Augstākās tiesas Senāts – Krimināllietas
ECLI:LV:AT:2019:0430.11517028108.4.L Lieta Nr. 11517028108, SKK-174/2019 Krimināllietu departaments Latvijas Republikas Senāts LĒMUMS Rīgā 2019.gada 30.aprīlī Tiesa šādā sastāvā: senatori Anita Nusberga, Voldemārs Čiževskis, Pēteris Opincāns izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētās /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ kasācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra spriedumu.
Aprakstošā daļa [1] Ar Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 30.janvāra spriedumu [1.1] /pers. D/, personas kods /personas kods/, atzīta par vainīgu Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 20.panta otrajā daļā un 177.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (likuma redakcijā līdz 2008.gada 31.augustam) un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem; atzīta par vainīgu Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 275.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (likuma redakcijā līdz 2008.gada 31.augustam) un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /pers. D/ noteikts brīvības atņemšana uz 3 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. D/ ar brīvības atņemšanas sodu notiesāta nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem. [1.2] /pers. E/, personas kods /personas kods/, atzīta par vainīgu Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (likuma redakcijā līdz 2008.gada 31.augustam) un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem; atzīta par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (likuma redakcijā līdz 2008.gada 31.augustam) un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu; atzīta par vainīgu Krimināllikuma 299.pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (likuma redakcijā līdz 2008.gada 31.augustam) un sodīta ar naudas sodu 4 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 1280 euro.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /pers. E/ noteikts brīvības atņemšana uz 2 gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro daļu noteikts naudas sodu 1280 euro izpildīt patstāvīgi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. E/ ar brīvības atņemšanas sodu notiesāta nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem. [1.3] /pers. F/, personas kods /personas kods/, atzīta par vainīgu Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (likuma redakcijā līdz 2008.gada 31.augustam) un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem; atzīta par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (likuma redakcijā līdz 2008.gada 31.augustam) un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu; atzīta par vainīgu Krimināllikuma 299.pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (likuma redakcijā līdz 2008.gada 31.augustam) un sodīta ar naudas sodu 4 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 1280 euro.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /pers. F/ noteikts brīvības atņemšana uz 2 gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro daļu noteikts naudas sodu 1280 euro izpildīt patstāvīgi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. F/ ar brīvības atņemšanas sodu notiesāta nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem. [1.4] /pers. G/, personas kods /personas kods/, atzīta par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (likuma redakcijā līdz 2008.gada 31.augustam) un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. G/ ar brīvības atņemšanas sodu notiesāta nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem. [1.5] No apsūdzētās /pers. D/ valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi 1005,98 euro par aizstāvja darbu.
No /pers. E/ valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi 1024,52 euro par aizstāvja darbu.
No apsūdzētās /pers. F/ valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi 92,49 euro par aizstāvja darbu.
No apsūdzētās /pers. G/ valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi 981,82 euro par aizstāvja darbu. [2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. D/ atzīta par vainīgu un sodīta par to, ka viņa mēģināja organizēt krāpšanu, tas ir, ļaunprātīgi izmantojot uzticību, un ar viltu iegūt tiesības uz svešu mantu lielā apmērā. /pers. E/ un /pers. F/ apsūdzētas par to, ka viņas grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar viltu un, ļaunprātīgi izmantojot uzticību, mēģināja iegūt tiesības uz svešu mantu lielā apmērā (krāpšana).
Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. D/ atzīta par vainīgu un sodīta arī par to, ka viņa mantkārīgā nolūkā organizēja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu. /pers. E/ un /pers. F/ apsūdzētas par to, ka viņas grupā pēc iepriekšējas vienošanās 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs mantkārīgā nolūkā viltoja dokumentu, kas piešķir tiesības, un izmantoja viltotu dokumentu. /pers. G/ grupā pēc iepriekšējas vienošanās mantkārīgā nolūkā viltoja dokumentu, kas piešķir tiesības.
Turklāt ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. E/ un /pers. F/ atzītas par vainīgām un sodītas par to, ka viņas notāram sniedza apzināti nepatiesu paziņojumu, kura iesniegšana noteikta ar likumu. [3] Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzēto /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ apelācijas sūdzībām, Rīgas apgabaltiesa ar 2016.gada 10.maija spriedumu atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā par procesuālo izdevumu 92,49 euro piedziņu no /pers. F/ valsts labā.
Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts. [4] Ar Augstākās tiesas 2016.gada 9.decembra lēmumu Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 10.maija spriedums atcelts pilnībā un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. [5] Ar Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra spriedumu pirmās instances tiesas spriedums atcelts daļā par /pers. D/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas, 20.panta otrās daļas un 177.panta trešās daļas, Krimināllikuma 20.panta otrās daļas un 275.panta otrās daļas.
Pirmās instances tiesas spriedums atcelts arī daļā par /pers. E/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta trešās daļas, Krimināllikuma 275.panta otrās daļas, 299.panta, daļā par /pers. F/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta trešās daļas, Krimināllikuma 275.panta otrās daļas, 299.panta, daļā par /pers. G/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas.
Pirmās instances tiesas spriedums atcelts daļā par procesuālo izdevumu 92,49 euro piedziņu no /pers. F/ un daļā par procesuālo izdevumu 146,56 euro piedziņu no /pers. D/. [6] Ar Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra spriedumu [6.1] /pers. D/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 2.punktu, sodīta ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem; /pers. D/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīta ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /pers. D/ noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 6 mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. D/ ar brīvības atņemšanas sodu notiesāta nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem. [6.2] /pers. E/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 2.punktu, sodīta ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu; /pers. E/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīta ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem; /pers. E/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 299.pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 2.punktu, sodīta ar naudas sodu 2 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 860 euro.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /pers. E/ noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu un naudas sods 2 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 860 euro. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro daļu noteikts naudas sodu izpildīt patstāvīgi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. E/ ar brīvības atņemšanas sodu notiesāta nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu. [6.3] /pers. F/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 2.punktu, sodīta ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu; /pers. F/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 2.punktu, sodīta ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem; /pers. F/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 299.pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 2.punktu, sodīta ar naudas sodu 2 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 860 euro.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /pers. F/ noteiks brīvības atņemšana uz 1 gadu un naudas sods 2 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 860 euro. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro daļu noteikts naudas sodu izpildīt patstāvīgi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. F/ ar brīvības atņemšanas sodu notiesāta nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu. [6.4] /pers. G/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 59.panta trešo daļu /pers. G/ atbrīvota no soda. [6.5] /pers. F/ atbrīvota no procesuālo izdevumu 92,49 euro samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā.
Minētos procesuālos izdevumus noteikts segt no valsts līdzekļiem.
No /pers. D/ valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi 859,42 euro par aizstāvju sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā. /pers. D/ atbrīvota no procesuālo izdevumu 146,56 euro samaksas par aizstāvju sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā. Minētos procesuālos izdevumus noteikts segt no valsts līdzekļiem. [6.6] Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.
Pilna sprieduma pieejamības diena noteikta 2018.gada 19.septembris. [7] Ar Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 9.novembra lēmumu labota pārrakstīšanās kļūda Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra pilna sprieduma rezolutīvajā daļā, norādot, ka pilna sprieduma pieejamības diena noteikta 2018.gada 17.oktobris. [8] Par Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra spriedumu kasācijas sūdzību iesniegusi apsūdzētā /pers. F/, kurā lūdz atcelt apelācijas un pirmās instances tiesu spriedumus un viņu attaisnot.
Apsūdzētā /pers. F/ norāda, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā kasācijas instances tiesas 2016.gada 9.decembra lēmumā izteiktās atziņas, nav izpildījusi kasācijas instances tiesas norādījumus. Tiesa pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus un Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kas noveduši pie nelikumīga sprieduma.
Apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi visus pierādījumus, to ticamību un pieļaujamību. Tādējādi tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 128., 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs 129., 130. un 131.panta pārkāpumus. Apelācijas instances tiesas spriedums neatbilst Kriminālprocesa likuma 511. un 512.panta prasībām. [8.1] Apsūdzētā /pers. F/ kasācijas sūdzībā norāda: „2016.gada 9.decembrī Augstākā tiesa savā lēmumā atzina, ka sākotnējās liecības /pers. F/ sniegusi policijas darbinieku izteiktu draudu ietekmē, tādēļ šo liecību izmantošana nav pieļaujama.” Apsūdzētā /pers. F/ no sākotnējām liecībām un vaļsirdīgās atzīšanās atteikusies. Minētās liecības /pers. F/ nodiktēja policijas darbinieks, un /pers. F/ tās parakstījusi, baidoties no policijas darbiniekiem.
Kasācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Augstākā tiesa /pers. F/ vaļsirdīgo atzīšanos un 2008.gada 17.jūnija nopratināšanas protokolu un /pers.
E/ vaļsirdīgo atzīšanos un 2008.gada 17.jūnija nopratināšanas protokolu atzina par nepieļaujamiem pierādījumiem.
Kasācijas instances tiesas norādījumi ir obligāti tiesai, kas šo lietu izskata no jauna. Apsūdzētās /pers. F/ ieskatā, nolēmuma atcelšana un lietas nodošana jaunai izskatīšanai nozīmē, ka lietā jāpieņem cita satura nolēmums. [8.2] Apsūdzētās /pers. F/ ieskatā, grozītā apsūdzība ir prettiesiska, tā neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un lietā esošajiem pierādījumiem.
Prokurore pretēji /pers. F/ un /pers. E/ sniegtajām liecībām norādījusi, ka /pers. F/ kopā ar /pers. D/ un /pers. E/ 2008.gada 27.februārī bija /pers.
J/ dzīvesvietā /adrese/, kur /pers. J/ izteica savu gribu sadalīt atlikušo mantu, un šo faktu /pers. F/ apliecināja zvērinātai notārei.
Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008.gada 25.septembra spriedumu lietā Nr. 19692/02 „Selivestrov v. Russia”, apsūdzētā /pers. F/ kasācijas sūdzībā norāda, ka „nodarījuma pārkvalificēšana nepārkāpj tiesības uz aizstāvību gadījumos, kad apsūdzētajiem ir pietiekamas iespējas aizstāvēt sevi turpmākajā tiesvedībā ar nosacījumu, ka viņiem ir tiesības augstākstāvošā tiesā apstrīdēt notiesājošu spriedumu par visiem viņiem svarīgiem juridiskiem un faktiskiem aspektiem.” [8.3] Tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 177.panta trešo daļu. Krimināllikuma 177.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir cietušās personas mantiskās intereses. Izdarot Krimināllikuma 177.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgā persona iegūst svešu mantu. Tiesa konstatējusi, ka /pers. F/ nav tiesību uz svešu mantu. Manta ar testamentu novēlēta citām personām. [8.4] Tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmās un otrās daļas pārkāpumu, jo nav vērtējusi /pers. F/ argumentus par apsūdzībā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem. [8.5] Tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 275.pantu. Minētajā pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir pārvaldes kārtība.
Tiesa nav norādījusi, kādas sabiedrības intereses ir aizskartas un konkrēti kuram valsts varas un pārvaldes subjektam nodarīts materiālais zaudējums lielā apmērā. [8.6] Apsūdzētās /pers. F/ ieskatā, testaments nav dokuments Kriminālprocesa likuma 275.panta izpratnē. No apsūdzības secināms, ka minētais testaments piešķir tiesības citām personām, nevis /pers. F/. Privātais testaments ir dokuments, kurā persona izsaka savu pēdējo gribu liecinieku klātbūtnē, un tā apstrīdēšanas kārtība paredzēta Civillikumā un Civilprocesa likumā. [8.7] Tiesa nepamatoti atzinusi, ka /pers. F/ izdarījusi Krimināllikuma 299.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Zvērinātai notārei iesniegts testaments, kuru parakstījušas /pers. F/ un /pers. E/. No ekspertu atzinuma Nr. 08-137 secināms, ka 2008.gada 27.februāra testaments taisīts testamentā norādītajā datumā un vietā, to parakstījusi testatore, bet testatores parakstu apliecināja /pers. F/ un /pers. E/. Otrs testaments, kuru /pers. G/ rakstījusi pēc 2008.gada 27.februāra, zvērinātai notārei netika iesniegts. [9] Par Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra spriedumu kasācijas sūdzību iesniegusi apsūdzētā /pers. E/, lūdzot atcelt apelācijas instances un pirmās instances tiesu spriedumus, viņu attaisnot un izbeigt kriminālprocesu. [9.1] Tiesa soda izciešanas termiņā nav ieskaitījusi /pers. E/ apcietinājumā pavadīto laiku no 2012.gada 2.augusta līdz 2012.gada 20.septembrim. [9.2] Lietā nav cietušās pieteikuma. Tādējādi pirmstiesas procesā kriminālprocess bija jāizbeidz, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.pantu. [9.3] Apsūdzētā /pers. E/ kasācijas sūdzībā norāda, ka pirmstiesas procesā pieļauts Kriminālprocesa likuma 266.panta pirmās un trešās daļas pārkāpums, jo pēc /pers. E/ aizturēšanas nebija sastādīts aizturēšanas protokols. /pers. E/ aizturēšanas brīdī netika izskaidrotas aizturētās personas tiesības, viņa netika brīdināta, ka visu, kas tiks teikts, var izmantot pret viņu. Tādējādi visi turpmāk iegūtie pierādījumi ir atzīstami par nepieļaujamiem pierādījumiem. [9.4] Apsūdzētā /pers. E/ kasācijas sūdzībā norāda, ka nepamatoti veselu gadu tika turēta ieslodzījumā. Tiesnese nav reaģējusi uz apsūdzētās /pers. E/ lūgumu par apcietinājuma atcelšanu. Tādējādi pirmās instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 244.panta pirmās daļas pārkāpumu. [9.5] Apsūdzētās /pers. E/ ieskatā, tikai pieci no septiņpadsmit lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītajiem pierādījumiem atbilst Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmās daļas kritērijiem. Liecinieku /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/ u.c. liecības neliecina par
2008.gada 27.februāra testamenta sastādīšanu, jo liecinieki nepiedalījās minētā testamenta sastādīšanā un parakstīšanā. Minēto liecību pievienošana krimināllietas materiāliem liecina par to, ka lieta ir falsificēta.
Apsūdzība pamatota tikai ar /pers. G/, /pers. F/ un /pers. E/ vaļsirdīgo atzīšanos. /pers. E/ un /pers. F/ vaļsirdīgā atzīšanās, ievērojot Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas 4.punktā noteikto, nav pieļaujami pierādījumi, jo iegūti ar viltu, spaidu un maldiem. 10 gadu laikā, tas ir, no kriminālprocesa ierosināšanas dienas nav iegūts neviens jauns pierādījums. Savukārt /pers. G/ liecības neapstiprinās ar citiem pierādījumiem. [9.6] Tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktu. Viņa, /pers. E/, aizturēta pie notāra 2008.gada 17.jūnijā un aizvesta uz policijas iecirkni, proti, viņa pati neieradās policijas iecirknī un nepieteicās par vainīgo noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Prokurore lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai nav norādījusi apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ vaļsirdīgo atzīšanos kā atbildību mīkstinošo apstākli, kas paredzēts Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktā. Pirmās instances tiesa spriedumā nav konstatējusi apsūdzēto /pers.
E/ un /pers. F/ atbildību mīkstinošos apstākļus, bet apelācijas instances tiesa 2016.gada 10.maija spriedumā to atstājusi bez ievērības.
No minētā secināms, ka tiesa apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ vaļsirdīgo atzīšanos nav atzinusi par pierādījumiem, un vienīgais pierādījums par notikušo ir apsūdzētās /pers. G/ vaļsirdīgā atzīšanās.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 130.panta otro daļu apsūdzētās /pers. E/ vaļsirdīgā atzīšanās nevar tikt izmantota kā pierādījums. No Kriminālprocesa likuma 123.-130.panta un 527.panta otrās daļas 1.punkta un trešās daļas normām izriet, ka nevar taisīt notiesājoš u spriedumu, pamatojoties uz vienu pierādījumu. [9.7] Pirmstiesas procesā nav ievērotas Kriminālprocesa likuma 81.panta prasības, proti, apsūdzētajai /pers. E/ pēc aizturēšanas netika pieaicināts aizstāvis. Kā arī apsūdzētajai /pers. E/ bija liegta iespēja par aizturēšanu informēt savu meitu, kas ir redzes invalīde, un slimo tēvu. Minētos apstākļus apsūdzētā /pers. E/ ir norādījusi tiesai 2008.gada 3.novembra un 2008.gada 21.novembra iesniegumā, taču minētie apstākļi netika izvērtēti. [10] Par Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra spriedumu kasācijas sūdzību iesniegusi apsūdzētā /pers. D/, kurā lūdz atcelt minēto 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs spriedumu un viņu attaisnot.
Apsūdzētās /pers. D/ ieskatā, tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā norādītos pārkāpumus, Satversmes 92. un 95.panta, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. un 6.panta pārkāpumus.
Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, nav ņēmusi vērā Augstākās tiesas 2016.gada 9.decembra lēmumā izteiktās atziņas par noziedzīgo darbību kvalifikāciju, motīviem, lietu izskatīja subjektīvi, nepievēršot nozīmi lietā esošajiem pierādījumiem. [10.1] Apsūdzētā /pers. D/ nepiekrīt apsūdzībā norādītajam /pers. J/ mantojuma masas novērtējumam. Ņemot vērā akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesu, /pers. J/ mantojuma masa ir zaudējusi savu vērtību. Samazinājusies arī /pers. J/ nekustamo īpašumu vērtība, jo tie ilgstoši nebija apdzīvoti un apsaimniekoti. [10.2] Kriminālprocess uzsākts 2008.gada 16.jūnijā, tas ir, dienu pirms tikšanās pie notāres I. Bakanauskas 2008.gada 17.jūnijā. Tādējādi secināms, ka kriminālprocess uzsākts prettiesiski, krimināllietas materiāli ir viltoti.
Apsūdzība un tiesas nolēmumi pamatoti vienīgi ar apsūdzētās /pers. G/ liecībām, kuras nevar atzīt par ticamām. /pers. G/ apmelo apsūdzēto /pers.
D/.
Apsūdzētā /pers. D/ norāda, ka nav izdarījusi noziedzīgas darbības, bet kā juriste izpildīja /pers. J/ pēdējo gribu. Viņa dzīvojusi pie /pers. J/ līdz viņas nāvei, vairākas reizes apmeklējusi /pers. J/ slimnīcā pirms viņas nāves, palīdzējusi organizēt bēres. [10.3] Bijusi izsludināta starptautiskajā meklēšanā, viņa apcietināta un 3 nedēļas bijusi ieslodzījuma vietā Lielbritānijā. Pēc tam pārvesta uz Latviju, kur apcietinājumā pavadījusi 3 mēnešus.
Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra spriedumā nav norādīts laiks, kad apsūdzētā /pers. D/ atradusies Iļģuciema cietumā un psihiatriskajā slimnīcā. [11] Apsūdzētā /pers. D/ iesniegusi sūdzību arī par Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 9.novembra lēmumu, ar kuru labota pārrakstīšanās kļūda pilna sprieduma rezolutīvajā daļā. Sūdzībā /pers. D/ lūdz atcelt Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 9.novembra lēmumu par kļūdas labošanu, kā arī par Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra pieejamības dienu lūdz noteikt 2018.gada 18.decembri. /pers. D/ norāda, ka 2018.gada 17.oktobrī pilns tiesas spriedums nebija pieejams tiesas kancelejā. Tiesa apzināti nenorādīja laiku, cikos spriedums būs pieejams. /pers. D/ spriedums tika nosūtīts pasta sūtījumā nākamajā dienā pēc noteiktās pilna sprieduma pieejamības dienas, norādot, ka pārsūdzības laiks tiks aprēķināts, ievērojot vēstules nosūtīšanas dienu.
Motīvu daļa [12] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 583.panta pirmajai daļai tiesnesis, kuram uzdots referēt, nosaka lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai izskatīšanu tiesas sēdē. No Kriminālprocesa likuma 583.panta otrās daļas nosacījumiem redzams, ka lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosaka, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Lietas izskatīšanu tiesas sēdē nosaka, ja nepieciešami papildu paskaidrojumi no personām, kurām ir tiesības piedalīties procesā, vai, pēc Augstākās tiesas ieskata, attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā.
Augstākā tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā ir iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. [13] Kasācijas instances tiesa atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra spriedums grozāms daļā par apsūdzētajai /pers. E/ soda termiņā ieskaitīto apcietinājumu. Pārējā daļā Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra spriedums atstājams negrozīts. [14] Apsūdzētā /pers. E/ kasācijas sūdzībā pamatoti norādījusi, ka tiesa soda termiņā nav ieskaitījusi apcietinājumu no 2012.gada 2.augusta līdz 2012.gada 20.septembrim.
Kasācijas instances tiesa konstatē, ka apelācijas instances tiesa apsūdzētās /pers. E/ soda izciešamas termiņā nav ieskaitījusi /pers. E/ Vācijas Federatīvajā Republikā apcietinājumā pavadīto laiku. No Ģenerālprokuratūras 2012.gada 21.novembra paziņojuma Nr. 1/1-56-12/5766 redzams, ka /pers. E/ 2012.gada 2.augustā tika aizturēta Vācijas Federatīvajā Republikā izdošanas nolūkā šajā kriminālprocesā (5. sējuma 58. lapa). /pers. E/ no Vācijas Federatīvās Republikas policijas pārstāvjiem tika pārņemta un konvojēta uz Latviju, un ievietota Iļģuciema cietumā 2012.gada 21.septembrī (5. sējuma 11. lapa).
No pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvās daļas redzams, ka tiesa /pers. E/ soda izciešanas termiņā ieskaitījusi apcietinājumu no 2012.gada 21.septembra līdz 2013.gada 30.augustam.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 10.maija spriedumu pirmās instances tiesas spriedums atcelts daļā par procesuālo izdevumu piedziņu no apsūdzētās /pers. F/. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts. Ar Augstākās tiesas 2016.gada 9.decembra lēmumu Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 10.maija spriedums atcelts pilnībā, un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Ar Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra spriedumu pirmās instances tiesas spriedums daļā par apsūdzētajai /pers. E/ soda termiņā ieskaitīto apcietinājumu atstāts negrozīts.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 690.panta pirmajai daļai apcietinājuma termiņu izdotajai personai skaita no Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai laiku, ko persona pēc Latvijas lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita soda termiņā.
Apelācijas instances tiesa minēto tiesību normu nav ievērojusi. [15] Kasācijas instances tiesa atzīst, ka pārējā daļā apsūdzētās /pers. E/ kasācijas sūdzība ir noraidāma. [15.1] Nav pamatota apsūdzētās /pers. E/ norāde kasācijas sūdzībā, ka pirmstiesas procesā viņai netika izskaidrotas tiesības neliecināt un viņa nav brīdināta par to, ka visu, kas tiks teikts, var izmantot pret šo personu.
Apelācijas instances tiesa atbilstoši apsūdzētās /pers. E/ kā aizdomās turētās nopratināšanas protokolā nostiprinātajām ziņām konstatējusi, ka pirms nopratināšanas /pers. E/ izsniegts Kriminālprocesa likuma izraksts par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem viņai saprotamā valodā. /pers. E/ izskaidrotas tiesības neliecināt, un viņa ir brīdināta, ka visu, kas tiks teikts, var izmantot pret viņu (1. sējuma 43.-44. lapa). Tostarp apelācijas instances tiesa pamatoti secinājusi, ka apsūdzētā /pers. E/ no aizstāvja atteicās labprātīgi, pēc pašas iniciatīvas.
Tādējādi nepamatota ir apsūdzētās /pers. E/ norāde kasācijas sūdzībā, ka pirmstiesas procesā pieļauts Kriminālprocesa likuma 81.panta pārkāpums.
Apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētā /pers. E/ nopratināšanas protokolu parakstījusi labprātīgi. Minētie apelācijas instances tiesas secinājumi apstiprinās ar apsūdzētās /pers. E/ 2008.gada 7.oktobra nopratināšanas protokolā ietverto ziņu novērtējumu (2. sējuma 44.-45. lapa). [15.2] Kasācijas instances tiesa atzīst par nepamatotu apsūdzētās /pers. E/ norādi kasācijas sūdzībā, ka pieļauts Kriminālprocesa likuma 392.panta pārkāpums.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs Apelācijas instances tiesa spriedumā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 7.pantā noteiktajai kriminālprocesa uzsākšanas kārtībai norādījusi, ka par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, 275.panta otrajā daļā un 299.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu kriminālprocesu var uzsākt neatkarīgi no tā, vai ir saņemts personas, kurai nodarīts kaitējums, pieteikums.
Tādējādi tiesa pamatoti atzinusi, ka /pers. N/ atteikšanās no cietušās personas statusa nav pamats kriminālprocesa izbeigšanai. [15.3] Apelācijas instances tiesa spriedumā ir vērtējusi apsūdzētajai /pers. E/ piemērotā drošības līdzekļa – apcietinājums – piemērošanas pamatotību, un atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem, procesuālajiem dokumentiem atzinusi, ka apsūdzētajai /pers. E/ drošības līdzeklis – apcietinājums – piemērots pamatoti.
Pretēji apsūdzētās /pers. E/ norādēm kasācijas sūdzībā kasācijas instances tiesa Kriminālprocesa likuma 244.panta pirmās daļas pārkāpumu nekonstatē. Piemērojot apsūdzētajai /pers. E/ apcietinājumu, tiesa ir ievērojusi Kriminālprocesa likuma 249.pantā noteikto procesuālā piespiedu līdzekļa grozīšanas pamatu un 241.pantā noteikto procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu. Tiesa ir ņēmusi vērā Kriminālprocesa likuma 272.panta apcietinājuma piemērošanas nosacījumus un Kriminālprocesa likuma 281.panta nosacījumus par apcietinājuma piemērošanas kontroli. [15.4] /pers. E/ norāde kasācijas sūdzībā, ka tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktu, neatbilst apelācijas instances tiesas sprieduma saturam, proti, tiesa apsūdzētās /pers. E/ atbildību mīkstinošos apstākļus nav konstatējusi. [15.5] Apelācijas instances tiesa 2018.gada 5.septembra spriedumā atzinusi, ka aizturēšanas protokola neesība nav pamats pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai.
No lēmumiem par apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ atzīšanu par aizdomās turētām redzams, ka viņām tika izskaidrots, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu viņas tiek turētas aizdomās. Abām apsūdzētajām izskaidrotas aizdomās turētā tiesības (1. sējuma 40., 43.-44. lapa, 69., 73.74. lapa). Apsūdzētās /pers. E/ un /pers. F/ pēc nopratināšanas netika ievietotas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Tādējādi aizturēšanas protokola neesība konkrētajā lietā nerada sekas, kas būtu atzīstamas par tādu Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kas būtu vērtējams kā pamats tiesas nolēmuma atcelšanai vai grozīšanai.
Minēto argumentu apsūdzētā /pers. E/ norādījusi kā pamatu pierādījumu pieļaujamības apšaubīšanai. Tādējādi secināms, ka norāde apsūdzētās /pers. E/ kasācijas sūdzībā uz Kriminālprocesa likuma 266.panta pārkāpumu saistīta ar vēlmi lietā no jauna vērtēt pierādījumus. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmajai un trešajai daļai kasācijas instances tiesa lietu pēc būtības neizskata un pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.
Minēto apstākļu izvērtēšana ir to tiesu kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības. [16] Kasācijas instances tiesa atzīst, ka apsūdzētās /pers. D/ kasācijas sūdzībā izteiktās prasības nav pamatotas ar norādi uz Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma normu būtisku pārkāpumu, tajā nav norādīti juridiski iemesli, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmajā daļā noteikto būtu par pamatu apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai vai grozīšanai. [16.1] Apelācijas instances tiesa nav piešķīrusi ticamību apsūdzētās /pers. D/ liecībām, jo tās ir pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem un konstatētajiem apstākļiem. Arī pašas apsūdzētās /pers. D/ liecības ir nekonsekventas un pretrunīgas.
Kasācijas instances tiesa norāda, ka apsūdzētās subjektīvais pierādījumu novērtējums nevar būt par pamatu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanai, ja tiesa pierādījumu novērtēšanā nav pieļāvusi Kriminālprocesa likuma pārkāpumus. [16.2] Apelācijas instances tiesā nav konstatēti apstākļi, kurus apsūdzētā /pers. D/ bija norādījusi kā pamatu apgalvojumam par krimināllietas falsifikāciju. Tiesa atbilstoši lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu norādītajam konstatējusi, ka kriminālprocess uzsākts 2008.gada 17.jūnijā (1. sējuma 1. lapa).
Apelācijas instances tiesas secinājumi, ka pirmstiesas procesā pret /pers. D/ nav pielietota vardarbība, pamatoti ar lietā esošo pierādījumu izvērtējumu (sk. Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra sprieduma 30. lpp.). [16.3] Kasācijas instances tiesa atzīst par nepamatotu apsūdzētās /pers. D/ norādi kasācijas sūdzībā, ka tiesa nav ņēmusi vērā viņas atrašanos apcietinājumā Lielbritānijā un atrašanos psihiatriskajā slimnīcā.
No Valsts policijas Starptautiskās sadarbības biroja 2014.gada 8.maija paziņojuma Nr. 20/2-5-14/9263 redzams, ka /pers. D/ aizturēta Lielbritānijā 2014.gada 7.maijā (6. sējuma 78. lapa). No Valsts policijas Starptautiskās sadarbības biroja 2014.gada 27.maija paziņojuma Nr. 20/2-514/10431 redzams, ka /pers. D/ 2014.gada 27.maijā konvojēta no Lielbritānijas uz Latviju un ievietota Iļģuciema cietumā (6. sējuma 84. lapa).
No ekspertu atzinuma Nr. 217/2010 redzams, ka apsūdzētā /pers. D/, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 27.novembra lēmumu, 2010.gada 25.martā piespiedu kārtā tika ievietota Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā ekspertīzes veikšanai, un atradās tur līdz 2010.gada 23.aprīlim (4. sējuma 92.-107. lapa).
No pirmās instances tiesas sprieduma redzams, ka tiesa apsūdzētās /pers. D/ soda termiņā ieskaitījusi apcietinājumu no 2008.gada 16.septembra līdz 2008.gada 30.septembrim, no 2010.gada 25.marta līdz 2010.gada 23.aprīlim un no 2014.gada 7.maija līdz 2014.gada 14.augustam. Šajā daļā pirmās instances tiesas spriedums atcelts netika. [17] Kasācijas instances tiesa apsūdzētās /pers. F/ kasācijas sūdzību atzīst par nepamatotu un noraidāmu. [17.1] Nepamatota ir apsūdzētās /pers. F/ norāde kasācijas sūdzībā, ka testaments nav dokuments Kriminālprocesa likuma 275.panta izpratnē.
Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Konkrētajā lietā Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir testaments. Testaments ir mantas atstājēja pēdējās gribas rīkojums, kas testamentā norādītajai personai dod mantojuma tiesību, tas ir, piešķir tiesības uz testatora mantu.
Apelācijas instances tiesa atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrā izteiktajām atziņām norādījusi, ka par Krimināllikuma 275.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu persona saucama pie atbildības neatkarīgi no tā, vai viņa pati iegūst tiesības, ko piešķir viltotais dokuments (kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem), vai arī cita persona (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada 18.jūnija lēmumu lietā Nr.
SKK-5/2013 (11510500208)). [17.2] Kasācijas instances tiesa atzīst par nepamatotu apsūdzētās /pers. F/ norādi kasācijas sūdzībā, ka tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 275.pantu.
Apsūdzētās /pers. F/ ieskatā, tiesai spriedumā bija jānorāda konkrēts valsts varas un pārvaldes subjekts, kuram nodarīts materiālais zaudējums lielā apmērā, un kādas sabiedrības intereses ir aizskartas.
Kasācijas instances tiesas vērtējumā, apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka minētajam argumentam nav juridiskas nozīmes izskatāmajā lietā, jo apsūdzētā /pers. F/ apsūdzēta pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. [17.3] Nepamatots ir apsūdzētās /pers. F/ kasācijas sūdzības arguments, ka tiesa nepareizi atzinusi viņu par vainīgu Krimināllikuma 299.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs Minētais arguments saistīts ar apsūdzētās /pers. F/ subjektīvu pierādījumu novērtējumu. Apelācijas instances tiesa, pamatojoties uz lietā iegūto pierādījumu izvērtējumu, konstatējusi, ka /pers. F/ un /pers. E/ bija zināms, ka notārei I. Bakanauskai iesniegts viltots /pers. J/ testaments. Abas apsūdzētās notārei I. Bakanauskai apliecinājušas, ka 2008.gada 27.februārī labprātīgi piedalījušās kā liecinieces minētā testamenta sastādīšanā /pers. J/ dzīvesvietā, kā arī apstiprinājušas, ka /pers. J/ viņu klātbūtnē parakstīja šo testamentu un testamentā izteikta /pers. J/ pēdējā griba, abas apsūdzētās ir pārliecinājušās par /pers. J/ personību testamenta sastādīšanas laikā un atzinušas savu parakstu uz testamenta, proti, sniegušas nepatiesas ziņas par testamenta taisīšanu. Pirms un pēc testamenta nolasīšanas /pers. E/ un /pers. F/ iebildumus pret nolasītā testamenta īstumu vai likumīgo spēku nav izteikušas. Notāre I. Bakanauska bija brīdinājusi apsūdzētās par atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.
No apelācijas instances tiesas sprieduma redzams, ka tiesa ir izvērtējusi apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ attieksmi pret noziedzīgajām darbībām un atzinusi, ka apsūdzētās rīkojās apzināti. Proti, tiesa apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ darbībās konstatējusi visas nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma 299.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.
Kasācijas instances tiesai nav pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas atzinumus par apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ vainīgumu Krimināllikuma 299.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas pamatoti ar pārbaudītiem un atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām novērtētiem pierādījumiem. [17.4] Nepamatota ir apsūdzētās /pers. F/ norāde kasācijas sūdzībā, ka prokurore nebija tiesīga grozīt apsūdzību apelācijas instances tiesā.
Ievērojot noziedzīgo nodarījumu faktisko apstākļu maiņu, prokurore 2017.gada 8.novembrī apsūdzētajām /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers.
G/ grozīja celto apsūdzību uz vieglāku, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 461. un 462.pantu (9. sējuma 44.-50. lapa). Prokurore grozītajā apsūdzībā sniegusi citu faktisko apstākļu novērtējumu, proti, ka apsūdzētās /pers. E/ un /pers. F/ izdarījušas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, attiecīgi grozot apsūdzēto darbību juridisko kvalifikāciju.
Ar vieglākiem noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem būtu jāsaprot gadījumi, kad, piemēram, samazinās apsūdzētā darbību, bezdarbības apjoms, uz vieglākiem mainās apsūdzētā vainas forma, motīvi, noziedzīgā nodarījuma sekas (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 28.maija lēmumu lietā SKK-84/2009 (11512000204)).
Ja vairākas personas tiek apsūdzētas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu grupā (dalībā), tad apsūdzības grozīšana tādā veidā, ka kāda no šīm personām tiek apsūdzēta kā līdzdalībnieks, nepasliktina neviena apsūdzētā stāvokli un nepārkāpj viņu tiesības uz aizstāvību (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada 24.janvāra lēmumu lietā SKK-15/2013 (Nr. 113350124905,11522026709, 11522015909, 11520068011, 11520079711, 11352034209, 11522017509,1135046510,11354049611)).
Tādējādi secināms, ka prokurore apsūdzētajām celto apsūdzību nav grozījusi uz smagāku.
Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrā izteiktajām atziņām apsūdzības grozīšana uz vieglāku ir pieļaujama arī apelācijas instances tiesā (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 2.jūnija lēmumu lietā SKK-269/2008 (13340018407)).
Turklāt apsūdzētajām grozītā apsūdzība izsniegta tiesas sēdē 2017.gada 8.novembrī. No 2017.gada 8.novembra tiesas sēdes protokola redzams, ka, uzklausot apsūdzēto un viņu aizstāvju viedokļus, tiesas sēde atlikta, lai apsūdzētajām un aizstāvjiem dotu laiku iepazīties ar grozīto apsūdzību (9. sējuma 52.-55. lapa).
Tādējādi apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka ar grozīto apsūdzību nav pasliktināts apsūdzēto stāvoklis un nav pārkāptas apsūdzēto tiesības uz aizstāvību. [18] No apsūdzēto /pers. E/, /pers. F/, un /pers. D/ kasācijas sūdzībām redzams, ka tajās pamatā atkārtoti apsūdzēto apelācijas sūdzībās izteiktie argumenti, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi.
Pārējos apsūdzēto /pers. F/, /pers. E/ un /pers. D/ kasācijas sūdzību argumentus kasācijas instances tiesa nevērtē, jo tie pamatoti ar kasācijas sūdzību iesniedzēju subjektīvu faktisko apstākļu izklāstu un pierādījumu novērtējumu bez norādes uz Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu pierādījumu novērtēšanā, no kā secināms, ka minētie argumenti izteikti ar vēlmi kasācijas instances tiesā no jauna vērtēt pierādījumus. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmajai un trešajai daļai kasācijas instances tiesa lietas faktiskos apstākļus neskaidro, lietu pēc būtības neizskata un pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos nolēmumos paudusi atziņu, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punkts uzliek tiesām pienākumu sniegt pietiekamu pamatojumu saviem nolēmumiem, tomēr tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru no argumentiem (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1994.gada 19.aprīļa spriedums lietā „Van de Hurk v. The Netherlands”, iesnieguma Nr. 16034/90, 60.punkts, 2016.gada 13.oktobra spriedums lietā „Talmane pret Latviju”, iesnieguma Nr. 47938/07, 28.punkts).
Tādējādi kasācijas instances tiesa atzīst, ka izvērtējami juridiski nozīmīgie apsūdzēto /pers. F/, /pers. E/ un /pers. D/ kasācijas sūdzību argumenti, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā. [19] Kasācijas instances tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesa pretēji /pers. F/ norādēm kasācijas sūdzībā ir ievērojusi Kriminālprocesa likuma 589.panta nosacījumus. [19.1] No Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra sprieduma redzams, ka tiesa ir vērtējusi, vai lietā attiecībā pret apsūdzētajām /pers.
E/ un /pers. F/ nav pieļauti pārkāpumi abu apsūdzēto nopratināšanas laikā pirmstiesas procesā.
Apsūdzētā /pers. F/ kļūdaini kasācijas sūdzībā norādījusi, ka Augstākā tiesa 2016.gada 9.decembra lēmumā apsūdzēto /pers. F/ un /pers. E/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības atzinusi par nepieļaujamiem pierādījumiem, jo apsūdzētās minētās liecības sniegušas policijas darbinieku izteiktu draudu ietekmē.
Augstākā tiesa 2016.gada 9.decembra lēmumā atzinusi, ka apelācijas instances tiesas secinājumi par apsūdzētās /pers. F/ un /pers. E/ liecību sniegšanu pirmstiesas procesā nav pamatotas ar pierādījumiem un neatbilst apelācijas instances tiesas apgalvojumam, ka apsūdzētās par policijas darbinieku prettiesisko rīcību nekad nav sūdzējušās un šādu versiju izteikušas tikai pirmās instances tiesā.
Apelācijas instances tiesa 2018.gada 5.septembra spriedumā detalizēti analizējusi lietā esošos materiālus par apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ nopratināšanu pirmstiesas procesā. Apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka attiecībā pret apsūdzētajām /pers. E/ un /pers. F/ pirmstiesas procesā netika pieļauti kriminālprocesuāli pārkāpumi.
Tiesa atbilstoši apsūdzētās /pers. F/ 2007.gada 17.jūnija nopratināšanas protokolā fiksētajām procesuālajām darbībām konstatējusi, ka pēc /pers.
F/ lūguma pratināšana notikusi viņai saprotamā krievu valodā, pirms nopratināšanas /pers. F/ saņēmusi Kriminālprocesa likuma izrakstu krievu valodā par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem. /pers. F/ izskaidrotas tiesības neliecināt. /pers. F/ ir izskaidrots, ka viss, ko viņa teiks, var tikt izmantots pret viņu. /pers. F/ ar parakstu minētajā protokolā apliecinājusi, ka aizstāvis liecību sniegšanas laikā viņai nav vajadzīgs. Protokola beigās /pers. F/ pašrocīgi ierakstījusi, ka protokolu viņa ir izlasījusi un protokols no viņas vārdiem pierakstīts pareizi.
Atbilstoši apsūdzētās /pers. E/ nopratināšanas protokolā fiksētajām procesuālajām darbībām apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka /pers. E/ 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs izsniegts Kriminālprocesa likuma izraksts par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem viņai saprotamā valodā, izskaidrotas tiesības neliecināt un izskaidrots, ka visu, kas tiks teikts, var izmantot pret šo personu. /pers. E/ ar parakstu nopratināšanās protokolā apstiprinājusi, ka atsakās no aizstāvja.
Apelācijas instances tiesa, pārbaudījusi krimināllietas materiālus un uzklausījusi apsūdzētās /pers. E/ paskaidrojumus, secinājusi, ka apsūdzētās /pers. E/ norādītie apstākļi par spīdzināšanu pirmstiesas procesā nav apstiprinājušies. Nav guvuši apstiprinājumu arī apsūdzētās /pers. F/ apgalvojumi par policijas darbinieku prettiesisko rīcību pirmstiesas procesā. [19.2] Apelācijas instances tiesa atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem noziedzīga nodarījuma aprakstā ir novērtējusi un spriedumā norādījusi apsūdzētās /pers. F/ un /pers. E/ Krimināllikuma 177.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi raksturojošās darbības.
Apelācijas instances tiesa 2018.gada 9.septembra spriedumā, pamatojoties uz iztiesāšanā pārbaudīto pierādījumu novērtējumu, apsūdzētās /pers.
D/ darbībās konstatējusi mantkārīgu nolūku, ko Augstākā tiesa 2018.gada 9.decembra lēmumā norādījusi kā obligātu krāpšanas pazīmi.
Apelācijas instances tiesa, pamatojoties uz iztiesāšanā pārbaudīto pierādījumu novērtējumu, ir vērtējusi krāpšanas objektīvo un subjektīvo pusi apsūdzēto /pers. F/ un /pers. E/ darbībās.
Izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, apelācijas instances tiesa spriedumā atzinusi, ka apsūdzētā /pers. D/ izdarīja mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības uz svešu mantu (krāpšanu) lielā apmērā, bet /pers. E/ un /pers. F/ izdarīja mēģinājuma ar viltu iegūt tiesības uz svešu mantu (krāpšanu) lielā apmērā atbalstīšanu. [19.3] Apelācijas instances tiesa, atsaucoties uz konkrētiem lietā iegūtiem un tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, ievērojot Augstākās tiesas atziņas 2016.gada 9.decembra lēmumā par noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju, ir konstatējusi apsūdzētās /pers. D/ darbībās visas nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā un Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmes, un apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ darbībās Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā, Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā un 299.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmes.
Tiesas atzinumi par apsūdzēto darbību kvalifikāciju pamatoti ar tiesas izmeklēšanā pārbaudīto pierādījumu novērtējumu un apsūdzēto /pers. F/, /pers. E/ un /pers. D/ pierādīto noziedzīgo darbību juridisko novērtējumu. [20] Kasācijas instances tiesa atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 9.novembra lēmums par pārrakstīšanās kļūdas labošanu Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra pilna sprieduma rezolutīvajā daļā atstājams negrozīts.
Apsūdzētās /pers. D/ sūdzība par Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 9.novembra lēmumu ir nepamatota, jo apsūdzēto, tostarp apsūdzētās /pers. D/ tiesības iesniegt sūdzību par apelācijas instances tiesas nolēmumu netika ierobežotas.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587.pantu, tiesa nolēma: grozīt Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra spriedumu daļā par apsūdzētajai /pers. E/ soda termiņā ieskaitīto apcietinājumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu un Kriminālprocesa likuma 690.panta otro daļu /pers. E/ soda termiņā ieskaitīt apcietinājumu no 2012.gada 2.augusta līdz 2013.gada 30.augustam.
Pārējā daļā apsūdzētās /pers. E/ kasācijas sūdzību noraidīt.
Pārējā daļā Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 5.septembra spriedumu atstāt negrozītu. Apsūdzēto/pers. F/ un /pers. D/ kasācijas sūdzības noraidīt.
Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 9.novembra lēmumu atstāt negrozītu, bet apsūdzētās /pers. D/ sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
A. Nusberga V. Čiževskis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs P. Opincāns