Augstākās tiesas Senāts – Civillietas
ECLI:LV:AT:2019:0516.C29689414.2.S Lietas Nr. C29689414, SKC-95/2019 Civillietu departaments Latvijas Republikas Senāts SPRIEDUMS Rīgā 2019. gada 16. maijā Senāts šādā sastāvā: senatore referente Marika Senkāne, senatore Dzintra Balta, senatore Ļubova Kušnire rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 18. maija spriedumu civillietā /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu un /pers. C/ pretprasībā par zemes nomas tiesisko attiecību atzīšanu.
Aprakstošā daļa [1] /pers. B/ 2014. gada 7. augustā cēla tiesā prasību pret /pers. C/ par zemes nomas maksas parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1036., 1218. pantu, 1652. panta 3. punktu, 1753., 1756., 1757., 1759., 1765., 1828., 2124., 2141., 2142. pantu, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta pirmās daļas 2. punktu, lūdza atzīt, ka starp pusēm no 2008. gada 1. janvāra pastāv zemes 856 m2 platībā piespiedu nomas attiecības; noteikt zemes nomas maksu par laiku no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim 5 % gadā un par laiku no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim - 6 % gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības, noteikt, ka nomniekam jākompensē zemes nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, piedzīt no /pers. C/ zemes nomas maksas parādu, likumiskos nokavējuma procentus un pievienotās vērtības nodokli kopā 24 444,82 EUR.
Prasībā norādīts, ka atbildētājai pieder ēka /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, kas ir saistīta ar prasītājam piederošo zemesgabalu /adrese/, kadastra Nr. /numurs B/, kura kopējā platība ir 1207 m2.
Starp pusēm 2002. gada 11. oktobrī noslēgts zemes nomas līgums ar termiņu līdz 2003. gada 1. novembrim, un saskaņā ar to 856 m2 no prasītājam piederošā zemesgabala piešķirti lietošanā atbildētājai dzīvojamās mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai, nomas maksa noteikta 5 % gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Puses vienojās par nomas līguma termiņa pagarināšanu līdz 2007. gada 31. decembrim, negrozot nomas maksu. Pēc minētā termiņa izbeigšanās nomas līgums nav pagarināts un jauns līgums nav noslēgts. Atbildētāja turpina maksāt nomas maksu iepriekš noteiktajā apmērā – 2,65 Ls/m2 (113,26 Ls gadā), taču kopš 2006. gada tā neatbilst līgumā noteiktajam apmēram – 5 % no zemes kadastrālās vērtības. [2] /pers. C/ 2015. gada 19. jūnijā cēla tiesā pretprasību par zemes nomas tiesisko attiecību atzīšanu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1402. pantu, lūdza atzīt, ka starp pusēm no 2008. gada 1. janvāra pastāv zemes 500 m2 platībā nomas tiesiskās attiecības, un noteikt nomas maksu 5 % gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Pretprasībā norādīts, ka pēc 2007. gada 31. decembra starp pusēm jauns nomas līgums nav noslēgts, jo atbildētāja iebilst pret nomas priekšmeta platību. Kopš 2008. gada 1. janvāra starp pusēm pastāv zemes piespiedu nomas attiecības par zemesgabala 500 m2 platībā nomu, kas plānā atzīmēts ar „A”, savukārt zemi, kas plānā atzīmēta ar „A1”, atbildētāja neizmanto, jo uz tās atrodas citai personai piederošas ēkas. [3] Ar Bauskas rajona tiesas 2016. gada 14. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji, pretprasība noraidīta.
Atzīts, ka starp zemesgabala, kadastra Nr. /numurs B/, īpašnieku /pers. B/ kā iznomātāju un dzīvojamās mājas /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, īpašnieci /pers. C/ kā nomnieci pastāv zemesgabala 856 m2 platībā piespiedu nomas attiecības uz likuma pamata. Nomas attiecības noteiktas bez termiņa ierobežojuma.
Zemes nomas maksa par laiku no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim noteikta 5 % gadā no zemes kadastrālās vērtības, bet no 2014. gada 1. janvāra - 6 % gadā.
No /pers. C/ /pers. B/ labā piedzīts zemes nomas maksas parāds 13 933,16 EUR par laiku no 2008. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 30. jūnijam, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 991,74 EUR par laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim, pievienotās vērtības nodoklis 3110,95 EUR par laiku no 2008. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 30. jūnijam, likumiskie nokavējuma procenti 398,80 EUR par laiku no 2008. gada 15. jūlija līdz 2016. gada 31. maijam un tiesāšanās izdevumi 2688,78 EUR. /pers. B/ prasība noraidīta daļā par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas 879,63 EUR piedziņu par 2008., 2009., 2010., 2011., 2015. un 2016. gadu, par pievienotās vērtības nodokļa 419,60 EUR piedziņu un par likumisko nokavējumu procentu 476,24 EUR piedziņu. [4] Izskatījusi lietu sakarā ar /pers. B/ un /pers. C/ iesniegtajām apelācijas sūdzībām, Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017. gada 18. maijā nospriedusi prasību un pretprasību apmierināt daļēji.
Atzīts, ka starp zemesgabala, kadastra Nr. /numurs B/, īpašnieku /pers. B/ kā iznomātāju un dzīvojamās mājas /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, īpašnieci /pers. C/ kā nomnieci laikā līdz 2017. gada 17. maijam pastāvēja zemesgabala, kadastra Nr. /numurs A/, 856 m2 platībā piespiedu nomas tiesiskās attiecības uz likuma pamata, bet no 2017. gada 18. maija pastāv zemesgabala 500 m2 platībā, kas ir daļa no zemes vienības ar kadastra Nr.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs /numurs B/atbilstoši 2015. gada 2. jūnija iekšējā plānojuma shēmai ,,lietojamais zemes gabals „A”, piespiedu nomas attiecības uz likuma pamata. Nomas tiesiskās attiecības noteiktas bez termiņa ierobežojuma.
Zemes nomas maksa par laiku no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim noteikta 5 % gadā no zemes kadastrālās vērtības, bet par laiku no 2014. gada 1. janvāra – 6 % gadā.
Noraidīta /pers. C/ pretprasība daļā par zemes nomas tiesisko attiecību atzīšanu uz zemesgabalu 500 m2 platībā par laiku līdz 2017. gada 17. maijam un par zemes nomas maksas noteikšanu 5 % gadā no zemes kadastrālās vērtības.
N o /pers. C/ /pers. B/ labā piedzīts zemes nomas maksas parāds 14 718,71 EUR par laiku no 2008. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 1288,61 EUR par laiku no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim, likumiskie nokavējuma procenti 4836,40 EUR par zemes nomas maksas nokavējumu par laiku no 2008. gada 15. jūlija līdz 2017. gada 30. aprīlim, likumiskie nokavējuma procenti 325,19 EUR par nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laiku no 2010. gada līdz 2016. gadam. /pers. B/ prasība noraidīta daļā par pievienotās vērtības nodokļa 3275,91 EUR, kas aprēķināts par zemes nomas maksu par laiku no 2008. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 1. janvārim, piedziņu.
Noteiktas /pers. B/ tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos 6 % gadā no piedzītās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Spriedums pamatots ar šādiem motīviem. [3.1] Lietā nav strīda, ka puses 2002. gada 11. oktobrī noslēgušas zemesgabala 856 m2 platībā nomas līgumu, kuram pievienota attiecīgā zemesgabala izvietojuma shēma. 2003. gada 1. novembrī, 2005. gada 15. martā un 2006. gada 28. decembrī noslēgtas vienošanās pie zemes nomas līguma, nemainot nomājamā zemesgabala platību.
Pirmās instances tiesa spriedumā pareizi konstatējusi, ka no zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta par fakta fiksēšanu secināms, ka visa apsekotā zemesgabala platība 856 m2 tiek izmantota dzīvojamās mājas /adrese/, vajadzībām. Kā secināms no fotogrāfijām, pagalmā stāv ķerra ar malku, kas, visticamāk, tiek izmantota dzīvojamās ēkas vajadzībām, sakņu dārzā aug saknes, kuras, visticamāk, audzē un patērē ēkā dzīvojošās personas. Prasītājs ap dzīvojamo ēku esošo un ar sētu iežogoto zemes gabalu nelieto.
Atbildētājas pārstāve uzturēja iebildumus, ka atbildētāja lieto zemi 500 m2 platībā. Papildus iesniedza fotogrāfijas, no kurām redzams, ka zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajā aktā par fakta fiksēšanu redzamais nama /adrese/, pagalmu pa perimetru iežogojošais žogs ir daļēji nojaukts, noņemtas tā koka daļas, atstājot mūrētos ķieģeļu stabus, kas liecina par to, ka atbildētāja turpmāk lietos tikai 500 m2 lielu platību.
No minētajiem pierādījumiem lietā secināts, ka atbildētāja lietojusi prasītāja zemi 856 m2 platībā, bet, nojaucot žogu, ar faktiskām darbībām pamatojusi savu vēlmi nomāt mazāku platību un turpmāk zemesgabala daļu 356 m2 platībā neizmantot, jo tā nav funkcionāli nepieciešama mājas uzturēšanai. [3.2] Dzīvojamajai mājai /adrese/, noteiktais funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ar platību 856 m2 ir daļa no prasītājam piederošā zemesgabala 1207 m2 platībā /adrese/, kadastra Nr. /numurs B/. No pretprasībai pievienotās zemes vienības plānojuma shēmas redzams, ka zemesgabala daļa 356 m2 platībā, kuru atbildētāja vēlas atdalīt no dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamās zemes daļas, savstarpēji robežojas ar pārējo prasītājam piederošo zemesgabala daļu, tādejādi veidojot zemes vienību ar kopējo platību 707 m2. Atdalot no zemesgabala, kadastra Nr. /numurs B/, daļu 356 m2 platībā, to var pievienot pārējai prasītājam piederošajai zemesgabala daļai, kas plānā atzīmēts kā ceļa servitūts, un no šīm daļām var izveidot Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” atbilstošu zemesgabalu, kura platība pārsniedz minimālo noteiktos 400 m2.
Neatbilst Civillikuma 1148. panta noteikumiem prasītāja iebildumi, ka zemesgabala daļu, ko aizņem ceļa servitūts, nevar ieskaitīt atlikušajā zemes daļā, tā kā tas servitūta dēļ nav izmantojams. Piešķirot servitūtu, kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam nezūd tiesība pašam izlietot servitūta objektā ietilpstošo tiesību, īpašuma tiesības netiek aizskartas, vienīgi apgrūtinātas.
No lietā iesniegtajiem zemesgabala plāniem un shēmas redzams, ka atbildētājas pretprasībā norādītajam zemesgabalam 500 m2 platībā ir nodrošināta piekļuve, jo tas pieguļ /adrese/. No plāna arī redzams, ka dzīvojamā māja aizņem ne vairāk kā 80 m2 no zemes. Tādejādi, izveidojot nomas gabalu 500 m2 platībā, tiek ievērota arī Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 459.1.1. punktā noteiktā apbūves intensitāte, kas ir mazāka par 80 %. Prasītāja rīcībā paliek zemesgabala daļa 707 m2 platībā, kas ir izmantojama kā atsevišķs zemesgabals, to var izmantot gan apbūvei, gan citiem mērķiem.
Ņemot vērā konkrētā zemesgabala ievērojamo kadastrālo vērtību, kas būtiski sadārdzina atbildētājai maksājamās nomas maksas apmēru, nav pamata pret atbildētājas gribu uzspiest lielāku zemesgabalu, nekā viņai ir nepieciešams dzīvojamās mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai. [3.3] Izvērtējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34. panta septīto daļu, 35. panta trešo daļu (spēkā no 2013. gada 1. janvāra), 131. panta pirmo daļu, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2. panta septīto daļu (spēkā līdz 2012. gada 31. decembrim), likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punktu, 54. pantu, kā arī Augstākās tiesas 2015. gada 28. decembra spriedumā lietā Nr. SKC110/2015 (C28261709) izteiktās atziņas, secināts, ka prasītāja izdevumi pievienotās vērtības nodokļa veidā par zemes nomu nav atzīstami par tādiem izdevumiem, kuri kompensējami papildus nomas maksai, kura pieprasīta atbilstoši tiesību normā noteiktajai likmei. [4] Par apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru atzīts, ka starp pusēm līdz 2017. gada 17. maijam pastāvēja zemesgabala 856 m2 platībā piespiedu nomas attiecības, bet no 2017. gada 18. maija - 500 m2 platībā un ar kuru noraidīta prasība par pievienotās vērtības nodokļa 3275,91 EUR piedziņu, /pers. B/ iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā, atsaucoties uz materiālo tiesību normu nepareizu iztulkošanu, kā arī procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, lūdzis spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai.
Kasācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem. [4.1] Tiesa, lemjot jautājumu par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību, pārkāpusi Civilprocesa likuma 23. pantu, jo pieņēmusi izspriešanai jautājumu, kas ir pakļauts izskatīšanai Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
Atbildētājas pretprasība daļā par zemes nomas tiesisko attiecību atzīšanu uz zemesgabalu 500 m2 platībā ir dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamās zemes platības pārskatīšana, kas saskaņā ar 2014. gada 8. jūlija grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”, kas stājās spēkā 2015. gada 1. jūlijā, ir pašvaldības domes vai tās pilnvarotās institūcijas kompetencē. Savukārt Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 „Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” ir regulēta kārtība, kādā tiek noteikta, apstiprināta, reģistrēta dzīvojamai mājai nepieciešamā zemesgabala platība.
Likums „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” ietver speciālo regulējumu, kas nosaka, ka ēkas īpašnieka prasību izskatīšana par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu ir pašvaldības kompetencē, savukārt pašvaldības iestāžu pieņemti akti un lēmumi tiek 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs pārsūdzēti un izskatīti Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. [4.2] Tiesa nav ievērojusi likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta otrajā daļā noteiktos kritērijus, kas jāņem vērā, pārskatot dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes platību, kā arī Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumus Nr. 522 „Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, jo, nosakot dzīvojamai mājai mazāku funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību, nav izpildītas visas nepieciešamās procedūras. [4.3] Tiesa nav ievērojusi Civilprocesa likuma 97. un 104. pantu. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka uz zemesgabala esošā žoga apbūve ir nojaukta vai ka atbildētāja ir saņēmusi attiecīgu būvatļauju tās turpmākai nojaukšanai. Tāpat tiesa nav pamatojusi, kāpēc uzskatāms, ka tieši no 2017. gada 18. maija atbildētāja lieto vai ir tiesīga lietot zemesgabalu 500 m2 platībā. [4.4] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. pantā noteiktas zemes īpašnieka tiesības saņemt zemes nomas maksu. Šīs subjektīvās tiesības nevar būt atkarīgas no tā, vai zemes īpašnieks ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, un nevar samazināt tiesību subjekta mantu.
Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2. panta otrā daļa un Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka zemes noma ir pakalpojums, kas tiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli gadījumā, ja zemes īpašnieks ir reģistrēts kā šī nodokļa maksātājs. Līdz ar to zemes īpašniekam ir pienākums no saņemamās nomas maksas aprēķināt minēto nodokli. Pievienotās vērtības nodokli vienmēr maksā gala produkta vai pakalpojuma patērētājs, kas konkrētajā gadījumā ir zemes nomniece. [5] Paskaidrojumos sakarā ar /pers. B/ kasācijas sūdzību /pers. C/ norādījusi, ka tā nav pamatota.
Motīvu daļa [6] Pārbaudījis lietā esošā sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473. panta pirmajā daļā, Senāts atzīst, ka Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 18. maija spriedums ir atstājams negrozīts. [7] Lai gan likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 85. pantā ir noteikts, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšana ir pašvaldības kompetencē un pašvaldības pieņemto lēmumu šajā jautājumā var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, tomēr konkrētajā gadījumā kasācijas sūdzības iesniedzēja iebildumi par lietas izskatīšanas pakļautību, nav pamatoti. [7.1] Likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 52. punktā noteikts, ka grozījumi šā likuma 85. pantā stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā. Likumdevējs minētajai normai atpakaļejošu spēku nav piešķīris. Līdz ar to ne prasības, ne pretprasības celšanas laikā likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 85. pants vēl nebija stājies spēkā, tātad pašvaldībai šī kompetence vēl nebija nodota. [7.2] Tā kā laikā līdz stājās spēkā likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 85. pants likumdevējs nebija tieši piešķīris funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas (grozīšanas) funkciju nevienai institūcijai, tad atbilstoši likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 13. panta trešajā daļā ietvertajai vispārīgajai tiesību normai un no tiesiskas valsts principa izrietošajam juridiskās obstrukcijas aizliegumam (kas nepieļauj tiesību piemērotājam atteikties izspriest lietu tikai tādēļ, ka nav atbilstošas tiesību normas) zemes īpašnieka un ēkas īpašnieku strīds par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala grozīšanu bija risināms vispārējās jurisdikcijas tiesā civiltiesiskā kārtībā (sk.
Augstākās tiesas 2017. gada 5. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-250/2017 (C24186312) 16. punktu, Augstākās tiesas 2018. gada 12. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-92/2018 (C31507912) 6.1. punktu, Senāta 2018. gada 10. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-117/2018 (C27142014) 8.5. punktu).
Tā kā lēmuma pieņēmēja kompetence grozīta pēc pretprasības celšanas, pretprasībā ietvertā prasījuma par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala grozīšanu izskatīšana ir jāpabeidz šajā tiesvedībā. [8] Kasācijas sūdzībā vispārīgi norādot, ka tiesa nav ievērojusi likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta otrajā daļā un Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 „Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” minētos kritērijus un procedūru, kas jāņem vērā, grozot dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, prasītājs nav precizējis, kādi tieši kritēriji nav vērtēti un kādus tieši noteikumus tiesa nav ievērojusi.
No apelācijas instances tiesas sprieduma redzams pretējais, proti, tiesa, lemjot jautājumu par ēkai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību, ir vērtējusi tādus būtiskus apstākļus kā teritorijas zonējums, apbūves intensitāte, piekļuve zemesgabaliem, to izmantošanas iespējas un parametri, kā arī zemesgabalu plānus un shēmas. Prasītājs nav pamatojis savus iebildumus un iesniedzis pierādījumus tam, ka pastāv šķēršļi ēkai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības samazināšanai.
Attiecībā uz kasācijas sūdzībā izteikto neizpratni par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības grozīšanas datumu norādāms, ka minētās platības grozīšana ar atpakaļejošu datumu nav pieļaujama, un līdz brīdim, kad kompetentā institūcija, kas šajā gadījumā ir tiesa, pieņēmusi nolēmumu par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības grozīšanu, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pienākums ir maksāt nomas maksu par visu administratīvajā kārtībā iepriekš noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu (sk. Augstākās tiesas 2017. gada 5. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-250/2017 (C24186312) 20. punktu, Senāta 2018. gada 10. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-117/2018 (C27142014) 8.5. punktu).
Līdz ar to tiesa pamatoti grozīja nomājamā zemesgabala platību ar 2017. gada 18. maiju, kas ir pārbaudāmā sprieduma pasludināšanas datums. [9] Tāpat nav pamatots kasācijas sūdzības iesniedzēja viedoklis, ka ēkas īpašniecei papildus nomas maksai ir jāmaksā arī pievienotās vērtības nodoklis.
Judikatūrā ir atzīts, ka „piespiedu nomas attiecībās zemes īpašniekam nav patstāvīgas prasījuma tiesības pret ēkas īpašniekiem par pievienotās vērtības nodokļa samaksu un nav arī iemesla secināt, ka likumdevējs būtu noteicis normatīvu pamatu zemes īpašnieka patstāvīgam privāttiesiskam prasījumam pret ēkas īpašniekiem par pievienotās vērtības nodokļa maksājuma kompensēšanu. Šāds secinājums ir saskanīgs ar tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principa būtību. Proti, tiesiskās paļāvības princips piešķir jebkuram daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekam subjektīvās tiesības vienošanās neesamības gadījumā paļauties uz zemes piespiedu nomas tiesiskās situācijas risinājumu atbilstoši spēkā esošiem tiesību aktiem, proti, uz likumā noteikto maksas apmēru. Savukārt tiesiskās noteiktības princips prasa, lai indivīds skaidri zinātu, kādas tiesiskās sekas iestāsies, ja labprātīgi netiek noslēgts zemes piespiedu nomas līgums, t.i., ka šādā gadījumā zemes nomas maksa nepārsniegs likumā noteikto maksimālo apmēru” (skat.
Senāta paplašinātā sastāva 2019. gada 9. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-42/2019 (C28261709) 17.5 punktu).
Zemes piespiedu nomas maksas apmērs nav padarīts atkarīgs no tā, vai pēc īpašuma reformas zemes īpašnieks kļūst vai nekļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju un vai nākamais zemes īpašnieks ir vai nav šī nodokļa maksātājs. Līdz ar to ēkas īpašniekam nav jāmaksā pievienotās vērtības nodokli papildus nomas maksai (sk. Augstākās tiesas 2018. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-5/2018 (C39102313) 9. punktu, Augstākās tiesas 2019. gada 9. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-42/2019 (C28261709) 17. punktu).
178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs Izteiktās atziņas Senāts pilnībā uztur arī izskatāmajā lietā, un, neraugoties uz kasācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem, nesaskata iemeslu no tām atteikties. [10] Minēto argumentu dēļ /pers. B/ kasācijas sūdzības apmierināšanai nav pamata.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 1. punktu, Senāts nosprieda Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 18. maija spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. B/ kasācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.
Senatore M. Senkāne Senatore Dz. Balta Senatore Ļ. Kušnire 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs