Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Latgales apgabaltiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. CA-0009-19 ECLI:LV:LAAT:2019:0710.C12275915.9.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rēzeknē 2019. gada 10. jūlijā Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija: tiesnese referente Silvija Vasiļevska, tiesnese Inguna Tabore, tiesnese Ludmila Mežale izskatīja rakstveida procesā vienkāršotas procedūras lietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2017. gada 5. septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “Rīgas namu pārvaldnieks” cēla tiesā prasību vienkāršotajā procedūrā, izvirzot šādus, vēlāk papildinātus, prasījumus:

-piedzīt no /pers. C/ parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem par laika posmu no 2015. gada 2. jūnija līdz 2016. gada 1. augustam 997,14 euro, likumiskos nokavējuma procentus par laika posmu no 2015. gada 3. septembra līdz 2016. gada 18. augustam 23,66 euro un visus tiesas izdevumus;
-noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no parāda pamatsummas.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem. [1.1] Prasītāja kā Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja saskaņā ar 2011. gada 5. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Atbildētājai šajā mājā pieder dzīvokļa īpašums Nr. 1.

Dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības un nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju. Līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā ir noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties mājas pārvaldīšanā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, bet norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. [1.2] Atbildētāja nav izteikusi nekādus mutiskus vai rakstiskus iebildumus par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem, taču nav laikus un pilnā apmērā tos apmaksājusi, tāpēc atbildētājai izveidojies parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem par laika posmu no 2015. gada 1. jūnija līdz 2016. gada 1. augustam kopsummā 997,14 euro. [1.3] Saskaņā ar Civillikuma 1759. un 1765. pantu atbildētājai ir jāmaksā likumiskie nokavējuma procenti 23,66 euro, kas aprēķināti par laika posmu no 2015. gada 3. septembra līdz 2016. gada 18. augustam. [1.4] Atbildētāja 2015. gada 7. septembrī brīdināta par parāda esību un apmēru, taču parādu nav samaksājusi.

Prasība pamatota ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. [2] /pers. C/ rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka prasību neatzīst. Prasījums nav pietiekami pamatots ar tiesību normām, aprēķiniem un pierādījumiem, kā arī atbildētāja nav brīdināta par parāda esību un apmēru, tāpēc prasība ir noraidāma. [3] Ar Daugavpils tiesas 2017. gada 5. septembra spriedumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasība apmierināta. No /pers. C/ prasītājas labā piedzīts pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem par laika posmu no 2015. gada 2. jūnija līdz 2016. gada 1. augustam 997,14 euro, likumiskie procenti par laika posmu no 2015. gada 3. septembra līdz 2016. gada 18. augustam 23,66 euro un tiesas izdevumi 157,82 euro, kopā 1 178,62 euro, noteiktas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Valsts labā no atbildētājas piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 30,54 euro.

Spriedums pamatots ar tālāk norādītajiem motīviem. [3.1] SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesiski pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, kurā atbildētājai /pers.C/pieder dzīvokļa īpašums Nr.1. [3.2] Prasītājas iesniegtie obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumi 2015. gadam un 2016. gadam liecina, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir ievērojusi Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumus Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Savukārt 2015. gada 16. septembra 178.105.228.254 19.06.2026. 16:38 Anonīms sistēmas lietotājs rēķins Nr. 12137564/15091 pierāda, ka /pers. C/ bija informēta par iespēju iepazīties ar mājas apsaimniekošanas tāmi. Prasītājas izrakstītajos rēķinos ir norādīta gan samaksai aprēķinātā summa, gan samaksas termiņš. [3.3] Atbildētāja nav maksājusi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem, tāpēc viņai par laika posmu no 2015. gada 2. jūnija līdz 2016. gada 1. augustam izveidojies parāds 997,14 euro.

Nav pamatoti atbildētājas iebildumi pret obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumiem un izrakstītajiem rēķiniem, jo atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka būtu vērsusies pie prasītājas ar sūdzībām par sniegto pakalpojumu kvalitāti vai būtu prasījusi kādus aprēķinus par maksājumu pamatotību, bet tie viņai netiktu izsniegti.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13. pantu atbildētājai ir pienākums norēķināties par mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem, tāpēc prasība ir apmierināma. Atbilstoši Civillikuma 1759. panta 1. punktam un 1765. panta pirmajai daļai ir pamatots prasījums par procentu 23,66 euro piedziņu, kas aprēķināti par laika posmu no 2015. gada 3. septembra līdz 2016. gada 18. augustam. [4] Atbildētāja/pers. C/ iesniedza apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2017. gada 5. septembra spriedumu, norādot, ka pārsūdz spriedumu pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzībā norāda šādus argumentus. [4.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 3. punktu prasītājai pēc lietas izskatīšana pēc būtības uzsākšanas nebija tiesību grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru. [4.2] Prasītājas iesniegtie obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumi 2015. un 2016. gadam neatbilst Dokumentu juridiskā spēka likuma un Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” prasībām.

Uz zemes gabala /adrese/, atrodas astoņas būves, bet tāmēs ir norādītas tikai divas būves.

Ministru kabineta noteikumos ir dota konkrēta formula, pēc kādas tiek aprēķināti dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi.

Prasītāja dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus ir aprēķinājusi nepareizi, jo tie nesakrīt ar atbildētājas veiktajiem aprēķiniem.

Prasītāja nav ievērojusi arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 1014 10. punktu, kurā noteikts, ka par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam gadam paziņo ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15. oktobrim. Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, ka tā noteiktajā kārtībā ir paziņojusi atbildētājai par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu. Atbildētāja šādus paziņojumus nav saņēmusi.

Tā kā tāmes kopsavilkumi nesatur obligāti norādāmo informāciju, ir sastādīti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām un ar matemātiskām kļūdām, tad tāmes kopsavilkumi par 2015. un 2016. gadu nav vērtējami, tie uzskatāmi par apstrīdamiem rakstveida pierādījumiem un to izmantošana tiesā nav pieļaujama. [4.3.] Prasītājas iesniegtajos rēķinos ir konstatējamas kļūdas un trūkumi. Rēķinos Nr. 12137564/15061 un Nr. 12137564/15071 ir iekļauta maksa par īres pakalpojumiem, taču šādus pakalpojumus prasītāja nav sniegusi. Rēķinā Nr. 12137564/15061 bez jebkāda pamatojuma iekļauta pozīcija par nekustamā īpašuma nodokli, lai gan prasītājai nav tiesību to prasīt. Rēķins Nr. 12137564/15061 satur pozīcijas par laika posmu, kad atbildētāja vēl nebija nostiprinājusi savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, turklāt ir nesakritība starp rēķinā norādīto summu un summu, kuru prasītāja norādījusi komunālo pakalpojumu parāda aprēķinā.

Prasītāja nav norādījusi un pamatojusi rēķinu apmaksas termiņu, jo daudzi prasītājas izrakstītie rēķini nesatur šādu informāciju. Starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts neviens līgums, kas noteiktu rēķinu apmaksas termiņu. Likuma “Par grāmatvedību” 7. pants nosaka rēķinā norādāmus rekvizītus, bet apmaksas termiņš starp tiem nav minēts, tādēļ prasītājas vienpusējie rēķina apmaksas datumi ir vēlami, bet nevis obligāti. Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, ka atbildētāja būtu palaidusi garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai. Saskaņā ar Civillikuma 1653. pantu, lai atzītu parādnieka nokavējumu, jābūt atgādinājumam no kreditora puses, bet prasītāja neiesniedza pierādījumus, ka pirms vēršanās tiesā ir brīdinājusi atbildētāju par esošo parādu. [4.4] Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, ka tā ir pārņēmusi nekustamā īpašuma /adrese /, apsaimniekošanu no Rīgas pilsētas domes. Nevar uzskatīt par pierādījumiem prasītājas iesniegtos rēķinus, jo tie iesniegti elektroniskā veidā, parakstot visus dokumentus vienā EDOC formāta pakotnē, tādējādi pārkāpjot Elektronisko dokumentu likuma 3. panta pirmo un otro daļu, Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmo daļu, 5. panta pirmo un otro daļu. Lai dokumentiem būtu juridisks spēks, prasītājai katru dokumentu vajadzēja parakstīt atsevišķi. [4.5] No atbildētājas valsts labā nepamatoti piedzīti tiesāšanās izdevumi 30,54 euro. Šī summa ir aprēķināta nepareizi, jo tie ir visi lietā radušies izdevumi, tostarp, arī par tām darbībām, kuras tiesa veikusi, neievērojot Civilprocesa likuma 86. panta pirmās daļas noteikumus, ka visi dokumenti un paziņojumi nosūtāmi tikai pārstāvim. Tiesa mērķtiecīgi ir radījusi papildu izdevumus, nosūtot dokumentus gan atbildētājai, gan atbildētājas pārstāvim. [4.6] Visi minētie apstākļi kopsakarā liecina, ka pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 97. panta pirmo un trešo daļu, tiesa bija neobjektīva, dodot priekšroku prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem un tādējādi radot atšķirīgu attieksmi pret pusēm. [5] /pers. C/ mirusi /miršanas datums/.

Ar Latgales apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2019. gada 18. aprīļa lēmumu atbildētāja /pers. C/ aizstāta ar viņas tiesību un saistību pārņēmēju – likumisko mantinieku /pers. B/. [6] /pers. B/ 2019. gada 31. maijā iesniedzis rakstveida paskaidrojumu, kas pēc satura atbilst /pers. C/ paskaidrojumam un apelācijas sūdzībai, un kurā viņš norāda, ka neatzīst SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību.

Motīvu daļa [7] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus un apelācijas sūdzības motīvus, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasība ir apmierināma daļēji. [7.1] Lietā nav strīda par to, ka atbildētājam (iepriekš viņa mātei /pers. C/ uz 2015. gada 11. maija pirkuma līguma pamata) piederošais dzīvoklis /adrese/, ir dzīvokļa īpašums Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē. /pers. C/ īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā 2015. gada 2. jūnijā.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 2. punkts (šeit un turpmāk – redakcijā uz prasības celšanas brīdi) uzliek dzīvokļa īpašniekam pienākumu piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus.

Tāpat Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pants noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:38 Anonīms sistēmas lietotājs Lietā nodibināts, ka nama /adrese/, īpašnieki nekādas darbības nolūkā nodrošināt īpašuma pārvaldīšanu nav veikuši – nav izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, kā arī īpašnieki nav noslēguši pārvaldīšanas līgumu ar tam speciāli pilnvarotu personu. [7.2] Šādā situācijā atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septītajai daļai pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju gulstas uz pašvaldību.

Izpildot šo pienākumu, Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2011. gada 5. jūlijā noslēguši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, ar kuru dzīvojamā māja /adrese/, nodota SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā (lietas 10.-16.lapa.).

Tādējādi prasītāja nama /adrese/, pārvaldīšanu nodrošinājusi uz likuma pamata. Kā jau minēts iepriekš, pārvaldīšanas pienākums SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izriet no “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas noteikumiem, jo Dzīvokļu pārvaldīšanas likumā noteiktos īpašnieka pienākumus attiecībā uz īpašuma pārvaldīšanas organizēšanu /pers. C/ nebija izpildījusi. [7.3] Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta astotā daļa paredz, ka pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Atbilstoši šā likuma 50. panta ceturtajai daļai, ja dzīvokļu īpašnieki par to nav vienojušies, kārtību, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laika periodam, informē dzīvokļu īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas izlietošanu, nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar minēto likuma normu 2008. gada 9. decembrī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Tie nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi kalendāra gadam, aprēķina telpu īpašniekiem maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, informē īpašniekus par tāmē paredzētajām izmaksām un sagatavo pārskatus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas izlietošanu kārtējā gadā. [7.4] Atbildētājs uzskata, ka prasītāja, aprēķinot apsaimniekošanas maksājumu parādu, nav ievērojusi norādīto normatīvo aktu prasības, proti, obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumi 2015. un 2016. gadam ir sastādīti ar matemātiskām kļūdām, dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi aprēķināti nepareizi, jo tie nesakrīt ar dzīvokļa īpašnieces veiktajiem aprēķiniem, prasītāja nav paziņojusi dzīvokļa īpašniecei par mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu un, tā kā nebija ievērots apsaimniekošanas maksas izmaiņu process, tad spēkā ir 2014. gadā noteiktā maksa.

Lietas materiālos atrodas dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas aprēķini attiecībā uz atbildētājam (iepriekš – mantojuma atstājējai /pers. C/) piederošo dzīvokļa īpašumu – obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumi 2015. un 2016. gadam. /pers. C/ par savu īpašumu kopš tā iegādes nebija veikusi nevienu maksājumu.

Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 10. punkts noteic, ka par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam dzīvojamās mājas pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15. oktobrim, paziņojumā norādot laiku un vietu (piemēram, mājaslapa internetā, informatīvs stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmes kopsavilkumu (2.pielikums), kā arī dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu nākamajiem periodiem (3.pielikums). Pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma tāmes kopsavilkumu un dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu pārvaldnieks rakstiski nosūta attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam.

Minēto noteikumu 12. punktā noteikts, ka 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētā paziņojuma saņemšanas dzīvokļu īpašnieki dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (turpmāk – kopsapulce) pieņem lēmumu par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, kā arī par dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu plāna apstiprināšanu nākamajiem periodiem.

Kopsapulce ir tiesīga pilnvarot personu dzīvokļu īpašnieku saziņai ar pārvaldnieku.

Atbilstoši noteikumu 13. punktam, lemjot par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, dzīvokļu īpašnieki nevar atteikties no šo noteikumu 7. punktā minēto uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanas dzīvojamai mājai.

Noteikumu 14. punkta paredz, ja dzīvokļu īpašnieki šo noteikumu 12. punktā minētajā termiņā nav sasaukuši kopsapulci un nolēmuši apstiprināt dzīvojamai mājai aprēķināto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam, dzīvojamās mājas pārvaldnieka aprēķinātā maksa nākamajam kalendāra gadam stājas spēkā ar 1. janvāri vai ar citu pārvaldnieka noteiktu termiņu.

Lietā nav ziņu, ka kopsapulce 2014. gadā būtu lēmusi par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajm gadam, tāpēc ar 2015. gada 1. janvāri stājās spēkā pārvaldnieka aprēķinātā maksa (lietas 83.lapa).

Savukārt attiecībā par maksu 2016. gadam tāmē ir norādīts, ka izmaiņas veiktas saskaņā ar dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku 2015. gada 27. novembra kopsapulces protokolu Nr.1-2015 (lietas 84.lapa).

Tādējādi ar 2016. gada 1. janvāri stājās spēkā šajā kopsapulcē apstiprinātā pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa, kas bija saistoša dzīvokļa īpašniecei /pers. C/ (pašalaik – viņas mantiniekam /pers. B/), jo saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta trešo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Lietas materiāli nesatur ziņas, ka 2015. gada 27. novembra kopsapulces lēmums būtu atzīts par spēkā neesošu likumā noteiktajā kārtībā.

Par pamatu atbrīvošanai no saistības maksāt par īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu nevar būt apstāklis, ka prasītāja, atbildētāja ieskatā, nav pierādījusi paziņošanas faktu dzīvokļa īpašniecei par noteikto maksu un tās izmaiņām.

Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumi Nr. 1014 nenoteic mājas pārvaldniekam pienākumu izsniegt paziņojumu katram dzīvokļa īpašniekam personiski, rakstiskais paziņojums var būt izlikts uz informatīvā stenda vai ievietots mājaslapā internetā. Izskatāmajā lietā šāds paziņojums ietverts 2015. gada 16. septembra rēķinā Nr. 12137564/15091 (lietas 71.lapa), tātad /pers. C/ bija informēta par iespēju iepazīties ar mājas apsaimniekošanas tāmi. Kā paredzēts minēo noteikumu 10. punktā, tad tāmes kopsavilkumu un remontdarbu apkopojumu pārvaldnieks nosūta tikai pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma. No lietas materiāliem neizriet, ka /pers. C/ būtu izteikusi prasītājai tādu lūgumu. [7.5] Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta piektajai daļai, ja dzīvokļu īpašnieki par to nav vienojušies, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar pārvaldnieka starpniecību, kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā līguma nosacījumiem, nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar šo likuma normu 2008. gada 9. decembrī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Tie nosaka kārtību, kādā tiek veikta samaksa 178.105.228.254 19.06.2026. 16:38 Anonīms sistēmas lietotājs par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, ja pakalpojums tiek sniegts ar pašvaldības starpniecību, kā arī kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā pakalpojuma piegādes līguma nosacījumiem.

Lietas materiālos atrodas prasītājas izrakstītie rēķini, kuros norādīta apsaimniekošanas maksa, plānoto remontdarbu izdevumi un maksa par komunālajiem pakalpojumiem. Kā pareizi konstatējusi pirmās instances tiesa, tad dzīvokļa īpašniece nebija izteikusi prasītājai nekādas pretenzijas par sniegto pakalpojumu kvalitāti vai aprēķinātajiem maksājumiem, jo lietā tādu pierādījumu nav. [7.5.1] Rēķinos Nr. 12137564/15061 un Nr. 12137564/15071 patiešām norādīta pozīcija “īres maksa” (lietas 68., 69.lapa), taču prasītāja šādu maksājumu nav ne aprēķinājusi, ne pieprasījusi. No rēķiniem nepārprotami redzams, ka aprēķināti pārvaldīšanas izdevumi par 2015.gada maiju 50,11 euro un par 2015.gada jūniju - 50,11 euro (0,55310 euro par 90,600 m2), kas atbilst 2015. gada tāmei (lietas 83.lapa) un kuru maksāt bija dzīvokļa īpašnieces pienākums.

Apstāklis, ka rēķins Nr. 12137564/15061 satur pozīcijas par laika posmu, kad /pers. C/ vēl nebija nostiprinājusi savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, neatbrīvo viņu no samaksas pienākuma, jo līdz ar pirkuma līguma noslēgšanu viņa kļuva par dzīvokļa tiesisko valdītāju. [7.5.2] Apelācijas sūdzībā pareizi norādīts, ka rēķinā Nr. 12137564/15061 bez jebkāda pamatojuma iekļauta pozīcija “kompensācija par zemi” un “kompensācija par ēku”. Rēķinā par šiem kompensācijas maksājumiem nav dots nekāds skaidrojums, lietā nav arī iesniegts spēkā esošs dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kurā dzīvokļu īpašnieki būtu uzņēmušies tādus maksājumus.

Tāpat arī ne prasības pieteikumā, ne prasītājas rakstveida paskaidrojumos nav atrodams tiesiskais pamatojums minēto maksājumu pieprasīšanai no dzīvokļa īpašnieces.

Līdz ar to no 2015. gada 15. jūnija rēķina Nr. 12137564/15061 ir izslēdzami maksājumi: kompensācija par zemi – 9,39 euro; kompensācija par ēku – 1,63 euro, jo lietā iegūtie pierādījumi neapstiprina prasītājas tiesības pieprasīt minētos kompensācijas maksājumus.

Tādējādi pamatparāda summa ir samazināma par 11,02 euro un rezultātā no /pers. B/ prasītājas labā ir piedzenams parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem par laika posmu no 2015. gada 2. jūnija līdz 2016. gada 1. augustam 986,12 euro.

Savukārt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasība daļā par parāda 11,02 euro piedziņu ir noraidāma. [7.6] Nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka tiesvedības gaitā prasītājai nebija tiesību iesniegt prasības pieteikuma grozījumus.

Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 3. punkts noteic, ka prasītājs ir tiesīgs rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163. pants).

Prasības grozījumos, kas iesniegti pēc 2016. gada 18. augusta tiesas sēdes un pieņemti ar tiesneses 2016. gada 25. augusta lēmumu (rezolūcijas veidā), nav grozīts ne prasības pamats, ne priekšmets, ne arī palielināts prasījumu apmērs, jo nekādi jauni prasījumi nav pieteikti (lietas 65.lapa). Ir tikai palielināta tā paša naudas prasījuma summa līdz 997,14 euro un tādas prasītājas tiesības izriet no Civilprocesa likuma 36. panta otrās daļas, kas prasības summas palielināšanas gadījumā prasītājam uzliek pienākumu piemaksāt valsts nodevu. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” šo noteikumu ir izpildījusi, attiecīgi piemaksājot valsts nodevu 13,96 euro (lietas 89.lapa). [7.7] Tiesas kolēģija atzīst par nepamatotiem apelācijas sūdzības argumentus, ka prasītāja netika atgādinājusi /pers. C/ par parāda esību un ka tādēļ parādnieka nokavējums nav iestājies.

Katrā rēķinā ir norādīts ne tikai konkrēts samaksas termiņš – kelendārā mēneša pēdējā diena, bet arī aktuālā parāda summa, kas liecina, ka parādniece zināja noteikto saistības izpildes termiņu, bet, to neievērojot, ir pieļāvusi parādnieka nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta pirmo daļu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1756. pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši Civillikuma 1765. pantam procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā dzīvokļa īpašniecei bija izveidojies maksājumu parāds un viņa ir pieļāvusi samaksas nokavējumu, tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja pamatoti aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus par laika posmu no 2015. gada 3. septembra līdz 2016. gada 18. augustam 23,66 euro (lietas 66.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājai atzīstamas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās parāda summas, bet ne vairāk kā 986,12 euro, par laiku no sprieduma labprātīgai izpildei noteiktās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai). [7.8] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Prasītāja šajā lietā ir samaksājusi valsts nodevu par prasību 153,12 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā tiesas izdevumus 157,82 euro.

Tā kā prasība apmierināta daļēji, tad no atbildētāja par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir piedzenami tiesas izdevumi 156,08 euro, (98,9 % no prasības summas 1 020,80 euro).

Savukārt /pers.C/par apelācijas sūdzību bija jāmaksā valsts nodeva 153,12 euro (faktiski samaksāti 181,37 euro), tādēļ atbilstoši prasības noraidītajai daļai (11,02 euro jeb 1,1 % no prasības summas), no prasītājas /pers. B/ labā piedzenami tiesas izdevumi 1,68 euro. [7.9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piedzenami par labu valstij.

Pamatots ir apelācijas sūdzības arguments, ka saskaņā ar lietas dalībnieka – fiziskās personas – mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē par pārstāvja pilnvarojumu un atbilstoši Civilprocesa likuma 86. panta pirmajai daļai tiesas dokumenti un paziņojumi nosūtāmi tikai pārstāvim.

Tādējādi no kopējiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 35,24 euro, kas radušies pirmās instances tiesā, ir atskaitāmi 6,21 euro, ko veido izdevumi par paziņojumiem /pers. C/, kas nosūti pēc pārstāvja pilnvarošanas.

Līdz ar to kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, ir 32,34 euro (izdevumi par pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu pirmās instances tiesā 29,03 euro - prasītājas samaksātie izdevumi 4,70 euro + izdevumi apelācijas instances tiesā 8,01 euro).

Atbilstoši prasības apmierinātajai daļai valsts labā no /pers. B/ ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 31,98 euro. [7.10] Atbildētājas pārstāvja neiereģistrēšana pie lietas dalībniekiem Tiesu informācijas sistēmā neatbrīvo tiesu no Civilprocesa likuma 56. pantā noteiktā imperatīvā pienākuma nosūtīt pārstāvim tiesas paziņojumus un pavēstes.

Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.1 pantu, 440.11 panta pirmo daļu, 440.12 pantu, 204.1 panta pirmo daļu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 178.105.228.254 19.06.2026. 16:38 Anonīms sistēmas lietotājs no s pri e da apmierināt daļēji sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, labā parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem par laika posmu no 2015. gada 2. jūnija līdz 2016. gada 1. augustam 986,12 euro, likumiskos nokavējuma procentus par laika posmu no 2015. gada 3. septembra līdz 2016. gada 18. augustam 23,66 euro un tiesas izdevumus 156,08 euro, kopā 1 165,86 euro.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās parāda summas par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), nepārsniedzot pamatparāda summu 986,12 euro.

Samaksa veicama vienā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, norēķinu kontiem:

LV98HABA0551030734837 AS “Swedbank”;

LV83PARX0013044380019 AS “Citadele banka”;

LV65UNLA0050017186820 AS “SEB banka”;

LV63RIKO0002013197596 AS “DnB banka”;

LV57NDEA0000083069550 AS Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību daļā par parāda 11,02 euro piedziņu.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā tiesas izdevumus 1,68 euro.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 31,98 euro, kas ieskaitāmi kontā – saņēmēja: Tiesu administrācija, NMR: 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lieta Nr. C12275915, CA-0009-19.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā 2019. gada 10. jūlijā.

Tiesnese Tiesnese Tiesnese S.Vasiļevska I.Tabore L.Mežale 178.105.228.254 19.06.2026. 16:38 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.