Zemgales rajona tiesa – Civillietas
Lietas arhīva Nr. C-1662-19/21 ECLI:LV:ZRT:2019:0417.C29365518.5.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Bauskā, 2019.gada 17.aprīlī Zemgales rajona tiesa tiesnese I.Andžāne 2019.gada 17.aprīlī izskatīja rakstveida procesā civillietu ERGO Insurance SE Latvijas filiāles vienkāršotās procedūras prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa [ 1 ] ERGO Insurance SE Latvijas filiāle (turpmāk – prasītājs) cēlusi tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 21.jūnijā /adrese/, saliets /pers. B/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis Nr.55 (turpmāk – dzīvoklis).
2016.gada 5.jūlijā atbildētājs sastādījis aktu par konstatētajiem bojājumiem, kurā konstatēts, ka “Dzīvokļa īpašuma saliešanas iemesls bija dabas apstākļu dēļ, pastiprinātu lietus nokrišņu laikā lietus ūdens kanalizācijas tīklu savienojuma vietā atvienojās lietus kanalizācijas caurules posms, kā rezultātā dzīvokļa īpašumam tika nodarīti kosmētiska rakstura bojājumi”. Prasītājs 2016.gada 21.jūlijā nosūtījis atbildētājam lūgumu par akta kopijas nosūtīšanu, bet atbildētājs atteicies izsniegt minēto dokumentu, norādot, ka nav vainojams zaudējumu nodarīšanā.
Kopējais dzīvoklim noplūdes rezultātā nodarīto zaudējumu apjoms, saskaņā prasītāja atlīdzības nodaļas speciālista sastādīto tāmi ir 878,13 euro.
Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma, apdrošināšanas polises Nr., noteikumiem, prasītājs izmaksājis /pers. B/ apdrošināšanas atlīdzību 779,13 euro apmērā par lietus ūdens kanalizācijas sistēmas bojājuma rezultātā nodarīto kaitējumu dzīvoklim.
Atbildētājs, kā dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldnieks, ir atbildīgs par mājas kopīpašumā esošo daļu un kopējo inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu. Ņemot vērā atbildētāja sastādīto aktu par konstatētajiem bojājumiem, ka ūdens noplūde notikusi sakarā ar lietus ūdens kanalizācijas caurules atvienošanos, kas ir daļa no mājas kopējām inženierkomunikācijām, atbildētājs ir pilnībā atbildīgs par notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.
Saskaņā ar apdrošināšanas polises nosacījumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas ņēmējam jāuzņemas pašrisks 99 euro apmērā. Apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta personīgi, prasītājam nav zināms vai dzīvokļa remontu apdrošinājuma ņēmējs ir veicis. Prasītājs uztur prasību 779,13 euro apmērā, kas veidojas no remontdarbu tāmē norādītajām tiešajām izmaksām bez PVN, atskaitot pašrisku.
Prasītājs 2017.gada 8.martā nosūtījis vēstuli uz atbildētāja juridisko adresi, prasot regresa kārtībā atlīdzināt zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 779,13 euro apmērā, norādot, ka prasītājs savu interešu aizstāvībai vērsīsies tiesā.
Atbildētājs savā 2017.gada 19.aprīļa atbildē norādījis, ka prasītājs nav pierādījis atbildētāja vainu (atbildību) dzīvokļa saliešanā.
Atbildētājs nav pienācīgi veicis normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, sekojis tā apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās mājas komunikāciju tehniskajam stāvoklim, kas rezultātā novedis pie dzīvokļa iekštelpu bojājumiem, tādējādi nodarot zaudējumus trešās personas mantai.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1770., 1773., 1775. un 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d)apakšpunktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.907 un Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014.
Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja zaudējumus 779,13 euro, tiesāšanās izdevumus un lūdzis noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja 6% no nenomaksātās parāda summas. Prasītājs nav lūdzis uzklausīšanu tiesas sēdē. [ 2 ] Atbildētājs sniedzis paskaidrojumu par iesniegto prasību, norādījis, ka atbildētāja pārvaldīšanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/. Līdz ar to, saskaņā ar 2016.gada 8.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, pirms tam 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu un ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, atbildētājs īsteno savas tiesības un pienākumus pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, kā arī mājas kopīpašumā esošās daļas, un veic mājas kopīpašumā esošo daļu un kopējo inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī brīdina dzīvokļu īpašniekus par avārijas situācijas likvidēšanu, ja tāda ir notikusi.
Atbildētājs kā dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldnieks norāda, ka savas atbildības un pilnvaru robežās, vienmēr veicis, un veic māju tehniskā stāvokļa apsekošanu un laicīgi veic nepieciešamos darbus atbilstoši mājas kopības pieņemtajiem lēmumiem.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” speciālisti, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka 2016.gada 5.jūlija pieteikumu veikuši dzīvokļa īpašuma apsekošanu, par ko 2016.gada 8.jūlijā sagatavots akts par konstatētajiem bojājumiem Nr.13-8/28092 (turpmāk – akts). Aktā norādīts, ka dzīvokļa īpašuma saliešanas iemesls bija dabas apstākļu dēļ, pastiprinātu lietus nokrišņu laikā lietus ūdens kanalizācijas tīklu savienojuma vietā atvienojās lietus ūdens kanalizācijas caurules posms, kā rezultātā dzīvokļa īpašumam Nr.55 nodarīti kosmētiska rakstura bojājumi.
Konkrētajā gadījumā nepastāv strīds, ka dzīvokļa īpašuma Nr.55 appludināšana notikusi lietus ūdens kanalizācijas tīklu bojājuma rezultātā, kā arī par to, ka prasītājs izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību dzīvokļa īpašniekam 779,13 euro apmērā.
Atbildētājs nepiekrīt, ka lietus ūdens kanalizācijas tīklu bojājums, kā rezultātā prasītājam radušies zaudējumi, radies atbildētāja bezdarbības rezultātā. Atbildētājs regulāri dzīvojamā mājā /adrese/, veic inženierkomunikāciju pārbaudi, saskaņā ar spēkā esošajiem reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
Atbildētāja ieskatā, nav pamata piedzīt no atbildētāja zaudējumus, kas radušies saistībā ar dzīvokļa īpašuma appludināšanu, jo atbildētāja rīcībā nav konstatējami zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi.
Dzīvokļa īpašuma saliešanas iemesls bija dabas apstākļu dēļ, kas ir nepārvarama vara (force majeure). Atbildētājs nevarēja paredzēt, ka dabas apstākļu rezultātā tiks nodarīti zaudējumi dzīvokļa īpašniekam, līdz ar to zaudējumi radušies nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās gadījumā, atbildētājs nevar būt atbildīgs par šiem zaudējumiem.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Prasītājs nav iesniedzis tiesā nedz līgumu par remontdarbu veikšanu, nedz arī dokumentus, kas apliecina maksājumus par veiktajiem remontdarbiem un iegādātajiem materiāliem.
Lietā nav pierādījumi, ka dzīvoklis pēc negadījuma ir remontēts, līdz ar to, nav iespējams konstatēt izmaksas tāmē norādītajā apmērā.
Atbildētājs norādījis, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē, kā pamatojumu norādot, ka mutvārdu process nepieciešams, jo starp pusēm pastāv strīds. [ 3 ] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26panta pirmo daļu, izvērtējot atbildētāja norādīto pamatojumu lūgumam par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa nekonstatēja apstākļus, lai lietu iztiesātu mutvārdu procesā. Strīda pastāvēšana starp pusēm nav pamats lietas skatīšanai mutvārdu procesā, atbildētājs iebildumus pret prasību izteicis rakstveida paskaidrojumā. [ 4 ] 2019.gada 17.aprīlī civillietā sastādīts saīsināts spriedums. 2019.gada 23.aprīlī atbildētājs iesniedzis sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Motīvu daļa [ 5 ] Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība apmierināma. [ 6 ] Ar lietas materiāliem pievienoto Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polisi Nr./numurs/ apstiprinās, ka starp prasītāju, kā apdrošinātāju, un /pers. B/, kā apdrošinājuma ņēmēju, noslēgts īpašuma apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru apdrošināts dzīvoklis Nr./adrese/ un mantas kopums.
Apdrošināšanas līguma darbības laiks no 2015.gada 20.septembra līdz 2016.gada 19.septembrim (11.-13.lietas lapas). [ 7 ] Lietā nav strīds, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā 2016.gada 21.jūnijā /adrese/ saliets /pers. B/ piederošais dzīvoklis Nr.55, kā rezultātā radušies zaudējumi. [ 8 ] Lietā nav strīds, ka prasītājs, atskaitot apdrošināšanas līgumā paredzēto pašrisku, izmaksājis /pers. B/ zaudējumu atlīdzību 779,13 euro, kas apstiprinās ar 2016.gada 18.jūlija maksājuma uzdevumu Nr.3-132045 (27.lietas lapa). [ 9 ] Prasītājs saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” (redakcijā līdz 2018.gada 31.maijam) 40.panta pirmo daļu prasa piedzīt apdrošināšanas gadījumā izmaksāto atlīdzību kā zaudējumus no dzīvojamās mājas pārvaldītāja.
Civillikuma 1770.pantā noteikts, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.
Civillikuma 1772. pantā noteikts, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa gaidāmās peļņas atrāvums.
Civillikuma 1775.pantā noteikts, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. [ 10 ] Lietā nav strīds, ka atbildētāja pārvaldīšanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantā paredzēts, ka sniegto pārvaldīšanas pakalpojumu saturam un kvalitātei jānodrošina pārvaldāmās dzīvojamās mājas lietošanas īpašību ( kvalitātes) saglabāšana visā tās ekspluatācijas laikā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punktā paredzētas obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības – dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, dzīvojamās mājas, tajā esošos iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.
2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” (turpmāk – noteikumi Nr.907) 6.punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko apkopi, vizuālo apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.
Noteikumu Nr.907 2.punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos, 3.punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā pārbaudē.
Pārbaudes faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.
Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d)apakšpunktā, kā arī noteikumu Nr.907 6.punktā, 11.punktā, 13.punktā noteiktajam, atbildētājam, kā dzīvojamās mājas pārvaldniekam bija jāveic inženierkomunikāciju, tai skaitā, ūdensnoteku sistēmas vizuālā pārbaude. [ 11 ] Lietā ir strīds, vai atbildētājs ir vainīgs zaudējumu nodarīšanā.
Izskatāmajā strīdā jāvērtē, vai atbildētājs ir pildījis normatīvajos aktos noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumus.
Atbildētājs norādījis, ka savas atbildības un pilnvaru robežās, vienmēr veicis, un veic māju tehniskā stāvokļa apsekošanu, laicīgi veic nepieciešamos darbus atbilstoši mājas kopības pieņemtajiem lēmumiem.
Tiesa noraida atbildētāja iebildumus, ka atbildētājs veic mājas kopīpašumā esošo daļu un kopējo inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī brīdina dzīvokļu īpašniekus par avārijas situācijas likvidēšanu, ja tāda ir notikusi.
Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka būtu informējis dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekus vai dzīvokļu īpašnieku kopību par savlaicīgi konstatētajiem inženierkomunikāciju bojājumiem, ka dzīvokļu īpašnieki būtu pieņēmuši lēmumu atteikties no remontdarbiem, kuru nepieciešamība ir iepriekš konstatēta.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu 2019.gada 10.janvārī informējusi atbildētāju par pierādījumu iesniegšanu atbilstoši 2018.gada 3.jūlijā sniegtajiem iebildumiem pret prasību (53.lietas lapa). Līdz lietas izskatīšanas brīdim atbildētājs nekādus pierādījumus nav iesniedzis.
Tiesa atzina, ka atbildētājs ar pienācīgu rūpību nav veicis inženierkomunikāciju apsekošanu, lai novērstu iespējamo kaitējumu un nepieļautu lietus ūdens kanalizācijas tīkla savienojuma vietas atvienošanos un zaudējumu nodarīšanu, kas apstiprinās ar atbildētāja paskaidrojumā norādīto, ka dzīvokļa īpašuma saliešana notikusi pastiprinātu lietus nokrišņu laikā, ka lietus ūdens kanalizācijas tīklu savienojuma vietā atvienojies lietus ūdens kanalizācijas caurules posms.
Tiesa atzina, ka zaudējumu cēlonis nav nepārvarama vara, jo Latvijas klimata apstākļos pastiprināti lietus nokrišņi nav uzskatāmi par nepārvaramu varu. Lietus nav ārkārtējs notikums, pastiprināts lietus nav dabas katastrofa.
Tiesa atzina, ka atbildētājs nav pildījis Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteikto pienākumu veikt dzīvojamo māju un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi un kārtējo remontu. Zaudējumu rašanās ir tiešā cēloņsakarībā ar atbildētāja bezdarbības rezultātā radušos lietus ūdens novadīšanas sistēmas tehnisko stāvokli.
Prasītājam ir nodarīti zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā.
No lietas materiālos esošās tāmes Nr. redzams, ka /pers. B/ piederošajam dzīvokļa īpašumam /adrese/ nodarīto bojājumu novēršanai nepieciešamo remonta darbu tiešās izmaksas veido 804,64 euro bez PVN (23., 24.lietas lapas).
No atbildētāja sniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem secināms, ka atbildētājs faktiski neapstrīd prasītāja aprēķināto zaudējumu apmēru. Kā argumentu prasības noraidīšanai norādījis, ka lietā nav iesniegti pierādījumi par iegādātajiem materiāliem un remonta veikšanu nopludinātajā dzīvoklī.
Atbildētājs nav iesniedzis savu tāmi. Tiesa vadās no prasītāja sniegtajām ziņām par dzīvokļa nopludināšanas rezultātā radušajiem zaudējumiem.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Turklāt, appludinātā dzīvokļa remonta darbu tāmē iekļautas tiešās remonta izmaksas bez PVN.
Maksājuma uzdevums Nr.3-132045 no 2016.gada 18.jūlija apliecina, ka prasītājs no zaudējumu summas atskaitot apdrošināšanas līgumā paredzēto pašrisku, izmaksājis /pers. B/ 779,13 euro (27.lietas lapa).
Civillikuma 1779.pantā noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Tiesa atzina, ka lietā ir konstatēti visi zaudējumu atlīdzības prasībai nepieciešamie priekšnoteikumi – zaudējumu esamība, atbildētāja prettiesiski vainojama rīcība un cēloniskais sakars starp prettiesisku rīcību un zaudējumiem.
Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs būtu atlīdzinājis prasītājam zaudējumus.
Tiesa atzina, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenami zaudējumi 779,13 euro apmērā. [ 12 ] Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu tiesa norāda [...] prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Saskaņā ar Civillikuma 1759., 1765.pantu prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no parāda summas, kas nav samaksāta. Minētie procenti netiek aprēķināti par to pašu periodu, par kuru tiesā celta un izspriesta prasība, bet gan tiek rēķināti par periodu pēc sprieduma taisīšanas un to apmērs ir tiešā veidā atkarīgs no tā, kādā termiņā atbildētājs izpilda spriedumu.
Tiesa atzina, ka apmierināma prasība daļā par prasītāja tiesībām saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no piedzītā parāda par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai). [ 13 ] Civilprocesa likuma 33.pantā noteikts, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir: ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
CPL 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. [...].
Tiesa atzina, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenama samaksātā valsts nodeva 116,87 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro, kopā 120,17 euro.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz CPL 33., 34., 39., 41., 56., 74., 189., 193., 199., 204.1, 250.25pantu, tiesa no s pri e da :
Prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu ERGO Insurance SE Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40103599913, zaudējumus 779,13 euro, tiesas izdevumus 120,17 euro, kopā 899,30 euro (astoņi simti deviņdesmit deviņi eiro un 30 centi), nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Samaksa veicama: kontā Nr.LV16HABA0551013265255, AS “Swedbank”.
Atzīt ERGO Insurance SE Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40103599913, tiesības saņemt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās zaudējumu pamatsummas par laika periodu no sprieduma labprātīgas izpildes beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kartībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2019.gada 17.maija, Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.
Tiesnese 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs I.Andžāne