Kurzemes apgabaltiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. CA-0100-19/4 ECLI:LV:KUAT:2019:0404.C69240118.5.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Liepājā 2019.gada 4.aprīlī Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses A.Klaiše, L.Kraule un R.Vīva izskatīja rakstveida procesā /pers. C/ apelācijas sūdzību par Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 17.decembra spriedumu vienkāršotās procedūras lietā SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs” prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa [1] 2018.gada 6.jūnijā prasītāja SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (turpmāk - prasītāja) iesniegusi tiesā vienkāršotas procedūras prasību pret atbildētāju /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs), lūdzot piedzīt no atbildētāja parādu 190,66 EUR par periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2018.gada 31.maijam, valsts nodevu 70 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, un atzīt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota uz Dzīvokļa īpašuma likuma 2., 3., 10., 13., 16.pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1013) un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. [2 ] Ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 17.decembra spriedumu prasība pilnībā apmierināta, piedzenot no atbildētāja prasītājas labā 190,66 EUR, tiesāšanās izdevumus 73,30 EUR, atzīstot prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no 190,66 EUR par laiku līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot kapitāla lielumu. [2.1] Tiesa konstatējusi, ka atbildētājs kopš 2011.gada 31.decembra ir dzīvokļa īpašuma Nr.8 un kopīpašuma domājamās daļas (13/1000) no daudzdzīvokļu mājas un zemes /adrese/ īpašnieks.

Mājas apsaimniekošanu veic prasītāja, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku biedrības /Nosaukums A/ un prasītājas 2010.gada 3.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu (līdz 2016.gada 31.oktobrim) un starp dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem un prasītāju noslēgto 2016.gada 31.oktobra Pārvaldīšanas līgumu.

Prasītāja un atbildētājs 2012.gada 31.augustā noslēguši Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un uzturēšanas līgumu.

Saskaņā ar minētajiem līgumiem, ja dzīvoklī uzstādīti norēķina uzskaites mēraparāti, par rādījumiem jāpaziņo apsaimniekotājam līdz katra mēneša 30.datumam dzīvokļa īpašniekam, bet, ja izveidojas starpība starp individuālo mēraparātu (ūdens u.c.) rādījumu summu un ēkas kopējo mēraparātu rādījumiem, starpība sadalāma proporcionāli uz dzīvokļiem, kas skaitītāju rādījumus nav paziņojuši līdz mēneša beigām, ņemot vērā dzīvoklī deklarēto cilvēku skaitu. Pārrēķins par aprēķināto summu netiek veikts.

Tā kā atbildētājs 3 mēnešus pēc kārtas nav iesniedzis prasītājai informāciju par ūdens skaitītāju rādījumiem un nav informējis par savu prombūtni no 2013.gada decembra mēneša līdz 2014.gada 20.maijam, prasītāja pamatoti aprēķinājusi maksu par ūdens patēriņu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un MK Noteikumiem Nr.1013 (19., 19. 1, 29.punkts). Laikā no 2014.gada 1.marta līdz 2018.gada 31.maijam samaksa nav veikta, un atbildētājs samaksu nav pierādījis (Civillikuma 1838.pants). [2.2] Citus pušu argumentus tiesa nav vērtējusi, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1994.gada 19.aprīļa spriedumu lietā „Van de Hurk v The Netherlands”, Nr.16034/90 un Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.10153/82, Austria. [3] Apelācijas sūdzību iesniegusi atbildētājas pilnvarotā pārstāve /pers. F/, norādot, ka tiesa pārkāpusi materiālo un procesuālo tiesību normas, nepareizi novērtējusi lietā esošos pierādījumus, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. [3.1] Tiesa pretēji Civilprocesa likuma 97.pantā noteiktajam nav pārbaudījusi lietas materiālos esošos pierādījumus, vien konstatējusi, ka no tiem redzams, ka atbildētājs laikā no 2013.gada decembra līdz 2014.gada 20.maijam nav 3 mēnešus pēc kārtas nodevis informāciju par skaitītāju rādījumiem un nav informējis par prombūtni.

Lietā ir strīds par to, vai atbildētājs nav paziņojis ūdens skaitītāja rādījumus 3 mēnešus pēc kārtas. Prasītājas uzskats, ka rādījumi nav paziņoti, ir pretrunā ar 2014.gada 3.septembra vēstuli Nr.2014/2/1-25/0408, kā arī prasītājas 2014.gada 10.maija rēķinu. Tiesa atbildētāja iesniegtos pierādījumus, tostarp 2014.gada 30.jūnija sūdzību, vispār nav vērtējusi. [3.2] Atbildētājs visus rēķinus apmaksāja pilnībā, izņemot rēķinus par aprīli un maiju, kur netika apmaksātas pozīcijas “ūdens starpība”, “uzsildīšana” par summu 156,23 EUR. Tiesa nav ņēmusi vērā atbildētāja paskaidrojumus, ka prasītājas aprēķinā ir pozīcija “līgumsods/ likumiskie procenti” un par laiku no 2014.gada 1.februāra 2018.gada 31.maijam prasītāja aprēķinājusi tos 34,90 EUR. Tiesa apmierināja prasībā norādīto summu 190,66 EUR, neizdalot atsevišķi galveno parādu un procentus, un periodu, par kādu procenti aprēķināti, tādējādi pārkāpjot Civilprocesa likuma 195.pantā noteikto. [3.3] Saskaņā ar Civillikuma 1893.pantu un Komerclikuma 406.pantu 2017.gada 4.septembrī prasītājas prasījumam iestājies 3 gadu noilgums.

Noilgums skaitāms no 2014.gada 3.septembra, kad prasītāja nosūtīja atbildētājam atbildi uz 2014.gada 30.jūnija sūdzību. Līdz 2018.gada 4.aprīlim, kad prasītāja nosūtīja atbildētājam atgādinājumu par parāda samaksu pozīcijā “ūdens starpība”, citi atgādinājumi nav saņemti.

Pastāvot iebildumam par noilgumu, tiesai bija pienākums pārbaudīt lietas materiālos esošos pierādījumus un spriedumā konstatēt, vai uz izskatāmo strīdu attiecināmas Komerclikuma normas par noilgumu. [4] Prasītāja iesniegusi rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un ka prasību un iepriekš sniegtos paskaidrojumus prasītāja uztur. No liet6as materiāliem redzams, ka atbildētājs trīs mēnešus pēc kārtas nav ziņojis ūdens patēriņa rādījumus 2013.gada decembrī, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs 2014.gada janvārī un februārī.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka prasītājas ikmēneša sagatavotajos rēķinos iekļautā pozīcija “parāds” atšķirtos no pieteikumam pievienotā Parāda atšifrējuma par laika periodu no 2013.gada 1.decembra līdz 2018.gada 30.aprīlim, kas pierāda, ka prasībai nevar būt iestājies noilgums Civillikuma 1905.panta izpratnē.

Motīvu daļa [5] Civillietu tiesu kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības argumentus un lietā iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka atbildētāja apelācijas sūdzība ir pamatota un prasība noraidāma. [6] No lietas materiāliem redzams, ka 2010.gada 3.septembrī starp prasītāju un dzīvokļu īpašnieku biedrību /Nosaukums A/ noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums (lietas 9.-16.lapa).

2016.gada 31.oktobrī starp prasītāju un mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums (lietas 17.-23.lapa).

Atbildētājam kopš 2011.gada 31.decembra pieder dzīvokļa īpašums Nr.8, /adrese/ un kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (lietas 8.lapa).

Starp prasītāju un atbildētāju 2012.gada 31.augustā noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un uzturēšanas līgums (lietas 55.58.lapa).

Augšminētā līguma 4.2.17.punkts paredz, ja dzīvoklī ir uzstādīti norēķina uzskaites mēraparāti, dzīvokļa īpašnieka pienākums ir paziņot to rādītājus pārvaldniekam līdz tekošā mēneša 30.datumam. Savukārt līguma 7.5.punktā noteikts, ja izveidojas starpība starp individuālo mēraparātu (ūdens u.c.) rādījumu summu un ēkas kopējo mēraparātu rādījumiem, starpība sadalāma proporcionāli uz dzīvokļiem, kas skaitītāju rādījumus nav paziņojuši līdz mēneša beigām, ņemot vērā dzīvoklī deklarēto cilvēku skaitu. Pārrēķins par aprēķināto summu netiek veikts.

Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 19.punktā noteikts, ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumos un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins.

Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 19.1.punktā noteikts, ka šo noteikumu 19.punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā), kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas.

No prasītājas grāmatvedības datiem redzams, ka 2014.gada martā un aprīlī atbildētājs nav nodevis aukstā un karstā ūdens skaitītāja rādījumus (lietas 87.-90.lapa).

2014.gada maijā atbildētāja dzīvoklim nodoti aukstā un karstā ūdens rādītāji. Bez tam uz 2014.gada maija mēneša atskati prasītājas grāmatvede izdarījusi atzīmi, ka atbildētāja dzīvoklim veikts pārrēķins, jo Norvik banka nebija nogādājusi pasaknīti līdz jūnija rēķina sagatavošanai (lietas 91.92.lapa).

Turklāt arī rēķinā Nr.505861054 par 2014.gada maiju par objektu /adrese/, redzams, ka aukstā un karstā ūdens skaitītāja rādījumi ir norādīti (lietas 33.lapa).

Pie šādiem apstākļiem no lietā iesniegtajiem pierādījumiem tiesas kolēģija nekonstatē, ka atbildētājs strīdus periodā trīs mēnešus pēc kārtas nebūtu iesniedzis ūdens skaitītāja rādījumus. [7] Tiesas kolēģija apelācijas sūdzību pēc būtības uzskata par pamatotu, taču norāda, ka apelatore nepamatoti uzskata, ka lietā ir iestājies Komerclikuma 406.pantā paredzētais noilgums.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.pants nosaka, ka pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.

Atbilstoši Civillikuma 2289.pantam viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs – šajā gadījumā mājas pārvaldnieks) uzņēmusies izpildīt otrai (pilnvarotājam, uzdevuma devējam – šajā gadījumā dzīvokļa īpašniekam) zināmu uzdevumu – uzturēt un apsaimniekot viņa īpašumu – dzīvojamo māju, savukārt dzīvokļa īpašnieks samaksāt par to. Atbilstoši Civillikuma 2307.panta noteikumiem doto uzdevumu pilnvarnieks pilda par pilnvarotāja (tajā skaitā atbildētāja) līdzekļiem (sk. Senāta 2015.gada 29.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-211/2015 ). Tas nozīmē, ka apsaimniekotājs nevis ir patstāvīgs subjekts, bet ir dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis, līdz ar to attiecībā uz pakalpojumiem, par kuru apmaksu lietā ir strīds, starp dzīvojamās mājas īpašniekiem un pārvaldnieku (apsaimniekotāju) pastāv pilnvarojuma tiesiskās attiecības. Atgūstot parādus, prasītājs rīkojas dzīvokļu īpašnieku vārdā kā pilnvarnieks. Minētais izriet arī no stabili izveidojušās judikatūras (skat., arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumu lietā SKC-160/2015).

Līdz ar to secināms, ka nav pamata konkrētajā gadījumā piemērot Komerclikuma 406.pantā noteikto noilguma termiņu, jo strīdā, kas izriet no pilnvarojuma līguma, noilguma termiņš saskaņā ar Civillikuma 1895.pantu ir desmit gadi.

Paskaidrojumos uz apelācijas sūdzību prasītāja norādījusi, ka ūdens patēriņa izlietojums no atbildētāja netika saņemts no 2013.gada decembra līdz 2014.gada 20.maijam.

Tiesas kolēģija šādu argumentu vērtē kritiski, jo prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja aprēķināto ūdens patēriņa starpību par laiku no 2014.gada 1.marta līdz 2018.gada 31.maijam.

Pie šādiem apstākļiem prasība ir pilnībā noraidāma. [8] Pirmās instances tiesa nepamatoti konstatējusi, ka lietā ir pierādījumi par to, ka atbildētājs trīs mēnešus pēc kārtas nav nodevis ūdens skaitītāja rādījumus un tādēļ nepamatoti prasību apmierinājusi.

Tiesas kolēģija vērš uzmanību uz to, ka apelācijas sūdzība iesniegta, norādot kā pārsūdzēto spriedumu 2019.gada 16.janvāra spriedumu, t.i. datumu, kad Kurzemes rajona tiesa sastādījusi motivētu spriedumu. Tiesas kolēģija atzīst, ka spriedums lietā pieņemts jeb pasludināts 2018.gada 17.decembrī, jo Civilprocesa likuma 22.nodaļa neparedz, izskatot lietu pirmajā instancē, pieņemt lietā divus spriedumus ar dažādiem datumiem. Tas, ka pirmās instances tiesa nepareizi norādījusi sprieduma datumu, nevar būt par pamatu, lai uzskatītu, ka spriedums lietā nav pieņemts 2018.gada 17.decembrī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 panta sesto daļu datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Tādējādi pirmās instances tiesa nepamatoti 2019.gada 16.janvāri norādījusi kā sprieduma pasludināšanas datumu. [9] Atbildētājs iesniedzot apelācijas sūdzību samaksājis valsts nodevu 70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no prasītājas par labu atbildētājam piedzenama nomaksātā valsts nodeva 70 EUR.

Rezolutīvā daļa [10] Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 8., 97., 193., 430., 432., 204. 1 , 440.12 pantu, tiesas kolēģija 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs no s pri e da :

Noraidīt SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs” prasību pret /pers. C/ par 190,66 EUR parāda piedziņu par periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2018.gada 31.maijam.

Piedzīt no SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.42103004583, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, samaksāto valsts nodevu 70 EUR (septiņdesmit euro).

Noteikt SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs” desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams.

Priekšsēdētāja A.Klaiše Tiesnese L.Kraule Tiesnese R.Vīva 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs