Augstākās tiesas Senāts – Civillietas

ECLI:LV:AT:2019:0626.C30581316.4.S Lieta Nr. C30581316, SKC-157/2019 Civillietu departaments Latvijas Republikas Senāts SPRIEDUMS Rīgā 2019.gada 26.jūnijā Senāts šādā sastāvā: senatore referente Anita Čerņavska, senators Aigars Strupišs, senatore Edīte Vernuša rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 1.novembra spriedumu civillietā /pers. C/ (iepriekš /uzvārds/) prasībā pret /pers. B/ par ieguldījumu piedziņu.

Aprakstošā daļa [1] /pers. C/ (iepriekš /uzvārds/) 2016.gada 11.maijā cēla tiesā prasību pret /pers. B/ par ieguldījumu 16 392,75 EUR atsevišķajā mantā piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pirms laulības atbildētājam piederēja dzīvoklis Nr./numurs/, /adrese/, kurā laulības laikā veikts remonts. Remonta vajadzībām prasītāja /datums/AS ,,Swedbank” saņēma aizdevumu 25 000 EUR, jo viņas ienākumi bija lielāki.

Prasītāja laulības laikā veikusi maksājumus 16 010,59 EUR aizdevuma atmaksai. No 2015.gada 15.jūlija maksājumus veic atbildētājs. Prasītāja samaksājusi arī par atbildētājam piederošā īpašuma apdrošināšanu 382,16 EUR.

Prasītāja paļāvās uz to, ka laulāto kopdzīve turpināsies un īpašums būs ģimenes dzīvesvieta. Diemžēl ģimeni saglabāt neizdevās, tādēļ ieguldījumi atsevišķajā mantā piedzenami no atbildētāja.

Pieteikums par /datums/noslēgtās laulības šķiršanu ir iesniegts tiesā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 84. un 2391.pantu. [2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 20.aprīļa spriedumu prasība noraidīta.

Tiesa atzina, ka priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzībai atbilstoši Civillikuma 2391.pantam nav pierādīti, tādēļ prasības apmierināšanai nav pamata. [3] Izskatījusi lietu sakarā ar prasītājas apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2017.gada 1.novembra spriedumu prasību apmierināja un piedzina no /pers. B/ /pers. C/ labā ieguldījumus 16 392,75 EUR un tiesāšanās izdevumus, bet valsts ienākumos valsts nodevu 732,44 EUR.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem. [3.1] Pušu laulība šķirta ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsēta tiesas /datums/spriedumu, kurš stājies likumīgā spēkā 2017.gada 11.janvārī. [3.2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai, novērtējot pierādījumus, par ticamiem atzīstami prasītājas apgalvojumi par viņas ieguldījumiem atbildētāja mantā tādā apmērā, kā tas norādīts prasības pieteikumā un aizdevums izlietots atbilstoši tā mērķim.

Atbildētāja apgalvojumi, ka remontā ieguldīti 2000 LVL, bet pārējā aizdevuma summa izlietota automašīnas iegādei un izklaidei, nav pierādīti. [3.3] Civillikuma 863.pants noteic, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi.

Atbildētājs pēc laulības šķiršanas turpina dzīvot savā īpašumā. [3.4] Prasītāja paļāvās uz to, ka pēc remonta viņai būs iespēja ilgstoši dzīvot atbildētāja dzīvoklī kā laulātajai, tātad Civillikuma 2384.panta izpratnē pieņemdama, ka nākamībā jāiestājas zināmam notikumam (ilgstošai laulāto kopdzīvei). Nav strīda par to, ka pēc laulāto kopdzīves pārtraukšanas prasītāja nekādā veidā nebauda tajā veiktos ieguldījumus par izlietoto aizdevumu. [3.5] Noregulējot laulāto strīdīgās mantiskās attiecības laulības šķiršanas gadījumā, ir jāpanāk abu laulāto mantisko interešu taisnīga izlīdzināšana.

Līdz ar to tam laulātajam, kas ir piedalījies ar savu ieguldījumu (naudu, darbu u.c.) ēkas celšanā uz otram laulātam piederošas zemes, izbeidzoties laulībai, jāsaņem atbilstoša atlīdzība par izdarīto ieguldījumu. Nosakot izmaksājamās atlīdzības apmēru, tiesai jāvērtē otram laulātajam atsevišķi piederošās mantas palielinājums, ieguldījumu kopums (nauda, lietas, arī laulāto kopīgā nauda un lietas, darbības), kura rezultātā atbildētāja nekustamā īpašuma vērtība pieaugusi, un atlīdzība ir jāpiedzen tādā apmērā, kas nodrošina laulāto mantisko interešu taisnīgu izlīdzināšanu (Augstākās tiesas 2016.gada 14.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-0295/2016). [4] /pers. B/ kasācijas sūdzībā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem. [4.1] Prasība pamatota ar Civillikuma 2391.pantu, atbilstoši kuram prasītājai ir jāpierāda zaudējumu nodarīšana.

Zaudējumu esību nekādā veidā nepierāda apelācijas sūdzībai pievienotais saraksts par provizoriskām izmaksām, nosaukts par tāmi. Lietā nav pierādījumu, ka aizdevums pilnīgi ieguldīts dzīvokļa remontā.

Civillikuma 866.pants noteic, ka nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā un atbilstoši Civillikuma 867.pantam derīgie izdevumi atlīdzināmi tam, kas valdījis svešu lietu labā ticībā kā savu paša, ja vien viņš jau nav dabūjis atlīdzību, saņemot no šās lietas ienākumus, kas šādos gadījumos jāieskaita. Šie izdevumi atlīdzināmi tikai tādā apmērā, kādā tie paaugstinājuši lietas vērtību. Bet, ja šis paaugstinājums pārsniedz pašu izdevumu apmēru, tad var atprasīt tikai šos izdevumus.

Apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā laulāto likumiskās attiecības, laulāto solidaritātes principu un nav devusi pienācīgu vērtējumu apstākļiem un prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:33 Anonīms sistēmas lietotājs Tādējādi tiesa pārkāpa Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 9. un 10.pantu, 97.panta pirmo un trešo daļu, 189.panta trešo daļu, 190.panta pirmo un otro daļu, 193.panta piekto daļu, 426.panta pirmo daļu un 430.panta otro daļu. [4.2] Tiesa nepamatoti nepiemēroja Civillikuma 77.pantu.

Šķirot laulību, puses vienojās par nepilngadīgā bērna aizgādību atbildētājam un uzturlīdzekļiem, kā arī kopīgās mantas sadali. Līdz ar to laulāto mantiskās attiecības tika izbeigtas un materiāla rakstura pretenzijas vienam pret otru nepastāv. [5] Paskaidrojumos sakarā ar kasācijas sūdzību prasītāja norādījusi, ka sūdzība nav pamatota.

Motīvu daļa [6] Senāts uzskata, ka apelācijas instances tiesas spriedums atceļams. [6.1] Senāta ieskatā kasācijas sūdzības argumenti par Civilprocesa likuma 97.panta pārkāpumu jautājumā par aizdevuma izlietošanu ir vērsti uz pierādījumu vērtēšanu no jauna, kas nav kasācijas instances uzdevums.

Konstatēdama, ka lietā nav iegūti pierādījumi atbildētāja apgalvojumam par ieguldījumu 2000 LVL apmērā, tiesa atzina, ka aizdevums izlietots atbilstoši tā mērķim un ieguldījums ir izdarīts.

Šāds tiesas secinājums balstīts uz vispusīgu lietā iesniegto pierādījumu novērtējumu, bet kasācijas instances kompetencē neietilpst pierādījumu pārvērtēšana (Civilprocesa likuma 450.panta trešā daļa). [6.2] Senāts noraida kasācijas sūdzības argumentus, ka tiesa nepamatoti nav piemērojusi Civillikuma 77.pantu.

Ja prasījums par izdarītā ieguldījuma atlīdzināšanu atbilstoši Civillikuma 77.pantam nav ticis izlietots laulības šķiršanas lietā, ieguldījumu izdarījušais laulātais ir tiesīgs to izlietot arī pēc tam, ja vien starplaikā prasījums nav izbeidzies ar noilgumu (Civillikuma 1893., 1895.pants). [6.3] Tiesības uz atlīdzību par atbildētāja atsevišķajā mantā izdarīto ieguldījumu prasītāja pamatojusi ar Civillikuma 84.pantu, savukārt apelācijas instances tiesa strīda atrisināšanai piemēroja Civillikuma 2384.pantu (nākošā notikuma izredzē izpildītā atprasījums).

Augstākā tiesa, izšķirot strīdus par laulātā ieguldījumu otra laulātā atsevišķajā mantā, vairākkārt atsaukusies uz tiesību doktrīnas atziņām par Civillikuma 84.pantu un no tā izrietošā laulāto solidaritātes principu kā tiesisko pamatu ieguldījuma izdarījušā laulātā tiesībām saņemt atbilstošu atlīdzību, vadoties no otra laulātā atsevišķās mantas vērtības pieauguma (sk. 2016.gada 14.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-295(C24166111) 8.punktu, 2018.gada 26.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-173/2018 (ECLI:LV:AT:2018:1026.C04160213.1.S) 8.2.punktu). Arī uz konkrēto gadījumu, kā atzīst Senāts, ir attiecināmas tiesību doktrīnas atziņas, jo nav šaubu, ka ar likumu tiešā veidā nav noregulēts jautājums par ieguldījumu izdarījušā laulātā tiesību uz atbilstošu atlīdzību, tāpēc ir jānoskaidro šī prasījuma tiesiskais pamats.

Šajā sakarā Senāts uzskata, ka tiesisko pamatu ieguldījumu izdarījušā laulātā tiesībām saņemt atbilstošu atlīdzību no otra laulātā atsevišķās mantas vērtības pieauguma veido Civillikuma 84.pants, jo šāds ieguldījums ir ar laulību saistīts un tam ir izšķiroša nozīme, izspriežot laulāto strīdu par ieguldījumu.

Konkrētajā situācijā laulības turpmāka pastāvēšana, pretēji tam kā to atzinusi tiesa, nav kvalificējama kā paredzētā notikuma neiestāšanās Civillikuma 2384.panta izpratnē. Tātad minētais izslēdz pamatu Civillikuma 2384.panta attiecināšanai uz konkrēto strīdu. [6.4] Laulības izbeigšanās gadījumā laulāto solidaritāte kontekstā ar taisnīguma principu „pieprasa” taisnīgu atlīdzinājumu laulāto starpā, ja laulāto sadarbības un ar to saistītās viņu mantas masu mijiedarbības rezultātā uz ieguldījumu izdarījušā laulātā darbības vai mantas rēķina ir palielinājusies otram laulātajam atsevišķi piederošā manta. Minētais izskaidrojams ar to, ka, izbeidzoties laulībai, pēc vispārīgā principa atkrīt tas iemesls (pamats), kas pamudinājis vienu laulāto izdarīt ieguldījumu otram laulātajam atsevišķi piederošajā mantā. Proti, laulāto solidaritāte „pieprasa”, lai ieguldījumu izdarījušais laulātais, izbeidzoties laulībai, saņemtu atbilstošu atlīdzību par viņa ieguldījumu (kas nav uzskatāms par dāvinājumu laulāto starpā), ciktāl šī ieguldījuma rezultātā ir palielinājusies otram laulātajam atsevišķi piederošā manta un ciktāl konkrētā gadījuma apstākļos citādi pamatots (piemēram, no laulāto vienošanās vai no Civillikuma 101.panta noteikumiem izrietošs) izlīdzinājums juridiski nav iespējams vai arī nav pietiekams. Līdzās otra laulātā „mantas palielinājuma” kritērijam katrā konkrētā gadījumā jāņem vērā arī citi kritēriji, lai „atbilstošas atlīdzības” noteikšanas rezultātā tiktu panākts taisnīgs izlīdzinājums laulāto starpā. Tāpēc no Civillikuma 84.panta izrietošā naudas prasījuma priekšmets ir nevis „pilnīga atlīdzība”, bet gan „atbilstoša atlīdzība”, kuras apmērs jānosaka, ņemot vērā visus konkrētā gadījuma apstākļus, kuriem ir juridiska nozīme, ievērojot laulāto solidaritātes un taisnīguma principu (sk. E. Kalniņš. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 143.-175.lpp.).

Senāts uzskata, ka apelācijas instances tiesas spriedums neatbilst Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas prasībām, jo tiesa lietas apstākļiem šādā aspektā nemaz nav pievērsusies, no kā izdarīja nepareizu secinājumu, ka ieguldījumi atlīdzināmi kredīta atmaksai izlietoto naudas līdzekļu faktiskajā apmērā. Lai arī tiesa ir atsaukusies uz kritērijiem atbilstošas atlīdzības par izdarīto ieguldījumu noteikšanā, spriedumā motivācija tiem nav atrodama.

Senāts uzskata par nepieciešamu norādīt, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 9. un 10.pantā noteiktajam pušu līdztiesības un sacīkstes principam, uz kuru atbildētājs atsaucies kasācijas sūdzībā, katra puse pierāda tiesai savu prasījumu un iebildumu pamatotību. Tātad arī atbildētājam ir jāiesniedz pierādījumi, pamatojot un aizstāvot savu tiesisko pozīciju lietā. [6.5] Rezumējot teikto, Senāts uzskata, ka konstatētie trūkumi materiālo tiesību normu piemērošanā un procesuālo tiesību normas pārkāpums varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, tādēļ spriedums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Atceļot spriedumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 458.panta otrajai daļai SIA „LEXPERT” atmaksājama par kasācijas sūdzības iesniegšanu iemaksātā drošības nauda 300 EUR.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Senāts nosprieda Atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 1.novembra spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Atmaksāt SIA „LEXPERT” drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore Senators Senatore A. Čerņavska A. Strupišs E. Vernuša 178.105.228.254 19.06.2026. 16:33 Anonīms sistēmas lietotājs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:33 Anonīms sistēmas lietotājs