Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams – Administratīvās lietas

Lietas arhīva Nr. A42-00505-19/25 ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0529.A420226318.7.S SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2019.gada 29.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Markovs, piedaloties pieteicējai /pers. A/, pieteicējas pārstāvim /pers. B/, atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes Lielvārdes novada domes pārstāvjiem Elitai Ozoliņai un Vilnim Švagrim, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Lielvārdes novada pašvaldības faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Lielvārdes novada pašvaldībai tiktu uzlikts par pienākumu nodrošināt, ka pieteicējas īpašumā (zemes vienībās ar kad.Nr.7413 001 0071 un kad.Nr.7413 001 0568) tiek novērstas patvaļīgas būvniecības radītās sekas, zaudējumu 4 4 0 euro vērtībā atlīdzināšanu, būvatļaujas Līču ielas izbūvei atcelšanu un Lielvārdes novada pašvaldības 2018.gada 20.septembra lēmuma Nr.LNP1.212/18/1933 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa [1] /pers. A/ (turpmāk – pieteicēja), uzskatot, ka Lielvārdes novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) pirms 2015.gada veikusi grāvju un inženierkomunikāciju izbūvi, kas iesākusies pašvaldībai piederošajā īpašumā, bet noslēgusies pieteicējai piederošajā īpašumā Līču ielā, Lielvārdē, vairākkārt lūgusi pašvaldībai aizskāruma novēršanu un pieteicējai piederošā nekustamā īpašuma iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

Pašvaldība vairākkārt pieteicējai norādījusi, ka neatzīst, ka ir notikusi prettiesiska pieteicējas nekustamā īpašuma izmantošana un bojāšana.

2017.gadā uzsākta Līču ielas būvprojekta izstrāde. Nepiekrītot Līču ielas pārbūvei, pieteicēja vērsusies pašvaldībā, lūdzot atcelt būvatļauju.

Pārbūves darbi pabeigti 2018.gadā.

Administratīvais process iestādē noslēdzies ar pašvaldības izpilddirektora 2018.gada 20.septembra lēmumu Nr.LNP1.2-12/18/1933, kurā norādīts, ka, izskatot būvniecības ieceri būvniecībai Līču ielā, būvvaldei nebija jāizdod būvatļauja, bet gan jāizdara attiecīgas atzīmes paskaidrojuma rakstā, jo šis ir vienkāršotās būvniecības veids, tādēļ pieteicējas lūgums nav pamatots. [2] Pieteicēja ar pieteikumu un pieteikuma papildinājumiem vērsusies Administratīvajā rajona tiesā, norādot turpmāk minēto. [2.1] Pirms 2015.gada Līču ielā notika patvaļīga būvniecība, kas sākās pašvaldībai piederošā zemes vienībā un noslēdzās pieteicējai piederošā zemes vienībā, kā rezultātā tika bojāts pieteicējas īpašums. Pašvaldība izbūvēja grāvi, ceļu, kanalizācijas un virsūdens novadīšanas sistēmu bez būvdokumentācijas. Atklājot un likvidējot patvaļīgo būvniecību un novēršot citus aizskārumus, pieteicējai radušies zaudējumi. [2.2] Līču ielas zonā 2017.gadā tika uzsākta jauna ceļa būvniecība. Jaunizbūvētais Līču ielas atzars tika nelikumīgi izbūvēts, jo ar to tika legalizēta iepriekšminētā patvaļīgā būvniecība. Tāpat Līču iela šobrīd neatbilst normatīvajiem aktiem un būvdarbu rezultātā tika aizskarts pieteicējas īpašums.

Tādējādi pieteicēja iebilst pret ceļa Līču ielas atzarā izbūvi un nepiekrīt jau veiktajai izbūvei. [3] Administratīvajā rajona tiesā saņemti Lielvārdes novada domes paskaidrojumi, kuros iestāde pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt.

Paskaidrojumos norādīts turpmāk minētais. [3.1] Pašvaldība iepriekš nebija veikusi nekādus prettiesiskus būvdarbus vai cita veida darbus Līču ielā. Tādēļ pašvaldībai nav bijis un arī nav pienākums novērst iespējamo aizskārumu pieteicējas nekustamajiem īpašumiem. Pieteicējai nav pamata uzskatīt, ka pieteicējas iepriekš konstatētos darbus ir veikusi pašvaldība, neraugoties uz to, ka pašvaldība ir zemes vienības tiesiskā valdītāja. Pašvaldība nav atbildīga par citas personas iespējami veiktajām darbībām. [3.2] Lai uzlabotu esošo situāciju, kas saistīta ar apgrūtināto vai neiespējamo satiksmi Līču ielā lietusgāžu periodos, tika uzsākta jauna ceļa būvniecība Līču ielas zonā. Līču ielas atzars tika izprojektēts un izbūvēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šobrīd Līču ielas piebrauktuves būvdarbi ir pabeigti. [4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Iestādes pārstāvji pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa [5] Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [6] No lietas materiāliem redzams, ka Lielvārdes novada būvvalde 2017.gada 12.decembrī paskaidrojuma rakstā Līču ielas izbūvei izdarīja atzīmi 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs par būvniecības ieceres akceptu. Paskaidrojuma rakstā 2018.gada 11.jūlijā izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Pieteicēja 2018.gada 3.aprīlī iesniegusi iesniegumu Lielvārdes novada pašvaldība, kurā iebildusi pret Līču iela būvniecības ieceri un izteikusi līgumu atcelt būvatļauju. Pieteicēja 2018.gada 8.maija, 10.maija un 21.maija iesniegumos izteikusi papildus argumentus pret būvniecības ieceri.

Lielvārdes novada pašvaldības izpilddirektors ar 2018.gada 22.jūnija lēmumu Nr.LNP1.2-12/18/970 pagarināja pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanas termiņu par četriem mēnešiem.

Lielvārdes novada pašvaldības izpilddirektors ar 2018.gada 20.septembra lēmumu Nr.LNP1.2-12/18/1933 (turpmāk – Lēmums) pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums noraidīts.

No iepriekš minētā secināms, ka pieteicēja iebilst pret Līču ielas atzara izbūvi. Pieteicēja apstrīdējusi paskaidrojuma raksta akceptu.

Paskaidrojuma raksts ar Lēmumu atstāts negrozīts. Tātad administratīvais process iestādē noslēdzies ar Lēmumu. Lēmums atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81.panta piektajai daļai kā iestādē administratīvo procesu noslēdzošais akts ietver arī atzīmi paskaidrojuma rakstā par būvniecības ieceres akceptu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2018.gda 4.jūlija lēmumu pieņemts pieteikums par Lielvārdes novada pašvaldības faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Lielvārdes novada pašvaldībai tiktu uzlikts par pienākumu nodrošināt, ka pieteicējas īpašumā zemes vienībās ar /kadastra apzīmējums A/ un /kadastra apzīmējums C/tiek novērstas patvaļīgas būvniecības radītās sekas un atlīdzināti zaudējumi 440 euro apmērā.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2018.gada 14.augusta lēmumu pieņemts pieteikums par būvatļaujas Līču ielas izbūvei atcelšanu.

Ar 2018.gada 12.decembra lēmumu pieņemts pieteikums par Lielvārdes novada pašvaldības 2018.gada 20.septembra lēmuma Nr.LNP1.212/18/1933 atcelšanu.

Ņemot vērā iepriekš minētos faktisko apstākļus, secināms, ka lietā pārbaudāms Lēmuma tiesiskums, kas aptver arī paskaidrojuma akcepta tiesiskuma pārbaudi, un pārbaudāms, vai notikusi patvaļīga būvniecība. [7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta trešo daļu administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

Tātad administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

Paskaidrojuma rakstā 2018.gada 14.decembrī izdarīta atzīme, ka būvdarbi ir veikti. Tas nozīmē, ka līdz ar būvdarbu pabeigšanu ir izmantotas ar paskaidrojuma raksta akceptēšanu piešķirtās tiesības.

Līdz ar to lietā izvērtējams Lēmuma tiesiskums, jo nav iespējama spēku zaudējuša administratīvā akta atcelšana. [8] Lielvārdes pašvaldībai konkrētās lietas ietvaros ir divējāds statuss. No vienas puses, pašvaldība konkrētajā lietā ir pasūtītājs. No otras puses, pašvaldība ir būvniecības procesa uzraugs. Pašvaldības iestāde būvvalde saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu atbilstoši savai kompetencei kontrolē būvniecības procesu un tā atbilstību Būvniecības likuma un citu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Būvniecība ir darbība privāto tiesību jomā. Tā ir arī gadījumā, ja būvniecību veic publisko tiesību subjekts. Tas nemainās arī gadījumā, ja būvniecība tiek veikta sabiedrības vajadzību apmierināšanai (piemēram, ceļu, ielu būve). Arī publisko tiesību subjektam ir pienākums saņemt izstrādāt būvniecības dokumentāciju un saņemt nepieciešamās atļaujas. Būvniecības ieceres saskaņošanas procesā notiek publisko tiesību kontrole pār būvniecības ieceres tiesiskumu. Šajā stadijā tiek pieņemts lēmums publisko tiesību jomā par konkrēta satura būvniecības atļaušanu vai aizliegšanu. Par būvvaldes lēmumu būvniecības pieļaušanas jautājumā, kā arī tālākajām būvvaldes veiktajām būvniecības kontroles darbībām privātpersona var izteikt iebildumus publisko tiesību jomā. Pret paša būvnieka rīcību būvdarbu veikšanā var iebilst vienīgi civiltiesiskā kārtībā, jo būvniecība kā tāda ir darbība privāto tiesību jomā.

Attiecīgi arī šajā lietā pārbaudāmi pieteicējas argumenti, kas attiecināmi uz publisko tiesību jomu, proti, pašvaldību kā būvniecības procesa uzraudzītāju. Administratīvajā procesā nav pārbaudāmas pieteicējas un pašvaldības civiltiesiskās attiecības, kuras rodas saistībā ar blakus esošajiem zemes gabaliem. [9] Likuma “Par autoceļiem” 2.panta ceturtā daļa noteic, ka iela ir transportlīdzekļu satiksmei paredzēta inženierbūve pilsētas teritorijā.

Iepriekš minētā likuma 3.panta otrā daļa noteic, ka māju ceļš nesavieno citus augstāka līmeņa ceļus.

Projekta skaidrojošajā aprakstā norādīts, ka būvniecības iecere paredz izbūvēt piebrauktuvi (atzaru) no Līču ielas, nodrošinot piekļuvi trīs īpašumiem.

No minētā secināms, ka būvniecības iecere paredz māju ceļa būvniecību.

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.500) 1.pielikumā noteikts, ka māju ceļš ir I grupas inženierbūve. Noteikumu Nr.500 8.punkts noteic, ka atkarībā no būves grupas un speciālajos noteikumos noteiktā būvniecības procesa būvvalde pieņem lēmumu par būvniecības ieceri Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Būvdarbus var uzsākt pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas un atzīmju izdarīšanas par nosacījumu izpildi.

Noteikumu Nr.500 70.punkts noteic, ka pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti.

Būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi. Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.633) 2.punkts noteic, ka noteikumi cita starp attiecas uz māju ceļu atjaunošanu, pārbūvi un nojaukšanu.

Noteikumu Nr.633 71.punkts noteic, ka ierosinot pirmās grupas jauna māju ceļa būvniecību, kā arī esoša māju ceļa pārbūvi vai nojaukšanu, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz: 1) aizpildītu paskaidrojuma raksta I daļu; 2) skaidrojošu aprakstu, kurā norādīta informācija par plānoto būvniecību, tai skaitā par būvdarbu veikšanas paņēmieniem un tehnoloģijām, pielietotajiem materiāliem un pasākumiem ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai, ja tādi nepieciešami; 3) grafiskos dokumentus; 4) saskaņojumus ar zemes gabala īpašnieku, ja būvniecības ierosinātājs nav zemes gabala īpašnieks un trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas; 5) tehniskos vai īpašos noteikumus, ja to nosaka normatīvie akti; 6) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citus dokumentus vai citu personu atļaujas vai saskaņojumus.

Atbilstoši minētajam tiesiskajam regulējumam, veicot māju ceļa būvniecību, sagatavojama un iesniedzama būvvaldē būvniecības ieceres dokumentācija. No lietas materiāliem redzams, ka Līču ielas būvniecības iecerei sagatavots paskaidrojuma raksts un izstrādāts būvprojekts. Tiesa nekonstatē nepilnības būvniecības dokumentācijā. [10] Saskaņā ar Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas 2.punktu būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai zemes gabala īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs Būvniecības ieceres īstenošanā nereti saskaras vairāku nekustamā īpašuma īpašnieku tiesiskās intereses uz sava īpašuma aizsardzību un neierobežotu lietošanu. Tādēļ likumdevējs būvniecību regulējošajās tiesību normās ir nostiprinājis imperatīvu prasību pirms būvniecības ieceres īstenošanas saņemt īpašnieka, kura īpašumu ietekmēs paredzētā būvniecība piekrišanu.

Piekrišana apbūvei ir viens no būvniecības pamatnoteikumiem, kura jēga ir būvniecību –būtiskas un paliekošas (vai vismaz ilgstošas) izmaiņas nekustamajā īpašumā – pieļaut veikt tikai pašam īpašniekam vai ar tā atļauju (Augstākās tiesas 2012.gada 16.marta sprieduma lietā Nr.SKA49/2012 10.punkts, 2014.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-320/2014 8.punkts).

Atbilstoši Būvniecības likuma 12.panta trešās daļas 4.punktam būvvalde atbilstoši savai kompetencei izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par būvniecības ieceri, kā arī pārbauda lēmumos ietverto nosacījumu izpildi un iesniegto dokumentu saturu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.

No iepriekš minētās tiesību normas izriet, ka būvvaldes pienākums ir izskatīt iesniegtos dokumentus un lemt par būvniecības ieceri. Iesniedzot būvniecības iesniegumu, būvniecības ierosinātāja pienākums ir pievienot dokumentus, kas apliecina tiesības izmantot nekustamo īpašumu būvniecībai, vai saņemt saskaņojumus no personām, kuras būvniecība var skart.

No minētā secināms, piemēram, ja objektu plānots būvēt citai personai piederošā īpašumā, tad iesniedzams šā zemes īpašnieka piekrišanu apliecinošs dokuments (Augstākās tiesas 2009.gada 16.marta sprieduma lietā Nr.SKA-50/2009 15.punkts un 2012.gada 17.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-158/2012 12.punkts).

Saskaņā ar Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pieejamo informāciju pieteicējai pieder nekustamais īpašums /adrese A/. Nekustamais īpašums sastāv no pieciem zemes gabaliem: zemes gabals ar /kadastra apzīmējums C/, zemes gabals ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums A/, zemes gabals ar /kadastra apzīmējums D/, zemes gabals ar /kadastra apzīmējums E/, zemes gabals ar /kadastra apzīmējums F/.

Pārbaudot pieteicējas norādīto, ka būvniecības iecere skar pieteicējas nekustamo īpašumu, tiesa konstatē, ka būvniecības dokumentācijā norādīts, ka būvniecība paredzēta zemesgabalā ar /kadastra apzīmējums R/, kura īpašnieks ir Lielvārdes novada pašvaldība. Ne no projekta grafiskās daļas, ne izpildmērījumu shēmas neizriet, ka būvniecība skartu pieteicējas nekustamo īpašumu. Līdz ar to tiesa negūst apstiprinājumu pieteicējas viedoklim, ka būvniecības iecere paredzēja būvdarbu veikšanu viņai piederošajā nekustamajā īpašumā. [11] Pieteicēja norāda, ka būvniecības iecere paredz izbūvēt Līču ielas atzaru nepienācīgā platumā.

Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 27.1panta pirmo daļu valsts, pašvaldību un komersantu autoceļu būvniecībai, uzturēšanai un aizsardzībai tiek noteikta ceļu zemes nodalījuma josla. Savukārt iepriekš minētā panta otrā daļa noteic, ka valsts, pašvaldību un komersantu autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslas minimālo platumu.

Tiesas ieskatā izskatāmajā lietā paredzētajam brauktuves platumam nav izšķirošas nozīmes, jo būvniecības iecere paredz māju ceļa būvniecību, kuram nav noteikts minimālā nodalījuma josla. Kā redzams no būvniecības dokumentācijas grafiskās daļas, būvniecības iecere tiek realizēta pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā visā tā platumā. [12] Pieteicēja norāda uz patvaļīgu būvniecību, kas pieļauta Līču ielas izbūvē.

Saskaņā ar būvniecības likuma 18.panta otro daļu būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

No iepriekš minētās tiesību normas secināms, ka patvaļīga būvniecība ir darbi, kas veikti bez būvatļaujas vai attiecīgas atzīmes izdarīšanas būvniecības dokumentos, kā arī darbi, kas neatbilst izstrādātajam projektam, uzsākti pirms tā izstrādes un ēkas ekspluatācija neatbilstoši projektētajai funkcijai.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu, ja būvinspektors saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu, bet iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi — neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta;2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, — arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

No lietas materiāliem izriet, ka paskaidrojuma rakstā 2018.gada 14.decembrī izdarīta atzīme, ka būvdarbi ir veikti.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.633 158.punktu pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz aizpildītu paskaidrojuma raksta II daļu un izpildmērījuma plānu (ar māju ceļa novietni, izbūvētiem/nojauktiem ārējiem inženiertīkliem un citām vienlaikus izbūvētām/nojauktām būvēm), bet pārbūves gadījumā, ja mainījusies situācija apvidū.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.633 160.punktu institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, piecu darbdienu laikā pēc visu noteikto dokumentu saņemšanas veic objekta apsekošanu un pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un vai ir sakārtota teritorija, un par to izdara atzīmi paskaidrojuma rakstā. Ja māju ceļš ir nojaukts, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdod izziņu par būves neesību, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

Saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu 161.punktu jaunbūvētu vai pārbūvētu māju ceļu uzskata par pieņemtu ekspluatācijā ar institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, atzīmes izdarīšanu paskaidrojuma rakstā.

Lēmums par būves pieņemšanu ekspluatācijā ir administratīvais akts. Pieņemot lēmumu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, netiek pārbaudīts iepriekš izdotās būvatļaujas tiesiskums, bet gan tikai būves drošums un tehniskā gatavība ekspluatācijai, pamatojoties uz būvdarbu izpildes dokumentāciju un atbilstību akceptētajam būvprojektam un normatīvajiem aktiem. Tas attiecas uz būvniecības gala produktu, nevis tās procesu (Augstākās tiesas 2008.gada 12.marta sprieduma lietā Nr.SKA-60/2008 10.2., 14.punkts; Augstākās tiesas rīcības sēdes 2010.gada 17.jūnija lēmuma lietā Nr.SKA-590/2010 11. punkts; Augstākās tiesas 2011.gada 17.februāra spriedums lietā Nr.SKA-39/2011 11.punkts).

Akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā jēga tieši ir apliecināt, ka būve atbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām. Tā ir ne tikai prezumpcija, bet tiesiski nostiprināta situācija, ka būvniecība nav patvaļīga, bet ir tiesiska (Augstākās tiesas 2011.gada 17.februāra spriedums lietā Nr.SKA-39/2011 12.punkts).

No minētā secināms, ka atzīmes izdarīšana par būvdarbu pabeigšanu apliecina būvdarbu pabeigšanu. No tā izriet prezumpcija, ka būvniecība nav patvaļīga, bet ir tiesiska.

Būvinspektors pieteicējai piederošo nekustamo īpašumu apsekojis un 2015.gada 25.jūnijā sastādījis atzinumu Nr.7-16/36 par būves pārbaudi.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs Atzinumā konstatēts, ka pieteicējas nekustamajam īpašumam nav skaidri saprotama zemes gabala robeža. Atzinumā nav iekļautas norādes uz to, ka konstatēta patvaļīga būvniecība.

Apkopojot iepriekš minēto, tiesa nekonstatē, ka būvniecība veikta patvaļīgi un nekonstatē priekšnoteikumus administratīvā akta izdošanai, ar kuru tiktu uzdots novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas. [13] Lielvārdes novada domes pārstāvji norādīja, ka paskaidrojuma raksta akcepts nav aptrīdams un pārsūdzams, jo likums to neparedz.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 14.panta trešo daļu, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, būvvalde atkarībā no būvniecības ieceres veida lemj par: 1) būvatļaujas izdošanu, atteikumu izdot būvatļauju vai būvniecības ieceres publisku apspriešanu; 2) būvniecības ieceres akceptu vai atteikumu akceptēt būvniecības ieceri (ja būvdarbu veikšanai nepieciešama apliecinājuma karte un paskaidrojuma raksts);

Lai arī likums tiešā tekstā neparedz tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt paskaidrojumā rakstā izdarīto atzīmi par būvniecības ieceres akceptu, tā ir pamats tālākajam būvniecības procesam un piešķir tiesības realizēt būvniecības ieceri. Tādēļ tāpat kā būvatļauja tā ir apstrīdama un pārsūdzama. [14] Lielvārdes novada pašvaldība norāda, ka pieteicēja nokavējusi paskaidrojuma raksta apstrīdēšanas termiņu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79.panta otro daļu privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var šo administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79.panta trešo daļu, ja administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums iesniegts, nokavējot apstrīdēšanas termiņu, un tā iesniedzējs nav lūdzis procesuālā termiņa atjaunošanu, augstāka iestāde, saņemot apstrīdēšanas iesniegumu, atsaka tā izskatīšanu pēc būtības.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka pieteicēja paskaidrojuma raksta akceptu varēja apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad par to uzzināja, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās. Ja iestāde, saņemot apstrīdēšanas iesniegumu, uzskatīja, ka nokavēts apstrīdēšanas termiņš, tai bija jāatsaka izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu pēc būtības.

Izskatāmajā gadījumā Lēmumā nav norādīts, ka pieteicēja nokavējusi apstrīdēšanas termiņu un iesniegums noraidīts kā nepamatots. No tā secināms, ka iestāde apstrīdēšanas iesniegumu izskatījusi un tādējādi atjaunojusi procesuālo termiņu.

No labas pārvaldības principa un privātpersonas tiesību ievērošanas principa izriet, ka valsts pārvaldei ir jāizvērtē iestādē saņemta privātpersonas iesnieguma (sūdzības) būtība un jāizskata iesniegums atbilstoši tā saturam. Ja iestāde ir kļūdaini noteikusi iesnieguma būtību un nav izskatījusi iesniegumu tā saturam atbilstošā kārtībā, tas nevar radīt tiesiskas sekas attiecībā uz privātpersonu. Jo atbilstoši privātpersonas tiesību ievērošanas principam valsts pārvaldes kļūda, kurā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas (sal. Augstākās tiesas 2015.gada 18.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-1247/2015 6.punkts). [15] Lielvārdes novada pašvaldības izpilddirektors ar 2018.gada 22.jūnija lēmumu Nr.LNP1.2-12/18/970 pagarināja pieteicējas apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņu par četriem mēnešiem.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmo un otro daļu, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

Šāda tiesiskā regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka administratīvais akts, ja process ierosināts uz iesnieguma pamata, tai skaitā, uz apstrīdēšanas pamata, tiek izdots ne vēlāk kā viena mēneša laikā, tomēr nepieciešamības gadījumā dodot iespēju arī termiņu pagarināt. Termiņa pagarinājums pieļaujams vienīgi nolūkā, lai iestādei būtu iespēja noskaidrot visus lietā nepieciešamos apstākļus objektīva lēmuma pieņemšanai (sk. Augstākās tiesas 2005.gada 12.oktobra spriedumu lietā Nr.SKA-309). Vārdi “uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem” nozīmē, ka jebkurā gadījumā ir jāizdara apsvērumi, tieši cik ilgs laiks lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams (Briede J. 64.pants. Administratīvā akta izdošanas termiņš. Grām.:

Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2013, 612.613.lpp.).

Izskatāmajā lietā lēmumā par iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarinājumu vispārīgi norādīts, ka apstrīdēšanas iesniegums satur apjomīgu daudzumu jautājumu un ka lai uz tiem atbildētu, ir jāanalizē un jāpēta liels apjoms dokumentu. Lēmumā nav norādīti konkrēti apstākļi, kuru pārbaudei nepieciešams papildus laiks. Tāpat arī no Lēmuma neizriet, ka apstrīdēšanas stadijā ir veikts vispusīgs lietas apstākļu izvērtējums. Līdz ar to nav konstatējams objektīvs pamats pieteicējas iesniegtā apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarināšanai. Vienlaikus tiesa atzīst, ka šis procesuālais pārkāpums nav novedis pie nepareiza lietas iznākuma, tāpēc nav atzīstams par tik būtisku, lai Lēmumu tāpēc atzītu prettiesisku. [16] Apkopojot minēto, Lēmums atzīstams par tiesisku, savukārt pieteikums par nepamatotu un līdz ar to noraidāmu. [17] Pieteikumā izteikts lūgums atlīdzināt mantiskos zaudējumus.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmo daļu iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies.

Prasījums par kaitējuma atlīdzinājumu nav patstāvīgs prasījums. Tas ir saistīts ar pamatprasījumu. Persona administratīvajā tiesā var prasīt nevis vienkārši atlīdzinājumu kā tādu neatkarīgi no kaitējuma avota, bet tikai atlīdzinājumu par tādu kaitējumu, kas nodarīts ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Tā kā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka nav konstatējama Lielvārdes novada domes prettiesiska rīcībā, tad nepastāv priekšnoteikumi mantisko zaudējumu atlīdzināšanai. [18] Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai, kas savukārt veidojusies, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet tai nav pienākums detalizēti atrunāt spriedumā jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Augstākās tiesas 2004.gada 23.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-216 8.punkts, 2006.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-54 12.punkts). Līdz ar to tiesa procesuālās ekonomijas nolūkā ir izvērtējusi tikai lietā būtiskos argumentus.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs nosprieda: noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Lielvārdes novada pašvaldības faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Lielvārdes novada pašvaldībai tiktu uzlikts par pienākumu nodrošināt, ka pieteicējas īpašumā (zemes vienībās ar kad.Nr.7413 001 0071 un kad.Nr.7413 001 0568) tiek novērstas patvaļīgas būvniecības radītās sekas, zaudējumu 440 euro vērtībā atlīdzināšanu, būvatļaujas Līču ielas izbūvei atcelšanu un Lielvārdes novada pašvaldības 2018.gada 20.septembra lēmuma atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs M.Markovs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.