Kurzemes apgabaltiesa – Civillietas
Lieta Nr.C19042917 Lietas arhīva Nr. CA-0009-19/2 ECLI:LV:KUAT:2019:0424.C19042917.5.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Liepājā 2019.gada 24.aprīlī Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese J.Mauliņa un tiesneses Z.Zaiceva un L.Vēbere ar sekretāri I.Kalnenieci izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. E/ prasību pret /pers. F/ par darījuma atzīšanu par noslēgtu un īpašumu tiesību atzīšanu, sakarā ar /pers.
E/ iesniegto apelācijas sūdzību par Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 9.maija spriedumu.
Aprakstošā daļa [1] 2017.gada 25.jūlijā prasītājs /pers. E/ cēlis tiesā prasību pret atbildētāju /pers. F/, lūdzot atzīt par noslēgtu 2007.gada 12.janvārī ar /pers. F/ noslēgto pirkuma līgumu par nekustamā īpašuma /adrese/pirkumu un atzīt īpašuma tiesības uz to (lietas 4.-7.lapa). Vienlaicīgi lūgts nodrošināt prasību. [1.1] Prasība pamatota ar to, ka puses bija vienojušās par trīsistabu dzīvokļa daudzdzīvokļu mājā /adrese/pirkšanu un 2007.gada 12.janvārī atbildētājai Kuldīgā samaksāja Ls 3 100. Atbildētāja dzīvokli bija privatizējusi, bet nebija ierakstījusi zemesgrāmatā. Rakstisks pirkuma līgums starp pusēm netika noslēgts, atbildētājai aizbildinoties ar parādsaistībām. Prasītājs no 2007.gada 12.janvāra izmantoja dzīvokli, uzsāka dzīvokļa remontu un sedza visus nepieciešamos izdevumus. Kā apstiprinājumu tam, ka dzīvoklis netiks atsavināts citai personai, atbildētāja piedāvājusi tajā pašā dienā izsniegt prasītājam ģenerālpilnvaru. Kopš dzīvokļa pārdošanas atbildētāja par dzīvokli vairs nav interesējusies. Uzskata, ka uz šo brīdi īpašumu faktiski ir ieguvis arī ar ieilgumu, jo, saskaņā ar 2007.gada 12.janvārī notikušo darījumu, ir strīdus īpašuma tiesiskais valdītājs. [1.2] 2017.gada 7.jūlijā atbildētāja atsaukusi izsniegto ģenerālpilnvaru un izteikusi piedāvājumu trešajai personai – tagadējam dzīvokļa īrniekam, iegādāties no viņas strīdus dzīvokli par 5 000 EUR. 2017.gada 16.jūnijā atbildētāja reģistrējusi strīdus īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda. Atbildētāja noliedz notikušo pirkuma darījumu un atsakās slēgt rakstisku pirkuma līgumu. [1.3] Prasība pamatota uz Civillikuma 927., 998., 999., 1006., 1013., 1044., 1403., 1404., 1587., 2004.pantu. [2] Ar Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2017.gada 14.augusta lēmumu nodrošināta prasība ierakstot aizlieguma atzīmi Kuldīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Skrundas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/nekustamam īpašumam /adrese/, kadastra Nr./numurs B/, kas reģistrēts uz /pers. F/ vārda (lietas 57.-58.lapa). [3] Atbildētājas pārstāvis tiesā iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par prasību (lietas 63.-66.lapa). Norāda, ka prasību neatzīst, jo atbildētāja nekad nav vēlējusies noslēgt ar prasītāju pirkuma līgumu ar tādām pirkuma līguma būtiskām sastāvdaļām, kādas norādījis prasītājs. Atbildētāja īpašuma tiesības uz strīdus dzīvokli nostiprinājusi zemesgrāmatā uz sava vārda tikai 2017.gada 15.jūnijā, līdz ar ko 2007.gadā viņa šo dzīvokli nebija tiesīga pārdot.
Atbildētāja strīdus dzīvokli ieguvusi savā valdījumā 1994.gada 20.janvārī, nopērkot to no paju sabiedrības “Kurzeme”. No 2014.gada maksā Skrundas pilsētas domei nekustamā īpašuma nodokli un ir iesaistījusies arī dzīvojamās mājas apsaimniekošanā, 2014.gada 1.oktobrī noslēdzot Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu ar SIA “Skrundas komunālā saimniecība”, bet 2017.gada 25.augustā noslēgusi Līgumu par elektroenerģijas tirdzniecību. Kā īpašniece ir īstenojusi valdījuma tiesības pār īpašumu. Līdz ar to nav pamata secināt, ka prasītājs vismaz 10 gadus ir īstenojis strīdus dzīvokļa tiesisku valdījumu, kas būtu par pamatu īpašuma iegūšanai ar ieilgumu. Turklāt 2007.gada 12.janvārī, saņemot pilnvaru no atbildētājas, prasītājs par dzīvokļa īpašnieci atzinis atbildētāju.
Uzskata, ka prasītājs maldina tiesu, norādot, ka 2007.gada 12.janvārī saticies ar atbildētāju Kuldīgā, pilsētas laukumā, un nodevis atbildētājai 3 100 latus. Puses satikušās 2007.gada 12.janvārī Saldū, zvērinātas notāres B.Skrebas birojā, kur tikusi sagatavota un parakstīta pilnvara atbildētājas īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uz strīdus dzīvokli. Pilnvara apliecina pilnvarojuma līguma noslēgšanu, saskaņā ar kuru atbildētāja uzdevusi prasītājam un prasītājs apņēmies ierakstīt zemesgrāmatā atbildētājas īpašuma tiesības uz strīdus dzīvokli, par ko atbildētāja atļāvusi prasītājam lietot šo dzīvokli. Šajā nolūkā atbildētāja nodevusi prasītājam 1994.gada 20.janvāra vienošanos par dzīvokļa iegādi no paju sabiedrības “Kurzeme”.
Līdz pat 2017.gada jūnijam prasītājs uzņemto pienākumu nav izpildījis un nav ierakstījis strīdus dzīvokli zemesgrāmatā, kā arī nav nostiprinājis atbildētājai īpašuma tiesības uz dzīvokli. Faktiski prasītājs vairāk nekā 10 gadus bez atlīdzības lietojis atbildētājas dzīvokli un bez atbildētājas piekrišanas ielaidis tajā dzīvot īrnieku, saņemto īres maksu nenododot atbildētājai. [4] Ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 9.maija spriedumu /pers. E/ prasība noraidīta un pē c sprieduma stāšanās spēkā atcelts prasības nodrošinājums. Piedzīti no /pers. E/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,17 EUR (lietas 118.-127.lapa).
Spriedums pamatots ar šādiem motīviem. [4.1] Atbildētāja ir dzīvokļa Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, īpašniece. Prasītājs minētajā īpašumā kopš 2008.gada 11.janvāra ir deklarējis savu dzīvesvietu. 2007.gada 12.janvārī atbildētāja izsniegusi prasītājam pilnvaru, ar kuru pilnvarojusi prasītāju kārtot visus jautājumus saistībā ar atbildētājai piederošā nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, īpašuma tiesību nostiprināšanu; pārvaldīt un rīkoties ar atbildētājai piederošo 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs īpašumu pēc saviem ieskatiem, tai skaitā, pārdot nekustamo īpašumu par brīvi izvēlētu cenu brīvi izvēlētam pircējam, kā arī pašam būt šī īpašuma ieguvējam; nepieciešamības gadījumā slēgt rokasnaudas līgumu; parakstīt pirkšanas – pārdošanas līgumu un citus dokumentus, tai skaitā, nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai.
Ar Skrundas novada pašvaldības 2010.gada 30.septembra lēmumu īpašumam /aderese/, mainīta adrese uz /adrese/. [4.2] Atzīts par pierādītu, ka 2007.gada 12.janvārī pušu starpā notika vienošanās par dzīvokļa /adrese/, pirkumu, kā arī vienošanās par pirkuma maksu, ko apliecina liecinieku liecības kopsakarā ar citiem lietā nodibinātajiem apstākļiem.
2010.gada 3.februārī prasītājs iesniedzis iesniegumu Skrundas novada domei, kurā lūdzis apsekot viņa dzīvokļa stāvokli pēc ugunsgrēka. [4.3] Nav pamata atzīt pirkuma līgumu par noslēgtu ar 2007.gada 12.janvāri.
No nodalījuma noraksta redzams, ka atbildētājai īpašuma tiesības uz dzīvokli ierakstītas zemesgrāmatā 2017.gada 16.jūnijā. Pušu starpā nav strīda par to, ka 2007.gada 12.janvārī rakstveida pirkuma līgums starp pusēm, kā to prasa Civillikuma 1483.panta 3.punkts, nav noslēgts, kā arī šajā laikā atbildētāja nav bijusi ierakstīta zemesgrāmatā kā strīdus nekustamā īpašuma īpašniece.
Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” Pārejas noteikumu 3.punktu atsavināšanas līgums nevar būt par pamatu ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanai, ja nekustamais īpašums nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā un atsavināšanas līgums par dzīvokļu īpašumiem noslēgts pēc 2001.gada 1.janvāra. [4.4] 2007.gada 12.janvārī pušu starpā panāktā vienošanās par pirkuma priekšmetu un maksu faktiski uzskatāma par priekšlīgumu, jo pirkuma līgumu šajā laikā atbildētāja nevarēja slēgt, ņemot vērā, ka viņas īpašuma tiesības nebija ierakstītas zemesgrāmatā. Bez tam, šāds līgums arī neradītu prasītājam tiesības prasīt ierakstīt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz viņa vārda.
Faktiski prasītājs zināja, ka īpašuma tiesības uz dzīvokli varēs iegūt tikai pēc tam, kad īpašuma tiesības uz sava vārda zemesgrāmatā vispirms būs reģistrējusi atbildētāja, kā arī pēc tam, kad tiks noslēgts rakstveida pirkuma līgums.
Liecinieks /pers. G/ liecināja, ka atbildētāja teikusi, ka prasītājs samaksāšot visus izdevumus par zemesgrāmatu. Vispirms vajagot nokārtot zemesgrāmatu uz atbildētājas vārda, bet pēc tam taisīšot pirkšanas – pārdošanas aktu un tālāk kārtošot īpašuma reģistrēšanu uz prasītāja vārda. Arī prasības pieteikumā prasītājs norādījis, ka dzīvokļa ierakstīšana zemesgrāmatā uz atbildētājas vārda, lai pēc tam noslēgtu rakstisku pirkuma līgumu, dažādu iemeslu dēļ tikusi atlikta. No minētajiem paskaidrojumiem un liecinieka liecības secināms, ka 2007.gadā, pusēm vienojoties par pirkuma līguma būtiskām sastāvdaļām, pušu mērķis faktiski bija nākotnē, t.i., pēc dzīvokļa ierakstīšanas zemesgrāmatā uz atbildētājas vārda, noslēgt rakstveida pirkuma līgumu. [4.5] Pušu starpā nav strīda par to, ka prasītājs nekad nav maksājis atbildētājai īres maksu. Tiesa apšauba atbildētājas pārstāvja un liecinieka /pers. G/ norādīto, ka atbildētāja 2007.gada 12.janvārī piedāvājusi prasītājam slēgt ar viņu īres līgumu, bet prasītājs no tā atteicies.
Tiesai nav bijis pamata uzskatīt, ka pušu patiesā griba bijusi īres tiesisko attiecību nodibināšana, ņemot vērā, ka prasītājs ilgstoši – līdz pat 2017.gadam, rīkojies ar dzīvokli kā ar savu īpašumu, pret ko atbildētāja nav cēlusi iebildumus un nav prasījusi viņam maksāt īres maksu, kā arī vēl 2017.gada februārī pati atzinusi, ka dzīvoklis faktiski viņai vairs nepieder. Tāpat tiesai nav bijis pamata apšaubīt, ka, atbilstoši Civillikuma 1541.pantā noteiktajam, 2007.gada 12.janvārī puses vienojušās par nekustamā īpašuma pirkuma līguma būtiskām sastāvdaļām - pirkuma priekšmetu un maksu. [4.6] Nav pamata atzīt, ka 2007.gada 12.janvārī starp pusēm noslēgts pirkuma līgums, kā arī nav pamata atzīt prasītājam īpašuma tiesības uz šāda līguma pamata. Atbildētāja 2007.gada 12.janvārī nebija strīdus dzīvokļa īpašniece. Īpašuma tiesību atzīšana pirms pirkuma līguma noslēgšanas par zemesgrāmatā ierakstīta īpašuma pirkumu ir pretrunā ar likuma normām. Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesas ieskatā prasītājam ir tikai tiesības prasīt atbildētājai priekšlīguma izpildi – pirkuma līguma noslēgšanu, nepieciešamības gadījumā ceļot attiecīgu prasību tiesā, vai arī prasīt zaudējumu atlīdzību par līguma nenoslēgšanu. [5] Apelācijas sūdzību (lietas 132.-134.lapa) iesniedzis prasītājs /pers. E/ pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā. [5.1] Norāda, ka piekrīt tiesas secinājumam, ka 2007.gada 12.janvārī puses bija vienojušās par nekustamā īpašuma pirkuma līguma būtiskajām sastāvdaļām – pirkuma priekšmetu un maksu. Uzskata, ka ir izpildījis ar mutiski noslēgto pirkuma līgumu nodibinātās saistības, jo ir samaksājis pirkuma maksu. Kā arī pēc līguma noslēgšanas ir pārņēmis nekustamo īpašumu savā valdījumā. [5.2] Nepiekrīt tiesas secinājumiem, ka puses ir vienojušās par priekšlīgumu, kas tālāk nerada tiesības prasīt lietas nodošanu, bet tikai tiesību prasīt noslēgt līgumu. Tiesa nepareizi uz strīdu ir attiecinājusi Civillikuma 1541.pantu. [5.3] Tiesa nav sniegusi motivāciju prasījuma noraidīšanai par darījuma atzīšanu par noslēgtu, līdz ar ko nav ievērojusi Civilprocesa likuma 192.pantu. Tāpat tiesa nav objektīvi un vispusīgi izskatījusi prasību, jo motīvu daļā prasījuma noraidīšanas pamatojums nav sniegts. [5.4] Uz izskatāmo strīdu nav attiecināms Civillikuma 1415.pants, jo starp pusēm nav noticis tāds darījums, kurš būtu neatļauts vai nepieklājīgs, vai vērsts uz to, lai apietu likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1478.pantu, ja darījums nav korroborēts, tad tas tādēļ nezaudē savu spēku. Ieguvējs līdz korroborācijai nevar izlietot īpašuma tiesību vai kādu citu lietu tiesību, bet var tikai celt personīgu prasību pret atsavinātāju. Ar paskaidrojumiem un liecinieku liecībām ir pierādīts, ka 2007.gada 12.janvārī puses vienojušās par nekustamā īpašuma pirkuma līguma būtiskajām sastāvdaļām.
Lai dzīvokļa īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā, zemesgrāmatā jābūt ierakstītai daudzdzīvokļu mājai un kamēr tā nav ierakstīta zemesgrāmatā arī dzīvokļa īpašumu nav iespējams ierakstīt zemesgrāmatā. Dzīvojamā māja zemesgrāmatā tika ierakstīta 2013.gadā, pie kā prasītājs nav vainojams, bet tas nenozīmē, ka visi iepriekš slēgtie līgumi vai vienošanās, arī mutiskas, būtu atzīstamas par spēkā neesošām.
Atbildētājas īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas 2017.gada 16.jūnijā pamatojoties uz 1994.gada 20.janvāra vienošanos. Nepamatots ir tiesas secinājums, ka atbildētājai bija liegts slēgt darījumus par īpašumu, kuru tā ieguvusi tiesiskā kārtā, līdz ar to nevar atsaukties uz Civillikuma 1415.pantu. [5.5] Uzskata, ka tiesa nav pareizi piemērojusi materiālās tiesību normas un nav pareizi novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, kas novedis pie nepamatota nolēmuma taisīšanas. [6] Atbildētājas pārstāvis /pers. H/ iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību (lietas 161.-163.lapa), kas faktiski ir analogi sniegtajiem paskaidrojumiem uz prasību. Papildus norāda, ka pirmās instances tiesa pamatoti norādījusi, ka nav pamata uzskatīt, ka pirkuma līgums noslēgts 2007.gada 12.janvārī, jo tiesas ieskatā tas ir uzskatāms par priekšlīgumu. Šāds līgums arī neradītu prasītājam tiesības prasīt ierakstīt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz viņa vārda. Lietā nav pierādīta pušu saskanīga vēlme pārdot strīdus nekustamo īpašumu, līdz ar to nav konstatējama saskanīga vienošanās par iespējamo līguma priekšmetu un pirkuma cenu, un prasība ir nepierādīta un nepamatota. [7] Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējs prasītājs /pers. E/ uzturēja apelācijas sūdzību un prasību. 2019.gada 29.janvāra tiesas sēdē norādīja, ka darījumu ar atbildētāju par dzīvokļa pirkšanu pēc prasītāja atgriešanās no misijas sarunāja toreizējās draudzenes /pers. I/ mamma /pers. J/.
Prasītājs atbrauca no misijas, sazvanīja atbildētāju, telefoniski vienojās pirkt dzīvokli par Ls 3 500 samaksu skaidrā naudā uz rokas. Sarunāja satikties 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Kuldīgā, visi trīs kopā ar liecinieci /pers. I/. Iepriekš pieteica naudu bankā, izņēma kasē Ls 3 100, jo Ls 400 bija pašam klāt. Saņēma naudu, mašīnā nodeva to atbildētājai. Atbildētāja vēlējās saņemt naudu par dzīvokli skaidrā naudā, bet parakstu par naudas iedošanu atbildētājai neiedomājās pajautāt.
Tad brauca uz Saldu pie notāres. Notārei jau bija sagatavota ģenerālpilnvara, kabinetā pie notāres bija abi ar atbildētāju. Notāre nolasīja pilnvaras tekstu. Atzina, ka neizskatās, ka nopircis dzīvokli, notārei par dzīvokļa pirkšanu neko nejautāja. Paskaidroja, ka atbildētāja ģenerālpilnvaru atsauca 2017.gada jūlijā, pirms tam pati atbildētāja reģistrēja nekustamo īpašumu zemesgrāmatā. Norādīja, ka samaksu par dzīvokli veica 2007.gada janvārī, prasību tiesā cēla 2017.gada jūlijā. Dzīvoklī pats dzīvoja līdz 2011.gadam, pēc tam tur dzīvoja civilsieva ar meitu, pēc izvākšanās no dzīvokļa par to nav interesējies, maksājumus veica no 2007.gada. Īrnieks /pers. K/ dzīvoja dzīvoklī un maksāja par ūdeni un elektrību. Atbildētāja solīja, ka nekustamo īpašumu varēs reģistrēt zemesgrāmatā, bet to nevarēja izdarīt, jo mājai nebija piešķirta zeme. Paskaidroja, ka visus dokumentus par dzīvokli, t.sk. ģenerālpilnvaru, atstāja dzīvoklī, pēc tam aizbrauca misijā, bet dokumenti pazuda. Norādīja, ka pamats notikušam darījumam ir pirkuma maksas samaksa un ieilgums. [8] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis /pers. H/ norādīja, ka neatzīst apelācijas sūdzību un prasību. 2019.gada 29.janvāra tiesas sēdē paskaidroja, ka naudas nodošana – pieņemšana nav notikusi, nav bijušas pielīgtas pirkuma līguma būtiskās sastāvdaļas. Norādīja, ka prasība celta uz diviem pamatiem. Paskaidroja, ka no 1994.gada atbildētājai ir lietošanas tiesības uz dzīvokli. Dokumenti tika nodoti prasītājam, arī ģenerālpilnvara.
Atbildētāja noliedz, ka būtu bijusi Kuldīgā 2007.gadā, jo pēc sarunas ar prasītāju devās uzreiz pie notāres, izdeva ģenerālpilnvaru nekustamā īpašuma kārtošanai zemesgrāmatā. Ja arī pieņem, ka prasītājs varēja tiesiski kārtot zemes piesaistīšanu mājai no 2014.gada, tad arī no šī laika prasītājs neko nav darījis, lai izpildītu pilnvarojuma līgumu. Atbildētāja pilnvaroja prasītāju savā vārdā rīkoties, nevis prasītājam pastāvīgi iegūt kaut kādas tiesības. Uzskatīja, ka prasītājs nevar būt labticīgs īpašuma lietotājs, jo visvairāk tiesību uz dzīvokli bija atbildētājai. Prasītājs ielaida dzīvoklī īrnieku /pers. K/, kurš prasītāja draudzenei bez jebkādas atbildētāja piekrišanas maksāja īres maksu. Atbildētāja izsniedza prasītājam pilnvaru, jo bija vienojušies, ka pēdējais par saviem līdzekļiem kārtos dzīvokļa ierakstīšanu zemesgrāmatā. Jebkādas tālākas runas par darījumiem būs pēc tam, kad prasītājs nokārtos zemesgrāmatu.
Norādīja, ka šobrīd divus gadus dzīvoklī neviens nedzīvo, prasītājs bez atbildētājas atļaujas bija veicis dzīvokļa pārbūvi. Atbildētāja maksā par pakalpojumiem – ūdeni un elektrību. Nekustamais īpašums netiek apkurināts. Pilnvaras došanas mērķis bija vispirms nokārtot nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, atbildētāja bija ar mieru, ka prasītājs padzīvo nekustamajā īpašumā. Atbildētāja gribēja noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu, prasītājam par saviem līdzekļiem bija jāreģistrē nekustamais īpašums zemesgrāmatā. Norādīja, ka pirmās instances tiesa nav izskatījusi lietu uz ieilguma pamata. Nevarēja atbildēt par /pers. F/ parādiem uz 2007.gada janvāri, zina, ka bija parāds par dzīvokli, par citiem parādiem nezina.
Motīvu daļa [9] Civillietu tiesas kolēģija pārbaudījusi pierādījumus, noklausījusies pušu paskaidrojumus, kā arī izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, uzskata, ka prasība ir nepamatota un noraidāma pilnīgi.
Tiesas kolēģijas nolēmums pamatots ar šādiem argumentiem. [9.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas noteikumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.
Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Tiesību doktrīnā norādīts, ka (..) pierādījumi jāvērtē kopumā, nevis izolēti (..), jānosaka pierādījumu nozīmība saistībā ar lietā nosakāmiem apstākļiem un faktiem, (..) jāizdara secinājums par pierādījumu pietiekamību (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums.
Autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna vispārējā zinātniskā redakcijā.- Rīga: Tiesu namu aģentūra. 2006., 183.lpp.). [9.2] Savukārt Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa nosaka, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Lietā nav strīda par to, ka:
3.
2007.gada 12.janvārī atbildētāja izsniegusi prasītājam pilnvaru, ar kuru pilnvarojusi prasītāju kārtot visus jautājumus saistībā ar atbildētājai piederošā nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, īpašuma tiesību nostiprināšanu; pārvaldīt un rīkoties ar atbildētājai piederošo īpašumu pēc saviem ieskatiem, tai skaitā, pārdot nekustamo īpašumu par brīvi izvēlētu cenu brīvi izvēlētam pircējam, kā arī pašam būt šī īpašuma ieguvējam; nepieciešamības gadījumā slēgt rokasnaudas līgumu; parakstīt pirkšanas – pārdošanas līgumu un citus dokumentus, tai skaitā, nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai (lietas 67.lapa);
Turklāt pirmās instances tiesa spriedumā ir atzinusi par pierādītu, ka 2007.gada 12.janvārī puses vienojušās par nekustamā īpašuma pirkuma līguma būtiskām sastāvdaļām - pirkuma priekšmetu un maksu. Tam apelācijas sūdzībā piekritis prasītājs. Atbildētāja šo faktu nav apstrīdējusi, jo pretapelācijas sūdzība nav iesniegta. Taču minētajam nav izšķirošas nozīmes strīda risināšanā, jo apelācijas instances tiesā izskata lietu pēc būtības. [10] Tiesas kolēģija no liecinieku liecībām secina, ka starp pusēm noticis darījums, tās vienojušās par pirkuma līguma būtiskām sastāvdaļām pirkuma priekšmetu un maksu. Turklāt prasītājs ir samaksājis atbildētājai arī pirkuma maksu. [10.1] Proti, no liecinieces /pers. I/ liecībām secināms, ka faktiski puses bija vienojušās par dzīvokļa pirkšanu, kā arī bija vienojušās par pirkuma maksu Ls 3 100. Arī no lietā esošā prasītāja konta pārskata redzams, ka 2007.gada 12.janvārī prasītājs no konta noņēmis Ls 3 100 (lietas 15.lapa), kas apstiprina /pers. I/ liecināto par pušu vienošanos par pirkuma summu un naudas nodošanas faktu atbildētājai.
Liecinieks /pers. N/ liecināja, ka prasītāja ģimene gaidījusi mazuli, tāpēc viņi nopirkuši no atbildētājas dzīvokli. Liecinieks dzīvokli remontējis.
Samaksu par remontu veikusi /pers. I/. Atbildētāju dzīvoklī nekad nav redzējis.
Savukārt liecinieks /pers. O/ liecināja, ka bijis komunālās saimniecības pārzinis /nosaukums A/. Iekasējis naudu par ūdeni un kanalizāciju.
Atbildētājai jau 1998.gadā radušies parādi par dzīvokli. Atbildētāja teikusi, ka nemaksās par dzīvokli, jo tur nedzīvo. Tad liecinieks redzējis, ka dzīvoklī tiek veikts remonts. /pers. I/ teikusi, ka viņa ar prasītāju dzīvokli ir nopirkuši. Prasījis, vai ar papīriem viss ir kārtībā, uz ko /pers. I/ atbildējusi, ka vīrs visu kārtojot. Prasītājs lieciniekam teicis, ka dzīvokli ir nopircis un ka tas būs viņa dzīvoklis. Teicis, ka naudu par dzīvokli ir jau samaksājis uz rokas.
Liecinieks /pers. P/ liecināja, ka ir Skrundas komunālās saimniecības darbinieks. 2017.gada 13.februārī saņemta ziņa, ka aizsalis stāvvads 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs /nosaukums A/. Viņš nav varējis iekļūt /numurs/.dzīvoklī, tāpēc zvanījis atbildētājai, kura datubāzē norādīta kā dzīvokļa īpašniece. Atbildētāja teikusi, ka viņai pieder /numurs C/.dzīvoklis, bet par /numurs/.dzīvokli viņai neesot darīšanas, tas esot citiem cilvēkiem, bet viņi nav nokārtojuši dokumentus, jo puisis aizbraucis uz ārzemēm. Atbildētāja teikusi, ka dzīvoklis viņai faktiski vairs nepieder.
Liecinieks /pers. K/ liecināja, ka dzīvojis prasītāja dzīvoklī /nosaukums/ielā. Dzīvoklī liecinieku ielaidis prasītājs. Pirms tam tur dzīvojusi prasītāja bijusī sieva. Liecinieks bijis pilnībā pārliecināts, ka tas ir prasītāja dzīvoklis. Prasītājs stāstījis, ka atbildētāja cenšas viņam dzīvokli atņemt. Iepriekš prasītājs stāstījis, ka ir šo dzīvokli nopircis.
Arī liecinieks /pers. G/ liecināja, ka prasītājs gribējis dzīvokli no atbildētājas nopirkt. Bijis zināms, ka nokārtos zemesgrāmatu uz atbildētājas vārda, bet pēc tam noslēgs pirkuma – pārdevuma līgumu. [10.2] 2010.gada 3.februārī prasītājs iesniedzis iesniegumu Skrundas novada domei, kurā lūdzis apsekot viņa dzīvokļa stāvokli pēc ugunsgrēka (lietas 27.lapa). [10.3] Tiesas kolēģija atzīst, ka no iepriekšminētā secināms, ka prasītājs valdīja strīdus nekustamo īpašumu, ko atbildētāja neapstrīdēja. [10.4] Tiesas kolēģijai nav pamata pievienoties pirmās instances tiesas izdarītajiem secinājumiem, ka minētais darījums ir uzskatāms par priekšlīgumu saskaņā ar Civillikuma 1541.panta nosacījumiem, jo ir pierādīts mutisks darījums, ar kuru panākta vienošanās par līguma būtiskām sastāvdaļām.
Secīgi no 2007.gada 12.janvāra prasītājam bija tiesības prasīt notikušā darījuma noformēšanu rakstveida formā un celt korroborācijas prasību. [11] No iesniegtā prasības pieteikuma ir redzams, ka prasība celta uz diviem pamatiem: uz mutiskas vienošanās un ieilguma.
Saskaņā ar Civillikuma 1483.panta 3.punktu likums prasa rakstisku formu, kad tas jāieraksta zemes grāmatās.
Civillikuma 1484.pants noteic, ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas nav spēkā.
Civillikuma 1485.pantā norādīts, ka, ja starp tāda darījuma (1484.p.) dalībniekiem notikusi vienošanās par visiem tā būtiskiem noteikumiem, tad katrs no viņiem var prasīt no otra, lai taisa atbilstošu aktu.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1487.pantu, ja rakstiska forma vajadzīga tādēļ, ka darījums zināmos gadījumos nevar būt spēkā bez ierakstīšanas zemes grāmatās, tad darījums saista pats par sevi arī bez tā izteikšanas rakstiskā formā, tiklīdz starp tā dalībniekiem notikusi vienošanās par visām tā būtiskām sastāvdaļām. Tādēļ nevienam no viņiem nav tiesības no šās vienošanās vienpusēji atkāpties un katrs var prasīt, lai otrs taisa attiecīgu aktu.
Puses 2007.gada 12.janvārī mutiski vienojās par pirkuma līguma būtiskajām sastāvdaļām. Atbildētāja, izdodot pilnvaru, deva iespēju prasītājam reģistrēt zemesgrāmatā nekustamo īpašumu, lai pēc tam darījumu noformētu nepieciešamajā rakstiskajā formā. Likums šajā lietā nepieļauj īpašumtiesību nostiprināšanu uz mutiskas vienošanās pamata, bet prasība par mutiski notikuša darījuma noformēšanu rakstiskā formā nav celta. [12] Prasītājs savu prasījumu pamatojis arī ar ieilgumu. Taču valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav tūliņ sekojusi (Civillikuma 1006.pants). Prasītājs nav atsaucies uz „sevišķiem šķēršļiem”, kuru dēļ īpašuma iegūšana tūliņ nesekoja un kuru dēļ īpašuma tiesības tā iegūst tikai, iztekot likumā noteiktajam ieilguma laikam. Tieši pretēji prasītājs uzskata, ka jau 2007.gada 12.janvārī starp pusēm tika nodibināta saistība, kas dod pamatu nodibināt lietu tiesību un kā redzams no apelācijas sūdzības (lietas 133.-134.lapa) no 2013.gada nepastāvēja nekādi šķērsli, izņemot formālu nekustamā īpašuma neierakstīšanu zemesgrāmatā. Līdz ar to tiesas kolēģijai nav pamata atzīt, ka prasība būtu izskatāma uz ieilguma pamata. [13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.pantu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts sūdzībās.
Izskatot lietu pēc būtības nav apstiprinājies neviens no prasītāja norādītajiem prasības pamatiem. Tas savukārt ir pamats noraidīt prasību pilnīgi. [14] Pirmās instances tiesa pamatoti noraidījusi prasību, bet izskatot lietu pēc būtības, nepamatoti atzinusi pušu darījumu par priekšlīgumu. [15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta sesto daļu, noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.
Tā kā ir pamats noraidīt prasību, tad tiesas kolēģija atzīst, ka ir jāizlemj jautājums par prasības nodrošinājuma, kas pieņemts ar Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2017.gada 14.augusta lēmumu (lietas 57.-58.lapa), atcelšanu. [16] Spriedumā ir jāizlemj jautājumi, kas saistīti ar tiesāšanās izdevumu piedziņu. [16.1] Tā kā prasība ir noraidīta, tad no atbildētājas par labu prasītājam tiesāšanās izdevumi nav piedzenami. [16.2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.pantam no /pers. E/ valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādi apelācijas instances tiesā 1,27 EUR (lietas 2.lapa). [17] Tiesas kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa 204.1 pantu prasītājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu, kas skaitāms no šī sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97.pantu, 140.panta sesto daļu, 193., 199., 204.1, 430., 432. un 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda Noraidīt pilnīgi /pers. E/ prasību pret /pers. F/ par darījuma atzīšanu par noslēgtu un īpašumu tiesību atzīšanu.
Atcelt ar Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2017.gada 14.augusta lēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu – aizlieguma atzīmi, kas ierakstīta Kuldīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Skrundas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ nekustamam īpašumam /adrese/, kadastra Nr./numurs B/, kas reģistrēts uz /pers. F/, personas kods /personas kods/, vārda.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu 1,27 EUR (viens euro un 27 centi), kas jāsamaksā Tiesu administrācijai, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22 kontā Nr.LV51TREL2190458019000.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Noteikt /pers. E/10 dienu termiņu labprātīgai sprieduma izpildei par tiesas izdevumu piedziņu, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese J.Mauliņa Tiesnese Z.Zaiceva Tiesnesis L.Vēbere 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs