Kurzemes rajona tiesa – Krimināllietas
Krimināllieta Nr.11261089217 S PR IED UM S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Liepājā 2019.gada 7.maijā Kurzemes rajona tiesa tiesnese piedaloties prokurorei aizstāvei A.Eglija I.Živai A.Čirkšei atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 176.panta pirmās daļas, 265.panta otrās daļas.
Aprakstošā daļa /pers. E/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanas mēģinājumu, saistītu ar vardarbības piedraudējumu, un konkrēti:
2017.gada 7.oktobrī ap plkst.16.50 /pers. E/, būdams narkotisko vielu ietekmē, laupīšanas nolūkā iegāja veikalā “Pa rokai” Lielā ielā 62, Grobiņā, Grobiņas novadā. Tur /pers.E/, lai paralizētu veikala pārdevējas gribu pretoties prettiesiskai mantas paņemšanai, pavērsa pret viņu līdzi paņemto ierocim līdzīgo priekšmetu un demonstrējot gatavību to pielietot, pieprasīja pārdevējai /pers. G/ atvērt kasi un atdot viņam tur esošo IK “Vilija A” piederošo naudu 1073,62 euro. /pers.G/ /pers.E/pielietotos draudus uztvēra kā tūlīt realizējamu apdraudējumu viņas veselībai un dzīvībai, nobijās un, saukdama pēc palīdzības, ieskrēja veikala palīgtelpās. /pers. E/, būdams pārliecināts, ka veikala telpās atrodas vēl citas personas, aizbēga no notikuma vietas un laupīšanu neizdarīja līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
Tādā veidā /pers. E/, pielietojot vardarbības apdraudējumu, mēģināja nolaupīt IK “Vilija A” piederošo naudu 1073,62 euro apmērā.
Ar šādām savām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 176.panta pirmajā daļā. /pers. E/ nolaupīja transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmi, un konkrēti:
2017.gada 7.oktobrī pēc plkst.04.00, izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā, /pers. E/, būdams narkotisko vielu ietekmē, /adrese/, no /pers. J/ piederošās automašīnas VW Golf slepeni nolaupīja abas valsts reģistrācijas numura zīmes /reģistrācijas numurs/. Pēc tam piestiprināja abas numura zīmes /reģistrācijas numurs/pie viņam piederošās automašīnas Mercedes Benz, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/.
Ar šādām savām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 265.panta otrajā daļā.
Motīvu daļa Saņemot lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 176.panta pirmās daļas, 265.panta otrās daļas 2017.gada 15.novembrī, /pers. E/ paziņojis, ka apsūdzība viņam saprotama, savu vainu izdarītajās noziedzīgās darbībās atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo (lietas 102.-105.lapa).
Krimināllieta iztiesāšanai Kurzemes rajona tiesā saņemta 2017.gada 4.decembrī un nozīmēta iztiesāšanai tiesas sēdē 2018.gada 6.aprīlī (lietas 114.lapa).
2018.gada 6.aprīlī /pers. E/ uz tiesas sēdi neieradās, neinformēja par neierašanās iemesliem. Uz nākamo tiesas sēdi viņam tika piemērota piespiedu atvešana (lietas 119.-120.lapa).
2018.gada 18.maijā /pers. E/ uz tiesas sēdi neieradās, neinformēja par neierašanās iemesliem, piespiedu atvešana netika realizēta un viņam tika grozīts drošības līdzeklis uz apcietinājumu un izsludināta viņa meklēšana (lietas 139.-141.lapa).
Tiesas pavēstes apsūdzētam sūtītas pasta sūtījumos uz viņa norādīto dzīvesvietu /adrese/.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde 2019.gada 29.janvārī sniegusi informāciju, ka meklēšanas pasākumu ietvaros tiek pārbaudīta informācija par /pers. E/ un veikti pasākumi meklējamās personas atrašanās vietas noskaidrošanai. Veikto meklēšanas pasākumu rezultātā nav iegūta informācija par /pers. E/ atrašanās vietu (lietas 145.lapa).
Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia), ja apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un tas norādīts informācijā par meklēšanas rezultātiem.
Ņemot vērā augstāk konstatēto, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 1.punktu nolēma iztiesāt krimināllietu apsūdzētā /pers.
E/ prombūtnē (in absentia).
Pārbaudot un izvērtējot pierādījumus tiesas izmeklēšanā, tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. E/ darbības pareizi kvalificējamas pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 176.panta pirmās daļas, 265.panta otrās daļas, un viņa vaina ir pilnībā pierādīta kā ar paša apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās, tā arī ar cietušo un liecinieka tiesas izmeklēšanā un pirmstiesas procesā liecībās, protokolā par liecību pārbaudi uz vietas, uzrādīšanai atpazīšanai un apskates protokolos fiksētām ziņām par faktiem un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
Tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu tika pārbaudītas /pers. E/, kā personas, kurai tiesības uz aizstāvību, pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības sniegtas 2017.gada 9.oktobrī, 2017.gada 15.novembrī (lietas 73.-74., 104.-105.lapa).
Saņemot apsūdzību 2017.gada 15.novembrī /pers. E/ liecinājis, ka apsūdzība viņam ir saprotama, savu vainu noziegumu izdarīšanā atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo, apstiprina sākotnēji sniegtās liecības (2.sējums lietas 40., 57.-58., 69.lapa).
Pēc aizturēšanas 2017.gada 9.oktobrī, kā aizdomās turētais, /pers. E/ liecinājis, ka 2017.gada 7.oktobra naktī ap plkst.4.00 braukājis ar savu automašīnu Mercedes Benz C200, kuras pilnu reģistrācijas numuru nosaukt nevar – HL. Braucot virzienā uz Ezerkrasta rajonu, Liepājā, izdomājis kādai automašīnai noņemt numura zīmes, lai pēc tam šīs numura zīmes uzliktu savai automašīnai un degvielas uzpildes stacijā iepildītu degvielu, nesamaksājot par to.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs Pie kādas piecstāvu ēkas bija novietota VW Golf automašīna pelēkā sudraba krāsā, kurai nozadzis abas numura zīmes, plastmasas korpusus atstājot.
Nozagtās numura zīmes ielicis Mercedes Benz C200 bagāžas nodalījumā. Braucot ārā no Liepājas, pie pilsētas fortiem, nozagtās numura zīmes uzlicis savai automašīnai Mercedes Benz C200. Pēc tam degvielas uzpildes stacijā Cirkle K uzpildījis dīzeļdegvielu, nesamksājis par to un aizbraucis.
Aizbraucis uz Klaipēdu, bet tur ap plkst.11.00 iekļuvis autoavārijā un sabojājis automašīnai Mercedes Benz C200 priekšējo aizsargstieni, kā arī nokritusi priekšējā numura zīme, kuru ielicis bagāžas nodalījumā.
Pēc tam braucis uz Liepāju un Grobiņu. Iebraucot Grobiņā ap plkst.17.00-18.00, nolēmis izmantojot spēļu pistoli, aplaupīt veikalu. Uzvilcis cepuri aizsedzot acis, paņēmis šo pistoli melnā krāsā un devies uz veikalu. Tajā brīdī veikalā pircēji nav bijuši, tikai viena pārdevēja. Sasveicinājies ar pārdevēju, izvilcis līdzpaņemto spēļu pistoli, notēmējis uz pārdevēju, licis viņai atvērt kasi un atdot naudu. Pārdevēja iekliegusies un ieskrējusi palīgtelpā. Izgājis no veikala, iekāpis automašīnā un aizbraucis.
Savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzīst un izdarīto nožēlo, bet savu rīcību izskaidrot nevar. Alkoholu lietojis nebija, bet pirms trīs dienām bija lietojis psihotropās vielas tramadolu.
Pēc apsūdzības saņemšanas 2017.gada 15.novembrī /pers. E/ piedaloties aizstāvei A.Čirkšei liecinājis, ka apsūdzība ir saprotama, savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzīst un izdarīto nožēlo. Apstiprina liecības, kuras sniedzis kā aizturētais (lietas 104.-105.lapa).
Šīs /pers. E/ sniegtās liecības tiesa atzīst par ticamām un attiecināmām, jo tajās norādītie fakti apstiprinās arī ar /pers. G/, /pers. J/, /pers. N/ un /pers. O/ liecībās norādītajiem faktiem un ar 2017.gada 10.oktobrī protokolā par liecību pārbaudi uz vietas fiksētām ziņām (lietas 83.-90.lapa) /pers. E/ parāda vietu Liepājā, Eduarda Tisē ielā, kur novietoja savu automašīnu Mercedes Benz, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, pirms izdarīt numura zīmju zādzību. /pers. E/ parāda vietu pie mājas /adrese/, kur bija novietota automašīna VW Golf, kurai nolaupīja abas valsts reģistrācijas numura zīmes /reģistrācijas numurs/. /pers. E/ secīgi parāda gan stāvlaukumu pie Dienvidu fortiem, kur abas numura zīmes /numurs/piestiprinājis savai automašīnai, gan degvielas uzpildes staciju “Cirkle K”, kur iepildījis degvielu, nesamaksājot par to.
Pēc tam /pers. E/ parāda vietu aiz ēkas Meldru ielā 1, Liepājā, kur noņēma savai automašīnai uzliktās abas numura zīmes /reģistrācijas numurs/, un nozagtās numura zīmes ievietoja savas automašīnas bagāžas nodalījumā. Kā arī /pers. E/ norādījis vietu Grobiņā Lielā ielā, kur pirms veikala aplaupīšanas novietojis savu automašīnu Mercedes Benz. Pēc tam parāda veikalu“ Pa rokai”, kurā iegājis ar līdzi paņemto spēļu pistoli. Veikalā piedraudot ar pistoli pārdevējai, pavēlējis atvērt kasi un atdot naudu.
No 2017.gada 7.oktobra apskates protokola ar tam pievienotās fototabulas (lietas 12.-29.lapa) ir redzams, ka automašīnai Mercedes Benz C200 ir valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Automašīnai ir sabojāta kreisā sāna priekšpuse, kā to liecināja /pers. E/. Autovadītāja pusē priekšdurvīs ielikta pistole, kura apskates laikā tiek izņemta. Automašīnas bagāžas nodalījumā atrodas numura zīme /reģistrācijas numurs/ Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes darbinieki A.Čerkasovs un A.Grigus 2017.gada 7.oktobrī pašrocīgi sastādījuši ziņojumu un uzziņu, kuros ietvertas ziņas par /pers. E/ aizturēšanu, automašīnas Mercedes Benz C200 apskati, par personas fotogrāfiju uzrādīšanu atpazīšanai, par veikala videonovērošanas ieraksta apskati (lietas 4.-5.lapa). Tātad policijas darbinieki snieguši paskaidrojumus par konkrētiem lietas faktiem un apstākļiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 131.panta otro daļu izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums (ziņojums, uzziņa) par konkrētiem faktiem vai apstākļiem ir atzīstams par liecību un pārbaudāmi kārtībā, kāda likumā paredzēta liecību pārbaudei.
Prokurore lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai ziņojumu (lietas 4.lapa) un uzziņu (lietas 5.lapa) norādījusi kā pierādījumus.
Kriminālprocesa likuma 449.panta otrajā daļā noteikts, ka tiesas sēdē personas sniedz liecības mutvārdos. Savukārt minētā panta trešajā daļā norādīts, ka rakstveida pierādījumus un citus dokumentus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, tiesas sēdē nolasa vai atskaņo pilnībā vai daļēji, izņemot gadījumus, kad persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors un cietušais vai viņa pārstāvis piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana vai atskaņošana nav nepieciešama.
Augstākā tiesa 2015.gada 10.februāra lēmumā lietā Nr.SKK-5/2015 norādījusi, ka Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajā daļā norādītais jēdziens „rakstveida pierādījumi un citi dokumenti” nav attiecināms uz personu liecībām, kas, lai arī ir fiksētas rakstveida formā, ir pakļautas citiem pārbaudes kritērijiem. Liecību nolasīšanas vai atskaņošanas kritēriji noteikti Kriminālprocesa likuma 501.pantā.
Tā kā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes darbinieku A.Čerkasova un A.Grigus 2017.gada 7.oktobrī pašrocīgi sastādītais ziņojums un uzziņa tiesas izmeklēšanā netika pārbaudīti Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tad konkrētajā gadījumā tie nav pieļaujami pierādījumi.
No cietušās /pers. G/ tiesas izmeklēšanā sniegtām liecībām izriet, ka veikalā “Pa rokai” Grobiņā, Lielā ielā, kurā strādājusi par pārdevēju, ienācis nepazīstams vīrietis ģērbies raibā kamuflāžas tērpā un pasveicinājis viņu. Vīrietis izvilcis pistolei līdzīgu priekšmetu un pavēlējis atvērt kasi, atdot visu naudu.
Kasē bijusi visas dienas laikā ietirgotā nauda 1073,62 euro apmērā. Pagriezusies un aizskrējusi uz palīgtelpu. Kliegusi pēc palīdzības, jo nesen vēl pagalmā bijis veikala saimnieks /pers. O/. /pers. O/ pagalmā nav bijis, tāpēc informējusi par notikušo viņu telefoniski. Vīrietis veikalā arī vairs nav bijis. Pēc tam izmeklēšanas iestādē atpazinusi pēc trīs uzrādītajām fotogrāfijām vīrieti – /pers. E/. Policijas darbinieki kopā ar /pers. E/ atbraukuši uz veikalu un /pers. E/ pastāstījis un parādījis kā veicis uzbrukumu. /pers. G/ liecības apstiprinās ar 2017.gada 9.oktobra protokolos par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām fiksētām ziņām, kur viņa atpazīst /pers. E/ kā vīrieti, kurš 2017.gada 7.oktobrī ap plkst.16.50 ienāca veikalā “Pa rokai” pēc sejas vaibstiem (lietas 43.-44.lapa).
No 2017.gada 7.oktobra apskates protokola ar tam pievienotās fototabulas (lietas 6.-8.lapa) redzams, ka veikala “Pa rokai” telpas atrodas Grobiņā, Lielā ielā 62. Veikalā tirdzniecības zālē atrodas kases aparāts, no kura netālu atrodas durvis uz palīgtelpu.
No CD apskates protokola un apskatot tam pievienotā CD izriet, ka 2017.gada 7.oktobrī plkst.15.49 pie veikala „Pa rokai” piebrauc automašīna Mercedes Benz ar numura zīmi /reģistrācijas numurs/. Plkst.15.50 no automašīnas izkāpj un veikalā ienāk vīrietis – /pers. E/ kamuflāžas tērpā – biksēs un virsjakā ar kapuci galvā, kā to liecināja /pers. G/. Plkst.15.55 /pers. E/ iznāk no veikala un iesēžas automašīnā Mercedes Benz (lietas 10.-11.lapa).
No Ceļu satiksmes drošības direkcijas izziņas secināms, ka /pers. E/ ir īpašnieks automašīnai Mercedes Benz C200, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (lietas 97.lapa). /pers. G/ liecībās norādītās ziņas par notikuma apstākļiem papildina cietušā IK “Vilija A” pārstāves /pers. V/ tiesas izmeklēšanā liecinātais par to, ka 2017.gada 7.oktobrī veikalā “Pa rokai” Grobiņā, Lielā ielā 62, par pārdevēju strādājusi /pers. G/. Pēc notikuma, veikala novērošanas kameru ierakstā redzējusi, ka veikalā ienāk vīrietis un no kabatas izvelk ieroci. Pārdevēja /pers.G/sākusi kliegt un no tirdzniecības zāles ieskrējusi palīgtelpā. Pārdevēja zvanījusi viņas vīram /pers. O/, kurš aizskrējis uz veikalu. Tā kā nekas netika paņemts, veikalam zaudējumi nav nodarīti.
Liecinieks/pers. O/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka veikala “Pa rokai” Grobiņā, Lielā ielā 62, pārdevēja /pers. G/ stāstījusi, ka veikalā ienācis vīrietis un ar pistoli piedraudējis viņai. Vīrietis prasījis, lai atdod visu naudu. /pers. G/ neko nav devusi un ieskrējusi veikala palīgtelpā. Kad ieradies veikalā, vīrietis tajā nav bijis. Veikala novērošanas kameru ierakstā redzējis, ka vīrietis bijis ģērbies raibā kamuflāžas tērpā un atbraucis ar Mercedes markas automašīnu.
Vērtējot izklāstītos pierādījumus, tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. E/a vaina viņam abu inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta pilnībā.
Noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju veic noteiktā secībā, vispirms noskaidrojot noziedzīgā nodarījuma objektīvo pazīmju kopumu un pēc tam subjektīvo pazīmju sakritību ar Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva atbilstošajām pazīmēm.
Noziedzīga nodarījuma objekts ir intereses, kurām ar noziedzīgu nodarījumu tiek nodarīts kaitējums.
Savukārt noziedzīga nodarījuma objektīvā puse ir nodarījuma ārējās izpausmes pazīmju kopums, kas tiek realizēts kā prettiesiska uzvedība darbības vai bezdarbības veidā un nodara kaitējumu ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm vai rada šāda kaitējuma nodarīšanas reālas briesmas.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud fiziskas vai juridiskas personas mantiskās intereses, bet vienlaikus ir arī vērsts pret personas veselību un dzīvību, un konkrētajā gadījumā, /pers. E/ mēģināja apdraudēt mantiskās intereses un veselību /pers. G/ un IK “Vilija A”.
Noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse raksturo personas psihisko attieksmi pret viņas izdarītā nodarījuma objektīvajiem apstākļiem, proti, darbību, bezdarbību, kaitīgajām sekām. Laupīšanas subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms un nolūks pielietojot vardarbību iegūt svešu mantu, lai to izmantotu pēc saviem ieskatiem.
Realizējot tiešu nodomu, vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz nodarījuma sekas un vēlas tās. Tiesa uzskata, ka par /pers. E/ tiešo nodomu izdarīt laupīšanu liecina viņa faktiskās darbības – draudi pielietot vardarbību izmantojot ierocim līdzīgu priekšmetu ar mērķi iegūt svešu mantu, lai atvieglotu mantas nolaupīšanu.
Izskatāmajā lietā Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas objektīvā puse izpaužas kā apsūdzētā aktīvas faktiskās darbības – pavēršot pret pārdevēju ierocim līdzīgu priekšmetu, pieprasot pārdevējai /pers. G/ atvērt veikala kasi un atdot tur esošo IK “Vilija A” piederošo naudu 1073,62 euro.
Mantas nolaupīšanas pabeigšanas moments ir tad, kad cietušais zaudējis fizisku varu pār mantu, bet vainīgais ieguvis varu pār lietu un parādījis gribu šo lietu paturēt kā savu. Tiesa konstatē, ka /pers. E/ bija griba iegūt svešu mantu – naudu, taču viņš nespēja iegūt pilnīgu fizisku varu pār šo mantu, jo cietusī /pers. G/ sāka saukt pēc palīdzības un /pers. E/ nerealizēja savu noziedzīgo nodarījumu līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
Izskatāmajā lietā Krimināllikuma 265.panta otrās daļas objektīvā puse izpaužas kā apsūdzētā /pers. E/ darbības nozogot abas transportlīdzekļa VW Golf reģistrācijas numura zīmes /reģistrācijas numurs/, kas pierādīts ar apsūdzētā /pers. E/ un cietušā /pers. J/ liecībās, apskates protokolos norādītajām ziņām.
No cietušā /pers. J/ tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām izriet, ka 2017.gada 7.oktobra rītā pie mājas Liepājā, Tisē ielā 45/42, konstatējis, ka viņa automašīnai VW Golf noņemtas abas numura zīmes /reģistrācijas numurs/. Numuru turētāji bijuši nomesti pie zemes. Informējis par notikušo policiju (lietas 48.lapa) un numuru zīmes atguvis nākošajā dienā.
N o 2017.gada 7.oktobra apskates protokola ar tam pievienotām fototabulas (lietas 50.-53.lapa) secināms, ka pie daudzdzīvokļu mājas Liepājā, Eduarda Tisē ielā 42 automašīnai VW Golf noņemtas abas numura zīmes /reģistrācijas numurs/. Numura zīmju stiprinājumu fragmenti atrodas uz asfaltu.
No 2017.gada 7.oktobra apskates protokola ar tam pievienotām fototabulas (lietas 12.-29.lapa) izriet, ka automašīnas Mercedes Benz C200 bagāžas nodalījumā atrodas nozagtā numura zīme /reģistrācijas numurs/.
Zādzības subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms iegūt svešu mantu, lai to izmantotu pēc saviem ieskatiem.
No augstāk norādītajiem pierādījumiem ir secināms, ka /pers. E/ apzinājās to, ka veic nelikumīgas darbības ar automašīnas VW Golf numura zīmēm /reģistrācijas numurs/, vēlējās iegūt numura zīmes, lai pēc tam ar tām rīkotos pēc saviem ieskatiem.
Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir fiziska persona, kas izdarījusi kriminālsodāmu darbību vai bezdarbību. Tai jābūt sasniegušai Krimināllikumā noteikto vecumu un pieskaitāmai, pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 176.panta pirmās daļas, 265.panta otrās daļas noziedzīga nodarījuma subjektam jābūt sasniegušam 14 gadu vecumu, fiziskai un pieskaitāmai personai, kāds arī ir apsūdzētais /pers. E/.
Ar /pers. E/ liecībās, medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.72 un Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātu slēdzienā Nr.7892 norādītajām ziņām pierādīts, ka 2017.gada 7.oktobrī /pers. E/ atradās narkotisko vielu ietekmē, pirms trim dienām ir lietojis tramadolu (lietas 92.-93.lapa).
Tiesa atzīst par pierādītu arī apstākli, ka apsūdzētais abus noziedzīgos nodarījumus izdarījis narkotisko vielu ietekmē, jo šādu apstākli savās liecībās apstiprina arī pats apsūdzētais.
Tiesa uzskata, ka narkotisko vielu ietekmē indivīds zaudē spēju kontrolēt savu rīcību, kas sekmēja noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.
Vērtējot izklāstītos pierādījumus, tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. E/ vaina viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta pilnībā, un viņa darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 176.panta pirmās daļas, 265.panta otrās daļas.
Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, tas ir, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo un ceturto daļu apsūdzētais /pers. E/ izdarījis mazāk smagu noziegumu un smagu noziegumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, nosakot soda veidu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tiesai jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā arī vainīgā personību. /pers. E/ nav sodīts (lietas 94., 115.-116.lapa).
Par divu laupīšanas mēģinājumu izdarīšanu /pers. E/ 2017.gada 19.jūlijā notiesāts Klaipēdas rajona tiesā ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, sodu nolemts neizpildīt un noteikt nosacīti uz vienu gadu. Ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 15.aprīļa lēmumu nolemts atzīt un izpildīt Latvijas Republikā Klaipēdas rajona tiesas 2017.gada 19.jūlija spriedumu. Uz sprieduma taisīšanas dienu Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 15.aprīļa lēmums nav stājies likumīgā spēkā (lietas 94., 163.-164.lapa).
Par /pers. E/a atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka viņš izdarītajā vaļsirdīgi atzinies un nožēlo izdarīto.
Par /pers. E/a atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu atzīstams tas, ka abi noziedzīgie nodarījumi izdarīti narkotisko vielu ietekmē.
Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas sankcija paredz vairākus pamatsoda veidus - brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Krimināllikuma 265.panta otrās daļas sankcija arī paredz vairākus pamatsoda veidus - brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot soda veidu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tiesai jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā arī vainīgā personību, atbildības mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Krimināllikuma 35.panta otrā daļa nosaka, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziegumu, resocializēt personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Kriminālsoda noteikšanā tiesai jāievēro arī vispārējie tiesību principi, tajā skaitā humānisma princips, tātad sodam jābūt tādam, kas sekmē indivīda vēlēšanos laboties un stāties uz likumpaklausības ceļa.
Izvērtējot visu iepriekš minēto attiecībā uz apsūdzēto, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir ne tikai vainīgo sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātie un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka konkrētajā kriminālprocesā apsūdzētam /pers. E/ pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 176.panta pirmās daļas, 265.panta otrās daļas ir nosakāms reāls brīvības atņemšanas sods.
Ņemot vērā apsūdzētam konstatēts gan atbildību mīkstinošs apstāklis, gan atbildību pastiprinošs apstāklis, tad brīvības atņemšanas sods /pers. E/ nosakāms tuvāk sankcijas minimālajam apmēram par katru izdarīto noziegumu.
Galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, piemērojot vieglāko soda noteikšanas nosacījumu, daļēji saskaitot noteiktos sodus.
Izvērtējot visu minēto, par apsūdzētā personību iegūtās ziņas, agrāk nav sodīts, nekādus cita veida pārkāpumus /pers. E/ līdz šai dienai nav izdarījis, kā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs arī apsūdzētā subjektīvo attieksmi pret savu rīcību un tās izraisītajām sekām, tiesai rada pārliecību, ka nav nepieciešama apsūdzētā izolācija no sabiedrības, un soda mērķis būtu sasniedzams nosakot viņam brīvības atņemšanas sodu nosacīti ar pārbaudes laiku.
Labumam, ko iegūs sabiedrība, piemērojot sodu apsūdzētam, jābūt adekvātam noziedzīgajam nodarījumam un tā radītajam kaitējumam.
Izvērtējot visu iepriekš minēto un ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, tiesa ir guvusi pārliecību, ka /pers. E/ neizciešot brīvības atņemšanas sodu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, un sodu viņam iespējams noteikt nosacīti, saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta noteikumiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta otro daļu /pers. E/ pārraudzība pārbaudes laikā uzdodama Valsts probācijas dienestam.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. E/ soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2017.gada 7.oktobra līdz 2017.gada 9.oktobrim (lietas 72., 78.-80.lapa).
Apsūdzētam nav piemērojams panta sankcijā paredzētais papildsods probācijas uzraudzība, jo netiek piespriests reāls brīvības atņemšana sods un noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā vēl spēkā nebija Krimināllikuma 55.panta piektā daļa.
Mantas, kurai uzlikts arests lietā nav, un tā kā nav konstatēta manta apsūdzētam, kuru var konfiscēt, tiesa uzskata, ka nav nepieciešams piemērot papildsodu – mantas konfiskāciju.
Pirmstiesas procesā 2017.gada 9.oktobrī /pers. E/ piemērots drošības līdzeklis –nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts (lietas 80.lapa).
Drošības līdzekļa –nodošana policijas uzraudzībā ierobežojumus /pers. E/ nav ievērojis, tāpēc ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 18.maija lēmumu drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts grozīts uz apcietinājumu (lietas 124.-135., 140.-141.lapa). Drošības līdzeklis atstājams spēkā līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Pirmstiesas procesā cietusī /pers. G/ pieteikusi morālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu par summu 2000 euro (lietas 41.lapa).
Cietusī/pers. G/ tiesas izmeklēšanā samazināja pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju no 2000 euro uz 1000 euro. Pēc uzbrukuma veikalā pie mediķiem nav griezusies pēc medicīniskās palīdzības, bet notikušo joprojām pārdzīvo. Izjūt bailes un satraukumu, kad veikalā ienāk nepazīstami cilvēki.
Veikals ir mazs un visi vietējie pircēji ir pazīstami.
Cietušā pārstāve /pers. V/ un liecinieks /pers. O/ liecināja, ka /pers. G/ pēc notikušā ilgu laiku bijusi ļoti satraukta, viņai bijusi izteikta baiļu sajūta.
Cietušās/pers. G/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu par morālo kaitējumu 1000 euro apmērā tiesa izlemj vadoties no Kriminālprocesa likuma 350., 351., 352., 353.panta un Civillikuma 1635.panta.
Kriminālprocesa likuma 1.pantā paredzētā mērķa sasniegšanai likums ir noteicis pamatprincipus, tajā skaistā tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu, un tas ir viens no krimināltiesisko attiecību noregulējuma elementiem.
Tiesa atzīst, ka Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts kriminālprocesa pamatprincips par cietušā tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu.
Minētais pamatprincips atbilst „Eiropas Padomes Direktīvas 2004/80 EK (2004.gada 29.aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem” garam.
Kriminālprocesa likuma 22.pantā noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarētā pamatprincipa praktisku realizāciju sīki regulē Kriminālprocesa likuma 26.nodaļā „Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana” ietvertās normas.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā sniegts kompensācijas jēdziens, norādot, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu cietušajam pienākas atlīdzība par noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu. Ievērojot Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmajā daļā noteikto, tiesa kompensācijas apmēru nosaka izvērtējot cietušā pieteikumu, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu, cietušajam pieteikumā jāpamato pieprasītā mantiskā zaudējuma apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām tikai jānorāda.
Judikatūras lietā SKK-269 no 2007.gada 20.aprīļa Senāta Krimināllietu departaments norādījis, ka Kriminālprocesa likuma 26.nodaļas normas faktiski satur arī materiālo normu pazīmes, tādēļ izlemjot par cietušā kompensācijas pieteikumu (arī daļā par morālo aizskārumu), tiesai jāvadās no šīm normām.
Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta pirmo daļu, katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Savukārt panta otrajā daļā norādīts, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas. Fiziskas ciešanas tiek saistītas ar ķermeņa sāpēm, ko izraisa vardarbības pielietošana, dažāda veida fiziskas traumas, ievainojumi. Savukārt, garīgas ciešanas tiek saistītas ar psiholoģisku diskomfortu un dažādām negatīvām emocijām, kas izpaužas kā pazemojums, kauns, dusmas, zaudējuma sajūta un skumjas, citas negatīvas emocijas vai nelabvēlīgs psiholoģisks stāvoklis. Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
Tiesa uzskata, ka ar katru noziedzīgu nodarījumu cietušai personai tiek nodarīts morālais kaitējums, un cietušajai /pers. G/ ir tiesības prasīt apmierinājumu par morālo kaitējumu no aizskārēja /pers. E/, jo viņš ar neatļautām, noziedzīgām darbībām ir aizskāris cietušās tiesības un par šīm darbībām viņš ir vainojams.
Morālā kaitējuma nodarīšana un pienākums atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu ir sekas personas prettiesiskām, tīšām darbībām vai darbībām aiz neuzmanības, kā rezultātā ir apdraudēta cietušā drošība, veselība un citas vērtības.
Tiesa uzskata par pierādītu faktu, ka cietusī /pers. G/ piedzīvoja emocionālu stresu, tai nācās izjust nepatīkamas sajūtas, kā cilvēkam, kura atbildīga par materiālām vērtībām veikalā, kuru darba vietā mēģina aplaupīt. Cietušai ir radīts morāls aizskārums gan ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļiem, gan ar radītajām neērtībām, lai ierastos uz procesuālo darbību veikšanu savu ar likumu noteikto interešu aizsardzībai kriminālprocesā.
Tiesa atzīst, ka ar lielas kompensācijas piespriešanu nav pieļaujama, vienas personas mantas palielināšanās uz otras personas rēķina un morālā kaitējuma apmērs nevar kalpot kā sods apsūdzētajam par nodarīto.
Nosakot kompensācijas apmēru ir arī jāņem vērā vainīgās personas spēja dot atlīdzību, vainīgās personas subjektīvā attieksme pret nodarījumu. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā attieksmi pret notikušo raksturo apsūdzētā viedoklis pirmstiesas kriminālprocesā. Apsūdzētais/pers. E/ ir pilngadīgs, darbspējīgs, par apsūdzētā mantisko stāvokli tiesai nav nekāda informācija.
Izvērtējot iepriekšminētos apstākļus, tiesa nonāk pie pārliecības, ka cietušās kaitējuma kompensācijas summa par morālo aizskārumu ir samazināma un nosakāma 600 euro apmērā, kas pēc tiesas ieskata ir taisnīga, adekvāta aizskārumam, tā sekām, noziedzīgā nodarījuma smagumam un izdarīšanas apstākļiem, apsūdzētā uzvedībai un rīcībai, personībai, vecumam un spējai dot atlīdzību. Pārējā daļā kaitējuma kompensācijas pieteikums par morālo aizskārumu nav nosakāms.
Kompensācijas nenoteikšana kriminālprocesa ietvaros nav vērtējama kā cietušā tiesību aizskārums, jo cietušai netiek liegtas tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā jeb Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, izmantojot likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus – rakstveida pierādījumus, liecinieku liecības.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu saskarsmes pēdu nomazgājumi aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.L14-0701777, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs spēļu pistole kastē ar drošības uzlīmi Nr.L14-0701778, saskarsmes pēdu nomazgājumi aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.A17-1293054 (lietas 112.lapa) iznīcināmi.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu CD disks ar video novērošanas kameras ierakstiem (lietas 112.lapa) nav uzskatāms par lietisko pierādījumu, bet ir dokuments, kurā saturiski fiksētā informācija ir izmantojama kā pierādījums. Līdz ar to, disks atstājams krimināllietas materiālos.
Apsūdzētā/pers. E/ aizstāvību kriminālprocesā realizējusi zvērināta advokāte A.Čirkše, jo apsūdzētais pabeidzot primstiesas kriminālprocesu pieteicis šādu lūgumu (lietas 109.lapa).
Advokātei saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu pienākas atlīdzība par veikto darbu, ko apliecina iesniegtie paziņojumi par darba samaksu (lietas 138., 170.lapa).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta pirmo daļu advokātam izmaksātā summa 193,60 euro apmērā no valsts līdzekļiem piedzenamas no notiesātā /pers. E/ par labu valstij.
Procesuālo izdevumu labprātīgai samaksai notiesātam dodams 30 dienu termiņš, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesnese nekonstatē lietā ziņas, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturto daļu būtu par pamatu atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnā apmērā.
Rezolutīvā daļa Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 528. un 529.pantu nosprieda atzīt par vainīgu /pers. E/ pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 176.panta pirmās daļas un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.
Atzīt par vainīgu /pers. E/ pēc Krimināllikuma 265.panta otrās daļas un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus daļēji saskaitot, galīgo sodu /pers. E/ noteikt brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2017.gada 7.oktobra līdz 2017.gada 8.oktobrim, t.i. divas brīvības atņemšanas dienas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, piespriesto brīvības atņemšanas sodu /pers. E/ neizpildīt un noteikt nosacīti, ja 2 (divu) gadu pārbaudes laikā viņš neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.pantu /pers. E/ pārraudzību pārbaudes laikā uzdot Valsts probācijas dienestam. /pers. E/ jāreģistrējas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai 10 (desmit) darbdienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās. /pers. E/ piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu negrozīt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Piedzīt no /pers. E/ par labu /pers. G/ morālā kaitējuma kompensāciju 600 euro apmērā, pārējā daļā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteikt.
Kaitējuma kompensācijas labprātīgai izpildei nosakāms termiņš – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākums iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.
Piedzīt no /pers. E/ par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāves darba samaksu 193,60 euro apmērā.
Procesuālie izdevumi par advokāta darba samaksu ieskaitāmi – Valsts kasē, reģistrācijas Nr.90000050138, kontā Nr.LV68TREL1060001239300.
Pēc samaksas maksājuma dokuments iesniedzams Kurzemes rajona tiesā.
Noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai procesuālo izdevumu izpildei, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
CD disku ar video novērošanas kameras ierakstiem glabāt pie krimināllietas.
Lietiskos pierādījumus – saskarsmes pēdu nomazgājumus aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.L14-0701777, spēles pistoli kastē ar drošības uzlīmi Nr.L140701778, saskarsmes pēdu nomazgājumu aploksnē ar drošības uzlīmi Nr.A17-1293054 iznīcināt.
Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt desmit dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā no pilna sprieduma pieejamības dienas. /pers. E/ spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta sprieduma kopija vai noraksts.
Pilns tiesas spriedums pieejams 2019.gada 21.maijā.
Tiesnese 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs A.Eglija