Administratīvā apgabaltiesa – Administratīvās lietas

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA Lieta Nr. A420138618 Lietas arhīva Nr. AA43-0363-19/4 ECLI:LV:ADAT:2019:0424.A420138618.7.S SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2019.gada 24.aprīlī Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Roze Paegle, tiesneses Irina Kaļiņina un Margarita Osmane rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Rīgas domes 2017.gada 15.novembra lēmuma Nr.536 (protokols Nr.11, 148.§) atcelšanu, kā arī par mantisko zaudējumu 9963,36 eu ro un nemantiskā kaitējuma 4268,62 euro atlīdzinājumu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 31.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] Pieteicēja /pers. A/2017.gada 3.oktobrī vērsās Rīgas domē ar iesniegumu par nodarīto mantisko zaudējumu 9963,36 euro un nemantiskā kaitējuma 4268,62 euro atlīdzināšanu par pieteicējas veiktajiem izdevumiem saistībā ar atcelto Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmumu Nr.1-6/2184.

Ar Rīgas domes 2017.gada 15.novembra lēmumu Nr.536 (protokola Nr.11, 148.§) (turpmāk – Lēmums) pieteicējas iesniegums tika noraidīts, jo Rīgas bāriņtiesa nav izdevusi prettiesisku administratīvo aktu, kā arī nav veikusi prettiesisku faktisko rīcību.

Rīgas dome Lēmuma pamatojumā ir ietvērusi turpmāk minētos apsvērumus. [1.1] Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmums, ar kuru nepilngadīgā /pers. B/ vārdā tika atraidīts mirušā /pers.

C/ atstātais mantojums, ir atcelts ar Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.decembra lēmumu Nr.1-6/3067.

Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.decembra lēmums Nr.1-6/3067 ir tiesisks administratīvais akts, jo iestāde konstatēja, ka ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuriem pastāvot 2012.gada 7.septembrī, Rīgas bāriņtiesa nebūtu pieņēmusi lēmumu, ar kuru nepilngadīgā vārdā atraidīts /pers. B/ mantojums. [1.2] Nav administratīvā akta vai tiesas nolēmuma, ar kuru Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmums būtu atzīts par prettiesisku.

Vispārējās jurisdikcijas tiesas paustās atziņas /pers. B/ aizbildņa mantojuma prasības lietā pret pieteicēju nav attiecināmas uz izskatāmo lietu. [1.3] Nav konstatējams Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) 4.pantā noteiktais zaudējuma atlīdzināšanas pamats.

Administratīvā procesa likuma 62.panta kārtībā pieteicējas viedoklis netika noskaidrots, jo netika konstatēts normatīvajos aktos paredzētais mantiskā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzināšanas pamats. Līdz ar to pieteicējas viedokļa noskaidrošana par šo jautājumu nebija lietderīga. [1.4] Ja laika periodā, kad strīdus nekustamais īpašums bija pieteicējas valdījumā, ir radušies izdevumi, pieteicējai ir tiesības vērsties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. [2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu, kurā norādīti šādi argumenti. [2.1] Pieteicējai ir nodarīti mantiskie zaudējumi, jo pieteicēja pieņēma mirušā /pers. C/ atstāto mantojumu un sedza ar to saistītos izdevumus. [2.2] Faktu, ka Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmums Nr.1-6/2184 neatbilst tiesību normām, ir konstatējusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017.gada 10.maija spriedumā civillietā C04127513 par /pers. B/ mantojuma pieņemšanu. Minētajā spriedumā ir norādīts, ka Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmums Nr.1-6/2184 neatbilst Administratīvā procesa likuma 5. un 7.pantam. Rīgas bāriņtiesa nav pienācīgi izvērtējusi privāttiesiskās attiecības starp /pers. B/ un viņa aizbildni /pers. D/, tādējādi pārkāpjot bērna vislabākās intereses. Rīgas bāriņtiesas rīcība, pieņemot lēmumu, nebija atbilstoša ne publisko tiesību normām, ne arī privāto tiesību normām. [2.3] Pieteicēja paļāvās uz iestādes rīcības tiesiskumu.

Tā kā Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 10.maija spriedumā ir atzinusi, ka Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs lēmums Nr.1-6/2184 ir pretējs vairākām tiesību normām, Rīgas bāriņtiesai ir pienākums atlīdzināt pieteicējai nodarītos zaudējumus. [2.4] Pieteicēja nepiekrīt Lēmumā ietvertajai norādei, ka, lai atgūtu nodarītos zaudējumus, viņai būtu jāceļ prasība vispārējās jurisdikcijas tiesā pret nepilngadīgo /pers. B/. Šāds arguments ir pretējs Bērnu tiesību aizsardzības likumā un likumā „Par pašvaldībām” noteiktajām prasībām. [2.5] Pieteicējai nav saprotams Lēmumā norādītais, ka vispārējās jurisdikcijas tiesa nav tiesīga izvērtēt administratīvā akta tiesiskumu. Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 10.maija spriedumā ir konstatējusi, ka Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmumā Nr.1-6/2184 tiesību normas nav tulkotas pēc to jēgas un likumdevēja mērķa, faktiski patvaļīgi mainot šo normu saturu. Minētais nozīmē to, ka Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmums nav tiesisks.

Rīgas bāriņtiesas pieļautās kļūdas dēļ pieteicējas iztērētie līdzekļi un veiktās darbības mantojuma pieņemšanā bijušas veltīgas, jo nekustamais īpašums pieteicējai tika atņemts.

Pretēji savai gribai pieteicēja tika iesaistīta citā tiesvedībā saistībā ar konkrētā mantojuma pieņemšanu. Līdz ar to pasliktinājās pieteicējas veselība, jo tiesvedība radīja stresu. [3] Rakstveida paskaidrojumā Rīgas dome pieteikumu neatzīst, uztur Lēmumā norādīto pamatojumu, kā arī paskaidro turpmāko. [3.1] Pieteicēja nav (un nav arī bijusi) administratīvā procesa dalībniece, tāpēc pieteicējai nav subjektīvo tiesību pārsūdzēt Rīgas bāriņtiesas pieņemtos lēmumus. Savukārt administratīvā procesa dalībnieki nav pārsūdzējuši Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra un 2012.gada 7.decembra lēmumus.

Tādējādi nav konstatējams prettiesisks administratīvais akts. [3.2] Tā kā Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmuma prettiesiskums nav konstatēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nav tiesiska pamata, lai pieteicēja prasītu mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu. [3.3] Pieteikumā pausts pieteicējas subjektīvais viedoklis par lietas apstākļiem. [4] Administratīvā rajona tiesa ar 2018.gada 31.augusta spriedumu pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz turpmāk minētajiem motīviem. [4.1] Tiesa konstatēja turpmāk norādītos apstākļus.

Atsaucoties uz Iedzīvotāju reģistrā pieejamo informāciju, tiesa konstatēja, ka /pers. B/ māte /pers. E/ mirusi /miršanas datums/.

Atbilstoši Civillikuma 224. un 225.pantā ietvertajiem nosacījumiem secināms, ka /pers. B/ bija palicis bez vecāku aizgādības.

Atbilstoši Civillikuma 203.pantam gadījumos, kad vienam vecākam ir atņemtas aizgādības tiesības, aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir šķēršļi, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi.

Nepilngadīgais /pers. B/ar Rīgas bāriņtiesas 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.1-6/638 tika ievietots audžuģimenē. Ar Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 28.marta lēmumu Nr.1-6/769 tika pagarināta /pers. B/ uzturēšanās audžuģimenē.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 17.panta 10.punktu bāriņtiesa pārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības.

Ar Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmumu Nr.1-6/2184 tika atraidīts /pers. C/ atstātais mantojums, secinot, ka tas ir nepilngadīgā /pers. B/ interesēs.

Ar Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 16.novembra lēmumu Nr.1-6/2796 nolemts nodibināt aizbildnību /pers. B/ un iecelt /pers. D/ par /pers. B/ aizbildni.

Ar Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.decembra lēmumu Nr.1-6/3067 atcelts Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmums Nr.1-6/2184 un atļauts /pers. D/ pieņemt mirušā /pers. C/ atstāto mantojumu nepilngadīgā /pers. B/ vārdā.

Saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmā pieejamo informāciju /pers. B/ aizbildņa pilnvarotā pārstāve 2012.gada 28.decembrī Rīgas apgabaltiesā cēla prasību pret pieteicēju par mantojuma izdošanu un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2017.gada 10.maija spriedumu lietā C04127513 nospriests:

Tiesa norādīja, ka persona var prasīt mantisko zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, ja atlīdzinājuma pamatā ir personas nepamatots tiesību aizskārums. Nepamatotu tiesību aizskārumu var radīt prettiesisks administratīvais akts vai iestādes prettiesiska rīcība publisko tiesību jomā. Atlīdzinājums nosakāms, ja starp iestādes prettiesisku rīcību un nodarīto mantisko zaudējumu un nemantisko kaitējumu pastāv tieša cēloņsakarība (sk. sal. Senāta 2010.gada 16.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA-42/2010).

Tiesa atzina, ka izskatāmajā lietā nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu, ka ar Rīgas bāriņtiesas rīcību pieteicējai būtu nodarīti mantiskie zaudējumi vai nemantisks kaitējums. Lai arī ar Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.decembra lēmumu Nr.16/3067 atcelts Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmums Nr.1-6/2184 un atļauts /pers. D/ pieņemt mirušā /pers. C/ atstāto mantojumu nepilngadīgā /pers. B/ vārdā, atceltais lēmums nav atzīts par prettiesisku. No Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.decembra lēmuma Nr.1-6/3067 izriet, ka cits lēmums pieņemts, jo ir mainījušies ar mantojuma pieņemšanu saistītie apstākļi, proti, ticis iecelts aizbildnis /pers. D/, kurš izteicis vēlmi pieņemt mantojumu /pers. B/ vārdā.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2017.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.C04127513 motīvu daļā sniegtais Rīgas bāriņtiesas rīcības novērtējums, uz kuru atsaucas pieteicēja, attiecas uz strīdu civillietā, tam ir nozīme civillietas izspriešanā, taču tas nenozīmē, ka Rīgas bāriņtiesas pieņemtais lēmums būtu atzīts par prettiesisku Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un Atlīdzināšanas likuma izpratnē.

Jautājums par izdevumu atlīdzinājumu saistībā ar mantojuma valdīšanu izskatāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 10.maija spriedumā lietā Nr.C04127513 ir norādījusi, ka pieteicējai ir tiesības vērsties tiesā saskaņā ar Civillikuma 680. – 684.pantu. [5] Par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 31.augusta spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, norādot tādus pašus argumentus kā pieteikumā, kā arī turpmāk minētos iebildumus par spriedumu. [5.1] Tiesa nav iedziļinājusies lietas apstākļos. Pieteicēja atsaucas uz Administratīvā procesa likuma 84.pantā noteikto, uzsverot, ka Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmuma Nr.1-6/2184 prettiesiskumu ir konstatējusi Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 10.maija spriedumā lietā Nr.C04127513. [5.2] Pieteicēja atsaucas uz Civilprocesa likuma 203.panta piektajā daļā noteikto. Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 10.maija spriedums lietā Nr.C04127513 ir ieguvis res judicata spēku. Pieteicēja ir paļāvusies, ka iestādes rīcība ir tiesiska.

Pieteicēja uzskata, ka tieši Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmums Nr.1-6/2184 ir radījis mantiskos zaudējums un morālo kaitējumu.

Pieteicēja atsaucas uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017.gada 22.decembra spriedumā lietā Nr.2017-08-01 paustajām atziņām. [6] Rakstveida paskaidrojumā Rīgas dome apelācijas sūdzību neatzīst, uztur Lēmumā ietverto pamatojumu un piekrīt pirmās instances tiesas spriedumam. [7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka nav objektīvas nepieciešamības, lai noteiktu šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Lietas apstākļu noskaidrošanai nav nepieciešams rīkot tiesas sēdi, jo no lietā esošajiem dokumentiem ir iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Tā kā lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, kā arī procesa dalībnieki ir īstenojuši savas procesuālās tiesības sniegt savus paskaidrojumus par lietas apstākļiem, šīs lietas izskatīšana mutvārdu procesā nav lietderīga.

Motīvu daļa [8] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms. [9] Apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 31.augusta spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa pievienojas Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 31.augusta sprieduma motivācijai, to neatkārtojot. [10] Atbildot uz apelācijas sūdzības argumentiem, apgabaltiesa norāda turpmāko. [11] Pieteicēja prasa atlīdzinājumu par zaudējumiem un kaitējumu, kas viņai nodarīts ar Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmumu Nr.1-6/2184. Pieteicēja uzskata, ka Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmuma Nr.1-6/2184 prettiesiskums ir konstatēts ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2017.gada 10.maija spriedumu civillietā Nr.C04127513.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka ar Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmumu Nr.1-6/2184 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs atraidīts mantojuma atstājēja atstātais mantojums nepilngadīgā vārdā.

Rīgas bāriņtiesa ar 2012.gada 7.decembra lēmumu Nr.1-6/3067, pamatojoties cita starp uz Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās daļas 3.punktu, atcēla Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmumu Nr.1-6/2184 un izdeva cita satura administratīvo aktu, atļaujot aizbildnim pieņemt mantojuma atstājēja atstāto mantojumu nepilngadīgā vārdā. [12] Atbilstoši juridiskās literatūras atziņām administratīvā akta atcelšana ir viens no administratīvā akta spēka zaudēšanas pamatiem (sk. Administratīvā procesa likuma 70.panta trešo daļu). Atcelšanas procesā vienmēr ir runa par diviem administratīvajiem aktiem – atceļamo (atcelto) jeb sākotnējo administratīvo aktu un atceļošo administratīvo aktu (actus-contrarius). Ar atceļošo administratīvo aktu pilnībā vai daļēji tiek izbeigtas ar sākotnējo administratīvo aktu nodibinātās (apstiprinātās) tiesiskās attiecības (sk. Briede J. 83.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 820.lpp.).

Administratīvā akta atcelšana ir jauns administratīvais akts, kas pēc savas būtības ir pretējs sākotnējam administratīvajam aktam (actus-contrarius). Lēmums par administratīvā akta atcelšanu stājas spēkā atbilstoši 70.pantam, un to kā jebkuru administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas priekšmets šādā gadījumā parasti ir atceļošā administratīvā akta atcelšana. Ja apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas rezultātā atceļošais administratīvais akts tiek atcelts, parasti spēku atgūst sākotnējais administratīvais akts. (sk. Briede J. 83.panta komentārs. Grām.:

Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 827., 829.lpp.).

Tātad, lai administratīvā procesa kārtībā varētu izvērtēt Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmuma Nr.1-6/2184 tiesiskumu, būtu jāpārsūdz Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.decembra lēmums Nr.1-6/3067.

Lietā nav strīda par to, ka Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.decembra lēmums Nr.1-6/3067 nav pārsūdzēts. Uz lietas izskatīšanas brīdi apgabaltiesā minēto lēmumu pārsūdzēt vairs nav iespējams, jo ir nokavēts likumā noteiktais termiņš (sk. Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 9.punktu).

Secināms, ka Administratīvā procesa likumā noteiktajā kartībā nav konstatēts Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmuma Nr.1-6/2184 prettiesiskums. [13] Pieteicēja uzskata, ka Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmuma Nr.1-6/2184 prettiesiskums ir konstatēts ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2017.gada 10.maija spriedumu civillietā Nr.C04127513.

Administratīvā procesa likums nenoteic vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmumu prejudicialitāti administratīvajās lietās.

Administratīvā procesa likuma 153.panta otrā daļa noteic, ka fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā rezolutīvajā daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu.

Atbilstoši tā paša panta trešajai daļai fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa dalībnieki.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2017.gada 10.maija sprieduma civillietā Nr.C04127513 rezolutīvajā daļā Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmums Nr.1-6/2184 nav atzīts par prettiesisku (lietas 63.lapa).

Turklāt izskatāmajā administratīvajā lietā nav tie paši procesa dalībnieki (pat nepiešķirot izšķirošu nozīmi tam, ka šajā lietā piedalās Rīgas dome, bet civillietā piedalījās Rīgas bāriņtiesa), kas piedalījās civillietā Nr.C04127513 (lietas 58.lapa).

Ņemot vērā minēto, nav tiesiska pamata atzīt Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2017.gada 10.maija sprieduma civillietā Nr.C04127513 prejudicialitāti. Tas nozīmē, ka šajā administratīvajā lietā nav izmantojamas minētajā spriedumā izteiktās atziņas par Rīgas bāriņtiesas rīcības tiesiskumu.

Tā kā likumā noteiktajā kārtībā nav konstatēts Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmuma Nr.1-6/2184 prettiesiskums, nav konstatējams Atlīdzināšanas likumā paredzētais atlīdzinājuma pamats – prettiesisks administratīvais akts (sk. Atlīdzināšanas likuma 1.panta pirmo daļu). [14] Pieteicējai ir tiesības saskaņā ar Civillikuma 680. – 684.pantu prasīt atlīdzināt tos izdevumus, kas viņai ir radušies laikā, kad viņa valdīja strīdus nekustamo īpašumu.

Ievērojot minēto, nav saprotama pieteicējas norāde, ka Rīgas dome nav pildījusi likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 23.punktu.

Tiesības prasīt atlīdzināt izdevumus, kas pieteicējai radās, kad viņa valdīja strīdus nekustamo īpašumu, izriet no Civillikuma (ex lege).

Tādējādi minētās tiesības pašas par sevi nevar tikt traktētas kā bērna tiesību aizskārums vai arī tikt saistītas ar pašvaldības autonomajām funkcijām. [15] Apgabaltiesa obiter dictum vērš pieteicējas uzmanību uz to, ka pat tad, ja atzītu, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2017.gada 10.maija spriedumu civillietā Nr.C04127513 ir konstatēts Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmuma Nr.1-6/2184 prettiesiskums, nebūtu saskatāms tiesiskais pamats, lai piešķirtu prasīto atlīdzinājumu.

Pieteicēja atsaucas uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2017.gada 10.maija spriedumā civillietā Nr.C04127513 ietvertajām atziņām, uzskatot tās par nozīmīgām arī šīs administratīvās lietas izspriešanā. Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja atsaucas tikai uz tām atziņām, kurās ir vērtēts Rīgas bāriņtiesas rīcības tiesiskums. Tomēr, vērtējot pieteicējas atlīdzinājuma prasījumu, būtu jāņem vērā arī tās sprieduma atziņas, kurās ir izvērtēta pieteicējas rīcība saistībā ar Rīgas bāriņtiesas lēmuma pieņemšanu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs No Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 10.maija sprieduma nepārprotami izriet, ka atbildētāja (proti, /pers. A/) bija ieinteresēta, lai Rīgas bāriņtiesa, lemjot jautājumu par mantojuma pieņemšanu, izlemtu to atraidīt. Pati atbildētāja (/pers. A/), vēršoties Rīgas bāriņtiesā 2012.gada 3.februārī, ir uzsvērusi lielo parādsaistību apjomu, kas apgrūtina mantojumu, kā arī nekustamā īpašuma neapmierinošo stāvokli. Tomēr, neskatoties uz šiem apstākļiem, atbildētāja (/pers.

A/) mantojumu ir pieņēmusi bez inventāra tiesībām, kas apliecina to, ka mantojuma aktīvu vērtība ir krietni lielāka par pasīvu vērtību. Rīgas apgabaltiesa uzskatīja, ka atbildētājai (/pers. A/), ņemot vērā informāciju, kas bija viņas rīcībā, bija iespēja rīkoties godprātīgi. Tādējādi Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka atbildētāja (/pers. A/) ir rīkojusies pretēji nepilngadīgā interesēm (sk. spriedumu lietas 62.lapā).

Secināms, ka pati pieteicēja ir rīkojusies negodprātīgi un pretēji nepilngadīgā interesēm, maldinot bāriņtiesu un veicinot nepamatota lēmuma pieņemšanu.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesas ieskatā ir vismaz negodprātīgi vēlāk celt iebildumus pret bāriņtiesas pieņemto lēmumu, jo pati pieteicēja ir aktīvi rīkojusies, lai panāktu tieši tāda satura lēmuma pieņemšanu, apzinoties, ka lēmums neatbilst bērna vislabākajām interesēm, jo ir pretējs tām. Savukārt tagad pieteicēja apgalvo, ka bāriņtiesas lēmums ir prettiesisks, kā arī pieprasa piešķirt atlīdzinājumu par to, ka bāriņtiesa pieņēmusi nepilngadīgā interesēm neatbilstošu lēmumu.

Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 10.panta otro daļu cietušais nav tiesīgs saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja ar apzinātu rīcību ir veicinājis viņam nodarītā zaudējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos.

Ievērojot minēto, lietā konstatētajos apstākļos nebūtu tiesiska pamata piešķirt pieteicējai viņas prasīto atlīdzinājumu arī tādā gadījumā, ja būtu pamats atzīt, ka Rīgas bāriņtiesas 2012.gada 7.septembra lēmuma Nr.1-6/2184 prettiesiskums ir konstatēts. [16] Pieteicēja apelācijas sūdzībā ir ietvērusi arī lūgumu par viņas atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par apelācijas sūdzības iesniegšanu.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja valsts nodevu ir samaksājusi likumā noteiktajā apmērā (lietas 127.lapa). Lietā nav iesniegti tādi pierādījumi, kas dotu tiesisku pamatu pieteicējas atbrīvošanai no valsts nodevas samaksas.

Ņemot vērā minēto, pieteicējas lūgums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda Noraidīt /pers. A/lūgumu par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas.

Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Rīgas domes 2017.gada 15.novembra lēmuma Nr.536 (protokols Nr.11, 148.§) atcelšanu, kā arī par mantisko zaudējumu 9963,36 euro un nemantiskā kaitējuma 4268,62 euro atlīdzinājumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) R.Paegle Tiesnese (paraksts) I.Kaļiņina Tiesnese (paraksts) M.Osmane NORAKSTS PAREIZS:

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Rīgā 2019.gada 24.aprīlī 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs R.Paegle