līguma slēgšanas bija informēts par nekustamā īpašuma faktisko tiesisko stāvokli, proti, ka apsūdzētais nekustamo īpašumu uz nomaksas līguma pamata izpērk no VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Turklāt apsūdzētais /pers. C/ konsekventi visā lietas izmeklēšanas laikā liecinājis, ka nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ vēlējies izpirkt no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un pārdot /pers. D/ līdz rokasnaudas līgumā noteiktajam termiņam. Tā kā lietā nav iegūti pierādījumi, kas norādītu, ka apsūdzētais cietušajam būtu paziņojis nepatiesas ziņas vai slēpis faktus, kurus viņam vajadzēja paziņot pirms līguma noslēgšanas un rokasnaudas saņemšanas, tad Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka /pers. C/ rīcībā nav Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvskrāpšana.
Tomēr Vidzemes apgabaltiesa konstatē, ka /pers. C/ izdarīja svešas mantas prettiesisku izšķērdēšanu, kura viņam bija uzticēta (piesavināšanos), un proti:
2015. gada 23. aprīlī /pers. C/ noslēdza rokasnaudas līgumu ar /pers. D/ par to, ka /pers. C/ apņemas līdz 2015. gada 23. augustam izpirkt no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" uz nomaksas pirkuma līguma PL/931n iegādāto nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, kas atrodas /adrese/ un sastāv no zemes vienības 0,514 ha platībā (zemes kadastra apzīmējums /numurs A/) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi /numurs B/un /numurs C/), reģistrēt nekustamo īpašumu uz sava vārda zemesgrāmatā, un pārdot nekustamo īpašumu /pers. D/ par 30700 EU/pers. D//pers. D/ apņēmās samaksāt /pers. C/ pēc rokasnaudas līguma noslēgšanas rokasnaudu 2800 EUR, ko arī divos maksājumos 2015. gada 24. aprīlī un 2015. gada 27. aprīlī izdarīja, ieskaitot naudu /pers. C/ AS Swedbank kontā /konta numurs/.
Līgumā noteiktā termiņā /pers. C/ nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" neizpirka, tāpēc 2016. gada 2. martā /adrese/, pie notāra noslēdza ar /pers. D/ vienošanos Nr. 1 pie 2015. gada 23. aprīļa rokasnaudas līguma, pagarinot rokasnaudas līguma 1.4. punktā minēto īpašuma pirkšanas- pārdošanas līguma termiņu līdz 2016. gada 5. augustam un vienojoties, ka /pers. D/ samaksā /pers. C/ papildus rokasnaudu 1800 EUR konkrēta uzdevuma veikšanai- saskaņā ar vienošanās 4. punktu /pers. D/ iemaksātā rokasnauda 1800 EUR /pers. C/ trīs darba dienu laikā jāpārskaita VAS "Valsts nekustamie īpašumi" savu saistību daļējai samaksai par īpašumu /Nosaukums A/ un jāuzrāda /pers. D/ bankas apstiprināts maksājumu uzdevums par konkrētās darbības veikšanu.
2016. gada 3. martā /pers. D/ ieskaitīja /pers. C/ AS Swedbank kontā Nr. /konta numurs/ rokasnaudu 1800 EUR saskaņā ar 2016. gada 2. martā noslēgto vienošanos, no kuras 2016. gada 3. martā /pers. C/ pārskaitīja 300 EUR un 2016. gada 27. martā 400 EUR VAS "Valsts nekustamie īpašumi" par nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ saskaņā ar nomaksas pirkuma līguma PL/931n. Pārējo, no /pers. D/ 2016. gada 3. martā pārskaitīto un viņam saskaņā ar 2016. gada 2. marta vienošanos konkrētā uzdevuma veikšanai uzticēto naudu 1100 EUR, /pers. C/ izšķērdēja, izlietojot savām vajadzībām, jo līdz pat 2016. gada 24. novembrim, kad VAS "Valsts nekustamie īpašumi" noslēdza nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ nomaksas pirkuma līguma pārjaunojumu un pircēja /pers. C/ vietā iestājās SIA "/nosaukums/", nepārskaitīja to VAS"Valsts nekustamie īpašumi".
Šādā veidā /pers. C/ piesavinājās viņam uzticēto /pers. D/ naudu 1100 EUR, izdarot Krimināllikuma 179. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka šādā apsūdzības apjomā /pers. C/ vaina ir pierādīta ar lietā iegūtiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem.
No VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sniegtās informācijas redzams, ka 2011. gada 21. jūnijā ar /pers. C/ tika noslēgts zemes vienības 0,514 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums /numurs A/) un divu būvju (būvju kadastra apzīmējumi /numurs B/un /numurs C/) /adrese/, nomaksas pirkuma līgums PL/931n uz pieciem gadiem, kuru laikā apsūdzētais /pers. C/ atbilstoši maksājumu grafikam izpērk īpašumu no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" par kopējo summu 20773,93 EUR (14600 LVL) (lietas 55.-56. lapa).
Lietā netiek apšaubīts fakts, ka apsūdzētais /pers. C/ 2015. gada sākumā, laikā, kad nebija saskaņā ar iepriekšminēto nomaksas līgumu izpircis nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ no VAS "Valsts nekustamie īpašumi", izvietoja sludinājumu interneta vietnē ss.lv par nekustamā īpašuma izīrēšanu vai pārdošanu, uz kuru atsaucās cietušais /pers. D/. Tāpat netiek apšaubīts fakts, ka 2015. gada aprīļa sākumā apsūdzētais tikās ar cietušo nekustamā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs īpašuma /Nosaukums A/ teritorijā, kur savstarpēji vienojās, ka pēc tam, kad /pers. C/ līdz 2015. gada 23. augustam būs izpircis nekustamo īpašumu no VAS "Valsts nekustamie īpašumi", /pers. D/ pirks no /pers. C/ nekustamo īpašumu par kopējo summu 30700 EUR, iemaksājot /pers. C/ rokasnaudu 2800 EUR.
Šādu vienošanos starp apsūdzēto un cietušo objektīvi apstiprina lietā esošais 2015. gada 23. aprīlī noslēgtais rokasnaudas līgums. Saskaņā ar to apsūdzētais /pers. C/ apņemas pārdot cietušajam /pers. D/, kurš apņemas no apsūdzētā pirkt, nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, kas atrodas /adrese/ un sastāv no zemes vienības 0,514 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums /numurs A/) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi/numurs B/ un /numurs C/) par kopējo summu 30700 EUR, iemaksājot /pers. C/ rokasnaudu 2800 EUR divu darba dienu laikā pēc konkrētā līguma parakstīšanas, vienojoties, ka atlikušo daļu 27900 EUR /pers. D/ samaksās /pers. C/ saskaņā ar īpašuma pirkuma līgumu.
Rokasnaudas līgumā norādīts, ka /pers. C/ kā pārdevējs un /pers. D/ kā pircējs apņemas noslēgt īpašuma pirkšanas –pārdošanas līgumu ne vēlāk kā līdz 2015. gada 23. augustam, tas ir, datumam, līdz kuram, atbilstoši līguma 3.3. punktam, /pers. C/ apņēmās izpirkt īpašumu no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un reģistrēt to uz sava vārda zemesgrāmatā (lietas 3.-4. lapa).
Noslēgtajam rokasnaudas līgumam, kuru parakstījis gan /pers. C/ kā pārdevējs, gan /pers. D/ kā pircējs, pievienots nekustamā īpašuma pirkuma līguma projekts, kurā norādīts, ka pircējs /pers. D/ apņemas atlikušo īpašuma pirkuma maksu samaksāt /pers. C/ gada laikā no īpašuma pirkuma līguma noslēgšanas dienas saskaņā ar īpašuma pirkuma līgumam pievienotu grafiku. Pirkuma līguma projektā nav norādīts datums, kad līgums stājas spēkā. Tam nav pievienots arī līgumā minētais maksājumu grafiks vai grafika projekts (lietas 5.-6. lapa).
No /pers. C/ AS Swedbank konta Nr. /konta numurs/ izraksta redzams, ka /pers. D/ pielīgto rokasnaudu 2800 EUR iemaksājis apsūdzētā bankas kontā 2015. gada 24. aprīlī, veicot 1000 EUR iemaksu, bet 2015. gada 27. aprīlī veicot 1800 EUR iemaksu, tādā veidā apstiprinot pilnīgu rokasnaudas līguma noslēgšanu atbilstoši Civillikuma 1727. pantam (lietas 23. lapa).
Ievērojot to, ka 2015. gada 23. aprīlī starp /pers. C/ un /pers. D/ noslēgts standarta rokasnaudas līgums, kurā nav atrunāts no /pers. D/ saņemtās rokasnaudas 2800 EUR izlietojums, tas ir, /pers. C/ nebija līgumā noteikti ierobežojumi saņemtās rokasnaudas izlietojumam, tad apelācijas instances tiesa atzīst, ka attiecībā par rokasnaudas 2800 EUR atdošanu starp /pers. C/ un /pers. D/ pastāv civiltiesisks strīds, kas nav risināms konkrētā kriminālprocesa ietvaros.
Tomēr, izvērtējusi lietā esošo 2016. gada 2. martā starp /pers. C/ un /pers. D/ noslēgto vienošanos Nr. 1 pie 2015. gada 23. aprīļa rokasnaudas līguma, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. C/ rīcībā ir Krimināllikuma 179. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs attiecībā par cietušā /pers. D/ viņam 2016. gada 3. martā uzticētās naudas 1100 EUR piesavināšanos, jo šajā gadījumā starp apsūdzēto un cietušo pastāvēja notariāli apstiprināta vienošanās par cietušā /pers. D/ naudas izlietojumu konkrēta uzdevuma veikšanai- iemaksai VAS "Valsts nekustamie īpašumi" par "/Nosaukums A/, ko apsūdzētais pilnā apmērā neveica, iztērējot cietušā naudu 1100 EUR savām vajadzībām.
Proti, no lietā esošās 2016. gada 2. martā noslēgtās vienošanās Nr. 1 pie 2015. gada 23. aprīļa rokasnaudas līguma redzams, ka /pers. C/ kā pārdevējs un /pers. D/ kā pircējs notāra klātbūtnē vienojās, ka /pers. D/ līdz 2016. gada 10. martam ieskaita /pers. C/ AS Swedbank kontā papildu rokasnaudu 1800 EUR, bet atlikušo īpašuma pirkuma maksas daļu 26100 EUR apņemas samaksāt saskaņā ar īpašuma pirkuma līgumu.
Atbilstoši noslēgtās vienošanās 4. punktam "Puses vienojas, ka pārskaitīto summu (1800 EUR) Pārdevējs (/pers. C/) trīs darba dienu laikā pārskaita VAS "Valsts nekustamie īpašumi" savu saistību daļējai samaksai par īpašumu /Nosaukums A/, /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, saskaņā ar noslēgto īpašuma nomaksas līgumu PL/931n. Par samaksas apliecinājumu Pārdevējs (/pers. C/) uzrāda Pircējam (/pers. D/) bankas apstiprinātu maksājumu uzdevumu" (lietas 7. lapa).
Tādejādi saskaņā ar noslēgto vienošanos apsūdzētais /pers. C/ no cietušā /pers. D/ saņemtos 1800 EUR drīkstēja izmantot tikai noteiktam mērķim- pārskaitīt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" savu saistību daļējai samaksai par īpašumu /Nosaukums A/.
No /pers. C/ AS Swedbank konta izraksta redzams, ka 2016. gada 3. martā /pers. D/ ieskaita /pers. C/ bankas kontā 1800 EUR saskaņā ar vienošanos Nr. 1 pie 2015. gada 23. aprīļa rokasnaudas līguma, tādā veidā izpildot savas pielīgtās saistības un apstiprinot līguma pilnīgu noslēgšanu atbilstoši Civillikuma 1727. pantam (lietas 32. lapa).
No /pers. C/ AS Swedbank konta izraksta redzams, ka apsūdzētais pēc /pers. D/ iemaksātās rokasnaudas 1800 EUR saņemšanas 300 EUR pārskaita VAS "Valsts nekustamie īpašumi" savu saistību daļējai samaksai par īpašumu /Nosaukums A/ saskaņā ar noslēgto īpašuma nomaksas līgumu PL/931n. No VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izdotās izziņas redzams, ka 2016. gada 27. martā apsūdzētais, lai gan pēc līgumā noteiktā termiņa, tomēr iemaksā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" kontā vēl 400 EUR savu saistību daļējai samaksai par īpašumu /Nosaukums A/ saskaņā ar noslēgto īpašuma nomaksas līgumu PL/931n. Nekādus citus maksājumus līdz pat pārjaunojuma līguma slēgšanai 2016. gada 24. novembrī ar SIA "/nosaukums/" nav veicis (lietas 17. lapa).
Atbilstoši /pers. C/ AS Swedbank konta izrakstā fiksētajai informācijai, atlikušo cietušā /pers. D/ konkrēta uzdevuma veikšanai viņam uzticēto naudu 1100 EUR apsūdzētais /pers. C/ 2016. gada 3. martā, uzreiz pēc tās saņemšanas, izmanto nevis pielīgto saistību izpildei saskaņā ar 2016. gada 2. marta vienošanās 4. punktu, bet patērē personīgām vajadzībām - izņemot no bankas konta skaidrā naudā 300 EUR un 100 EUR, pārskaitot SIA "Soho group" 432,48 EUR saskaņā ar noslēgto līgumu, ieskaitot tēva /pers. V/ bankas kontā 250 EUR, iemaksājot SIA "OC Finance" rēķina apmaksai 54,80 EUR, AS " Bigbank" 100 EUR, ieskaitot /pers. Z/ 50 EUR (lietas 32. lapa).
Izvērtējusi lietā iegūtus objektīvus pierādījumus par apsūdzētā /pers. C/ rīcību ar viņam konkrēta uzdevuma veikšanai uzticētu /pers. D/ naudu apsūdzētā ASSwedbank konta izrakstus (lietas 22.-40. lapa), SIA /Nosaukums J/ un SIA "OC Finance" sniegto informāciju (lietas 70.-74., 82.84. lapa), Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. C/ no cietušā /pers. D/ saņemtajiem 1800 EUR pielīgtā uzdevuma izpildei ir pārskaitījis kopumā 700 EUR, ko apstiprina VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izziņā norādītā informācija (lietas 17.,157. lapa), bet atlikušo viņam uzticēto /pers. D/ naudu konkrēta uzdevuma veikšanai 1100 EUR uzreiz pēc tās saņemšanas nekavējoties izšķērdējis, tādejādi izdarot Krimināllikuma 179. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. C/ rīcībā attiecībā uz cietušā /pers. D/ uzticētās naudas 1100 EUR piesavināšanos ir visas Krimināllikuma 179. panta pirmās daļas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, proti, objekts- cietušā /pers. D/ viņam konkrētā uzdevuma izpildei uzticētā un apsūdzētā kontā ieskaitītā nauda, objektīvā puse- naudas izmantošana nevis konkrētā uzdevuma veikšanai, bet izšķērdēšana (uzticētās naudas tūlītēja patērēšana savu vajadzību apmierināšanai uzreiz pēc tās saņemšanas), subjekts- pilngadīga fiziska persona, kurai manta uzticēta, un subjektīvā puse- tiešs nodoms/pers. C/ apzinājās savu darbību kaitīgumu, paredzēja, ka nodarīs zaudējumus cietušajam, vēlējās iedzīvoties no /pers. D/ labuma un to arī izdarīja, radot cietušajam mantisku zaudējumu 1100 EUR.
Lai gan apsūdzētā aizstāvis apelācijas instances tiesā norādīja, ka starp apsūdzēto /pers. C/ un cietušo /pers. D/ arī šajā gadījumā pastāv civiltiesisks strīds, tomēr Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. C/ faktiskās darbības attiecībā uz viņam uzticēto /pers. D/ naudu 1100 EUR liecina par cietušā naudas neatdošanas īpašo nolūku- iegūt svešu mantu, atstumjot tās īpašnieku, kas ir patstāvīga noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses pazīme un ļauj norobežot konkrēto noziedzīgo nodarījumu no citiem līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai civiltiesiska delikta.
Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. C/ subjektīvo pusi – tiešo nodomu- apstiprina viņa faktiskā rīcība pēc cietušā /pers. D/ naudas saņemšanas un izšķērdēšanas- fakts, ka apsūdzētais neinformēja cietušo /pers. D/ par naudas izlietojumu, slēpa no cietušā naudas atrašanās vietu, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs maldinot, ka uzdevums ir izpildīts, taču viņa sieva kļūdas pēc nav nosūtījusi cietušajam maksājumu apliecinošo dokumentu kopijas, izvairīšanās no cietušā, neatbildot uz /pers. D/ zvaniem un īsziņām, fakts, ka apsūdzētais līdz pat 2016. gada 24. novembrim, kad slēdza pārjaunojuma līgumu ar VAS"Valsts nekustamie īpašumi" par "/Nosaukums A/, kur viņa vietā kā pircējs iestājās SIA "/nosaukums/", nepārskaitīja cietušā /pers. D/ viņam uzticēto naudu 1100 EUR VAS "Valsts nekustamie īpašumi" atbilstoši 2016. gada 2. marta vienošanās 4. punktam, lai gan, saskaņā ar AS Swedbank konta izrakstā atspoguļoto informāciju par naudas plūsmu /pers. C/ kontā, šāda iespēja viņam bija.
Pēc būtības šādas darbības, kas raksturo konkrētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, apelācijas instances tiesā atzina arī apsūdzētais /pers.
C/, norādot, ka nav informējis /pers. D/ par naudas izlietojumu savām vajadzībām, nav mēģinājis sazināties ar cietušo, lai izskaidrotu situāciju un rastu kādu risinājumu, līdz pat pārjaunojuma līguma slēgšanai nav veicis citus maksājumus VAS "Valsts nekustamie īpašumi" saistībā ar "/Nosaukums A/, kaut arī sapratis, ka konkrētajā situācijā 2016. gada 3. martā cietušais naudu 1800 EUR viņa kontā iemaksājis noteikta uzdevuma veikšanai, taču viņš to iztērējis.
Lai gan apsūdzētais /pers. C/ apelācijas instances tiesā liecināja, ka savas saistības saskaņā ar 2016. gada 2. martā noslēgto vienošanos nav pilnā apjomā izpildījis, jo gaidījis, kad cietušais /pers. D/ viņa kontā iemaksās vēl lielāku naudas summu, par kuru vienojušies 2015. gada 9. aprīlī un ko apstiprina pirmās instances tiesā lietai pievienotā viņa pašrocīgi rakstītā rūtiņu lapas kopija, tas ir, apgalvojot, ka starp viņu un cietušo pastāvēja arī mutiska vienošanās, ka viņš nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izpirks ar cietušā /pers. D/ naudas līdzekļiem, tad Vidzemes apgabaltiesa konstatē, ka šādi apsūdzētā apgalvojumi nav guvuši apstiprinājumu ar lietā iegūtiem pierādījumiem.
Cietušais/pers. D/ konsekventi liecināja, ka šāda vienošanās starp viņu un /pers. C/ nav pastāvējusi, jo visus naudas darījumus ar apsūdzēto kārtojis, noformējot atbilstošus dokumentus- rokasnaudas līgumu, vienošanos pie rokasnaudas līguma. Naudu /pers. C/ maksājis tikai Swedbank kontā, turklāt apsūdzētā iesniegto rūtiņu lapas kopiju viņš pirmo reizi ieraudzījis Vidzemes rajona tiesā.
Apelācijas instances tiesai nav pamats apšaubīt cietušā /pers. D/ liecībās norādītos faktus, jo tie guvuši apstiprinājumu ar objektīviem pierādījumiem- 2015. gada 23. aprīlī noslēgto rokasnaudas līgumu (lietas 3.-4. lapa), nekustamā īpašuma pirkuma līguma projektu (lietas 5.-6. lapa), 2016. gada 2. martā pie notāra noslēgto vienošanos Nr. 1 pie rokasnaudas līguma, /pers. C/ bankas konta izrakstu (lietas 22.-40. lapa), no kuriem redzams, ka cietušais naudas pārskaitījumus /pers. C/ veic tikai, izmantojot apsūdzētā AS Swedbank kontu, turklāt pēc atbilstošu dokumentu noformēšanas.
Izvērtējusi apsūdzētā /pers. C/ norādīto maksājumu grafiku- rūtiņu lapas kopiju, Vidzemes apgabaltiesa konstatē, ka tajā nav atspoguļota apsūdzētā norādītā vienošanās ar cietušo par īpašuma pirkšanas maksājumu grafiku. Saskaņā ar kopijā fiksēto, tajā norādīts, ka 2015. gada 9. augustā /Nosaukums A/ pārdošanas summa ir 31000 EUR, no kuriem 300 EUR /pers. D/ iemaksājis uz vietas. Tālāk seko norāde, ka "rokasnaudas līgums ar izpirkuma tiesībām, no manis garantijas ar maksājumu uzdevumiem. Elektrība paliek uz manis, zemes nodoklis". Tālāk seko ieraksts, "20927,13 man jāizpērk vēl no VNĪ, 2800,- līdz 20.04.15, 5000,- līdz 20.08.15., 5000,- līdz 20.11.15., 5000,- līdz 20.03.16., 5000,- līdz 20.07.16., 5000,- līdz 20.11.16., 2900,- līdz 20.03.17.", kopijas otrajā pusē ir ar roku zīmēts kādas telpas plāns. Konkrētā rūtiņu lapa nav parakstīta, tajā nav norādīta persona, kura veikusi ierakstus (lietas 184. lapa).
Vidzemes apgabaltiesa, pretēji apsūdzētā un viņa aizstāvja apgalvojumiem, konstatē, ka rūtiņu lapas kopijā atspoguļotā informācija nav starp apsūdzēto /pers. C/ un cietušo /pers. D/ 2015. gada 9. aprīlī noslēgta vienošanās par nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ pirkšanas maksājumu grafiku, bet, atbilstoši ierakstiem tajā, apsūdzētā plānotie maksājumi VAS "Valsts nekustamie īpašumi".
Tā kā minētā rūtiņu lapa nav parakstīta, tad apelācijas instances tiesa atzīst, ka tai nav pierādījuma nozīme lietā attiecībā uz saņemtās rokasnaudas izlietojumu, kā uz to norādīja apsūdzētais un viņa aizstāvis.
Tiesas ieskatā apstāklim, vai starp apsūdzēto /pers. C/ un cietušo /pers. D/ pastāvēja kāda mutiska vienošanās, nav izšķirošas nozīmes, vērtējot apsūdzētā vainīgumu viņam uzticētās naudas 1100 EUR piesavināšanā, jo būtiskākais ir fakts, ka /pers. C/ viņam uzticēto cietušā /pers. D/ naudu 1100 EUR iztērēja nevis pielīgtam mērķim- konkrēta uzdevuma veikšanai, bet patērēja savām vajadzībām.
Tā kā lietā ir iegūti pierādījumi, ka apsūdzētais /pers. C/ cietušā /pers. D/ naudu 1100 EUR pievienojis savai mantai, atstumjot tās īpašnieku, tad Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka /pers. C/ ir izdarījis Krimināllikuma 179. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu- cietušā /pers. D/ viņam konkrēta uzdevuma veikšanai uzticētās naudas 1100 EUR piesavināšanos, un par izdarīto viņš ir sodāms.
Nosakot soda veidu apsūdzētajam, Vidzemes apgabaltiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai /pers. C/ ir izdarījis mazāk smagu noziegumu. Ar savu rīcību radīja cietušajam /pers. D/ mantisku zaudējumu 1100 EUR, kuru nav atlīdzinājis.
Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā, ka /pers. C/ agrāk nav sodīts (lietas 125. lapa), vienu reizi saukts pie administratīvās atbildības (lietas 124. lapa). Apsūdzētais nav precējies, viņa apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni (lietas 122.-123. lapa). Strādā SIA /Nosaukums O/ par strādnieku.
Novērtējusi iepriekš norādītās ziņas, kas raksturo /pers. C/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu, radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, faktu, ka /pers. C/ tiek tiesāts pirmo reizi, lietā nav iegūti pierādījumi, kas liecinātu, ka apsūdzētais būtu darbnespējīgs, tad Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms ar Krimināllikuma 179. panta pirmās daļas sankcijā paredzēto sodu piespiedu darba veidā. Tiesa atzīst, ka tikai šāds soda veids visefektīvāk sasniegs Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā noteikto soda mērķi- atjaunos taisnīgumu, sodīs vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēs sodīto personu un panāks, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Nosakot soda mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu Vidzemes apgabaltiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Apelācijas instances tiesa /pers. C/ rīcībā nekonstatē ne Krimināllikuma 47. pantā paredzētos atbildību mīkstinošos apstākļus, ne Krimināllikuma 48. panta pirmajā daļā uzskaitītos atbildību pastiprinošos apstākļus.
Tā kā apsūdzētā rīcībā netiek konstatēti atbildību ietekmējošie apstākļi, tad, izvērtējusi apsūdzētā /pers. C/ apelācijas instances tiesā pausto attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu un radītajām sekām, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. C/ piespiedu darbs nosakāms tuvāk Krimināllikumā paredzētajai piespiedu darba maksimālajai robežai. Apelācijas instances tiesas ieskatā šāds soda mērs ir samērīgs apsūdzētā izdarītajam.
Vidzemes apgabaltiesā cietušais /pers. D/ uzturēja lietā pieteikto kaitējuma kompensāciju par radīto mantisko zaudējumu 4600 EUR un morālo aizskārumu 9000 EUR.
Izvērtējusi pieteiktās mantiskās kaitējuma kompensācijas apmēru, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka tā kā tiesā tika atzīta /pers. C/ vaina /pers. D/ naudas 1100 EUR piesavināšanā, tad, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352. panta trešajā daļā noteiktajam, cietušā /pers. D/ lietā pieteiktā un uzturētā kaitējuma kompensācija par radīto mantisko zaudējumu ir apmierināma tikai spriedumā par pierādītu atzītās piesavinātās summas apmērā. Atlikušajā daļā (3500 EUR) cietušā uzturētā kaitējuma kompensācija par radīto mantisko zaudējumu kriminālprocesa ietvaros nav nosakāma.
Līdz ar to Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1. punktu no apsūdzētā /pers. C/ par labu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs cietušajam /pers. D/ ir piedzenama mantiskā kaitējuma kompensācija 1100 EUR.
Izvērtējusi cietušā /pers. D/ morālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu par 9000 EUR piedziņu no apsūdzētā /pers. C/, Vidzemes apgabaltiesa secina, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Arī Civillikuma 1635.panta ( 2006.gada 26.janvāra redakcijā) pirmā daļa nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Panta otrajā daļā norādīts, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta trešajā daļā noteikto, ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
Tādejādi, atbilstoši likuma normām, konkrētajā gadījumā cietušajam /pers. D/ morālā kaitējuma kompensācijas pieteikums un tā apmērs ir jāpierāda.
Izvērtējusi cietušā /pers. D/ lietā iesniegto morālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu un tajā norādīto pamatojumu – pazemojumu un ģimenes izjukšanu (lietas 144.lapa), apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. C/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma faktiskās darbības, tas ir, cietušā /pers. D/ uzticētās naudas 1100 EUR piesavināšanās, pašas par sevi nepazemo cietušo /pers. D/ un nevar būt par pamatu cietušā ģimenes izjukšanai, kā uz to norādīts kompensācijas pieteikumā. Ievērojot to, ka cietušais /pers. D/ bez iepriekš minētiem argumentiem citus, kas pamatotu viņa morālā kaitējuma kompensāciju, nav minējis, tad apelācijas instances tiesa atzīst, ka cietušajam /pers. D/ morālā kaitējuma kompensācija kriminālprocesa ietvaros nav nosakāma.
Kompensācijas nenoteikšana neliedz cietušajam /pers. D/ tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.
Tā kā apelācijas instances tiesa taisa /pers. C/ notiesājošu spriedumu, tad Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai atstājams negrozīts apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis- dzīvesvietas maiņas paziņošana.
Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563. panta pirmās daļas 2. punktu, 565. panta trešās daļas 2. punktu Vidzemes apgabaltiesa nosprieda:
Atcelt Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 20. decembra spriedumu.
Atzīt /pers. C/par vainīgu Krimināllikuma 179. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 180 stundām.
Uzlikt /pers. C/ pienākumu 10 darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā pieteikties soda izpildei Valsts probācijas dienesta Rīgas Rietumu reģiona teritoriālās struktūrvienības Jūrmalas nodaļā- Ventspils šoseja 32, Jūrmalā.
Piedzīt no /pers. C/ par labu cietušajam /pers. D/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 1100 EUR, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt pirmās instances tiesai dokumentu par kaitējuma kompensācijas labprātīgu atlīdzināšanu.
Pārējā daļā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.
Atstāt negrozītu /pers. C/ piemēroto drošības līdzekli- dzīvesvietas maiņas paziņošanu.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574. vai 575. pantā norādīto iemeslu dēļ, 10 dienu laikā pēc pilna nolēmuma pieejamības dienas iesniedzot kasācijas sūdzību (kasācijas protestu) Vidzemes apgabaltiesā.
Pilns nolēmums tiks sagatavots un tas būs pieejams Vidzemes apgabaltiesas kancelejā 2019. gada 13. maijā pēc pulksten 15.00.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja E.Driba Tiesnese G.Krieviņa Tiesnesis M.Lapiņš 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs