Latgales apgabaltiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas
Lietas arhīva Nr. 103AA-0056-19 ECLI:LV:LAAT:2019:0613.112015419.5.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rēzeknē 2019.gada 13.jūnijā Latgales apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis-referents J.Vasiļkovskis, tiesnese I.Zalužinska, tiesnese D.Skudra, rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/, personas kods /personas kods/, apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2019.gada 9.aprīļa spriedumu.
Noklausījusies tiesneša-referenta ziņojumu, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, apelācijas instances tiesa k o ns t a t ē j a Daugavpils tiesas spriedumā nodibināts, ka 2019.gada 6.aprīlī pulksten 17.40 Riebiņu novada, Riebiņu pagastā, pa autoceļu P-58 Viļāni – Preiļi Špoģi, 33.kilometrā virzienā no Preiļiem uz Riebiņiem, /pers. A/ apmācīja /pers. B/ vadīt vieglo automašīnu WW Golf Variant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, būdams alkohola reibuma ietekmē. Izelpotā gaisa pārbaudē /pers. A/ konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 2,6312 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Pārbaude veikta ar alkometru Alco Quant 6020 Nr.A 102840, kuram pieļaujamā kļūda mērījumos ir 8 %. Ar savu rīcību /pers. A/ nav ievērojis Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, un viņam noteikts aizliegums saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu.
Tāds /pers. A/ pārkāpums kvalificēts kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā arī – Latvijas APK) 149.15panta ceturtajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums.
Ar Daugavpils tiesas 2019.gada 9.aprīļa spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, naudas sodu 1200 (viens tūkstotis divi simti) euro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem.
No /pers. A/ valsts labā piedzīti alkohola koncentrācijas konstatēšanas pārbaudes izdevumi 15,65 euro.
Pirmās instances sēdē /pers. A/ savu vainu atzina un paskaidroja, ka norādītajā laikā mācīja vadīt automašīnu pameitu, būdams alkohola reibumā, jo pirms tam lietoja alkoholu.
Pirmās instances tiesa, novērtējot administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, kā arī /pers. A/ tiesas sēdē sniegto paskaidrojumu un rakstveida paskaidrojumus administratīvā pārkāpuma lietā, atzina, ka /pers. A/ vaina Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta, jo viņš 2019.gada 6.aprīlī viņš apmācīja braukt /pers. B/, ja izelpotajā gaisā viņam konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.
Nosakot sodu /pers. A/, Daugavpils tiesa saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu - izdarīts ceļu satiksmes jomā, pārkāpēja personību - ir bezdarbnieks un reģistrēts Valsts Nodarbinātības aģentūrā, administratīvi agrāk ir sodīts, naudas sodus ir nomaksājis, apgādībā ir nepilngadīgs bērns, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību pastiprinošu apstākļu neesamību. Kā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa konstatēja vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Ņemot vērā norādītos apstākļus, tiesa atzina, ka /pers. A/ sods ir uzliekams Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas sankcijā paredzētajā minimālajā apmērā (lietas 27.-28.lapa).
Pie administratīvas atbildības sauktā persona /pers. A/ apelācijas kārtībā pirmās instances tiesas spriedumu kā nepamatotu un prettiesisku pārsūdzēja pilnā apmērā.
Lūdz atcelt Daugavpils tiesas 2019.gada 9.aprīļa spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību, jo uzskata, ka nav bijis notikuma, kurš fiksēts administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC293275.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka visās liecībās lietā viņš norādīja, ka automašīnu vadīja viņa pameita /pers. B/, kurai ir 15 gadi, viņš sēdēja blakus pasažieru sēdeklī un apmācīja viņu braukt. Tieši par šo faktu arī atzina savu vainu, taču apgalvo, ka viņam nav juridisku zināšanu, lai izprastu administratīvā protokola sastādīšanas nianses.
Atsaucas uz Latvijas APK 248.pantu, kurā norādītas prasības administratīvā pārkāpuma protokola saturam un uzskata, ka tās jāaplūko kopsakarā ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā paredzētajām tiesībām uz aizstāvību. Konkrēti, pārkāpuma aprakstam administratīvā pārkāpuma protokolā jābūt tādam, lai pie atbildības saucamā persona varētu zināt ne tikai to, pēc kāda Latvijas APK panta tiek saukta pie atbildības, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības, kas veido pārkāpuma objektīvo pusi, amatpersona, sastādot protokolu, atzinusi par pierādītām. Pārkāpuma aprakstam jābūt tādam, kas pilnībā ļauj izprast tā būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus lietas materiālos. Kā arī protokolā fiksētā lietas būtība nosaka lietas izskatīšanas robežas iestādē un tiesā, kuru tiesības konstatēt citus, no protokola satura atšķirīgus apstākļus ir ierobežotas. /pers. A/ ieskatā tiesa minēto ir ignorējusi, kā arī ignorējusi administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli, kaut gan tie nav lietas faktiskie apstākļi, pie tam spriedumā konstatējot citus faktus, kuri nav norādīti protokolā. Proti, uzskata, ka lietā nav pierādīts, ka viņš vadīja transportlīdzekli, jo tiesa spriedumā konstatēja, ka 2019.gada 6.aprīlī pulksten 17:40 Riebiņu novadā, Riebiņu pagastā pa autoceļu P-58 ViļāniPreiļi – Špoģi, 33.kilometrā virzienā no Preiļiem uz Riebiņiem, /pers. A/ apmācīja /pers. B/ vadīt vieglo automašīnu VW Golf Variant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, būdams alkohola reibuma ietekmē.
Uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pārkāpusi arī Latvijas APK 244.pantu, jo nav izvērtējusi viņa paskaidrojumus kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā (lietas 32.lapa).
Līdz lietas izskatīšanai lietas dalībnieki noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim nepieteica, Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde 178.105.228.254 19.06.2026. 16:35 Anonīms sistēmas lietotājs rakstveida viedokli par /pers. A/ apelācijas sūdzību neiesniedza.
Latgales apgabaltiesa saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta otro daļu apelācijas sūdzību skata rakstveida procesā. Tiesa atzīst, ka šajā konkrētajā lietā ir iespējams pieņemt nolēmumu, balstoties uz lietā esošajiem materiāliem.
Vērtējot lietā iegūtās ziņas par faktiem, Latgales apgabaltiesa, saskaņā ar Latvijas APK 244.panta nosacījumiem, pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Pārbaudījusi rakstveida procesā lietas materiālus, pirmās instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību, novērtējusi apelācijas sūdzībā noradītos argumentus, Latgales apgabaltiesa uzskata, ka pārsūdzētais Daugavpils tiesas 2019.gada 9.aprīļa spriedums ir atstājams negrozīts kā likumīgs un pamatots, bet apelācijas sūdzība noraidāma.
No Ceļu satiksmes noteikumu 196.punkta izriet, ka arī individuāli, neveicot komercdarbību, ir atļauts apmācīt personu vadīt transportlīdzekli. To drīkst transportlīdzekļu vadītāji, kuriem attiecīgās kategorijas vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumā lietotajiem terminiem (Ceļu satiksmes likuma 1.panta pirmās daļas 28.punkts) “transportlīdzekļa vadītājs” ir fiziska persona, kas vada transportlīdzekli vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Līdz ar to, vadot transportlīdzekli ar braukšanas mācību atļauju, atbildīga ir persona, kurai ir atbilstošs vadītāja stāžs (3 gadi) un kuras uzraudzībā notiek transportlīdzekļa vadīšana. Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkts noteic aizliegumu vadīt transportlīdzekli alkohola reibumā, ja transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles.
Administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, paredzēta Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā, - transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no 1200 līdz 1400 euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Tātad, lai izskatāmajā gadījumā personu atzītu par vainīgu Latvija APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt, ka 1) persona vadīja vai apmācīja vadīt transportlīdzekli, 2) personas izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatēta alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.
Lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā noteikta atbilstoši Ministra kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumiem Nr.719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”.
2019.gada 6.aprīlī policijas veiktās pārbaudes laikā /pers. A/ ar mēraparātu AlcoQuant 6020 plus Nr.A102840 (vertificēts līdz 07.06.2019.) plkst.17.48 izelpotā gaisa pārbaudē konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 3,14 promiles un atkārtotā pārbaudē plkst.18.07 konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 2,6312 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs (lietas 4., 5.lapa).
Apelācijas sūdzības iesniedzējs /pers. A/ neapstrīd, ka 2019.gada 6.aprīlī policijas veiktās pārbaudes laikā atradās alkohola reibumā, kā arī neapstrīd alkometra ierīces rādījumus un transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB367735 fiksētās ziņas.
Tāpat Latgales apgabaltiesas ieskatā fakts, ka /pers. A/ apmācīja /pers. B/ vadīt vieglo automašīnu VW Golf Variant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pierādīts ar pirmās instances tiesas spriedumā analizētajiem pierādījumiem to kopumā, tajā skaitā ar 2019.gada 6.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC293275, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB367735 un tam pievienotajās mērījumu izdrukās fiksētajām ziņām, ar /pers. A/ un /pers. B/ 2019.gada 6.aprīlī sniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem un /pers. A/ tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem.
Apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi šajā lietā visus apstākļus, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Novērtējot lietā esošos pierādījumus un noskaidrotos notikuma apstākļus, tiesa nonāca pie pamatota atzinuma, ka /pers. A/ apmācīja /pers. B/ vadīt vieglo automašīnu VW Golf Variant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, būdams alkohola reibuma ietekmē. Pirmās instances tiesa pierādījumu novērtēšanā ir ievērojusi Latvijas APK 243.panta prasības, savu atzinumu par /pers. A/ vainīgumu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā pamatojusi ar ticamiem un pieļaujamiem pierādījumiem. Apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedumā norādītā motivācija kopumā ir pareiza, secinājumi par /pers. A/ vainīgumu Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir balstīti uz lietā iegūtiem pierādījumiem, pareizi interpretējot arī tos normatīvos aktus, kas attiecas uz transportlīdzekļa vadītāju, līdz ar to apelācijas instances tiesa, pamatojoties uz Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai motivācijai un izdarītajiem secinājumiem, detalizēti neatkārtojot tos. Šajā lietā pirmās instances tiesa nav pieļāvusi likuma pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu pirmās instances tiesa sprieduma atcelšanai.
Apelācijas instances tiesa atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzībā norādīto, ka pirmās instances tiesa būtu pārkāpusi /pers. A/ Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā paredzētās tiesības uz aizstāvību un, pieņemot nolēmumu par /pers. A/ sodīšanu pēc Latvijas APK 149. 15panta ceturtās daļas, atzinusi par pierādītiem no protokola satura atšķirīgus apstākļus, tādējādi pārkāpjot lietas izskatīšanas robežas tiesā.
Administratīvā pārkāpuma protokola (izņemot gadījumus, ja vienā dokumentā ar protokolu ir noformēts arī lēmums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības) sastādīšana ir iestādes procesuāla darbība, kas pati par sevi nav atsevišķi ne apstrīdama, ne pārsūdzama, jo nerada tiesiskas sekas, neietekmē nekādas tiesiskās attiecības (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 25.11.2008. lēmuma lietā Nr. SKA– 858/2008 7. punkts). Arī konstatējums protokolā, ka persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, nav uzskatāms par galīgu noregulējumu administratīvā pārkāpuma lietā, jo augstāka iestāde, izvērtējot visus pierādījumus, tostarp protokolu, kopsakarā vērtē, vai persona ir izdarījusi konkrēto pārkāpumu un pieņem lēmumu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 26.11.2008. rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA– 661/2008 12. punkts).
Turklāt, administratīvā pārkāpuma protokolam ir divējāda daba. Pirmkārt, tas ir dokuments, kurā tiek fiksētas procesuālās darbības, norādītas lietas izlemšanai nepieciešamās ziņas (kodeksa 246., 248. pants), arī ar protokolu tiek uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā. Otrkārt, protokols atbilstoši Latvijas APK 243.pantam ir vērtējams arī kā pierādīšanas līdzeklis, kas ietver ziņas par faktiem, kas apliecina pārkāpuma esamību (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 12.02.2009. sprieduma lietā Nr. SKA–39/2009 10. punkts). Tādējādi administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā fiksē ziņas par izdarīto pārkāpumu un kuram ir pierādījuma nozīme lietā, un tas vērtējamas kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā.
Neapšaubāmi protokolam kā vienam no pierādījumiem lietā jābūt sastādītam precīzi. Ja, sastādot protokolu, tiek pieļautas tā noformēšanas kļūdas, tās ir procesuālās kļūdas administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros. Tādējādi tās vērtējamas pēc vispārējiem procesuālo kļūdu novērtēšanas kritērijiem.
Proti, procesuāla pārkāpuma ietekme uz gala lēmumu lietā jāvērtē atkarībā no tā, vai tas ir būtisks vai nav. Tikai būtiski procesuālie pārkāpumi ietekmē 178.105.228.254 19.06.2026. 16:35 Anonīms sistēmas lietotājs galīgā lēmuma saturu. Tas ir, attiecībā uz privātpersonu procesuālais pārkāpums kļūst tiesiski nozīmīgs tikai tad, ja tas ietekmējis vai varējis ietekmēt administratīvā akta saturu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 15.03.2005. sprieduma lietā Nr. SKA–59/2005 14.punkts).
Tas nozīmē, ka ne katra nepilnība administratīvā pārkāpuma protokolā ir atzīstama par tādu, kas ietekmē šā dokumenta juridisko spēku.
No lietas materiāliem izriet, ka Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektore Silvija Rožāne 2019.gada 6.aprīlī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC293275 par to, ka 2019.gada 6.aprīlī pulksten 17.40 Riebiņu novada, Riebiņu pagastā pa autoceļu P-58 Viļāni- Preiļi- Špoģi, 33.kilometrā, virzienā no Preiļiem uz Riebiņiem, /pers. A/ vadīja automašīnu VW Golf Variant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, alkohola reibuma ietekmē, kuram izelpotā gaisa pārbaudē /pers. A/ konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 2,6312 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Pārbaude veikta ar alkometru Alco Quant 6020 Nr.A102840, kuram pieļaujamā kļūda mērījumos ir 8 %. /pers. A/ apmācīja /pers. B/, personas kods /personas kods/, vadīt vieglo automašīnu VW Golf Variant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (lietas 3.lapa).
Protokolā norādīts, ka /pers. A/ ir pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu un Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu. Tāds /pers. A/ pārkāpums administratīvā pārkāpuma protokolā kvalificēts kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums (lietas 3.lapa).
Apelācijas instances tiesas ieskatā administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC293275 atbilst Latvijas APK 248.panta prasībām, jo no protokola tā kopsakarā nepārprotami tiek atklāta /pers. A/ pārkāpuma būtība – apmācīja /pers. B/ vadīt transportlīdzekli, būdams alkohola ietekmē.
Vienlaikus /pers. A/ saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta pirmās daļas 28.punktu atzīstams par transportlīdzekļa vadītāju. Tas kopumā veido /pers.
A/ prettiesiskās darbības un atspoguļo Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta Latvijas APK 149.15pānata ceturtajā daļā.
Konkrētajā gadījumā apgabaltiesa arī nekonstatē, ka Daugavpils tiesa, saucot pie administratīvās atbildības un uzliekot sodu /pers. A/ par Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, būtu atzinusi par pierādītiem no administratīvā pārkāpuma protokola satura atšķirīgus apstākļus, tādējādi pārkāpjot lietas izskatīšanas robežas tiesā.
Latgales apgabaltiesa norāda, ka paša apelācijas sūdzības iesniedzēja vērtējums viņa veiktajām darbībām un lietā esošajiem pierādījumiem nav un nevar būt saistošs tiesām, kas iztiesā konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu.
Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 22.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-305/2007, 10.punkts).
Apelācijas instances tiesa, tāpat kā arī pirmās instances tiesa, visus konkrētajā lietā esošos pierādījumus vērtē to kopumā, nevienam no pierādījumiem nepiešķirot kādu pārāku nozīmi pār citiem. Sūdzības iesniedzēja norādītie argumenti, apgabaltiesas ieskatā, uzskatāmi par subjektīviem pieņēmumiem, kas neapstiprinās ar lietas materiāliem. /pers. A/ vēlmi interpretēt sūdzībā minētos normatīvos aktus par labu savai aizstāvībai var vērtēt tikai kā mēģinājumu izvairīties no administratīvās atbildības par izdarīto pārkāpumu pēc Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas.
Tādejādi apgabaltiesa secina, ka izskatāmajā lietā administratīvā pārkāpuma izdarīšana ir pierādīta, vērtējot visus lietā esošos pierādījumus kopumā, tie ir pietiekami, pieļaujami un ticami, lai novērstu saprātīgas šaubas par to, ka /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā.
Nosakot /pers. A/ sodu, pirmās instances tiesa ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi. Atbildību pastiprinošos apstākļus nekonstatēja. Pamatoti saskaņā ar Latvijas APK 33.panta pirmās daļas 1.punktu konstatēja /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli - vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Līdz ar to Latgales apgabaltiesa secina, ka /pers. A/ noteikts iespējami labvēlīgākais Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas sankcijā paredzētais sods. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas neparedz iespēju noteikto sodu mīkstināt.
Ievērojot iepriekš izklāstīto, apgabaltiesa uzskata, ka Daugavpils tiesas 2019.gada 9.aprīļa spriedums atstājams negrozīts, bet /pers. A/ apelācijas sūdzība noraidāma kā nepamatota.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.22pantu Latgales apgabaltiesa no s p r ie d a atstāt negrozītu Daugavpils tiesas 2019.gada 9.aprīļa spriedumu, bet /pers. A/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnesis Tiesnese Tiesnesis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:35 Anonīms sistēmas lietotājs J.Vasiļkovskis D.Skudra I.Zalužinska