Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

ECLI:LV:RAT:2019:0110.C33492417.4.L Arhīva Nr.CA-0274-19/25 S P RIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ 2019.gada 10.janvārī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L.Volberga tiesnese G.Freimane tiesnese I.Stuberovska ar tiesas sēdes sekretāri I.Pelēkzirni, izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu /pers. B/ prasībā pret SIA „Depo DIY? un SIA „HPJ? par saistību izpildi sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2018.gada 12.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa Prasītājs/pers. B/ 2016.gada 30.decembrī (ar grozījumiem 2017.gada 27.decembrī un 2018.gada 19.februārī) Rīgas rajona tiesā cēlis prasību pret atbildētājiem SIA „Depo Diy? (turpmāk - atbildētājs Nr.1) un SIA „HPJ? (turpmāk – atbildētājs Nr.2) par saistību izpildi (lietas 4.-7.; 78.-84.; 94.101.lapa). Sākotnējā prasībā SIA „HPJ? norādīts kā trešā persona, bet 2018.gada 19.februāra prasības grozījumos - kā atbildētājs.

No prasības pieteikuma un tā grozījumiem redzams, ka prasītājs atbildētājam SIA „Depo Diy? piederošajā veikalā ?Depo? Krasta ielā 2006.gada 19.augustā nopirka trimeri ?Stiga? SB22 J0511135. Minētā trimera garantijas remonts saskaņā ar pirkuma līguma un garantijas noteikumiem bija veicams Brīvības gatvē 406, Rīgā (atbildētāja vietnieka SIA “HPJ” specializētajā dārza un meža tehnikas veikalā “Sils” – turpmāk arī Serviss). Kad trimeris sabojājās, prasītājs to 2007.gada 29.maijā nodeva garantijas remontā servisā, kura darbinieks paskaidroja, ja trimeri neizdosies vai būs grūti salabot, to atdos atpakaļ ražotājam.

Saskaņā ar servisa noteikumiem, pēc remonta pabeigšanas darbinieks zvana un piedāvā saņemt remontā nodoto lietu, bet remonts var arī ievērojami ieilgt. Paejot ilgākam laikam, kad neviens nepiezvanīja, prasītājs pats, zvanot uz servisu, saņēma trimeri. Pēc neilga laika tas atkal sabojājās.

Tā kā trimera garantijas termiņš arvien nebija pagājis, tad prasītājs atkal 2008.gada 17.jūnijā aizveda trimeri uz servisu. Atkal notika līdzīga saruna (ja trimeri nevarēs vai būs grūti salabot, to atdos atpakaļ ražotājam, pirms tam nosūtot to uz ekspertīzi), un 2008.gada 17.jūnijā prasītājs atkārtoti atstāja trimeri minētajā servisā.

Prasītājam atkal neviens nepiezvanīja, līdz ar ko viņš aizbrauca uz servisu, kur darbinieks paskaidroja, ka trimeri nevar atrast. Tā kā pārrunām ar atbildētāja norādīto garantijas pakalpojuma sniedzēju jeb atbildētāja vietnieku (HPJ, SIA) nebija konkrēta rezultāta, tad prasītājs nosūtīja lūgumu par strīda risināšanu ārpustiesas kārtībā Patērētāju tiesību aizsardzības centra komisijā. Tika saņemta atbilde, ka ārpustiesas kārtībā strīda risināšana nav iespējama. Ja prasītājam atbildētāja rīcības rezultātā radīti zaudējumi, tad viņam ir tiesības pieprasīt radīto zaudējumu atlīdzību vispārējā civiltiesiskā kārtībā. Tātad, atbilstoši garantijas dokumenta nosacījumiem un attiecīgajā reklāmā sniegtajai informācijai, atbildētājam vēl arvien ir saistoša garantija – apsolījums bez atlīdzības novērst trimera neatbilstību vai veikt citas darbības.

Pamatojoties uz minēto, un Latvijas Republikas Satversmes 92. un 95.pantu, Civillikuma 1653., 1654., 1662., 1779., 1829., 2212.-2229.pantu, 1630., 1670., 1672.-1690.pantu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 16.pantu un 28.panta ceturto daļu, prasītājs lūdz tiesu uzdot atbildētājam SIA “Depo Diy” un/vai SIA “HJP”, viena mēneša laikā pabeigt 2008.gada 17.jūnijā sākto garantijas saistību izpildi – solidāri novērst Trimera Stiga SB22 J0511135 neatbilstību, vai pakārtoti apmainīt Trimeri Stiga SB22 J0511135 pret atbilstošu preci vai lietu, vai pakārtoti atmaksāt prasītājam par preci vai lietu samaksāto naudas summu 169,32 euro (kas atbilst Trimera Stiga SB22 J0511135 cenai tā iegādes brīdī Ls 119); piedzīt solidāri no SIA “Depo DIY” un/vai SIA “HJP” ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus – lietā samaksāto valsts nodevu, kancelejas nodevu par prasības pieteikumu un blakus sūdzību.

2017.gada 28.jūlijā atbildētājs SIA “HPJ” (būdams vēl trešās personas statusā) iesniedzis tiesā paskaidrojumus, norādot, ka prasību neatzīst (lietas 63.-65.lapa).

Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētājs nav pieņēmis garantijas remontā minēto preci no prasītāja. Paskaidrojumos norādīts uz prasījuma noilgumu atbilstoši Komerclikuma normām attiecībā uz komercdarījumiem.

2017.gada 1.augustā paskaidrojumus tiesā iesniedza atbildētājs SIA “Depo DIY”, norādot, ka prasību neatzīst (lietas 71.-72.lapa).

Paskaidrojumos norādīts, ka lietas materiāliem nav pievienots dokuments, kas apliecina, ka prasītājs sākumā ir vērsies pie preces pārdevēja ar pretenziju, ka trešā persona SIA “HPJ” nav atgriezusi preci. Uzskata, ka faktiski pastāv strīds starp prasītāju un SIA “HPJ”. Vienlaikus atbildētājs savos paskaidrojumos atsaucas uz prasījuma noilgumu atbilstoši Komerclikuma normām attiecībā uz komercdarījumiem.

Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 12.aprīļa spriedumu celtā prasība tika noraidīta (lietas 106.-109.lapa).

Pirmās instances tiesa no lietas materiāliem konstatējusi, ka prasītājs 2006.gada 19.augustā iegādājies preci, proti, Trimeri Stiga SB22 J0511135 Ls 119 jeb 169,32 euro apmērā, ko apstiprina lietā pievienotā čeka kopija, un vienlaikus prasītājam izsniegts garantijas talons (lietas 10.lapa).

No lietas materiāliem pievienotās SIA “HPJ” servisa veidlapas izriet, ka prasītājs 2008.gada 17.jūnijā strīdus preci nodevis remontā (lietas 12.lapa).

Tiesa atzinusi, ka lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka prasītājs pretenziju atbildētājam SIA “HPJ” nosūtījis 2016.gada 13.jūlijā (lietas 13., 14.lapa). Tāpat lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka prasītājs pirms minētās pretenzijas nav sūtījis citus brīdinājumus atbildētājiem.

Tiesa konstatējusi, ka prasība Rīgas rajona tiesā iesniegta 2016.gada 30.decembrī.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:41 Anonīms sistēmas lietotājs Ievērojot Komerclikuma 388., 406. un 389.panta nosacījumus, kā arī ņemot vērā lietas izskatīšanas gaitā konstatētos faktus, tiesa tika atzinusi, ka vispirms vērtējamas prasītāja prasījuma tiesības atbilstoši Komerclikuma normām, kas nosaka, kādā kārtībā komercdarījumu dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tajā skaitā tiesību normas, kas nosaka prasības noilgumu.

Tiesa tika atzinusi, ka lietā nav strīda par to, ka prasītājs laika periodā no 2008.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 13.jūlijam citas rakstveida pretenzijas atbildētājiem nav nosūtījis.

Spriedumā norādīts, ka lietas izskatīšanas laikā prasītāja pārstāvis paskaidroja, ka šajā gadījumā nav piemērojams Komerclikumā noteiktais noilguma termiņš, jo nav iestājies izpildes termiņš garantijas remontam.

Pirmās instances tiesa, ņemot vērā Civillikuma 1896.panta nosacījumus, tika konstatējusi, ka saistības izpildes termiņš atbilstoši faktiskajiem apstākļiem norādītajam iestājās 2008.gada 1.jūlijā (lietas 12.lapa), jo, atbilstoši lietā iesniegtajai veidlapai, remonta izpildes termiņš noteikts 10 darba dienas, ja visas nepieciešamās detaļas ir noliktavā. Tādējādi izpildei ir iestājies terminēts nosacījums.

Ņemot vērā Civillikuma 1896.panta nosacījumus, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, tiesa atzinusi, ka astoņu gadu termiņš no lietas nodošanas garantijas remontā 2008.gada 17.jūnijā un pirmās rakstveida pretenzijas nosūtīšanas 2016.gada 13.jūlijā, nav uzskatāms par nekavējošu prasības celšanu vai saprātīgu termiņu.

Tiesa atsaukusies uz tiesību doktrīnas atziņām, kur, skaidrojot Civillikuma 1902.pantā definētā jēdziena „noilguma pārtraukums” būtību, norādīts, ka noilguma pārtraukums [..] nozīmē to, ka ar pārtraukuma brīdi sāk tecēt jauns noilguma termiņš. Noilguma pārtraukuma sekas attiecas arī uz citiem Civillikuma 1905. un 1906.pantā norādītajiem gadījumiem (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 1998, 362.lpp.; K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 282.-283.lpp.; Mg.iur. E. Grīvnieks. Civiltiesiskais noilgums. Jurista Vārds 13.09.2016./Nr.37

(940)).

Pirmās instances tiesa, atzīstot, ka šo atziņu pamatotību nav iemesla apšaubīt, secinājusi, ka ne visos gadījumos, kad palaists garām likumā paredzētais termiņš, kurā ieinteresētai personai iespējams tiesā panākt savu tiesību aizskāruma novēršanu vai to atzīšanu, noilgums iestājas automātiski, ja šī persona var pierādīt apstākļus, kas, piemēram, pārtrauc noilgumu un tādējādi ietekmē noilguma termiņa noteikšanu.

Pirmās instances tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1905.panta un 1906.panta nosacījumiem un atzinusi, ka lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka pirmo brīdinājumu atbildētājam prasītājs nosūtījis 2016.gada 13.jūlijā. Norādīts, ka tiesa iepriekš konstatējusi, ka saistības izpildes termiņš bija 2008.gada 1.jūlijā. Līdz ar to tiesa atzinusi, ka brīdinājums nosūtīts pēc noilguma termiņa iestāšanās.

Tiesa tika atzinusi, ka Komerclikumā noteiktā prasības celšanas noilguma pārtraukšanai pierādījumi līdz lietas izskatīšanai netika iesniegti, jo prasītājs uzskata, ka noilgums konkrētā gadījumā nav piemērojams. Tiesa tika secinājusi, ka lietā prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu apstāklim, lai, atbilstoši Civillikuma 1905.pantam, varētu uzskatīt, ka pastāv noilguma pārtraukums.

Atsaucoties uz Civillikuma 1893. un 1910.panta nosacījumiem tiesa tika atzinusi, ka nav attaisnojama atbildētāja rīcība ilgstoši neatgriežot preci, kas nodota garantijas remontā, tomēr prasības tiesības realizācija iespējama tikai stingri un atbilstoši likumā noteiktajām prasībām, līdz ar ko atzīstams, ka prasītājam ir zudušas prasības tiesības pret atbildētāju.

Spriedumā norādīts, ka, tā kā tiesa ir konstatējusi, ka prasījumam ir iestājies noilgums un minētais ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai, līdz ar to spriedumā netiek dots vērtējums prasībā norādītajiem apstākļiem un netiek vērtēti citi iesniegtie pierādījumi.

Bez tam pirmās instances tiesa atsaucoties uz Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu atzinusi, ka no prasītāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,66 euro apmērā.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza prasītājs (lietas 114.-117.lapa).

Kā izriet no apelācijas sūdzības, pārsūdzēts tiek viss pirmās instances tiesas spriedums, izņemot daļu, kur konstatēts, ka trimeris nodots garantijas remontā un nav atdots un atbildētājam par to atgādināts 2016.gada 13.jūlijā (sprieduma 16.punkta 3. un 4.rindkopa), kā arī sprieduma 8.punkta 13.rindkopas vārdi ?nav attaisnojama atbildētāja rīcība ilgstoši neatgriežot preci, kas nodota garantijas remontā?.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pie nepareiza sprieduma noveda procesuālo tiesību normu pārkāpumi. Izskatot lietu tiesas sēdē uz prasītāja paskaidrojumiem un tos pamatojošiem pierādījumiem atbildētāji neiebilda, līdz ar ko prettiesiski ir tiesas spriedumā jau pēc tiesas sēdes izdomātie pretargumenti, kas pārkāpj civilprocesuālo sacīkstes principu. Saistībā ar minēto argumentu apelators atsaucies uz tiesību doktrīnas atziņām (Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga, 1933, 237.lpp. un 234.lpp.; Konradi F., Zvejnieks T. Civilprocesa likums ar skaidrojumiem. Rīga:

Valsts tipogrāfijas izdevums, 1939, 14.lpp.).

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka ar pirmās instances tiesas apgalvojumu, ka ?saistības izpildei bijis 10 dienu termiņš, kas iestājies 2008.gada 1.jūlijā?, ir pārkāpti likuma „Par tiesu varu? 25.panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 10.panta pirmās daļas, 165.panta piektās daļas un 96.panta piektās daļas nosacījumi.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka uz šādu iebildumu vai faktu netika norādīts neviena lietas dalībnieka paskaidrojumos tiesas sēdē, kā arī nevienā no atbildētāju iepriekšējiem, tiesas sēdē neuzturētajiem paskaidrojumiem.

Apelators, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 167.panta otro daļu, norādījis, ka uz 10 dienu termiņa iestāšanos 2018.gada 1.jūlijā nenorādīja atbildētājs tiesas sēdē, tiesa par to neuzdeva jautājumus, bet izdomāja pēc lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas, iesaistoties strīdā atbildētāju pusē jau pēc tiesas sēdes, tāpēc prasītājs nevarēja pierādīt pretējo.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka ar 10 dienu termiņa iestāšanos 2008.gada 1.jūlijā izdomāšanu (sprieduma 8.punkta 4.rindkopa) ir pārkāptas materiālo tiesību normas, proti, Civillikuma 1896.pants, 1549.pants, 1551.pants, 1561.pants, 1575.pants 1896.pants.

Atbildētāja iesniegtā kvīts (lietas 12.lapa) pierāda, ka remonta saistības izpildes līguma darbības sākums (Civillikuma 1561.pants) iestājas ar atliekošu nosacījumu – pēc tam, kad atbildētājs ir noskaidrojis nosacījumu, vai detaļas ir noliktavā – un pēc saistības izpildes uzsākšanas tā izpildāma 10 dienu termiņā, kas var būt arī ievērojami garāks, ja atbildētājs ir noskaidrojis nosacījumu. Alternatīvi, atbildētājs var noskaidrot citu nosacījumu, piemēram, ka detaļas ir jāpasūta vai pēc rezerves daļu pasūtīšanas (par ko atbildētājs paziņo), nekāds 10 dienu termiņš nav paredzēts. Arī praksē pierādīta 10 dienu termiņa neievērošana remonta veikšanai, piemēram, atbildētājs nevarēja novērst trimera defektus vairāk kā 2 mēnešu laikā (skat. lietā pierādījumus par 2007.gada 29.maijā uzsākto remontu), kas pierāda, ka remonts tiek veikts ilgāk par 10 dienām.

Apelators norādījis, ka to, vai detaļas ir noliktavā vai jāpasūta, prasītājs nezina un nevar zināt, pirms atbildētājs savā noliktavā to nav noskaidrojis.

Tātad, noskaidrošana, vai detaļas ir noliktavā vai ir jāpasūta, ir atliekoši nosacījumi saistību izpildes uzsākšanai.

Alternatīvais atceļošais nosacījums, kas nosaka saistību izpildes beigas, savukārt ir atbildētāja paziņojums par remonta pabeigšanu, pēc kura prasītājam būtu jāizņem trimeris. Tātad, katrā ziņā atbildētāja saistību izpildes (un līdz ar to prasības noilguma termiņa) sākumu nosaka atliekoša nosacījuma iestāšanās ((rezerves daļu esamība noliktavā vai rezerves daļu neesamība noliktavā un pasūtīšana) un/vai, alternatīvi saistību izpildes beigas nosaka atceļoša nosacījuma iestāšanās (remonta pabeigšana). Neviena no minētajiem nosacījumiem iestāšanās brīdis prasītājam nav zināms, tāpēc atbildētājs par to atbilstoši līgumam paziņo prasītājam. Tātad, prasītājam ir nosacīts, nevis terminēts prasījums un tajā saistības izpilde un prasības noilgums sākas pēc nosacījuma noskaidrošanās, nevis termiņa iestāšanās. Uzskata, ka atbildētājs šajā lietā ne tikai nav paziņojis prasītājam ne par viena 178.105.228.254 19.06.2026. 16:41 Anonīms sistēmas lietotājs nosacījuma noskaidrošanos, bet nav pierādījis vispār neviena atliekoša vai atceļoša nosacījuma noskaidrošanos (pat bez paziņošanas prasītājam par to) – ne rezerves daļu esamību noliktavā, ne to pasūtīšanu, ne remonta pabeigšanu. Atbilstoši Civillikumam, kamēr neviens no minētajiem atliekošajiem vai atceļošajiem nosacījumiem nav noskaidrojies, arī nekāds saistības izpildes sākšanas vai pabeigšanas un no tās izrietošās prasības noilguma termiņš nav sācies.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa bez minētajām ir pārkāpusi arī citas materiālo tiesību normas.

Pat, ja noilguma termiņš jau būtu sācies, tomēr lietā nav strīda un spriedumā pareizi ir konstatēts, ka 2016.gada 13.jūlijā atbildētājam atgādināts par saistību. Uzskata, ka šis atgādinājums pārtrauca noilguma termiņu un tikai pēc tam celta prasība tiesā. Civillikumā atgādinājums atbildētājam (Civillikuma 1905.pants) un prasība tiesā (Civillikuma 1902.pants) ir divi atsevišķi pamati noilguma pārtraukšanai.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pēc minētā atgādinājuma atbildētājam SIA ?HJP? tas nav atsaucies ne uz kādu noilgumu, ko pirmo reizi piemin tikai 2017.gada 27.jūlija paskaidrojumos tiesai, bet SIA ?Depo Diy? nenoteikti, t.i. tikai 2017.gada 28.jūlija paskaidrojumos, kas ir vairāk nekā gadu pēc atgādinājuma atbildētājam.

Ja atgādinājuma nebūtu, tad atbildētājs, neatzīstot prasību un atsaucoties uz noilgumu, varētu prasītājam pieprasīt noilguma termiņa pārtraukumu no 2008.gada 17.jūnija, bet šajā lietā noilguma termiņa ievērošana jāpārbauda tikai no 2016.gada 13.jūlija līdz prasības celšanai tiesā 2016.gada 30.decembrī.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka arī tad, ja Komerclikumā paredzētais trīs gadu noilguma termiņš būtu beidzies, spriedumā, neievērojot prasības pamatā esošo arī Civillikuma 1044.-1066.pantā paredzēto īpašuma prasību (skat. pēdējās prasības pieteikuma redakcijas 4.2.5.punktu), ir pārkāptas Civillikuma materiālo tiesību normas attiecībā uz īpašuma prasību, kuras noilguma termiņš katrā ziņā ir 10 gadi (Civillikuma 1895.pants).

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka šajā lietā, ja arī prasītājs noilguma dēļ vairs nevarētu prasīt novērst trimera nepilnības (būtu noilguši no 2008.gada 17.jūnija darījuma izrietošie prasījumi) un atbildētājs varētu trimeri neremontēt, tad tomēr prasītājs var prasīt atdot trimeri vai atlīdzināt tā vērtību. Tad būtu jānoraida prasījums daļā pret SIA ?Depo Diy?, bet jāapmierina prasījums pret SIA ?HJP? par trimera vai tā vērtības atdošanu. Lietā esošajā 2008.gada 17.jūnijā parakstītajā servisa kvīts veidlapā skaidri ir norādīts, ka šī ?kvīts ir dokuments, ka (trimeris nodots) remontā SIA ?HJP? un dod tiesības saņemt to atpakaļ?. Kopā ar pirkuma čeku un garantijas norādi, kā arī atbildētāja paskaidrojumiem, kuros atzīti prasītāja paskaidrojumi, ka šī kvīts iegūta no atbildētāja, tas atbilst Civillikuma 1059. un 1060.panta pierādījumiem, ka prasītājs ieguvis trimeri tiesīgā kārtā, gan arī tam, ka pret atbildētāju var celt prasību kā pret valdītāju, bet vēl nav beidzies 10 noilguma termiņš īpašuma prasībai kopš trimera nonākšanas atbildētāja valdījumā 2008.gada 17.jūnijā.

Bez tam apelācijas sūdzībā norādīts, ka spriedumā no prasītāja piespriests par labu Tiesu administrācijai EUR 5, to nepamatojot ne ar kādiem pierādījumiem un tiesību normām. Uzskata, ka līdz ar to ir pārkāpts Satversmes 92. un 95.pants, Civilprocesa likums un likums „Par tiesu varu?, kur nav minētas Tiesu administrācijas tiesības saņemt naudu un Tiesu administrācija nav lietas dalībniece. Bez tam spriedumā nav pamatots šis EUR 5 aprēķins, ņemot vērā arī to, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi samaksāti jau 2016.gada 7.decembrī saskaņā ar šīs pašas tiesas nolēmumu.

Pamatojoties uz minēto, un Latvijas Republikas Satversmes 92. un 95.pantu, Civillikuma 1653., 1654., 1662., 1779., 1829., 2212.-2229.pantu, 1630., 1670., 1672.-1690., 1044.-1066.pantu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 16.pantu un 28.panta ceturto daļu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 423.panta ceturto daļu, 74.pantu, 413.-418.pantu, prasītājs lūdz tiesu uzdot atbildētājam SIA “Depo Diy” un/vai SIA “HJP”, viena mēneša laikā pabeigt 2008.gada 17.jūnijā sākto garantijas saistību izpildi – solidāri novērst Trimera Stiga SB22 J0511135 neatbilstību, vai pakārtoti apmainīt Trimeri Stiga SB22 J0511135 pret atbilstošu preci vai lietu, vai pakārtoti atmaksāt prasītājam par preci vai lietu samaksāto naudas summu 169,32 euro (kas atbilst Trimera Stiga SB22 J0511135 cenai tā iegādes brīdī Ls 119); piedzīt solidāri no SIA “Depo Diy” un/vai SIA “HJP” ar lietas izskatīšanu saistītos prasītāja izdevumus.

Atbildētāji rakstveida paskaidrojumos par prasītāja apelācijas sūdzību tiesā netika iesnieguši.

Tiesas sēdē prasītāja /pers. B/ pārstāvis uz pilnvaras pamata /pers. N/ prasību un apelācijas sūdzību uzturēja. Apstiprināja argumentus, kas norādīti prasībā, tās grozījumos un apelācijas sūdzībā.

Papildus paskaidroja, ka, izskatot šo lietu ir pārkāptas Civillikuma materiālo tiesību normas attiecībā uz īpašuma prasību, kuras noilguma termiņš katrā ziņa ir 10 gadi (Civillikuma 1895.pants). Ja arī šajā lietā prasītājs vairs nevarētu prasīt novērst trimera nepilnības, ja būtu pagājuši no 2008.gada 17.jūnija darījuma izrietoši prasījumi un atbildētājs varētu trimeri neremontēt, tad, ja iestātos šis Komerclikumā noteiktais noilguma termiņš komersanta darījumiem, tad tomēr prasītājs var prasīt atdot trimeri vai, kā tas ir šajā gadījumā, kad atbildētājs ir prettiesiski to atsavinājis, tad prasītājs varētu prasīt atlīdzināt trimera vērtību, kas ir saistīts ar Civillikuma 1044., 1066.pantu par īpašuma prasību. Nav strīda, ka pie atbildētāja atrodas konkrētais trimeris, kurš ir konkrēti aprakstīts ar pierādījumiem, t.i. gan garantijas talonā, gan servisa kvīts dokumentā ar numuru norādīts, un arī apstiprināts pirmās instances tiesas spriedumā, ka šis trimeris ir nodots atbildētājam. Atbilstoši Civillikumam ir pierādījums, ka šis konkrēti aprakstītais īpašums – trimeris atrodas pie atbildētāja. Līdz ar to īpašuma prasībām noilgums ir 10 gadi. Ja atbildētājam nebūtu jāremontē vairāk šis trimeris, tomēr viņam pienākas atdot atpakaļ viņu, ņemot vērā, ka tas ir nodots garantijā atbildētājam garantijas termiņa laikā.

Prasība ir celta pret diviem atbildētājiem, jo prasītājs īsti nesaprata, kādas ir attiecības starp šiem atbildētajiem. Prasītājs uzskata, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu garantiju saistības ir pārdevējam vai ražotājam. Šajā gadījumā pats pārdevējs SIA „Depo Diy? savā garantija talonā bija tieši norādījis, kur ir garantijas remontdarbnīca – Brīvības gatve 406. Lietā nav strīda, ka tel. Nr. 7514570 atbilst SIA „HPJ? veikala ?Sils? servisa telefonam 7514570. Šis atbildētāja vietnieks garantijas izpildē ir SIA „HPJ?. Prasītājs uzskata, ka pārdevējam vai ražotājam ir jāorganizē savs darbs tā, lai tas garantijas remonta veicējs, kuru viņš ir norādījis, pienācīgi veic savus pienākumus. Līdz ar to atbildētājs SIA „Depo Diy? ir atbildīgs par remonta veicēja darbībām. Ja garantijas talonā nebūtu norādīta konkrēta adrese, tad prasītājs būtu atdevis šo trimeri atpakaļ pārdevējam. Atbildētājs SIA „Depo Diy? paskaidrojumos norādījis, ka ir iestājies noilgums, bet nav norādījis, no kura datuma tas iestājies. Otrs atbildētājs norādījis, ka noilgums sākas ar pirkuma līguma noslēgšanas brīža. Pirmās instances tiesa konstatēja, ko noilgums iestājies no 2008.gada 1.jūlija. Uzskata, ka noilgums nav iestājies, jo nav iestājies neviens no nosacījumiem, kas paredzēti kvītī par nodošanu remontā. Šie nosacījumi saskaņā ar Civillikumu varētu būt atliekoši, t.i. rezerves daļu esamība/neesamība noliktavā, atbilstoši kvītij. Nekas līdz šim nav paziņots ne, ka detaļas ir noliktavā, ne, ka detaļas ir jāpasūta. Kā arī varētu atceloši nosacījumi, respektīvi, ja remonts būtu pabeigts, tad atbildētājs piezvana patērētājam, bet neviens patērētājam nav zvanījis. Civillikums paredz prasījumus un šajā gadījumā ir prasījums, kā nosacīts prasījums, un saistības izpilde un prasības noilgums attiecīgi sāktos tikai pēc nosacījuma noskaidrošanās.

Atbildētāja SIA „Depo Diy? pārstāve uz pilnvaras pamata /pers. P/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina. Apstiprināja argumentus, kas norādīti paskaidrojumos par prasību.

Papildus paskaidroja, ka atbildētājs pārdeva preci un par lietu tiesā uzzināja, kad saņēma paziņojumus sniegt paskaidrojumus. Likums nosaka, ka patērētājs var vērsties pie preces pārdevēja vai arī, ja ir sabojāta lieta - kaut kādā servisā. Atbildētājs nekad nav saņēmis nevienu prasības pieteikumu no prasītāja. Atbildētājs ar to lietu vispār nav saistīts. Garantija dod tiesības vērties pie preces pārdevēja, bet neviens nav vērsies. Atbildētājam ir tiesības norādīt garantijas darbnīcu, prasītājam bija brīva izvēle, kur vērsties.

Uz apelācijas instances tiesas sēdi atbildētāja SIA „HPJ? pārstāvis nebija ieradies, kaut gan par tiesas sēdes vietu un laiku viņam paziņots likumā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:41 Anonīms sistēmas lietotājs noteiktajā kārtībā. 2018.gada 10.decembrī tiesā saņemts atbildētāja lūgums par lietas izskatīšanu bez atbildētāja SIA „HPJ? klātbūtnes (lietas 129.lapa).

Iesniegumā norādīts, ka SIA „HPJ? valdes loceklis atrodas darba komandējumā un uz tiesas sēdi nevarēs ierasties. Prasītāja celto prasību un apelācijas sūdzību atbildētājs uzskata par nepamatotu un noraidāmu. Savu attieksmi šajā jautājumā atbildētājs sniedzis rakstveida paskaidrojumos (nekādi pielikumi iesniegumam nav pievienoti).

Novērtējot iesniegumā minētos argumentus un uzklausījusi pušu viedokli, tiesas kolēģija SIA „HPJ? pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi atzīst par neattaisnojošu, jo par tiesas sēdi ir paziņots, un tas fakts, ka atbildētāja valdes loceklis atrodas darba komandējumā nevar būt iemesls, lai juridiskā persona nenāktu uz tiesas sēdi. Pie šādiem apstākļiem, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai un, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas nosacījumiem, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par iespējamu izskatīt lietu atbildētāja SIA „HPJ? pārstāvja prombūtnē.

Motīvu daļa Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi prasītāja /pers. B/ pārstāvja un atbildētāja SIA „Depo Diy? pārstāves tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus un lietā esošos materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un daļēji apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas nosacījumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Ņemot vērā minētās likuma normas nosacījumus un prasītāja iesniegto apelācijas sūdzību, tiesas kolēģija atzīst, ka lieta izskatāma pēc būtības pilnas celtās prasības apjomā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Lietā nav strīda, ka prasītājs 2006.gada 19.augustā atbildētāja SIA „Depo Diy? veikalā ?Depo? Krasta ielā iegādājies preci, t.i, Trimeri Stiga SB22 J0511135 Ls 119 jeb 169,32 euro vērtībā, ko apstiprina lietā pievienotā čeka kopija, un par iegādāto preci SIA „Depo Diy? prasītājam izsniedzis garantijas talonu (lietas 10.lapa).

Minētajā garantijas talonā norādīta garantijas remonta darbnīca – Brīvības gatve 406, tel:7514570,7516500.

Tāpat lietā nav strīda par faktu, ka prasītājs minēto trimeri 2007.gada 29.maijā nodeva garantijas remontā SIA „HPJ? servisā, un pēc garantijas remonta preci saņēma atpakaļ 2007.gada 6.augustā, ko apstiprina lietā pievienotā SIA „HPJ? serviss veidlapa (lietas 11.lapa).

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka trimeris atkal sabojājās, un, tā kā trimera garantijas termiņš arvien nebija pagājis, tad prasītājs 2008.gada 17.jūnijā aizveda trimeri uz servisu.

Prasītājs uzskata, ka atbildētājs saprātīgā termiņā nav pabeidzis preces neatbilstības novēršanu, neatbilstošās preces vietā nav atdevis līdzvērtīgu preci. Garantijas saistību izpildīšanu atbildētājs uzsācis 2008.gada 17.jūnijā, bet to nevar pabeigt, jo saistību izpildīšanai noteiktais nezināmais, par 10 darba dienām ievērojami garākais beigu termiņš iestāsies pēc paziņojuma saņemšanas par veikto remontu un/vai par rezerves daļu pasūtīšanu. Tāpēc prasītājs uzskata, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 28.panta ceturto daļu un 16.pantu ir pamats lūgt, lai atbildētājs saprātīgā termiņā pabeidz garantijas saistību izpildi.

Abi atbildētāji (uz paskaidrojumu iesniegšanas brīdi SIA „HPJ? trešās personas statusā) paskaidrojumos par prasību cita starpā norādījuši uz prasījuma noilgumu atbilstoši Komerclikuma normām attiecībā uz komercdarījumiem.

Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz Komerclikuma D daļas noteikumiem un Civillikuma 1893., 1896., 1905., 1906. un 1910.pantu, atzinusi, ka prasība ir noraidāma tā iemesla dēļ, ka ir iestājies noilgums, t.i., prasītājam ir zudušas prasības tiesības pret atbildētājiem. Pirmās instances tiesa, ņemot vērā Civillikuma 1896.panta nosacījumus, tika konstatējusi, ka saistības izpildes termiņš, atbilstoši faktiskajiem apstākļiem norādītajam, iestājās 2008.gada 1.jūlijā (lietas 12.lapa), jo, atbilstoši lietā iesniegtajai veidlapai, remonta izpildes termiņš noteikts 10 darba dienas, ja visas nepieciešamās detaļas ir noliktavā. Tādējādi izpildei ir iestājies terminēts nosacījums.

Savukārt no prasītāja apelācijas sūdzības izriet, ka pirmās instances tiesa, konstatējot, ka saistības izpildes termiņš iestājās 2008.gada 1.jūlijā ir pārkāpusi likuma „Par tiesu varu? 25.panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 10.panta pirmās daļas, 165.panta piektās daļas un 96.panta piektās daļas nosacījumus, jo uz 10 dienu termiņa iestāšanos 2018.gada 1.jūlijā nenorādīja atbildētājs tiesas sēdē, tiesa par to neuzdeva jautājumus, bet izdomāja pēc lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas, iesaistoties strīdā atbildētāju pusē jau pēc tiesas sēdes, tāpēc prasītājs nevarēja pierādīt pretējo. Prasītāja ieskatā prasītājam ir nosacīts, nevis terminēts prasījums un tajā saistības izpilde un prasības noilgums sākas pēc nosacījuma noskaidrošanās, nevis termiņa iestāšanās. Atbilstoši Civillikumam, kamēr neviens no atliekošajiem vai atceļošajiem nosacījumiem nav noskaidrojies, arī nekāds saistības izpildes sākšanas vai pabeigšanas un no tās izrietošās prasības noilguma termiņš nav sācies.

Tāpat no apelācijas sūdzības izriet, ka prasītāja ieskatā pat tad, ja noilguma termiņš jau būtu sācies, tomēr lietā nav strīda un spriedumā pareizi ir konstatēts, ka 2016.gada 13.jūlijā atbildētājam atgādināts par saistību. Uzskata, ka šis atgādinājums pārtrauca noilguma termiņu un tikai pēc tam celta prasība tiesā. Ja atgādinājuma nebūtu, tad atbildētājs, neatzīstot prasību un atsaucoties uz noilgumu, varētu prasītājam pieprasīt noilguma termiņa pārtraukumu no 2008.gada 17.jūnija, bet šajā lietā noilguma termiņa ievērošana jāpārbauda tikai no 2016.gada 13.jūlija līdz prasības celšanai tiesā 2016.gada 30.decembrī.

Bez tam apelācijas sūdzībā norādīts, ka arī tad, ja Komerclikumā paredzētais trīs gadu noilguma termiņš būtu beidzies, spriedumā, neievērojot prasības pamatā esošo arī Civillikuma 1044.-1066.pantā paredzēto īpašuma prasību (skat. pēdējās prasības pieteikuma redakcijas 4.2.5.punktu), ir pārkāptas Civillikuma materiālo tiesību normas attiecībā uz īpašuma prasību, kuras noilguma termiņš katrā ziņā ir 10 gadi (Civillikuma 1895.pants).

No minētā tiesas kolēģija secina, ka lietā pastāv strīds par prasītāja celtās prasības noilguma termiņu.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotiem minētos apelācijas sūdzības argumentus, taču tajā pašā laikā Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa kļūdaini uzskatījusi, ka prasītāja celtajai prasībai ir piemērojams Komerclikuma 406.pantā noteiktais noilguma termiņš, jo nav ņēmusi vērā, ka prasītājs konkrētajās tiesiskajās attiecībās ir uzskatāms par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

Komerclikuma 389.pants nosaka, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts nosaka, ka patērētājs ir fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.

Ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus un minēto likuma normu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājs konkrētajās tiesiskajās attiecībās ir atzīstams par patērētāju.

Dr.iur.K.Balodis rakstā “Jaunais komercdarījumu regulējums un tā piemērošana” (“Jurista vārds” 26.maijs 2009/ Nr. 21(564)) analizējot normas juridisko saturu (Komerclikuma 389.pants), norādīja: “(..) Patērētāju tiesiskais stāvoklis darījumos ar komersantu tiktu nepieļaujami pasliktināts, ja patērētājam piemērotu komercdarījumus regulējošās normas. Piemēram, veļas mazgājamās mašīnas pirkums veikalā, patērētājam būs patērētāju tiesību 178.105.228.254 19.06.2026. 16:41 Anonīms sistēmas lietotājs aizsardzības likumā regulētais līgums ar preču pārdevēju, bet komersantam, kam veikals pieder, tas būs komercdarījums. Tādejādi katram no minētā pirkuma līguma dalībniekiem piemērojamas tiesību normas no atšķirīgām speciālo civiltiesību nozarēm.?

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasītāja trimera pirkums atbildētāja SIA „Depo Diy? veikalā ?Depo? ir vienpusējs komercdarījums, kurā attiecībā pret SIA „Depo Diy? piemērojams Komerclikumā noteiktais regulējums, bet attiecībā uz prasītāju, kā patērētāju ir piemērojamas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un Civillikumā noteiktais regulējums, ko pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā. Tāpat ir arī prasītājas tiesiskajās attiecībās ar garantijas remonta veicēju SIA „HPJ?.

Līdz ar to tiesas kolēģija atzīst, ka, tā kā prasību tiesā cēlusi fiziska persona – prasītājs /pers. B/, kurš ir patērētājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, tad piemērojams Civillikuma 1895.pantā noteiktais 10 gadu noilguma termiņš.

Saskaņā ar Civillikuma 1895.pantu visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Tā kā pušu attiecības neregulē speciālā tiesību norma, t.i. Komerclikums, tiesas kolēģija atzīst, ka piemērojams Civillikuma 1895.pantā noteiktais prasības noilguma termiņš, t.i. desmit gadi.

Ņemot vērā augstāk minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa, noraidot prasību, nepareizi ir piemērojusi Komerclikuma noteikumus attiecībā uz noilgumu.

Viens no apelācijas sūdzības argumentiem ir tas, ka pirmās instances tiesa, konstatējot, ka saistības izpildes termiņš iestājās 2008.gada 1.jūlijā ir pārkāpusi sacīkstes principu, t.i. likuma „Par tiesu varu? 25.panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 10.panta pirmās daļas, 165.panta piektās daļas un 96.panta piektās daļas nosacījumus, jo uz 10 dienu termiņa iestāšanos 2018.gada 1.jūlijā nenorādīja atbildētājs tiesas sēdē, tiesa par to neuzdeva jautājumus, bet izdomāja pēc lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas, iesaistoties strīdā atbildētāju pusē jau pēc tiesas sēdes.

Likuma „Par tiesu varu? 17.panta pirmā daļa nosaka tiesas pienākumu, izskatot jebkuru lietu, noskaidrot objektīvo patiesību, savukārt minētā likuma 25.panta pirmā daļa nosaka, ka puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajās lietās.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, jautājumā par patiesības noskaidrošanu tiesa nekādā ziņā nav vienaldzīga skatītāja, kas pasīvi uztver to, ko puses ceļ tai priekšā, un pie tam tādā apgaismojumā, kādu piešķir apstākļiem viena vai otra puse. Gluži otrādi, lai gan pierādījumus iesniedz vai uz tiem atsaucas katra no pusēm, tiesai tomēr jāraugās uz tiem kritiski, jānoskaidro to objektīvā vērtība un jācenšas noskaidrot patiesos, faktiskos apstākļus, kam galarezultātā jānoved pie patiesības (sk. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 332.- 333.lpp.).

Ņemot vērā minēto atziņu un likumā „Par tiesu varu? 17.panta pirmajā daļā noteikto tiesas pienākumu noskaidrot objektīvo patiesību, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa, vērtējot pušu sniegtos argumentus un pierādījumus lietā, tādejādi konstatējot, ka saistības izpildes termiņš iestājās 2008.gada 1.jūlijā, nav pārkāpusi sacīkstes principu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta noteikumiem, apelācijas instances tiesas rīcība, izskatot prasību, ir tāda pati kā pirmās instances tiesai – tā pārbauda pierādījumus un konstatē vai atzīst par nepierādītiem faktus, ar kuriem pamatoti pušu prasījumi un iebildumi, kā arī citus faktus, ar kuriem pamatoti pušu prasījumi un iebildumi. Tā dod konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu un attiecīgi piemēro normatīvos aktus.

Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā nosaka prasības pieteikums, pirmās instances tiesas spriedums un apelācijas sūdzība.

No apelācijas sūdzības izriet, ka tiek pārsūdzēts viss pirmās instances tiesas spriedums, izņemot daļu, kurā konstatēts, ka trimeris nodots garantijas remontā un nav atdots, un atbildētājam par to atgādināts 2016.gada 13.jūlijā (sprieduma 6.punkta 3. un 4.rindkopa), kā arī vārdi ?nav attaisnojama atbildētāja rīcība ilgstoši neatgriežot preci, kas nodota garantijas remontā? (sprieduma 8.punkta 13.rindkopa).

No prasības un tās grozījumiem un papildinājumiem izriet, ka prasītājs ir cēlis prasību pret diviem atbildētājiem SIA „Depo Diy? (preces pārdevējs) un SIA „HPJ? (garantijas remonta darbnīca, sākotnēji lietā trešās personas statusā).

Lietas materiālos atrodas SIA „HPJ? veikala „Sils? izdota kvīts, no kuras redzams, ka strīdus trimeris nodots šajā veikalā remontam 2008.gada 17.jūnijā (lietas 12.lapa).

Atbildētājs SIA „HPJ? savos rakstveida paskaidrojumos par prasību, kurus atbildētājs uztur arī apelācijas instancē (atbildētāja 2018.gada 10.decembra iesniegums, lietas 129.lapa ) norādījis, ka 2008.gada 17.jūnijā nav pieņēmusi garantijas remontā prasītāja trimeri (lietas 63.-65.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ņemot vērā minētās likuma normas un apstākli, ka apelācijas sūdzībā nav apstrīdēts pirmās instances tiesas konstatētais, ka ?no lietas materiāliem pievienotā SIA „HPJ” servisa veidlapas izriet, ka prasītājs 2008.gada 17.jūnijā atkārtoti nodevis trimeri garantijas servisā?, savukārt neviens no atbildētājiem vispār nav apstrīdējuši pirmās instances tiesas spriedumu, kā arī ņemot vērā pirmās instances tiesas sprieduma un apelācijas sūdzības robežas, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nevar būt strīda, ka prasītājs 2008.gada 17.jūnijā atkārtoti nodevis trimeri SIA „HPJ? garantijas servisā (lietas 12.lapa).

Prasītājs uzskata, ka atbildētājs saprātīgā termiņā nav pabeidzis preces neatbilstības novēršanu - neatbilstošās preces vietā nav atdevis līdzvērtīgu preci. Garantijas saistību izpildīšanu atbildētājs uzsācis 2008.gada 17.jūnijā, bet to nevar pabeigt, jo prece ir pazudusi. Tāpēc prasītājs uzskata, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 28.panta ceturto daļu un 16.pantu ir pamats lūgt, lai atbildētājs saprātīgā termiņā pabeidz garantijas saistību izpildi.

No minētā izriet, ka prasītājs kā tiesisko pamatu savam prasījumam par garantijas saistību izpildi, norādījis Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 28.panta ceturto daļu, kas paredz ka prece apmaināma vai tās neatbilstība līguma noteikumiem novēršama bez atlīdzības (tajā skaitā bez preces nosūtīšanas, darba, materiālu un citu izmaksu atlīdzināšanas) un saprātīgā termiņā, neradot neērtības patērētājam un ņemot vērā preces raksturu, kā arī paredzamo tās lietošanas nolūku.

Kā jau tiesas kolēģija to norādījusi, prasītājs ir cēlis prasību pret diviem atbildētājiem SIA „Depo Diy? (preces pārdevējs) un SIA „HPJ? (garantijas remonta darbnīca), to pamatojot ar līgumu ar preču pārdevēju un garantijas līgumu un garantijas darbnīcas izsniegto kvīti par preces nodošanu remonta servisā.

No Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izriet, ka pastāv divi garantiju veidi: 1) no likuma izrietoša garantija (27.pants); 2) līgumiskā jeb papildu garantija, ko ražotājs vai pārdevējs sniedz brīvprātīgi rakstveidā un norādot nosacījumus prasījuma pieteikšanai attiecībā uz garantiju (16.pants).

Patērētāju tiesību aizsardzības likums paredz, ka pārdevējs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību līguma noteikumiem, kas eksistē preces pārdošanas brīdī (13.panta otrā daļa). Vienlaicīgi ar preces iegādāšanos patērētājs iegūst tiesības 2 gadu laikā no pirkuma dienas pieteikt pārdevējam pretenzijas par neatbilstību līguma noteikumiem. Patērētājs iesniedz prasījuma pieteikumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam divu mēnešu laikā no dienas, kad atklājis preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem. Par preces iegādes dienu uzskatāma diena, kad pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:41 Anonīms sistēmas lietotājs nodevis un patērētājs pieņēmis attiecīgo preci (27.panta pirmā daļa). Šajā termiņā patērētājs (prasītājs), kam pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece, ir tiesīgs pieprasīt, lai pārdevējs veic vienu no Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 28.panta pirmajā daļā minētajām darbībām.

Savukārt līgumiskā garantija ir ražotāja vai pārdevēja bezmaksas apsolījums atmaksāt patērētājam par preci vai lietu samaksāto naudas summu, apmainīt preci vai lietu pret atbilstošu preci vai lietu, bez atlīdzības novērst preces vai lietas neatbilstību vai veikt citas darbības, ja prece vai lieta neatbilst garantijā vai reklāmā sniegtajam raksturojumam (16.pants).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja un atbildētāja SIA „Depo Diy? tiesiskās attiecības izriet no Patērētāju tiesību aizsardzības likumā regulētā līguma ar preču pārdevēju un līgumiskās garantijas.

Kā jau tiesas kolēģija to atzinusi, tad uz prasītāju, iegādājoties preci (trimeri) pie atbildētāja SIA „Depo Diy?, attiecas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta patērētāja definīcija.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka uz atbildētāju SIA „Depo Diy? savukārt attiecas minētā likuma 1.panta 5.punkta pārdevēja definīcija, jo SIA „Depo Diy? savas saimnieciskās darbības ietvaros pārdevusi preci patērētājam (prasītājam).

Taču uz atbildētāju SIA „HPJ? attiecas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 4.punkta pakalpojuma sniedzēja definīcija (juridiskā persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam, arī izmantojot citu personu starpniecību, kuras rīkojas pakalpojuma sniedzēja vārdā vai uzdevumā), jo SIA „HPJ? ar garantijas līgumu apņēmusies veikt pakalpojumu – trimera remontu – un uzsākusi pakalpojuma sniegšanu, pieņemot preci 2008.gada 17.jūnijā, bet kā izriet no prasības, apelācijas sūdzības un pirmās instances tiesas sprieduma, ko atbildētājs SIA „HPJ? nav apstrīdējis - nav pabeigusi remonta pakalpojuma veikšanu un ilgstoši nav atgriezusi preci, jo tā nav atrodama servisā.

Prasītājs uzskata, ka atbildētājs (nav precizējis, kurš no abiem atbildētājiem, bet no prasības izriet, ka atbildētājs SIA „HPJ?) saprātīgā termiņā nav pabeidzis preces neatbilstības novēršanu, neatbilstošās preces vietā nav atdevis līdzvērtīgu preci. Garantijas saistību izpildīšanu atbildētājs SIA „HPJ? uzsācis 2008.gada 17.jūnijā, bet to nav pabeidzis. Prasītājs pats personīgi vēršoties pie atbildētāja SIA „HPJ? servisā, saņēmis atbildi, ka trimeri nevar atrast un naudu arī nevar atgriezt.

Lietā nav strīda, ka prasītājs nav vērsies ar prasību par preces neatbilstību pie atbildētāja SIA „Depo Diy?.

Prasītājs lūdz tiesu uzdot atbildētājam SIA “Depo Diy” un/vai SIA “HJP”, viena mēneša laikā pabeigt 2008.gada 17.jūnijā sākto garantijas saistību izpildi – solidāri novērst preces neatbilstību, vai pakārtoti apmainīt preci pret atbilstošu preci vai lietu, vai pakārtoti atmaksāt prasītājam par preci vai lietu samaksāto naudas summu 169,32 euro (kas atbilst preces cenai tās iegādes brīdī Ls 119).

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 28.panta pirmā daļa noteic, ka patērētājs, kuram pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece, ir tiesīgs pieprasīt, lai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs veic vienu no šādām darbībām:

1)novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem;
2)apmaina preci pret tādu, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līguma noteikumiem;
3)attiecīgi samazina preces cenu;
4)atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par preci samaksāto naudas summu.

Minētā panta otrā daļa nosaka, ka vispirms patērētājs ir tiesīgs prasīt, lai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem vai bez atlīdzības apmaina preci pret tādu, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līguma noteikumiem, izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams vai ir nesamērīgi.

Tātad, ja patērētājs ir iegādājies līguma noteikumiem neatbilstošu preci, viņam ir tiesības izvēlēties vienu no likuma 28.panta pirmajā daļā minētajiem variantiem, bet preces neatbilstība līguma noteikumiem novēršama saprātīgā termiņā, neradot neērtības patērētājam, ņemot vērā preces raksturu un paredzamo lietošanu.

Tiesas kolēģija, atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestajai daļai, ņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 10.februāra spriedumā lietā Nr.SKA-27/2010 (sk. sprieduma 6.4. un 7.4.punktu) atzīto, ka 30 dienas ir termiņš, kas uzskatāms par saprātīgu termiņu, ar ko patērētājam ir jārēķinās.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 27.panta pirmā daļa cita starpā nosaka, ka [..] Patērētājs iesniedz prasījuma pieteikumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam divu mēnešu laikā no dienas, kad atklājis preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem. [..].

Savukārt minētā likuma 26.1 panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka jebkurš strīds, kas rodas starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, risināms pārrunu ceļā, strīda pusēm cenšoties panākt vienošanos. Ja strīdu starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā, patērētājs iesniedz pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam rakstveida iesniegumu.

Lietā nav strīda, ka pēc preces iegādes (2006.gada 19.augustā) visā preces garantijas darbības laikā (līdz 2008.gada 19.augustam) prasītājs nav vērsies pie atbildētāja SIA „Depo Diy? ne mutiski, ne rakstveidā ar prasību par preces neatbilstību līguma noteikumiem, t.i. atmaksāt patērētājam par preci vai lietu samaksāto naudas summu, apmainīt preci vai lietu pret atbilstošu preci vai lietu vai veikt citas darbības, jo prece neatbilst garantijā vai reklāmā sniegtajam raksturojumam.

Turklāt prasītājs nav izteicis iebildumus un prasībā nav norādījis uz netaisnīgiem pirkuma līguma noteikumiem vai pirkuma līguma nepildīšanu no atbildētāja SIA „Depo Diy? puses, t.sk. nekvalitatīvas preces pārdošanu. Līdz ar to nav secināms, ka SIA „Depo Diy? būtu pārdevis preci, kas neatbilstu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 14.pantam (Preces atbilstība līguma noteikumiem) vai atteicies izpildīt prasītāja prasījumu novērst preces neatbilstību līguma noteikumiem, jo prasītājs ar šādu prasību pie SIA „Depo Diy? nav vērsies.

Ņemot vērā minēto, nav konstatējams sakars starp pārdevēja sniegto pakalpojumu un pakalpojuma sniedzēja remonta laikā nozaudēto preci, prasītājs nav norādījis, ka SIA „Depo Diy? būtu pārdevis preci, kas neatbilstu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 14.pantam.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 16.panta otrā un trešā daļa nosaka, ka garantija dodama rakstveidā, un tajā skaidri norādāmi nosacījumi prasījuma pieteikšanai attiecībā uz garantiju, garantijas termiņš — laikposms, uz kuru attiecināta garantija, kā arī garantijas devēja nosaukums (firma) vai vārds, uzvārds un adrese. Garantijā norāda, ka patērētājam ir noteiktas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ka garantija šīs tiesības neietekmē.

Ja garantija neatbilst šiem noteikumiem, tas neietekmē garantijas derīgumu un patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai garantija tiktu izpildīta. Garantija ir saistoša tās devējam atbilstoši garantijas dokumenta nosacījumiem un attiecīgajā reklāmā sniegtajai informācijai.

No minētās likuma normas izriet, ka patērētāja tiesības saņemt garantijas izpildi no pārdevēja, t.sk. saņemt bezmaksas remontu, ir atkarīgas no garantijas dokumentā rakstītajiem nosacījumiem. Tātad viss ir atkarīgs no tā, kas ir rakstīts garantijas dokumentā.

Civillietu tiesas kolēģija, novērtējusi lietas materiālos esošo 2006.gada 19.augustā SIA „Depo Diy? prasītājam izsniegto garantijas talonu, secina, ka tajā ir norādīti nosacījumi prasījuma pieteikšanai attiecībā uz garantiju, laika posms, uz kuru attiecināta garantija, kā arī garantijas devēja nosaukums, adrese. Minētajā garantijas talonā norādīta garantijas remonta darbnīca – Brīvības gatve 406, tel:7514570,7516500.

Kā nosacījums garantijas bezmaksas remontam garantijas talonā cita starpā norādīts – remontdarbnīcā tiek uzrādīts pilnībā aizpildīts garantijas talons un pirkumu apliecinošs čeks vai preču pavadzīme-rēķins.

Lietā nav strīda, ko apliecina arī lietas materiāli, ka prasītājs par veikto preces pirkumu pie atbildētāja SIA „Depo Diy? veikalā ?Depo?, ir saņēmis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:41 Anonīms sistēmas lietotājs pirkuma čeku un pilnībā aizpildītu garantijas talonu (lietas 10.lapa).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pie apstākļiem, kad prasītājs nav vērsies pie atbildētāja SIA „Depo Diy? ar prasījumu par preces neatbilstību līguma noteikumiem atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.1 un 27.pantam, atbildētājs SIA „Depo Diy? atbilstoši garantijas noteikumiem ar garantiju doto apsolījumu, t.sk. bez atlīdzības novērst preces vai lietas neatbilstību – ir izpildījis, garantijas talonā norādot garantijas remonta darbnīcu, kurā prasītājs var saņemt bezmaksas preces remontu pie nosacījuma, ka garantija ir spēkā, ja remontdarbnīcā tiek uzrādīts pilnībā aizpildīts garantijas talons un pirkumu apliecinošs čeks vai preču pavadzīme-rēķins. Turklāt garantijas remonta darbnīca nav atteikusi prasītājam sniegt bezmaksas remontu, pieņemot preci remontā pirmo reizi 2007.gada 29.maijā (lietas 11.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu prasītāja argumentu, ka, atbilstoši garantijas dokumenta nosacījumiem un attiecīgajā reklāmā sniegtajai informācijai, atbildētājam (SIA „Depo Diy?) vēl ar vien ir saistoša garantija – apsolījums bez atlīdzības novērst trimera neatbilstību vai veikt citas darbības, jo atbilstoši garantijas dokumenta nosacījumiem, atbildētājs SIA „Depo Diy? savu saistību izpildi par bezmaksas remontu ir izpildījis, norādot vietu, kur to var saņemt. Kā arī prasītājs nav vērsies prasību pie preces pārdevēja ar šādu prasību divu mēnešu laikā pēc preces neatbilstības konstatēšanas.

Ņemot vērā augstāk minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja celtā prasība daļā pret atbildētāju SIA „Depo Diy? par garantijas saistību izpildi ir noraidāma kā nepamatota.

Savukārt attiecībā uz atbildētāju SIA „HPJ? Civillietu tiesas kolēģija norāda šādus argumentus.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja un atbildētāja SIA „HPJ? tiesiskās attiecības izriet no Patērētāju tiesību aizsardzības likumā regulētā līguma par pakalpojuma sniegšanu un līgumiskās garantijas un garantijas darbnīcas izsniegto kvīti par preces nodošanu remonta servisā.

Prasītājs 2008.gada 17.jūnijā īstenoja savas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētās tiesības, nododot preci remontam.

Kā jau tiesas kolēģija to tika atzinusi, tad SIA „HPJ? ar garantijas līgumu apņēmusies veikt pakalpojumu – trimera remontu – un uzsākusi pakalpojuma sniegšanu, pieņemot preci 2008.gada 17.jūnijā, bet, kā izriet no prasības un pirmās instances tiesas spriedumā konstatētā, ko atbildētājs SIA „HPJ? nav apstrīdējis, nav pabeigusi remonta pakalpojuma veikšanu.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 2.punktam pakalpojums ir personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts.

Ņemot vērā minēto tiesas kolēģija atzīst, ka lietā strīds ir saistīts ar pakalpojuma (remonta) sniegšanu, nevis preci, līdz ar to uz strīdus attiecībām ar atbildētāju SIA „HPJ? nav attiecināms Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 28.pants (Patērētāja tiesības, ja viņam pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja prasījums pret atbildētāju SIA „HPJ? atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 29.pantā (Patērētāja tiesības, ja sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums) paredzētajiem prasījumiem sakarā ar līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 29.pants nosaka, ka patērētājs, kuram sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, vispirms ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem. Ja tas nav iespējams, patērētājs ir tiesīgs prasīt, lai pakalpojuma sniedzējs attiecīgi samazina pakalpojuma cenu vai atmaksā par pakalpojumu samaksāto naudas summu. Samazinot cenu vai atceļot līgumu un atmaksājot patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu, var tikt ņemts vērā labums, ko patērētājs guvis, izmantojot pakalpojumu, un par ko līgumslēdzējas puses ir vienojušās. Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir izpildīt tādu šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu, kas ir atbilstošs un samērīgs, ņemot vērā pakalpojuma un tā neatbilstības raksturu, kā arī neradot neērtības patērētājam. Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izmantošana neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt zaudējuma atlīdzību vai līgumsoda samaksu.

SIA „HPJ” veikala „Sils? remontdarbnīcas kvītī (lietas12.lapa) cita starpā norādīts, ka tā ir dokuments, kas apliecina, ka prasītāja tehnika nodota remontā SIA „HPJ? servisā un dod tiesības saņemt to atpakaļ. Remonta izpildes termiņš – 10 darba dienas, ja visas nepieciešamās detaļas ir noliktavā.

Gadījumos, ja rezerves daļas ir jāpasūta, klientam tiek paziņots. Kvītī ir izcelts brīdinājums, ka sezonas laikā remonta termiņi var būt ievērojami garāki.

Lietā nav strīda, ka remontā nodoto preci prasītājs nav saņēmis.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 27.panta pirmā daļa nosaka, ka patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu pakalpojuma sniedzējam par pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no pakalpojuma saņemšanas dienas. Patērētājs iesniedz prasījuma pieteikumu pakalpojuma sniedzējam divu mēnešu laikā no dienas, kad atklājis preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem.

Savukārt minētā likuma 26.1 panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka jebkurš strīds, kas rodas starp patērētāju un pakalpojuma sniedzēju, risināms pārrunu ceļā, strīda pusēm cenšoties panākt vienošanos. Ja strīdu starp patērētāju un pakalpojuma sniedzēju nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā, patērētājs iesniedz pakalpojuma sniedzējam rakstveida iesniegumu.

Kā norādījis prasītājs, tad pēc preces nodošanas remontā 2008.gada 17.jūnijā – prasītājs, nesaņemot paziņojumu no atbildētāja SIA „HPJ? par preces saņemšanu, pēc kāda laika (nav norādīts tieši kad) devies uz servisu, kur servisa darbinieks viņam paskaidrojis, ka trimeri nevar atrast un piedāvāja doties to meklēt uz citu veikalu Maskavas ielā 446E, Rīgā, kur darbinieks arī paskaidrojis, ka trimeri nevar atrast, kā arī naudu nevar atgriezt.

No lietas materiāliem izriet un lietā nav strīda, ka prasītājs 2016.gada 13.jūlijā nosūtījis atbildētajam SIA „HPJ? pretenziju ar lūgumu atgriezt trimera vērtībai atbilstošu naudas summu (lietas 13.-14.lapa). No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs SIA „HPJ” nav sniedzis atbildi uz minēto pretenziju.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.1 panata devītajai daļai, ja pakalpojuma sniedzējs nesniedz atbildi uz patērētāja iesniegumu [..], uzskatāms, ka pakalpojuma sniedzējs atsakās izpildīt patērētāja prasījumu.

Tāpat lietā nav strīda, ka prasītājs 2016.gada 27.augustā vērsās ar iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā par SIA „HPJ? rīcību saistībā ar veikto garantijas remontu. Izskatot prasītāja iesniegumu, 2016.gada 29.septembrī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sniedzis atbildi, ka iesnieguma izskatīšanas gaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centram nav izdevies atrisināt strīdu un saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 32.pantu, ja prasītājs uzskata, ka atbildētāja rīcība un PTAC lēmums nav pamatots, kā arī sabiedrības rīcības rezultātā prasītājam ir radīti zaudējumi, tad prasītājam ir tiesības pieprasīt sabiedrības radīto zaudējumu atlīdzību vispārējā civiltiesiskajā kārtībā (lietas 15.lapa).

Kā redzams no 2018.gada 19.februārī iesniegtajiem prasības papildinājumiem un grozījumiem un apelācijas sūdzības, prasītāja uzturētais prasījums ir “ uzdot atbildētājam SIA “Depo Diy” un/vai SIA “HJP”, viena mēneša laikā pabeigt 2008.gada 17.jūnijā sākto garantijas saistību izpildi – solidāri 1) novērst Trimera Stiga SB22 J0511135 neatbilstību, vai pakārtoti 2) apmainīt Trimera Stiga SB22 J0511135 pret atbilstošu preci vai lietu, vai pakārtoti

3)atmaksāt prasītājam par preci vai lietu samaksāto naudas summu 169,32 euro (kas atbilst Trimera Stiga SB22 J0511135 cenai tā iegādes brīdī Ls 119? (sk. lietas 94.-101., 114.-117. lapa).

Prasījums – pakārtoti apmainīt preci pret atbilstošu preci vai lietu – neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 29.pantā paredzētiem prasījumiem sakarā ar līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:41 Anonīms sistēmas lietotājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 28.panta pirmās daļas 3.punktā ir paredzētas patērētāja tiesības prasīt preces apmaiņu pret tādu pašu vai ekvivalentu preci, taču šī tiesību norma nav attiecināma patērētāja strīdā ar pakalpojuma sniedzēju, jo lietā strīds ir saistīts ar pakalpojuma (remonta) sniegšanu, nevis preci.

Savukārt prasītāja prasījums uzdot atbildētājam viena mēneša laikā pabeigt 2008.gada 17.jūnijā sākto garantijas saistību izpildi – novērst preces neatbilstību – nebūtu izpildāms, jo, kā jau tiesas kolēģija to atzinusi, tad lietā nav strīda, ka prece (trimeris) ir pazaudēts, kā arī šis prasījums izriet no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta un šī tiesību norma nav attiecināma patērētāja strīdā ar pakalpojuma sniedzēju.

Taču prasījums atmaksāt prasītājam par preci vai lietu samaksāto naudas summu 169,32 euro, kas atbilst Trimera Stiga SB22 J0511135 cenai tā iegādes brīdī Ls 119, - ir vērsts uz zaudējumu, kas radušies sakarā ar nepienācīga pakalpojuma sniegšanu, proti, ar trimera neatgriešanu prasītājam no atbildētāja SIA „HPJ? puses.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, prasība satur divus elementus – priekšmetu un pamatu.

Prasības priekšmets civilprocesuālo tiesību izpratnē ir prasītāja materiāltiesiskais prasījums, kura pamatotību pārbauda tiesa, izskatot lietu pēc būtības. Ar prasības priekšmetu saprot arī to tiesisko stāvokli, uz ko šis prasījums ir vērsts, tas ir, uz zināma tiesiskā stāvokļa pastāvēšanas atzīšanu, zināmas rīcības uzlikšanu atbildētājam vai zināmu tiesisko attiecību grozīšanu vai izbeigšanu.

Savukārt prasības pamats civilprocesuālo tiesību izpratnē ir apstākļi, uz kuriem prasītājs pamato savu materiāltiesisko prasījumu. Prasības pamatu veidojošie apstākļi ir juridiskie fakti, ar kuriem tiesību normas sastāvs (hipotēze) saista zināmu, šajā normā paredzēto materiāltiesisko seku iestāšanos starp strīda pusēm. Turklāt piespriešanas prasībās tiek izšķirts prasības aktīvais pamats jeb prasītājam piederošā tiesība, kuras aizsardzību tiesā viņš lūdz, un prasības pasīvais pamats jeb atbildētāja pieļautais minētās tiesības aizskārums (sk. Kalniņš E. Privāttiesību teorija un prakse. Raksti privāttiesībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 291., 295.-296.lpp.).

Civilprocesa likuma 192.pants tiesai uzliek pienākumu spriedumu taisīt par prasībā norādīto priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata.

Tas nozīmē, ka tiesa var izvērtēt prasījumu pamatotību vai nepamatotību, vadoties vienīgi no faktiem un apstākļiem, kurus puses norādījušas kā prasības, pretprasības vai iebildumu pamatu (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa). Otrais papildinātais izdevums.

Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 520.lpp.).

Tiesai ir patstāvīgi jākvalificē prasības pamats un jānosaka, kuras normas piemērojamas strīda izšķiršanai, un šo tiesas pienākumu neietekmē ne tas, kā prasītājs nosaucis savu prasību, ne tas, uz kādām tiesību normām prasītājs atsaucies. Tas izriet no principa jura novit curia, kurš nosaka, ka tiesai pašai jāzina likums neatkarīgi no tā, uz kādu likumu norādījušas vai nav norādījušas puses (sk. V. Bukovskis. Civīlprocesa mācību grāmata. Rīga:

Autora izdevums, 1933, 304.-305.lpp.; sk. arī Senāta spriedumus lietās Nr. SKC-10/2012, SKC-1491/2013, Civillietu departamenta spriedumus lietās Nr. SKC-41/2015, SKC-164/2016).

No Satversmes 1.pantā ietvertā taisnīguma principa izriet, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu, citiem vārdiem sakot, tiesas darba rezultātam bez šaubām ir jābūt „taisnīgam spriedumam” (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra spriedumu lietā Nr. 2002-06-01). Šāda atziņa nostiprināta arī judikatūrā (Augstākās tiesas 2015. gada 17. septembra spriedums lietā Nr. SKC-127/2015, 2014. gada 25. februāra spriedums lietā Nr. SKC- 111/2014, 2013. gada 10. maija spriedums lietā Nr. SKC-218/2013).

Tas nozīmē, ka nolūkā rast pušu strīdam taisnīgu risinājumu neatkarīgi no prasības pieteikumā norādītajām materiālo tiesību normām, prasības pamata kvalificēšana (prasītāja norādīto juridisko faktu saistīšana ar konkrēto civilo attiecību regulējošām tiesību normām) ir tiesas pienākums.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzības argumentu, ka spriedumā, neievērojot prasības pamatā esošo arī Civillikuma 1044.-1066.pantā paredzēto īpašuma prasību (skat. pēdējās prasības pieteikuma redakcijas 4.2.5.punktu), ir pārkāptas Civillikuma materiālo tiesību normas attiecībā uz īpašuma prasību.

Tiesas kolēģija, novērtējusi prasībā un tās grozījumos un papildinājumos norādītos argumentus secina, ka 2018.gada 18.februāra Grozījumos un papildinājumos un paskaidrojumos 4.2.5.punktā ietvertā atsauce uz Civillikuma 1044.-1066.pantā paredzēto īpašuma prasību ir ietverta prasītāja paskaidrojumos „Par atbildētāja (tā pārstāvja) paskaidrojumiem?.

Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pirmās instances, izskatot konkrēto civillietu, ir pārkāpusi ir Civillikuma materiālo tiesību normas attiecībā uz īpašuma prasību, jo šādu prasību prasītājs nav cēlis.

Kā, skaidrojot Civilprocesa likuma 128. panta saturu, atzīts tiesību doktrīnā, „prasības priekšmets ir atbildētājam izvirzītais tiesiskais prasījums, kura likumību un pamatotību pārbauda jurisdikcijas iestāde, izskatot lietu pēc būtības. Prasības priekšmets ir nevis lūgums noskaidrot kādas strīdīgas attiecības saturu vispār, bet gan prasījums par to, kā ar tiesas nolēmumu novērst materiālo tiesību aizskārumu (Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28. nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā, - Rīga: Tiesu namu aģentūra 2012, 321. lpp).

Prasītājs pamatoti prasība izdarījis atsauces uz Civillikuma 2212.-2229.pantu.

Tiesiskais risinājums sakarā ar prasītājam neatgrieztu preci izriet no sniegtā pakalpojuma (garantijas remonts). Pakalpojuma sniedzēja SIA „HPJ? (uzņēmēja saskaņā ar Civillikuma regulējumu) atbildība par tam nodoto lietu ir pakalpojuma (uzņēmuma) līguma (garantijas talona un kvīts) tiesisko seku sastāvdaļa.

Kā jau tiesas kolēģija to iepriekš konstatējusi, tad prasītājs attiecībā pret atbildētāju SIA „HPJ? ir veicis visus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktos pasākumus (likuma 26.1 pants un 27.pants), lai atrisinātu strīdu ar atbildētāju SIA „HPJ? līdz prasības celšanai.

No 2016.gada 29.septembra Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegtās atbildes uz prasītāja iesniegumu par SIA „HPJ? rīcību saistībā ar veikto garantijas remontu trimerim, izriet, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram nav izdevies atrisināt strīdu un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norādījis uz prasītāja tiesībām pieprasīt sabiedrības radīto zaudējumu atlīdzību vispārējā civiltiesiskajā kārtībā.

Izskatāmajā lietā celtā prasība pamatota ar apstākli, ka atbildētājs SIA „HPJ?, būdams garantijas servisa veicējs, prasītāja nodotajai precei (tirmerim), nav pabeidzis garantijas saistību izpildi un nevar atgriezt nodoto preci atbildētājam, jo tā garantijas remonta servisā ir nozaudēta, tādejādi rīkojies prettiesiski, kā rezultātā prasītājam nodarīti zaudējumi iegādātās preces summas apmērā.

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā konkrētās prasības priekšmets, kura likumība un pamatotība ir jāpārbauda, izskatot lietu pēc būtības un ar kuru iespējams novērst prasītāja materiālo tiesību aizskārumu, ir zaudējumu (neatgrieztās preces vērtībā) piedziņa no SIA „HPJ? sakarā ar nepienācīgi veiktu pakalpojumu. Uz to netieši norāda arī prasītāja atsauce prasībā uz Civillikuma 1662. un 1779.pantu, kā arī prasītāja prasījums atmaksāt prasītājam par preci vai lietu samaksāto naudas summu 169,32 euro, kas atbilst Trimera Stiga SB22 J0511135 cenai tā iegādes brīdī Ls 119.

Savukārt prasības pieteikumā ietvertais lūgums uzdot atbildētājam SIA “Depo Diy” un/vai SIA “HJP”, viena mēneša laikā pabeigt 2008.gada 17.jūnijā sākto garantijas saistību izpildi – solidāri novērst preces neatbilstību, vai pakārtoti apmainīt preci pret atbilstošu preci vai lietu, vai pakārtoti atmaksāt prasītājam par preci vai lietu samaksāto naudas summu, attiecas uz sprieduma izpildes veidu un kā tāds par prasījumu Civilprocesa likuma 128.panta izpratnē nav atzīstams.

Līdz ar to nav konstatējams pamats neiespējamībai noteikt prasītājam nodarīto zaudējumu apmēru (trimera vērtība EUR 169,32), kas ir viens no zaudējumu atlīdzības nepieciešamajiem priekšnoteikumiem.

Ņemot vērā iepriekš norādīto un apstākli, ka prasība cita starpā pamatota Civillikuma 1779.pantu, kas nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt 178.105.228.254 19.06.2026. 16:41 Anonīms sistēmas lietotājs zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis, tiesas kolēģija atzīst, ka konkrētajā gadījumā ir būtiski konstatēt, vai pastāv zaudējumu atlīdzības pamati.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu, lai būtu pamats no personas (konkrētajā gadījumā SIA „HPJ?, kas nav atgriezusi remontā nodoto preci) prasīt kaitējuma atlīdzību, t.sk. zaudējumus, ir nepieciešams konstatēt un pierādīt zaudējumu atlīdzības pienākumu.

Tiesību teorijā ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas, pastāvot šādiem priekšnoteikumiem: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no ievainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006, 209.lpp.). Iztrūkstot kādam no šiem priekšnoteikumiem, nav pamata zaudējumu piedziņas prasības apmierināšanai.

Ņemot vērā iepriekš lietā konstatētos apstākļus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka ir konstatējumi likumā noteiktie zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumi. Proti, atbildētāja SIA „HPJ? pēc preces pieņemšanas garantijas remonta servisā, prasītājam nav to atriezusi, jo prece ir pazudusi, kā rezultātā atbildētājs nav izpildījis pasūtījumu (Civillikuma 2213.pants), jo prasītājs nodoto preci nav saņēmis atpakaļ, tādejādi prasītājam ir nodarīti zaudējumi garantijas servisā nodotās preces apmērā.

Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāja SIA „HPJ? ir pienākums atmaksāt prasītājam zaudējumus trimera vērtībā EUR 169,32.

Pie šādiem apstākļiem tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja prasība - uzdot atbildētājam SIA „HPJ? atmaksāt prasītājam par preci vai lietu samaksāto naudas summu 169,32 euro, kas atbilst Trimera Stiga SB22 J0511135 cenai tā iegādes brīdī Ls 119, ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja SIA „HPJ? prasītāja labā naudas summu remontā nodotās preces vērtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar minētā panta otrās daļas 3.punktu tiesas izdevumi ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 40.pants nosaka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iemaksāšanas kārtību. Minētā panta pirmā daļa cita starpā nosaka, ka izdevumu summas, kas nepieciešamas ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu, iemaksā līdz lietas izskatīšanai tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumiem pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot tiesā prasību, samaksājis valsts nodevu EUR 75,00 (lietas 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 8,82 (lietas 9.lapa), un valsts nodevu par apelācijas sūdzību EUR 70 (lietas 123. lapa), kas kopā sastāda EUR 153,82.

Tiesas kolēģija atzīst, ka, noraidot prasību pret atbildētāju SIA „Depo Diy? pilnībā, bet apmierinot prasību pret atbildētāju SIA „HPJ? (prasībā norādīti alternatīvi prasījumi), minētie tiesas izdevumi atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumiem, prasītāja labā piedzenami no atbildētāja SIA „HPJ?.

Kā jau tiesas kolēģija to konstatējusi, prasītājs, ceļot tiesā prasību, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 8,82 (lietas 9.lapa), bet, tā kā no lietas materiāliem izriet, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā sastāda EUR 15,48 (lietas 2.lapa), tiesas kolēģija atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta nosacījumiem, iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 6,66 apmērā valsts ienākumos piedzenami no atbildētāja SIA „HPJ?.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 2.1 punkta nosacījumiem prasībā norādāms kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama piedzenamās summas samaksa vai atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi.

Savukārt Civilprocesa likuma 193.panta sestā daļa cita starpā nosaka, ka sprieduma rezolutīvajā daļā norāda, kam un kādā apmērā maksājami tiesāšanās izdevumi, minot arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka gan prasībā, gan tās grozījumos un papildinājumos norādīts prasītāja pārstāvja /pers. N/ norēķinu konts un kredīt iestāde, kurā veicama piedzītās summas samaksa un atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi.

Taču no prasītāja /pers. B/ 2016.gada 12.maija izsniegtās pilnvaras /pers. N/ (lietas 16.lapa) neizriet pārstāvja /pers. N/ tiesības saņemt ar tiesas spriedumu piedzītos naudas līdzekļus.

Ņemot vērā minēto tiesas kolēģija nenorāda sprieduma rezolutīvajā daļā kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā atbildētājam SIA „HPJ? veicama samaksa.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta nosacījumiem atbildētājam SIA „HPJ? nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.pantiem, Civillietu tiesas kolēģija no s pri e da prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA „HPJ”, reģistrācijas Nr.40003036230, par labu /pers. B/, p/personas kods/, zaudējumus EUR 169,32 (viens simts sešdesmit deviņi euro 32 euro centi), kas veidojās no Trimera Stiga SB22 J0511135 vērtības un tiesāšanās izdevumus EUR 153,82 (viens simts piecdesmit trīs euro 82 euro centi), kopā EUR 323,14 (trīs simti divdesmit trīs euro, 14 euro centi).

Noraidīt prasību daļā pret SIA „HPJ”, reģistrācijas Nr.40003036230, par Trimera Stiga SB22 J0511135 neatbilstības novēršanu un/vai apmaiņu pret atbilstošu preci.

Noraidīt pilnā apmērā /pers. B/, p/personas kods/, prasību pret SIA „Depo Diy?, reģistrācijas Nr.50003719281, par saistību izpildi.

Piedzīt no SIA „HPJ”, reģistrācijas Nr.40003036230, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,66 (seši euro 66 euro centi). nosakot, ka minētie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C33492417/ CA-0274-19/25.

Noteikt SIA „HPJ”, reģistrācijas Nr.40003036230, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža, nosakot, ka sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos, maksājumu apstiprinoši dokumenti jāiesniedz Rīgas apgabaltiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Spriedums sastādīts 2019.gada 10.janvārī.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:41 Anonīms sistēmas lietotājs Tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Volberga Tiesnese G.Freimane Tiesnese I.Stuberovska 178.105.228.254 19.06.2026. 16:41 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.