Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams – Administratīvās lietas
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS Lietas arhīva Nr. A42-00711-19/42 ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0515.A420266218.6.S S P R I E D U LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rēzeknē 2019.gada 15.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Šļakota, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. D/ pieteikumu par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2018.gada 11.jūlija lēmuma Nr.20-19/181 atzīšanu par prettiesisku.
Aprakstošā daļa [1] Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa (turpmāk – Liepājas iecirknis) Kārtības policijas nodaļas inspektors Valsts amatpersona 2018.gada 7.jūnijā pieņēma lēmumu par nošķiršanu, uzliekot pienākumu pieteicējam /pers. D/ atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo /pers. E/, nosakot aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā; atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo /pers. E/, tuvāk par 200 metriem; satikties ar /pers. E/ un uzturēt ar viņu fizisku vai vizuālu saskari; jebkurā veidā sazināties ar /pers. E/ līdz 2018.gada 14.jūnijam plkst.22:34.
Pieteicējs lēmumu apstrīdēja. [2] Ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2018.gada 11.jūlija lēmumu Nr.20-19/181 Valsts policijas inspektora 2018.gada 7.jūnija lēmums atzīts par tiesisku. Augstākas iestādes lēmumā norādīts turpmāk minētais pamatojums. [2.1] Liepājas iecirknī 2018.gada 7.jūnijā plkst.21:59 tika saņemta telefoniska informācija, ka /adrese/, /pers. E/ ir konflikts ar bijušo vīru /pers.
D/.
Pēc /pers. E/ iepriekš 2018.gada 7.jūnijā plkst.21:19 iesniegtā iesnieguma redzams, ka 2018.gada 7.jūnijā plkst. 19:26 Liepājā, Kārļa zāles laukumā 8, tirdzniecības centrā “Ostmala”, aptiekā “A Apotheca 34” /pers. E/ darba vietā ieradies bijušais dzīvesbiedrs un kopīga bērna tēvs /pers. D/, kurš filmējis un skaļi pieprasījis tikšanos ar abu kopīgo dēlu /pers. F/, skaļi klaigājis un traucējis strādāt. /pers. E/ norādīja, ka dēls iziet psiholoģisko rehabilitāciju un /pers. D/ pagaidām nav vēlams satikties ar dēlu. Tā kā /pers. D/ tas nav pieņemams, viņš terorizē /pers. E/ un izsaka draudus “/uzvārds/ tas labi nebeigsies!”. /pers. E/ uzsvēra, ka šī nav pirmā reize, kad saskārusies ar /pers. D/ draudiem. /pers. G/ ir bail par savu veselību un dzīvību, jo /pers. D/ var realizēt savus draudus. /pers. E/ vēlas Valsts policijas aizsardzību no /pers. D/, jo, aizejot, viņš viņai pateicis, ka atgriezīsies. [2.2] 2018.gada 7.jūnijā tika saņemts /pers. E/ pieteikums policijas lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai, kurā norādīts, ka /pers. D/ izsaka draudus nodarīt miesas bojājumus, kā arī izseko, kā rezultātā /pers. E/ nodara emocionālo kaitējumu. Pieteikumam pievienots /pers. D/ paskaidrojums. /pers. D/ savā paskaidrojumā norāda, ka 2018.gada 7.jūnijā ap plkst.20:30 Liepājā, Jāņa ielā 6, krustojumā gaidījis /pers. E/, lai viņa atļautu satikties ar bērnu. Gaidot pie /pers. D/ piebraucis transportlīdzeklis Audu A4 Avant, kuru vadīja /pers. H/, /pers. E/ dzīvesbiedrs. /pers. H/ izkāpa no transportlīdzekļa un uzbruka, cenšoties iesist ar dūrēm pa seju. Pēc brīža viņš aizbrauca, bet vēlāk atkal atgriezās un uzbruka /pers. D/, izdarot viņam vairākus sitienus pa zodu un seju. To visu var redzēt videoierakstā, kas fiksēts pie Latvijas Bankas Jāņa ielā, pretim bāram. Pēc uzbrukuma /pers. D/ veica pārrunas ar /pers. H/, pēc kurām viņam pretenziju pret /pers. H/ nav. Vēlāk /pers. D/ ieraudzīja, ka nāk /pers. E/ un piegāja pie viņas, lai viņa atļauj uz īsu brīdi, aptuveni 5 minūtēm, satikt viņa dēlu. /pers. E/ pirms tam “WhatsApp” sarakstē rakstīja, ka /pers. D/ varēs satikties ar dēlu, bet viņš saskāries ar to, ka viņa to liedz. /pers. D/ norāda, ka viņam ir Liepājas tiesas apstiprināts izlīgums, kas ļauj viņam satikties ar dēlu. Apgalvojumu, ka viņš būtu izteicis draudus /pers. E/, /pers. D/ kategoriski noliedz, ko viņš var pierādīt ar savu videoierakstu, kuru viņš veicis /pers. E/ darba vietā un pie viņas dzīvesvietas. /pers. D/ norāda, ka /pers. E/ izsaukusi Valsts policijas amatpersonas, lai tiktu pieņemts lēmums par nošķiršanu.. /pers. D/ paskaidro, ka
Valsts policijas amatpersonai uzrādījis Liepājas tiesas lēmumu, kurš tika ignorēts. [2.3] Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē 2018.gada 13.jūnijā tika saņemts Kurzemes rajona tiesas lēmums Nr.3-12/0115-18, kurā norādīts, ka pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pret /pers. E/ nav pamatots un ir noraidāms. [2.4] Augstāka iestāde apskatīja ar /pers. D/ telefonu veiktos videoierakstus, kuri uzņemti 2018.gada 7.jūnijā Liepājā, Kārļa zāles laukumā 8, tirdzniecības centrā “Ostmala”, aptiekā “A Apotheca 34” un vēlāk pie mājas /adrese/. Videoierakstos netiek konstatēts, ka /pers. D/ būtu izteicis draudus /pers. E/. No brīža, kad videoierakstos redzama /pers. E/, līdz brīdim, kad ierodas veikala apsargs un policijas amatpersonas, /pers. D/ izsaka lūgumus satikt savu dēlu un norāda /pers. E/ uz Liepājus tiesas lēmumu nepildīšanu.
Fakts, ka /pers. D/ filmētajos videoierakstos nav dzirdami /pers. D/ izteikti draudi attiecībā /pers. E/, nenozīmē, ka tādi nav izteikti pirms vai pēc videoieraksta veikšanas. Videoieraksts lietā vērtējams kopskatā ar pārējiem lietas materiāliem un pierādījumiem.
Pieteikuma policijas lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai sadaļā par iepriekšējas vardarbības gadījumiem starp aizsargājamo personu un personu, kas rada draudus, kad bijušas iesaistītas valsts iestādes, ir norādīts, ka 2016.gada 16.novembrī Liepājas tiesā ticis pieņemts tiesas nolēmums par pagaidu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs aizsardzību pret vardarbību. Minētais neļauj izslēgt iespēju, ka /pers. D/ var īstenot savus draudus, kas redzams pēc /pers. E/ iesniegumā norādītā, ka /pers. D/ draudējis: “/uzvārds/, tas labi nebeigsies!” un tā, ka /pers. E/ uzsvēra, ka šī nav pirmā reize, kad saskārusies ar /pers. D/ draudiem, /pers. E/ ir bail par savu veselību un dzīvību, jo /pers. D/ var realizēt savus draudus. /pers. E/ vēlas Valsts policijas aizsardzību no /pers. D/, jo, aizejot, viņš viņai pateicis, ka atgriezīsies. Iestāde ņem vērā, ka /pers. D/ 2018.gada 7.junijā apmeklējis gan /pers. E/ darba vietu, gan sagaidījis viņu dzīvesvietas tuvumā.
Inspektors Valsts amatpersona, pieņemot policijas lēmumu par nošķiršanu, ir vadījies pēc 2018.gada 7.jūnijā esošās situācijas, ņemot vērā minētos faktus. Dotajā situācijā inspektoram nebija pamata neticēt /pers. E/ teiktajam, jo valsts policijā tika saņemti divi izsaukumi no /pers. E/. [3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Valsts policijas 2018.gada 11.jūlija lēmuma Nr.20-19/181 atzīšanu par prettiesisku. Pieteikumā un tā papildinājumā norādīja turpmāk minētos argumentus. [3.1] Liepājas tiesa ar 2017.gada 25.aprīļa spriedumu apstiprinājusi vienošanos, saskaņā ar kuru pieteicējam ir tiesības satikties ar viņa dēlu, tajā skaitā tiesības izņemt bērnu no pirmsskolas izglītības iestādes, tiesības pavadīt ar dēlu nedēļas nogales, kā arī tiesības dienās, kad bērna māte /pers. E/ strādā, izņemt bērnu no bērnudārza un nākamajā dienā atvest uz bērnudārzu. /pers. E/ kopš 2017.gada oktobra pārtrauca sniegt pieteicējam ziņas par savu darba grafiku, sāka likt šķēršļus saskarsmei ar dēlu, nomainīja dēla dzīvesvietu, ģimenes ārstu, bērnudārzu. Ne policija, ne bāriņtiesa nereaģēja uz pieteicēja lūgumiem palīdzēt nodrošināt saskarsmi ar dēlu, paziņojot, ka bērna māte /pers. E/ viņiem teikusi, ka pieteicējs var satikties ar dēlu jebkurā brīdī. Tiesu izpildītājs pieprasīja no pieteicēja avansu 160 euro, kas nav samērojams ar pieteicēja trūcīgās personas statusu.
Ievērojot visus šos apstākļus un zinot, kur /pers. E/ strādā, kā arī to, ka šajā laikā bērnam ir jāatrodas pie pieteicēja, viņš 2018.gada 7.jūnijā, ieraugot /pers. E/ darba vietā, pienācis pie viņas un pajautājis, kad pieteicējs varēs redzēt savu dēlu. Tā kā pieteicējs jau iepriekš bija cietis no /pers. E/ apvainojumiem, tādēļ, nevēloties būt pakļauts apvainojumiem kārtējo reizi, pieteicējs sarunu ir uzņēmis ar mobilā tālruņa videokameru, līdz veikala apsargs izsita viņam telefonu no rokām.
Aizejot, pieteicējs pateicis /pers. E/, ka tas labi nebeigsies, jo saskarsmes tiesību liegšana kaitē bērna attīstībai. Turklāt, uz to brīdi pieteicējs jau bija cēlis prasību Kurzemes rajona tiesā par saskarsmes kārtības noteikšanu.
Tā kā /pers. E/ darba vietā pieteicējs atbildi uz jautājumu, kad viņš varēs satikt savu dēlu nav saņēmis, tad tajā pašā dienā pieteicējs sagaidīja /pers.
E/ pie viņas mājas. Arī šoreiz, apzinoties, ka /pers. E/ var apvainot pieteicēju prettiesiskās darbībās, pieteicējs uzņēmis video ierakstu. [3.2] Savā iesniegumā /pers. E/ nav norādījusi nevienu pieteicēja darbību, kuras mērķis būtu kaitēt viņai, sodīt vai iebiedēt viņu. Nav uzskatami par prettiesiskiem pieteicēja lūgumi /pers. E/ ļaut pieteicējam tikties ar dēlu, it īpaši, ņemot vērā to, ka joprojām ir spēkā Liepājas tiesas 2017.gada 11.aprīļa spriedums civillietā C20289316, ar kuru tika apstiprināts izlīgums daļā par saskarsmi. Savā iesniegumā /pers. E/ nenorāda, ka pieteicējs būtu viņu pazemojis, lamājis vai kā citādi ietekmējis, savukārt tas, ka pieteicējs norādījis, ka „tas labi nebeigsies”, ir tikai loģisks secinājums, jo jebkura tiesas nolēmuma nepildīšana nebeidzas labi tai personai, kura šo nolēmumu nepilda labprātīgi. Tas, ka pieteicējs notikušo filmējis, atbilst Datu aizsardzības regulas 9.panta 2.daļas f. apakšpunkta prasībām, jo, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, pieteicējs vairs nevēlas tikt apmelots. [3.3] Lēmuma par nošķiršanu mērķis nav risināt personu ilgstošus strīdus, ne arī sodīt personu par citas personas tiesību aizskārumu, bet panākt vardarbīgas personas nekavējošu izolēšanu un norobežošanu no cietušās personas.
Lēmumā par nošķiršanu norādīts: „Aizsargājamai personai pastāv vardarbības draudu risks", taču kas tas ir par draudiem, kādēļ tie ir reāli, kā tie ir konstatēti, lēmumā nav norādīts.
Kurzemes rajona tiesa ar 2018.gada 13.jūnija lēmumu lietā Nr.3-13/0115-18 noraidīja /pers. E/ pieteikumu par aizsardzību pret vardarbību, jo tas nav bijis motivēts, ne arī balstīts uz konkrētām /pers. D/ darbībām, vērstām uz aizskāruma nodarīšanu. [3.4] Inspektors Valsts amatpersona, pieņemot lēmumu par nošķiršanu, nav noskaidrojis visus Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumu Nr.161 „Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” (turpmāk – Noteikumi Nr.161) 6.punkta interpretācijai nepieciešamos faktiskos apstākļus, pieteicēja norādes uz to nav iekļāvis lēmumā par nošķiršanu. Patvaļīgi nav pieņēmis no pieteicēja pierādījumus: 1) videoierakstus, kuros ir ierakstīta pieteicēja sazināšanas ar /pers. E/; 2) izlīgumu un Liepājas tiesas 2017.gada 11.aprīļa spriedumu civillietā Nr.C20289316. Nav izvērtējis administratīvā akta izdošanas lietderību. Lēmumā par nošķiršanu atkārtots tikai likuma teksts, nepaskaidrojot, kā tas attiecas uz konkrēto gadījumu. Nav iedziļinājies /pers. E/ iesniegumā, /pers. E/ un pieteicēja rakstveida argumentos, uzklausīšanas laikā izklāstītajos tiesiskajos un faktiskajos argumentos. [3.5] Pieteicējs agrāk nebija sodīts par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Nav konstatēts, ka pieteicējs bijis agresīvs, iereibis, vai kā citādi būtu apdraudējis /pers. E/. Nav pamata attiecināt 2016.gada 16.novembra lēmumu par pagaidu aizsardzību uz 2018.gada 7.jūnija notikumiem, jo minētais lēmums tika atcelts līdz ar izlīguma apstiprināšanu civillietā Nr.C20289316, pie tam, ar izlīgumu pieteicējam tika noteiktas saskarsmes tiesības ar viņa nepilngadīgo dēlu. Ierodoties pie /pers. E/, pieteicējs bija skaidri norādījis, ka vēlas tikties ar dēlu, ko savā iesniegumā apstiprināja arī /pers. E/.
Iestāde nepamatoti likumisko tiesību īstenošanu ir uzskatījusi par draudiem veselībai, dzīvībai vai brīvībai. Tāds draudu veids kā 2016.gada 16.novembra lēmums par pagaidu aizsardzību lēmumā par nošķiršanu nav norādīts. Augstāka iestāde nebija tiesīga šo pamatojuma kļūdu labot, jo saskaņā ar Noteikumu Nr.161 4. un 6.punktu nepieciešamos apsvērumus izdara tikai tas policijas darbinieks, kurš ieradies pēc izsaukuma personīgi. [3.6] Lēmums par nošķiršanu satur aizliegumu atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo /pers. E/, tuvāk par 200 metriem, jebkurā veidā sazināties ar /pers. E/. Šāds lēmums būtiski aizskar pieteicēja tiesības uz saskarsmi ar dēlu. Laikā, kad bija spēkā lēmums par nošķiršanu, pieteicēja dēls bija saslimis, bet pieteicējam tika liegtas iespējas ne tikai apciemot viņu, bet pat nodot augļus un ogas. [4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde neatzina pieteikumu, atkārtojot 2018.gada 11.jūlija lēmuma Nr.20-19/181 pamatojumu.
Motīvu daļa [5] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. [6] Likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 10.1pants noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības, ja pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu šajā mājoklī pastāvīgi dzīvojošas personas (turpmāk — aizsargājamā persona) dzīvībai, brīvībai vai veselībai, uz rakstveida pieteikuma pamata pieņemt lēmumu, kas uzliek par pienākumu pilngadīgai personai, kura rada draudus, atstāt mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, neatgriezties un neuzturēties šajā mājoklī un tā tuvumā (turpmāk — policijas lēmums par nošķiršanu) tuvāk par lēmumā noteikto attālumu uz laiku līdz astoņām dienām no lēmuma pieņemšanas brīža. Policijas lēmumā par nošķiršanu var noteikt arī aizliegumu personai, kas rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo personu.
No minētās tiesību normas izriet, ka policijas lēmumu par nošķiršanu pieņem, ja tiek konstatēti tūlītēji draudi aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs [7] Kārtību, kādā policija pieņem lēmumu par nošķiršanu, noteic likuma „Par policiju” 12.1pants un Noteikumi Nr.161.
Likuma „Par policiju” 12.1panta pirmajā daļā noteikts, ka policijas lēmumā par nošķiršanu cita starp norāda aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja pieteikuma policijai īsu saturu (panta pirmās daļas 1.punkts), lēmuma pamatojumu (faktu konstatējumu un tiesību normu, saskaņā ar kuru lēmums pieņemts) (panta pirmās daļas 7.punkts), ziņas par lēmumam pievienotajiem dokumentiem (panta pirmās daļas 8.punkts).
Noteikumu Nr.161 4.punktā noteikts, ka policijas darbinieks, ierodoties iespējamās aizsargājamās personas mājokļa adresē, noskaidro notikuma apstākļus (4.1.apakšpunkts); apzina aizsargājamo personu un personu, kas rada draudus (4.2.apakšpunkts); izvērtē, vai persona, kas rada draudus, varētu nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai (turpmāk – vardarbības draudu risks) un vai pastāv tūlītēji draudi (4.3.apakšpunkts).
Saskaņā ar Noteikumu Nr.161 5.punktu ja policijas darbinieks, izvērtējot vardarbības draudu risku, konstatē, ka nepastāv tūlītēji draudi un nav nepieciešams pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu, viņš informē aizsargājamo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām iesniegt tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Ja policijas darbinieks, izvērtējot vardarbības draudu risku, konstatē, ka pastāv tūlītēji draudi, viņš, ievērojot Noteikumu Nr.161 6.punktā noteikto kārtību, pieņem policijas lēmumu par nošķiršanu (lēmuma veidlapas paraugu nosaka Noteikumu Nr.161 2.pielikums). Cita starp policijas darbinieks pirms lēmuma pieņemšanas pieņem rakstiskus paskaidrojumus no notikuma lieciniekiem (ja tādi ir) (Noteikumu Nr.161 6.3.apakšpunkts). Tāpat saskaņā ar Noteikumu Nr.161 6.2.apakšpunktu pirms lēmuma pieņemšanas policijas darbinieks pieņem paskaidrojumu, kurā norāda šādas ziņas, ko sniedz persona, kas rada draudus, cita starp par notikuma būtību un raksturu (Noteikumu Nr.161 6.2.5.apakšpunkts).
Noteikumu Nr.161 2.pielikumā “Policijas lēmums par nošķiršanu” noteiktais veidlapas paraugs paredz, ka lēmumā cita starp jānorāda aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja pieteikuma policijai īss saturs (veidlapas 6.punkts); lēmuma pamatojums (faktu konstatējums un tiesību norma, ar kuru saskaņā pieņemts lēmums) (veidlapas 7.punkts); ziņas par lēmumam pievienotajiem dokumentiem (veidlapas 10.punkts).
No minētajām tiesību normām izriet, ka tas, vai tiks pieņemts lēmums, ir atkarīgs no konkrētā gadījuma apstākļiem, kurus policijas darbiniekam ir jākonstatē un jāizvērtē. Lēmuma pieņemšanai tipiskā gadījumā nepietiek ar to vien, ka ir bijis izsaukums uz notikuma vietu un aizsargājamā persona lūdz pieņemt lēmumu par nošķiršanu. Ja lēmums tiek pieņemts, konstatētie fakti lēmumā ir jānorāda, kā arī lēmumam ir jāpievieno dokumenti, kas apstiprina konstatētos faktus. No tiesību normām izriet, ka policijas darbinieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu par nošķiršanu tikai tādā gadījumā, ja viņš ir konstatējis tūlītējus draudus. Tātad, apdraudējumam ir jāsasniedz noteiktu bīstamības pakāpi. Ja tūlītēji draudi netiek konstatēti, policijas darbiniekam ir jāaprobežojas ar to, ka viņš informē aizsargājamo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām iesniegt tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. [8] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka /pers. E/ 2018.gada 7.jūnija pieteikums policijas lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai (lietas 66.lapa) ir iesniegts pēc diviem notikumiem, kas norisinājušies tajā pašā datumā.
Pirmkārt, pieteicējs 2018.gada 7.jūnijā ap plkst. 19:30 bija ieradies /pers. E/ darba vietā (aptieka “A Apotheca 34” tirdzniecības centrā “Ostmala”, Liepājā), kur uzsāka ar /pers. E/ sarunu par pieteicēja saskarsmes tiesību ar dēlu izmantošanu. Minētais notikums ir fiksēts lietā esošajā video ierakstā (lietas 94.lapa), kas veikts ar pieteicēja mobilā telefona video kameru. Video ierakstā ir redzams, ka pieteicējs ienāk aptiekā, /pers. E/ norāda viņam uz aizliegumu veikt video ierakstu un pasauc palīgā apsardzes darbinieku, uz pieteicēja jautājumiem par saskarsmes tiesībām /pers. E/ neko neatbild. Ieraksts noslēdzas ar apsardzes darbinieka pieprasījumu pieteicējam pārtraukt video filmēšanu.
Otrkārt, 2018.gada 7.jūnijā ap plkst. 20:30 pieteicējs sagaidīja /pers. E/ viņas dzīvesvietas tuvumā /adrese/, lūdzot nodrošināt iespēju satikt dēlu.
Arī šis notikums ir fiksēts video ierakstā, kuru veicis pieteicējs ar sava mobilā telefona video kameru. Ierakstā redzams, ka pieteicējs, ieraugot /pers. E/, mēģina uzsākt sarunu par saskarsmes tiesību ar dēlu izmantošanu, izsakot lūgumus nodrošināt saskarsmi, atļaut redzēt bērnu kaut 5 minūtes, kā arī izsakot pārmetumus /pers. E/, kura, pēc pieteicēja vārdiem, liedz tēvam tikties ar bērnu. /pers. E/ uz pieteicēja lūgumiem un pārmetumiem neatbild, sazinās ar kādu pa mobilo tālruni. Video ieraksts noslēdzas ar policijas ekipāžas ierašanos, pie kuras pienāk /pers. E/ un arī pieteicējs. [9] /pers. E/ pieteikumā policijas lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai ir norādīts, ka viņai tiek izteikti draudi nodarīt miesas bojājumus. Norādīts, ka pieteicējs izseko /pers. E/, kā rezultātā nodara emocionālu kaitējumu. /pers. E/ 2018.gada 7.jūnija iesnieguma protokolā (lietas 68.lapa) norādīts, ka aptiekā pieteicējs filmējis /pers. E/ un skaļi pieprasījis tikšanos ar pieteicēja un /pers. E/ kopīgo dēlu. Tā kā notiek strīds par bērna saskarsmi, kas tiek izskatīts Liepājas tiesā, un bērnam tiek veikta psiholoģiska rehabilitācija, pieteicējam nav vēlams satikties ar dēlu. Pieteicējs to nespēj pieņemt un terorizē /pers. E/, izsaka draudus: /uzvārds/, tas labi nebeigsies!”.
Tā nav pirmā reize, kad /pers. E/ saskaras ar pieteicēja izteiktiem draudiem. Liepājas tiesa iepriekš bija pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzību no vardarbības, kuru pieteicējs bija pārkāpis. Konkrētajā gadījumā /pers. E/ ir nepieciešama aizsardzība, jo pieteicējs, ejot prom, paziņojis, ka atgriezīsies.
Inspektora Valsts amatpersona 2018.gada 7.jūnija lēmuma par nošķiršanu (lietas 65.lapa) sadaļā “7. Lēmuma pamatojums (faktu konstatējums un tiesību norma, ar kuru saskaņā pieņemts lēmums)” norādīts, ka aizsargājamai personai pastāv vardarbības draudu risks un pastāv tūlītēji draudi.
Sadaļā “6. Aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja pieteikuma policijai īss saturs” norādīts, ka /pers. E/ vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu par to, ka bijušais dzīves biedrs /pers.D/izsaka draudus nodarīt viņai kaitējumu, pārnākot mājās /pers. E/ konstatēja, ka pie mājas viņu sagaida /pers. D/ un nekavējoties ziņoja Valsts policijai, lai /pers. D/ nerealizē savus draudus. [10] Tiesa konstatē, ka policijas lēmumā par nošķiršanu nav norādīts, kad un kā tieši, ar kādiem vārdiem, pieteicējs izteicis draudus /pers. E/.
Tādējādi policijas darbinieks pieņēmis lēmumu uz vispārīgu, neprecizētu /pers. E/ apgalvojumu pamata. Novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka policijas inspektors nebija ieguvis pietiekamu informāciju lai secinātu, ka /pers. E/ ir saskārusies ar tūlītējiem draudiem viņas dzīvībai, brīvībai vai veselībai. Saskaņā ar /pers. E/ paskaidroto pieteicējs ir izteicis frāzi: “/uzvārds/, tas labi nebeigsies!”. Konkrētās lietas apstākļu kontekstā, kad pieteicēja un /pers. E/ starpā ir konflikts par pieteicēja saskarsmes tiesībām ar bērnu, šāda frāze nav vērtējama kā tūlītēji draudi dzīvībai, brīvībai vai veselībai. Par citiem konkrētiem /pers. E/ izteiktiem draudiem lietā nav ziņu. Tāpat konkrētajā gadījumā pieteicēja vēlēšanos noskaidrot, vai un kad /pers.
E/ nodrošinās pieteicēja saskarsmi ar bērnu, nevar vērtēt kā /pers. E/ vajāšanu. Tiesa ņem vērā, ka /pers. E/, spriežot pēc video ierakstiem, nesniedz pieteicējam nekādu informāciju un izvairās ar viņu runāt. Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka pieteicējs, neskatoties uz saņemto atbildi, turpinājis vajāt /pers. E/. Policijai pirms lēmuma pieņemšanas bija jāizvērtē, vai izsaukumi ir bijuši pamatoti.
Tiesa secina, ka lēmums par nošķiršanu ir bijis prettiesisks, jo policijas inspektoram nebija pamata konstatēt tūlītējus draudus aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai. Līdz ar to prettiesisks ir arī augstākas iestādes lēmums kā administratīvā akta galīgais noformējums. [11] Tā kā pieteicējs ar tiesneša lēmumu atbrīvots no valsts nodevas samaksas, bet pieteikums tiek apmierināts, valsts nodeva 30 euro apmērā ir 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs piedzenama no atbildētāja, kā to nosaka Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā un otrā daļa. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 “Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu”
13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda Apmierināt /pers. D/ pieteikumu un atzīt par prettiesisku Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2018.gada 11.jūlija lēmumu.
Piespriest no Latvijas Republikas par labu valsts budžetam valsts nodevu 30 euro, kas atlīdzināma no administratīvajā lietā pieaicinātās iestādes Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes budžeta līdzekļiem.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnesis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs M.Šļakota