Zemgales rajona tiesa – Civillietas
ECLI:LV:ZRT:2019:0529.C73283719.4.S Lieta Nr.C73283719 Lietvedības Nr. C 2837-19/35 S PR IED UM S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Jēkabpilī 2019.gada 29.maijā Zemgales rajona tiesa šādā sastāvā:
Tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Trušels, Ar sekretāri I.Ciniņu, tulci I.Golubovu, Piedaloties prasītājam /pers. D/, prasītāja pārstāvei K.Ozolai, Trešās personas pārstāvim /pers. F/, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. D/ prasībā pret Latvijas Republikas Finanšu ministriju un SIA JK Namu pārvaldi par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, un Aprakstošā daļa /pers. D/ (turpmāk arī - prasītājs) tiesā 2019.gada 12.februārī cēla prasību pret Latvijas Republikas Finanšu ministriju par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, kā trešo personu norādot SIA JK Namu pārvaldi.
Prasībā norādīts, ka 2016.gada 13.oktobrī esot nomirusi prasītāja māte /pers. H/, personas kods /personas kods/, kuras pēdējā dzīves vieta bijusi /adrese/. Pēc viņas nāves atklājies mantojums - dzīvokļa īpašums /adrese/, kadastra Nr./numurs A/. Minētajā dzīvoklī dzīvojis vairāk ka 30 gadus, un arī pēc mātes nāves esot pieņēmis mantojumu - turpinājis dzīvot minētajā dzīvoklī, maksāt tā uzturēšanas un komunālos maksājumus. Tā kā esot trūcīga persona, Jēkabpils pilsētas Sociālais dienests katru gadu trīs reizes gadā aprēķinot mājokļa pabalstu un novirzot to apsaimniekošanas un komunālo maksājumu izdevumu segšanai. Nezinājis, ka esot jākārto mantojuma lieta pie notāra. Šī gada februāra mēneša sākumā pie prasītāja uz dzīvokli esot atnākuši cilvēki, kuri teikuši, ka dzīvoklis tiekot pārdots izsolē un viņi vēloties apskatīt dzīvokli. Informāciju par dzīvokļa izsoli internētā esot ievietojusi zvērināta tiesu izpildītāja Jekaterina Kaļiņina. Nekavējoties sazinājies ar tiesu izpildītāju J.Kaļiņinu, kura paziņojusi, ka 2019.gada 15.februārī esot paredzēta dzīvokļa /adrese /, izsole, pamatojoties uz zvērinātas notāres E.Igaunes-Sēles izsniegto Aktu par mantojuma lietas izbeigšanu (Reģistra Nr.5082). Tad arī esot uzzinājis, ka pēc SIA JK Namu pārvalde, kā kreditora, pieteikuma bijusi uzsākta mantojuma lieta, bet neesot saņēmis nekādu paziņojumu, arī no SIA JK Namu pārvalde neesot saņēmis brīdinājumu.
Tā kā ar savu rīcību - apsaimniekojot mātes nekustamo īpašumu, prasītājs esot izteicis gribu mantot mirušās /pers. H/ atstāto mantojumu dzīvokļa īpašumu /adrese/, kā arī ievērojot to, ka prasītājs neesot ticis aicināts pie notāra izteikt savu gribu, neesot pamata uzskatīt, ka prasītājs būtu atraidījis mantojumu.
Prasība celta uz Civilprocesa likuma 127.-130.p., 138.panta l.d. 7.pk., Civillikuma 384.p., 467.p., 667.p., 668.p.,670.p., 671.p., 674.panta pamatiem.
Prasītājs lūdz: atzīt mantiniekam /pers. D/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz /pers. H/, personas kods /personas kods/, atstāto mantojumu — dzīvokļa īpašumu /adrese/, kadastra Nr./numurs A/.
Prasītājs /pers. D/ tiesas sēdē prasību uzturēja un tiesai paskaidroja, ka visu mūžu esot dzīvojis kopā ar māti, esot vienīgais bērns. Pēc mātes nāves 2016.gadā palicis dzīvot dzīvoklī un tā kā esot trūcīgā persona, maksājumus par dzīvokli esot maksājis sociālais dienests. No notāra nekādus paziņojumus neesot saņēmis, pats neesot zinājis, ka jākārto mantojuma lieta. Ka dzīvoklis tiek pārdots, esot uzzinājis, kad pie dzīvokļa durvīm esot 178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs pieklauvējuši 2 cilvēki, lai apskatītu dzīvokli. Pašreiz par dzīvokli esot neliels parāds par apsaimniekošanu un siltumu, ko pamazām apņemoties nomaksāt.
Saprot kādas būs sekas un pienākumi, ja tiks atzītas viņa tiesības uz mantojumu.
3.personas pārstāvis /pers. F/ tiesas sēdē iebildumus par īpašumu tiesību atzīšanu prasītajam uz dzīvokli necēla un tiesai paskaidroja, ka Namu pārvalde neveic izmeklēšanu par personām, kuras ir tiesīgas mantot, tāpēc griezušies pie notāra ar kreditora prasījumu, jo dzīvoklim esot bijis parāds. Arī šobrīd tas ir apmēram 200 euro apmērā par apsaimniekošanu un par siltumu 350 euro. Ar prasītāju nekādi līgumi neesot noslēgti, bet pēc 2016.gada prasītājs esot griezies sociālajā dienestā par dzīvokļa apmaksu un daļēji kaut kas arī tiekot maksāts. Šobrīd rēķini par dzīvokli tiekot izsniegti prasītājam.
Atbildētāja pārstāvis no Finanšu ministrijas uz tiesas sēdi ieradies nebija, tiesai ir iesnieguši paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasību neatzīst, jo neesot nekāda pamata tās pieaicināšanai atbildētāja statusā, jo neesot veikusi nekādas darbības, kas varētu kavēt /pers. H/ mantiniekiem pārņemt viņas atstāto mantojumu un augstākminēto nekustamo īpašumu arī nekad nepārņemtu, ja tas tiktu atzīst par bezmantinieka mantu.
Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.
Motīvu daļa Tiesa, noklausījusies prasītāja un viņa pārstāves, trešās personas paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka pierādījumu pietiekamību nosaka nevis to skaits, forma, saturs vai citas pazīmes, bet gan tiesas pārliecība (A. Līcis ,,Prasības tiesvedība un pierādījumi”, TNA, 2003, 81.lpp).
Lietas izskatīšanas laikā konstatētie fakti, ko puses neapstrīd un kas apstiprinās ar rakstveida pierādījumiem ir šādi:
Civillikuma 1060.panta pirmā daļa noteic, ka prasītājam jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību tiesīgā kārtā; pēc tam jau atbildētājam jāpierāda, ka prasītājs vairs nav īpašnieks. Savukārt panta otrā daļa noteic, ja prasītājs apgalvo, ka lietu ieguvis kā nodotu vai mantotu no cita, tad viņam arī jāpierāda, ka viņa priekšgājējs bijis tās īpašnieks.
Civillikuma 667.pants nosaka, ka mantojuma prasību, ar kuru aizsargā mantojuma tiesību, var celt katrs mantinieks, vienalga, vai viņš aicināts pēc likuma, testamenta vai līguma un vai viņš prasa visu mantojumu vai tikai tā daļu.
Civillikuma 685.pants nosaka, ka mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma, skaitot no tās dienas, kad radusies tiesība šo prasību celt (1896. p.).
Civillikuma 694 .panta pirmais teikums noteic, ja tajā laikā, kad aicina mantot, mantojums atrodas aicinātā faktiskā valdījumā (692. p. 2. d.) vai ja šādu valdījumu viņš iegūst vēlāk, un ja viņš līdz augšā norādīto termiņu (693. p.) notecējumam nedod par mantojuma pieņemšanu noteiktu atsauksmi, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis. Bet ja mantot aicinātais, kura faktiskā valdījumā mantojums neatrodas, palaiž garām nolikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, tad atzīstams, ka viņš mantojumu atraidījis.
Civillikuma 697 .pants noteic, ja mantojuma atstājēja kreditori vai legātāri prasa, lai mantot aicinātais izteic savu gribu par mantojuma pieņemšanu, tad viņam tā jāizteic notāra noliktā uzaicinājuma termiņā; ja līdz šā termiņa notecējumam viņš mantojumu neatraida, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis.
Civillikuma 998.pants nosaka, ka ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā savu, ievērojot arī citus likumiskus nosacījumus, bet atbilstoši Civillikuma 999.pantam, lai valdījums nodibinātu īpašuma iegūšanu ar ieilgumu, ir vajadzīgi: 1) priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (1000.-1005.p.); 2) tiesisks pamats (1006.-1012.p.): 3) valdītāja laba ticība (1003.-1017.p.); 4) nepārtraukts valdījums (1018.1022.p.); 5) noteiktā laika notecējums (1023.-1024.p.); 6) lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu (1025.-1029.p.).
Tiesa atzīst, ka ar iepriekš spriedumā norādītajiem neapstrīdētajiem faktiem ir pierādīts tiesiskais pamats, kas nepieciešams, lai nodibinātu prasītāja īpašuma tiesības uz prasībā norādīto dzīvokļa īpašumu.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs Ņemot vērā iepriekš izklāstītos pierādījums un pamatojoties uz Civillikuma 667.,694.,998., 999., 1006., pantu, tiesa atzīst par prasību par pierādītu, jo prasītājs nekad nav atteicies no mātes atstātā mantojuma, kura sastāvā ietilpst prasībā norādītais dzīvokļa īpašums, pēc mantojuma atstājējas nāves to nepārtraukti valdījis labā ticībā Tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti cēlis prasību pret Latvijas Republika Finanšu ministriju, kas pārstāv valsti, jo arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 24.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-1023/2017 izteikta atziņa, ja pieteicējs uzskata, ka nav citu personu, kas varētu pretendēt uz strīdus īpašumu, prasība ceļama pret valsti, kurai piekrīt bezīpašnieka manta. Ņemot vērā minēto un to, ka lietā nav pierādījumu, ka kādai citai personai būtu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – būvi, ir pamats atzīt, ka nekustamais īpašums atbilstoši Civillikuma 930.pantam varētu piekrist valstij.
Tādejādi tiesa atzīst, ka Latvijas Republikas Finanšu ministrija, prasībā kā atbildētāja ir norādīta pamatoti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Prasītājs no tiesas izdevumu nomaksas bija atbrīvots saskaņā ar likumu, ir saņēmis valsts nodrošinātu juridisku palīdzību.
Tiesa ņem vērā Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 31.janvāra lēmumā lietā Nr.SKA-76/2007, sniegto atziņu, ka procesuālo normu ievērošana nav pašmērķis un ka katra procesuālā norma ir radīta, lai nodrošinātu kāda lietderīga mērķa sasniegšanu, kā arī to, ka prasības tiesvedības jēga un būtība tomēr galvenokārt izpaužas prasītāja celtās pretenzijās pret atbildētāju, norādot, ka tieši atbildētājs ir veicis vai ir vainojams prasītāja tiesību vai likumīgo interešu aizskārumā (Līcis A., Prasības tiesvedība un pierādījumi. Rīga, 2003, 25.lpp.).
Tiesa atzīst, ka atbildētāja - Latvijas Republikas Finanšu ministrija pati nav ne veikusi, ne arī pieļāvusi prasītāja tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu, tādēļ tiesas izdevumi valsts labā no atbildētājas nav piedzenami.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193.pantu, tiesa no s pri e da atzīt /pers. D/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz /pers. H/, personas kods /personas kods/, atstāto mantojumu - dzīvokļa īpašumu /adrese/, kadastra Nr./numurs A/.
Atzīt, ka /pers. D/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā uz tiesas sprieduma pamata.
Tiesāšanās izdevumus uzņemas valsts.
Spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Pārsūdzības termiņu skaitīt no pilna sprieduma pieejamības dienas - 2019. gada 29.maija.
Tiesnesis / personiskais paraksts/ 178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs V.Trušels