Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Kurzemes rajona tiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. C-1265-19/27 ECLI:LV:KURT:2019:0328.C29412318.4.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Kuldīgā, 2019.gada 28.martā Kurzemes rajona tiesa: tiesnese Anda Brīze rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras lietu apdrošināšanas akciju sabiedrība (turpmāk – AAS) ,,BALTA” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu.

Izskatot lietu, tiesa k o ns t a t ē ja prasītāja AAS ,,BALTA” 2018.gada 24.augustā iesniegusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasības pieteikumu vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu 539,22 EUR un likumisko procentu 2,14 EUR piedziņu.

2018.gada 7.decembrī lieta saņemta izskatīšanai Kurzemes rajona tiesā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un /pers. A/ noslēgts apdrošināšanas līgums par dzīvokļa, kas atrodas /adrese/, (turpmāk – dzīvoklis) apdrošināšanu. Polises darbības laikā dzīvoklis ticis applūdināts sakarā ar dzīvojamās mājas stāvvada bojājumiem.

Prasītāja izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 435,92 EUR apmērā.

Dzīvojamo māju, kurā atrodas apdrošinātais dzīvoklis, apsaimniekojusi atbildētāja. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.panta 1.punktā noteiktajam, atbildētājai kā dzīvojamās mājas apsaimniekotājai jānodrošina pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība, nodrošinot dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā.

Bojāto komunikāciju apkope ietilpst atbildētājas kā dzīvojamās mājas apsaimniekotājas atbildības robežās.

Ūdens noplūdi varēja novērst, ja apsaimniekotājs būtu regulāri veicis apsekošanu, remontdarbus vai tehnisko apkopi.

No zaudējumu summas prasītājai ir tiesības aprēķināt likumiskos procentus – 0,01644 % dienā.

Tā kā atbildētāja zaudējumus labprātīgi nav segusi, prasītāja, atbilstoši Sadarbības līguma nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai, pilnvarojusi SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētājas zaudējumus tiesas ceļā. Līdz ar to prasītājai ir radušies papildus zaudējumi par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā 103,30 EUR apmērā. Prasītāja uzskata, ka atbildētājai ir pienākums segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā. Prasītājai nebūtu jācieš šie zaudējumi, ja atbildētāja savlaicīgi atlīdzinātu nodarītos zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas zaudējumus 539,22 EUR, likumiskos procentus 2,14 EUR un tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus.

Prasība pamatota ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.-6.pantu, Civillikuma 1587., 1635., 1652., 1753., 1756., 1775., 1779.pantu.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja iesniegusi paskaidrojumu par prasību (lietas 59.-63.lapa), kurā norādījusi, ka prasību neatzīst.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” speciālisti, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, veikuši dzīvokļa apsekošanu, par ko 2018.gada 5.aprīlī sagatavots akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem. Aktā norādīts, ka dzīvokļa appludināšanas rezultātā bojāti griestu un sienu apdares materiāli gaitenī un istabā. Saliešana notikusi no dzīvokļa Nr. 101, /adrese/.

Atbildētāja nepiekrīt, ka aukstā ūdens stāvvada bojājums, kā rezultātā prasītājai radušies zaudējumi, radies tieši atbildētājas bezdarbības rezultātā.

Atbildētāja dzīvojamā mājā regulāri veic inženierkomunikāciju pārbaudi saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Aukstā ūdens cinkoto cauruļvadu ekspluatācijas termiņš ir 30 gadi. Minēto komunikāciju ekspluatācijas termiņš aukstā ūdens noplūdes dienā bija beidzies.

Atbildētāja jau savlaicīgi, sākot ar 2012.gada novembri, sagatavojot dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu nākamajam un turpmākajiem gadiem, informējusi dzīvokļu īpašniekus par minēto komunikāciju nolietojumu un ekspluatācijas termiņa beigām, kā arī nepieciešamību tās nomainīt.

Sabiedrība izteikusi priekšlikumu pieņemt lēmumu par konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu, kā arī par darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu, iesniedzot atbilstoši noformētu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas nav izdarīts joprojām.

Dzīvokļu īpašnieki tikuši rakstiski brīdināti, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki nepieņems lēmumu iepriekš minētajā jautājumā, atbildētāja neuzņemsies atbildību par sekām, kas var rasties, neveicot konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu.

Dzīvoklī Nr. 101, /adrese/, esošās un bojātās komunikācijas ir aizbūvētas. Dzīvoklī konstatēto bojājumu lokalizācija norāda uz to, ka saliešana notikusi tikai no dzīvoklī esošajām inženierkomunikācijām. Aizbūvējot inženierkomunikāciju nišas/šahtas, tiek traucēta pašplūsmas gaisa apmaiņa un aukstā ūdens cauruļvada kondensāta mitruma novadīšana/iztvaikošana. Kondensāts cauruļvadus samitrina un tiek radīta labvēlīga vide pastiprinātiem cauruļvadu korozijas bojājumiem.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs Atbildētāja no dzīvokļa Nr. 101 īpašnieka nav saņēmusi nekādu informāciju, ka aukstā ūdens stāvvada daļa varētu būt bojāta. Īpašnieks nav ievērojis Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta noteikumus un savlaicīgi nav sniedzis atbildētājai informāciju par iespējamiem bojājumiem, kuru novēršana būtu ļāvusi izvairīties no zaudējumu nodarīšanas.

Atbildētāja uzskata, ka atbildība par zaudējumiem jānes kopīpašniekiem proporcionāli viņu domājamām daļām. Prasītājai ir arī iespēja prasīt atlīdzināt zaudējumus dzīvokļa Nr. 101 īpašniekam.

Atbildētāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, lietu nolemts skatīt rakstveida procesā, nosakot, ka saīsinātā sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā 2019.gada 28.martā, par ko pusēm nosūtīts paziņojums.

Novērtējot prasību, paskaidrojumus un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Kā redzams no lietai pievienotās Ģimenes apdrošināšanas polises (lietas 24.-26.lapa), starp prasītāju un /pers. D/ noslēgts līgumus, saskaņā ar kuru apdrošināts dzīvoklis /adrese/. Apdrošināšanas līguma darbības termiņš noteikts no 21.09.2017. līdz 20.09.2018.

2018.gada 5.aprīlī Tehniskās pārvaldes Inženierkomunikāciju nodaļas speciālisti apsekojuši apdrošināto dzīvokli, kā arī dzīvokli Nr. 101 un sastādījuši aktu par to, ka dzīvoklī Nr. 89 konstatēts sienu un griestu apdares materiālu bojājums saliešanas rezultātā. Veicot dzīvokļa Nr. 101 apsekošanu, lokalizēt un konstatēt bojājuma vietu nav bijis iespējams, pieeja komunikācijām bijusi ierobežota. Dzīvokļa Nr. 101 apsekošanas brīdī bijuši redzami plaši grīdas seguma bojājumi. No SIA “Rīgas siltums” servisa un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” avārijas dienesta sniegtās informācijas stāvvadu bojājumi avārijas dienā nav tikuši konstatēti (lietas 27.-28.lapa).

Pamatojoties uz 2018.gada 27.aprīļa pieteikumu, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sastādījusi aktu par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem (lietas 29.-30.lapa). Aktā norādīts, ka komisija 08.05.2018. apsekojusi dzīvokli Nr. 101. Apsekošanas laikā bijuši redzami grīdas seguma materiālu bojājumi saliešanas rezultātā. Bojājumus izraisījusi ūdens stāvvada sūce ilgstošas korozijas iedarbības rezultātā.

Saskaņā ar sastādītajām tāmēm apdrošinātā dzīvokļa remonta izmaksas ir 505,92 EUR (lietas 33.-34.lapa).

Maksājuma uzdevums (lietas 35.lapa) apliecina, ka prasītāja izmaksājusi salietā dzīvokļa īpašniecei /pers. D/ apdrošināšanas atlīdzību 435,92 EUR apmērā, kas atbilst tāmēs norādītajām remonta izmaksām, atskaitot pielīgto paša risku 70,00 EUR apmērā.

2018.gada 14.jūnijā atbildētājai nosūtīta pretenzija par zaudējumu atlīdzināšanu (lietas 36.lapa).

Lietā nav strīda, ka atbildētāja ir dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotāja, kā arī nav strīda par to, ka atbildētāja zaudējumus prasītājai nav atlīdzinājusi.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Civillikuma 1772.pants noteic, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.

Civillikuma 1635.panta pirmā daļa noteic, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Lietā pastāv strīds par to, vai par dzīvokļa saliešanu konkrētajā gadījumā civiltiesiski atbildīga ir atbildētāja kā dzīvojamās mājas apsaimniekotāja un vai zaudējumi tādējādi ir piedzenami no atbildētājas.

Atbildētāja nepiekrīt, ka aukstā ūdens stāvvada bojājums, kā rezultātā prasītājai radušies zaudējumi, radies tieši atbildētājas bezdarbības dēļ.

Atbildētāja norādījusi, ka nav saņēmusi no dzīvokļa Nr. 101, kas atrodas virs salietā dzīvokļa, īpašnieka nekādu informāciju, ka viņa dzīvoklī esošā aukstā ūdens stāvvada daļa varētu būt bojāta.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otro daļu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Saskaņā ar minētā likuma 3.panta otrās daļas 2.punktu atsevišķā īpašuma elementi ir inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem.

Līdz ar to secināms, ka aukstā ūdens stāvvads ir kopīpašumā esoša inženierkomunikācija. Ņemot vērā, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ūdens stāvvads ir dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēma, kas ir kopīpašumā esoša visas ēkas nedalāma inženierietaise, par tās uzturēšanu ir atbildīgs dzīvojamās mājas apsaimniekotājs.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu un otrās daļas 1.punkta d apakšpunktu dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, tai skaitā, dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu.

Ņemot vērā, ka atbildētājas darbības veids ir nekustamo īpašumu pārvaldīšana par atlīdzību, tiesa atzīst, ka ir saprātīgi sagaidīt, ka pārvaldnieks savu pienākumu apsaimniekot dzīvojamo māju pildīs ar pienācīgu rūpību.

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 20.12.2018.) (turpmāk – Noteikumi) 6.punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs. Saskaņā ar Noteikumu 13.2.punktu reizi mēnesī veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude ūdensapgādes sistēmai.

Paskaidrojumā par prasību atbildētāja norādījusi, ka regulāri veic dzīvojamā mājā inženierkomunikāciju pārbaudi atbilstoši Noteikumos minētajām prasībām. Taču lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja veikusi Noteikumu 6.punktā paredzētās darbības. Vienlaikus atbildētāja paskaidrojumā par prasību norādījusi, ka faktiski dzīvokļa īpašnieks nav varējis konstatēt stāvvada daļas bojājumu, jo konkrētās inženierkomunikācijas bijušas aizbūvētas.

Tādējādi tiesai nav pamata atzīt, ka atbildētāja kā dzīvojamās mājas apsaimniekotāja no savas puses ir rīkojusies atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pildījusi apsaimniekotāja pienākumus ar pienācīgu rūpību.

Dzīvojamā māja /adrese/, ir nodota atbildētājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Atbildētāja ir apņēmusies veikt kopīpašumā esošo daļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, bet dzīvokļu īpašnieki ir apņēmušies veikt par to samaksu. Līdz ar to tieši atbildētājai ir pienākums rūpēties par kopīpašumā ietilpstošo inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli. Atbildētāja lietā nav iesniegusi tādus pierādījumus, kas dotu pamatu secināt, ka bojājums radies neatkarīgi no atbildētājas kā apsaimniekotājas pienākumu izpildes. Līdz ar to tiesai nav pamata atzīt, ka atbildētāja ir veikusi visas nepieciešamās darbības, lai novērstu zaudējumu rašanos. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka zaudējumus varēja novērst, savlaicīgi veicot inženierkomunikāciju, kurām beidzies ekspluatācijas termiņš, nomaiņu vai remontu.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētājas iebildumus, ka par zaudējumu rašanos ir atbildīgi mājas kopīpašnieki.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7.panta 1.punktu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi ir maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu, kas ietver šā likuma 6.panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamos izdevumus (…).

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu apmēru, apņemoties veikt pārvaldīšanas pienākumu, nosaka atbildētāja, savukārt dzīvokļu īpašniekiem 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs ir pienākums segt šos izdevumus. Tā kā izdevumi obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai ietilpst pārvaldīšanas izdevumos, kurus sedz dzīvokļu īpašnieki, bet šo izdevumu nepieciešamo apmēru nosaka atbildētāja, nav pamata secināt, ka zaudējumi būtu prasāmi no kopīpašniekiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Savukārt Civillikuma 1775.pants paredz, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” (spēkā līdz 31.05.2018.) 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas atbildīga par zaudējumiem.

Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmo daļu apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība, izņemot personu apdrošināšanas gadījumu.

Ņemot vērā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka atbildētāja nav pienācīgi pildījusi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktos pienākumus, līdz ar ko atbildētājai jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies dzīvokļa saliešanas dēļ.

Atbildētājas neattaisnojamā darbība izpaudusies kā bezdarbība, neuzturot pienācīgā kārtībā kopīpašumā esošās komunikācijas, kā rezultātā ticis appludināts /pers. D/ piederošais dzīvoklis.

Fakts, ka aukstā ūdens stāvvada plīsums radies ilgstošas korozijas iedarbības rezultātā, kā arī tas, ka atbildētājai bija zināms, ka bojāto komunikāciju ekspluatācijas termiņš aukstā ūdens noplūdes dienā bija beidzies, tiesas ieskatā, liecina par to, ka atbildētāja nav pienācīgi rūpējusies par komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu.

Vērtējot zaudējumu apmēru, tiesai nav pamata apšaubīt, ka tāmēs norādītie izdevumi telpu atjaunošanas darbiem bijuši nepieciešami mantas iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai. Atbildētāja prasības summu nav apstrīdējusi.

2018.gada 14.jūnijā prasītāja nosūtījusi atbildētājai pretenziju par zaudējumu atlīdzību (lietas 36.lapa).

Atbildētāja zaudējumus prasītājai nav atlīdzinājusi, līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasība daļā par zaudējumu piedziņu izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis: 1) kad viņš dabūjis lietas valdījumu noziedzīgā vai vispār prettiesīgā kārtā; 2) kad izpildīšanai noliktā laikā nav iespējams viņu sastapt un viņa prombūtnes attaisnošanai nav svarīgu iemeslu; 3) kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar Civillikuma 1653.pantu citos gadījumos, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka.

Pretenzijā par regresa prasības atlīdzību (lietas 36.lapa) prasītāja lūgusi atlīdzināt zaudējumus līdz 30.07.2018., līdz ar ko tiesa atzīst, ka nav pamata aprēķināt likumiskos procentus par samaksas kavējumu par laiku līdz 30.07.2018.

Ņemot vērā, ka atbildētāja zaudējumus pretenzijā norādītajā termiņā nav samaksājusi, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami likumiskie procenti par periodu no 31.07.2018. līdz 14.08.2018. 1,07 EUR apmērā, bet prasība daļā par likumisko procentu piedziņu par periodu no 14.07.2018. līdz 30.07.2018. ir noraidāma.

Tiesa uzskata, ka prasība daļā par ar lietas administrēšanu saistīto izdevumu 103,30 EUR piedziņu no atbildētājas nav pamatota un ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta trešo daļu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir: 1) izdevumi par advokāta palīdzību; 2) izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm; 3) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi; 4) izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību; 5) izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē.

Tiesa atzīst, ka minētā summa ir prasītājas izdevumi, kas tai radušies saistībā ar lietas vešanu tiesā, jo šo naudas summu prasītāja, pamatojoties uz privātu līgumu (lietas 14.lapa) un pilnvaru (lietas 15.lapa), ir izmaksājusi savam pilnvarniekam par viņam dotā uzdevuma izpildi. Atbilstoši izsniegtajai pilnvarai, izpildāmais uzdevums ir lietu vešana tiesā. Strīds par izdevumu atlīdzību, kas radušies, pusei pilnvarojot pārstāvi lietas vešanai, izšķirams saskaņā ar Civilprocesa likuma normām un materiālo tiesību norma (Civillikuma 1786.pants) nav piemērojama. Šāda atziņa izteikta Augstākās tiesas 2000.gada 11.oktobra spriedumā lietā Nr. SKC – 466.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka izdevumi, kas prasītājai radušies, samaksājot atlīdzību savam pilnvarniekam par viņam dotā uzdevuma izpildi, nav atzīstami par zaudējumiem, kas atlīdzināmi, pamatojoties uz materiālo tiesību normām, tādēļ prasība daļā par ar lietas administrēšanu saistīto izdevumu piedziņu ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Ņemot vērā, ka prasība tiek apmierināta daļēji, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva 70,00 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms, ka atbildētāja spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Pamatojoties uz teikto un Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, 41.panta pirmo daļu, 92.-97., 190.–195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa n o s p r i e d a prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, par labu apdrošināšanas akciju sabiedrībai ,,BALTA”, reģistrācijas Nr. 40003049409, zaudējumus 435,92 EUR (četrsimt trīsdesmit pieci euro un 92 centi), likumiskos procentus par periodu no 31.07.2018. līdz 14.08.2018. 1,07 EUR (viens euro un 07 centi) un tiesas izdevumus 73,30 EUR (septiņdesmit trīs euro un 30 centi).

178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no piespriestās zaudējumu summas – 435,92 EUR.

Par labu prasītājai piedzīto summu samaksa veicama kontā Nr. LV61HABA0551008868793 AS „Swedbank”.

Noraidīt prasību daļā par ar lietas administrēšanu saistīto izdevumu 103,30 EUR un likumisko procentu par laiku no 14.07.2018. līdz 30.07.2018.

1,07 EUR piedziņu.

Noteikt, ka atbildētāja spriedumu var izpildīt labprātīgi desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 18.aprīlī.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs A. Brīze

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.