Kurzemes rajona tiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. C-2040-19/35 ECLI:LV:KURT:2019:0603.C69204019.3.S AIZMUGURISKS SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Kurzemes rajona tiesas tiesnesis I.Kligačs ar sekretāri S.Višķeri, piedaloties prasītājas pārstāvim- A.Gailim 2019.gada 3.jūnijā izskatīja atklātā tiesas sēdē Ventspilī, Katrīnas ielā 14 civillietu SIA “Jūrmalas siltums” prasībā pret /pers. A/ par parāda par piegādāto siltumenerģiju piedziņu, Aprakstošā daļa: [1] 2019.gada 25.martā tiesā saņemta pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas siltums” prasība pret /pers. A/ ar lūgumu piedzīt parādu par piegādāto siltumenerģiju par laika periodu no 2007.gada 1.aprīļa līdz 2013.gada 20.novembrim 4035.97 EUR, likumiskos procentus par laika periodu no 2007.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.decembrim 1776.57 EUR apmērā. Bez tam, prasītāja lūdz piedzīt tiesāšanās izdevumus, vienlaikus atzīt prasītājai tiesības saņemt procentus par laiku līdz sprieduma izpildei. [2] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2008.gada 25.marta mantojuma apliecību atbildētājai piederēja dzīvokļa īpašums /adrese/, kura īpašuma tiesības izbeigtas 2013.gada 20.novembrī, kad stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmums lietā Nr. C04411313.

Prasītājs piegādā siltumenerģiju SIA “Jūrmalas namsaimnieks” apsaimniekošanā esošai dzīvojamai mājai Nr. /adrese/, taču atbildētāja laika posmā no 2007.gada 1.aprīļa līdz 2013.gada 20.novembrim maksājumus veikusi neregulāri un nepietiekamā apmērā. Pēdējais maksājums veikts 2009.gada novembrī 34.94 Ls apmērā.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1425., 1428., 1512., 1587., 1652., 1753., 1754., 1756., 1757., 1759., 1760., 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, Civilprocesa likuma 5., 26., 44., 75., 127., 128., 129., 130., 195.pantu. [3] Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdi pusēm paziņots likumā noteiktā kārtībā. Nekādi lūgumi nav saņemti. Tiesa atzīst atbildētājas neierašanos uz tiesu bez attaisnojoša iemesla un uzskata, ka lieta skatāma bez viņas klātbūtnes tiesas sēdē saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu. [4] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja pilnībā uz tiem pamatiem, kas norādīti prasības pieteikumā, papildus norādot, ka atbildētājai ir jāmaksā mirušā laulātā parāds, kaut arī prasītājs nav pieteicis kreditora prasījumu. Atbildētājai bija jāpilda visi pienākumi, ko uzliek viņai normatīvie akti kā dzīvokļa īpašniecei. [5] Tā kā nepastāv Civilprocesa likuma 208.1 panta 3.daļā noteiktie apstākļi, kas liegtu aizmuguriska sprieduma taisīšanu un lietā esošie materiāli ir pietiekami strīda izskatīšanai, tad tiesa atzīst, ka ir taisāms aizmugurisks spriedums saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem – aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Motīvu daļa [6] Pārbaudot lietas materiālus, prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji. [6.1] Noskaidrots, ka prasītāja piegādā siltumenerģiju ēkai Nr. /adrese/ saskaņā ar 2004.gada 1.oktobra siltumenerģijas piegādes līgumu, kas noslēgts starp SIA “Jūrmalas namsaimnieks” un prasītāju (lietas 26.-30.lapas). Atbildētājai, pamatojoties uz 2008.gada 25.marta Mantojuma apliecību (par tiesībām uz mantojumu pēc likuma) līdz 2013.gada 20.novembrim piederēja dzīvokļa īpašums Nr. /adrese/ (lietas 9.-11.lapas).

Prasītāja lūdz piedzīt parādu par piegādāto siltumenerģiju par laika periodu no 2007.gada 1.aprīļa līdz 2013.gada 20.novembrim, kā arī likumiskos procentus no 2007.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.decembrim.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants (redakcijā līdz 2011.gada 1.janvārim) noteica, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemesgabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Pašreiz to nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts.

Tādejādi dzīvokļa īpašnieka pienākums veikt maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī komunālos maksājumus izriet no likuma. Līdz ar ko nav nozīmes apstāklim vai starp prasītāju un atbildētāju ir noslēgts līgums.

Lietā nodibināts, ka atbildētāja /pers. A/ nav pildījusi savas saistības, kā rezultātā ir izveidojies parāds par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem.

Civillikuma 701.panta pirmā daļa nosaka, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, ja mantinieks mantojumu pieņem, mantojums pāriet viņa īpašumā jau ar mantojuma atstājēja nāvi, un pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika. Ar to tiek nodrošināta īpašuma tiesību nepārtrauktība (skat. Civillikuma komentāri. Mantojuma tiesības. Sastādījuši; R.Krauze un Z.Gencs:-R.:Mans īpašums, 1997., 241.lpp).

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētājai /pers. A/ ir jāmaksā par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem no mantinieka atstājēja nāves- t.i. no 2007.gada 7.novembra līdz 2013.gada 20.novembrim, kad piederēja dzīvokļa īpašums. [6.2] Daļā par parāda un nokavējuma procentu piedziņu par laika periodu no 2007.gada 1.aprīļa līdz 2007.gada 8.novembrim prasība ir noraidāma sekojošu iemeslu dēļ.

Noskaidrots, ka atbildētājas laulātais, uz kura mantojumu apstiprinājās atbildētāja, mira 2007.gada 7.novembrī, bet Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāre Inita Kalniņa 2007.gada 11.decembrī laikraksta „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.198 (3774) izsludinājusi atbildētājas laulātā mantojuma atklāšanos un uzaicinājusi ieinteresētās personas pieteikties trīs mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Tādējādi termiņš, kurā ieinteresētajām personām, tai skaitā kreditoriem, bija jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu vai pieteikt kreditora prasījumu, beidzās 2008.gada 11.februārī.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē apliecināja, ka kreditora prasījums pret mantojuma atstājēju zvērinātai notārei nav pieteikts.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs Tā kā kreditora prasījums lietā nav pieteikts, uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā prasītāja SIA “Jūrmalas siltums” nepieteiktais kreditora prasījums ir dzēsts, zvērinātai notārei izdodot mantojuma apliecību, kas uzskatāms par patstāvīgu pamatu prasības noraidīšanai šajā daļā.

Civillikuma 693.pantā iekļauti preklūzijas noteikumi, kas nozīmē, ka personas, kas uzaicinājuma termiņā, nebūs pieteikušas savas tiesības vai prasības uz atstāto mantojumu, vai iebildumus pret nolasīto testamentu, atzīt par tādām, kas zaudējušas šīs tiesības vai atteikušies no iebildumiem (Z.Gencs. Mantošana. Rīga, 2002., 447.lpp. vai Civillikuma komentāri. Mantojuma tiesības. R.Krauze un Z.Gencs. R.:Mans Īpašums, 1997, 272.lpp). [6.3] Tiesa nevar piekrist prasītāja pārstāvja izteiktajam viedoklim tiesas sēdē, ka uzaicinājuma (sludinājuma par mantojuma atklāšanos) termiņā nepieteikta pretenzija kreditoram nelabvēlīgas sekas nerada.

Atbilstoši tiesu praksei, kas pastāvēja jau pirms norādītajiem grozījumiem Civillikuma 705.pantā, kas stājās spēkā 2013.gada 1.jūlijā, kreditors nebija atbrīvots no pienākuma pieteikt savu pretenziju uzaicinājuma termiņā (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 9.marta spriedumu lietā Nr. SKC – 102/2011, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 7.novembra spriedumu lietā Nr.SKC –188/2014 (C39062911), Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 5.jūnija spriedumu lietā Nr. C16062613, Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 24.marta spriedumu lietā Nr. C29552814, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 23.novembra spriedumu lietā Nr. SKC – 381/2017, Augstākās tiesas 2018.gada 5.septembra spriedumu lietā Nr. SKC-288/2018).

No lietā iesniegtās parāda aprēķina tabulas (lietas 20-25.lapas) redzams, ka parāds par dzīvokli Nr./adrese/ līdz 2007.gada 1.novembrim sastādīja 79.38 LVL jeb 112.95 EUR, nokavējuma procenti 1.12 LVL jeb 1.59 EUR. Tā ka nav tiesiska pamata šajā daļā prasību apmierināt, tad prasība daļā par parāda un likumisko procentu piedziņu par laika periodu no 2007.gada 1.aprīļa līdz 2007.gada 8.novembrim- noraidāma. Pārējā daļā prasība ir apmierināma. [6.4] Parāds no 2007.gada 8.novembra līdz 2013.gada 20.novembrim par piegādāto siltumenerģiju sastāda 3923.02 EUR (4035.97112.95), kas arī piedzenams no atbildētājas. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto parāda apmēru šajā daļā, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja šo aprēķinu nav apstrīdējusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānorāda aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājai ir tiesības saņemt likumiskos 6 procentus par laiku no 2007.gada 8.novembra līdz 2018.gada 31.decembrim – 1774.98 EUR (1776.57- 1.59). [7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājai atzīstamas tiesības saņemt 6 procentus gadā no pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļu, 44.panta 2.daļu no atbildētājas proporcionāli apmierinātai daļai tiek piedzīta valsts nodeva 462.56 EUR, radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu, pieteikuma sūtīšanu 3.20 EUR un ar lietas vešanu saistītie izdevumi par zvērināta advokāta pakalpojumiem 242 EUR par labu prasītājam.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājai dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

Rezolutīvā daļa:

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 93., 97., 189.-193., 204.1, 208.2 pantiem, tiesa no s pri e da prasību apmierināt daļā.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu SIA “Jūrmalas siltums” (reģistrācijas Nr.42803008058) parādu par laika periodu no 2007.gada 8.novembra līdz 2013.gada 20.novembrim 3923.02 EUR, likumiskos procentus par laiku no 2007.gada 8.novembra līdz 2018.gada 31.decembrim – 1774.98 EUR, valsts nodevu 462.56 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu, pieteikuma sūtīšanu 3.20 EUR, ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību 242 EUR, kopā 6405.76 EUR (seši tūkstoši četri simti pieci euro un 76 centi), atzīstot SIA “Jūrmalas siltums” tiesības saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no pamatsummas, kas uz doto brīdi ir 3989.29 EUR (trīs tūkstoši deviņi simti astoņdesmit deviņi euro un 29 centi) par laiku līdz sprieduma izpildei un aprobežojot procentu pieaugumu ar pamatsummas apmēru.

Daļā par parāda 112.95 EUR, nokavējuma procentu 1.59 EUR piedziņu- prasību noraidīt.

Piedzītos prasītāja labā naudas līdzekļus ieskaitīt SIA “Jūrmalas siltums” kontā Nr.LV59UNLA0010000206401, AS „SEB banka”.

Noteikt atbildētājai 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā labprātīgai sprieduma izpildei.

Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2019.gada 3.jūnijā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Atbildētāja ir tiesīga 20 dienu laikā no aizmuguriskā sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Kurzemes rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnesis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs I.Kligačs