Augstākās tiesas Senāts – Civillietas
ECLI:LV:AT:2019:0530.C33262715.4.S Lieta Nr. C33262715, SKC-134/2019 Civillietu departaments Latvijas Republikas Senāts S P R I E D Rīgā 2019.gada 30.maijā U M S Senāts šādā sastāvā: senatore referente Vanda Cīrule, senatore Anda Briede, senatore Ināra Garda izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar /pers. B/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 25.septembra spriedumu /pers. C/ un /pers. D/ prasībā pret /pers. B/, /pers. E/ un /pers. F/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa [1] /pers. C/ un /pers. D/ 2015.gada 20.februārī cēla prasību tiesā pret /pers. B/, /pers. E/ un /pers. F/ par parāda piedziņu.
Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem. [1.1] /pers. C/ kā pircēja un /pers. B/ kā pārdevēja 2003.gada 8.decembrī noslēdza pirkuma līgumu par /pers. B/ valdījumā esošā nekustamā īpašuma – zemes gabala 2 128 m2 platībā, jaunizveidojamā ciematā /Nosaukums A/, pārdevumu par 25 536 USD (jeb 21 506,32 EUR), paredzot, ka atsavināmais zemes gabals atdalāms no nekustamā īpašuma /Nosaukums B/, /adrese/.
Līdzējas līgumā vienojās, ka pārdevēja veiks visas nepieciešamās darbības pirkuma priekšmeta atdalīšanai, lai to varētu ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu un nostiprināt uz pircējas vārda. Savukārt pircēja apņēmās samaksāt pārdevējai pirkuma maksu šādā kārtībā: 6 000 USD pie līguma parakstīšanas skaidrā naudā, bet pārējo 24 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas, katru mēnesi maksājot 814 USD.
Pircēja pirkuma maksu /pers. B/ pilnībā samaksāja, taču pārdevēja savas no līguma izrietošās saistības neizpildīja, tāpēc samaksāto pirkuma maksu 21 506,32 EUR lūdz piedzīt solidāri no /pers. B/ un no /pers. E/. [1.2] /pers. D/ 2009.gada 20.martā aizdeva /pers. E/ 10 000 EUR, bet 2009.gada 26.martā aizdeva vēl 3 000 EUR, ar atmaksas termiņu divi mēneši.
Savukārt 2010.gada 17.jūlijā /pers. D/ aizdeva /pers. F/ 10 500 EUR, ar atmaksas termiņu 2010.gada 18.augusts.
Minēto naudas līdzekļu saņemšanu atbildētāji apliecināja ar savu parakstu.
Atbildētāji aizdevumu prasītājam nav atdevuši, tāpēc /pers. D/ lūdzis piedzīt solidāri no /pers. E/ un no /pers. B/ aizdevumu 13 000 EUR, bet no /pers. F/ – 10 500 EUR. [1.3] Ievērojot, ka atbildētāji ilgstoši nepildīja savas saistības, lūgts piedzīt no atbildētājiem arī likumiskos nokavējuma procentus.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1635., 1765., 1943. un 1946.pantu. [2] Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 20.jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji. Tiesa nospriedusi:
Atbildētāja/pers. B/ iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par pirkuma maksas 21 506,32 EUR un likumisko procentu piedziņu no /pers. B/.
Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā. [4] Izskatījusi lietu sakarā ar /pers. E/ un /pers. B/ apelācijas sūdzībām, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2017.gada 25.septembra spriedumu prasību apmierinājusi.
Tiesa nospriedusi:
Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [4.1] 2003.gada 8.decembra līgums starp /pers. B/ kā pārdevēju un /pers. C/ kā pircēju nav kvalificējams par nekustamā īpašuma atsavināšanas līgumu, jo, pirmkārt, nekustamais īpašums (zemes gabals 2 128 m2 platībā), par kura atsavināšanu noslēgts darījums, dabā nepastāvēja. Pārdevēja apņēmās šo zemes gabalu atdalīt no nekustamā īpašuma /Nosaukums B/, /adrese/. Otrkārt, uz līguma noslēgšanas brīdi /pers. B/ nebija nekustamā īpašuma /Nosaukums B/, no kura bija paredzēts atdalīt zemi 2 128 m2 platībā, īpašniece. Tātad atbilstoši Civillikuma 927., 994.pantam /pers. B/ 2003.gada 8.decembrī nebija tiesības zemes gabala atsavināšanai. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, kas apstiprinātu, ka 2003.gada 8.decembrī bija tiesīga slēgt atsavināšanas līgumu par zemi, kas nebija viņas īpašumā. Ievērojot minēto un to, ka pirkuma līguma priekšmets - zemes gabals 2 128 m2 platībā, /adrese/, dabā nepastāvēja, pirkuma līgums ir uzskatāms par nenoslēgtu (Civillikuma 2007.pants). [4.2] Nav strīda, ka saistībā ar 2003.gada 8.decembra darījumu /pers. C/ veikusi pirkuma maksas samaksu 21 506,32 EUR. Minētā naudas summa uzskatāma par /pers. C/ zaudējumiem, kas atlīdzināmi, piedzenot šo summu no atbildētājas par labu prasītājai. [4.3] Nevar piekrist atbildētājas viedoklim, ka uz prasības celšanas brīdi bija iestājies noilgums (Civillikuma 1895.pants), respektīvi, pagājuši vairāk nekā desmit gadi no saistības rašanās dienas, tāpēc prasītājai zudušas tiesības prasīt atlīdzību. No lietas materiāliem izriet, ka /pers. B/ un /pers. E/ vairākkārtīgi informējuši /pers. C/ par 2003.gada 8.decembra līguma izpildes neiespējamību, piedāvājot slēgt atcēlējlīgumu, vai arī vienoties par cita zemes gabala pirkumu, šāda veida paziņojums prasītājai nosūtīts 2007.gada 14.novembrī (sk. lietas 1.sējumu 126.-136.lpp.). Tātad noilguma termiņš pārtraukts 2007.gada 14.novembrī un no minētā datuma skaitāms jauns noilguma termiņš, kas ilgst desmit gadus (Civillikuma 1906.pants). /pers. C/ prasību tiesā cēlusi 2015.gada 20.februārī, līdz ar to prasība ir celta Civillikuma 1895.pantā noteiktajā termiņā. [4.4] Pamatota ir prasība daļā par likumisko procentu piedziņu no /pers. B/ par laiku no 2003.gada 8.decembra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Ievērojot, ka 2003.gada 8.decembra līgums atzīstams par nenoslēgtu, bet /pers. C/ saskaņā ar šo līgumu samaksājusi /pers. B/ 21 5026,32 EUR, /pers. B/ atbilstoši Civillikuma 1753., 1756. un 1759.panta 2.punktam ir pienākums maksāt likumiskos procentus par minēto naudas līdzekļu lietošanu.
Likumisko procentu apmērs par laiku no 2003.gada 8.decembra līdz 2017.gada 13.septembrim (tiesas diena) ir 17 764,82 EUR, pēc aprēķina: 21 506,32 EUR x 6% = 1 290,38 EUR gadā; (1 290,38 EUR/365 dienas x 24 dienas) + (13 gadi x 1290,38 EUR) + (1 290,38 EUR/365 dienas x 256 dienas). [4.5] Civillikuma 1657.pants noteic, ka tiesa var atbrīvot parādnieku no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām, ja konstatē, ka parādnieku nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā. Taču /pers. E/ rīcība, aizņemoties naudas līdzekļus situācijā, kad viņa mantai uzlikts arests, ir vērtējama kā uzmanības trūkums un vieglprātība. Līdz ar to atbildētājs no likumisko procentu samaksas nav atbrīvojams. Likumisko procentu piedziņa no /pers. E/ nosakāma, pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta 1.punktu, par laiku no 2009.gada 20.maija līdz 2017.gada 13.septembrim = 4 992,33 EUR (10 000 EUR x 6%=600 EUR gadā) (600 EUR/365 dienas x 226 dienas) + (7 gadi x 600 EUR) + (600 EUR/365dienas x 256 dienas), bet par laiku no 2009.gada 26.maija līdz 2017.gada 13.septembrim = 494,74 EUR (3 000 EUR x 6%=180 EUR gadā) (180 EUR/365 dienas x220 dienas) + (7 gadi x 180 EUR) + (180 EUR/365 dienas x 256 dienas). [4.6] Prasītājiem nosakāmas arī tiesības saņemt likumiskos procentus līdz sprieduma izpildes dienai, bet to pieaugums apstājas, nesamaksāto procentu apmēram sasniedzot kapitāla lielumu (Civillikuma 1763.pants, Civilprocesa likuma 195.pants). [5] Kasācijas sūdzībā atbildētāja /pers. B/ lūgusi atcelt spriedumu daļā, ar kuru apmierināta /pers. C/ prasība pret /pers. B/, un lietu šajā daļā nodot jaunai izskatīšanai.
Kasācijas sūdzībā norādīti šādi apsvērumi. [5.1] Tiesa nepareizi piemēroja Civillikuma 927., 994. un 2007.pantu. Izvērtējot 2003.gada 8.decembrī starp /pers. C/ un /pers. B/ noslēgto darījumu, kļūdaini secināja, ka tas nav uzskatāms par nekustamā īpašuma pirkuma līgumu un ir atzīstams par nenoslēgtu, jo pirkuma priekšmets – zemes gabals 2128 m2 platībā, /adrese/, dabā nepastāvēja.
Tiesa nav ņēmusi vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 2009.pantu var tikt noslēgts cerību pirkuma līgums par pirkuma priekšmetu, kas darījuma slēgšanas brīdī vēl nepastāv, vai nav pilnīgi konkrēti noteikts. No lietas faktiskajiem apstākļiem un 2003.gada 8.decembra darījuma teksta nepārprotami izriet, ka puses noslēdza cerību pirkuma līgumu, kas ir ierasta prakse darījumos ar nekustamiem īpašumiem, kuri atrodas izveidošanas vai attīstīšanas stadijā. Turklāt prasība nebija celta par darījuma atzīšanu par nenoslēgtu vai par darījuma atcelšanu. Līdz ar to, tiesa, atzīstot darījumu par nenoslēgtu, faktiski pārkāpa prasījuma robežas. [5.2] Tiesa prasītājas samaksāto pirkuma maksu 21 506,32 EUR kļūdaini kvalificēja kā /pers. C/ nodarītus zaudējumus. Prasība nebija celta par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatā jābūt zaudējuma nodarītāja prettiesīgai rīcībai vai bezdarbībai. Spriedumā izteikts vienīgi apgalvojums, ka /pers. B/ pieļāvusi prettiesīgas darbības attiecībā pret prasītāju, taču vienīgā norāde uz šādām darbībām ir tā, ka atbildētāja atsavinājusi prasītājai nekustamo īpašumu, kas viņai nepieder. /pers. B/ rīcība, slēdzot darījumu ar nekustamo īpašumu /Nosaukums B/, /adrese/, kas vēl nebija nonācis viņas īpašumā, nevar tikt vērtēta kā prettiesīga, jo šāda prakse ir plaši izplatīta nekustamo īpašumu tirgū. [5.3] No atbildētājas /pers. B/ par labu /pers. C/ nepamatoti piedzīti likumiskie procenti. /pers. B/ nav pieļāvusi saistību izpildes vai samaksas nokavējumu attiecībā pret prasītāju, tāpēc likumisko procentu piedziņai nebija tiesiska pamata.
Pirkuma maksas nodošana pārdevējai saskaņā ar pušu noslēgtu pirkuma līgumu nav atzīstama par svešas naudas pieņemšanu turējumā, tādējādi tiesa spriedumā nepamatoti atsaukusies uz Civillikuma 1759.panta otro daļu (acīmredzami domāts 2.punkts).
Motīvu daļa [6] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz personu, kas spriedumu pārsūdzējusi, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā to noteic Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesas spriedums daļā par 21 506,32 EUR piedziņu atstājams negrozīts, bet pārējā daļā atceļams. [7] Apelācijas instances tiesa konstatējusi, un par to nav strīda, ka pušu tiesiskās attiecības izriet no 2003.gada 8.decembrī noslēgtā līguma starp /pers. B/ kā pārdevēju un /pers. C/ kā pircēju, ar kuru /pers. B/ pārdevusi /pers. C/ zemes gabalu 2 128 m2 platībā ar nosaukumu /Nosaukums A/, kurš tiks atdalīts no /pers. B/ valdījumā esošā zemes gabala /Nosaukums B/, /adrese/. Saskaņā ar līguma noteikumiem prasītāja veica pirkuma maksas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs samaksu 21 506,32 EUR. Savukārt pārdevēja savas saistības neizpildīja, 2007.gada 14.novembrī paziņojot, ka pēc atdalāmā zemes gabala platības iemērīšanas dabā, pirkuma līguma izpilde izrādījās neiespējama.
Tādējādi pirkuma līguma noslēgšanas brīdī pirkuma objekts nepastāvēja un nebija droši zināms, vai tas pēc atdalīšanas no zemes gabala /Nosaukums B/, nonāks /pers. B/ īpašumā, tādēļ pušu noslēgtais darījums atbilstoši Civillikuma 2009.pantam kvalificējams par cerību pirkumu.
Civillikuma 2007.pants, uz kuru balstījusies tiesa, atzīstot pirkumu par nenoslēgtu, ir kļūdains, taču šis kļūdainais atzinums nav novedis pie nepareiza iznākuma.
Konstatējot, ka arī pēc zemes gabala atdalīšanas pirkuma priekšmets nepastāvēja, ko apstiprina pārdevējas 2007.gada 14.novembra paziņojums prasītājai par pirkuma līguma izpildīšanas neiespējamību un tā atcelšanu, tiesai bija pamats atzīt, ka par pirkumu samaksātos 21 506,32 EUR atbildētāja nav tiesīga paturēt un tie ir atzīstami par prasītājas zaudējumiem, kas piedzenami no atbildētājas. [7.1] Nepamatots ir kasācijas sūdzības iesniedzējas arguments, ka viņa pirkuma līguma noslēgšanas brīdī bija zemes gabala īpašniece, jo, kā redzams no /nosaukums/ novada zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izraksta, īpašuma tiesības /pers. B/ uz zemes gabalu /Nosaukums A/ nostiprinātas zemesgrāmatā 2008.gada 12.februārī, tas ir, vairāk nekā četrus gadus pēc pirkuma pārdevuma līguma noslēgšanas. Līdz ar to apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka uz līguma noslēgšanas brīdi atbildētāja nebija pārdodamā nekustamā īpašuma īpašniece. [7.2] Senāts piekrīt kasācijas sūdzības iesniedzējas norādītajam, ka prasība par līguma atcelšanu nav celta un juridiski ir nekorekta. Ņemot vērā to, ka pārdevēja līgumu nevar izpildīt un pirkuma priekšmets nepastāv, kā arī to, ka cits taisnīgs lietas risinājums nav iespējams, un kopš pirkuma līguma noslēgšanas pagājuši jau gandrīz 16 gadi, kas nekādi neatbilst normālai darījumu apritei, tad spriedums daļā par 21 506,32 EUR piedziņu atstājams negrozīts.
Tā kā lietā nav strīda, ka pušu noslēgto līgumu nevar izpildīt un puses vēlas līgumu atcelt, Senāta ieskatā, to var izdarīt, pusēm vienojoties ārpustiesas kārtībā (Civillikuma 2041.pants). [8] Savukārt daļā par likumisko procentu piedziņu spriedums atceļams turpmāko apsvērumu dēļ. [8.1] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar daudzumu un lietošanas ilgumu. Procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds (1754.p.).
Apelācijas instances tiesa, pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 2.punktu (procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par svešu naudu, nevien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis) par prasītājas samaksātās pirkuma maksas 21 506,32 EUR lietošanu likumisko procentu piedziņu saistījusi ar pirkuma līguma noslēgšanas brīdi, ko nevar atzīt par pareizu. [8.2] Līguma izpildes termiņu puses līgumā nav noteikušas, taču attiecībā par pirkuma maksu puses vienojušās, ka pie pirkuma līguma noslēgšanas pircēja samaksā 6000 USD, bet atlikušo pirkuma summu 19 536 USD samaksā 24 mēnešu laikā pēc šā līguma parakstīšanas, maksājot katru mēnesi 814 USD līdz katra kalendārā mēneša 15.datumam. Kā redzams no apliecinājumiem par pirkuma maksas saņemšanu, prasītāja atlikušo samaksu par pirkumu veikusi laikā no 2004. - 2005.gadam (sk. lietas 1.sēj., 16.- 35.lp.). Tādējādi apelācijas instances tiesa, neiedziļinoties pirkuma līguma saturā, nepamatoti atzinusi, ka 21 506,32 EUR samaksa veikta līguma noslēgšanas brīdī.
Tāpat tiesa, nosakot procentu maksājumu laiku, atstājusi bez ievērības atbildētājas 2007.gada 14.novembra paziņojumu prasītājai, ka pirkuma līguma izpilde izrādījās neiespējama, tādēļ uzaicinājusi prasītāju noslēgt atcēlējlīgumu, uz ko prasītāja nav reaģējusi. Līdzīga satura paziņojums ar līdzvērtīga zemes gabala piedāvājumu prasītājai nosūtīts 2013.gada 14.novembrī (sk. lietas 1.sēj., 129.- 136.lp.).
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja tikai 2013.gada 26.novembrī un atkārtoti 17.decembrī notariālā kārtībā nosūtījusi atbildētājai uzaicinājumu ierasties pie notāra atcēlējlīguma noslēgšanai, uz ko savukārt nav reaģējusi atbildētāja (sk. lietas 1.sēj., 228.-239.lp.). Līdz ar to šādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos apelācijas instances tiesai nebija pamata likumisko procentu maksājumu sākumu skaitīt no pirkuma līguma noslēgšanas brīža, bet bija jāapsver, vai tas nav saistāms ar prasītājas gribas izteikumu par pirkuma līguma atcelšanu un pirkuma maksas atdošanu (Civillikuma 1653.pants par kreditora atgādinājumu). [8.3] Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka trūkumi materiālo normu piemērošanā un procesuālie pārkāpumi lietai nozīmīgu apstākļu noskaidrošanā, pierādījumu novērtēšanā, nosakot laiku, par kādu aprēķināmi procenti, vērtējami kā tādi, kas noveda pie lietas nepareizas izspriešanas. Tādēļ tiesas spriedums šajā daļā atceļams, nododot lietu jaunai izskatīšanai.
Tā kā tiesāšanas izdevumu atlīdzināšana atkarīga no tiesas apmierināto prasījumu apmēra, vienlaicīgi spriedums atceļams arī daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu. [9] Atceļot spriedumu daļēji, saskaņā ar Civilprocesa likuma 458.panta otro daļu /pers. B/ atmaksājama drošības nauda 300 EUR.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Senāts nosprieda:
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 25.septembra spriedumu daļā, ar kuru no /pers. B/ par labu /pers. C/ piedzīti 21 506,32 EUR, atstāt negrozītu.
Pārējā daļā spriedumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Atmaksāt /pers. B/ drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).
Spriedums nav pārsūdzams.
Senatore V. Cīrule Senatore A. Briede Senatore I. Garda 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs