Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams – Administratīvās lietas

Lietas arhīva Nr. A42-00343-19/1 ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0522.A420176818.7.S ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2019.gada 22.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Freimane, piedaloties pieteicējam /pers. D/, pieteicēja pilnvarotajam pārstāvim /pers. E/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Veselības inspekcijas pārstāvēm Jeļenai Smotrovai un Ievai Gravai un ģimenes ārstei /pers. H/, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. D/ pieteikuma par Veselības inspekcijas 2017.gada 12.jūlija atzinuma Nr.4.2-1/8476/227 un ģimenes ārstes /pers. H/ 2017.gada 8.augusta rīkojuma Nr.27/2017 un 11.augusta rīkojuma Nr.28/2017 atcelšanu.

Aprakstošā daļa [1] Ģimenes ārste /pers. H/, pamatojoties uz Veselības inspekcijas 2017.gada 12.jūlija atzinumu Nr.4.2-1/8476/227 (turpmāk – atzinums) 2017.gada 8.augustā izdeva rīkojumu Nr.27/2017 (turpmāk – 8.augusta rīkojums), ar kuru anulēja pieteicējam /pers. D/ izsniegto darbnespējas turpinājuma B lapu Nr.164 no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim un 2017.gada 11.augustā izdeva rīkojumu Nr.28/2017 (turpmāk – 11.augusta rīkojums), ar kuru anulēja pieteicējam izsniegto darbnespējas lapu A Nr.449 no 2016.gada 12.septembra līdz 21.septembrim un turpinājuma darbnespējas lapu B Nr.404 no 2016.gada 22.septembra līdz 25.oktobrim, darbnespējas lapu B Nr.14 no 2016.gada 26.oktobra līdz 28.novembrim, darbnespējas lapu B Nr.39 no 2016.gada 29.novembra līdz 30.novembrim un vēlreiz anulēja darbnespējas lapu BNr.164 no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim, kura jau bija anulēta ar 8.augusta rīkojumu.

Rīkojumi pamatoti ar Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumu Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.152) 12.1. un 12.2.apakšpunktu un atzinuma secinājumu 1.4.un 3.punktu.

Ņemot vērā, ka lietā nav iesniegta kopija darbnespējas lapai B Nr.164 no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim, par kuras anulēšanas nepieciešamību ir norādījusi inspekcija atzinuma secinājuma daļas 3.punktā (lietas 67.lapa), un kuru arī ir anulējusi ģimenes ārste ar saviem abiem rīkojumiem (lietas 10.,11.lapa), bet ir atrodama kopija darbnespējas lapai B Nr.167, kas pieteicējam ir izsniegta kā darbnespējas lapas A Nr.111 turpinājums par laika periodu no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim (lietas 105.lapa), kā arī inspekcija atzinumā, analizējot ierakstus medicīniskajā kartē, norādījusi uz izsniegtu darbnespējas lapu B Nr.167 (lietas 58., 63.lapa), secināms, ka gan inspekcija, gan ģimenes ārste atzinumā un abos rīkojumos ir pieļāvušas pārrakstīšanās kļūdu darbnespējas lapas numurā. Tādējādi turpmākajā nolēmuma tekstā tiks lietots pareizais darbnespējas lapas numurs – Nr.167. [2] 2018.gada 22.martā pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā par ģimenes ārstes abu rīkojumu atcelšanu. Ar tiesneses lēmumu ierosināta lieta par atzinuma un 8.augusta un 11.augusta rīkojumu atcelšanu.

Saistībā ar darbnespējas lapu A Nr.449 no 2016.gada 12.septembra līdz 21.septembrim un tās turpinājumu B Nr.404 no 2016.gada 22.septembra līdz 25.oktobrim pieteicējs paskaidro, ka vertebrologa /pers. I/ 2016.gada 21.jūlija konsultanta slēdzienā konstatētā diagnoze

Pieteicēja ieskatā darbnespējas lapas ir izsniegtas pamatoti. Pieteicējs nevar ietekmēt darbnespēju lapu izsniegšanu vai pārtraukšanu. Ja ģimenes ārsts ir pārkāpis kādu tiesību normu un nepamatoti pieņēmis kādu lēmumu, iestāde nav tiesīga radīt nelabvēlīgas sekas, jo pieteicējs paļāvās uz ārstu zināšanām un rekomendācijām. [3] Rakstveida paskaidrojumā ģimenes ārste /pers. H/ norāda, ka 2017.gada 19.jūlijā inspekcija sastādīja ģimenes ārstei administratīvā pārkāpuma protokolu par Ārstniecības likuma 37.panta pirmās daļas 1.punkta un noteikumu Nr.152 10. un 17.1punkta pārkāpumu. Protokolam tika pievienots atzinums, kurā norādīts, ka 14 dienu laikā jāizdod rīkojums par attiecīgo darbnespējas lapu anulēšanu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs [4] Rakstveida paskaidrojumā inspekcija norāda, ka uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz atzinumā un 2017.gada 14.jūlija vēstulē Nr.4.2.-1/8476/6548 “Par atbildi uz iesniegumu” (turpmāk – vēstule) norādīto, kā arī papildus paskaidro, ka atzinumu sniegšanā priekšroka piešķirama medicīniskajā dokumentācijā fiksētajai informācijai, kas uzskatāma par objektīvu, jo fiksēta uzreiz pēc personas vēršanās ārstniecības iestādē. Šādus ierakstus ārstniecības iestādes veic ar nolūku, lai ārstēšanas gaitā fiksētie fakti būtu dokumentēti pēc iespējas precīzāk un lai nebūtu pat mazākās iespējas tos, aprakstot pēc ilgāka laika, atspoguļot neprecīzi vai pat sagrozīti. Vēstule, ar kuru pieteicējs tika informēts par darbspējas ekspertīzes rezultātiem, satur atzinumā izdarītos secinājumus, kas balstīti vienīgi un tikai uz ierakstiem pieteicēja medicīniskajā dokumentācijā.

Veicot pieteicēja darbnespējas ekspertīzi, inspekcija konstatēja, ka no 2016.gada 12.septembra līdz 30.novembrim un no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim noteiktā darbnespēja neatbilst noteikumu Nr.152 10.punkta prasībām, līdz ar to izsniegtās darbnespējas lapas bija anulējamas. Ja darbnespējas lapu izsniegšana konkrētajā gadījumā nav bijusi pamatota, tad neatkarīgi no tā, vai ar to anulēšanu pieteicējam tiek nodarīts kaitējums, un neatkarīgi no tā, ka pieteicējs bija paļāvies uz ārstu speciālistu zināšanām, inspekcijai ir pienākums nosūtīt ārstniecības iestādes vadītajam atzinumu par darbnespējas lapu nepamatotu izsniegšanu. Savukārt iestādes vadītajam ir pienākums 14 dienu laikā izdot rīkojumus par attiecīgo darbnespējas lapu anulēšanu. [5] Pieteicējs tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem.

Veselības inspekcijas pārstāvji tiesas sēdē neatzina pieteikumā ietverto prasījumu uz rakstveida paskaidrojumā norādīto argumentu pamata.

Ģimenes ārste /pers. H/ tiesas sēdē norādīja, ka darbnespējas lapas ir izdevusi pamatoti.

Tiesas sēdē nopratināta lieciniece psihiatre /pers. L/ un uzklausīta eksperte neiroloģe Olga Minibajeva.

Motīvu daļa [6] Tiesa, izvērtējot tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir apmierināms. [7] Izskatāmajā lietā pastāv strīds, vai pieteicējam pamatoti ir anulētas izsniegtās darbnespējas lapas par laika periodu no 2016.gada 12.septembra līdz 30.novembrim un no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim. [8] Pamatojoties uz Ārstniecības likuma 53.pantā ietverto deleģējumu, atbilstoši kuram pārejošu darbnespēju apliecinošo dokumentu izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, ir izdoti noteikumi Nr.152.

Saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu inspekcija, veicot ekspertīzes un sniedzot atzinumus par darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādē, izvērtē, vai konkrētajā gadījumā konstatēto pārkāpumu dēļ darbnespējas lapu nepieciešams atzīt par nepamatoti izsniegtu. Savukārt noteikumu 12.2.punkts noteic, ka darbnespējas lapu anulē tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā izsniegta darbnespējas lapa, ja saņemts Veselības inspekcijas atzinums par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu. Šādā gadījumā ārstniecības iestādes vadītājs 14 dienu laikā izdod rīkojumu par attiecīgās darbnespējas lapas anulēšanu.

No minētajām tiesību normām izriet, ka noteikumu Nr.152 12.2.apakšpunktā ir ietverts nepārprotams ārstniecības personas pienākums pieņemt lēmumu par darbnespējas lapas anulēšanu, ja saņemts attiecīgs inspekcijas atzinums.

Kaut arī atzinums vispārīgi varētu tikt uzskatīts par starplēmumu, tomēr, ņemot vērā, ka tajā ietverts nepārprotams ārstniecības personas pienākums pieņemt lēmumu par darbnespējas lapas anulēšanu, ja saņemts attiecīgs inspekcijas atzinums, atzinums ir atzīstams par atsevišķu administratīvo aktu, pār kuru veicama kontrole administratīvajā tiesā (Senāta 2015.gada 8.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-0686-15 (A420195115) 6.punkts ). Tādējādi izskatāmajā lietā ir pārbaudāma inspekcijas izdotā atzinuma pamatotība.

Savukārt, ja atzinums tiks atzīts par nepamatotu, par prettiesiskiem un tādējādi atceļamiem tiks atzīti arī ģimenes ārstes uz atzinuma pamata izdotie abi rīkojumi. [9] Senāts ir norādījis, ka inspekcijai, pārbaudot ārsta izsniegto darbnespējas lapu pamatotību, ir jākonstatē, vai uz to izsniegšanas brīdi pastāvēja nepieciešamie priekšnoteikumi personas darbnespējas noteikšanai un lapas izsniegšanai (Senāta 2015.gada 25.maija sprieduma lietā Nr.SKA184/2015 (A420454211) 8.punkts).

Darbnespējas noteikšanas un darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība reglamentēta Ārstniecības likumā un uz tā pamata izdotajos noteikumos Nr.152. Atbilstoši Ārstniecības likuma 53.pantam personas pārejošu darbnespēju konstatē ārsts vai ārsta palīgs, savukārt noteikumu Nr.152 3.1.punktā noteikts, ka darbnespējas lapu izsniedz sakarā ar slimību vai traumu, kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu. Atbilstoši minēto noteikumu 10.punktam darbnespējas lapu izsniedz ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.

Tādējādi no minētajām tiesību normām izriet, ka, vienīgais darbnespējas lapas izsniegšanas priekšnoteikums ir pastāvoša pacienta darbnespēja.

Proti, pārbaudāms, vai pacientam laika periodā, par kuru tam izsniegta darbnespējas lapa, pastāvēja slimība vai trauma, kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu.

Ja minētais apstāklis tiek konstatēts, tad tālāk jau pārbaudāms, vai darbnespējas lapas izsniegšanā nav pieļauts kāds procesuāls pārkāpums. Proti, vai darbnespējas lapu ir izsniedzis ārsts vai ārsta palīgs, vai darbnespējas lapa ir izsniegta pēc ārsta vai ārsta palīga veiktas personas personīgas apskates un izmeklēšanas, vai darbnespējas lapas pamatojums ir atspoguļots medicīniskajā dokumentācijā. Savukārt, ja pārkāpums ir pieļauts, pārbaudāms, vai tas ir atzīstams par tik būtisku, ka izsniegtā darbnespējas lapa ir anulējama. Piemēram, no Senāta 2015.gada 25.maija sprieduma lietā Nr.SKA184/2015 (lieta Nr.A420454211) 9.punktā norādītā, ka ierakstiem medicīniskajā dokumentācijā ir būtiska nozīme, taču tie nav vienīgais iespējamais objektīvais pamats apstākļu noskaidrošanai par personas darbnespēju, izriet, ka lēmuma pamatotības neatspoguļošana medicīniskajā dokumentācijā ne visos gadījumos būs pamats tam, lai inspekcija atzītu, ka darbnespējas lapa ir izsniegta nepamatoti. [10] No atzinuma secinājuma daļā norādītā, ka pieteicējam laika posmā no 2016.gada 9.septembra līdz 30.novembrim tika diagnosticēta hroniska saslimšana bez akūtas simptomātikas, tādēļ ģimenes ārstes noteiktā darbnespēja vērtējama kā objektīvi nepamatota (lietas 66.lapa), izriet, ka inspekcija neapšauba, ka strīdus periodā (no 12.septembra līdz 30.novembrim) pieteicējam pastāvēja saslimšana, bet ģimenes ārste nevarēja noteikt darbnespēju, jo slimība bija hroniska un tā noritēja bez akūtas simptomātikas.

Tomēr, kā jau tika konstatēts šā sprieduma 9.punktā, darbnespējas lapas izsniegšanas pamats ir slimība, kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu (noteikumu Nr.152 3.1.punkts). No minētās tiesību normas neizriet, ka darbnespējas lapu nedrīkstētu izsniegt saistībā ar hronisku saslimšanu un tai obligāti jānorit ar akūtu simptomātiku. Būtiski ir, vai pastāv saslimšana un vai tā norit ar simptomiem, kas izsauc darbspēju zudumu. [10.1] Lai arī inspekcija ir norādījusi, ka ģimenes ārstes 9.septembrī uzstādītā darba diagnoze mugurkaula jostas daļas spondiloze un L5-S1 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs sinistra perineirāla cista ir nekorekti noteikta, jo, pamatojoties uz magnētiskās rezonanses izmeklējumiem, pieteicējam ir perineirāla cista S1-S2 sisnistra saknītes rajonā, nevis L5-S1 (atzinuma secinājuma daļas 1.2.punkts, lietas 66.lapa), atšķirības ģimenes ārstes un inspekcijas diagnozēs nemaina faktu par pieteicējam pastāvošu mugurkaula saslimšanu. Diagnoze mugurkaula jostas daļas spondiloze, L5-S1 sin perineirāla cista (S1; S2 sin saknītes rajonā) ir norādīta arī SIA “Orto klīnika” mugurkaula ķirurga vertebrologa /pers. I/ 2016.gada 21.jūlija konsultanta slēdzienā (lietas 45.lapa), kā arī secinājums par minimālu L3-L4, L4-L5 disku velvēšanos un S1 perineirālu cistu kreisajā pusē sānu segmentā proksimāli ir norādīts arī SIA “Veselības centrs 4” sadarbībā ar SIA “Orto klīnika” 2016.gada 13.jūlija MR, mugurkaulāja un muguras smadzeņu MR izmeklējuma aprakstā (lietas 16.lapa).

No pieteicēja un ģimenes ārstes norādītā, ka pieteicējs pie ģimenes ārstes 9.septembrī vērsies saistībā ar stiprām sāpēm mugurā, tās jostas daļā, kas izstarojušas uz kāju (pieteicējs precīzi neatceras, uz kuru) (2019.gada 18.aprīļa tiesas sēdes protokols, lietas 214.lapas reverss, 218.lapas reverss, 219.lapa), secināms, ka pieteicējs un ģimenes ārsts pieteicēja darbspēju zudumu saista ar mugurkaula saslimšanas izraisītām sāpēm. Inspekcija savukārt tam nepiekrīt, pamatojot savu viedokli ar ierakstiem ģimenes ārstes /pers. H/ ambulatorajā pacienta medicīniskajā kartē (turpmāk – medicīniskā karte), no kuriem savukārt secināms, ka apmeklējuma laikā 9.septembrī pieteicējs sūdzības nav uzrādījis un ģimenes ārste pacienta veselības stāvokli novērtējusi kā apmierinošu, nekonstatējot nekādu akūtu pataloģiju no nervu sistēmas puses (atzinuma secinājuma daļas 1.2.punkts, lietas 66.lapa).

Tiesa, iepazīstoties ar 9.septembra ierakstiem medicīniskajā kartē, konstatē, ka ģimenes ārste 9.septembrī, izsniedzot pieteicējam darbnespējas lapu A Nr.449 no 2016.gada 12.septembra, medicīniskajā kartē vispār nav aprakstījusi pieteicēja sūdzības. Tomēr no nozīmējuma pie neirologa, izrakstītā Arcoxia 120 mg vienreiz dienā un rekomendētajiem ārstnieciskās fizkultūras vingrojumiem jostas daļai (lietas 15.,203.lapa), izriet, ka pieteicējam ir bijušas sūdzības un tās ir bijušas saistītas ar muguras jostas daļu. Tāpat, kaut arī medicīniskajā kartē nav tieši norādīts, ka pieteicējs šajā datumā būtu sūdzējies par sāpēm mugurā, ģimenes ārstes un pieteicēja teikto apstiprina ieraksts, ka pieteicējam rekomendēts pret sāpēm lietot Arcoxia (lietas 15.,203.lapa). Uz to, ka pieteicējam minētajā datumā ir nozīmēta atsāpinoša terapija, ir norādījusi arī pati inspekcija atzinumā (atzinuma secinājuma daļas 1.2.punkts, lietas 66.lapa). Līdz ar to, ņemot vērā, ka medicīniskajā kartē ir ieraksts, ka tiek rekomendēta konkrēta medikamentu lietošana pret sāpēm, ir pašsaprotams, ka datumā, kurā ir izdarīts ieraksts, pacientam pastāv arī sāpes, pret kurām šis medikaments tiek izrakstīts. Pie ieraksta nav atzīmes, ka medikaments būtu jālieto profilaktiski, vai arī tas būtu jālieto, ja sāpes parādās kaut kad nākotnē. Vērā ņemams, ka minēto medikamentu pieteicējam jau iepriekš bija nozīmējis arī mugurkaula ķirurgs vertebrologs /pers. I/, pie kura pieteicējs bija konsultējies saistībā ar muguras sāpēm (/pers. I/ 2016.gada 21.jūlija konsultanta slēdziens, lietas 45.lapa). Arī medikamenta zāļu lietošanas instrukcijā norādītais, ka ARCOXIA palīdz samazināt locītavu un muskuļu sāpes un pietūkumu (iekaisumu) cilvēkiem ar osteoartrītu, reimatoīdo artrītu, ankilozējošo spondilītu un podagru (ARCOXIA 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg apvalkotās tabletes, zāļu lietošanas instrukcija, pieejams: www.visaszales.lv/Dokuments/6122), netieši apstiprina, ka pieteicējam minētajā apmeklējuma laikā pastāvējušas muguras sāpes. Tāpat vērā arī ņemams, ka pieteicējs pie ģimenes ārstes ir vērsies pēc divarpus mēnešiem pēc konsultācijas pie /pers. I/, kurš bija rekomendējis, ka sāpju saglabāšanās gadījumā jāveic kontrole pēc 2-3 mēnešiem (lietas 45.lapa). Tātad arī iepriekš konsultējušais ārsts bija prognozējis, ka sāpes varētu saglabāties.

Līdz ar to konstatējams, ka pieteicējam, 2016.gada 9.septembrī, vēršoties pie ģimenes ārsta, pastāvēja mugurkaula saslimšana un ar to saistītas sāpes. Tādējādi atzīstams, ka pieteicējs bija darbnespējīgs. Minētais izriet gan no /pers. I/ 2016.gada 21.jūlija konsultanta slēdzienā un SIA “Veselības centrs 4” sadarbībā ar SIA “Orto klīnika” 2016.gada 13.jūlija MR, mugurkaulāja un muguras smadzeņu MR izmeklējuma aprakstā norādītā, gan arī to apstiprina ģimenes ārstes 9.septembrī veiktie ieraksti pieteicēja medicīniskajā kartē. Pieteicēja darbnespēju apstiprina arī ekspertu slēdzienā tiesu medicīniskajā ekspertīzē norādītais, ka pieteicēja mugurkaula saslimšanas ir uzskatāmas par hroniskām un tās var izraisīt ilgstošu darbnespēju. Lai gan pieteicēja vispārējais veselības stāvoklis ģimenes ārsta apskatē tika novērtēts kā apmierinošs, bija pamats izsniegt darba nespējas lapu, nozīmēt terapiju un neirologa konsultāciju, jo, ja būtu konstatēta akūta neiroloģiska patoloģija uz esošo hronisko izmaiņu fona, pieteicējam būtu nepieciešama stacionāra ārstēšana (2019.gada 7.janvāra eksperta atzinuma slēdziena 2., 3.punkts, lietas 177.lapa) . To, ka laika posmā no 2016.gada 9.septembra līdz 30.novembrim pieteicējs varēja atrasties uz darbnespējas lapas, neskatoties uz to, ka viņam nebija akūtu problēmu, tiesas sēdē apstiprināja arī eksperte neiroloģe Olga Minibajeva, kura paskaidroja, ka akūtu problēmu gadījumā pieteicējam būtu nekavējoties jāvēršas slimnīcā (lietas 210.lapas reverss, 211.lapa).

Tādējādi atzīstams, ka ģimenes ārste 9.septembrī pamatoti konstatēja pieteicēja darbnespēju, un līdz ar to atzīstams, ka pastāvēja pamats darbnespējas lapas A Nr.449 no 2016.gada 12. līdz 21.septembrim izsniegšanai. [10.2] No ģimenes ārstes 2016.gada 22.septembra (medicīniskajā kartē kļūdaini norādīts datums 20.septembris, sk. ģimenes ārstes paskaidrojumu 2019.gada 18.aprīļa tiesas sēdē, lietas 219.lapa), 25.oktobra, 7.novembra, 28.novembra ierakstiem medicīniskajā kartē, kuros norādīta diagnoze M47 (–) ; mugurkaula jostas daļas spondiloze, S1 kreisās puses cista, skeleta sāpju sindroms, radikulopātija (lietas 204.-205.lapa), konstatējams, ka arī pārējās 2016.gada rudenī pieteicējam izsniegtās darbnespējas lapas, kuras tika anulētas ar ģimenes ārstes 11.augusta rīkojumu (darbnespējas lapa B Nr.404 no 2016.gada 22.septembra līdz 25.oktobrim, darbnespējas lapa B Nr.14 no 2016.gada 26.oktobra līdz 28.novembrim, darbnespējas lapa B Nr.39 no 2016.gada 29. līdz 30.novembrim) izsniegtas, pamatojoties uz to pašu mugurkaula saslimšanu, kuras dēļ tika izsniegta pirmā darbnespējas lapa A Nr.449 no 2016.gada 12. līdz 21.septembrim. To, ka pieteicējam mugurkaula saslimšana, kuras dēļ tika izsniegtas darbnespējas lapas B Nr.404, B Nr.14, B Nr.39, turpinājās arī to izsniegšanas brīdī apstiprina arī VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” neiroķirurga /pers. J/ 2016.gada 22.septembra konsultanta slēdzienā norādītā diagnoze – S1 sin perineirāla cista (lietas 18.lapa). Minētais izriet arī no MFD Veselības grupa SIA “Dziedniecība” neirologa /pers. K/ 2016.gada 1.decembra un 28.decembra konsultanta slēdzienos norādītās diagnozes mugurkaula jostas daļas spondiloze, S1 kreisās puses cista, L4-L5 disku velvēšanās (lietas 20.,21.lapa). Kaut arī /pers. K/ slēdzieni ir sagatavoti jau pēc strīdus darbnespējas lapu izsniegšanas, ņemot vērā, ka tajos ir norādīta tā pati saslimšana, nav ticams, ka minētā saslimšana būtu radusies pēkšņi un tā nebūtu pastāvējusi jau pirms 1.decembra.

No ģimenes ārstes 22.septembra, 25.oktobra, 7.novembra, 28.novembra ierakstiem medicīniskajā kartē arī konstatējams, ka pieteicējam mugurkaula saslimšanas dēļ šajā periodā bija sūdzības par sāpēm. Minētais izriet no rekomendācijas par neirologa nozīmētas terapijas lietošanu, kurā ieteiktas epidurālās blokādes “Sāpju klīnikā” (22.septembra ieraksts, VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” neiroķirurga /pers. J/ 2016.gada 22.septembra konsultanta slēdziens, lietas18.,204.lapa), tieši norādītā, ka pieteicējam “pieturas sāpes” (7.novembra ieraksts, lietas 205.lapa), nozīmētajiem pretsāpju medikamentiem Arcoxia vai Dolmen un norādes par to lietošanu saistībā ar sāpēm (25.oktobra, 7. un 28.novembra ieraksti, lietas 204., 205.lapa). Arī nozīmētā mugurkaula korsetes nēsāšana apstiprina sūdzību par muguras sāpēm esību (25.oktobra un 7.novembra ieraksti, lietas 204., 205.lapa).

Līdz ar to secināms, ka pieteicējam, 2016.gada 22.septembrī, 25.oktobrī, 7.novembrī un 28.novembrī, vēršoties pie ģimenes ārsta, pastāvēja mugurkaula saslimšana un ar to saistītas sāpes. No minētā izriet, ka pieteicējs darbnespējas lapu B Nr.404, B Nr.14, B Nr.39 izsniegšanas brīdī bija darbnespējīgs. To apstiprina ģimenes ārstes veiktie ieraksti medicīniskajā kartē, kā arī VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” neiroķirurga /pers. J/ 2016.gada 22.septembra konsultanta slēdzienā tieši norādītais, ka pieteicējs ir fiziska darba nespējīgs un turpināma darbnespējas lapa (lietas 18.lapa). Pieteicēja darbnespēju uz darbnespējas lapas izsniegšanas brīdi 25.oktobrī apstiprina arī ekspertu slēdzienā tiesu medicīniskajā ekspertīzē norādītais, ka, ģimenes ārstei bija pamats noteikt darba nespēju, pamatojoties uz neiroķirurgu konsultāciju slēdzieniem par darba nespējas turpināšanu, kā arī veicamajiem izmeklējumiem diagnozes precizēšanai (elektromiogrāfija lumbālām nervu saknītēm) (2019.gada 7.janvāra eksperta atzinuma 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs slēdziena 5.punkts, lietas 177.lapa).

Tādējādi atzīstams, ka ģimenes ārste 22.septembrī, 25.oktobrī, 7.novembrī, 28.novembrī pamatoti konstatēja, ka pieteicējs ir darbnespējīgs, un līdz ar to arī atzīstams, ka bija pamats darbnespējas lapas B Nr.404 no 2016.gada 22.septembra līdz 25.oktobrim, darbnespējas lapa B Nr.14 no 2016.gada 26.oktobra līdz 28.novembrim, darbnespējas lapa B Nr.39 no 2016.gada 29. līdz 30.novembrim izsniegšanai. [11] Kā jau tika konstatēts šā sprieduma 9.punktā, vienīgais darbnespējas lapas izsniegšanas priekšnoteikums ir pastāvoša pacienta darbnespēja.

No atzinuma secinājuma daļas 2.punktā norādītā, kurā sniegts pamatojums darbnespējas lapas par laika periodu no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim anulēšanai, neizriet, ka inspekcija vispār būtu vērtējusi, vai pieteicējs strīdus periodā 2017.gada pavasarī pamatoti bija atzīts par darbnespējīgu. Proti, vai pieteicējam bija konstatējama saslimšana un ar to saistīts darbspēju zudums. Atzinuma secinājuma daļas 2.1.punktā ir norādīts, ka darbnespēja par laika periodu no 1.līdz 5.aprīlim pieteicējam turpināta ar atpakaļejošu datumu, proti, norādīts uz procesuālu pārkāpumu darbnespējas lapas izsniegšanā.

Savukārt atzinuma 2.2.punktā norādītais, ka pieteicējam darbnespēja laika posmā no 6. līdz 18.aprīlim netika noteikta ne pie ģimenes ārstes /pers. H/, ne pie psihiatres /pers. L/, vispār nav saprotams, jo lietā ir atrodama darbnespējas lapa B Nr.167 no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim ar atzīmētu darbnespējas cēloni, norādītiem diviem laika periodiem, kuros pieteicējs ir bijis atbrīvots no darba (no 1.līdz 5.aprīlim un no 6. līdz 19.aprīlim), kā arī inspekcija pati ir lēmusi par minētās darbnespējas lapas anulēšanu.

No ģimenes ārstes 2017.gada 22.marta un 5.aprīļa ierakstiem medicīniskajā kartē (lietas 207., 208.lapa) secināms, ka ģimenes ārste pieteicēju atzinusi par darbnespējīgu no 1.līdz 5.aprīlim un izsniegusi darbnespējas lapu B Nr.167 no 1.aprīļa, pamatojoties uz to pašu saslimšanu un psihisko stāvokli, kura dēļ 2017.gada 22.martā tika izsniegta darbnespējas lapa A Nr.111 no 2017.gada 22. līdz 31.martam, kuru inspekcija nav atzinusi par nepamatoti izsniegtu. Abas darbnespējas lapas, gan pirmreizējā, gan tās turpinājums, izsniegtas, pamatojoties uz “/pers. L/ – ārsta prakse psihiatrijā” psihiatres /pers. L/ 2017.gada 15.marta konsultanta slēdzienā norādīto, kurā pieteicējam ieteikta darbnespējas lapa līdz izdegšanas sindroma un muguras sāpju mazināšanai, noteikta diagnoze izdegšanas sindroms sakarā ar izteiktu ilgstošu bosingu un aprakstīts pieteicēja pasliktināts psihiskais stāvoklis (lietas 27.,28.lapa).

Savukārt no ģimenes ārstes 2017.gada 19.aprīļa ieraksta medicīniskajā kartē (lietas 208., 209.lapa) secināms, ka ģimenes ārste pieteicējam darbnespējas lapu no 6. līdz 19.aprīlim pagarinājusi pēc sazināšanās ar ārsti neiroloģi /pers. M/, kura savukārt konsultējusies ar Nacionālo veselības dienestu, kas norādījis, ka darbnespējas lapa esot jāpagarina ģimenes ārstam. No ierakstā atrodamās atsauces uz VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” neirologa /pers. M/2017.gada 18.aprīļa konsultanta slēdzienu, kurā norādīts, ka no neiroloģiskās puses darbnespējas lapu šobrīd var noslēgt (lietas 36.lapa), kā arī no atsauces uz VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” psihiatres /pers. L/ 2017.gada 19.aprīļa konsultanta slēdzienu, kurā norādīts, ka psiholoģiskais stāvoklis pieteicējam ļauj atgriezties darbā (lietas 37.lapa), izriet, ka ģimenes ārste pieteicēju atzinusi par darbnespējīgu, pamatojoties uz to, ka šādu secinājumu jau bija izdarījuši abi konsultanti. Par to, ka pieteicējs bija darbnespējīgs līdz 19.aprīlim, tiesas sēdē 2019.gada 18.aprīlī liecināja ārste psihiatre /pers. L/ (lietas 217.lapa). Minētais izriet ne tikai no 15.marta slēdzienā norādītā, bet arī kā, paskaidroja lieciniece, no “/pers. L/ – ārsta prakse psihiatrijā” psihiatres /pers. L/ 2017.gada 7.aprīļa konsultanta slēdzienā norādītā, ka pieteicējs šobrīd atrodas uz darbnespējas lapas, kā arī pievienotajām zālēm (lietas 34., 217.lapa). Tiesas sēdē lieciniece arī aprakstīja izdegšanas sindroma izpausmes pieteicējam un paskaidroja, ka atgriezties darbā 19.aprīlī pieteicējam ļāva viņa psiholoģiskais stāvoklis, bet ne somatiskais (lietas 217.lapa).

Tādējādi no ģimenes ārsta veiktajiem ierakstiem medicīniskajā kartē, kā arī psihiatra visos trīs slēdzienos norādītā izriet, ka pieteicējam laika periodā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim pastāvēja saslimšana – izdegšanas sindroms, kas bija saistīta ar darbspēju zudumu – nomāktību un trauksmaini depresīvu stāvokli. Tādējādi atzīstams, ka ģimenes ārsts pamatoti konstatēja, ka pieteicējs minētajā periodā bija darbnespējīgs, un līdz ar to arī atzīstams, ka bija pamats darbnespējas lapas B Nr.167 no 2017.gada 1. līdz 19.aprīlim izsniegšanai. [12] Ņemot vērā šā sprieduma 10. un 11.punktā konstatēto, ka visu anulēto darbnespējas lapu izsniegšanas brīdī pieteicējs bija atzīstams par darbnespējīgu un tātad pastāvēja priekšnoteikums darbnespējas lapu izsniegšanai, tālāk pārbaudāms, vai darbnespējas lapu izsniegšanā nav pieļauts procesuāls pārkāpums, un ja ir, vai tas ir atzīstams par tik būtisku, ka izsniegtā darbnespējas lapa ir anulējama. [12.1] No atzinuma secinājuma daļas 1.2.punktā treknrakstā uzsvērtā, ka darbnespējas lapa A Nr.449 izsniegta no 2016.gada 12.septembra (lietas 66.lapa), kā arī inspekcijas pārstāves norādītā tiesas sēdē (lietas 220.lapa) izriet, ka inspekcija uzskata, ka darbnespējas lapas A Nr.449 izsniegšanā pieļauts pārkāpums, proti, darbnespējas lapu no 12.septembra (pirmdienas) nedrīkstēja izsniegt 9.septembrī (piektdienā). Ģimenes ārste savukārt uzskata, ka pārkāpums nav pieļauts.

No likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.panta pirmajā daļā noteiktā, ka darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām, izriet, ka darbnespējas lapa ir izsniedzama par darbnespējas periodu, kurā ietilpst kalendārās dienas – tātad, ne tikai darba dienas, kurās personai būtu jāierodas darbā, bet arī brīvdienas un svētku dienas. Minētais atbilst arī noteikumu Nr.152 13.punktā ietvertajam regulējumam, kas noteic, ka ārsts izsniedz darbnespējas lapu par visu darbnespējas periodu.

Līdz ar to secināms, ka ārstam nav nekāda pamata vērtēt, kurā kalendārā nedēļas dienā – brīvdienā vai darba dienā – pacientam iestājas darbnespēja. Līdz ar to, ja ārsts atbilstoši noteikumu Nr.152 10.punktam pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas konstatē, ka personai saslimšanas dēļ ir iestājusies darbnespēja, tad, sākot no šīs dienas, persona arī ir atzīstama par darbnespējīgu un no šīs dienas ir izsniedzama darbnespējas lapa. Tādējādi darbnespējas lapā atbrīvojuma no darba perioda pirmā diena sakritīs ar darbnespējas lapas izsniegšanas dienu. Izņēmums, kad darbnespējas lapas izsniegšanas datums varētu nesakrist ar darbnespējas perioda pirmo dienu, ir gadījumā, ja persona pie ārsta ierodas jau pēc nostrādātas darba dienas, proti, persona ierašanās brīdī pie ārsta ir jau atzīstama par darbnespējīgu, bet darbnespējas lapa par šo dienu nevar tikt izsniegta, jo persona ir bijusi darbā. Tas, ka persona vienā un tajā pašā dienā nevar atrasties darbā un pildīt darba pienākumus, kā arī vienlaicīgi būt atzīta par darbnespējīgu izriet no noteikumu Nr.152 2.pielikumā “Darbnespējas lapa B” (pielikums Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumu Nr.380 redakcijā, spēkā no 2013.gada 1.septembra līdz 2016.gada 1.decembrim) ietvertā regulējuma, kas paredz darba devēja apliecinājuma par to, ka persona darbnespējas laikā, ieskaitot pirmās desmit darbnespējas dienas, neieradās darbā, iesniegšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

Tādējādi šādā situācijā ģimenes ārstam, konstatējot, ka pacients ierašanās brīdī ir atzīstams par darbnespējīgu, un tāds būs arī nākamajā dienā, ir pamats izsniegt darbnespējas lapu ar nākamo kalendāro dienu.

Izskatāmajā lietā ģimenes ārstei bija pamats atzīt, ka pieteicējam ir saslimšana un tās izraisīts darbspēju zudums jau no 9.septembra vakara, kā arī darbnespēja saglabāsies turpmākajās dienās (sk. šā sprieduma 10.punktā ietverto argumentāciju). Bet, atzīstot, ka pieteicējs ir darbnespējīgs jau no 9.septembra vakara un tāds būs arī 12.septembrī, ģimenes ārste vienlaikus arī atzina, ka pieteicējs būs darbnespējīgs arī 10. un 11.septembrī. Līdz ar to secināms, ka ģimenes ārste, izsniedzot darbnespējas lapu no 12.septembra, nevis no 10.septembra, ir rīkojusies neatbilstoši noteikumu Nr.152 13.punktā ietvertajam regulējumam, proti, darbnespējas lapa A Nr.449 ir izsniegta, neietverot tajā visu pieteicēja darbnespējas periodu, proti, nav 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs ietverts 10. un 11.septembris.

Līdz ar to atzīstams, ka ģimenes ārste darbnespējas lapas A Nr.449 izsniegšanā pieļāvusi procesuālu pārkāpumu.

Tomēr minētais procesuālais pārkāpums nav atzīstams par tik būtisku, lai atzītu, ka pieteicējam darbnespējas lapa A Nr.449 ir izsniegta nepamatoti.

Senāts ir norādījis, ka tieši ārstniecības persona ir tā, kas konstatē personas darbnespēju, pieņem lēmumu par darbnespējas lapu izsniegšanu un patiesi un pilnīgi aizpilda pacienta medicīnisko karti. Tādēļ atzīstams, ka par ārsta pieļautajām kļūdām medicīniskās dokumentācijas sastādīšanā pacients nevar atbildēt. Taču, ja pieļauto kļūdu dēļ darbnespējas lapa ir bijusi izsniegta nepamatoti, proti, ja patiesībā nav konstatējama to apstākļu esība, kas nepieciešami darbnespējas lapas izsniegšanai, tad tā ir anulējama (Senāta 2015.gada 25.maija sprieduma lietā Nr.SKA-184/2015 (A420454211) 7.punkts).

Izskatāmajā lietā ģimenes ārstes pieļautā kļūda, izsniedzot darbnespējas lapu, neietverot darbnespējas periodā divas tā pirmās dienas, nemaina faktu, ka pieteicējam darbnespējas lapas izsniegšanas dienā pastāvēja saslimšana un ar to saistīts darbspēju zudums, proti, pastāvēja tie apstākļi, kas nepieciešami darbnespējas lapas izsniegšanai. Tādējādi pieteicējam izsniegtā darbnespējas lapa A Nr.449 nav atzīstama par nepamatoti izsniegtu un līdz ar to anulējamu.

Papildus arī vērā ņemams, ka pieteicējs nevarēja zināt, kā arī tam nebija jāzina, ka ārstu vidū pastāvošā prakse darbnespējas lapu izsniegt ar pirmdienu, ja pacients ir ieradies piektdienā, ir kļūdaina (secinājums par pastāvošo praksi izriet no ekspertu atzinumā norādītā, ka ģimenes ārsts ir tiesīgs izsniegt darbnespējas lapu “uz priekšu”, t.i., ja pacients tiek pieņemts piektdienā, bet ir pamats uzskatīt, ka pacients nebūs darbspējīgs arī pēc brīvdienām, tad darbnespējas lapu drīkst atvērt pirmdien (2019.gada 7.janvāra eksperta atzinuma slēdziena 4.punkts, lietas 177.lapa)). [12.2] No atzinuma secinājuma daļas 2.1.punktā norādītā, ka darbnespēja par laika periodu no 1. līdz 5.aprīlim tika turpināta ar atpakaļejošu datumu (lietas 66.lapa), izriet, ka inspekcija uzskata, ka darbnespējas lapas B Nr.167 no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim izsniegšanā pieļauts pārkāpums, proti, tā izsniegta ar atpakaļejošu datumu.

Atbilstoši noteikumu Nr.152 10.punktam darbnespējas lapu izsniedz ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.

No ģimenes ārstes veiktajiem ierakstiem medicīniskajā kartē 2017.gada 5. un 19.aprīlī, kuros fiksēts pieteicēja apmeklējums pie ģimenes ārstes (lietas 208., 209.lapa), konstatējams, ka darbnespējas lapa B Nr.167 ar tajā noteikto darbnespējas periodu no 1. līdz 5.aprīlim ģimenes ārste ir izsniegusi 5.aprīlī, savukārt darbnespējas perioda turpinājumu no 2017.gada 6. līdz 19.aprīlim šajā darbnespējas lapā ir norādījusi 2017.gada 19.aprīlī.

Tādējādi secināms, ka darbnespējas lapa ir izsniegta pirms ārsts ir veicis pieteicēja personīgu apskati un izmeklēšanu. Apstāklis, ka ģimenes ārste ir paļāvusies, ka darbnespējas lapu pieteicējam izsniegs psihiatrs, pie kura pieteicējs ārstējas, neatceļ noteikumu Nr.152 10.punktā noteikto ārsta pienākumu pirms darbnespējas lapas izsniegšanas veikt personas apskati un izmeklēšanu. Līdz ar to atzīstams, ka ģimenes ārste, izsniedzot darbnespējas lapu B Nr.167 no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu tās izsniegšanā, proti nav ievērojusi noteikumu Nr.152 10.punkta nosacījumus.

Tomēr konstatētā kļūda nav vērtējama kā tik būtiska, lai tiktu apšaubīta darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotība. Kā jau tika secināts šā sprieduma 11.punktā (tiesa šajā punktā ietverto argumentāciju neatkārto), ģimenes ārste pamatoti konstatēja, ka pieteicējs minētajā periodā bija darbnespējīgs, un līdz ar to pastāvēja arī pamats darbnespējas lapas B Nr.167 no 2017.gada 1. līdz 19.aprīlim izsniegšanai.

Vērā arī ņemams, ka pieteicējam darbnespējas lapa B Nr.167 tika izsniegta saistībā ar psihisku saslimšanu. No noteikumu Nr.152 16.punkta satura izriet, ka psihiski slimai personai darbnespējas lapu par iepriekšējo darbnespējas periodu, bet ne ilgāku par vienu nedēļu pirms dienas, kad persona griezusies pēc medicīniskās palīdzības, var izsniegt arī, ja psihiski slima persona nav savlaicīgi griezusies pēc medicīniskās palīdzības šīs slimības pastiprināšanās dēļ, bet ir nepieciešams ārsta konsīlija atzinums. Tādējādi ģimenes ārstei šajā situācija pastāvēja iespēja pieprasīt ārstu konsīlija atzinumu, un apstiprinoša atzinuma gadījumā izsniegt darbnespējas lapu, nepārkāpjot noteikumos Nr.152 ietvertās prasības. Tāpat vērā ņemams psihiatres /pers. L/ tiesas sēdē norādītais, ka 2017.gada aprīlī viņa darbnespējas lapas kā psihiatre neizsniedza, jo tobrīd vēl nebija noslēgusi līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (lietas 206.lapas reverss). Tādējādi pieteicējam nepastāvēja iespēja darbnespējas lapu saņemt no psihiatres, pie kuras viņš ārstējās.

Ņemot vērā, ka par ārsta pieļautajām kļūdām medicīnisko dokumentu sastādīšanā, pacients nevar atbildēt (Senāta 2015.gada 25.maija sprieduma lietā Nr.SKA-184/2015 (A420454211) 7.punkts), neskatoties uz to, ka darbnespējas lapas B Nr.167 no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim izsniegšanā ģimenes ārste ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, tas nav atzīstams par tik būtisku, lai atzītu, ka darbnespējas lapa B Nr.167 no 2017.gada 1.aprīļa līdz 19.aprīlim ir izsniegta nepamatoti un līdz ar to tā ir anulējama. [13] Ņemot vērā šā sprieduma 10., 11. un 12.punktā tiesas secināto par to, ka visu ar ģimenes ārsta abiem rīkojumiem anulēto darbnespējas lapu izsniegšanai pastāvēja pamats, kā arī ģimenes ārste to izsniegšanā nav pieļāvusi tik būtiskus procesuālus pārkāpumus, kuru dēļ izsniegtās darbnespējas lapas būtu uzskatāmas par prettiesiskām, secināms, ka atzinums ir prettiesisks un līdz ar to atceļams. Tādējādi par prettiesisku un atceļamu ir atzīstams arī ģimenes ārstes 8.augusta un 11.augusta rīkojums par pieteicējam izsniegtās darbnespējas lapas A Nr.449 no 2016.gada 12. līdz 21.septembrim, B Nr.404 no 2016.gada 22.septembra līdz 25.oktobrim, B Nr.14 no 2016.gada 26.oktobra līdz 28.novembrim, B Nr.39 no 2016.gada 29. līdz 30.novembrim un B Nr.167 no 2017.gada 1. līdz 19.aprīlim anulēšanu. [14] Par pieteikuma iesniegšanu pieteicējs saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 124.panta pirmo daļu ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 9.lapa).

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Ņemot vērā, ka izskatāmajā lietā tika pārbaudīta tieši atzinuma pamatotība, valsts nodeva 30 euro apmērā atlīdzināma no Veselības inspekcijas budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu un Iesniegumu likuma 10.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt /pers. D/ pieteikumu par Veselības inspekcijas 2017.gada 12.jūlija atzinuma Nr.4.2-1/8476/227 un ģimenes ārstes /pers. H/ 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs 2017.gada 8.augusta rīkojuma Nr.27/2017 un 11.augusta rīkojuma Nr.28/2017 atcelšanu.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. D/ (personas kods /personas kods/) valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs I.Freimane