Vidzemes apgabaltiesa – Civillietas
Lietas arhīva Nr. CA-0053-19/12 ECLI:LV:VAT:2019:0510.C38042316.7.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2019.gada 10.maijā VIDZEMES APGABALTIESAS CIVILLIETU TIESAS KOLĒĢIJA: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Z.Cera, tiesnese G.Krieviņa, tiesnesis D.Lazdiņš, sekretāre S.Ābola-Kalniņa, tulks I.Koļesņikova, piedaloties /pers. E/, zvērinātai advokātei Kristai Milbergai, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Strenču novada domes prasībā pret /pers. E/ par īres līguma laušanu, izlikšanu no dzīvokļa, īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu sakarā ar /pers. E/ apelācijas sūdzību par Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 28.februāra spriedumu.
Aprakstošā daļa [1] Strenču novada dome 2016.gada 15.septembrī cēlusi tiesā prasību pret /pers. E/ (7.-9.lpp.), lūdzot izbeigt īres līgumu ar atbildētāju par dzīvojamo platību /adrese/, Strenču novadā; izlikt atbildētāju un nepilngadīgo personu /pers. F/ no dzīvokļa /adrese A/, Strenču novadā, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt no atbildētājas īres un komunālo maksājumu parādu par laiku līdz 2016.gada 1.septembrim 1447,46 EUR, kā arī valsts nodevu 217,21 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, valsts nodevu par pirmstermiņa īres līguma izbeigšanu un izlikšanu 71,14 EUR, kopā piedzīt 1741,14 EUR, parāda summu iemaksājot prasītājas norēķinu kontā Valsts kasē, konta Nr./konta numurs/.
Prasība pamatota uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6., 10., 12., 28., 28.1 panta pirmās daļas 1.punktu, 28.2 panta pirmās daļas 1., 2.punktu, 44.pantu.
Prasības pieteikums pamatots uz sekojošiem apstākļiem.
Sedas pilsētas dome ar atbildētāju 2002.gada 30.aprīlī noslēgusi dzīvojamās mājas īres līgumu uz nenoteikto laiku par dzīvojamās platības /adrese/, īri, ar kopējo platību 34,8 m2.
Strenču novada dome kā Sedas pilsētas domes saistību tiesību pārņēmēja ar atbildētāju 2013.gada 15.aprīlī noslēgusi pārjaunojuma dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.18 par dzīvojamo telpu /adrese/.
Dzīvojamā telpa pieder Strenču novada pašvaldībai, pašvaldība apsaimnieko savu dzīvojamo fondu un sniedz komunālos pakalpojumus. Atbilstoši noslēgtajam īres līgumam, prasītāja nodrošina atbildētājai tiesības dzīvokli lietot un izmantot pakalpojumus, vienlaicīgi uzstādot pienākumu maksāt par dzīvokļa izmantošanu un saņemtajiem pakalpojumiem.
Atbildētāja neregulāri un nepilnā apmērā norēķinājusies par īri un komunālajiem pakalpojumiem, tādēļ sācis uzkrāties īres un komunālo maksājumu parāds. Atbildētāja 2012.gada 24.jūlijā tikusi brīdināta, deklarētajā dzīves vietas adresē izsniedzot pret parakstu brīdinājuma vēstuli par parādsaistībām.
2012.gada 20.augustā prasītāja ar atbildētāju noslēgusi vienošanos Nr.SCK49/2012 par komunālo pakalpojumu parāda 1074,61 EUR (755,24 Ls) atmaksu. Atbildētāja šo vienošanos nebija pildījusi.
2013.gada 1.septembrī atbildētājas parādsaistības bija 1171,61 EUR (823,41 Ls).
Atbildētājai atkārtoti 2013.gada 14.oktobrī deklarētajā adresē pret parakstu izsniegta brīdinājuma vēstule par parādsaistībām un nu īres līguma izbeigšanu, kuru atbildētāja bija atteikusies parakstīt. Prasītāja brīdinājumā piedāvājusi atbildētājai izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.18 a r 2014.gada 3.janvāri, kā arī slēgt vienošanos par uzkrāto īres un komunālo pakalpojumu parādsaistību samaksu.
