Augstākās tiesas Senāts – Civillietas

ECLI:LV:AT:2019:0830.C24191715.4.S Lietas Nr. C24191715, SKC-205/2019 Civillietu departaments Latvijas Republikas Senāts SPRIEDUMS Rīgā 2019. gada 30. augustā Senāts šādā sastāvā: senatore referente Marika Senkāne, senatore Anda Briede, senatore Ļubova Kušnire rakstveida procesā izskatīja Luminor Bank AS kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 20. decembra spriedumu civillietā Luminor Bank AS prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa [1] Nordea Bank AB 2015. gada 6. novembrī cēla tiesā prasību pret /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1652., 1683., 1716., 1717., 1720., 1724., 1765., 1811., 1934., 1943., 1946. pantu, lūgts solidāri piedzīt no atbildētājiem 139 279,78 EUR un noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildes dienai saņemt likumiskos 6 % gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem. [1.1] Starp prasītāju un atbildētājiem 2007. gada 20. septembrī noslēgts aizdevuma (kredīta) līgums Nr. /numurs/ par 131 700 EUR aizdevumu.

2008. gada 9. janvārī, 2009. gada 10. jūnijā, 2009. gada 14. oktobrī, 2010. gada 12. jūlijā, 2011. gada 26. janvārī un 2011. gada 15. septembrī noslēgti aizdevuma līguma grozījumi. [1.2] Kopš 2011. gada 17. oktobra atbildētāji kavē maksājumus, līdz ar to prasītāja 2012. gada 18. jūnijā rakstiski pieprasīja samaksāt parādu līdz 2012. gada 18. jūlijam, ko atbildētāji neizdarīja.

Prasības celšanas brīdī atbildētāju parāds ir 139 279,78 EUR, kas sastāv no pamatsummas 134 447,63 EUR, procentiem par laiku no 2011. gada 17. oktobra līdz 2012. gada 19. jūlijam 3325,39 EUR un nokavējuma līgumsoda par laiku no 2011. gada 15. novembra līdz 2012. gada 19. jūlijam 1506,76 EUR. [1.3] Pamatojoties uz 2007. gada 20. septembrī starp prasītāju un /pers. C/ noslēgto hipotēkas līgumu un tā grozījumiem, Nordea Bank AB prasījumu nodrošināšanai zemesgrāmatā uz atbildētājai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem nostiprinātas hipotēkas. Minētie īpašumi pārdoti izsolēs sakarā ar trešo personu prasījumiem pret /pers. C/. [2] Ar Ogres rajona tiesas 2017. gada 14. februāra spriedumu prasība noraidīta. [3] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 11. decembra protokollēmumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 77. pantu, prasītāja Nordea Bank AB Latvijas filiāle aizstāta ar Luminor Bank AS. [4] Izskatījusi lietu sakarā ar Luminor Bank AS iesniegto apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017. gada 20. decembrī nospriedusi prasību noraidīt.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem. [4.1] Pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un atbilstoši Civilprocesa likuma 432. panta piektajai daļai Civillietu tiesas kolēģija pievienojusies šā sprieduma motivācijai. [4.2] Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka pušu tiesiskajām attiecībām saistībā ar noilgumu piemērojams Komerclikuma 406. pants. [4.3] Prasība par parāda piedziņu celta 2015. gada 6. novembrī. Lietā nav strīda, ka prasītājs 2012. gada 19. jūnijā nosūtīja atbildētājiem uz deklarēto dzīvesvietas adresi un uz nekustamā īpašuma adresi 2012. gada 18. jūnija vēstuli „Par visa aizdevuma atmaksu”, lūdzot samaksāt parādu līdz 2012. gada 18. jūlijam un brīdinot, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā atbildētājiem būs jāatmaksā viss neatmaksātais aizdevums. Atbildētāji neapstrīd, ka vēstuli saņēmuši, ko apliecina arī pievienotie pasta ziņojumi. [4.4] Prasītājas pārstāves paskaidrojumus par noilguma pārtraukumu 2013. gada februārī neapstiprina pretējā puse, tāpēc nav pamata atzīt tos par pierādījumiem atbilstoši Civilprocesa likuma 104. panta pirmajai daļai. Pierādījumi atbildētāja paskaidrojumiem par pušu savstarpējām pārrunām 2013. gada februārī nav iesniegti.

Apelācijas sūdzībai pievienotais vērtējums un tā pielikumi nepierāda, ka noilgums tika pārtraukts, jo vērtējuma pielikumus /pers. C/ parakstīja 2012. gada 13. augustā, kas atbilst atbildētājas pārstāves paskaidrojumiem, ka pārrunas par parāda atmaksu ilgušas tikai līdz 2012. gada septembrim.

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka trīs gadu periodā pirms prasības celšanas nav notikušas nekādas darbības, kas atbilstoši Civillikuma 1902.-1906. pantam pārtrauktu Komerclikuma 406. pantā paredzēto noilgumu. [4.5] Apelācijas sūdzības arguments, ka konkrētajā gadījumā saistība nav noilgusi, jo ir konstatējami Civillikuma 1907. pantā noteiktie apstākļi, vērtējams kā kļūdaina tiesību normu un faktisko apstākļu interpretācija.

Saskaņā ar Civillikuma 1907. pantu noilgumam nav pakļautas zemesgrāmatās ierakstītas saistību tiesības. Tas nozīmē, ka zemesgrāmatā var ierakstīt arī saistību tiesības, piemēram, nekustamā īpašuma nomu, un šādi nostiprinātas saistību tiesības nevar izbeigties noilguma dēļ.

Taču, kā tas redzams no lietas materiāliem, atbildētājai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, pamatojoties uz 2007. gada 20. septembra 178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs aizdevuma līgumu un 2007. gada 20. septembra hipotēkas līgumu, zemesgrāmatu nodalījumā ierakstītas hipotēkas. Judikatūrā nostiprināts, ka hipotēka ir ķīlas veids, kad ķīlas priekšmets paliek ķīlas devēja valdījumā. Tādējādi zemesgrāmatā ir ierakstīta ķīlas tiesība, ko reglamentē Civillikuma trešās daļas „Lietu tiesības” sestās nodaļas normas.

Atšķirībā no saistību tiesībām, kam raksturīgas tiesiskās attiecības starp tiesību subjektiem, starp tiesību subjektu un tam piederošo lietu tiesiskās attiecības nepastāv. Lietu tiesībām kā subjektīvajām tiesībām ir pārsvarā virskundzības raksturs, jo tās piešķir personai (tiesību subjektam) tiešu tiesisku varu pār lietu. Saistību tiesības atšķirībā no lietu tiesībām nenodrošina tiesību subjektam (kreditoram) tiesisku varu pār lietu, bet gan piešķir prasījuma tiesības pret citu subjektu (parādnieku).

Tā kā prasītāja nav pierādījusi, ka noilguma termiņa tecējums līdz prasības celšanai 2015. gada 6. novembrī ir bijis pārtraukts, viņas prasība ir noraidāma. [5] Par apelācijas instances tiesas spriedumu Luminor Bank AS iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā lūgusi spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai.

Kasācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem. [5.1] Pirms lietas izskatīšanas apelācijas instances tiesā prasītāja konstatēja, ka arī pēc 2012. gada 19. jūlija naudas līdzekļi no /pers. C/ kontiem tika novirzīti aizdevuma līguma saistību segšanai, tāpēc prasītāja 2017. gada 27. novembrī nosūtīja apelācijas instances tiesai jaunā redakcijā izteiktu apelācijas sūdzību, kas uzskatāma par apelācijas sūdzības grozījumiem. Sūdzībai tika pievienoti jauni pierādījumi – konta izdrukas, starp prasītāju un /pers. C/ 2006. gada 9. maijā noslēgto līgumu par norēķinu konta atvēršanu un apkalpošanu kopijas un detalizēts parādsaistību aprēķins.

Apelācijas instances tiesa 2017. gada 11. decembra tiesas sēdē atteicās pieņemt prasītājas iesniegtos pierādījumus, tādējādi pārkāpjot prasītāja Satversmes 92. pantā garantētās tiesības uz aizskarto tiesību un interešu aizsardzību taisnīgā tiesā.

Sprieduma motīvu daļā nav norādīti apsvērumi, kādēļ lietā svarīgi pierādījumi, kuri apstiprina, ka lietā nav iestājies prasības noilgums, nav vērtēti.

No pierādījumiem redzams, ka vēl 2012. gada 5. decembrī no /pers. C/ kontiem aizdevuma līguma saistību dzēšanai tika debetēti naudas līdzekļi, bet prasība celta 2015. gada 6. novembrī. [5.2] Apelācijas instances tiesas 2017. gada 11. decembra tiesas sēdē, lemjot jautājumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, netika ievērotas procesuālās tiesību normas. Tiesa aizstāja sākotnējo prasītāju Nordea Bank AB ar tās tiesību pārņēmēju Luminor Bank AS un uzsāka lietas izskatīšanu pēc būtības, lai gan saskaņā ar Civilprocesa likuma 77. panta otro prim daļu par šo tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa lūdza visiem lietas dalībniekiem apstiprināt, ka tie neizmantos minētās pārsūdzības tiesības, tādējādi kļūdaini uzskatot, ka šāds apliecinājums ļauj pāriet pie lietas izskatīšanas pēc būtības. [6] Paskaidrojumos sakarā ar Luminor Bank AS kasācijas sūdzību /pers. D/ un /pers. C/ norādījuši, ka tā nav pamatota.

Motīvu daļa [7] Pārbaudījis lietā esošā sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473. panta pirmajā daļā, Senāts atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 20. decembra spriedums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. [8] Kā norādīts tiesību doktrīnā, noilguma institūts civiltiesībās veidots ar mērķi novērst nenoteiktību mantiskajās attiecībās, radīt skaidrību tad, ja kāda persona ilgstoši neīsteno tiesības vai neprasa novērst iespējamo strīdu par tām (sk. Torgāns K. Saistību tiesības. Otrais papildinātais izdevums.

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 236.lpp.).

Civiltiesībās noilguma institūta galvenais mērķis ir juridiskās aizsardzības piešķiršana prezumējamai parādnieka paļāvībai par to, ka ļoti senas saistības vairs nebūs jāizpilda, kā arī vairs nebūs jāsaglabā pierādījumi jebkādām citām ierunām pret šādām (senām) saistībām. Valsts publiskā interese nodrošināt paredzamību un stabilitāti pušu mantiskajās attiecībās noilguma gadījumā ir aprobežota ar noilgumu kā juridiska instrumenta (ierunas) piešķiršanu atbildētājam aizstāvībai pret prasību (sk. Grīvnieks E. Civiltiesiskais noilgums. Jurista Vārds, 13.09.2016., Nr. 37 (940), 27.-31.lpp.).

Līdz ar to nav nekāda pamata runāt par noilgumu situācijā, kad kreditors, īstenojot savas tiesības, veic jebkādas darbības parāda atgūšanai. [9] Civillikuma 1905. pants paredz, ka atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.

Noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību (Civillikuma 1906. pants).

Kā norādīts tiesību doktrīnā, Civillikumā ir noteikti trīs noilguma pārtraukšanas pamati: 1) prasības celšana, 2) atgādinājums parādniekam, 3) parāda atzīšana (sk. K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 283.lpp.).

Tādējādi noilguma pārtraukšanas pamatā ir vai nu uz parāda atmaksas īstenošanu vērsta kreditora iniciatīva, kas parādniekam skaidri norāda uz to, ka kreditors pret savu tiesību īstenošanu nav vienaldzīgs, vai savas saistības nepārprotama atzīšana no parādnieka puses. [10] Prasības noraidīšanu tiesa pamatojusi ar argumentu, ka prasītāja nav pierādījusi noilguma termiņa tecējuma pārtraukšanu. Tajā pat laikā pierādījumi, kas šo faktu varētu apstiprināt, lietā palikuši bez vērtējuma. [10.1] Civilprocesa likuma 189. panta trešā daļa un 190. pants noteic, ka tiesas spriedumam ir jābūt likumīgam un pamatotam. Tas nozīmē, ka tiesas spriešanas pamatuzdevumu – atrast taisnīgāko un lietderīgāko strīda risinājumu – nevar atzīt par izpildītu tad, ja spriedumā izdarītie secinājumi netiek balstīti uz apstākļu, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, vispusīgu pārbaudi un pušu iesniegto pierādījumu juridisko novērtējumu (sk. Augstākās tiesas 2017. gada 17. februāra sprieduma lietā SKC-67/2017 (C28403009) 6. punktu). [10.2] Senāts atzīst, ka, atsakoties vērtēt apelācijas instancē prasītāja iesniegtos pierādījumus, tiesa pieļāvusi minēto procesuālo tiesību normu pārkāpumu.

Kā redzams no lietas materiāliem, 2017. gada 1. decembrī lietai pievienoti prasītāja pārstāvja iesniegtie dokumenti, tajā skaitā 2017. gada 21. novembra no Aizdevuma līguma Nr. /numurs/ izrietošo parādsaistību izvērsts aprēķins, kurā atspoguļoti no /pers. C/ konta veiktie maksājumi kredītsaistību izpildei pēc 2007. gada 20. septembra aizdevuma (kredīta) līguma laikā no 2007. gada novembra līdz 2012. gada decembrim (sk. lietas 1. sēj., 246.-251. lpp.).

Tiesa nav tiesīga izvēlēties, kurus pierādījumus vērtēt un kurus atstāt bez vērtēšanas. Ja pierādījumi iesniegti un tiesa tos pieņēmusi, tad tiesai obligāti jāpārbauda visi pieteiktie pierādījumi un jādod tiem vērtējums (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 350.lpp.).

Tas nozīmē, ka, pievienojot lietas dalībnieka iesniegtu pierādījumu lietas materiāliem, tas uzskatāms par pieņemtu un vērtējams atbilstoši likuma 178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs prasībām.

Turklāt, ņemot vērā šī sprieduma 9. punktā norādīto, pierādījumiem par /pers. C/ veiktajiem kredītmaksājumiem ir izšķiroši svarīga nozīme apstākļu konstatēšanai par noilguma iestāšanos izskatāmajā prasībā. [10.3] Lietas materiāliem ir pievienoti pierādījumi arī tam, ka 2013. gada 17. jūlijā un 5. augustā zvērināts tiesu izpildītājs Ginters Hmeļevskis rīkojis /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu izsoles, kuru rezultātā kredītsaistību izpildes nodrošināšanai prasītājam ieķīlātie nekustamie īpašumi nonākuši SIA „Promano Lat” īpašumā (sk. lietas 1. sēj., 71.-107.lpp.).

Apstākļos, kad pastāv strīds par to, vai laikā no 2012. gada septembra līdz prasības celšanai 2015. gada 6. novembrī prasītāja kā kreditore ir tiesiskā ceļā iniciējusi savu tiesību uz kredīta atmaksu realizāciju, tiesas pienākums bija pārbaudīt, vai izsoles procesā Luminor Bank AS ir pieteikusi savu kreditora pretenziju, kā arī vērtēt šādu bankas rīcību Civillikuma 1906. panta aspektā. [11] Ņemot vērā norādītos argumentus, ir pamats atzīt, ka konstatētie materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumi varēja novest pie faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu secinājumu izdarīšanas spriedumā, kas ir pamats sprieduma atcelšanai un lietas nodošanai jaunai izskatīšanai pēc būtības. [12] Tā kā spriedums tiek atcelts, prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 458. panta otro daļu atmaksājama drošības nauda 300 EUR.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 2. punktu, Senāts nosprieda Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 20. decembra spriedumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai.

Atmaksāt Luminor Bank AS drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore M. Senkāne Senatore A. Briede Senatore Ļ. Kušnire 178.105.228.254 19.06.2026. 16:39 Anonīms sistēmas lietotājs