Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. CA-1253-19/34 ECLI:LV:RAT:2019:0326.C33473217.7.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019. gada 26. martā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesnese referente Svetlana Beļajeva tiesneses Ilze Celmiņa un Sandra Krūmiņa, rakstveida procesā izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Kalniņš” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2019. gada 16. janvāra spriedumu. aprakstošā daļa [1] Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrība “Kalniņš”, pamatojoties Civillikuma 1. un 127. pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta ceturto daļu, 7., 10. panta trešo – piekto daļu, Dzīvokļu īpašuma likuma 10., 13. pantu, cēla prasību vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. B/ par komunālo un apsaimniekošanas maksājumu parāda 881, 63 EUR piedziņu. Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt tiesas izdevumus un atzīt tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no neatmaksātās parāda summas par laika posmu līdz sprieduma izpildes brīdim.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2015. gada 6. aprīlī noslēgto Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgumu Nr.1 ( turpmāk Pārvaldīšanas līgums) prasītāja veic daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese A/ kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, nodrošina dzīvokļu īpašniekiem komunālo pakalpojumu piegādes organizēšanu. Atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma Nr./numurs A/ daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā /adrese A/ īpašniece.

Atbildētāja tikai daļēji apmaksā prasītājas izrakstītos rēķinus par pakalpojumu sniegšanu. Nenokārtotās parādsaistības par sniegtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2014. gada septembra līdz 2017. gada februārim ir 881, 63 EUR. [2] Atbildētājas iesniegtajos paskaidrojumos par prasību norādīts, ka prasību neatzīst.

Viņai nav līgumsaistību ar prasītāju un viņa nav 2015. gada 6. aprīļa Pārvaldīšanas līguma dalībniece.

Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (turpmāk – Noteikumi) 1. un 4.punkts uzliek pienākumu prasītājai sniegt atbildētājai informāciju par viņu interesējošiem jautājumiem, neskatoties uz to, ka līgums par apsaimniekošanu starp pusēm nav slēgts. Atbildētājai šāda satura atbildi nav saņēmusi.

Atbildētājas neinformēšana liedz iespēju pārliecināties par uzskaitīto dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu pamatotību un atbilstību tāmē saskaņotajām un apstiprinātajām summām.

Pārvaldīšanas līgums ir slēgts 2015.gada 6.aprīlī, taču parāds tiek prasīts par laika posmu no 2014.gada septembra, kas ir prettiesiski.

Atbildētāja uzskata, ka pielikums pie 2015.gada 6.aprīļa Pārvaldīšanas līguma ir nekorekts, jo personas, kuras ir parakstījušās to, nav norādījušas savus personas kodus, vārdi un uzvārdi ir rakstīti saīsināti, līdz ar ko, ir apšaubāms dokumenta juridiskais statuss un spēkā esamība, jo tas neatbilst Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”. Arī kopsavilkums, kas ir pievienots kā pierādījums parāda esamībai ir bez paraksta, līdz ar ko, tas nav atzīstams par pierādījumu ne minēto noteikumu, ne Civilprocesa likuma 93. un 111.panta izpratnē un ir izslēdzams no pierādījumu bāzes tāpat kā līguma pielikums ar parakstiem.

Skaitļi faktūrrēķinos nesakrīt, izrakstā no SEB bankas konta nav maksājuma uzdevums no 2015.gada februāra par 22,88 EUR. Kopējā summa, kas pārmaksāta periodā no 2014.gada septembra līdz 2018.gada janvārim ir 2112,77 EUR. [3] 2018.gada 19.februārī Rīgas rajona tiesā saņemts prasības pieteikuma papildinājums, kurā lūgts piedzīt likumiskos nokavējuma procentus un pamatsummas parāda pieaugumu, kopā 331, 89 EUR; lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai samaksāto valsts un kancelejas nodevas, kā arī ar lietas izskatīšanas saistītos izdevumus to faktiskajā apmērā. Prasības papildinājumos norādīts, ka kopš prasības celšanas prasītāja tikai daļēji apmaksājusi izsniegtos rēķinus, parādu nav samaksājusi un tas turpina pieaugt. Atbildētājas parāds uz 2018.gada 16.februāri ir 1193,52 EUR, tai skaitā arī likumiskie nokavējuma procenti 9,07 EUR. [4] Ar Rīgas rajona tiesas 2019. gada 16. janvāra spriedumu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrība “Kalniņš” prasība apmierināta, no /pers. B/, par labu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “Kalniņš”, piedzīts apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāds par laika posmu no 2014. gada 1. septembra līdz 2018. gada 16. februārim 1184,45 EUR apmērā, likumiskie procenti 9,07 EUR apmērā par periodu no 2017. gada 1. marta līdz 2018. gada 16. februārim, tiesāšanās izdevumi: valsts nodeva 193,55 EUR apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR apmērā un ar lietas vešanu saistītie izdevumi par zvērināta advokāta pakalpojumiem 179,03 EUR apmērā; dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “Kalniņš” noteiktas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, pamatsummas; no /pers. B/ valsts ienākumos piedzīti nenomaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,85 EUR.

Pirmās instances tiesas spriedums pamatots ar sekojošiem argumentiem. [4.1] Pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildētājas īpašumā kopš 2004. gada 25.marta ir dzīvokļa īpašums Nr./numurs A/, /adrese A/.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-5.punktu, atbildētājai, kā dzīvokļa īpašniecei no 2004. gada 25. marta ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā norēķināties par saņemtajiem komunāliem pakalpojumiem, maksāt nodokļus, zemes nomas maksu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošās zemes.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs [4.2] 2015. gada 6. aprīlī starp daudzdzīvokļu mājas /adrese A/, dzīvokļu īpašniekiem un prasītāju noslēgts daudzdzīvokļu mājas Pārvaldīšanas līgums (lietas 1. sējums, 8.-15.lapa.). Apstāklis, ka atbildētāja nav parakstījusi 2015. gada 6. aprīļa Pārvaldīšanas līgumu neatbrīvo viņu no likumā noteikto pienākumu pildīšanas. [4.3] Atbildētāja atzīst prasību daļā par 384, 56 EUR piedziņu par laika periodu no 2014. gada 1. septembra līdz 2018. gada februārim, norādot, ka tieši par šo summu prasītāja iesniegusi pierādījumus lietā.

Tiesa konstatēja, ka prasītājas izrakstītos rēķinus apmaksā tikai daļēji, tādējādi izveidojās maksājumu parāds par sniegtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2014. gada 1. septembra līdz 2018. gada 16. februārim 1184, 45 EUR. [4.4] Saskaņā ar 2015.gada 6.aprīļa Pārvaldīšanas līguma 4.1.punktu, nepieciešamie izdevumi īpašuma pārvaldīšanai, tas ir pārvaldīšanas maksa no līguma 7.1.punktā noteiktā datuma ir 0,40 EUR par katru dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetru.

Atbildētāja lūgusi Pārvaldīšanas līgumu izslēgt no pierādījumiem, bet tā kā to nav apstrīdējusi atbilstoši Civilprocesa likuma 179. pantam, tiesa secinājusi, ka pierādījums ir attiecināms uz izskatāmo lietu. [4.5] Tiesa, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 21.panta pirmo daļu secināja, ka 2015.gada 6.aprīļa Pārvaldīšanas līgums ir pamats tiesiskajām attiecībām starp prasītāju un pārējiem daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem. Likumdevējs ir paredzējis dzīvokļu īpašniekam tiesības apstrīdēt tiesā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu (Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtā daļa), ja šis lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar Dzīvokļa īpašuma likumu. Pārvaldīšanas līgums un tajā ietvertie lēmumi nav apstrīdēti, līdz ar to līgums ir saistošs visu dzīvokļu īpašniekiem. [4.6] Tiesa konstatēja, ka dzīvojamā māja nodota pārvaldīšanā trešajai personai, noslēdzot Pārvaldīšanas līgumu, kurā ir ietverti nosacījumi par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, un šajā gadījumā nav konstatējami priekšnoteikumi Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” piemērošanai, jo atbilstoši noteikumu 2.punktam, tie ir piemērojami dzīvojamām mājām kuru dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotā persona ar nodošanaspieņemšanas aktu nav pieņēmusi pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un kurās dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un noteikuši maksu par to. [4.7] Tiesa konstatēja, ka prasītāja ir veikusi apsaimniekošanas pienākumu arī pirms 2015.gada 6.aprīļa Pārvaldīšanas līguma noslēgšanas, par ko /adrese A/, dzīvokļu īpašniekiem nav strīda, fakts apstiprinās ar rakstveida pierādījumiem lietā. Pierādījumi, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanu periodā no 2014.gada 1.septembra līdz 2015.gada 31.martam būtu veicis kāds cits apsaimniekotājs, lietā nav iesniegti. Tātad par laika periodu no 2014.gada 1.septembra līdz 2015.gada 31.martam ir konstatējamas faktiskās tiesiskās attiecības starp prasītāju un dzīvokļa īpašniekiem saistībā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kas ietver sevī arī atbildētājas pienākumu norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem. [4.8] Atbildētājai ir iebildumi par apsaimniekošanas maksā ietvertajām izdevumu pozīcijām, ko prasītājs sedz no iekasētajām apsaimniekošanas maksām, veicot mājas pārvaldīšanas pienākumu.

Tiesa atsaukusies uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta ceturto daļu, norādīja, ka lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā ir saistošs ikvienam dzīvojamās mājas kopīpašniekam.

Apsaimniekošanas maksa ietverta 2015.gada 6.aprīļa Pārvaldīšanas līgumā, tādējādi tās apmērs un izdevumu pozīcijas ir saistošas atbildētājai. [4.9] Tiesa konstatējusi, ka atbildētājai izsniegtajos rēķinos norādīti pakalpojumi: atkritumu izvešana, apkure pēc mājas skaitītāja, karstā ūdens cirkulācija, ūdens uzsildīšana, aukstā ūdens uzsildīšana, aukstā ūdens kanalizācija pēc skaitītāja, koplietošanas telpu apgaismošana, soda nauda, ēkas apsaimniekošana par tekošo mēnesi. Lietā nav konstatēts, ka parādi par citiem dzīvokļu īpašumiem ir ietverti kā atsevišķa maksājumu pozīcija atbildētājas rēķinos.

Tiesa norādījusi uz 2015.gada 6.aprīļa Pārvaldīšanas līguma 2.1.5. punktu, kur norādīts, ka maksa par īpašuma pārvaldīšanu un saņemtajiem komunāliem pakalpojumiem tiek sadalīta starp īpašniekiem atbilstoši piegādātāju rēķiniem, veicot aprēķinus proporcionāli un ņemot vērā dzīvokļa īpašuma platību. [4.10] Tiesa noraidījusi atbildētājas iebildumus par apsaimniekošanas maksā ietvertajiem izdevumiem un neesošajiem dokumentiem ar ko pamatota apsaimniekošanas veikšana, jo katram dzīvokļa īpašniekam ir pienākums veikt noteikto ikmēneša apsaimniekošanas maksu, neatkarīgi no pārvaldīšanas līguma parakstīšanas, jo pienākums maksāt izriet no likuma. Visas maksājumu pozīcijas kuras atbildētājas ieskatā nav pierādītas, ir pozīcijas, kas tiek apmaksātas no iekasētajiem apsaimniekošanas maksājumiem, kas katram dzīvokļa īpašniekam jāapmaksā. [5] Apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2019.gada 16.janvāra spriedumu iesniedza atbildētāja /pers. B/, pārsūdzot to pilnā apjomā. [5.1] Tiesa nepamatoti norādījusi, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 1014 no 2008. gada 9. decembra “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 1. un 4.punkts neattiecas uz šo lietu, un prasītājai nav jāsniedz informācija par naudas līdzekļu izlietošanu, jo atbildētāja ar prasītāju nav līgumattiecību, līdz ar to viņu tiesiskās attiecības regulējamas atbilstoši Civillikuma 1402. panta nosacījumiem.

Atbilstoši likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8.pantu un 12.pantu, atbildētājai ir pienākums segt visus nepieciešamos izdevumus proporcionāli dzīvokļa lielumam, līdz ar to pienākums maksāt jālīdzsvaro ar tiesībām saņemt informāciju par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Prasītāja iesniedza dokumentus, kas tikai daļēji pamato naudas līdzekļu izlietošanu, līdz ar to atbildētāja atzinusi prasību tikai 384,56 EUR apmērā.

Prasītājas iesniegtie dokumenti tikai daļēji atbilst likuma “Par grāmatvedību” noteikumiem, līdz ar ko prasība tika atzīta daļēji, jo neradās pārliecība, ka naudas līdzekļi tiek izlietoti dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Kalniņš” apsaimniekotās ēkas uzturēšanai. [5.2] Prasības atzītajā daļā 384,56 EUR maksājums tika veikts uz prasītājas norēķinu kontu, bet no atbildētājas tika piedzīta visa prasības summa, tas ir 1 184, 45 EUR, lai gan pilnīgas prasības apmierināšanas gadījumā piedzītajai summai bija jābūt 799, 89 EUR. Tiesa to nav ņēmusi vērā un nav devusi vērtējumu tam, kāpēc maksājums nav ņemts vērā. [5.3] Tiesa nav vērtējusi atbildētājas rakstveida paskaidrojumus, neievērojot Civilprocesa likuma 97.panta trešo daļu. [5.4] Ar Bauskas rajona tiesas 2015. gada 9. novembra spriedumu civillietā Nr.C33435714 no atbildētājas tika piedzīti 881, 23 EUR, par laika posmu no 2011.gada 1.decembra līdz 2014.gada 31.augustam, lai gan prasības kopējā summa bija 2 007, 77 EUR. Atbildētāja tiesvedības laikā samaksāja 1 126, 52 EUR, atlikušais parāds tika piedzīts ar tiesas spriedumu.

Piedzīto naudas summu 881,23 EUR atbildētāja samaksāja 2015.gada 17.oktobrī, ko apstiprina prasītājas izrakstītie faktūrrēķini 2015.gada 3.novembrī Nr. M9151002 par 2447,10 EUR un 2015.gada 4.decembrī Nr. M91511002 par 1616,90 EUR, kas matemātiski sastāda starpību 830,20 EUR, kas ir par 51,03 EUR mazāk kā bija jāatņem parāda apmaksāšanas sakarā. Kā izriet no spriedumā konstatētā ( sprieduma 4.lapaspuse), atlikušo parāda daļu 1126,52 EUR uz sprieduma taisīšanas brīdi atbildētāja jau bija apmaksājusi. Līdz ar to 2015.gada 4.decembra faktūrrēķinā Nr.

M91511002 norādītajam parādam vajadzēja būt 490,49 EUR, nevis 1616,90 EUR, kas liecina par prasītājas negodprātību. [5.5] Summas, kas ir norādītas rēķinos atšķiras no tām summām, ko rēķinos, kas iesniegti tiesai norādījusi prasītāja. [6] Prasītāja Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Kalniņš” nav sniegusi paskaidrojumus par /pers. B/ apelācijas sūdzību. motīvu daļa [7] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi lietas materiālus, un novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, atzīst, ka 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota, līdz ar to prasība uzturētajā daļā ir apmierināma, pārējā daļā tiesvedība izbeidzama, bet pirmās instances tiesas spriedums ir grozāms. [8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.1 pantu apelācijas sūdzības vienkāršotās procedūras lietās [..] apelācijas instancē izskata šā likuma 52. – 54. nodaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 4402.pantu, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt spriedumus vienkāršotās procedūras lietās tikai likumā noteiktajos gadījumos: 1/ ja pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas; 2/ pirmās instances tiesa pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas; 3/ pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus, vai sniegusi lietas apstākļu nepareizu juridisko novērtējumu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

Apelācijas tiesvedība sakarā ar /pers. B/ iesniegto apelācijas sūdzību, ierosināta pamatojoties uz Civilprocesa likuma 4402.panta 2.punktu, atzīstot, ka lietā pieļauts Civilprocesa likuma 193.panta pārkāpums sakarā ar motīvu daļā konstatētā neatbilstību rezolutīvajā daļā norādītajam. [9] Lietā nav strīda par sekojošiem apstākļiem: prasītāja veic daudzdzīvokļu mājas /adrese A/ kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar 2015. gada 6. aprīlī noslēgto Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgumu Nr.1. Atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma Nr. /numurs A/ /adrese A/ īpašniece no 2004.gada 25.marta.

Atbildētāja daļēji apmaksājusi prasītājas rēķinus par sniegtajiem komunāliem pakalpojumiem un apsaimniekošanas maksu par laika periodu no 2014. gada 1. septembra līdz 2018. gada 16. februārim. Atbildētāja nav pārvaldīšanas līguma dalībniece. [10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā atbildētāja izvirzījusi sekojošus argumentus: atbildētāja neatzīst prasību, jo apstrīd apsaimniekošanas maksas izlietošanas pamatotību, uzskatot, ka ir pārkāptas viņas tiesības atbilstoši 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 1. un 4.punktam saņemt pierādījumus par strīdīgiem jautājumiem; atbildētāja ir atzinusi prasību daļēji, samaksājot 384,56 EUR, līdz ar to prasības summai bija jābūt samazinātai līdz 799,89 EUR; pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā aprēķinus, kas norādīti viņas rakstveida paskaidrojumos; pirmās instances tiesa nav izvērtējusi Bauskas rajona tiesas 2015.gada 9.novembra sprieduma ietekmi uz izskatāmo lietu. [11] Civilprocesa likuma 432. panta piektajā daļā noteikts, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193. panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus spriedumā motīvu daļā var nenorādīt.

Iepazinusies ar lietas materiāliem un izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma motivāciju, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, un pievienojas Rīgas rajona tiesas 2019. gada 16. janvāra sprieduma motivācijai. [12] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka neskatoties uz to, ka atbildētāja nav 2015.gada 6.aprīlī starp dzīvokļu īpašniekiem un Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrība “Kalniņš” noslēgtā Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līguma Nr.1 dalībniece, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma ( likums spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.pantu un 13.pantu, atbildētājai ir pienākums segt pārvaldīšanas izdevumus, apmaksāt komunālos pakalpojumus, maksāt ar īpašumu saistītos nodokļus (..), ka arī pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus. [12.1] Apstāklim, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta 2.daļai prasītāja nav nodrošinājusi atbildētāju ar informāciju par aprēķinātās apsaimniekošanas maksas izlietošanu, nav izšķirošas nozīmes izskatāmajā lietā, jo atbildētāja nepamatoti sasaistīja likumā noteikto pienākumu veikt maksājumus ar tiesībām saņemt informāciju, turklāt strīds par apsaimniekošanas maksas apmēru, ka arī par tajā iekļautajām apmaksas pozīcijām nav izskatāmās prasības priekšmets. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantu atbildētājai ir saistoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi un Pārvaldīšanas līgums. [12.2] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” nav attiecināmi uz izskatāmo strīdu, jo noteikumu 2.punkts norāda uz izņēmumu, kas izskatāmajā lietā ir pārvaldīšanas līgums, kurā ir noteikta dzīvojamās mājas /adrese A/ pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtība, ka arī noteikta maksa par to. Pirmās instances tiesa pamatoti norādījusi, ka 2015.gada 6.aprīlī noslēgtais Pārvaldīšanas līgums pēc sava satura ir apsaimniekotāja un dzīvokļu īpašnieku vienošanās, kas ir spēkā un nav apstrīdēts.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasītājai nav jāpierāda fakti, kurus likumā noteiktajā kārtībā atbildētāja nav apstrīdējusi. [13] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pietiekami izvērsti vērtējusi atbildētājas paskaidrojumos norādītos argumentus, savukārt 2018.gada 6.aprīlī tiesai iesniegtajos paskaidrojumos ( lietas 1.sējuma 162.-166.lapa) norādītie aprēķini par atbildētājas pārmaksu laika periodā no 2014.gada septembra līdz 2018.gada janvārim 2112,77 EUR, neapstiprinās ar pierādījumiem lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, prasītājai jāpierāda sava prasība, savukārt atbildētājai jāpierāda savi iebildumi. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Paskaidrojumā norādot uz nepareizi piemērotiem (paaugstinātiem) tarifiem faktūrrēķinos par komunāliem pakalpojumiem, atbildētāja savus secinājumus nav pamatojusi, tas, ka viņa iesniedza informācijas izdruku par SIA “ Salaspils siltums” siltuma enerģijas tarifiem ( lietas 1.sējuma 184.185.lapa) nepierāda atbildētājas viedokli par tarifu piemērošanas nepareizību. [14] Pārbaudījusi apelācijas sūdzībā norādīto par maksājumu summu atšķirībām faktūrrēķinos, kurus tiesai iesniedza prasītāja un faktūrrēķinos, kuri izsniegti prasītājai, Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka atbildētāja nav norādījusi kādus rēķinus tiesai būtu jāsalīdzina, tomēr pārbaudot lietā iesniegtos faktūrrēkinus, konstatē nesakritības:

2017.gada 10.aprīļa faktūrrēķinā ( lietas 1.sējuma 79.lapa), kuru iesniedza prasītāja, parāds 2312,92 EUR un faktūrrēķins kuru iesniedza atbildētāja ( lietas 1.sējums 167.lapa), parāds 2323,79 EUR;

2015.gada 3.novembra faktūrrēķinā ( lietas 1.sējuma 35.lapa), kuru iesniedza prasītāja, parāds 2485,80 EUR un faktūrrēķins kuru iesniedza atbildētāja ( lietas 5.sējums 109.lapa), parāds 2498,20 EUR;

2015.gada 4.decembra faktūrrēķinā ( lietas 1.sējuma 34.lapa), kuru iesniedza prasītāja, parāds 1654,60 EUR un faktūrrēķins kuru iesniedza atbildētāja ( lietas 5.sējums 110.lapa), parāds 1679,50 EUR.

Izvērtējusi neprecizitātes ietekmi uz parāda aprēķinu, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasītājas iesniegtajos faktūrrēķinos norādītās parāda summas ir mazākas, nekā atbildētājai izsniegtajos faktūrrēķinos, līdz ar to uzturot prasību par parāda summu, kas ir mazāka nekā atbildētājas norādītajos rēķinos, atbildētājas tiesību aizskārums nav konstatēts. [15] Izvērtējusi atbildētājas argumentu par Bauskas rajona tiesas 2015.gada 9.novembra sprieduma ietekmi uz izskatāmo lietu, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasību cēla dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Kalniņš” pret /pers. B/ par namīpašuma apsaimniekošanas un saņemto 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs komunālo pakalpojumu piedziņu 2007,77 EUR par laika periodu no 2011.gada 1.decembra līdz 2014.gada 31.augustam. Sakarā ar to, ka parāds daļēji samaksāts, tiesa piedzinusi no atbildētājas 881,23 EUR, daļā par 1126,47 EUR prasību noraidījusi. Spriedums stājās likumīgā spēkā 2015.gada 1.decembrī.

Atbildētāja norāda, ka piedzītos 881,23 EUR samaksāja 2015.gada 17.novembrī. Pārbaudījusi lietā iesniegtos 2015.gada 3. novembra faktūrrēķinu ( lietas 5.sējuma, 109.lapa), kur norādīta parāda summa 2498,20 EUR un 2015.gada 4.decembra faktūrrēķinu ( lietas 5.sējuma, 110.lapa), kur norādīta parāda summa 1616,90 EUR, ir pamats atzīt, ka norādīto summu starpība 881,30 EUR ir atbildētājas iemaksa atbilstoši Bauskas rajona tiesas spriedumam, kas nav ietekmējusi jauna parāda apmēru. [16] Civillietu tiesas kolēģija par pamatotu atzīst apelātores argumentu, ka atbildētāja līdz sprieduma taisīšanas brīdim ir samaksājusi parāda daļu 384, 56 EUR, bet ar tiesas spriedumu ir piedzīta visa prasības summa 1 184, 45 EUR, nekādi nepamatojot prasības apmierināšanu pilnā apjomā.

Lietā nav strīda, ka /pers. B/ 2018. gada 16. decembrī ir veikusi naudas pārskaitījumu 384, 56 EUR Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Kalniņš” (lietas 5. sējuma 83. lapa). Pirmās instances tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja tās neatzītajā daļā.

Pirmās instances tiesa taisot spriedumu, motīvu daļā ir norādījusi uz šiem faktiskiem apstākļiem, taču nav devusi tiem vērtējumu, kas ietekmēja citu ar spriedumu izlemjamo jautājumu rezultātu, rezolutīvajā daļā nav lēmusi par prasības apmierināšanu uzturētajā daļā, līdz ar to, taisot spriedumu nav ievērojusi Civilprocesa likuma 193.panta noteikumus. [17] Ņemot vērā lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas ir faktūrrēķini un parādu aprēķinu kopsavilkumi, DzĪKS “Kalniņš” iesniegto bankas konta izdrukas, kas pierāda atbildētājas veiktos maksājumus laika periodā no 2014.gada 1.septembra līdz 2018.gada 16.februārim, ka arī /pers. B/ iesniegtos maksājumu apliecinošos dokumentus, kas attiecās uz strīda periodu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāja nav pierādījusi, ka ir pilnībā norēķinājusies pēc viņai izrakstītiem rēķiniem, līdz ar to pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu, no /pers. B/ prasītājas labā ir piedzenams apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāds 799,89 EUR par laika periodu no 2014.gada 1.septembra līdz 2018.gada 16.februārim.

Savukārt pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesvedība daļā par 384,56 EUR piedziņu ir izbeidzama. [18] Atbildētāja nav pārsūdzējusi spriedumu daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu. Civillietu tiesas kolēģija pamatojoties uz Civillikuma 1756., 1757., 1765.pantu, apmierina prasību par likumisko nokavējuma procentu piedziņu no atbildētājas prasītājas labā 9,07 EUR apmērā par laika periodu no 2017.gada 1.marta līdz 2018.gada 16.februārim. [19] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus ( Civillikuma 1765. pants), kas ir 6 % no simta gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas sasniedzot pamatkapitāla lielumu. [20] Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos nolēmumos paudusi atziņu, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punkts uzliek tiesām pienākumu sniegt pietiekamu pamatojumu saviem nolēmumiem, tomēr tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru no argumentiem (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1994. gada 19. aprīļa sprieduma lietā „Van de Hurk v. The Netherlands”, iesnieguma Nr.

16034/90, 60. punktu, 2016. gada 13. oktobra sprieduma lietā „Talmane pret Latviju”, iesnieguma Nr. 47938/07, 28. punktu).

Tiesnešiem jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986. gada 13. oktobra lēmumu).

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija vērtē tikai tos atbildētājas argumentus un apsvērumus, kuriem Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā ir nozīme lietas izskatīšanā, un nevērtē tos, kuri nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības. [21] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. [21.1] Civillietu tiesas kolēģija apmierinājusi prasību par pamatparāda 799,89 EUR un likumisko nokavējuma procentu 9,07 EUR, kopā 808,96 EUR piedziņu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta – a-apakšpunktu, no atbildētājas prasītājas labā piedzenama valsts nodeva 15% apmērā no piedzītās summas, kas ir 121,34 EUR, ka arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR apmērā, kurus prasītāja samaksājusi ceļot prasību. [21.2] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasītājai ir radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi 677,76 EUR apmērā ( lietas 1.sējuma 197., 238.lapa un lietas 5.sējuma 18. un 74.lapa), sakarā ar zvērināta advokāta Arta Vidžupa ( orderis lietas 1.sējuma 193.lapā) pakalpojumiem pirmās instances tiesā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja prasītāja labā, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, ka arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas –a-apakšpunktu, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai (..) ne vairāk par 30% no prasījuma apmierinātās daļas. Savukārt saskaņā ar panta ceturto daļu, ja prasība izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50% no panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmērā.

Ņemot vērā, ka prasība apmierināta par 808,96 EUR piedziņu, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir 121,34 EUR. [22] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu, no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā 1,85 EUR un apelācijas instances tiesā 3,50 EUR, kopā 5,35 EUR. [23] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu, atbildētājai ir tiesības izpildīt spriedumu labprātīgi desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 93., 193., 195., 204.1, 426., 430., 432., 440.11, 440.12 pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Kalniņš” prasību pret /pers. B/ apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Kalniņš” reģ. Nr. 40003819204 apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu 799, 89 EUR par laika posmu no 2014.gada 1.septembra līdz 2018.gada 16.februārim, likumiskos nokavējuma procentus 9,07 EUR par periodu no 2017.gada 1.marta līdz 2018.gada 16.februārim, valsts nodevu 121,34 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus zvērināta advokāta palīdzības samaksai 121,34 EUR, kopā 1057,94 EUR ( viens tūkstotis piecdesmit septiņi euro 94 centi).

Noteikt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “Kalniņš”, reģistrācijas numurs 40003819204, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, 6% (sešus procentus) gadā no piedzītā pamatparāda 799,89 EUR. Noteikt, ka procentu pieaugums 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs apstājas sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Izbeigt tiesvedību lietā daļā par 384,56 EUR piedziņu no /pers. B/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,35 EUR (pieci euro un 50 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi valsts ienākumos iemaksājami bankas kontā: saņēmējs Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C33473217 (CA-1253-19/34).

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos, iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā sastādīšanas dienā.

Spriedums sastādīts 2019.gada 26.martā.

Tiesnese referente S.Beļajeva Tiesnese I.Celmiņa Tiesnese S.Krūmiņa 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.