Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Administratīvā rajona tiesa Jelgavas tiesu nams – Administratīvās lietas

Lietas arhīva Nr. A42-00587-19/36 ECLI:LV:ADRJJTN:2019:0528.A420237318.4.S SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Jelgavā 2019.gada 28.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S. Ozola, piedaloties pieteicējas /pers. A/ pārstāvim zvērinātam advokātam Kristapam Mežinskim un atbildētājas Engures novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Engures novada domes pārstāvjiem /pers. B/ un /pers. C/, atklātā tiesas sēdē Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicējas /pers. A/ pieteikuma par Engures novada domes 2018.gada 24.maija lēmuma (protokola Nr.5 1.punkts), ar kuru atstāta negrozīta Engures novada būvvaldes 2017.gada 12.janvāra būvatļauja Nr.L-9/17 “Veikala jaunbūve /adrese/, atzīšanu par spēkā neesošu.

Aprakstošā daļa [1] Engures novada būvvalde (turpmāk – būvvalde) /datums/izdeva /pers. D/ (turpmāk – trešā persona) būvatļauju Nr.BIS-BV-4.1-2017-155 (Nr.L-9/17) būvobjektam “Veikala jaunbūve /adrese/ (turpmāk – būvatļauja).

Pieteicēja būvatļauju apstrīdēja Engures novada domē. [2] Ar Engures novada domes (turpmāk – dome) 2018.gada 24.maija lēmumu (prot. Nr.5 1.punkts) (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) noraidīts pieteicējas iesniegums par būvatļaujas apstrīdēšanu veikala būvniecībai /adrese/.

Lēmumā konstatēts turpmāk minētais. [2.1] Būvniecības iecere veikala būvniecībai īpašumā /nosaukums/ (zemes vienības apzīmējums kadastrā /numurs/; turpmāk – īpašums /nosaukums/) būvvaldē un Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk tekstā – BIS) reģistrēta 2017.gada 10.janvārī. Lēmums par veikala būvniecības ieceres saskaņošanu un būvatļaujas izsniegšanu būvvaldē pieņemts 2017.gada 12.janvārī. Pamatojoties uz būvvaldes lēmumu, ir izdota būvatļauja (BIS izpratnē lēmuma un būvatļaujas numurs ir viens un tas pats), kas reģistrēta BIS ar Nr.BIS-BV-4.1-2017-155 (BIS publiski pieejamajā daļā būvatļaujas numurs nosaukts par lēmumu).

Tātad atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta otrai daļai par būvniecības ieceri būvvalde ir paziņojusi sabiedrībai triju darba dienu laikā no attiecīgās būvniecības ieceres iesnieguma saņemšanas dienas un publicējusi attiecīgo informāciju BIS. [2.2] Būvtāfeles izgatavošana un novietošana ir būvniecības ierosinātāja, nevis būvvaldes pienākums. [2.3] Saskaņā ar Engures novada teritorijas plānojumu 2013. - 2025.gadam “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Apbūves noteikumi) īpašums /nosaukums/ atrodas funkcionālajā zonā “Jaukta apbūve” (J) Ragaciema teritorijā. Saskaņā Apbūves noteikumu 225.punktu šai teritorijai ir raksturīga daudzfunkcionāla jeb jaukta tipa izmantošana – dzīvojamo māju, komercdarbības un sabiedrisku būvju apbūve; 226.punktā ir noteikta galvenā izmantošana šajā teritorijā – dzīvojamās mājas, daudzdzīvokļu mājas, komercdarbības būves (mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objekti, biroju ēkas, viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas, sporta un rekreācijas objekti) un sabiedriskas (tagad publiskas) būves (pārvaldes iestādes, izglītības un/vai zinātnes iestādes, kultūras, sociālo pakalpojumu un/vai veselības aprūpes iestādes, kulta ēkas).

Tādējādi šīs teritorijas izmantošana jau tika publiski apspriesta teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas gaitā, pieļaujot arī mazumtirdzniecības ēkas būvniecību. Par šo teritorijas izmantošanu teritorijas plānojuma apspriešanas gaitā netika saņemti iebildumi vai ierosinājumi. Tā kā jau ilgus gadus tirdzniecības funkcija eksistē turpat blakus zemes vienībā tieši blakus valsts autoceļam ar intensīvu kustību (it sevišķi vasaras periodā), būvniecības iecere īpašumā /nosaukums/ pilnībā atbilst teritorijas plānojumā paredzētajai galvenajai izmantošanai.

Būvvaldes ieskatā, no neliela veikala (ar apbūves laukumu 199 m2 un tirdzniecības zāles aptuveno platība 80 m2) darbības nav prognozējama tāda ietekme, kas būtu uzskatāma par būtisku apkārtējai videi, kā arī ēkas arhitektoniskais risinājums neradīja šaubas par tā iekļaušanos apkārtējā apbūvē, lai šai būvniecības iecerei (kas jau hipotētiski ir bijusi apspriesta teritorijas plānojuma izstrādes gaitā) būtu nepieciešams vēl veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu. [2.4] Pieteicējai piederošā dzīvojamā māja zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu /numurs A/(turpmāk – pieteicējas īpašums) atrodas zemesgabala dziļumā, 24 m no robežas ar īpašumu /nosaukums/, un iesniegumā minētie vidi ietekmējošie faktori – troksnis, smakas, vibrācijas vai cita veida piesārņojums – ikdienā rodas no jebkuras dzīvojamās mājas un tās teritorijas izmantošanas. Piemēram, apkārtni ietekmējošu troksni rada skaļa mūzika, zāles pļaušana, malkas zāģēšana, suņa rejas. Smakas rada laikus neizvestas ateju bedres un sadzīves atkritumi, komposta kaudzes, kā arī netīrīti suņu voljēri, bet būtiskas vibrācijas rada gan daudzas sadzīves iekārtas, mehānismi vai darbarīki, ko izmanto remontdarbos vai teritorijas labiekārtošanas darbos (vibrobliete), kā arī zemu frekvenču mūzikas skaņas. Tie ir īslaicīgi spēcīgi trokšņi, no kuriem nav pasargāts neviens, kas dzīvo blīvi apdzīvotā teritorijā (ciemā) neatkarīgi no tā, kādā funkcionālajā zonā īpašums atrodas. Sabiedriskās kārtības uzturēšanai ir pieņemti pašvaldības saistošie noteikumi, bet diennakts trokšņu līmeni nosaka speciāli normatīvi un kontrolē Veselības inspekcija. [2.5] Būvatļaujas izsniegšanai nebija nepieciešama kaimiņu piekrišana un projekta risinājumi nebija jāskaņo ar kaimiņiem, jo paredzētā darbība nenotiek uz robežas, kā arī būve nav paredzēta tuvāk par 4 metriem no robežas. Konkrētajā gadījumā minimālais attālums no kaimiņu robežas līdz jaunbūvei paredzēts 4,7 metri, tādējādi būvprojekta risinājumi nebija jāskaņo ar kaimiņu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs [2.6] Izvērtējot izsniegto būvatļauju, saskaņoto būvprojektu un būvinspektora 2018.gada 15.februārī sastādīto atzinumu Nr.L-2/18 par būves pārbaudi, būvvalde konstatēja, ka blakus teritorijā atrodas Ragaciema tirdziņš ar vairākām tirdzniecības būvēm un stāvlaukumu. Lai [pieteicēja] nokļūtu savā īpašumā pa tiesas noteikto servitūtu īpašumā /nosaukums/, ir jāšķērso pašvaldībai piederošā tirdziņa teritorija, pa kuru pārvietojas arī kaimiņi uz zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /numurs B/, un kas ir brīvi pieejama visiem tirdziņa apmeklētājiem. Būvprojektā ir ņemts vērā tiesas noteiktais servitūts, un piekļuve pieteicējas īpašumam ir nodrošināta.

Būvvaldes rīcībā nav datu, kas liecinātu par to, ka veikala ēkā paredzētā funkcija varētu radīt būtiski paaugstinātu smaku, trokšņu vai vibrāciju līmeni. Sabiedrības informēšana ir notikusi likumā paredzētajā apjomā, izmantojot BIS.?

Īpašumā /nosaukums/ir izbūvēti veikala pamati atbilstoši izdotajai būvatļaujai un saskaņotajam būvprojektam; šobrīd būvdarbi nenotiek. [2.7] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka, ņemot vērā to, ka būvatļauja satur personas aizsargājamus datus, būvatļaujas kopija netika izsniegta trešajām personām [pieteicējai]. [3] Pieteicēja Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, norādot šādus argumentus: [3.1] Pieteicējai pieder nekustamais īpašums /adrese //adrese/ (pieteicējas īpašums), kuram ir robeža ar īpašumu/nosaukums/, kurā atļauta būvniecība ar izdoto būvatļauju. Ņemot vērā, ka būvatļaujas izsniegšanas procesā pieļauti vairāki būtiski procesuāli pārkāpumi, pieteicēja 2018.gada 5.aprīlī iesniedza iesniegumu Engures novada domei ar lūgumu apturēt būvdarbus īpašumā /nosaukums/. [3.2] Pieteicēja norāda uz apstākļiem, kādos viņa uzzināja par esošo būvatļauju. Kad pieteicējai radās aizdomas par to, ka īpašumā /nosaukums/ sākta būvniecība, pieteicēja vairākkārt lūdza domi sniegt informāciju par izsniegto būvatļauju. Dome ne tikai atteicās to darīt, bet arī nebija izpildījusi tai ar likumu uzlikto pienākumu informēt par būvniecības ierosinājumiem un izsniegtajām būvatļaujām. Ņemot vērā, ka šis pienākums izpildīts netika, pieteicēja par izsniegto būvatļauju uzzināja tikai 2017.gada 19.decembrī. Savukārt sūdzību par to iesniedza 2018.gada 10.janvārī.

Publikāciju, kāda paredzēta Būvniecības likuma 14.panta otrajā daļā, dome nebija izvietojusi, un līdz ar to tika ierobežotas sabiedrības tiesības būt informētai, kā arī pieteicējai nebija iespējas uzzināt par būvniecības ieceri, lai izteiktu savu viedokli vai iebildumus normatīvajos aktos noteiktajos procesuālajos termiņos.

Arī būvtāfele saskaņā ar Būvniecības likuma 14.panta septītajā daļā noteikto netika izvietota un būvvalde arī nepārbaudīja, vai būvniecības ierosinātājs sev uzlikto pienākumu ir izpildījis. Līdz ar to dome nepilda sev uzlikto pienākumu būvniecības procesa uzraudzībā.

Iepriekš minētais norāda uz to, ka dome nav izpildījusi sabiedrības informēšanas pienākumu, un tas ir aizskāris pieteicējas ar likumu aizsargātās tiesības, kas ir pamats procesuālā termiņa atjaunošanai būvatļaujas apstrīdēšanai. [3.3] Pieteicēja uzskata, ka ir pārkāptas arī sabiedrības līdzdalības tiesības lēmuma pieņemšanā atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta piektajā daļā paredzētājam – ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kas var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvaldei bija jānodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam jāpieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri.

Pieteicēja nepiekrīt pārsūdzētajā lēmumā norādītajai atsaucei uz Apbūves noteikumiem, kāpēc publiskā apspriešana nav bijusi nepieciešama.

Būvniecības likums šādu noregulējumu neparedz, jo minētā likuma 14.panta piektā daļa paredz tiesības publisko apspriedi nerīkot, ja attiecīgajai teritorijai, kurā plānota tāda objekta būvniecība, kas var radīt būtisku ietekmi, bet kuram nav piemērojams ietekmes uz vidi novērtējums, ir izstrādāts detālplānojums.

Pieteicēja, atsaucoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 10.punktu, norāda, ka par šāda detālplānojuma izstrādi īpašumam /nosaukums/ viņa nav informēta. Savukārt Apbūves noteikumi paši par sevi nav pietiekams dokuments, lai izpildītu Būvniecības likuma 14.panta piektās daļas noteikumus, ņemot vērā, ka detālplānojums konkretizē teritorijas plānojumu, kā to nosaka Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28.panta pirmā daļa. [3.4] Domes norāde, ka būvniecības iecere jau hipotētiski ir bijusi apspriesta teritorijas plānojuma izstrādes gaitā, neatbilst faktiskajai un tiesiskajai realitātei. Apspriežot teritorijas plānojumu, netiek apspriestas konkrētas ēkas, ne to lielums, ne izmantošanas veids, ne novietojums, tikai tiek pieļauta iespēja, ka šāda būve kādreiz varētu tikt uzbūvēta. Ņemot vērā, ka Apbūves noteikumi paši par sevi nenozīmē, ka konkrēta ēka konkrētā teritorijā un konkrētā veidā tiks izbūvēta, pieteicējai to pieņemšanas laikā netika radīts tiesību aizskārums. Vienreizēja neiesaistīšanās sabiedrības līdzdalības principa ietvaros rīkotā apspriešanā nenozīmē, ka pašvaldībai ir tiesības pieņemt, ka persona nekad neiesaistīties sabiedrības līdzdalības pasākumos. Tāpat iebildumu neizteikšana pret šiem noteikumiem nenozīmē, ka persona atteikusies no savām subjektīvajām tiesībām un līdzdalību valsts pārvaldē, kā arī uz tiesībām apstrīdēt būvatļauju, kas izsniegta bez iepriekšēja detālplānojuma, un šo noteikumu izstrādāšana nenozīmē, ka pašvaldība izpildījusi Būvniecības likuma 14.panta piektajā daļā uzlikto pienākumu, rīkot publisko apspriešanu šāda objekta būvniecībai, kā arī nav zināms, ka teritorijai būtu spēkā esošs detālplānojums. [3.5] Pieteicēja norāda, ka pārsūdzētajā lēmumā norādītais attiecībā uz to, ka dzīve ciemā pati par sevi rada tādu pašu ietekmi, kādu radītu izbūvētais veikals, neatbilst patiesībai. Trokšņi, smakas un vibrācijas, kas rodas sadzīvisku darbību rezultātā, ir mazākas nekā tā ietekme, kādu varētu radīt veikala ikdienas darbība. [3.6] Tāpat nav bijusi iespēja pārliecināties, vai izbūvētais veikals neietekmēs pieteicējas tiesības izmantot ceļa servitūtu, kas noteikts īpašumā /nosaukums/. Pieteicēja norāda, ka uz ceļa servitūta, kuru viņai atļauts izmantot, un stāvlaukumā “Ragaciems” nereti tiek atstātas automašīnas un radīti cita veida šķēršļi, lai šo ceļa servitūtu varētu izmantot. Līdz ar to pieteicējai rodas pamatotas aizdomas, ka līdzīga situācija varētu notikt ar ceļa servitūtu, kas viņai noteikts par labu īpašumā /nosaukums/”.

[4] Engures novada dome rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka tas ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā ietverto pamatojumu, papildus norādot turpmāk minētos iebildumus pret pieteikumu. [4.1] Nepamatots ir pieteicējas arguments, ka pieteicējai nebija iespējas uzzināt par būvniecības ieceri, lai izteiktu savu viedokli vai iebildumus.

Būvniecības iecere veikala būvniecībai īpašumā /nosaukums/ būvvaldē iesniegta 2017.gada 5.janvārī un BIS reģistrēta 2017.gada 10.janvārī. Līdz ar to būvvalde par būvniecības ieceri ir paziņojusi sabiedrībai triju darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un visām ieinteresētajām personām bija nodrošināta iespēja iepazīties ar informāciju par būvatļaujas izdošanu.

Pašvaldība bija izvietojusi informāciju par būvatļaujas spēkā stāšanos arī pašvaldības mājaslapā, līdz ar to visām ieinteresētajām personām bija nodrošināta iespēja iepazīties ar informāciju par būvatļaujas izdošanu.

Būvtāfeles izgatavošana un izvietošana ir būvniecības ierosinātāja pienākums, un būvtāfeles izvietošanai ir informatīvs raksturs. [4.2] Dome nepiekrīt pieteikumā norādītajam apgalvojumam, ka ir pieļauts pārkāpums saistībā ar sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanā.

Atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta piektajai daļai publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs teritorijas plānojums.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs Būvniecības iecere īpašumā /nosaukums/ pilnībā atbilst teritorijas plānojumā paredzētajai galvenajai izmantošanai un no neliela veikala darbības nav prognozējama tāda ietekme, kas būtu uzskatāma par būtisku apkārtējai videi, kā arī ēkas arhitektoniskais risinājums neradīja šaubas par tā iekļaušanos apkārtējā apbūvē, lai šai būvniecības iecerei, (kas jau hipotētiski ir bijusi apspriesta teritorijas plānojuma izstrādes gaitā) būtu nepieciešams vēl veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

Būvniecība plānota blakus tirgus laukumam un veikalam. Paredzētā būve faktiski neietekmē ne iedzīvotāju sadzīves apstākļus, ne īpašuma vērtību.

Tāpat paredzētā būvniecība pastiprināti neietekmē vidi, proti, tā ietekmē vidi tādā mērā kā jebkura būvniecība, kas nav pamats būves publiskās apspriešanas rīkošanai. [4.3] Domes ieskatā, veikala būvniecība īpašumā /nosaukums/ neietekmēs pieteicējas ceļa servitūta tiesības. [5] Trešā persona /pers. D/ rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikums ir nepamatots.

2017.gada 12.janvārī būvvalde izsniedza būvatļauju veikala būvniecībai īpašumā /nosaukums/. Projektētās ēkas novietne atbilst LBN201/15 “Būvju ugunsdrošība”, tāpat minētā ēka ir projektēta 4 metru attālumā no pieteicējas īpašuma robežas. 2018.gadā būvdarbi īpašumā /nosaukums/ nav veikti.

Pieteicējas un viņas īpašumā dzīvojošo īrnieku ceļa servitūta tiesības nekādā mērā nav ierobežotas.

Īpašumā /nosaukums/ būvtāfele tika uzstādīta piecu dienu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas. Šobrīd tā ir noņemta, jo būvdarbi objektā nenotiek.

Turpinot darbus, tā tiks atkārtoti novietota. Pieteicēja, iespējams, faktiski neievēroja būvtāfeles esību, jo savā īpašumā pastāvīgi nedzīvo.

Trešā persona kā īpašuma /nosaukums/īpašnieks nekad nav ierobežojis pieteicējas vai viņas īpašumā esošo īrnieku tiesības brīvi pārvietoties pa ceļa servitūtu un uzskata, ka pieteicējas aizdomas, ka plānotās būves – veikala darbība, iespējams, varētu radīt šķēršļus pieteicējai pārvietoties pa ceļa servitūtu, ir nepamatotas.

Saskaņā ar Apbūves noteikumiem īpašums /nosaukums/atrodas jaukta tipa apbūves zonā, kas paredz arī sabiedriskas ēkas būvniecību, tādēļ publiska apspriešana, izsniedzot būvatļauju, nav nepieciešama. [6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis prasījumu uzturēja un, iepazīsties ar papildus domes iesniegtajiem pierādījumiem (būvprojektu), norādīja (iesniedzot rakstveidā) uz vēl šādiem argumentiem: nav ievērots Apbūves noteikumu 57.3.apakšpunktā noteiktais minimālais apbūves attālums no ceļa servitūta ass – 10 metri, jo saskaņā ar veiktajiem mērījumiem jaunbūve ir novietota 3,79 metru attālumā no ceļa servitūta ass. Turklāt pieteicējas pārstāvis norādīja, ka ceļa servitūts ir iekļauts aprēķinā, kas attiecas uz stāvlaukumu pie būves, kā arī no būvprojekta nav redzams kā tiks plānots piebraucamais ceļš pie jaunbūves un piekļūšana maģistrālajai ielai, bet tā vietā piekļūšanai objektam tiks izmantots pašvaldībai piederošs zemesgabals – stāvlaukums pie esošā zivju tirdziņa. Līdz ar to pieteicējas servitūta tiesību izmantošanu var aizskart objektā plānotās autostāvvietas un vispārējā transporta kustība, kuru radīs objekta izmantošana. Ņemot vērā teritoriju, kurā plānots ierīkot autostāvvietas, un to, kā plānojumā izvietotas piebrauktuves, rodas pamatotas šaubas, ka automašīnas tiks novietotas ceļa servitūta teritorijā, kuru nav paredzēts speciāli nodalīt.

Iestādes pārstāvji prasījumu neatzina, paskaidrojumos norādot uz pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, papildus paskaidrojot, ka prasības attiecībā uz servitūta ceļu (ielām, ceļiem) kā atsevišķu zemes vienību nav attiecināmas uz pieteicējas ceļa servitūtu. Attiecībā uz apbūves līnijām norādīja, ka ielām (ceļiem) ir sarkanās līnijas, kas norādītās teritorijas plānojumā, un no kurām mēra apbūves līniju vai būvlaidi. Šajā gadījumā par to nevar runāt.

Trešā persona paskaidrojumos norādīja, ka sākotnēji ceļa servitūts bija izveidots pa vidu īpašumam /nosaukums/, līdz ar to būvniecība nebija iespējama vispār. Tad tiesa apmierināja prasību par ceļa servitūta pārcelšanu uz vietu, kur tas atrodas tagad. Tika uzsākta būvniecība. Tagad pieteicēju traucē būvniecības process, jo blakus īpašumam tiek novietotas automašīnas. Ceļa servitūtam noteiktā platība neietilpst plānotajā stāvlaukumā platībā.

Motīvu daļa [7] Tiesa konstatē, ka pieteicēja izteikusi iebildumus par būvatļauju, kas piešķir tiesības trešajai personai veikt veikala ēkas būvniecību īpašumā /nosaukums/, kurā pieteicējai ir nostiprināta ceļa servitūta tiesība. Pieteicējas iebildumi saistīti ar būvniecības procesa un būvniecības ieceres (objekta) neatbilstību Būvniecības likumā un Apbūves noteikumos noteiktajām prasībām, kas var ietekmēt pieteicējas tiesības izmantot ceļa servitūtu. [8] Pieteicēja norāda, ka ne pieteicēja, ne sabiedrība nebija informēta par būvniecības ieceri, jo pašvaldība nebija publicējusi informāciju par to BIS, kā arī būvniecības ierosinātājs nebija izvietojis būvtāfeli.

Būvniecības likuma 14.panta otrā daļa noteic, ka par būvniecības ieceri pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona paziņo sabiedrībai triju darba dienu laikā no attiecīgās būvniecības ieceres iesnieguma saņemšanas dienas, publicējot attiecīgo informāciju pašvaldības mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā.

Kā norāda dome un redzams no BIS izdrukas par būvniecības ieceri (tā iesniegta 2017.gada 10.janvārī), veikala būvniecībai īpašumā /nosaukums/ informācija BIS reģistrēta 2017.gada 10.janvārī, norādot būvniecības ieceres realizācijas vietu – Ragaciemā un iecerētās būves veidu – veikals.

Tātad atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta otrajai daļai par būvniecības ieceri būvvalde ir paziņojusi sabiedrībai triju darba dienu laikā no attiecīgās būvniecības ieceres iesnieguma saņemšanas dienas un publicējusi attiecīgo informāciju BIS.

Būvniecības likuma 14.panta septītā daļa noteic, ka pasūtītājam ir pienākums Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos par saņemto būvatļauju informēt sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība. Būvtāfele izvietojama piecu dienu laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas. Šim pasākumam ir informatīvs raksturs.

Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 59. un 60.punkts nosaka, kādos gadījumos būvtāfeli izvieto un ka to izvieto uz būvatļaujas apstrīdēšanas laiku (mēnesis no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas).

No tiesību normām izriet, ka būvtāfele tikai informē par to, kāda būvniecības iecere teritorijā būs un ka ir izsniegta būvatļauja; būvtāfeles izvietošanai ir informatīvs raksturs, kas vērsts uz sabiedrības informēšanu par izsniegtu būvatļauju. Tāpēc šāds arguments vairāk saistāms ar jautājumiem par procesuālo termiņu atjaunošanu gadījumos, kad persona nav savlaicīgi uzzinājusi par būvatļaujas izsniegšanu un nokavējusi tās apstrīdēšanas termiņu.

Kā izriet no konkrētā gadījuma, būvtāfeles izvietošanas apstākļi nav lieguši pieteicējai tiesības paust iebildumus iestādē, kā arī vērsties tiesā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējas norādītajiem argumentiem nav būtiskas nozīmes attiecībā uz būvatļaujas tiesiskuma vērtējumu. [9] Attiecībā uz pieteicējas argumentiem, ka netika nodrošināta ierosinātā objekta būvniecības ieceres publiska apspriešana un saskaņošana ar pieteicēju, konstatējams turpmākais.

Būvniecības likuma 14.panta piektā daļa noteic, ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri. Pašvaldība saistošajos noteikumos 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana. Publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums. Ja saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, konstatējot šajā daļā minēto specifisko ietekmi, var tikt pieņemts lēmums par detālplānojuma izstrādi, priekšroka dodama detālplānojuma izstrādei. Publiskas apspriešanas rezultātus var izmantot, lai ietvertu būvatļaujā papildu nosacījumus, kas attiecas uz iepriekš minēto būves ietekmi uz vidi. Ja būvatļauja izdota, pārkāpjot šīs daļas noteikumus, augstāka iestāde vai tiesa, izlemjot jautājumu par apstrīdētās vai pārsūdzētās būvatļaujas tiesiskumu, izvērtē, vai pārkāpums ir tik būtisks, ka būvatļauja atceļama, un it īpaši pārbauda to, vai nav pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanā.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktu būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem), izņemot gadījumus, kad būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu.

No minētajām tiesību normām secināms, ka, lai rīkotu publisku apspriešanu, nepietiek konstatēt jebkādu specifisku ietekmi (piemēram, iecerētās būves (veikala) apjoms, tās izmantošanas veids un novietojums vai veikala ikdienas darbība, vai kā tas ietekmēs pieteicējas ceļa servitūta tiesības izmantošanu), bet ir jākonstatē būtiska ietekme smaku, trokšņa, vibrācijas vai cita veida piesārņojuma veidā, vai ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem jābūt izstrādātam detālplānojumam.

Tas, ka netika nodrošināta būvniecības ieceres publiska apspriešana, pats par sevi nenozīmē, ka būtu aizskartas pieteicējas tiesības ar būvniecību un vidi saistītu lēmumu pieņemšanā. Lai sabiedrībai piemistu šādas tiesības, ir jākonstatē iepriekšminētie priekšnoteikumi būvniecības ieceres publiskās apspriešanas nodrošināšanai. Konkrētajā gadījumā tiesa šādus priekšnoteikumus nekonstatē. Proti, kā pamatoti norādīts pārsūdzētajā lēmumā, iecerētā būve nerada būtisku ietekmi uz vidi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), lai būtu nodrošināma publiska apspriešana, kā to saprot pieteicēja. Publiska apspriešana nav instruments iebildumiem pret iecerēto būves lietošanas veidu tiesiski noteiktā pašvaldības teritorijā. [10] Īpašums /nosaukums/ atbilstoši šobrīd spēkā esošā Engures novada teritorijas plānojuma grafiskajai daļai atrodas funkcionālajā zonā “Jaukta apbūve” (J) Ragaciema teritorijā, kurā saskaņā ar Apbūves noteikumu 226.punktu ir atļauta dažāda izmantošana, t.sk. mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu būvniecība. Tātad būvvaldes akceptētā būvniecības iecere atbilst teritorijas plānojumam (Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas 1.punkts).

Teritorijai, kurā paredzēta būve, nav spēkā esoša detālplānojuma un tāds atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumos Nr.628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” noteiktajām prasībām detālplānojuma izstrādei arī nav nepieciešams.

Iecerētā būve no teritorijas plānošanas viedokļa acīmredzami nav neiederīga, ņemot vērā to, kur to plānots būvēt un kāda apbūve atrodas tai blakus. Kā pamatoti konstatēts pārsūdzētajā lēmumā, iecerētā būve atradīsies blakus jau esošai apbūvei, kur ilgus gadus eksistē tirdzniecības objekti, un tieši blakus autoceļam ar intensīvu kustību ar no tā izrietošām sekām (satiksmes un citi sadzīves (vides) trokšņi). Tas, ka būvniecības ieceres īstenošanas rezultātā, iespējams, palielināsies transportlīdzekļu plūsma, nenozīmē, ka tādējādi tiks būtiski ietekmēti vides apstākļi. Tādā gadījumā faktiski būtu jāatzīst, ka ikvienas būvniecības gadījumā būtu nepieciešama publiska apspriešana, ja jebkurā blakus esošā zemesgabalā tiktu iecerēta būvniecība un tās rezultātā prognozējams transportlīdzekļu un cilvēku skaita palielinājums.

Tiesa norāda, ka personai nav tiesiskā paļāvība, ka blakus esošais zemesgabals paliks neapbūvēts un situācija paliks nemainīga. [11] Attiecībā uz to, vai konkrētajā gadījuma bija nepieciešama pieteicējas kā kaimiņa īpašuma īpašnieka piekrišana (saskaņojums) būvniecības iecerei īpašumā /nosaukums/, konstatējams turpmākais.

Civillikuma 1091.pants nosaka, ka ietaisīt jaunceļamās sienās logus uz blakus zemes gabala pusi drīkst tikai tad, ja šīs sienas atrodas ne mazāk kā četrus metrus no robežas, vai lielākā atstatumā, ja tādu prasa vietējie būvnoteikumi. Ietaisīt logus uz blakus zemes gabala pusi jau pastāvošās sienās, kas stāv pie pašas robežas vai tuvāk par četriem metriem no robežas, drīkst tikai ar īpašnieka – kaimiņa zemes grāmatās ierakstītu piekrišanu, nodrošinot šiem logiem gaismas ieplūdumu vismaz 45? leņķī.

No lietā esošā būvprojekta redzams, ka veikala ēkas siena (ar logu un durvīm), kas iziet uz pieteicējas īpašuma pusi, no pieteicējas īpašuma robežas atrodas 4,7 metru attālumā. Līdz ar to konkrētajā gadījumā ir ievērots minimālais attālums no pieteicējas īpašuma robežas līdz jaunbūvei, tādējādi būvprojekta risinājums nebija jāskaņo ar pieteicēju.

Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka iepriekš minētais regulējums attiecināms arī uz ģenerālplānā iezīmēto izsmeļamo kanalizācijas aku attālumu –, tās atrodas tuvāk par 4 metriem no pieteicējas īpašuma robežas.

Būvniecību regulējošie tiesību akti un Apbūves noteikumos ietvertais tiesiskais regulējums nenosaka minimālo attālumu šādu inženierkomunikāciju ierīkošanai no kaimiņu zemes robežas; uz šādu inženierkomunikāciju izbūvi nav attiecināmas apbūves līnijas – minimālais attālums no sarkanās līnijas līdz jebkurai virszemes vai pazemes būvei zemes vienībā (Apbūves noteikumu 2.20.punkts). Vienlaikus Civillikuma 1088.pants paredz, ka ateju un samazgu bedres un mēslu krātuves nedrīkst ierīkot pie kopīgiem žogiem, mūriem un robežas, bet tām jāatrodas vismaz pusotra metra no kaimiņa robežas.

Tiesa norāda, ka uz inženierkomunikāciju izbūvi nav attiecināmas Civillikuma 1091.panta prasības un, ņemot vērā ģenerālplānā iezīmēto izsmeļamo kanalizācijas aku attālumu līdz pieteicējas īpašuma robežai (~ 2,5 metri), nav konstatējams arī Civillikuma 1088.pantā noteiktā minimālā attāluma pārkāpums. [12] Apstāklis, kurā varētu saskatīt pieteicējas tiesību aizskārumu, kas savukārt varētu būt izvērtējams kā pamats saskaņošanas nepieciešamībai ar pieteicēju, ir ceļa servitūta tiesību nodrošināšana īpašumā /nosaukums/. Šajā sakarā tiesai jānoskaidro, vai šo aizskārumu var uzskatīt par tik būtisku, lai liegtu būvniecību bez pieteicējas piekrišanas.

Attiecībā uz autostāvvietām tiesa konstatē, ka veikala autostāvvietu skaits un izvietojums risināts atbilstoši Apbūves noteikumu 150.punktā noteiktajam minimālajam autostāvvietu skaitam attiecībā pret būves tirdzniecības zāles platību.

Saskaņā ar Apbūves noteikumu 150.punktu minimālais nepieciešamo autostāvvietu skaits komercdarbības būvēm uz katriem 10 m2 tirdzniecības zāles platības ir viena autostāvvieta. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 199.punktam nepieciešamo platību vienas vieglās automašīnas izvietošanai virszemes atklātā autonovietnē aprēķina aptuveni 25 m2.

No būvprojekta konstatējams, ka veikala tirdzniecības zāles platība paredzēta 99,8 m2 un attiecīgi plānotas 9 autostāvvietas, bet vajadzētu būt 10 autostāvvietām. No būvprojekta ģenerālplāna nav redzams, kāda teritorijas platība aprēķināta autonovietnei, bet redzams, ka teritorijas labiekārtojumam paredzēts izveidot bruģētu laukumu 292 m2, tostarp ceļa servitūta platība 55,6 m2, un granīta šķembu seguma laukumu 176 m2; vienas vieglās automašīnas izvietošanai paredzēta stāvvieta 2,4 x 5 metri. Tādējādi kopējā autonovietnei atvēlētā platība, atņemot ceļa servitūta platību 55,6 m2 un granīta šķembu seguma laukuma daļu, kas vērsta pret pieteicējas īpašumu, pēc aptuveniem aprēķiniem sastāda 380 m2, kas ir pietiekami 9-10 autostāvvietām.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs Tiesa uzskata, ka nav pamata piekrist pieteicējas viedoklim, ka ceļa servitūta atrašanās vietai un iespējamai automašīnu novietošanai tā tuvumā būtu tik būtiska ietekme, lai konstatētu absolūtu pieteicējas īpašuma vai ceļa servitūta tiesību aizskārumu; visdrīzāk tam ir sadzīviska ietekme. Tāpat nav pamata tā apstākļa dēļ, ka būvniecības procesā iecerēts vienlaikus ar pārējo teritorijas labiekārtojumu nobruģēt ceļa servitūta platību, noteikt pieteicējas piekrišanu. Tiesa norāda, ka pats par sevi īpašumā /nosaukums/iecerētais teritorijas labiekārtojama veids – bruģēts laukums nekādā veidā neierobežo pieteicējas ceļa servitūta tiesību izmantošanu. [13] Izvērtējot pieteicējas pārstāvja argumentus par Apbūves noteikumu 57.3.apakšpunkta prasību attiecināšanu uz konkrēto gadījumu, tiesa konstatē turpmāko.

Apbūves noteikumu 3.4.2.apakšnodaļa, kurā ietverts 57.punkts, noteic būvlaides un apbūves līnijas. Apbūves līnija ir līnija, kas nosaka attālumu no apbūves līdz zemes vienības robežām (Apbūves noteikumu 2.7.punkts); būvlaide ir apbūves līnija, kas nosaka minimālo attālumu no sarkanās līnijas līdz jebkurai virszemes vai pazemes būvei zemes vienībā (Apbūves noteikumu 2.20.punkts). Apbūves noteikumu 57.punkts noteic ciemu teritorijās minimālās būvlaides no ceļiem un ielām: maģistrālās nozīmes ielām – 6 m (57.1.apakšpunkts); vietējās nozīmes ielām – 6 m; (57.2. apakšpunkts); minimālais apbūves attālums no servitūta ceļa ass – 10 m (57.3.apakšpunkts).

Savukārt sarkanās līnijas ir Aizsargjoslu likumā definēts īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums – līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko pilsētās un ciemos nosaka vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (1.panta 13.punkts).

Tiesa nekonstatē, ka ceļa servitūtam īpašumā /nosaukums/ atbilstoši Zemgales apgabaltiesas 2014.gada 28.augusta spriedumam (civillieta /numurs/) vai citiem lietā esošiem pierādījumiem, un Engures teritorijas plānojuma grafiskajai daļai, būtu nodibināta konkrēta aizsargjosla (sarkanās līnijas), lai pieteicēja varētu atsaukties uz Apbūves noteikumu 57.3.apakšpunktā ietverto būvlaides tiesiskā režīma ievērošanu, proti, ka apbūve nedrīkst ietiekties sarkanajās līnijās. [14] Pastāvot iepriekš konstatētajiem apstākļiem, tiesa secina, ka pieteicējas argumenti par būvatļaujas izdošanas procesu un tās materiāltiesisko spēkā esību nav tiesiski pamatoti, un atzīst, ka pārsūdzētais lēmums kā 2017.gada 12.janvāra būvatļaujas galīgais noformējums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu, 289.–291. pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Engures novada domes 2018.gada 24.maija lēmuma (protokola Nr.5 1.punkts), ar kuru atstāta negrozīta Engures novada būvvaldes 2017.gada 12.janvāra būvatļauja Nr.L-9/17 “Veikala jaunbūve /adrese/, atzīšanu par spēkā neesošu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs S. Ozola

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.