Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Administratīvā apgabaltiesa – Administratīvās lietas

Lieta Nr.A420339417 Lietas arhīva Nr. AA43-0206-19/11 ECLI:LV:ADAT:2019:0418.A420339417.15.S SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2019.gada 18.aprīlī Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents Ojārs Priedītis, tiesnese Una Mihailova un tiesnesis Māris Vīgants rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes 2017.gada 6.jūnija lēmuma Nr.14-11/1211 atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar Jūrmalas pilsētas domes un sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 31.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] Jūrmalas pilsētas domes būvvalde (turpmāk – būvvalde) 2017.gada 6.jūnijā izdarīja atzīmi par būvniecības ieceres akceptu (turpmāk – lēmums Nr.1211) pasūtītāja SIA „/Nosaukums/” (turpmāk – trešā persona) iesniegtajā paskaidrojuma rakstā (turpmāk – Paskaidrojuma raksts) sezonas kafejnīcas (turpmāk arī strīdus būve) novietošanai pludmales nogabalā 36.līnija 1202, Jūrmalā, no 36.līnijas 100 metrus Kauguru virzienā.

Saskaņotajā ieceres dokumentācijā norādīts, ka pludmalē tiks izvietota sezonas būve, kas darbosies līdz 2017.gada 15.septembrim, demontāžas laiks no 2017.gada 15.septembra līdz 1.oktobrim. [2] Pieteicējs /pers. A/ lēmumu Nr.1211 apstrīdēja, bet Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – dome) ar 2017.gada 14.augusta lēmumu Nr.1.1-39.1/618 (turpmāk – lēmums Nr.618) atteicās izskatīt apstrīdēšanas iesniegumus pēc būtības, norādot, ka pieteicējam nav subjektīvo publisko tiesību apstrīdēt ieceres akceptu.

Domes ieskatā, no apstrīdēšanas iesnieguma neizriet, ka pastāv vērā ņemams vides apdraudējuma risks, pieteicēja atsaukšanās uz Vides aizsardzības likuma 9.panta trešo daļu ir formāla. [3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par lēmuma Nr.1211 atzīšanu par prettiesisku.

Pieteikumā un tā papildinājumos norādīti turpmāk minētie argumenti. [3.1] Dome lēmumā Nr.618 ietvērusi apzināti maldinošu norādi, ka akceptētā būvniecības iecere paredz sezonas kafejnīcas novietošanu līdz 2017.gada 15.septembrim smilšainajā pludmalē. No pieteicēja iesniegtajām fotogrāfijām redzams, ka Jūrmalas pilsētas pludmales nogabalā (kadastra Nr./kadastra numurs A/) starp 36.līniju un 35.līniju laika posmā starp 2017.gada jūliju un septembri ir notikuši būvniecības darbi, kā rezultātā tapusi ēka, kuru pēc būves apjomiem un būvniecības tehnoloģijas nav iespējams vērtēt kā sezonālu un novietotu līdz 2017.gada 15.septembrim. [3.2] Būvvalde apjomīgo ēku ir saskaņojusi nevis otrās un trešās grupas būvēm nepieciešamajā procesā, izsniedzot būvatļauju un prasot noteiktu tehnisku dokumentāciju (būvprojektu, ekspertīzi utt.), bet gan rīkojusies atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 70.72.punktam, kuri attiecināmi uz pirmās grupas ēkām – mazēkām līdz 25 kvadrātmetriem. Būvvalde 200 kvadrātmetrus lielu ēku saskaņojusi kā pirmās grupas ēku vienkāršotā procedūrā.

Tādējādi būvvalde bez sabiedrības informēšanas un bez būvatļaujas ir atļāvusi būvēt lielu (virs 120 kvadrātmetriem) pastāvīgu ēku Jūrmalas pilsētas pludmalē. [3.3] No būvvaldes publicētajiem lēmumiem par būvniecības procesiem Jūrmalas pilsētā (sk. https://jurmala.lv/lv/buvnieciba/buvvalde/buvvaldes_lēmumi/) ir konstatējams, ka par būvniecības ieceri Jūrmalas pilsētas pludmalē starp 36.līniju un 35.līniju vispār nav atrodama nekāda veida lēmumi laika posmā līdz 2017.gada 4.jūlijam.

No lēmuma Nr.618 izriet, ka tiek runāts par būvvaldes publikāciju ar acīmredzamu citu īpašuma adresi – 36.līnija 1202.

Minētajā publikācijā sabiedrība tiek maldīgi informēta, ka ir paredzēta „īslaicīgas lietošanas būve (sezonas objekts)”, kura tiks „novietota”. [3.4] Konkrētā lieta ir par vides aizsardzību Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs [3.5] Pieteicēja ieskatā, vispār nevar tikt izskatīts jautājums par konkrētās ēkas ekspluatāciju pēc būtības, jo likumdevējs ir noteicis ļoti būtiskus īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus pludmalē, īpaši būvniecības jomā. [3.6] Būvvalde domes mājas lapā par 2017.gada 6.jūniju publicēja maldīgu informāciju, jo kā objekta adrese tika norādīta cits kaimiņos esošs īpašums „36.līnija 1202”. Kā redzams no lēmuma Nr.618, fotogrāfijām, būvinspekcijas atbildes, Nekustamā īpašuma valsts kadastra publiskiem datiem, tad konkrētā lietā tiek runāts par būvniecību pludmalē, nevis īpašumā „36.līnija 1202”.

Pieteicējs savos iesniegumos pašvaldībai un būvinspekcijai norādījis, ka arī dabā nevienu brīdi nav bijusi izvietota informācija, kas informētu sabiedrību par paredzēto būvniecību. Tādējādi ir secināms, ka dome ir ignorējusi Būvniecības likuma 4.pantā noteikto atklātības principu un ir slēpusi informāciju par paredzēto būvniecību. [3.7] Pieteicēja atsaukšanās uz vides aizsardzību nav formāla. Konkrētā lietā būvdarbi izposta dabisko pludmales virskārtu, tā tiek mākslīgi pārveidota, degradējot gan pašu biotopu, gan radot draudus priekškāpai un blakus vēl esošam pludmales biotopam. [3.8] Pieteicējs paļaujas uz domes rīcību, kura būs saskaņā ar spēkā esošo pilsētas teritorijas plānojumu un normatīviem aktiem vides aizsardzībā. Ar lēmumu Nr.1211 ir pārkāptas pieteicēja tiesības uz labu pārvaldību. [4] Administratīvā rajona tiesa ar 2018.gada 31.maija spriedumu pieteikumu apmierināja.

Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [4.1] Tiesa norādīja, ka pieteikums ir pieļaujams kā Vides aizsardzības likuma 9.panta trešajā daļā paredzētais sabiedrības pārstāvja pieteikums par administratīvo aktu, kas saistīts ar iespējamo vides tiesību pārkāpumu. [4.2] Pludmales nogabals, uz kuru attiecas būvniecības iecere (turpmāk – ieceres teritorija), atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā (Aizsargjoslu likuma 6.pants). Nav šaubu, ka atbilstoši sīkākam iedalījumam joslās ieceres teritorija atrodas jūras aizsargjoslā, kas aptver pludmali (Aizsargjoslu likuma 6.panta otrās daļas 2.punkts). Minētā teritorija atrodas arī dabas parka „Ragakāpa” zonā (Ministru kabineta 2004.gada 10.augusta noteikumu Nr.702 „Dabas parka „Ragakāpa” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.702) 4.2.punkts, 1.pielikums „Dabas parka „Ragakāpa” funkcionālo zonu shēma”). Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu (turpmāk – teritorijas plānojums), kā to cita starpā skaidro arī dome un ko neapstrīd arī pieteicējs un trešā persona, ieceres teritorija atrodas funkcionālajā zonā „Dabas un apstādījumu teritorija” (DA6) un daļēji – teritorijā ar īpašiem noteikumiem „Pludmales apkalpes teritorija” (TIN15) (Teritorijas plānojuma grafiskās daļas karte „Funkcionālais zonējums”). [4.3] Tiesa secināja, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu, 36.panta otrās daļas 3.puntu, 36.panta 1 2. daļas 1.punktu un 36.panta trešās daļas 8.punktu, noteikumu Nr.702 1., 2., 5.7., 5.9., 5.10., un 8.punktu, Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma sastāvā esošo apbūves noteikumu (turpmāk – Apbūves noteikumi) 155.punktu, Ministru kabineta 2013.gada 30.septembra noteikumu Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.240) 2364.-2367., 2369., 2404., 2409.punktu, ieceres teritorijā ir atļauta sezonas būvju novietošana atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ja iepriekš ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļauja. [4.4] Tiesa no Būvniecības likuma 1.panta 8.punkta, domes saistošo noteikumu Nr.3 „Par Jūrmalas pilsētas pludmales un peldvietu izmantošanu” 3.10.punkta, Apbūves noteikumu 3.34., 3.34.2.apakšpunkta, 141.punkta un Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikuma „Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam” secināja, ka vispārīgi ieceres teritorijā ir atļauts novietot būves ar apbūves laukumu ne lielāku par 25 kvadrātmetriem vai, ja tās ir atsevišķas rūpnieciski izgatavotas

vienstāva ēkas, ar apbūves laukumu ne lielāku par 60 kvadrātmetriem. Turklāt šīm būvēm jābūt viegli uzstādāmām un tādām, kuras paredzēts lietot vienu (pavasara/vasaras vai rudens/ziemas) sezonu. [4.5] Apbūves noteikumu 140.punktā paredzēti papildu nosacījumi publiskām sezonas būvēm pludmalē. Vienas būves maksimālais apbūves laukums ir 25 kvadrātmetri, augstums 6 metri (Apbūves noteikumu 140.1.apakšpunkts). Būves ir pieļaujams grupēt, cita starpā ievērojot prasību, ka individuāla risinājuma (koka konstrukcijas ar stiklotu verandas tipa vai vaļēju apmeklētāju zonu) būvju grupas, paredzot uzirdinātu apjomu izvietojumu, maksimālais kopējais apbūves laukums ir 250 kvadrātmetri (Apbūves noteikumu 140.2.2.apakšpunkts).

Saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.3.punktu apbūves laukums ir būves visa ārējā perimetra projekcija uz zemes.

Apbūves laukumā cita starpā ietver laukumus zem caurbrauktuvēm, lieveņiem, pandusiem, nojumēm, terasēm pirmā stāva līmenī, ārējām kāpnēm (3.3.1.2.apakšpunkts). [4.6] Tiesa no būvprojekta informācijas konstatēja, pirmkārt, ka iecerētās būves kopējais apbūves laukums pārsniedz 250 kvadrātmetrus, kas ir maksimālais kopējais apbūves laukums pludmalē izvietojamām būvju grupām saskaņā ar Apbūves noteikumiem. Šo maksimālo laukumu pārsniedz jau ēkas un terases laukumi vien – kopā 355 kvadrātmetri –, taču iecerē norādīta vēl arī vasaras terase 457 kvadrātmetri, vasaras WC bloks 20 kvadrātmetri. Tiesa norādīja, ka minētā iemesla dēļ risinājuma akcepts nav tiesisks.

Otrkārt, Apbūves noteikumos tiek lietoti jēdzieni „viena būve” un „būvju grupa”. Arī tajā gadījumā, kad paredzēts novietot būvju grupu, vienas atsevišķas būves apbūves laukums šajā būvju grupā vispārīgi nedrīkst pārsniegt 25 kvadrātmetrus. Pat ja tiek runāts par piebloķētiem apjomiem, ir jābūt iespējai identificēt būvju grupas atsevišķus patstāvīgus elementus. Trešā persona tiesai iesniegtajā paskaidrojumā norāda, ka ēku bija iecerēts būvēt no vairākiem moduļiem, kur katrs ir ar laukumu 25 kvadrātmetri. Tiesa atzina, ka no projekta dokumentācijas nav redzams, kas veido moduļus ar 25 kvadrātmetru laukumu, katru no kuriem būtu iespējams identificēt kā „vienu būvi” Apbūves noteikumu 140.punkta izpratnē, bet visus kopā kā „būvju grupu”. Projekta dokumentācijā ir norādīta arī pretrunīga informācija par 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs moduļu skaitu – četri vai 10 moduļi –, kas vēlreiz norāda uz projekta neskaidrību attiecībā uz jēdzienu „būvju grupa”.

Tiesas vērtējumā, ieceres dokumentācija norāda uz to, ka bija iecerēts būvēt vienu monolītu ēku ar apbūves laukumu 217 kvadrātmetri, kas ir pretēji Apbūves noteikumu prasībām par to, kādas būves atļauts novietot pludmalē.

Minēto iemeslu dēļ tiesa atzina, ka lēmums Nr.1211 bijis prettiesisks. [4.7] Tiesa secināja, ka pieteicējs pamatoti norādījis, ka būvvalde prettiesiski saskaņoja ieceri, kas izstrādāta pirmās grupas ēkai (ēku grupai), jo iecerētā ēka atbilstoši tās apjomiem nebija atzīstama par piederīgu pirmās grupas ēkām.

Vienlaikus tiesa par nepamatotu atzina trešās personas argumentu, ka Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) pirmās grupas ēku būvniecībai un tādu sezonas ēku būvniecībai, kas nav pirmās grupas ēkas, paredz identisku procesu. Tiesa norādīja, ka saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 29.1 2.apakšpunktu, ierosinot otrās vai trešās grupas vienstāva ēkas (piemēram, siltumnīcas, nojumes, paviljona, kafejnīcas) jaunu būvniecību vai novietošanu, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām (ietverot nojaukšanas laiku), izņemot šo noteikumu 7.6.apakšpunktā minēto gadījumu, būvvaldē iesniedz skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu), kā arī par nojaukšanas darbu termiņiem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, vides aizsardzības pasākumiem, teritorijas sakārtošanu pēc nojaukšanas darbiem. Šāda skaidrojoša raksta iesniegšana un vērtēšana būvvaldē netiek prasīta, ierosinot pirmās grupas ēkas novietošanu. [5] Par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 31.maija spriedumu dome iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk minētajiem apsvērumiem. [5.1] Tiesa nepamatoti secinājusi, ka minētā iecere neatbilst Apbūves noteikumu sastāvā esošo Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasībām, jo Apbūves noteikumu sastāvā esošajos Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ietverts speciāls regulējums attiecībā uz teritoriju ar īpašiem noteikumiem „Pludmales apkalpes teritorija” (TIN15) (Apbūves noteikumu 5.1.5.apakšpunkts). [5.2] Atbilstoši ieceres projektam ieceres teritorijā paredzēts novietot no 10 rūpnieciski izgatavotiem moduļiem saliekamu sezonas kafejnīcu ar kopējo platību 217 kvadrātmetri un terasi 138 kvadrātmetru platībā ap kafejnīcas ēku.

Attiecīgi pilnībā tiek ievērota prasība par maksimālo būvju kopējo apbūves laukumu – 400 kvadrātmetri. Ieceres projekta dokumentācijā norādītās vasaras terases daļas faktiski ir pludmales zona (daļa), kurā paredzēts izvietot pludmales aprīkojumu (saliekamu, izjaucamu koka vairogu dēļu klāju, sauļošanās krēslus, saulessargus, galdiņus u.tml.), kas nav uzskatāms par būvi Būvniecības likuma izpratnē. Attiecīgi ieceres projekta dokumentācijā norādītā vasaras terases daļa nav pieskaitāma pie būvju kopējā apbūves laukuma. Šajās vasaras terases daļās nav paredzēta būvju izvietošana. [5.3] Apbūves noteikumu 140.punkta un tā apakšpunkta noteikumi ir attiecināmi uz pludmales daļu, kas nav noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem „Pludmales apkalpes teritorija”. Teritorijai ar īpašiem noteikumiem „Pludmales apkalpes teritorija” ir noteikts speciāls regulējums. [5.4] Paskaidrojuma rakstam ir pievienota Dabas aizsardzības pārvaldes 2017.gada 10.maija atļauja Nr.3.25/333/2017N-E sezonas kafejnīcas ierīkošanai dabas parka „Ragakāpa” teritorijā. Domei nav tiesiska pamata apšaubīt, ka Dabas aizsardzības pārvalde ir veikusi kompetentu izvērtējumu attiecībā uz konkrētās ieceres iespējamo ietekmi uz vidi.

Turklāt no SIA „GEO Jūrmala” 2017.gada 9.augusta pamatu izpildmērījumu plāna secināms, ka ir ievērots arī Būvniecības likuma 1.panta 8.punktā noteiktais. [6] Par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 31.maija spriedumu trešā persona iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk minētajiem apsvērumiem. [6.1] Tiesa nepamatoti atsaukusies uz Apbūves noteikumu 140.punktu, kas ietver vispārīgas normas uz sezonas būvēm pludmalē un paredz, ka būvju kopējais apbūves laukums nevar pārsniegt 250 kvadrātmetrus, jo pati tiesa spriedumā secinājusi, ka būvniecības ieceres vieta atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam ietilpst pludmales apkalpes teritorijā (TIN15), kurā atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2407.punktam atļautais maksimālais būvju kopējais apbūves laukums ir 400 kvadrātmetri. [6.2] Apbūves noteikumu 5.1.5.apakšpunktā ietvertās normas ir speciālās tiesību normas, kas būtu piemērojamas attiecībā uz būvniecības iecerēm TIN15 teritorijā, un uz minēto teritoriju neattiecas Apbūves noteikumu 140.punktā noteiktais būvju platības ierobežojums. [7] Dome rakstveida paskaidrojumā par trešās personas apelācijas sūdzību norāda, ka tā ir pamatota. [8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apgabaltiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta trešā daļa noteic, ka gadījumā, ja lieta izskatāma rakstveida procesā, tiesa pēc sava ieskata atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuālā jautājuma izlemšanai var noteikt tiesas sēdi.

Tiesas sēdē atsevišķas procesuālas darbības veikšanai tika uzklausīti procesa dalībnieku paskaidrojumi.

Motīvu daļa [9] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzības 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs nav pamatotas un pieteikums ir apmierināms. [10] Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai dome pamatoti un tiesiski ar lēmumu Nr.1211 akceptēja trešās personas būvniecības ieceri par sezonas kafejnīcas novietošanu pludmale. Apgabaltiesa konstatē, ka sākotnēji ir nepieciešams izvērtēt domes atkārtoti izteikto lūgumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, jo nav konstatējamas pieteicēja no vides tiesībām izrietošas subjektīvās tiesības pārsūdzēt lēmumu Nr.1211. Tāpat nepieciešams izlemt pieteicēja izteikto lūgumu lietas ietvaros sniegt novērtējumu arī būvvaldes 2017.gada 12.septembra lēmumam Nr.14-11/2028, ar kuru akceptēta trešās personas būvniecības iecere par sezonas kafejnīcas novietošanu pludmalē uz ziemas sezonu un turpmākiem tam sekojošajiem lēmumiem, kas saistīti ar strīdus būvi un tās novietošanas akceptēšanu pludmalē. [11] Pārbaudot, vai ir pamatots domes lūgums izbeigt tiesvedību lietā, apgabaltiesa to noraida kā nepamatotu.

Lietā nav strīda, ka dome ar lēmumu Nr.1211 akceptēja būvdarbu veikšanu (ēkas novietošanu) pludmalē. Novietojamā būve ir ar ūdensvada, elektrības un kanalizācijas sistēmu pieslēgumu un tās kopējā platībā atbilstoši Paskaidrojuma rakstā norādītajam kopā ar pārējiem apbūves elementiem būs robežās līdz 400 kvadrātmetriem.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta otrās daļas 2.punktu pludmale ietilpst jūras aizsargjoslā, kas savukārt ir daļa no Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas. No Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas normas izriet vispārējs aizliegums jaunu ēku būvniecībai, kas sevī ietver arī tādas darbības kā ēkas novietošana, krasta kāpās un pludmalē. Šādas darbības ir pieļaujamas tikai kā izņēmumi, turklāt tikai gadījumos, kad pastāv tiesību normās noteiktie priekšnoteikumi.

Apgabaltiesai nav pamata apšaubīt, ka lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas brīdī vides aizsardzības jomā kompetentās institūcijas – Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests (turpmāk – VVD) – ir sniegušas savu novērtējumu trešās personas iecerētajai būvniecības darbībai, nekonstatējot negatīvu ietekmi uz vidi un dabas daudzveidību. Tomēr tas vien, ka kompetentās institūcijas ir sniegušas savu novērtējumu, nav pamats tam, lai gadījumā, kad ir akceptēta būvniecība no vides aspekta tik jūtīgā vietā kā pludmale, šis jautājums nebūtu pakļaujams tiesas kontrolei.

Būvniecība pludmalē, turklāt dabas parka „Ragakāpa” teritorijā, nepārprotami ir saistīta ar vides tiesībām un Vides aizsardzības likuma 9.panta trešajā daļā paredzētā populārsūdzība šādā lietā ir pieļaujama. [12] Vērtējot, vai ir pamatots pieteicēja lūgums izskatāmās lietas ietvaros veikt tiesas kontroli pār būvvaldes 2017.gada 12.septembra lēmumu Nr.14-11/2028 un turpmākiem tam sekojošajiem lēmumiem, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

Ar pirmās instances tiesas tiesneša 2017.gada 22.decembra lēmumu cita starpā bez virzības atstāts pieteicēja pieteikuma papildinājums (reģ. Nr.11973), kurā lūgts tiesu apturēt būvvaldes 2017.gada 15.septembra lēmuma Nr.1411/2064 darbību un lūgts tiesu piemērot pagaidu aizsardzības pasākumus saistībā ar būvvaldes lēmumu Nr.1211 un lēmumu Nr.14-11/2064 – aizliegt ekspluatēt strīdus būvi. Tiesnesis konstatēja, ka pieteicēja prasījumi ir saistīti ar cita būvniecības procesa ietvaros (ar 2017.gada 12.septembra lēmumu Nr.14-11/2028, ar kuru akceptēta trešās personas no jauna iesniegtā būvniecības iecere) pieņemtiem lēmumiem, par kuru attiecināmību uz izskatāmo lietu bez papildu dokumentu iesniegšanas izlemt nav iespējams. Pieteicējam uzdots līdz 2018.gada 22.janvārim noformēt bez virzības atstātajos pieteikuma papildinājumos ietverto prasījumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 186. un 187.panta prasībām.

2018.gada 22.janvārī pieteicējs vērsās tiesā ar iesniegumu, kurā norādīja, ka neuzskata par lietderīgu noformēt patstāvīgu pieteikumu ar prasījumu par būvvaldes 2017.gada 12.septembra lēmumu Nr.14-11/2028 un 15.septembra lēmumu Nr.14-11/2064, jo tas, viņa ieskatā, nenodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu.

2018.gada 5.februārī pirmās instances tiesas tiesnesis, konstatējot, ka pieteicējs noteiktajā termiņā trūkumus nav novēris, kā arī ņemot vērā pieteicēja 2018.gada 22.janvāra iesniegumā izteikto viedokli, nolēma pieteicēja pieteikuma papildinājums (reģ. Nr.11973) atzīt par neiesniegtiem. Lēmumā norādīta tā pārsūdzēšanas kārtība un termiņš, bet pieteicējs par šo pirmās instances tiesneša lēmumu blakus sūdzību neiesniedza.

No norādītā izriet, ka izskatāmās lietas ietvaros, tiesa ir devusi pieteicējam iespēju vērsties tiesā ar prasījumu par būvvaldes 2017.gada 12.septembra lēmumu Nr.14-11/2028 un 15.septembra lēmumu Nr.14-11/2064, tomēr pieteicējs tiesas norādītajā termiņā trūkumus saistībā ar šādu pieteikuma palidinājumu iesniegšanu nav novērsis, kā arī nav lūdzis augstākas instances tiesu pārbaudīt pirmās instances tiesas tiesnešu lēmumu pamatotību. Šādos apstākļos, ievērojot to, ka 2017.gada 12.septembra lēmums Nr.14-11/2028 ir pieņemts cita administratīvā procesa ietvaros un ir patstāvīgs administratīvais akts, kura pārsūdzībai tiesā ir jāievēro šai lietu kategorijai Būvniecības likumā noteiktā iepriekšējā ārpustiesas izskatīšanas kārtība, par kuras ievērošanu, pieņemot pieteikumu un ierosinot lietu, ir jālemj pirmās instances tiesai, tad izskatāmās lietas ietvaros apgabaltiesa nevar veikt kontroli un lemt par būvvaldes 2017.gada 12.septembra lēmumu Nr.14-11/2028. Šis secinājums ir attiecināms arī uz turpmākajiem lēmumiem, kurus būvvalde ir pieņēmusi saistībā ar strīdus būves izvietošanu, jo lietā nav strīda, ka pieteicējs nav apstrīdējis šos lēmumus domē, ka arī nav vērsies pirmās instances tiesā ar pieteikumiem par šo lēmumu pārsūdzību. [13] Vērtējot lēmuma Nr.1211 tiesiskumu, nepieciešams pārliecināties, kāda veida apbūve ir pieļaujama Baltijas jūras un krasta kāpu aizsargjoslā.

Aizsargjoslu likuma 36.panta otrajā daļā noteikts vispārējs aizliegums krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās. Vienlaikus šā panta otrās daļas apakšpunktos noteikti izņēmuma gadījumi, kad tomēr jaunu ēku celtniecība ir pieļaujama. Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 3.punktā noteikts, ka ēku un būvju celtniecība 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs vai paplašināšana ir pieļaujama, ja tā paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo VVD reģionālo vides pārvaldi. Papildus likuma 36.panta 21.daļas 1.punktā paredzēts, ka šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām.

Līdzīgi Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam noteikts aizliegums krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, vienlaikus paredzēt izņēmumu, kā šādas darbības iespējams veikt šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajā vietās.

No citētajām normām izriet, ka būtisks priekšnoteikums ēku būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā ir tas, vai šādu darbību veikšana ir paredzēta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Pārbaudot šī priekšnoteikuma pastāvēšanu, apgabaltiesa konstatē, ka atbilstoši Apbūves noteikumu grafiskajam pielikumam „Funkcionālais zonējums” zemes vienība, kuru paredzēts apbūvēt, atrodas teritorijā, kas apzīmēta kā „Pludmales apkalpes teritorija” (TIN15). Saskaņā ar Apbūves noteikumu 155.punktu pludmalē atļauts izvietot un būvēt sezonas būves atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Apbūves noteikumu 2404.punktā noteikts, ka pludmales apkalpes teritorijā atļauts izvietot saliekamas vieglu konstrukciju būves sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sportam, atpūtas, izklaides u.tml. publiskām funkcijām saistībā ar blakusesošajiem pastāvīgajiem pakalpojumu objektiem.

No norādītā izriet, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir paredzēta būvju novietošana pludmalē, kas ir daļa no krasta kāpu aizsargjoslas. Apgabaltiesa turpmāk pārbauda, kāda veida aprobežojumi ir noteikti šādu būvju izvietošanai. [14] Salīdzinot Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 3.punktā un trešās daļas 8.punktā paredzētos izņēmumus, redzams, ka pagaidu būvju vai saliekamo būvju novietošana ir aplūkojama atšķirīgi no jaunu būvju vai ēku celtniecības.

Ņemot vērā trešās personas un domes norādīto, ka ir notikusi no gataviem elementiem saliekamas būves novietošana, pirmšķietami varētu atzīt, ka uz izskatāmo gadījumu ir attiecināms Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā paredzētais izņēmums. Tomēr apgabaltiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus un ar Aizsargjoslu likumu noteikto aprobežojumu mērķi, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ atzīst, ka uz būvniecības ieceri, kas akceptēta ar lēmumu Nr.1211, ir attiecināmas Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās un 2.1 daļas prasības. [15] Vērtējot, vai uz trešās personas būvniecības ieceri ir attiecināms Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā paredzētais izņēmuma gadījums, sākotnēji jānorāda, ka trešās personas iecerētā būve nav atzīstama par pagaidu būvi. Laikā, kad Aizsargjoslu likuma 36.panta trešā daļa tika papildināta ar izņēmumu, kas atļāva pagaidu būvju novietošanu krasta kāpu aizsargjoslā (2003.gada 19.jūnija likums „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kas stājās spēkā 2003.gada 22.jūlijā), spēkā bija Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi”. Šo noteikumu 17.punktā sniegts jēdziena „pagaidu būve” skaidrojums – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā (par pagaidu būvēm netiek uzskatītas īslaicīgas lietošanas būves).

Arī šobrīd spēkā esošo Vispārīgo būvnoteikumu 2.21.punktā sniegtais skaidrojums ir līdzīgs – pagaidu būve ir būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms objekta nodošanas ekspluatācijā.

Lietā nav strīda, ka kafejnīcas ēka ir trešās personas ierosinātās būvniecības gala iznākums jeb mērķis, nevis palīglīdzeklis kādas citas būves būvniecībai, līdz ar ko nav pamata to atzīt par pagaidu būvi. [16] Pārbaudot trešās personas būvniecības ieceri ir nepieciešams pievērsties Aizsargjoslu likuma 36.panta otrajā un trešajā daļā lietotajiem jēdzieniem „celtniecība” un „novietošana”. Šo jēdzienu saturs pašā likumā nav atklāts, tādēļ, ievērojot jomu, saistībā ar kuru tie piemērojami – būvniecība -, ir pamats pievērsties Būvniecības likumā ietvertajam jēdzienu skaidrojumam.

Pārbaudot Aizsargjoslu likuma izdošanas laikā (pieņemts 1997.gada 5.februārī) spēkā esošo Būvniecības likumu (zaudējis spēku 2014.gada 1.oktobrī), apgabaltiesa konstatē, ka tajā nav lietots jēdziens „celtniecība” vai „novietošana”.

Likumā tiek lietos jēdziens „būvniecība” – visu veidu būvju projektēšana, kā arī būvēšana, paplašināšana un atjaunošana, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas. Šobrīd spēkā esošajā Būvniecības likumā likumdevējs ir sniedzis lakoniskāku šā jēdziena skaidrojumu – visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Likums ir papildināts ar jēdzienu „būves novietošana”, kura skaidrojums sniegts Būvniecības likuma 1.panta 8.punktā – būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem.

No sniegtajiem skaidrojumiem izriet, ka arī iepriekš izgatavotas būves novietošana ir viens no iespējamajiem būvdarbu veidiem, kas iekļaujas jēdzienā „būvniecība”. Līdz ar ko, lai izdarītu secinājumus par to, kurai Aizsargjoslu likuma normai atbilst trešās personas iecerētā būvniecība un kāda veida aprobežojumi uz to ir attiecināmi, nepieciešams pievērsties izvērtējumam par to, kāda mērķa sasniegšanai ierobežojumi ir noteikti. [17] Krasta kāpu aizsargjoslu izveides mērķis nepārprotami ir vides aizsardzība, kas izriet no Aizsargjoslu likuma 6.pantā noteiktā: aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Šā mērķa kontekstā jebkura likuma norma attiecībā uz krasta kāpu aizsargjoslu būtu jāinterpretē pēc 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs iespējas tādā veidā, kas nodrošinātu vides aizsardzību. Līdz ar to arī Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas mērķis, tajā skaitā, noskaidrojot to sistēmiski kopsakarā ar citām normām, ir vides aizsardzības nolūkos stingri ierobežot krasta kāpu aizsargjoslas apbūvi, tomēr pieļaujot atsevišķus izņēmumus, kas ir iztulkojami pēc iespējas šaurāk.

Būvniecība var tikt ierobežota dažādos veidos, piemēram, atļaujot tikai noteikta veida vai apjoma ēku vai būvju būvniecību. Saistībā ar būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā likumdevējs, vides aizsardzības mērķu nodrošināšanas dēļ, ir uzskatījis par nepieciešamu noteikt, ka visa veida Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas izņēmumos paredzētā apbūve ir pieļaujama tikai pēc tam, kad veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām.

Nepārprotami šādu prasību izvirzīšana aprobežo būvniecību un ir vides aizsardzības mērķa sasniegšanas mehānisma elements. Apgabaltiesas vērtējumā šāds aprobežojošs mehānisms ir piemērojams visos gadījumos, kad ir iecerēta jauna, iepriekš nepastāvējuša, ilglaicīga vides objekta būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā. Citāda normu interpretācija būtu pretrunā iepriekš norādītajam par būvniecību atļaujošo izņēmumu iespējami šauru piemērošanu un Aizsargjoslu likuma mērķim. [18] Novērtējot trešās personas veikto būvdarbu rezultātā radīto strīdus būvi un tās tapšanas procesu, apgabaltiesa, pretēji domes paustajam viedoklim, ka izskatāmajā lietā nav izmantojami pierādījumi – foto fiksācijas –, kas attiecināmas uz laika periodu pēc 2017.gada 12.septembra, uzskata, ka šādi pierādījumi lietā ir pieļaujami. Nav strīda, ka būvniecības iecere, kas tika akceptēta ar lēmumu Nr.1211, netika līdz galam realizēta. Tomēr vienlaikus nav arī strīda, ka šī akcepta darbības laikā tika uzsākta un daļēji veikta tās būves būvniecība, kas šobrīd atrodas pludmalē. Līdz ar to gan foto fiksācijas, gan Paskaidrojuma rakstā iekļautā informācija, kā arī trešās personas iesniegtais video ieraksts (lietas 2.sējuma 89.lapa) par strīdus būves būvniecību, sniedz priekštatu un izpratni par to būvniecības ieceri, kas tika akceptēta tieši ar lēmumu Nr.1211.

Apgabaltiesai nerodas šaubas, ka ar lēmumu Nr.1211 akceptētās būvniecības ieceres rezultātā krasta kāpu aizsargjoslā ir radīta liela apjoma (217 kvadrātmetri bez ārējām terasēm) patstāvīga ilglaicīgas lietošanas būve. Nav apstrīdams, ka būvniecības ieceres, par kuras akcepta tiesiskumu ir strīds izskatāmajā lietā, Paskaidrojuma rakstā ir norādīts ļoti īss būves ekspluatācijas laiks – no 2017.gada 1.maija līdz 15.septembrim, ar demontāžas laiku līdz 1.oktobrim. Tomēr, apgabaltiesas ieskatā, nebūtu pieļaujams, ka tiesa ignorē faktiskos apstākļus, atbilstoši kuriem būve, kas 2017.gadā tika akceptēta kā sezonas būve ar noteiktiem demontāžas termiņiem, joprojām dabā faktiski eksistē un visu gadu tiek ekspluatēta trešās personas saimnieciskās darbības ietvaros, par ko lietā nav strīda. Šie faktiskie apstākļi ļauj izdarīt secinājumus par trešās personas nodoma būtību, ierosinot ar lēmumu Nr.1211 akceptēto būvniecības ieceri, kas, apgabaltiesas vērtējumā, ir vērsta uz ilgtermiņa būves ekspluatāciju. Turklāt arī tas apstāklis, ka būvniecība ir veikta būves novietošanas procesa ietvaros, nenorāda uz būves izmantošanas īslaicīgumu, jo ne Būvniecības likums, ne Vispārīgie būvnoteikumi nenosaka novietošanas rezultātā uzbūvēto ēku ekspluatācijas termiņa aprobežojumus.

Ņemot vērā veikto tiesību normu interpretāciju un faktisko apstākļu vērtējumu, apgabaltiesa secina, ka būve pludmalē ir jauna būvniecība, kuru likumdevējs ir uzskatījis par iespējamu atļaut tikai tad, ja tā saskaņota ar attiecīgo VVD reģionālo vides pārvaldi un pirms tam ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums. [19] Pārbaudot, vai pirms lēmuma Nr.1211 izdošanas ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un būvniecības iecere saskaņota ar VVD reģionālo vides pārvaldi, apgabaltiesa konstatē, ka trešā persona ar šādu ierosinājumu par atbilstošas procedūras veikšanu VVD Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē ir vērsusies tikai 2018.gada 15.augustā un 27.septembrī. Tas konstatējams no VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2018.gada 24.oktobra izvērtējumā Nr.RI18SI0086 norādītā (lietas 2.sējuma 116. – 119.lapa ), ka iepriekšējos gados sezonas kafejnīcām ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma procedūra nav veikta.

Ņemot vērā to, ka likumdevējs prasību par paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma procedūras piemērošanu (kuras ietvaros var arī tikts pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu) jaunu ēku būvniecības krasta kāpu aizsargjoslā gadījumā ir noteicis kā obligātu, bet trešā persona šo prasību nav ievērojusi, tad lēmums Nr.1211 ir atzīstams par prettiesisku. [20] Vienlaikus apgabaltiesa uzskata par nepieciešamu pievērsties arī vērtējumam, vai trešās personas būvniecības iecere atbilst Apbūves noteikumiem.

Apgabaltiesa jau iepriekš konstatēja, ka saskaņā ar Apbūves noteikumu 155.punktu pludmalē atļauts izvietot un būvēt sezonas būves atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Arī 140.punktā un tā apakšpunktos ir atrunāti papildu nosacījumi publiskām sezonas būvēm pludmalē. Ievērojot norādīto, apgabaltiesai nerodas šaubas, ka Apbūves noteikumu 2404.punktā ar apzīmējumu „saliekamas vieglu konstrukciju būves” ir saprotamas sezonas būves, jo Apbūves noteikumu tekstā sezonas kafejnīcas tiek aplūkotas kontekstā ar sezonas būvju būvniecību un ekspluatāciju (piemēram, 141.punkts – sezonas būves sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai (sezonas kafejnīca) izvietojamas atbilstoši sezonai, kas iedalāma pavasara/vasaras sezonā – laika periods gadā no 15.maija līdz 15.septembrim (montāža 01.05.14.05.; demontāža 16.09.-30.09.) un rudens/ziemas sezonā – laika periods gadā no 16.septembra līdz 14.maijam (montāža 01.09.-15.09.; demontāža 15.05.-31.05.)).

Apbūves noteikumu 3.34.punktā ir sniegts jēdziena „sezonas būve” skaidrojums – I grupas ēka vai I grupas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs inženierbūve, kas ir viegli uzstādāma, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem, un ir paredzēta lietošanai vienu sezonu, pēc kuras tā ir jādemontē.

No norādītā izriet, ka pludmalē, tajā skaitā arī teritorijās, kas atrodas zonā „Pludmales apkalpes teritorija”, ir pieļaujama I grupas būvju būvniecība (novietošana). Arī ievērojot apgabaltiesas iepriekš norādīto par izņēmumu no vispārējā krasta kāpu aizsargjoslas apbūves aizlieguma iespējami šauru tulkošanu, jāsecina, ka gadījumā, ja dome ar vieglas konstrukcijas būvēm apzīmētu II vai pat III grupas būves, tam jābūt atbilstoši iekļautam regulējumā. [21] Būvju iedalījums grupās ir paredzēts Būvniecības likuma 11.pantā, kurā noteikts, ka ēku un inženierbūvju detalizētāku iedalījumu grupās nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.

Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikuma „Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam” 1.tabulā noteikts, ka pilsētu un ciemu teritorijās I grupas būves ir mazēkas (vienstāva ēka, t.sk. nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 kvadrātmetriem) un atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 kvadrātmetriem, tajā skaitā konteinertipa ēka vai būvizstrādājums, izņemot ēku, kurā tiek izvietota bīstamā iekārta.

Izvērtējot trešās personas būvniecības ieceres dokumentāciju, pieteicēja iesniegtos foto attēlus, kā arī trešās personas iesniegto video materiālu par būvniecības procesu, apgabaltiesa atzīst, ka pludmalē no iepriekš izgatavotiem elementiem ir salikta viena būve. Būves vizuālais izskats, būvniecības risinājumi (vienota pamatu sistēma, vienots jumts, komunikāciju saslēgumi) un funkcionālais pielietojums nekādā veidā nenorāda uz kādu 10 patstāvīgu būvju (moduļu) esību ar tam sekojošu to savstarpēju sabloķēšanu, kas kā iespējamais apbūves risinājums ir paredzēts Apbūves noteikumu 140.2.2.apakšpunktā. Ierakstā redzamais process ļauj gūt skaidru priekšstatu par vienas vienotas ēkas izveidi no rūpnieciskā veidā iepriekš izgatavotiem būves elementiem. Apgabaltiesa pieļauj, ka ēkas sastāvā ietilpstošo ēdienu pagatavošanas bloku, grīdas plātni, vai ārsienu blokus ir iespējams demontēt no šīs ēkas un iemontēt kādā citā ēkā. Tomēr tas nepadara šos ēkas elementus (moduļus) par patstāvīgām būvēm. Tie joprojām saglabā ēku veidojošo elementu raksturu.

Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka par I grupas būvi ir atzīstama tādā gadījumā, ja tās platība nepārsniedz 60 kvadrātmetrus. Izskatāmajā lietā nav strīda, ka strīdus būves platība ir 217 kvadrātmetri, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz I grupas būves raksturlielumus.

Tā kā Aizsargjoslu likums izņēmumu no vispārējā aizlieguma veikt būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā saista ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un apbūves nosacījumiem, bet izskatāmajā lietā Apbūves noteikumi atļauj tikai I grupas būvju būvniecību, bet trešās personas būvniecības iecere paredz vismaz II grupas būves būvniecību, tad arī šajā ziņā lēmums Nr.1211 ir atzīstams par prettiesisku. Šādos apstākļos nav nozīmes trešās personas argumentiem, ka normatīvie akti pieļauj arī II un III grupas būvju novietošanu. [22] Pirmās instances tiesas atzītais, ka lēmums Nr.1211 ir prettiesisks, lai arī balstīts uz citiem apsvērumiem, ir pareizs.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes 2017.gada 6.jūnija lēmumu Nr.14-11/1211.

Piespriest no Jūrmalas pilsētas domes budžeta līdzekļiem par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis referents O.Priedītis Tiesnese U.Mihailova Tiesnesis M.Vīgants 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.