Atbildētāja 2013.gada 4.novembrī sniegusi atbildi uz iesniegumu, norādot, ka prasītājas dokuments ir pretrunā ar pašvaldību pienākumiem, uzsverot, ka atbildētāja iekļaujas noteiktā īrnieku kategorijā, kurai tiek nodrošināta pašvaldības palīdzība, jo ir maznodrošināta un dzīvojamā telpā dzīvo kopā ar savu nepilngadīgo dēlu /pers.F/. Atbildētāja arī norādījusi, ka prasītājai ir pienākums sniegt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, nevis no tā izlikt. Atbildētāja atbilstoši savām iespējām maksājot par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par saviem personīgajiem līdzekļiem veikusi dzīvokļa remontu, jo saņemot dzīvokli, tas bijis sliktā stāvoklī.
Atbildētājas parādsaistības pret prasītāju 2014.gada janvāra mēnesī jau bija 1237,28 EUR, kas pārsniedz likumā noteikto trīs mēnešu maksu, 2016.gada 1.septembrī 1448,09 EUR, par pamatpakalpojumiem 1035,73 EUR, par aukstā ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem 40,24 EUR, par atkritumu izvešanu 85,68 EUR, par apkuri 909,81 EUR.
Atbildētājai par komunālajiem pakalpojumiem vidēji mēnesī jāmaksā 93 EUR apkures sezonā un 17 EUR vasaras periodā. [2] Prasītāja 2017.gada 2.maijā tiesā iesniegusi prasības pieteikuma grozījumus (63.lpp.), lūdzot piedzīt no atbildētājas īres un komunālo maksājumu parādu par dzīvojamo platību 1472,02 EUR, valsts nodevu 304,81 EUR, kas sastāv no sākotnējās prasības celšanas 217,21 EUR apmērā un 87,60 EUR par parādsaistību summas grozījumiem, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, valsts nodevu par izlikšanu 71,14 EUR, valsts nodevu par pirmstermiņa īres līguma izbeigšanu un izlikšanu 71,14 EUR, kopā 1852,69 EUR.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs Prasības pieteikuma grozījumi pamatoti uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6., 12., 44.pantu.
Norādīts, ka atbildētāja ir daļēji samaksājusi parādsaistības 560 EUR apmērā. Atbildētāja 2016.gada oktobra, novembra mēnesī iemaksājusi 40,00 EUR un 520 EUR atbildētāja iemaksājusi 2017.gada janvāra, februāra, marta un aprīļa mēnesī.
Līdz 2017.gada 11.maijam kopējās parādsaistības palielinājušās, jo atbildētāja vispār nav veikusi ikmēneša maksājumus, kas, iespējams, liecina, ka atbildētāja nespēs turpmāk regulāri norēķināties par komunāliem pakalpojumiem.
Atbildētājas kopējās parādsaistības pieaugušas par 584,58 EUR. [3] Prasītāja 2018.gada 1.februārī tiesā iesniegusi prasības pieteikuma grozījumus (83.lpp.), lūdzot piedzīt no atbildētājas īres un komunālo maksājumu parādu par dzīvojamo platību /adrese/, 1234,09 EUR par laiku līdz 2018.gada 1.janvārim, valsts nodevu 333,12 EUR, kas sastāv no sākotnējās prasības celšanas 217,21 EUR apmērā, 87,60 EUR par 02.05.2017.grozījumiem un 28,31 EUR par 25.01.2018.grozījumiem, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, valsts nodevu par izlikšanu 71,14 EUR, valsts nodevu par pirmstermiņa īres līguma izbeigšanu un izlikšanu 71,14 EUR, kopā par valsts nodevām 480,01 EUR, kopsummā par prasību 1714,19 EUR.
Prasības pieteikuma grozījumi pamatoti uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6., 12., 44.pantu.
Norādīts, ka atbildētāja laika periodā no 2017.gada 1.maija līdz 2018.gada 1.janvārim ir veikusi iemaksu 665,32 EUR apmērā, no kā izriet, ka nesamaksātās prasības summa uz 2017.gada 1.aprīli ir 806,72 EUR.
