Augstākās tiesas Senāts – Civillietas
ECLI:LV:AT:2019:0724.C20313609.6.S Lieta Nr. C20313609, SKC–182/2019 Civillietu departaments Latvijas Republikas Senāts SPRIEDUMS Rīgā 2019.gada 24.jūlijā Senāts šādā sastāvā: senatore referente Mārīte Zāģere, senatore Inta Lauka, senators Valerijs Maksimovs izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar prasītāja /pers. B/ kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 16.oktobra spriedumu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par nepamatoti saņemtās naudas un likumisko procentu piedziņu un /pers. C/ pretprasībā pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.
Aprakstošā daļa [1] /pers. C/ 2003.gada 13.maijā izdeva ģenerālpilnvaru notariāla akta formā, ar kuru uzdeva /pers. B/ iegādāties uz pilnvarotāja vārda jebkurus nekustamos īpašumus, pārstāvēt pilnvarotāju sarunās ar pārdevējiem, noslēgt pirkuma līgumus, koroborēt tos zemesgrāmatā ar tiesībām uzdot līgumu koroborāciju citām personām, nostiprināt zemesgrāmatā pilnvarotāja īpašuma tiesības uz jebkuru nekustamo īpašumu, iesniegt un saņemt visus nepieciešamos dokumentus, tostarp zemesgrāmatas aktus, kārtot visas lietas, kas saistītas ar projekta dokumentācijas izstrādāšanu jebkura zemes gabala apbūvei, ēku būvēšanu, rekonstrukciju, nojaukšanu un pieņemšanu ekspluatācijā, pilnvarotāja vietā parakstīties un nokārtot visas formalitātes, kas saistītas ar minēto uzdevumu izpildi.
Pilnvara izdota bez derīguma termiņa ierobežojuma (sk. lietas 1.sēj., 178.lp.). [1.1] /pers. C/ dēls /pers. D/ 2004.gada 1.decembrī izdeva ģenerālpilnvaru notariāla akta formā, ar kuru uzdeva /pers. B/ veikt tās pašas darbības, kas norādītas viņa tēva 2003.gada 13.maijā izdotajā ģenerālpilnvarā.
Pilnvara izdota bez derīguma termiņa ierobežojuma (sk. lietas 1.sēj. 179.lp.). [1.2] /pers. C/ 2005.gada 4.aprīlī izdeva ģenerālpilnvaru notariāla akta formā, ar kuru uzdeva /pers. B/ „pilnībā rīkoties ar kontu Nr./konta numurs/ akciju sabiedrībā „NORD/LB Latvija” (veikt visas iespējamās bankas operācijas), tajā skaitā noformēt un saņemt jebkura veida kredītkartes konta izmantošanai, izņemt naudu. [..] parakstīt, pasūtīt, iesniegt un saņemt visus nepieciešamos dokumentus”.
Pilnvarniekam netika piešķirtas tiesības uzdot veikt minētās darbības citām personām. Pilnvara izdota bez derīguma termiņa ierobežojuma (sk. lietas 1.sēj. 15.lp.). [2] /pers. B/ 2009.gada 7.maijā cēlis tiesā prasību pret /pers. C/, ar trešo personu /pers. D/, par nepamatoti saņemtās naudas un likumisko procentu piedziņu.
Prasības pieteikumā un tā vēlākos precizējumos norādīti šādi apstākļi. [2.1] Prasītājs 2007.gada 24.augustā veica naudas 43 000 Ls pārskaitījumu uz /pers. C/ norēķinu kontu Nr./konta numurs/ AS „DnB NORD Banka”, uzskatīdams, ka tādā veidā tiek atdots aizdevums atbildētāja sievai /pers. F/.
Ar likumīgā spēkā stājušos Liepājas tiesas 2008.gada 27.oktobra spriedumu lietā Nr.C20204308 apmierināta /pers. F/ prasība pret /pers. B/ par parāda un līgumsoda piedziņu. Tiesa atzinusi, ka 2007.gada 24.augustā /pers. B/ veiktais 43 000 Ls pārskaitījums /pers. C/ nav uzskatāms par aizdevuma atdošanu /pers. F/.
Tādējādi no atbildētāja prasītāja labā piedzenama nepamatoti saņemtā nauda 43 000 Ls. [2.2] Tāpat no atbildētāja prasītāja labā piedzenami likumiskie procenti 15 239,67 Ls par svešas naudas lietošanu, kas aprēķināti uz 2013.gada 19.jūliju.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1759.panta 2.punktu, 1765.panta pirmo daļu, 2389. un 2391.pantu. [3] /pers. C/ 2012.gada 27.janvārī cēlis pretprasību pret /pers. B/ par tādu zaudējumu piedziņu, kas nodarīti, pārkāpjot pilnvarojuma robežas.
Pretprasība pamatota ar Civillikuma 2295., 2300., 2302., 2304. un 2305.pantu. [4] Ar Liepājas tiesas 2013.gada 7.augusta spriedumu prasība noraidīta, bet pretprasība apmierināta daļēji: no prasītāja atbildētāja labā piedzīti 54 298,88 Ls, valsts nodeva 832,99 Ls un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 Ls, bet pretprasība daļā par 31 176,90 Ls piedziņu noraidīta, no prasītāja valsts ienākumos piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,40 Ls, prasītājam atmaksāta kancelejas nodeva 9 Ls. [5] Pirmās instances tiesas spriedums pretprasības noraidītajā daļā apelācijas kārtībā netika pārsūdzēts, tādēļ atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta otrajai daļai tas minētajā daļā stājies likumīgā spēkā. [6] Izskatījusi lietu sakarā ar prasītāja apelācijas sūdzību prasības noraidītajā un pretprasības apmierinātajā daļā, Kurzemes apgabaltiesas Civillietu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:36 Anonīms sistēmas lietotājs tiesas kolēģija 2013.gada 26.novembrī nosprieda prasību noraidīt, bet pretprasību apmierināt, piedzīt no prasītāja atbildētāja labā 54 298,88 Ls, valsts nodevu 832,99 Ls un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 Ls, valsts ienākumos - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 22,97 Ls. [7] Ar Augstākās tiesas 2016.gada 19.oktobra spriedumu atcelts Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 26.novembra spriedums un lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. [8] Izskatījusi lietu no jauna, Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017.gada 16.oktobrī nosprieda gan prasību, gan pretprasību noraidīt, no /pers. B/ un /pers. C/ valsts ienākumos piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 16,97 EUR no katra.
Par minēto spriedumu prasības noraidītajā daļā kasācijas sūdzību iesniedzis /pers. B/, bet par spriedumu daļā, ar kuru noraidīta pretprasība, kasācijas sūdzību iesniedzis /pers. C/. [9] Ar Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas rīcības sēdes 2018.gada 23.jūlija lēmumu ierosināta kasācijas tiesvedība sakarā ar prasītāja /pers. B/ kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 16.oktobra spriedumu prasības noraidītajā daļā un par tiesas izdevumu piedziņu no viņa. Savukārt atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar atbildētāja /pers. C/ kasācijas sūdzību par minēto spriedumu daļā, ar kuru noraidīta pretprasība. Līdz ar to spriedums pretprasības noraidītajā daļā stājies likumīgā spēkā. [10] Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 16.oktobra spriedums daļā, kurā ierosināta kasācijas tiesvedība pamatots ar šādiem argumentiem.
Prasītājs nav pierādījis, ka viņa nauda ieskaitīta atbildētāja norēķinu kontā bez tiesiska pamata, jo prasītājs pats norādījis maksājuma mērķi „aizdevuma atgriešana”. Līdz ar to iztrūkst atprasījuma kvalificējošā pazīme, proti, izpildījuma devējs /pers. B/ izpildījuma izdarīšanas brīdī zinājis, ka izpildījumam - naudas iemaksai atbildētāja kontā - nav tiesiska pamata. [11] /pers. B/ iesniegtajā kasācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti. [11.1] Tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, jo nav izskatījusi lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību daļā par 43 000 Ls un likumisko procentu piedziņu.
Spriedums ir pretrunīgs, jo tiesa atzinusi par pierādītu, ka prasītājs nav parādā atbildētājam, taču tajā pašā laikā tālāk secinājusi, ka pats prasītājs ir norādījis maksājuma mērķi – „aizdevuma atgriešana”. Nav saprotams, kādu aizdevumu prasītājs atdeva /pers. C/, ja nebija viņam parādā. Prasītājam ir parādsaistības pret /pers. F/. [11.2] Tiesa nepamatoti atstājusi bez ievērības prasītāja iesniegtos pierādījumus – 2008.gada 22.decembra darījuma konta līgumu un 2009.gada 26.janvārī izdarītos grozījumus šajā līgumā, no kuriem izriet, ka aizdevuma atdošanai /pers. F/ paredzētā naudas summa jāpārskaita uz viņas laulātā /pers.
C/ norēķinu kontu.
Izpildot vienošanos ar atbildētāja laulāto par aizdevuma atdošanu, prasītājs 2007.gada 24.augustā pārskaitīja 43 000 Ls uz /pers. C/ norēķinu kontu. Tomēr minētā naudas summa netika ieskaitīta parāda, kas /pers. B/ bija jāatdod /pers. F/, samaksai, tā dēļ atbildētāja norēķinu kontā prasības summa atrodas bez tiesiska pamata.
Tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 8., 9., 92., 94., 95., 97., 189, 190.pantu, kā arī nepareizi piemērojusi Civillikuma 1838.pantu. [12] Paskaidrojumus sakarā ar /pers. B/ kasācijas sūdzību iesniedzis /pers. C/, pauzdams viedokli, ka sūdzība kā nepamatota ir noraidāma.
Motīvu daļa [13] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473.panta pirmajā daļā, Senāts atzīst, ka spriedums atceļams prasības noraidītajā daļā, kā arī daļā par tiesas izdevumu piedziņu no prasītāja. [14] Tiesai, kā tas izriet no Civilprocesa likuma 8., 97.panta un 193.panta piektās daļas noteikumiem, ir pienākums pamatot spriedumu, sniedzot izvērstu un nepārprotamu juridisko argumentāciju, kurā atspoguļots konkrētā strīda atrisināšanai piemērojamo materiālo tiesību normu izvēles process, sākot ar lietā būtisku faktisko apstākļu noskaidrošanu, kas balstīta uz pierādījumu objektīvu novērtējumu to kopumā, un beidzot ar loģiskā secībā izdarīta gala slēdziena formulēšanu.
Šajā ziņā Senāts pievienojas juridiskajā literatūrā paustajam viedoklim, ka: „[..] svarīgi, lai nolēmuma motīvu daļā ietvertā informācija, arī argumentu un pretargumentu vērtējums, viena vai otra argumenta noraidīšanas iemesli un izvērtēšanas kritēriji, pēc iespējas pilnīgāk un saprotamāk atspoguļotu tiesneša domu gaitu. Pilnīgs tiesneša domu gaitas izklāsts ikvienam nodrošina iespēju saskatīt lēmuma iemeslus un novērtēt risinājuma objektivitāti un pareizību” (sk. Gaidele I. Nolēmumu argumentācija: teorija un prakse. Likums un tiesības. 2002, 4.sēj., Nr.36, 241.lpp.).
Tātad, tiesai izšķirot ikvienu strīdu, vispusīgi jāizvērtē, vai pušu norādītie apstākļi, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, guvuši apstiprinājumu, un kādas juridiskās sekas piemērojamās materiālo tiesību normas sastāvs saista ar lietas iztiesāšanas gaitā noskaidrotiem faktiem. [15] Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa nav izpildījusi iepriekš minētajās tiesību normās noteikto uzdevumu, un tāpēc piekrīt kasācijas sūdzības iesniedzēja argumentiem, kuros norādīts uz procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, kas varēja novest pie kļūdām materiālo tiesību normu piemērošanā un pie lietas nepareizas izspriešanas. [15.1] Prasījumu par 43 000 Ls piedziņu /pers. B/ saistījis ar apstākli, ka atbildētājs bez tiesiska pamata no prasītāja ieguvis pēdējam piederošos naudas līdzekļus, tādējādi noticis atbildētāja mantas neattaisnots pieaugums uz prasītāja rēķina. [15.2] Prasījumi no netaisnas iedzīvošanās reglamentēti Civillikuma Saistību tiesību daļas deviņpadsmitās nodaļas piektajā apakšnodaļā (2369.2392.pants).
Tiesību doktrīnā, atklājot minētajā nodaļā ietverto normu saturu, atzīts: „Prasījumi no netaisnas iedzīvošanās dod prasītājam tiesību atprasīt no atbildētāja to, ko atbildētājs bez tiesiska pamata ir ieguvis no kreditora mantas vai uz kreditora rēķina. Šiem prasījumiem ir jānovērš tāda atbildētāja mantas palielināšanās, kuru tiesību normas atzīst par neattaisnotu. [..] 2369.-2392.panta noteikumu mērķis ir panākt taisnīgu izlīdzinājumu starp prasītāju un atbildētāju. Pirmkārt, tiek novērsts atbildētāja mantas neattaisnots pieaugums, otrkārt, parādniekam tiek atdots tas, kas sakarā ar iedzīvošanos atrodas atbildētāja mantā” (sk. Balodis K. Grām.: Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000, 648.lpp.).
Senāts, pievienojoties šīm atziņām, secina, ka Civillikuma 2369. - 2392.pantā izdalītos netaisnas iedzīvošanās vairākus veidus apvieno viens 178.105.228.254 19.06.2026. 16:36 Anonīms sistēmas lietotājs pamats – netaisna iedzīvošanās uz cita rēķina, t.i., kāda labuma nepamatota iegūšana. Šāda regulējuma mērķis ir novērst iespēju negodīgiem civiltiesisko attiecību subjektiem bez pamata iedzīvoties uz citu rēķina, līdz ar to panākot taisnīgu izlīdzinājumu starp prasītāju un atbildētāju.
Civillikuma 2389.pantā noteikts: „ Ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt.
Attiecībā uz šādu atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša sākuma, jeb vai pamats, kas agrāk ir bijis, vēlāk atkritis.”
Kasācijas instances tiesa, iztulkojot Civillikuma 2389.panta normu, kurā regulēts atprasījums jebkāda pamata trūkuma dēļ (condictio sine causa), vairākkārt uzsvērusi, ka tā piemērojama, ja izpildījums izdarīts uz spēkā neesoša darījuma pamata vai vispār bez jebkādas izpildījuma devēja un izpildījuma saņēmēja vienošanās par tiesisko attiecību nodibināšanu, kā arī, ja atprasījuma priekšmets ir nonācis atbildētāja mantā nevis ar prasītāja dotu izpildījumu, bet citādā veidā, respektīvi, situācijā, kad nepastāv tiesisks pamats, kas atbildētājam radītu tiesību iegūt un paturēt viņa mantā nonākušu lietu (sal. Senāta 2005.gada 20.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-246/2005 (C06027103), 2007.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-66/2007 (C11063805), Augstākās tiesas 2013.gada 5.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKC-121/2013 (C28323610) 6.punktu, 2016.gada 29.novembra sprieduma lietā Nr.SKC-245/2016 (C28300413) 7.punktu).
Tādējādi Civillikuma 2389.panta regulējums aptver dažādus, turklāt atšķirīgus dzīves gadījumus jeb situācijas, kad prasītājs, pierādot atprasāmā priekšmeta sākotnējo atrašanos viņa mantā un to, ka šis priekšmets atbildētāja mantā nonācis bez tiesiska pamata, var izlietot atprasījuma tiesību un panākt netaisnības – atbildētāja iedzīvošanās uz prasītāja rēķina – novēršanu. [15.3] Pārbaudāmajā spriedumā ietvertie apgalvojumi (citādi tie pienācīga juridiskā pamatojuma neesības dēļ, kā atzīst Senāts, nevar tikt traktēti) liecina, ka prasība noraidīta, apgabaltiesai būtiski pārkāpjot pierādījumu novērtēšanas pamatprincipus, kas liedza tai gūt objektīvai realitātei atbilstošu priekšstatu par izšķiramā strīda faktiskajiem apstākļiem, un izdarot pretrunīgus – viens otru izslēdzošus – secinājumus. [15.3.1] Tiesību doktrīnā, raksturojot pierādījumu izvērtēšanas procesu, pausts viedoklis, kuram Senāts pievienojas, ka: „[..] lai noskaidrotu lietas patiesos apstākļus, fakti ir jāvērtē to kopumā nevis izolēti. Atsevišķu faktu atlase un to kļūdaina interpretācija neļauj atklāt patiesību. Atsevišķi fakti, izrauti no kopsakarības, zaudē pierādījuma spēku (sk. Līcis A, Prasības, tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga:
Tiesu namu aģentūra, 2003, 80.-83.lpp.).
Ievērojot minēto, secināms, ka tiesai pušu iesniegtie pierādījumi jāvērtē to kopumā nevis izolēti, jāiedziļinās katra pierādījuma būtībā, salīdzinot to ar citiem, un gadījumā, ja konstatētas pretrunas, jānorāda pamatojums, kādēļ vienam pierādījumam dota priekšroka.
Tiesa nav tiesīga izvēlēties, kurus pierādījumus vērtēt un kurus atstāt bez ievērības. Respektīvi, ja pierādījumi iesniegti un tiesa tos pieņēmusi, tad tiesai obligāti jāpārbauda visi pierādījumi (Civilprocesa likuma 183.panta pirmā daļa) un jādod tiem juridisks vērtējums.
Atzīstot, ka /pers. B/ nav pierādījis savas naudas 43 000 Ls pārskaitījuma atbildētāja norēķinu kontā tiesiskā pamata neesību, apgabaltiesa atsaukusies vienīgi un maksājuma uzdevumā paša prasītāja norādīto pārskaitījuma mērķi – „aizdevuma atgriešana”. Taču lietā esošie citi pierādījumi, kuri, prasītājprāt, apstiprina prasības pamata faktus, proti, ka no aizdevuma līguma izrietošās saistības viņam pastāvēja pret /pers. F/, nevis atbildētāju, ko pēdējais neapstrīdēja, ka viņam kā aizņēmējam bija vienošanās ar kreditori /pers. F/ par aizņēmuma (parāda) atdošanu, naudu ieskaitot viņas laulātā /pers. C/ norēķinu kontā (sk. lietas 2.sēj., 97.-99.lp., 3.sēj., 66-67.lp.) spriedumā nav pat pieminēti, nemaz nerunājot par to juridisko novērtējumu.
Tāpat jākonstatē, ka Civillietu tiesas kolēģija nav minējusi nevienu argumentu, kas ļautu saprast, kāpēc prasītāja pieteiktie pierādījumi atstāti bez vērtējuma un kāpēc noteicoša nozīme piešķirta tieši maksājuma uzdevumā atspoguļotajam 43 000 Ls pārskaitījuma mērķim, turklāt situācijā, kad atbildētājs, iebilstot pret prasību, nenorāda, uz kādām no starp pusēm noslēgta aizdevuma līguma izrietošām tiesiskām attiecībām, gluži otrādi, atbilstoši /pers. C/ uzturētajai pozīcijai prasības summu skaidrā naudā sava personīgā konta papildināšanas nolūkā viņš iedevis prasītājam kā pilnvarniekam.
To ievērojot, apgabaltiesas apgalvojums, ka prasītāja dotajam izpildījumam bijis tiesisks pamats, Senāts vērtē kā pierādījumu vispusīgā un objektīvā izvērtējumā nebalstītu pieņēmumu, ar kuru pamatot spriedumu nav pieļaujams. [15.3.2.] Spriedumā izdarīto slēdzienu pretrunīgums, Senāta ieskatā, izpaužas šādi: apelācijas instances tiesa, no vienas puses, konstatējusi, ka /pers. B/, savu naudu pārskaitīdams un atbildētāja kontu, atdevis aizdevumu, kas bijis izpildījuma tiesiskais pamats, bet, no otras puses, noraidot pretprasību, atzinusi, ka prasītājs, vairākos maksājumos veikdams skaidras naudas kopsummā 106 065 Ls ieskaitīšanu atbildētāja kontā, devis /pers. C/ kā pilnvarotājam pilnīgu atskaiti jeb norēķinu par uzdevuma izpildei izlietotajiem naudas līdzekļiem un līdz ar to nav parādā atbildētājam 54 298,88 Ls, kurus pēdējais pretprasībā bija lūdzis piedzīt no /pers. B/.
Ja atbildētāja mantā ieplūdušo naudas līdzekļu kopsumma pārsniedz to summu, kuru prasītājs, kā nodibināts spriedumā, iztērējis pilnvarotāja interesēs, nepārsniedzot pilnvarojuma ietvarus, tad apgabaltiesai vajadzēja argumentēt, uz kāda tiesiska pamata /pers. C/ radušās tiesības paturēt savā mantā nonākušo un /pers. B/ atprasāmo priekšmetu, kas nav izdarīts. [15.3.3] Par pienācīgi veiktu strīda apstākļu juridisko kvalifikāciju katrā ziņā nevar uzskatīt spriedumā deklaratīvā formā izteikto frāzi: „[..] iztrūkst atprasījuma kvalificējošā pazīme, proti, ka izpildījuma devējs [..] izpildījuma brīdī zinājis, ka izpildījumam, t.i., naudas iemaksai atbildētāja kontā nav tiesiska pamata, jo, pirmkārt, apgabaltiesa nav noskaidrojusi šādas izpratnes par Civillikuma 2389.panta piemērošanas jomu iemeslus, otrkārt, minētais apgalvojums neatbilst šajā pantā norādītajām tiesiskā sastāva pazīmēm, kas analizētas šā sprieduma 15.2.punktā. [16] Iepriekš izklāstīto apsvērumu kopums ļauj secināt, ka apelācijas instances tiesas spriedumu prasības noraidītajā daļā nevar atzīt par tiesisku, kas ir pamats kasācijas sūdzības apmierināšanai.
Tā kā jautājuma par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu izlemšana ir pakārtota lietas iznākumam, pārsūdzētais spriedums atceļams arī daļā par 16,97 EUR piedziņu no prasītāja valsts ienākumos.
Atceļot spriedumu prasības noraidītajā daļā, prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 458.panta otro daļu atmaksājama drošības nauda.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Senāts nosprieda:
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 16.oktobra spriedumu atcelt prasības noraidītajā daļā un daļā par tiesas izdevumu piedziņu no /pers. B/, nododot lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Atmaksāt /pers. B/ drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).
178.105.228.254 19.06.2026. 16:36 Anonīms sistēmas lietotājs Spriedums nav pārsūdzams.
Senatore Senatore Senators M.Zāģere I.Lauka V.Maksimovs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:36 Anonīms sistēmas lietotājs