Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Augstākās tiesas Senāts – Civillietas

ECLI:LV:AT:2019:0705.C29861712.9.S Lieta Nr. C29861712, SKC-215/2019 Civillietu departaments Latvijas Republikas Senāts SPRIEDUMS Rīgā 2019.gada 5.jūlijā Senāts šādā sastāvā: senatore referente Anita Čerņavska, senators Aigars Strupišs, senatore Edīte Vernuša rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ kasācijas sūdzību, kurai pievienojies /pers. C/ (dzim.196/../.g.), /pers. C/ (dzim.198/../.g.), /pers. D/, /pers.

E/ un /pers. F/, par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 9.novembra spriedumu civillietā SIA „/Nosaukums A/.” prasībā pret /pers.

E/, /pers. C/ (dzim.196/../.g.), /pers. C/ (dzim.198/../.g.), /pers. F/, /pers. B/, /pers. D/ un /pers. H/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa [1] SIA „/Nosaukums A/.” 2012.gada 14.novembrī cēla tiesā prasību pret atbildētājiem par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un īres un pamatpakalpojumu parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādīts turpmāk minētais. [1.1] SIA „ /Nosaukums A/.” ir dzīvojamās mājas /adrese/, īpašniece.

Starp namu pārvaldi /Nosaukums B/ kā izīrētāju un /pers. C/ (dzim.196/../.g.) kā īrnieku 1997.gada 7.maijā noslēgts dzīvojamās telpas Nr. /numurs/ īres līgums. Minētajā dzīvoklī deklarējušies visi atbildētāji. [1.2] Maksājumi par īri un pamatpakalpojumiem no 2009.gada veikti periodiski, bet uz prasības iesniegšanas brīdi netiek maksāti vispār. Parāds no 2009.gada 19.janvāra līdz 2015.gada 30.septembrim ir 13 165,04 EUR, ko veido īres maksa 9397,38 EUR un maksa par pamatpakalpojumiem 3767,66 EUR.

Prasītāja 2012.gada 23.janvārī rakstveidā brīdinājusi atbildētājus par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu, bet tas nav samaksāts.

Prasība pamatota ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12., 28. un 28.2 pantu, Civillikuma 1587., 1590. un 2141.pantu. [2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.septembra spriedumu prasība apmierināta daļēji, piedzenot parādu 13 165,04 EUR, bet noraidot prasību daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu un pilnīgi pret /pers. H/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda solidāru piedziņu.

Tiesa konstatēja, ka no 2009.gada 19.janvāra atbildētāji nav regulāri veikuši maksājumus par īri un pamatpakalpojumiem, pēc 2009.gada 19.novembra tie vispār nav veikti. Tādējādi tiesa atzina, ka prasība par parāda 13 165,04 EUR par laiku no 2009.gada 19.janvāra līdz 2015.gada 30.septembrim piedziņu apmierināma.

Lai arī īrnieks un viņa ģimenes locekļi kopš 2009.gada augusta pastāvīgi nedzīvo dzīvoklī, tas neatbrīvo viņus no pienākuma veikt maksājumus. Cita dzīvesvieta ārvalstī nepadara dzīvojamās telpas īres līgumu par spēkā neesošu, jo tā darbība nav izbeigta likumā noteiktajā kārtībā.

Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus atbildētāju brīdināšanai par īres līguma izbeigšanu. 2012.gada 23.janvāra brīdinājums nosūtīts tikai īrniekam /pers. C/ uz adresi /adrese/. Pierādījumi par pasta sūtījuma izsniegšanu adresātam nav iesniegti. Rakstveida brīdinājumu neizsniegšana atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantam ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai šajā daļā.

Konstatēdama, ka /pers. H/ nav /pers. C/ ģimenes loceklis, cits pamats, uz kura šī persona lietotu dzīvojamo telpu un arī deklarējusies, no pušu sniegtās informācijas nav konstatēts, tiesa prasību pret /pers. H/ noraidīja. [3] Izskatot lietu sakarā ar /pers. E/, /pers. C/ (dzim.196/../.g.), /pers. C/ (dzim.198/../.g.), /pers. F/, /pers. B/ un /pers. D/ apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2017.gada 9.novembra spriedumu prasību apmierinājusi daļēji, piedzenot solidāri no /pers. C/ (dzim.196/../.g.), /pers. C/ (dzim.198/../.g.), /pers. E/, /pers. D/, /pers. F/ un /pers. B/ SIA „ /Nosaukums A/.” labā parādu 17 250,13 EUR par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem pamatpakalpojumiem laikā no 2009.gada 19.janvāra līdz 2017.gada 25.jūlijam un tiesāšanās izdevumus.

Prasītājai atzītas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda summas.

Prasība daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu noraidīta.

No atbildētājiem valsts ienākumos piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 119,27 EUR no katra.

Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem motīviem. [3.1] Atbildētāju/pers. C/ un /pers. D/ pārstāvju /pers. K/ un /pers. L/ un pārējo atbildētāju neierašanās uz tiesas sēdi ir neattaisnojoša.

No /pers. K/ lūgumam atlikt tiesas sēdi pievienotās darbnespējas lapas nav secināms, ka ārstēšanās režīms liedz viņam ierasties tiesā, kā arī /pers.

L/ iesniegumā norādītie apstākļi, ka viņam piemērotais disciplinārsods aizliedz sniegt juridiskos pakalpojumus kā individuāli praktizējošam advokātam laikā no 2017.gada 9.septembra līdz 11.decembrim, nevar būt šķērslis ierasties uz tiesas sēdi. Par tiesas sēdi atbildētājiem ir paziņots. [3.2] Pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru pilnīgi noraidīta prasība pret /pers. H/ un noraidīta prasība par atbildētāju izlikšanu, nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:37 Anonīms sistēmas lietotājs [3.3] Tiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai motivācijai. [3.4] Pierādījumi par likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrajā daļā noteiktā brīdinājuma izsniegšanu atbildētājiem nav iesniegti. Tādējādi minētais ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Uz cita pamata, tostarp sakarā ar īrnieka vienpusēju atkāpšanos no līguma, izlemt jautājumu par īres līguma izbeigšanu nav iemesla, jo šāda prasība nav celta. [3.5] Lai arī īrniekam pielīgtas tiesības īres līgumu izbeigt uzreiz, nevis mēnesi iepriekš par to brīdinot, kā to noteic likuma „Par dzīvojamo telpu īri”

27.pants, līgumā puses par saistošiem tā darbības izbeigšanai atzinušas šā likuma noteikumus, tātad arī par līguma rakstveida izbeigšanas formu.

Pierādījumu, kas apliecinātu, ka īrnieks būtu informējis izīrētāju par īres līguma izbeigšanu, lietā nav.

Apelācijas sūdzības arguments, ka īres līgums izbeigts, jo atbildētāji dzīvoklī nedzīvo no 2009.gada un ir deklarējuši savu dzīvesvietu Nīderlandē, nav pamatots. Neviena tiesību norma nenoteic īrniekam pienākumu uz īres līguma pamata lietojumā nodotajās telpās dzīvot pastāvīgi. Tas, vai īrnieks faktiski dzīvo izīrētajās telpās, nekādā veidā neietekmē līguma spēku un tajā noteiktās saistības.

Arī apstāklis, ka atbildētāji dzīvokļa durvis atstāja vaļā, un prasītājai bija nodrošināta iekļūšana dzīvoklī, nevar būt pamats atzinumam, ka īres līgums izbeigts, jo, pat pastāvot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta tiesisko sastāvu veidojošiem apstākļiem, tas nedod dzīvojamās mājas (dzīvokļa) īpašniekam pamatu vienpusēji atkāpties no līguma un brīvi rīkoties ar īres priekšmetu pēc saviem ieskatiem. [3.6] Ņemot vērā, ka īres līgums nav izbeigts, atbildētājiem atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantam un līguma 2.punktam ir solidārs pienākums veikt maksājumus par īri un saņemtajiem pamatpakalpojumiem. [4] /pers. B/ kasācijas sūdzībā, kurai pievienojušies /pers. C/ (dzim.196/../.g.), /pers. C/ (dzim.198/../.g.), /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/, lūdz atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem. [4.1] Tiesa nepamatoti atbildētāju pārstāvju neierašanos uz tiesas sēdi atzina par neattaisnojošu, jo bija objektīvs pamats atlikt lietas izskatīšanu atbilstoši Civilprocesa likuma 209.panta 2.punktam. [4.2] Nepamatoti nav piemērots Civillikuma 1., 1415. un 2173.pants un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 27.pants.

Tiesa nav ņēmusi vērā būtiskus lietas apstākļus, proti, nav noskaidrojusi patiesību, ka dzīvojamās telpas īres līgums tika izbeigts pusēm mutiski savstarpēji vienojoties, par ko prasītāja iebildumus necēla, kā arī dzīvojamo telpu izmantoja savām vajadzībām. Tā jau 2009.gadā dzīvošanai nebija lietojama, jo dzīvoklim netika piegādāti pamatpakalpojumi. Atbildētāji atrodas Nīderlandē un nav dzīvojamās telpas turētāji no 2009.gada. Rēķinu izrakstīšana nenozīmē, ka pakalpojumi ir saņemti.

Ievērojot Civillikuma 2173.pantā noteikto, īrnieki 2009.gadā paziņoja izīrētājam par savu nodomu atbrīvot dzīvojamo telpu un faktiski to arī izdarīja, nodrošinot tai brīvu, neierobežotu piekļūšanu.

Celtā prasība apstākļos, kad īrnieks dzīvokli atbrīvojis 2009.gadā, ir pretēja labiem tikumiem.

Faktu, ka īres līgums izbeigts jau 2009.gadā, apliecina arī apstāklis, ka prasītāja ir ļāvusi dzīvoklī deklarēties svešai personai /pers. H/. [5] Paskaidrojumos sakarā ar kasācijas sūdzību prasītāja norāda, ka sūdzība nav pamatota.

Motīvu daļa [6] Senāts uzskata, ka apelācijas instances tiesas spriedums atceļams. [7] Civilprocesa likuma 452.pants noteic, ka tiesa ir pieļāvusi procesuālās tiesību normas pārkāpumu, ja tiesvedības laikā nav nodrošinājusi likumam atbilstošu procesuālo kārtību vai personu procesuālo tiesību ievērošanu, attiecīgo tiesību normu nepiemērojot vai nepareizi iztulkojot.

Šīs tiesību normas trešās daļas 2.punkts paredz, ka par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, katrā ziņā uzskatāms tas, ka tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka pienākumu paziņot procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu.

Tātad konstatējot pārkāpumu, apelācijas instances spriedums atceļams, jo likumā ir iekļauta prezumpcija, ka minētais procesuālo tiesību pārkāpums katrā ziņā varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. [7.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 82.panta pirmajai daļai fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

No lietas materiālos esošās 2016.gada 17.jūnijā izdotās pilnvaras redzams, ka atbildētājs /pers. B/ pilnvarojis /pers. O/ pārstāvēt viņu jebkura līmeņa tiesā, tostarp ar tiesībām piedalīties tiesas sēdēs, iesniegt pierādījumus, pieteikt lūgumus, sniegt mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, pārsūdzēt tiesas nolēmumus apelācijas kārtībā, utt. Pilnvara izdota uz nenoteiktu laiku (lietas 3.sējuma 77.lpp.). Tādējādi atbildētājs ir izvēlējies lietu vest ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.

Šo faktu apliecina arī pirmās instances tiesas 2016.gada 6.septembra sēdes protokols, ka tajā ir piedalījies atbildētāja pārstāvis /pers. O/ (lietas 3.sējuma 83.-86.lpp.). [7.2] Civilprocesa likuma 54.panta pirmā daļa noteic, ka lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 86.panta pirmajai daļai, ja fiziskā persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, tiesas paziņojumi un dokumenti nosūtāmi tikai pārstāvim.

No lietas materiāliem apelācijas instancē redzams, ka ar tiesneša 2017.gada 26.maija lēmumu ierosināta apelācijas tiesvedība, lieta nozīmēta izskatīšanai 2017.gada 9.novembrī un lietas dalībnieki izsaukti uz tiesas sēdi, taču atbilstoši Civilprocesa likuma 86.panta pirmajai daļai pavēste atbildētāja /pers. B/ pārstāvim /pers. O/ nav nosūtīta (lietas 3.sējuma 233.lpp.).

Kā izriet no tiesas 2017.gada 9.novembra sēdes protokola un pārsūdzētā sprieduma 4.punkta pirmās un piektās rindkopas, apelācijas instances tiesa atzinusi atbildētāju, tostarp /pers. B/, kuriem paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierašanos par neattaisnojošu (lietas 4.sējuma 70.-71., 79.lpp.). Tomēr konkrētajā gadījumā tiesa nevarēja pieprasīt, lai /pers. B/ personiski piedalās tiesas sēdē vai veic kādas procesuālas darbības. Kaut arī atbildētājs pastāvīgi dzīvo Nīderlandē un apliecinājis tiesai piekrišanu lietas ietvaros sazināties elektroniski ar e-pasta starpniecību, tas neprezumē pilnvarojuma atsaukšanu. Pilnvarojums nav atsaukts, arī pārstāvis nav ziņojis par atteikšanos no lietas vešanas apelācijas instancē.

Tādējādi apelācijas instances tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 54.panta pirmo daļu un 86.panta pirmo daļu, jo nav aicinājusi atbildētāja /pers.

B/ pārstāvi /pers. O/ uz tiesas 2017.gada 9.novembra sēdi, kurā lieta tika izskatīta pēc būtības. Atbilstoši Civilprocesa likuma 452.panta trešās daļas 2.punktam minētais pārkāpums uzskatāms par tādu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Līdz ar to tas ir patstāvīgs pamats sprieduma atcelšanai un lietas nodošanai jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:37 Anonīms sistēmas lietotājs [8] Tā kā spriedums atceļams šeit konstatēto procesuālo tiesību normu pārkāpumu dēļ, Senāts neuzskata par nepieciešamu vērtēt kasācijas sūdzības argumentus par materiālo tiesību normu nepamatotu nepiemērošanu, taču norāda, ka tie ir jāapsver, apelācijas instances tiesai izskatot lietu no jauna.

Vienlaikus Senāts uzskata par nepieciešamu norādīt, ka jebkuras lietas izskatīšanā svarīgs ir tās rezultāts – taisnīgs spriedums [..] (sk. Satversmes tiesas 2014.gada 9.janvāra sprieduma lietā Nr. 2013-08-01 secinājumu daļas 11.punktu).

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas izpratnē brīdinājuma mērķis ir darīt zināmu īrniekam parāda lielumu un dot iespēju nokārtot parādsaistības, tādā veidā izvairoties no dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas.

Brīdinājuma neizsniegšanas seku formāla piemērošana konkrētajā situācijā, kad visas puses vēlas līguma izbeigšanu, un īres tiesisko attiecību turpināšana pretēji viņu gribai no taisnības viedokļa nebūtu pareiza.

Lai izvērtētu atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantam celtās prasības par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem, tiesai detalizētāk jāpievēršas parāda un laika posma, par kuru tas tiek prasīts, veidošanās apstākļiem un jānoskaidro, vai atbildētāji kopš 2009.gada, kad viņu ieskatā īres līgums ir izbeigts un pastāvīgā dzīvesvieta ir Nīderlandē, atbilst likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 4.panta otrajā daļā (Par īrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas Republikā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā) minētajiem nosacījumiem.

Šeit jāatzīmē, ka apelācijas instances tiesas atzinums, ka spriedums daļā, ar kuru noraidīta prasība par atbildētāju Vinovsku izlikšanu, ir stājies likumīgā spēkā, nav pareizs. Šāds prasījums atsevišķi no prasījuma par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu nav izskatāms. Atbildētāji pirmās instances tiesas spriedumu pret viņiem celtajā prasībā pārsūdzēja pilnā apjomā. [9] Atceļot spriedumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 458.panta otrajai daļai /pers. B/ atmaksājama drošības nauda 300 EUR.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Senāts nosprieda Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 9.novembra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Atmaksāt /pers. B/ drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore Senators Senatore A.Čerņavska A.Strupišs E.Vernuša 178.105.228.254 19.06.2026. 16:37 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.