Laika posmā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 1.janvārim parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem palielinājies par 427,37 EUR, tādējādi kopējais parāds ir 1234,09 EUR. [4] Atbildētāja /pers.E/par prasību iesniegusi rakstveida paskaidrojumus (29.-31.lpp.,41.-42.lpp.), norādot, ka prasību neatzīst. [5] Ar Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 28.februāra spriedumu prasība apmierināta pilnībā.
Tiesa izbeigusi līgumu par dzīvojamo telpu īri un pakalpojumiem Nr.18, kas noslēgts 2013.gada 15.aprīlī par dzīvokli Nr.14, /adrese/; izlikusi atbildētāju un nepilngadīgo bērnu /pers. F/ kopā ar visām viņiem piederošajām mantām no dzīvokļa Nr.14, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzinusi no atbildētājas par labu prasītājai īres un komunālo maksājumu parādu par dzīvokli Nr.14, /adrese/, par laiku līdz 2018.gada 1.janvārim 892,83 EUR, tiesas izdevumus 408,96 EUR, kopā 1301,79 EUR; noteikusi tiesības prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas; atbrīvojusi atbildētāju no ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas 3,42 EUR un izdevumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību samaksas valsts ienākumos; izbeigusi tiesvedību daļā par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu 1566,58 EUR.
Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.
Prasība ar tās grozījumiem bija celta par parāda 2459,41 EUR piedziņu par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.janvārim. Tiesvedības laikā atbildētāja samaksājusi par īri un pakalpojumiem 1566,58 EUR, tādējādi palikusi neatmaksātā summa 892,83 EUR, ko tiesa piedzinusi no atbildētājas prasītājas labā.
Prasītāja ievērojusi likumā noteikto termiņu brīdinājuma par tiesvedības uzsākšanu īres līguma izbeigšanai un izlikšanai no dzīvojamām telpām izsniegšanai atbildētājai, jo prasītāja atbildētājai pret parakstu to bija izsniegusi 2012.gada 30.jūlijā, bet prasība tiesā tika iesniegta 2016.gada 15.septembrī.
Tā kā pēc brīdinājumu saņemšanas atbildētāja parādu nebija samaksājusi, prasība par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām celta pamatoti.
Atbildētāja vairāk kā trīs mēnešus nebija maksājusi par īri un pamatpakalpojumiem, jo piedzenamā parāda summa ir 892,83 EUR, bet trīs mēnešu īres un pamatpakalpojumu parāda summa - 254,16 EUR.
Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmās daļa 1. un 2.punktu ir bijis pamats īres tiesisko attiecību izbeigšanai ar atbildētāju, viņas un nepilngadīgā bērna izlikšanai no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.
Tiesa izbeigusi tiesvedību daļā par 1566,58 EUR piedziņu, jo prasītāja šajā daļā no prasības atteikusies.
Tiesvedības laikā atbildētāja bija samaksājusi daļu parāda, tomēr tiesa no atbildētājas prasītājas labā piedzinusi valsts nodevu no kopējās prasības summas 2459,41 EUR, tas ir 333,12 EUR un valsts nodevu par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām 71,14 EUR, kopā 404,26 EUR, kā arī tiesa no atbildētājas prasītājas labā piedzinusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā, kopā 408,96 EUR.
Spriedumā norādīts, ka tiesvedības laikā tiesas dokumentu nosūtīšanai kopā izlietoti 8,12 EUR, no tiem 4,70 EUR bija iemaksājusi prasītāja. Pārējā summa 3,42 EUR bija izlietota no valsts līdzekļiem.
Tiesa, ievērojot atbildētājas trūcīgo mantisko stāvokli un to, ka atbildētājas apgādībā ir nepilngadīgs bērns, atbrīvojusi atbildētāju no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Šādu pašu apsvērumu dēļ tiesa atbildētāju atbrīvojusi no samaksas par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ko atbildētāja bija saņēmusi. [6] Atbildētāja /pers.E/par spriedumu iesniegusi apelācijas sūdzību (114.-115.lpp.), lūdzot izskatīt apelācijas sūdzību pēc būtības un noraidīt prasītājas prasību pilnībā.
Apelācijas sūdzībā norādīts uz šādiem argumentiem.
Tiesa nebija ņēmusi vērā, ka līdz sprieduma pasludināšanai atbildētāja bija samaksājusi visu īres un komunālo maksājumu parādu. Tiesa nepamatoti apmierinājusi prasību daļā par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu 892,83 EUR apmērā, jo jau 2018.gada 20.februārī viss parāds tika nomaksāts.
Atbildētājai uz šo brīdi nav īres un komunālo maksājumu parāda, tad nav arī tiesiska pamata izbeigt ar atbildētāju dzīvojamo telpu īres līgumu. Nav tāda pamata arī tāpēc, ka atbildētāja kopā ar savu nepilngadīgo bērnu ar pašvaldības lēmumu ir atzīta par trūcīgu/maznodrošinātu ģimeni, kurai saskaņā ar likumu pienākas pašvaldības sociālā palīdzība. Īres un komunālo maksājumu parāds bija izveidojies tikai tāpēc, ka šādu palīdzību atbildētājai prasītāja ilgstoši nesniedza, lai gan tā pienācās.
Prasītāja lietā nebija iesniegusi pierādījumus, ka atbildētāja ir uzņemta sociālo dzīvokļu rindā. Lietā netika iegūti pierādījumi, ka izlikšanas gadījumā nebūs pārkāptas atbildētājas un viņas bērna /pers. F/ kā trūcīgu personu tiesības uz dzīvesvietu un pašvaldības 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs atbalstu.
Atbildētāja spriedumu uzskata par nelikumīgu arī tā iemesla dēļ, ka tiesa spriedumā vispār nebija vērtējusi atbildētājas tiesības uz dzīvesvietu kā tādu.
Sprieduma nolemjošajai daļai bija jāsatur nolēmums, ka sprieduma izpilde atliekama līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs trūcīgai personai atbildētājai ar /pers. F/ citu dzīvojamo telpu.
Tiesa rezolutīvajā daļā bija pieņēmusi nolēmumu, kas atšķiras no tiesas secinātā motīvu daļā. Tiesa motīvu daļas priekšpēdējā rindkopā bija nonākusi pie secinājuma, ka atbildētāja trūcības dēļ un tādēļ, ka viņas apgādībā ir nepilngadīgs bērns, ir pilnībā atbrīvojama no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Tomēr tiesa rezolutīvajā daļā bija nolēmusi piedzīt no atbildētājas tiesas izdevumus 408,96 EUR apmērā. Atbildētāja norādījusi, ka nav pieļaujams, ka tiesas sprieduma motīvu daļa būtu pretrunā ar tiesas sprieduma rezolutīvo daļu, jo tādejādi nevar saprast kādu motīvu un argumentu dēļ tiesa ir pieņēmusi konkrētu spriedumu. [7] Tiesas sēdē atbildētāja /pers. E/ apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem argumentiem un apsvērumiem, prasību neatzina. Paskaidroja, ka pašvaldība nav maksājusi atbildētājai pienākošos iztikas minimumu, ka uzturlīdzekļi bērnam ir viņas vienīgie ienākumi. [8] Tiesā 2019.gada 31.janvārī saņemts prasītājas Strenču novada domes iesniegums, kurā norādīts, ka tā prasību neatsauc, bet prasību daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa pret atbildētāju neuztur, jo īres un komunālo pakalpojumu parāds samaksāts pēc tiesas procesa. Prasītāja uztur spēkā prasījumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu no atbildētājas 408,96 EUR apmērā.
Prasītāja lūdz tiesu izskatīt lietu bez pilnvarotā pārstāvja piedalīšanās (160.lpp.).
Tiesa uzskata, ka lieta izskatāma bez prasītājas pārstāves piedalīšanās, ņemot vērā, ka par tiesas sēdi prasītājai zināms, ievērojot, ka prasītājas neierašanās uz tiesas sēdi dēļ, lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā atlikta jau divas reizes.
Motīvu daļa [9] Tiesa, uzklausījusi atbildētājas /pers. E/ paskaidroto, zvērinātas advokātes Kristas Milbergas viedokli, iepazinusies ar lietas materiāliem, prasītājas Strenču novada domes paskaidroto un iesniegumiem par daļēju atteikšanos no prasības, atzīst, ka ir izbeidzama tiesvedība prasības daļā par atbildētājas izlikšanu no dzīvojamās platības, bet prasība daļā par parāda piedziņu ir noraidāma. [10] Civilprocesa likuma 203.panta otrā daļa noteic, ka gadījumā, ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai. Tā kā puses nav pārsūdzējušas Vidzemes rajona tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesa izbeigusi tiesvedību daļā par īres un komunālo maksājumu parāda 1566,58 EUR piedziņu, spriedums šajā daļā stājies likumīgā spēkā un tiesa apelācijas kārtībā šo prasījumu neskata. [11] Civilprocesa likuma 440.pants noteic, ka apelācijas instances tiesa izbeidz tiesvedību gadījumos un kārtībā, kāda noteikta šā likuma 24., 25. vai 26.nodaļā.
Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punktā paredzēta prasītāja tiesība atteikties no iesniegtās prasības.
Civilprocesa likuma 223.pants noteic tiesvedības izbeigšanas pamatus. Šī panta ceturtajā daļā norādīts prasības izbeigšanas pamats, ja prasītājs atteicies no prasības. Strenču novada dome savos atkārtoti nosūtītajos iesniegumos tiesai (146., 160.lpp.) ir paziņojusi, ka neuztur prasību daļā par īres līguma izbeigšanu un atbildētājas izlikšanu no dzīvokļa, jo atbildētāja īres un komunālo pakalpojuma parādu 892,83 EUR apmērā par laika periodu līdz 2018.gada 1.janvārim ir samaksājusi.
Tiesa šajā gadījumā konstatē prasītājas atteikšanos no celtās prasības skaidri norādītajā daļā, kas nepārprotami pausta prasītājas pilnvarotas personas, kura tiesīga parakstīt atsaukumu - domes priekšsēdētāja /pers. I/ parakstītā iesniegumā tiesai. Tiesa nevar skatīt prasību, kura netiek uzturēta, no kuras prasītājs ir atteicies. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu šķērslis tiesvedības izbeigšanai lietā. Līdz ar to tiesai ir pamats izbeigt tiesvedību civillietā prasības daļā par īres līguma izbeigšanu ar /pers. E/ un par /pers.
E/ un viņas nepilngadīgā bērna /pers. F/ izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Izbeidzot tiesvedību šajā prasības daļā, tiesa nevērtē tos argumentus, kas apelācijas sūdzībā saistīti ar prasījumu par īres līguma izbeigšanas - pašvaldības sociālās palīdzības nesaņemšanu, citas dzīvojamās platības neierādīšanu. [12] Tā kā prasītāja neatsauc prasību celtajā daļā par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu, ko apmierinājusi pirmās instances tiesa, piedzenot no /pers. E/ īres un komunālo maksājumu parādu par laiku līdz 2018.gada 1.janvārim 892,83 EUR, tātad prasītāja apelācijas instancē prasību šajā daļā uztur, tiesai šis prasījums ir jāskata apelācijas kārtībā.
Tiesa arī konstatē, ka 2018.gada 5.decembra tiesas sēdē prasītājas pārstāve uzturēja visu prasību (142.lpp.), 2019.gada 30.janvāra iesniegumā tiesai (146.lpp.) prasītāja norādījusi, ka neuztur prasību tikai daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa. Uz tiesas rakstveida norādījumu precizēt iesniegumu, prasītāja 2019.gada 18.februāra iesniegumā tiesai paskaidrojusi, ka prasību neatsauc, tikai neuztur to daļā par īres līguma laušanu un izlikšanu no dzīvokļa.
Līdz ar to tiesa nevar izbeigt tiesvedību visā prasības daļā, proti, tā jāskata daļā, kurā tā netiek atsaukta, Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkta kārtībā pusei skaidri nepaužot atteikšanos no prasības, līdz ar to tiek uzturēta, proti, par īres un komunālo maksājumu parāda 892,83 EUR par periodu līdz 2018.gada 1.janvārim piedziņu.
Tā kā prasītāja pārstāve uz tiesas sēdi atkārtoti neieradās, tiesai arī nebija iespējams tiesas sēdē precizēt prasītājas viedokli, izskaidrojot puses procesuālo darbību tiesiskās sekas. [13] Tiesa lietu skata apelācijas sūdzības robežās, vērtē tajā norādītos apsvērumus, argumentus (Civilprocesa likuma 426.panta pirmā daļa). [14] Nav strīda par faktiem, ka atbildētāja ir prasītājai piederošā dzīvokļa /adrese A/. Strenču novadā, īrniece. Nav arī šaubu, ka strīdus periodā viņa ir lietojusi minēto dzīvokli - dzīvojusi tajā kopā ar savu nepilngadīgo dēlu /pers. F/.
Nav strīda, ka pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 12.panta un pušu 2013.gada 15.aprīļa līguma par dzīvojamo telpu īri un pakalpojumiem 2.punkta nosacījumiem īrniecei ir pienākums līdz katra mēneša 31.datumam samaksāt īres maksu un 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs maksājumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
Nav šaubu un strīda, ka laika periodā, par kuru celta prasība, atbildētāja ir lietojusi dzīvojamo telpu, bet pieļāvusi īres maksas un maksas par pakalpojumiem samaksas kavējumus. [15.1] Tiesa konstatē, ka nav strīda par pirmās instances tiesas piedzītā parāda apmēra pareizību. Tam apelācijas sūdzībā nav iebildusi /pers. E/, neapšaubot parāda apmēra matemātisko un metodoloģisko aprēķinu. Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu nav iesniegusi Strenču novada dome. [15.2] Taču atbildētāja norādījusi, ka jau 2018.gada 20.februārī, tas ir pēc pirmās instances tiesas sēdes, kas notika 2018.gada 15.februārī, un pirms sprieduma pasludināšanas 2018.gada 28.februārī īres un komunālo maksājumu parādu 892,83 EUR viņa ir samaksājusi, ko apliecina arī pievienotais kopsavilkums par maksājumiem un Strenču novada domes rēķins Nr.20180 D-14-14.
Šo parāda samaksas faktu apstiprinājusi arī prasītāja, 2019.gada 30.janvāra iesniegumā norādot, ka parāds 892,83 EUR jeb pirmās instances tiesas piedzītā apmērā par laika periodu līdz 2018.gada 1.janvārim ir samaksāts, 2019.gada 18.februāra iesniegumā apstiprinot, ka īres un komunālo maksājumu parāds samaksāts pēc tiesas procesa. [15.3] Lai gan nav pamatoti iebildumi apelācijas sūdzībā, ka pirmās instances tiesai bija jāatjauno tiesvedība lietā, jo pēc tiesas sēdes un pirms sprieduma pasludināšanas atbildētāja parādu samaksājusi, tiesa, skatot lietu apelācijas kārtībā pēc būtības (Civilprocesa likuma 426.pants), prasību nevar apmierināt, piedzenot parādu, ko labprātīgi jau pirms apelācijas sūdzības iesniegšanas ir samaksājusi atbildētāja. Šāds spriedums būtu netaisnīgs un nepareizs, liekot atbildētājai atkārtoti maksāt to pašu īres un komunālo maksājumu parādu par to pašu periodu. [15.4] Šādas situācijas risinājumam, kad atbildētājs labprātīgi apmierina celto prasību tiesvedības gaitā, Civilprocesa likumā ir paredzēts mehānisms, proti, prasības neuzturēšana jeb atsaukšana, jeb atteikšanās no prasības, kas paredzēta Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktā, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 440.panta nosacījumiem iespējama arī apelācijas instances tiesā, kad tiesa sekojoši izbeidz tiesvedību lietā. Taču, tā kā prasītāja, neraugoties uz apstākļiem, kad vairs nav pamata prasību uzturēt, jo tā ir apmierināta, parāds ir samaksāts tiesvedības gaitā, tomēr prasību neatsauc, tiesai prasība ir jāskata pēc būtības, tiesa pati pēc savas iniciatīvas nevar izbeigt tiesvedību lietā un, pastāvot noskaidrotajiem apstākļiem, tiesai šāda prasība ir jānoraida. [15.5] Pirmās instances tiesa pamatoti apmierinājusi prasību par parāda piedziņu, taisot pareizu spriedumu lietā, taču apelācijas instances tiesai ir jātaisa pretējs spriedums, ņemot vērā lietā noskaidrotos, mainījušos apstākļus, ka prasītāja, kuras prasība pēc lietas izskatīšanas pirmās instances tiesā ir labprātīgi apmierināta, to tomēr uztur un neatsauc. [16] Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta nosacījumiem tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasības daļai.
Tā kā prasība daļā par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu tiek noraidīta, valsts nodeva par šo prasības daļu, no kuras samaksas bija atbrīvota atbildētāja, iesniedzot apelācijas sūdzību, 133,92 EUR apmērā, piedzenama no prasītājas.
No prasītājas valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu apelācijas instancē saistītie izdevumi 1,12 EUR. [17] Civilprocesa likuma 44.1 pants noteic, ka izdevumus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesa, taisot nolēmumu, piedzen atbilstoši šā likuma 42.pantā minētajiem nosacījumiem.
Ņemot vērā šo nosacījumu, no prasītājas, kuras bez pamata uzturēto prasību apelācijas instances tiesa noraida, valsts labā piedzenami izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību apelācijas instances tiesā par četrām juridiskās palīdzības stundām jeb 140 EUR apmērā.
Tiesa arī norāda, ka šajā gadījumā, kad prasītāja uzturēja celto prasību par parāda piedziņu, nav piemērojami Civilprocesa likuma 42.panta otrās daļas nosacījumi par tiesas izdevumu piedziņu no atbildētāja, kad prasītājs neuztur prasījumus, ko atbildētājs pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. [18] Taču, tā kā prasība pirmās instances tiesā bija celta pamatoti, tā daļā, kurā tiesa izbeidza tiesvedību, jo prasītāja prasību neuzturēja, tā kā atbildētāja šo parāda summu bija labprātīgi samaksājusi tiesas procesa gaitā, iepriekšminētie Civilprocesa likuma 42.panta otrās daļas nosacījumi piemērojami attiecībā uz šo pamatoti celtās prasības daļu un no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesāšanās izdevumi pirmās instances tiesā - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, ko samaksājusi prasītāja 4,70 EUR un valsts nodeva proporcionāli summai, no kuras piedziņas atteikusies prasītāja - 212,20 EUR jeb 63,70 procenti no prasītājas maksātās valsts nodevas par parāda piedziņu jeb proporcionāla apmēra tam, kādā izbeigta tiesvedība lietā. [19] Attiecībā uz atbildētāju nav piemērojami Civilprocesa likuma nosacījumi par atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas valsts labā, jo likums neparedz iespēju atbrīvot atbildētāju no tiesas izdevumu samaksas otras puses labā puses mantiskā stāvokļa dēļ.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-192. pantu, 223.panta 4.punktu, 224., 225., 432., 434., 440.pantu, tiesa N O S P R I E D A: izbeigt tiesvedību civillietā Strenču novada domes prasībā pret /pers. E/ par dzīvokļa /adrese A/, Strenču novadā, īres līguma izbeigšanu un /pers. E/ un /pers. F/ izlikšanu no dzīvokļa.
Noraidīt Strenču novada domes prasību pret /pers. E/ par īres un komunālo pakalpojumu parāda 892,83 EUR par laika periodu līdz 2018.gada 1.janvārim piedziņu.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu Strenču novada domei, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesas izdevumus 216,90 EUR, samaksu veicot norēķinu kontā Valsts kasē, konta Nr./konta numurs/.
Piedzīt no Strenču novada domes, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij valsts nodevu 133,92 EUR, samaksu veicot, norādīt saņēmēju: Valsts kase, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta Nr./konta numurs/, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, un norādīt datus personas vai lietas identificēšanai.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs Piedzīt no Strenču novada domes, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,12 EUR, samaksu veicot, norādīt saņēmēju: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta Nr./konta numurs/, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, un norādīt datus personas vai lietas identificēšanai.
Piedzīt no Strenču novada domes, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij izdevumus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību 140 EUR, samaksu veicot, norādīt saņēmēju: Valsts kase, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta Nr./konta numurs/, BIC kods TRELLV22, un norādīt datus personas vai lietas identificēšanai.
Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā Civilprocesa likuma 451., 452.pantā minētajos gadījumos, iesniedzot kasācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Z.Cera Tiesnese G.Krieviņa Tiesnesis D.Lazdiņš 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs