Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams – Administratīvās lietas

Lietas arhīva Nr. A42-00174-19/6 ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0425.A420337717.5.S ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2019.gada 25.aprīlī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne, piedaloties pieteicēja Rīgas sociālās aprūpes centra „Gaiļezers” pilnvarotajām pārstāvēm /pers. D/ un /pers. E/, atbildētājas pusē pieaicinātās Valsts darba inspekcijas pilnvarotajam pārstāvim Helgem Lodziņam trešajai personai bez patstāvīgiem prasījumiem /pers. G/, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Rīgas Sociālās aprūpes centra „Gaiļezers” pieteikuma par Valsts darba inspekcijas 2017.gada 4.oktobra lēmuma Nr.2017-05-04/92-2017-05-05/393 atcelšanu.

Aprakstošā daļa [1] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 21.decembra lēmumu pieņemts pieteicēja Rīgas Sociālās aprūpes centrs „Gaiļezers” pieteikums un ierosināta administratīvā lieta par Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI vai atbildētāja) 2017.gada 4.oktobra lēmuma Nr.2017-0504/92-2017-05-05/393 (turpmāk – Lēmums) (lietas 1.sējums, 82. 84.lapa) atcelšanu.

Ar Lēmumu nolemts atstāt negrozītu Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas 2017.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr.11-VDI-018-2017-176 (turpmāk

Lai lemtu par Noteikumu Nr.950 22.punkta un 42.punkta piemērošanu, jākonstatē vismaz viens no normā aprakstītajiem gadījumiem darba vietā.

Trešā persona darba pienākumus pildīja līdz 2016.gada 27.decembrim un no 2017.gada 16.janvāra līdz 2017.gada 22.janvārim. Diagnoze kašķis noteikta 2017.gada 7.janvārī, proti, laikā, kad trešā persona jau darbnespējas dēļ nepildīja darba pienākumus un tādējādi nevarēja inficēties darba vietā.

Veselības inspekcijas 2017.gada 28.marta atbildē norādīts, ka sociālās aprūpes centrā, kurā strādā trešā persona, arī diviem klientiem konstatēti saslimšanas gadījumi ar kašķi, taču nav norādīts periods, kad tas konstatēts. Atbilstoši ierakstiem pacientu kartēs laika periodā no 2016.gada 11.oktobra līdz 2016.gada 28.decembrim, kad trešā persona pildīja darba pienākumus, pieteicējai nav neviena klienta ar diagnozi „kašķis”. Arī laika periodā no 2017.gada 15.janvāra līdz 2017.gada 23.janvārim pieteicējai nav neviena klienta ar diagnozi „kašķis”, līdz ar to trešā persona nevarēja inficēties.

Faktu, ka darba nespēja nav iestājusies nelaimes gadījuma darbā dēļ, apliecināja arī 2016.gada 28.decembrī, 2017.gada 7.janvārī, 2017.gada 23.janvārī, 2017.gada 2.februārī, 2017.gada 10.martā ģimenes ārsta izsniegtās darbnespējas lapas, no kurām nevienā pārejošas darbnespējas cēlonis nav norādīts „nelaimes gadījums darbā”.

Trešā persona strādā sociālās aprūpes centrā par aprūpētāju (vannotāju). Viņas pienākumos ir veikt pieteicēja klientu mazgāšanu. Šis pienākums nav saistīts ar ilgstošu kontaktu ar klientu, turklāt ar kašķi slimu cilvēku attiecīgajā periodā pieteicējam nebija. Trešajai personai pēc katra klienta jāveic dezinfekcijas pasākumi, līdz ar to arī apkārtējie priekšmeti, kas atrodas trešās persona darba vietā, nevar kalpot kā inficēšanās avots.

Rīkojumā nav norādīts, kad pieteicēja klientiem noteikta diagnoze kašķis, kas ir būtiski, lai noteiktu situācijas atbilstību Noteikumu Nr.950 2.punkta tiesību normas sastāvam. Tāpat nav norādīts, kāpēc, izdodot Rīkojumu, nav vērtēts pieteicēja direktora paskaidrojumā norādītais apstāklis par to, ka trešā persona diagnozes „kašķis” noteikšanas laikā nevienam pieteicēja klientam vai darbiniekam slimību ar šādu diagnozi nav.

Rīkojumā bija jākonstatē, ka pastāvējis veselības traucējumu rašanās vai inficēšanās risks ar konkrēto slimību – kašķis tajā laikā, kad trešā persona pildīja darba pienākumus, proti, 2016.gada decembrī vai laikā no 2017.gada 15.janvāra līdz 2017.gada 23.janvārim, ņemot vērā, ka kašķa inkubācijas periods ir no 8 līdz 12 dienām.

Pieteicēja ieskatā iestāde ir balstījusies uz vispārīgiem faktiem jeb konstatējumu, ka diviem pieteicēja klientiem konstatēti saslimšanas gadījumi ar kašķi, taču nav pārbaudījusi vai tas sakrīt ar laiku, kad trešā persona darba vietā pildījusi savus darba pienākumus. Iestāde nav ņēmusi vērā faktu, ka darbnespēja 2016.gada 28.decembrī iestājusies cita cēloņa, nevis diagnozes „kašķis” dēļ.

Lēmumā kā pierādījums minēti trešās personas 2017.gada 20.februāra un 2017.gada 22.februāra iesniegumi, tomēr nav pārbaudīts, vai tajos sniegtā informācija atbilst patiesībai. Pieteicēja ieskatā iesniegumos norādītie apstākļi un sniegtā informācija attiecībā klientu veselības stāvokli, viņas diagnozi, tās noteikšanas laiku kā arī citiem apstākļiem ir nepatiesa, ko apliecina ieraksti pieteicējas klientu medicīnas kartēs, trešās personas ģimenes 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs ārstes /pers. J/ 2017.gada 19.jūnija vēstulē sniegtā informācija, Veselības inspekcijas 2017.gada 28.marta vēstulē Nr.4.5-2/6852 norādītais, pieteicēja direktora pārbaudes laikā sniegtie paskaidrojumi, kā arī pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā minētais.

Lēmumā nav norādīts, kāpēc VDI piešķīra ticamību trešās personas iesniegumā sniegtajai informācijai, to nepārbaudot, un uz kāda pamata nepiešķīra ticamību un nepārbaudīja pieteicēja direktora paskaidroto un pārējo institūciju norādīto.

Lēmumā nav ņemts vērā apstāklis, ka Veselības inspekcijas 2017.gada 28.marta atbildē, kurā norādīts par diviem klientiem konstatētajiem saslimšanas gadījumiem ar kašķi sociālās aprūpes centrā, kurā strādā trešā persona, nav ziņu par to, kad saslimšanas gadījumi ir konstatēti. VDI nav noskaidrojusi, kad Veselības inspekcija ir konstatējusi tās minētos divus kašķa saslimšanas gadījumus, kam ir būtiska nozīme, lai konstatētu vai infekciju bija iespējams iegūt darba vietā tajā laikā, kad trešā persona pildīja darba pienākumus.

Iestāde nav pievērsusi uzmanību apstāklim, ka uz jautājumu, kuru VDI uzdeva Veselības inspekcijai par to, vai trešās personas darbnespējas iemesls ir inficēšanās ar kašķi, proti, nelaimes gadījums darbā, Veselības inspekcija nav atbildējusi apstiprinoši.

VDI lietas izskatīšanā balstījusies tikai uz vienu pierādījumu – trešās personas 2017.gada 9.maija un 2017.gada 5.jūnija paskaidrojumiem, ko sniegusi persona, kurai nav medicīniskā izglītība, lai varētu konstatēt saslimšanas, kura ir kopumā neapmierināta ar pieteicēja vadību un tādējādi viņas viedoklis varētu būt subjektīvs.

Trešās personas ģimenes ārste /pers. J/ paskaidrojumā VDI norāda, ka darbnespēja ar diagnozi „kašķis” trešajai personai izsniegta no 2017.gada 7.janvāra, kas pieteicēja ieskatā apliecina tikai faktu, ka slimība „kašķis” noteikta no šī datuma, bet tas nav pamats uzskatīt, ka tā bijusi agrāk. Turklāt ārstes secinājuma pamatā par kašķa iegūšanu darba vietā ir tikai trešās personas sniegtās ziņas un viedoklis, kura atbilstība faktiskajai situācijai ir apšaubāma.

Saistībā ar Lēmumā minēto SIA „Derma Clinic Riga” sniegto informāciju par slimības simptomu parādīšanos pieteicēja norāda, ka trešajai personai kašķis diagnosticēts 2017.gada 7.janvārī, līdz ar to maksimālais laiks, kad viņa varēja inficēties, bija pirms 6 nedēļām, proti, 2017.gada 26.novembrī, tomēr šajā periodā ar kašķi sociālās aprūpes centrā neslimoja neviens klients, kas norāda, ka trešā persona nav inficējusies darba vietā.

VDI nav vērtējusi pieteicēja sniegto informāciju par to, ka trešajai personai ir veikta darba aizsardzības instruktāža darba vietā, sniegta informācija par darba vides riska faktoriem, ko apliecina viņas paraksti attiecīgajos žurnālos, kā arī trešajai personai darba pienākumu pildīšanai ir izsniegti individuālās aizsardzības līdzekļi, tai skaitā halāts un PVC vienreizlietojamie cimdi.

No SIA „Derma Clinic Riga” informācijas secināms, ka trešajai personai, piemērojot pieteicēja noteiktos darba aizsardzības līdzekļus, nebija iespējams inficēties darba vietā.

Pieteicējs vērš uzmanību, ka gadījumā, ja iestāde būtu pierādījusi, ka nelaimes gadījums ir noticis darba vietā un ir piemērojami Noteikumi Nr.950, tā nevarēja uzlikt pieteicējam pienākumu izpildīt Noteikumu Nr.950 22.punktā un 42.punktā noteiktos pienākumus, jo šo noteikumu 78.punktā ir noteikts, ja izmeklē nelaimes gadījumu, kurā ir konstatēts inficēšanās risks, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja, neievēro šo noteikumu 22. un 42.punktu.

VDI, pagarinot Lēmuma pieņemšanas termiņu, pieļāvusi procesuālus pārkāpumus lēmuma pieņemšanā, jo jautājumu SIA „Derma Clinic Riga” uzdevusi trīs dienas pirms lēmuma par termiņa pagarinājumu pieņemšanas. Tāpat informācijas pieprasīšana par vispārīgu kašķa slimības aprakstu, nevis konkrētiem faktiem par lietas apstākļiem, kura turklāt pēc tās saņemšanas netiek attiecināta uz lietas faktiskajiem apstākļiem, nav uzskatāma par „ilgstošu faktu konstatāciju”, kā arī nevienā no lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanas lēmumiem nav norādes, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

Iestāde nav ievērojusi tiesiskuma un patvaļas aizlieguma principus, jo nav ieguvusi informāciju, lai konstatētu faktus un objektīvi izvērtētu lietas apstākļus attiecīgā lēmuma pieņemšanai. Tāpat Lēmumā nav norādīti argumenti par visiem pierādījumiem, kas noraidīti. [3] 2018.gada 5.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums (lietas 1.sējums, 87.lapa), kurā, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem, pieteikums tiek uzskatīts par nepamatotu un noraidāmu.

Atbildētājas ieskatā lietā ir savākts pierādījumu kopums, kas ir uzskatāms par pietiekamu, lai konstatētu izdarīto administratīvo pārkāpumu un izdotu administratīvo aktu (rīkojumu) konstatēto pārkāpumu novēršanai.

Fakts, ka iestādes secinājumi atšķiras no pieteicēja viedokļa, nav uzskatāms par pamatu secinājumam, ka tāpēc konstatētie fakti nebūtu ņemami vērā un attiecīgi būtu vieta saprātīgām šaubām par Lēmuma tiesiskumu. Iestādei, kas pieņem lēmumu administratīvā lietā, nav jāiegūst papildus pierādījumi, ja iepriekš savākto pierādījumu kopums pilnībā ļauj izdarīt secinājumus par izdarītajiem normatīvo aktu pārkāpumiem. [4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 31.oktobra lēmumu lietā kā trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētāja pusē pieaicināta /pers. G/.

Trešā persona rakstveida paskaidrojumā (lietas 2.sējums, 8.lapa) norāda, ka viņa kā darbinieks savu iespēju robežās ir veikusi notikumu fiksēšanu un ietvērusi to savā 2017.gada 21.februāra iesniegumā, jo tas ir vienīgais veids taisnības pierādīšanai. Veselības inspekcija savā atbildē ir norādījusi, ka diviem klientiem bija noteikta diagnoze "kašķis", ne vienmēr ievērotas ārsta rekomendācijas "Benzotal" lietošanai.

Papildus paskaidrojumā (lietas 2.sējums, 18.lapa) trešā persona norāda, ka pieteicējs nepamatoti noliedz kašķa esību iestādē, jo medicīnas dokumentos šāda diagnoze ir konstatēta un vēl līdz 2017.gada janvārim iestādes klienti vēl nebija izārstēti. Tāpat arī ir alergologa, doc. Lozovska atzinums par scabies. Lai kašķa gadījumus pansionātā slēptu, ārstam slimnieki ar ādas problēmām parasti netiek rādīti. Izveseļošanos apliecina iestādes ģimenes ārsta palīdze. Pieteicējs diezgan precīzi apraksta darba apstākļus, bet nepiemin, ka aizsardzības līdzekļi ir nepietiekami un ciešs, mitrs kontakts ar klientu reizēm ilgst pat stundu. Kamēr pieteicējs norāda, ka pansionātā kašķa nav, pacienti norāda, ka kasījušies un ārstējušies ar sēra ziedi. Trešajai personai nav medicīnas izglītības, taču ir apgūta aprūpe, un lietā ir pietiekami materiālu no cilvēkiem ar medicīnisko izglītību. Trešajai personai diagnoze noteikta 2017.gada 4.janvārī un kopš 2016.gada 27.decembra bija pagājušas tikai 9 dienas. Otrs kašķa uzliesmojums sākās darba laikā, neskatoties uz piesardzību, un atkārtoti inficēties var pat vienas dienas laikā. Parasti kašķa simptomi parādās pēc 2-6 nedēļām, bet ir arī izņēmumi, jo simptomu attīstības laiks atkarīgs no personas higiēniskajiem paradumiem (tolaik mazgājos 2 reizes dienā), no medikamentu lietošanas (pretalerģijas līdzekļus lietoju no 2016.gada septembra, kā arī veicu ikvakara visa auguma dezinfekciju ar strutenēm šņabī), un tas izskaidro, kāpēc pagāja tik ilgs laiks no pirmās vizītes pie dermatologa 2016.gada 22.septembrī līdz kašķa konstatēšanai. Trešā persona lūdz pieteikumu noraidīt.

Papildus paskaidrojumā (lietas 2.sējums, 56.lapa) trešā persona atsaucas uz Veselības inspekcijas aktu, kurā iestāde ir konstatējusi kašķa saslimšanu iestādē un noteikusi ierobežot kašķa izplatību. [5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, norādīja, ka Lēmums ir izpildīts, un grozīja prasījumu. Neskatoties uz Lēmuma izpildi, atsaucoties uz pieteikumā ietvertajiem argumentiem, VDI Lēmumu uzskata par nepamatotu un prettiesisku.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā un paskaidrojumos ietvertajiem argumentiem.

Trešā persona tiesas sēdē pauda argumentus, kas ietverti paskaidrojumos tiesai un iesniegumos iestādei, norādot, ka pieteikums nav pamatots un ir 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs noraidāms.

Motīvu daļa [6] Ar Lēmumu pieteicējam noteikts pienākums nekavējoties uzsākt trešās personas nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu un visus nelaimes gadījuma akta eksemplārus ar pievienotajiem materiāliem septiņu darbadienu laikā pēc akta sastādīšanas iesniegt VDI, atzīstot par pamatotu Rīkojumu, kam pieteicējs nepiekrīt, jo uzskata, ka trešās personas saslimšana nav saistāma ar nelaimes gadījumu darbā, proti, nav noticis nelaimes gadījums darbā, kas būtu jāizmeklē.

Tātad attiecībā pret pieteicēju ir ticis izdots administratīvais akts, par kura atcelšanu pieņemts pieteikums un ierosināta administratīvā lieta. Lietas izskatīšanas laikā tiesā tika iesniegti pierādījumi par Lēmuma izpildi (lietas 2.sējums, 60.lapa) un, ievērojot pieteicēja interesi un to, ka pieteicējs, neskatoties uz Lēmuma izpildi, to uzskata par nepamatotu, tiesa precizēja prasījumu kā prasījumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku.

Tādējādi šīs lietas izskatīšanas ietvaros primāri ir pārbaudāms VDI izdota administratīva akta tiesiskums. [7] Lietā nav strīda par VDI kompetenci šādu Lēmumu pieņemšanā, kas izriet arī no tiesību normām, tostarp, Valsts darba inspekcijas likuma 5.panta otrās daļas 2.punkta "c" apakšpunkta, 6.punkta, 10.punkta. Arī tiesas pārbaudē secināms, ka Rīkojumu un Lēmumu VDI ir izdevusi savas kompetences ietvaros, pareizi identificējot adresātu, jo saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 13.panta pirmo daļu "darba devējs nodrošina nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un veic to uzskaiti. [..]" Tā kā trešā persona vērsās VDI par saslimšanu, kas iegūta darba attiecībās ar pieteicēju, atbildētāja pamatoti pieņēma Lēmumu, nosakot tiesisko pienākumu pieteicējai.

Vērtējot procesuālās kārtības ievērošanu, tiesa to atzīst par kopumā ievērotu, jo VDI ir gan ieguvusi pierādījumus, realizējot objektīvo izmeklēšanu (lietas 1.sējums, 100., 102.lapa), gan devusi iespēju procesa dalībniekiem sniegt paskaidrojumus. Attiecībā uz termiņa pagarinājumu un brīdi, kad pieprasīti papildus pierādījumi, tiesa norāda, ka minētais var tikt vērtēts tādējādi, ka valsts pārvaldes iestādei būtu savlaicīgāk jānodrošina nepieciešamo darbību izpilde, kas virza administratīvo procesu, tomēr minētais nav pamats atzīt, ka šeit būtu pieļauts prettiesiskums, kas turklāt būtu pieteicējam radījis nelabvēlīgas sekas. Tas, ka pieteicējs norāda, ka lēmumiem par termiņu pagarināšanu nav norādīta apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtība (lietas 1.sējums, 70.-73.lapa), liecina, ka pieteicējs ir informēts par procesu, kādā par termiņa pagarinājumu administratīvajā procesā persona var vērsties.

Minētais nav ticis izmantots, kā arī nav konstatējama šo pagarinājumu ietekme uz rezultātu apmērā, kas būtu pamats atzīt Lēmumu par prettiesisku.

Pieteicējs arī norādījis, ka iestāde nav ievērojusi tiesiskuma un patvaļas aizlieguma principus, jo nav ieguvusi informāciju, lai konstatētu faktus un objektīvi izvērtētu lietas apstākļus attiecīgā lēmuma pieņemšanai, taču nav norādījis, kas tieši nav noskaidrots, kādi pierādījumi nav iegūti un pierādījumi, kam būtu ietekme uz rezultātu, no pieteicēja puses nav iesniegti.

Var piekrist pieteicējam, ka VDI Lēmumā nav pienācīgi atspoguļots pierādījumu izvērtējums un secīgi izklāstīti iestādes secinājumi, kas noveduši pie konkrētā Lēmuma pieņemšanas, jo tiesas ieskatā atbildētājai administratīvajā aktā ir jāveic tiesību normu un faktu atspoguļojums tā, lai privātpersonai būtu saprotams, kā konkrētais lēmuma pieņēmējs ir nonācis pie rezultāta, proti, tie skaidrojumi, kas sniegti tiesas sēdē, varēja tikt iekļauti jau administratīvajā aktā. Tomēr minētais nav atzīstams par tādu administratīvā akta trūkumu, kas rada ietekmi uz rezultātu, jo tiesiskais pienākums, pastāvot visiem lietā esošiem pierādījumiem, pieteicējai ir noteikts, pamatojot to ar tiesību normām.

Neskatoties uz iepriekšminēto un kompetences ievērošanu no VDI puses, pieteicēja argumenti galvenokārt saistās ar to, ka tiek apšaubīts, ka trešā persona saslimšanu ir ieguvusi darba vietā, un minētais nav nelaimes gadījums darbā, kas būtu jāizmeklē, vienlaikus neapstrīdot faktus, ka trešā persona ir bijusi pieteicēja darbiniece, strādājot Rīgas sociālās aprūpes centrā "Gaiļezers" par aprūpētāju – vannotāju (lietas 1.sējums, 35.-40.lapa).

Tādējādi tiesai jāveic pierādījumu pārbaude apjomā, kas pamato pieņemto Lēmumu. [8] Noteikumu Nr.950 2.punkts noteic, ka "nelaimes gadījums šo noteikumu izpratnē ir darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve". Līdzīgs regulējums ietverts arī likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 1.panta 9.punktā, kas noteic, ka nelaimes gadījums darbā ir "apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai apdrošinātās personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas".

Kā norādījusi arī Augstākā tiesa 2018.gada 25.aprīļa spriedumā, tad "Abās minētajās tiesību normās sniegtās nelaimes gadījuma darbā definīcijas satur identiskas pazīmes, proti, ārkārtējs notikums, kas noticis darba vietā (pildot darba pienākumus) vienas darba dienas (maiņas) laikā un radījis (bijis cēlonis) personai veselības traucējumus (kaitējumu) vai nāvi." (sk. Augstākās tiesas 2018.gada 25.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA459/2018 7.punktu). Arī Administratīvā apgabaltiesa, interpretējot tiesisko regulējumu, ir norādījusi, ka "tātad tiesību normas norāda uz ārkārtēju notikumu, kas ir noticis salīdzinoši īsā laika sprīdī (vienas darba dienas vai maiņas laikā). Turklāt ar ārkārtēju notikumu nav saprotamas radušās sekas (personas nāve, veselības traucējumi vai tādu varbūtība inficēšanās gadījumā) vai pati nepieciešamība vērsties pēc medicīniskas palīdzības, bet gan fakti, kas ir šo seku rašanās pamatā" (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 25.februāra sprieduma lietā Nr.A420537213 16.punktu).

Tātad nelaimes gadījuma darbā identificēšanai ir nepieciešama visu pazīmju identificēšana, proti, ārkārtējs notikums darba vietā un darba laikā, kas ir cēloņsakarā ar darbiniekam konstatēto kaitējumu.

Konkrētajā gadījumā trešā persona norāda, ka darba vietā ir inficējusies ar kašķi (scabies), kas radījis veselības traucējumus un ir bijis iemesls darbnespējai. Visu pierādījumu vērtējumā VDI ir secinājis, ka tas ir nelaimes gadījums darbā, lai arī nav tiešu pierādījumu. Pieteicējs minētajam secinājumam nepiekrīt, uzskatot, ka lietā nav pierādīta saslimšana ar kašķi, kas būtu sekas trešās personas nodarbinātībai pie pieteicēja.

Tiesa piekrīt tam, ka lietā patiešām nav tiešu pierādījumu par to, ka trešā persona darba laikā un darba vietā ārkārtēja notikuma ietekmē būtu inficējusies ar kašķi, kas personai radījis saslimšanu, proti, nav identificējama konkrēta diena, brīdis, slimības avots. Tomēr vienlaikus pamatoti ir arī VDI apsvērumi, tostarp, pārstāvja tiesas sēdē norādītais, ka ne katrā gadījumā ir iespējams ar tiešiem pierādījumiem nostiprināt faktu par nelaimes gadījumu darbā, jo īpaši šādā izņēmuma situācijā, kad notikuma sekas ir iestājušās vēlāk. Vēl jo vairāk, pamatoti ir arī tie apsvērumi, ko pārstāvis pauda attiecībā uz to, ka šādos un līdzīgos gadījumos atbildētāja tomēr dod priekšroku darbinieka tiesību aizsardzībai, nevis noraida iesniegumus par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu. Tiesu praksē ir atzīts, ka darbinieks darba tiesiskajās attiecībās ir salīdzinoši mazāk aizsargāts, tāpēc strīdos, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, tieši darba devējam ir jāveic nepieciešamie pasākumi pierādījumu nodrošināšanai un skaidrības ieviešanai. Izskatāmās lietas ietvaros, izsverot to, vai pamatoti VDI ir piešķīrusi ticamību trešās personas paskaidrojumiem, salīdzinājumā ar pieteicējas nostāju, arī tiesa nekonstatē, ka šis būtu no tiem gadījumiem, kad darbinieks negodprātīgu iemeslu vadīts vēršas pret darba devēju ar citur iegūtu saslimšanu, proti, nekas nepierāda to, ka trešā persona kašķi ieguvusi citur, bet pie pieteicējas vērsusies nepamatoti. Šādus pierādījumus nav nodrošinājis arī pieteicējs. Savukārt trešā persona secīgi un argumentēti vairākkārt ir izklāstījusi savu viedokli par notikušā apstākļiem un saslimšanu, no darba devēja vēloties saņemt tikai ārstēšanas izdevumus. Šajos paskaidrojumos nav pretrunu, nav pārspīlējumu un apgalvojumu, kas liktu atzīt, ka šie paskaidrojumi nav ticami, vai ka trešajai personai būtu citi motīvi, vēršoties ar iesniegumu VDI. Līdz ar to un ievērojot, ka personu paskaidrojumi saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs 161.panta pirmo daļu ir jāapstiprina ar citiem pierādījumiem, tiesa nozīmi piešķir lietā esošajiem citiem pierādījumiem un veiks to pārbaudi. [9] Lietā ir strīds par to, vai trešā persona ieguva saslimšanu darba vietā, jo lietā nav tiešu pierādījumu, ka trešā persona slimību ieguva darba vietā, kā arī nav tiešu pierādījumu, ka trešā persona ieguva slimību ārpus darba vietas (citur). Turklāt saslimšana, uz kuras esību norādījusi trešā persona, ir kašķis (lietas 1.sējums, 168.-171.lapa), proti, slimība, kuras iegūšanas brīdis nav nosakāms (redzams) un kuras sekas neparādās nekavējoši.

VDI iegūtajā atbildē no SIA "Derma Clinic Riga" norādīts, ka inficēšanās ar kašķi notiek ciešā kontaktu ceļā ar citu slimu cilvēku (sadzīves kontakts), vai kontaktā ar priekšmetiem, kurus lietojis slimnieks (apģērbs, gultas veļa, dvieļi, mīkstās mantiņas bērnu gadījumā, mīkstās mēbeles pieaugušajiem un bērniem). Slimības simptomātika var parādīties 4-6 nedēļu laikā pēc inficēšanās, indivīdiem ar plānu ādu pat 2 nedēļu laikā no inficēšanās brīža. Par maksimālo laiku tiek uzskatīts laika periods līdz 6 nedēļām pēc inficēšanās brīža. Kašķa simptomi var neatbilst tipiskai slimības norisei gadījumos, ja tiek lietoti speciālie līdzekli, dezinficējošie un antiparazitārie, bet to lietošana ir neregulāra, periodiska, nesistemātiska (lietas 1.sējums, 91.-93.lapa, 98.-99.lapa).

Tātad kašķis ir slimība, kuras simptomi parādās kādu laiku pēc tam, kad potenciālais slimnieks ir inficējies. Savukārt Noteikumu Nr.950 5.punkta 5.3.apakšpunkts noteic, ka izmeklē nelaimes gadījumu, kurā "cietušo sakodis iespējami inficēts dzīvnieks vai insekts (piemēram, ērce), cietušais saskāries ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti, un pēc šīs saskares vai koduma ir konstatēts inficēšanās risks, arī ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja".

Tātad likumdevējs ir paredzējis arī tādu nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu, kuru sekas nav acīmredzamas notikuma dienā, un kašķis tiesas vērtējumā ir pieskaitāms pie tādām slimībām, uz ko norma attiecas, vērtējot arī iespēju pieteicēja darbiniekam saskarties ar priekšmetiem (vai pieteicēja klientiem), kuri jau ir bijuši saslimuši ar šo slimību.

Pieteicējs norāda uz to, ka inficēšanās ar kašķi darba vietā trešajai personai nebija iespējama, jo kašķa diagnoze noteikta tikai 2017.gada 4.janvārī, bet tajā laikā un iespējamajā inficēšanās un simptomu izpausmes periodā iestādē kašķis nav bijis.

Vērtējot procesa dalībnieku paskaidrojumus kopsakarā ar pierādījumiem, tiesa atzīst šo argumentu par nepamatotu, lielāku ticamību piešķirot trešās personas paskaidrojumiem kopsakarā ar rakstveida pierādījumu vērtējumu.

2017.gada 20.februāra iesniegumā pieteicējam trešā persona norāda, ka veselības problēmas sākušās 2016.gada novembrī, bet pie ģimenes ārstes vērsusies 2016.gada 8.decembrī (lietas 1.sējums, 20.lapa). Lietā ir arī trešās personas darba nespējas lapas, proti, Darbnespējas lapa A no 28.12.2016. – 6.01.2017. (lietas 1.sējums, 52., 59.lapa), Darbnespējas lapa B no 7.01.2017. – 15.01.2017. (lietas 1.sējums, 53., 60.lapa), Darbnespējas lapa A no 23.01.2017. – 31.01.2017. (lietas 1.sējums, 54.,61.lapa), Darbnespējas lapa B no 2.02.2017. – 17.02.2017. (lietas 1.sējums, 56., 62.lapa), Darbnespējas lapa B no 10.03.2017. – 31.03.2017. (lietas 1.sējums, 55., 63.lapa). Šajās darbnespējas lapās norāde uz "nelaimes gadījums darbā" nav bijusi, ārstam atzīmējot saslimšanu kā "cits cēlonis", bet diagnoze noteikta tikai 2017.gada 4.janvārī, proti, 2017.gada 4.janvāra izrakstā trešajai personai norādīts, ka pilna diagnoze ir "Datu par alerģiju nav. Scabies – klīniski" (lietas 1.sējums, 29.lapa, 208.-209.lapa).

Tā kā kašķa gadījumi pacientu medicīnas kartiņās pieteicēja iestādē nav norādīti periodā, kas atbilstu iespējai inficēties, proti, 6 nedēļas pirms 4.01.2017., tad pieteicējs noliedz, ka slimība būtu iegūta darba vietā.

Neskatoties uz to, ka tiešu pierādījumu par inficēšanās brīdi nav, tiesa par pamatotu atzīst VDI argumentu, ka šajos apstākļos priekšroka ir dodama trešās personas paskaidrojumiem, ka kašķis ir iegūts darba vietā, balstoties arī uz to, ka pastāv ticama iespēja, ka šajā darba vietā kašķi ir iespējams iegūt un pastāv šāds risks.

SIA "Derma Clinic Riga", konsultējot VDI, ir norādījusi, ka maksimālais periods, kurā parādās slimības pazīmes, ir 6 nedēļas. Tātad gadījumā, ja kašķa simptomi parādītos 4.01.2017., tad inficēties trešā persona būtu varējusi vēlākais 23.11.2016., kad pieteicēja klientu medicīnas kartēs diagnoze kašķis aktuāli nevienam nav bijusi noteikta.

Tomēr uzmanība pievēršama tam, ka trešā persona pie ārsta vērsās jau 08.12.2018., bet tas, ka slimības simptomi uzreiz netika atpazīti, arī ir iespējams, jo, kā norādīts SIA "Derma Clinic Riga" atbildē, tad dezinfekcijas līdzekļu lietošana var ietekmēt kašķa slimības norisi. Un lietā savukārt nav strīda par to, ka trešajai personai kā vannotājai, kura ir saskarē ar klientiem, ir bijuši izsniegti un jālieto šie dezinfekcijas līdzekļi. Turklāt trešā persona norāda arī uz savu personisko higiēnu un paradumiem cīņā ar, kā tobrīd domājusi, alerģiju.

Tātad, ja trešā persona vērsās pie ģimenes ārsta ar sūdzībām, kas viņai parādījušās novembrī, 2016.gada decembra sākumā, tad inficēties trešā persona būtu varējusi arī 27.10.2016. Taču attiecībā uz visiem šiem periodiem pieteicējs noliedz slimības esību iestādē. Kā tiesa jau norādīja, arī neesot tiešiem pierādījumiem par kašķa esību iestādē konkrētajos datumos, tās ieskatā Veselības inspekcijas pārbaude pastiprina iespēju un ticamību, ka trešā persona ir inficējusies tieši darba vietā.

Izrakstā no pacienta V.M. medicīnas kartes norādīts, ka pacientam klīniski kašķis bija konstatēts 27.09.2016., nieze izzudusi, bet pēcāk atsākusies, kamēr kašķa ērce pārbaudē nav konstatēta (lietas 1.sējums, 57., 64.lapa). Izraksts no pacienta B.J. medicīniskās kartes liecina, ka pacientam klīniski kašķis bija konstatēts 18.08.2016., par izsitumiem, niezi konsultēts arī 20.09., 24.10., 15.12.2016., āda bija tīra. Rekomendācijās norādīts, ka dermatologa slēdziens 16.03.2017. – seborejisks dermatīts (lietas 1.sējums, 58., 65.lapa).

Vērtējot abus šos izrakstus tiešām nav gūstams apstiprinājums par to, ka attiecīgajā periodā pieteicēja iestādē ir bijis kašķis, ar ko inficējusies trešā persona. Tomēr šie izraksti, vērtējot tos kopsakarā ar Veselības inspekcijas veiktajiem pasākumiem, liecina, ka tie neatklāj visu informāciju, proti, protams, izrakstos ir atsauces uz to, ka bijusi nozīmēta "Benzotal" ziede, bet konstatējumus par ārstniecības režīma ievērošanu vai neievērošanu ārsts nav izdarījis. Tas atklāts Veselības inspekcijas pārbaudē.

Kā pamatoti norādījusi arī trešā persona, tad kašķa ārstēšanai ir lietojama "Benzotal" 200 mg/g ziede, kuras lietošanas instrukcija norāda uz kārtību, kāda ievērojama, lai kašķa ērci iznīdētu un pacients atveseļotos (lietas 1.sējums, 27.lapa).

Veselības inspekcijas 2017.gada 15.marta atbildē trešajai personai (lietas 2.sējums, 11.lapa) norādīts, ka diviem klientiem bija uzstādīta diagnoze kašķis un nozīmēta ārstēšana. Nozīmētās "Benzotal' ziedes SAC ir pietiekošā daudzumā, tomēr "konstatēts, ka ne vienmēr ievērotas Ārsta rekomendācijas par "Benzotal" lietošanu pēc vannošanas un gultas veļas maiņu".

Tātad minētais rada ticamu iespējamību, ka kašķis pēc tā konstatēšanas nav ticis izārstēts periodā, kas atbilst ārsta rekomendācijām un instrukcijai par "Benzotal" lietošanu, un saslimušie pieteicēja klienti varēja inficēt citas personas.

Veselības inspekcijas atbilde sastādīta pēc kontroles pasākumu veikšanas, 2017.gada 8.martā par to sastādot arī Kontroles aktu Nr.00132517 (lietas 2.sējums, 32.lapa), kur norādīts, ka kašķis ir ticis konstatēts 3 iemītniekiem, kā arī, ka atbilstoši 2016.gada 16.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.104 "Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē" nav izstrādāts "Higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plāns", Kvalitātes vadības sistēma ir izstrādāta, bet nav ieviesta (lietas 2.sējums, 33.lapa). Tātad jautājumos, kas skar veselības aprūpes kvalitāti, pieteicējs vispārīgi ir pieļāvis pārkāpumus un apgalvojums par to, ka iestādē viss ir kārtībā, nav absolūti ticams.

Veselības inspekcijas Kontroles aktā attiecībā uz klientu V.M. ir norāde par diagnozi kašķis 27.09.2016., nozīmējot "Benzotal" ziedi, bet pēc vannošanas 29.09.2016. ziede nav lietota. 31.01.2017. diagnoze kašķis (ar jautājuma zīmi), nozīmēts "Benzotal", vannošana un gultas veļas maiņa bija 27.01.2017. un 30.01.2017.. 23.02.2017. diagnoze kašķis (ar jautājuma zīmi), nozīmēts "Benzotal". 24.02.2017. saņemts slēdziens, ka kašķa ērce nav 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs konstatēta. 03.03.2017. klients nosūtīts pie dermataloga. Klients B.J. diagnoze kašķis 18.08.2016., nozīmējot "Benzotal", klients vannots 22.08. un 29.08. 2016., bet smērēts 19.08.,23.08.,27.08.2017. (lietas 2.sējums, 33.lapa).

Vērtējot šos konstatējumus kopsakarā ar to, ka, piemēram, pacientam V.M. sūdzības bijušas vēl 31.01.2017., vairākkārt nozīmēts "Benzotal", kā arī pēc pirmā kašķa saslimšanas gadījuma ārstēšanas režīms nav ievērots, ir augsta ticamība iespējai, ka pacients nav bijis izārstēts periodā, kad trešajai personai bija jāpilda savi darba pienākumi pieteicēja iestādē. Savukārt tas, ka 24.02.2017. kašķa ērce klientam nav konstatēta, tiklab var būt sekas vairākkārtējai "Benzotal" lietošanai.

Tā kā trešajai personai, tieši pildot darba devēja jeb pieteicēja uzdevumus, ir jāatrodas darba vietā un kontaktā ar klientiem vai viņu lietošanā esošiem priekšmetiem, tad VDI secinājums par nelaimes gadījumu darbā ir pamatots, jo trešajai personai radītās sekas ir bijusi veselības traucējumi un darbnespēja saslimšanas (kašķa) dēļ.

Tādējādi šo apstākļu kopsakarā ir atzīstams par pamatotu VDI Lēmums, nosakot, ka konkrētajā gadījumā trešās personas saslimšana ir saistāma ar darba laiku un darba vietu, kā to noteic Noteikumu Nr.950 6.punkta 6.1.apakšpunkts, pareizi identificējot arī datumu 4.01.2017. kā brīdi, kad slimība ir atklāta, jo, kā iepriekš norādīts, inficēšanās brīdis ar šo slimību nav redzams.

Pieteicēja argumenti par to, darbnespējas lapās nav norādīts, ka noticis "nelaimes gadījums darbā" ir pareizi izvērtēti no VDI puses, pieprasot ģimenes ārstei paskaidrojumu (lietas 1.sējums, 160.lapa), kurā ārste arī norādījusi, ka "cits cēlonis" norādīts tamdēļ, ka nebija pareizi novērtēta situācija (lietas 1.sējums, 156.lapa). VDI pareizi ir argumentējis, ka minētais nevar būt šķērsis objektīva lēmuma pieņemšanai.

Tā kā pieteicējs attiecīgajā periodā nebija veicis nepieciešamos pasākumus, kā to noteic Noteikumu Nr.950 22. un 42.punkts, atbildētāja pamatoti noteica pieteicējam tiesisko pienākumu, izdodot Rīkojumu un pieņemot Lēmumu.

Tādējādi tiesa atzīst Lēmumu par tiesisku, bet pieteicēja pieteikumu noraida.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa nosprieda noraidīt Rīgas Sociālās aprūpes centra „Gaiļezers” pieteikumu par Valsts darba inspekcijas 2017.gada 4.oktobra lēmuma Nr.2017-05-04/922017-05-05/393 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs E.Apīne