Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Zemgales rajona tiesa – Krimināllietas

Lietas arhīva Nr. K73-0520-19/39 ECLI:LV:ZRT:2019:0429.11310003618.6.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Ogrē 2019.gada 29.aprīlī Zemgales rajona tiesa, tiesnese Zeltīte Kusiņa, piedaloties prokuroram Tomam Kalniņam un aizstāvei Mārītei Kozlovskai, izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un 253.2panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

Aprakstošā daļa /pers. A/, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, neatļauti lietoja psihotropo vielu. /pers. A/, būdams sodīts ar 2017.gada 31.maija lēmumu par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta pirmajā daļā, un vienlaikus rakstveidā brīdināts par kriminālatbildību, ja viņš gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas neatļauti iegādāsies vai glabās narkotiskās vai psihotropās vielas nelielā apmērā, vai neatļauti lietos narkotiskās vai psihotropās vielas, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā, bet ne vēlāk kā 2018.gada 15.janvārī, neatļauti lietoja psihotropo vielu – buprenorfīnu – un 2018.gada 15.janvārī plkst.21.50 /pers. A/, kurš atradās psihotropo vielu reibumā, Ogrē, Mālkalnes prospektā 30, aizturēja policijas darbinieki.

Ar tādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa [2] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu atzina pilnīgi izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas, tas ir, atzina apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus un to juridisko kvalifikāciju.

Apsūdzētais izdarīto nožēloja, lūdza un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, apzinoties viņam izskaidroto pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, proti, spriedums šajā apsūdzībā ir pārsūdzams tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem. [3] Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ attieksmi pret izvirzīto apsūdzību un piekrišanu neveikt pierādījumu pārbaudi, aizstāves M.Kozlovskas un prokurora T.Kalniņa izteiktos viedokļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas nosacījumiem tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā par izvirzīto apsūdzību turpmāk minēto iemeslu dēļ. [3.1] Apsūdzētais pilnīgi atzīst sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā. [3.2] Tiesai, kas ir iepazinusies ar faktiem lietā un ir pārbaudījusi tos, nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu viņam izvirzītās apsūdzības apjomā, t.i., noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas. [3.3] Apsūdzētais piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, apliecinot izpratni par izskaidroto procesuālo būtību un sekām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai. [4] Apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā tiesa atzīst par pilnībā pierādītu. Pamatojoties uz tiesas atzinumu par apsūdzētā vainīgumu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā netiek norādīts. [5] Pirmstiesas procesā doto juridisko vērtējumu, t.i., apsūdzētā /pers. A/ darbību juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas tiesa atzīst par pareizu, konstatējot noziedzīgā nodarījuma sastāvu veidojošo pazīmju nepieciešamo un pietiekamo kopumu. [6] Par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms. [7] Tiesas izvērtētais soda noteikšanā.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi un Krimināllikuma 46.panta nosacījumus, kuru ietvaros soda veida noteikšanā tiesa vērtē izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, bet soda mēra noteikšanā tiesa vērtē apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām. [7.1] Noziedzīgā nodarījuma rakstura novērtējums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas tiek klasificēts kā kriminālpārkāpums.

Ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju, kriminālpārkāpums ir noziedzīgs nodarījums ar viszemāko sabiedrisko interešu apdraudējuma raksturu. Tomēr, salīdzinot ar citiem kriminālpārkāpumiem, Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētajam kriminālpārkāpumam saskatāms būtiskāks apdraudējuma raksturs, jo šāda veida noziedzīgais nodarījums apdraud apjoma ziņā plašākas intereses, par kādām uzskatāma sabiedriskā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs drošība narkotisko un psihotropo vielu aprites jomā.

Par Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu likums paredz trīs dažāda veida pamatsodus, t.i., alternatīvu iespēju pamatsoda izvēlē. [7.2] Kaitējuma novērtējums.

Ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais apdraudēja sabiedrisko drošību narkotisko un psihotropo vielu aprites jomā, ar savu rīcību veicinot neatļautu vielu apriti un kaitējot savai veselībai. [7.3] Atbildību ietekmējošie apstākļi.

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktā likums paredz atbildību mīkstinošu apstākli, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto. Pēc likuma jēgas šo apstākli par atbildību mīkstinošu var atzīt, ja pastāv visu triju likumā norādīto darbību kopums, bet šajā kriminālprocesā nav konstatēta noziedzīgā nodarījuma izdarītāja pieteikšanās par vainīgu. Tomēr vērā ir ņemams apstāklis, ka apsūdzētais /pers. A/ vaļsirdīgi atzinās izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā un izteica nožēlu par izdarīto. Ievērojot minēto, tiesa uzskata par iespējamu atzīt to kā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo izdarīts nedzēstas sodāmības laikā pēc Ogres rajona prokuratūras prokurora 2017.gada 21.janvāra priekšraksta par sodu (1.sējuma 124.-125.lapa). [7.4] Apsūdzētā personības novērtējums.

Vērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa ņem vērā tiesas izmeklēšanā noskaidrotās ziņas par apsūdzētā personu atbilstoši dokumentiem lietā un paša apsūdzētā sniegto informāciju raksturojošo ziņu pārbaudes gaitā tiesas izmeklēšanā.

Tiesa vērtēja apsūdzētā attieksmi par izdarīto, proti, pausto nožēlu, pozitīvo apņemšanos nākotnē īstenot likumpaklausīgu uzvedību sabiedrībā.

Tāpat tiesa vērtēja apsūdzētā paskaidroto par psihoterapeita apmeklēšanu, kā arī skaidrojumu, ka narkotikas lietojis, jo neredzējis dzīves jēgu. Savukārt, atrodot darbu, kas viņu interesē, pārtraucis narkotiku lietošanu. /pers. A/ strādājis neoficiāli no 2019.gada marta un pēc pārbaudes laika vēlas nodibināt legālas darba tiesiskās attiecības. Darbs saistīts ar presētā gaisa sistēmu uzstādīšanu jeb polipropilēna cauruļu kausēšanu.

Apsūdzētais paskaidroja, ka aizliegtās vielas – buprenorfīnu – lietojis kopš 18 gadu vecuma, jo sadraudzējies ar sliktu kompāniju un vājā rakstura dēļ ļāvies pierunāšanai. Šobrīd vairs neredz jēgu narkotiku lietošanai un neatzīst narkotiku lietošanas atkarību. Pēdējo reizi narkotikas lietojis šā gada sākumā, pirms atradis darbu, kas viņu patiesi interesē, kā arī mainījis dzīvesvietu.

Uz tiesas sēdēm nenācis, jo mainījis dzīvesvietu un nesaņēmis tiesas pavēstes. Apsūdzētais atzīst, ka par dzīvesvietas maiņu neinformēja procesa virzītāju. Uz tiesas dienu apsūdzētā deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir /adrese/.

Tiesas ieskatā apsūdzētā prettiesisko uzvedību veicinošais apstāklis bija narkotisko vielu lietošana, ko atzina apsūdzētais, kā arī legālu darba tiesisko attiecību neesamība (1.sējuma 122.lapa). Vienlaikus secināms, ka narkotisko vielu lietošana kaitējusi apsūdzētā veselībai (3.sējuma 4.lapa).

Vērtējot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka apsūdzētais /pers. A/ iepriekš kriminālprocesa gaitā nav pildījis savus procesuālos pienākumus, neierodoties uz tiesas sēdēm, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, kavējot kriminālprocesa norisi. Šāda procesuālo pienākumu nepildīšana, novilcinot lietas izskatīšanu tiesā, /pers. A/ noslēdzās ar drošības līdzekli – apcietinājums – un viņa izsludināšanu meklēšanā.

Kā negatīvs fakts apsūdzētā personības novērtējumā ir viņa sodāmība 2017.gada 31.janvārī ar Ogres rajona prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, piemērojot piespiedu darbu uz 140 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem (1.sējuma 115.-116.lapa). Piespiedu darbu /pers. A/ izcietis 02.10.2017., papildsods izciests 10.02.2019.

Turklāt šo kriminālpārkāpumu /pers. A/ izdarīja pēc piespiedu darba izciešanas un papildsoda izciešanas laikā.

Tāpat nedzēstas sodāmības laikā /pers. A/ bija izdarījis divus mazāk smagus noziegumus pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un par šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu notika izlīgums iztiesāšanā starp apsūdzēto un abām cietušajām personām. Tādējādi kriminālprocess minētajā daļā izbeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punktu (3.sējuma 23.-26.lapa). Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 380.pantā noteikto iepriekš minētais kriminālprocesa izbeigšanas pamats nav personu reabilitējošs.

Tādējādi tiesas vērtējumā apsūdzētajam ir grūtības ilgtermiņā īstenot likumpaklausību un tas norāda uz recidīva risku /pers. A/. Tiesas ieskatā apsūdzētajam, lai gan pats noliedz, bija ieilgusi problēma ar narkotisko vielu atkarību, kas kaitēja veselībai un traucēja īstenot sabiedrībā pieņemamu uzvedības modeli un respektēt likumpaklausību kā prioritāti.

Izvērtējot personu raksturojošo informāciju, apsūdzētā /pers. A/ personību tiesa vērtē samērā negatīvi, tomēr vienlaikus tiesa atzīst, ka ir konstatējamas pozitīvas tendences, proti, izpratne par aizliegto vielu lietošanas prettiesiskumu un kaitīgumu, tostarp savai veselībai, izpratne par legālas nodarbinātības nozīmi kā priekšnoteikumu un pamatu likumpaklausības īstenošanai, kā arī izpratne par nepieciešamību atteikties no negatīvas draugu ietekmes līdz pat dzīvesvietas maiņai un speciālistu palīdzības izmantošanai.

Apsūdzētais plāno un izteicis vēlmi nodibināt legālas darba tiesiskās attiecības un apgūt darbā nepieciešamās iemaņas, apmeklējot speciāli tam paredzētas apmācības. Tiesas vērtējumā nodarbinātība spēj pildīt personas disciplinēšanas funkciju un veicina sabiedrībā pieņemamas uzvedības un likumpaklausīgas rīcības īstenošanu.

Izvērtējot apsūdzētā sniegto informāciju raksturojošo ziņu pārbaudē, tiesa uzskata, ka atrašanās apcietinājumā šajā kriminālprocesā ir būtiski veicinājusi apsūdzētā izpratni par cēloņu un seku likumsakarībām, proti, mācīties no paša iepriekš pieļautās prettiesiskās uzvedības un tās rezultātā neizbēgami saņemtās krimināltiesiskās represijas, lai gan jāatzīst, ka iepriekš piemērotais piespiedu darbs nesasniedza soda mērķi – atturēt /pers. A/ no jaunu noziegumu izdarīšanas.

Pozitīvi tiesa vērtē to, ka apsūdzētais ir apzinājis savas problēmas un izpratis cēloņu un seku kopsakarības, lai turpmāk nepieļautu likumpārkāpumus. [7.5] Lemjot par soda veidu un mēru apsūdzētajam, tiesa izvērtēja valsts apsūdzības uzturētāja izteikto viedokli tiesas debatēs, ka apsūdzētais /pers. A/ sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi 15 dienām.

Prokurors lūdza ņemt vērā to, ka apsūdzētais ir izvairījies no ierašanās tiesā un gada laikā pēc tam, kad viņam tika piemērots prokurora priekšraksts par sodu, ir izdarījis trīs jaunus noziedzīgus nodarījumus. Prokurora ieskatā nebūs iespējams sasniegt soda mērķi, piemērojot /pers. A/ piespiedu darbu. [7.6] Aizstāve M.Kozlovska soda noteikšanā apsūdzētajam lūdza ņemt vērā viņa veselības stāvokli, kas ir pamats tam, ka izdarīts šis noziedzīgais nodarījums, to, ka viņam šobrīd ir darbavieta, kur strādā pārbaudes laiku, ir dzīves vieta un viņš ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 2.punktu. Aizstāve atsaucās uz Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā noteikto, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem, un akcentēja, ka /pers. A/ ir izdarījis kriminālpārkāpumu.

Aizstāve lūdza ņemt vērā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli, apsūdzētā iztiesāšanā sniegto skaidrojumu tam, kāpēc izdarījis šo noziedzīgu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs nodarījumu, un noteikt viņam pēc iespējas mīkstāku soda veidu, jo prokurora lūgtais soda veids un tā mērs ir pārāk bargs. [7.7] Soda noteikšanā tiesa ņem vērā apsūdzētā piekrišanu neveikt pierādījumu pārbaudi, vērtējot to kā sadarbību Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 2.punkta izpratnē, proti, procesa ātrākas norises veicināšana.

Kriminālprocesa likuma 21.panta pirmā daļa paredz personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, iespēju sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Minētās likuma normas otrā daļa noteic, ka sadarbība var izpausties vienkāršāka procesa veida izvēlē, procesa norises veicināšanā, citu personu izdarītu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.

Tiesas vērtējumā apsūdzētā piekrišanu neveikt pierādījumu pārbaudi par apsūdzību var vērtēt kā personas sadarbību Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 2.punkta izpratnē, t.i., procesa norises veicināšana turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Nenoliedzami, ka krimināltiesisko attiecību noregulējums un procesa norise ir ātrāka, kā arī procesuāli ekonomiskāka, ja lietas iztiesāšanā netiek veikta pierādījumu pārbaude. Tiesa uzskata, ka pierādījumu pārbaudes neizdarīšana nav procesa veids, bet procesuālā kārtība lietas iztiesāšanā, kas padara ātrāku iztiesāšanas procesu un krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

Judikatūrā nostiprināts princips, ka minētā piekrišana neveikt pierādījumu pārbaudi pastiprina un saturiski dziļāku padara tiesas atzīto atbildību mīkstinošo apstākli – vaļsirdīga atzīšanās un izdarītā nožēlošana,– tādējādi piekrišanu neveikt pierādījumu pārbaudi nekādā ziņā nevar vērtēt kā patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli.

Pamatojoties uz minētajiem argumentiem, šo faktu par apsūdzētā piekrišanu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā par apsūdzību tiesa vērtē kā vispārīgu apstākli jeb faktu, kas jāņem vērā soda noteikšanā Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 2.punkta tvērumā. [7.8] Lemjot par soda veidu, tiesa izvērtēja arī Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā noteikto, ka brīvības atņemšanu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro tikai tad, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta soda sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Atbilstoši spriedumā norādītajam tiesas vērtējumam par apsūdzētā personību [7.4] tiesa secināja, ka iepriekš /pers. A/ piemērotais piespiedu darbs nesasniedza soda mērķi, jo neatturēja no šā kriminālpārkāpuma izdarīšanas. [8] Tiesas izraudzītais soda veids un mērs. [8.1] Ievērojot visu iepriekš minēto un izvērtējot procesā iesaistīto personu viedokļus, noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un apsūdzētā personības vērtējumu, kas norādīts iepriekš šajā spriedumā [7], kā arī panta soda sankcijā paredzētos soda veidus par /pers. A/ izdarīto kriminālpārkāpumu, lai sasniegtu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi: aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka šajā kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms sods – īslaicīga brīvības atņemšana. [8.2] Nosakot /pers. A/ soda sankcijas bargāko soda veidu – īslaicīga brīvības atņemšana – par izdarīto kriminālpārkāpumu un ņemot vērā konstatētos atbildību ietekmējošos apstākļus, soda mērs nosakāms mazākā apmērā par prokurora prasīto apmēru, t.i., uz 18 dienām.

Tiesa atzina, ka apsūdzētais ir sadarbojies ar procesa virzītāju Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 2.punkta tvērumā, ko soda veida un mēra pamatojumā kā vērtētu apstākli nebija norādījis valsts apsūdzības uzturētājs.

Turklāt soda mēra noteikšanā tiesa papildus ņem vērā ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli (3.sējuma 4.lapa) un uzskata, ka pilnīgi pietiekami soda mērķa aspektā – sodīt un panākt, lai /pers. A/ un citas personas atturētos no šādu kriminālpārkāpumu izdarīšanas, – būs ar to laiku, kādu apsūdzētais pavadījis apcietinājumā, proti, personai, kura nav iepriekš bijusi izolācijā no sabiedrības un izdarījusi kriminālpārkāpumu. Tiesa uzskata, ka noteiktais soda mērs, kas aprobežojas ar apcietinājumā pavadītā laika apmēru, sekmēs arī noziedzīgu nodarījumu recidīva novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību un sekmēs vainīgās personas resocializāciju.

Tiesas vērtējumā ar izlemto īslaicīgas brīvības atņemšanas apmēru pilnībā īstenojas soda mērķis – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un pakļaut soda piespiedu ietekmei tādā mērā, kas atbilst izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam, jo /pers. A/ ir izpratis aizliegto vielu lietošanas prettiesiskumu, tostarp kaitīgumu savai veselībai, un atbilstoši apsūdzētā paskaidrotajam – pārtraucis to lietošanu, jo pretēju faktu tiesas rīcībā par to nav. [9] Procesuālie izdevumi. [9.1] Šajā kriminālprocesā apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību pirmstiesas procesā (pievienotajā kriminālprocesā, kas izbeigts daļā) un iztiesāšanā īstenoja zvērināta advokāte Mārīte Kozlovska.

Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu samaksas kārtība un apmērs nosakāms atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību” pēc juridiskās palīdzības sniedzēja paziņojuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā (paziņojums).

Darba samaksa par valsts nodrošināto juridisko palīdzību /pers. A/ pirmstiesas procesā un iztiesāšanā kopā ir 470 EUR, pamatojoties uz aizstāves M.Kozlovskas paziņojumiem.

Tiesa nolemj daļēji atbrīvot /pers. A/ no maksas par aizstāves juridisko palīdzību un procesuālos izdevumus 40 EUR apmērā segt no valsts līdzekļiem, t.i., aizstāvja juridiskā palīdzība pēc norīkojuma saskaņā ar procesa virzītāja uzaicinājumu tiesas sēdē 2019.gada 4.aprīlī, kad apsūdzētais nebija ieradies un iepriekš nebija lūdzis nodrošināt aizstāvja piedalīšanos.

Savukārt procesuālo izdevumu daļā, ko veido aizstāves darba samaksa 430 EUR apmērā, tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmajā daļā paredzētos pamatus apsūdzētā atbrīvošanai no maksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību iztiesāšanā, tādējādi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu minētie procesuālie izdevumi 430 EUR apmērā jāpiedzen valsts labā no apsūdzētā /pers. A/.

Procesuālo izdevumu 430 EUR apmērā atlīdzināšanai tiesa noteic /pers. A/ labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. [9.2] Turklāt valsts labā no /pers. A/ piedzenami procesuālie izdevumi 106,98 EUR apmērā par veikto narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanu 2018.gada 15.janvārī.

Arī šo procesuālo izdevumu atlīdzināšanai tiesa noteic /pers. A/ labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. [10] Drošības līdzeklis un soda izciešanā ieskaitāmais laiks. [10.1] Saskaņā ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 4.aprīļa lēmumu /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums – tiesa nolemj atcelt ar sprieduma pasludināšanas dienu un atbrīvot /pers. A/ tiesas zālē 2019.gada 29.aprīlī, atzīstot, ka piespriesto sodu /pers. A/ ir izcietis 2019.gada 29.aprīlī. [10.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda laikā jāieskaita šajā kriminālprocesā apcietinājumā pavadītais laiks no 2017.gada 17.marta līdz 2017.gada 19.martam, kad /pers. A/ bija aizturēts krimināllietā Nr.11310017817, 2018.gada 15.janvāris, kad /pers. A/ bija administratīvi aizturēts krimināllietā Nr.11310003618, un laiks no 2019.gada 16.aprīļa līdz 2019.gada 29.aprīlim.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520.panta pirmo daļu, 523.panta 1. 1daļu, 524., 527.panta pirmo daļu, 528.panta pirmo daļu, 529., 530.panta pirmo daļu tiesa nosprieda /pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 18 (astoņpadsmit) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ soda laikā ieskaitīt šajā kriminālprocesā apcietinājumā pavadīto laiku no 2017.gada 17.marta līdz 2017.gada 19.martam (aizturēšana krimināllietā Nr.11310017817), 2018.gada 15.janvāri (administratīvā aizturēšana krimināllietā Nr.11310003618) un laiku no 2019.gada 16.aprīļa līdz 2019.gada 29.aprīlim.

Atzīt, ka piespriesto sodu /pers. A/ ir izcietis 2019.gada 29.aprīlī.

Atcelt ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 4.aprīļa lēmumu (krimināllietā Nr.11310003618) /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums

–ar sprieduma pasludināšanas dienu un atbrīvot /pers. A/ tiesas zālē 2019.gada 29.aprīlī.

Par divu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas izdarīti 2017.gada 10.martā un 2018.gada 5.janvārī, kriminālprocess izbeigts daļā pret /pers. A/, pamatojoties uz izlīgumu starp apsūdzēto un cietušajām (/pers. D/ un /pers. E/), ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 26.aprīļa lēmumu atsevišķa procesuāla dokumenta veidā.

Piedzīt valsts labā no /pers. A/ procesuālos izdevumus 106,98 EUR (viens simts seši euro un 98 centi) par narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanu 2018.gada 15.janvārī, ieskaitot Valsts policijas kontā (saņēmējs – Valsts policija, reģistrācijas Nr.90000099040, konta Nr.LV96TREL2140091033000).

Noteikt /pers. A/ procesuālo izdevumu 106,98 EUR (viens simts seši euro un 98 centi) apmērā atlīdzināšanai labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atbrīvot daļēji /pers. A/ no maksas par juridisko palīdzību un procesuālos izdevumus 40 EUR (četrdesmit euro) apmērā par aizstāves juridisko palīdzību iztiesāšanā 2019.gada 4.aprīlī segt no valsts līdzekļiem.

Piedzīt valsts labā no /pers. A/ procesuālos izdevumus 430 EUR (četri simti trīsdesmit euro) apmērā par aizstāves juridisko palīdzību pirmstiesas procesā un iztiesāšanā.

Noteikt /pers. A/ procesuālo izdevumu atlīdzināšanai labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Procesuālos izdevumus 430 EUR (četri simti trīsdesmit euro) /pers. A/ labprātīgi atlīdzināt, ieskaitot minēto summu Valsts kasē NMR 90000050138, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300. Dokumentu, kas apliecina procesuālo izdevumu samaksu, nosūtīt vai iesniegt Zemgales rajona tiesā Ogrē, Brīvības ielā 6.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Zemgales rajona tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 530.panta trešo daļu pilna sprieduma pieejamības diena – 2019.gada 24.maijs.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 530.panta ceturto daļu pilna sprieduma pieejamības diena – 2019.gada 28.jūnijs.

Tiesnese 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs Z.Kusiņa

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.