Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

ECLI:LV:RAT:2019:0403.C32241517.10.S.

Arhīva Nr. CA-0451-19/25 S P RIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā, 2019.gada 3.aprīlī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L. Volberga tiesnese I. Stuberovska tiesnese G. Freimane ar tiesas sēdes sekretāri S.Kazaini, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret SIA /Nosaukums A/ par SIA “/nosaukums A/” dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem sakarā ar SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 21.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa [1.] Prasītāja/pers. B/ 2017.gada 1.septembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā (pēc reorganizācijas - Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa) cēlusi prasību pret atbildētāju SIA /Nosaukums A/ par SIA “/nosaukums A/” dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, izsakot šādus prasījumus:

1)atzīt par spēkā neesošu SIA “/nosaukums A/” 2017.gada 6.jūnija dalībnieku sapulces lēmumu par SIA “/nosaukums A/” 2016.gada pārskata apstiprināšanu;
2)atzīt par spēkā neesošu SIA “/nosaukums A/” 2017.gada 6.jūnija dalībnieku sapulces lēmumu, ar kuru nolemts noraidīt /pers. B/ pilnvarotās personas lūgumu “atlikt SIA “/nosaukums A/” 2016.gada pārskata apstiprināšanu sakarā ar /pers. B/ pārstāvja /pers. E/ izteikto iebildumu par SIA “/nosaukums A/” bilancē iekļautā parāda pret SIA “/nosaukums B/” pareizību”.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi. [1.1] 2017.gada 6.jūnijā notika SIA “/nosaukums A/” valdes izsludinātā dalībnieku sapulce, kurai noteikta šāda darba kārtība: 1) procedūras jautājumi; 2) Sabiedrības 2016.gada pārskata apstiprināšana; 3) priekšlikums par peļņas izlietošanu.

Dalībnieku sapulcē piedalījās dalībnieku pilnvarotās personas, kuras pārstāvēja 100% no apmaksātā pamatkapitāla (prasītāja ar 668 balsīm; /pers.

G/ ar 668 balsīm; /pers. H/ ar 668 balsīm; SIA “/nosaukums C/” ar 501 balsi).

Prasītājas pilnvarotais pārstāvis ierosināja papildināt dalībnieku sapulces darba kārtību ar jautājumu par revidenta ievēlēšanu SIA “/nosaukums A/”

2017.gada pārskata pārbaudei un atzinuma sniegšanai.

Dalībnieku sapulce ar savu lēmumu noraidīja prasītājas ierosinājumu, dalībnieku vairākumam ar 1837 balsīm nobalsojot pret minēto lēmumprojektu (turpmāk lēmums Nr.1). [1.2.] Apspriežot nākamo dalībnieku sapulces darba kārtības jautājumu (Sabiedrības 2016.gada pārskata apstiprināšana), prasītājas pilnvarotā persona lūdza atbildētājas valdes priekšsēdētājai sniegt paskaidrojumus par 2016.gada pārskata redakcijas būtiskām rakstura neatbilstībām.

Proti, atbildētājas finanšu pārskatā iekļautajā bilancē ir norādīts, ka saistības pret radniecīgajiem un asociētajiem uzņēmumiem veido, pirmkārt ilgtermiņa kreditoru parāds pret SIA “/nosaukums B/” EUR 231 309, otrkārt - īstermiņa kreditoru parāds pret SIA “/nosaukums B/” EUR 147 029.

Savukārt SIA “/nosaukums B/” finanšu pārskatā par 2016.gadu atbilstošās prasījuma tiesības pret SIA “/nosaukums A/” nav. Ir atspoguļotas prasījuma tiesības pret radniecīgajiem uzņēmumiem tikai EUR 11 566 un EUR 21 418.

Dalībnieku /pers. G/, /pers. H/ un SIA /Nosaukums C/ pilnvarotais pārstāvis /pers. K/ norādīja, ka neatbilstības ir izskaidrojamas ar pēctecību ar iepriekšējo gadu pārskatu saturu, kuros minētās parādsaistības atspoguļotas tajā pašā apmērā, kā 2016.gada pārskatā.

Ņemot vērā, ka sabiedrības valdes priekšsēdētāja nesniedza paskaidrojumus par iepriekš minētajām neatbilstībām, savukārt atsevišķo dalībnieku pilnvarotā pārstāvja /pers. K/ paskaidrojumi neatbildēja uz jautājumu par gada pārskatā iekļauto neatbilstību novēršanu, prasītājas pārstāvis ierosināja atlikt SIA /Nosaukums A/ 2016.gada pārskata apstiprināšanu.

Dalībnieku sapulce ar savu lēmumu noraidīja prasītājas ierosinājumu, dalībnieku vairākumam ar 1837 balsīm nobalsojot pret minēto lēmumprojektu (turpmāk lēmums Nr.2). [1.3] Dalībnieku sapulce ar balsu vairākumu (1837 balsis) nobalsoja par lēmumu apstiprināt Sabiedrības 2016.gada pārskatu (turpmāk lēmums Nr.3). Pret minēto lēmumu balsoja prasītājas pilnvarotais pārstāvis ar 668 balsīm.

Sabiedrības dalībnieku lēmums Nr.2 un lēmums Nr.3 liedza prasītājai kā mazākuma dalībniekam izmantot Komerclikuma 179.panta trešajā daļā paredzētās tiesības.

Prasītājas izteiktie iebildumi pret pārskatā iekļautās bilances Pasīvu sadaļas posteni „Ilgtermiņa kreditori: 1.Parādi asociētajām sabiedrībām” un posteni „Īstermiņa kreditori: 3.Parādi asociētajām sabiedrībām”, apstrīdot posteņu pareizību, norādīja uz būtiska rakstura neatbilstībām, kas ietekmē gan atbildētājas finanšu stāvokli (parādu apmēru jeb pasīvus), gan maksājamos nodokļus. Starpībā starp atbildētājas 2016.gada pārskata atspoguļoto parādu pret SIA /Nosaukums B/ un pašas SIA /Nosaukums B/ 2016.gada pārskatā atspoguļotajām prasījuma tiesībām pret atbildētāju ir 345 354,00 euro, kas ir 97% no atbildētājas 2016.gada peļņas.

Komerclikuma 179.panta trešās daļas mērķis ir nodrošināt gada pārskata pareizības pārbaudes mehānismus, paredzot mazākuma dalībniekiem 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs iespēju izvirzīt iebildumus pret gada pārskata posteņu pareizību un atlikt gada pārskata apstiprināšanu. Minēto mazākuma dalībnieku tiesību realizācija ļauj pašai kapitālsabiedrības valdei kritiski izvērtēt sagatavoto gada pārskatu un novērst jebkādas dalībnieku norādītās kļūdas vai neatbilstības valdes sagatavotajā gada pārskatā pēc iebildumu izskatīšanas vai pamatoti atspēkot minētos iebildumus.

Atšķirībā no Komerclikuma 179.panta ceturtajā daļā paredzētās dalībnieku sapulces atlikšanas iespējas (dalībnieku mazākums atkārtoti var pieprasīt atlikt gada pārskata apstiprināšanu, ja ir konstatēti jauni apstākļi), Komerclikuma 179.panta trešā daļa paredz dalībnieku sapulces pienākumu atlikt dalībnieku sapulci pēc dalībnieku mazākuma pieprasījuma. [1.4] Dalībnieku sapulces lēmuma Nr.3 tiesiskums būtu vērtējams kontekstā arī ar šādiem likuma pārkāpumiem, kas attiecas uz Sabiedrības 2016.gada pārskata apstiprināšanu. [1.4.1] SIA „Rīgas audits” izdeva savu atzinumu par 2016.gada pārskatu tikai 2017.gada 26.maijā, t.i., 8 dienas pēc Dalībnieku sapulces izsludināšanas, pārkāpjot Komerclikuma 179.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka valde sasauc dalībnieku sapulci gada pārskata apstiprināšanai pēc revidenta atzinuma saņemšanas. [1.4.2] Prasītāja nebija saņēmusi revidenta ziņojumu par 2016.gada pārskatu, atbilstoši Komerclikuma 174.panta ceturtās daļas prasībām, un nevarēja detalizēti ar to iepazīties, uzdot jautājumus SIA „Rīgas audits”, t.sk., par iepriekš minētajām neatbilstībām. SIA „Rīgas audits” ziņojums tika uzrādīts prasītājas pārstāvim tikai Dalībnieku sapulces laikā. [1.4.3] Prasītājai kā mazākuma dalībniekam ir pamatotas šaubas par revidenta atzinuma izsniegšanas tiesisko pamatu, jo sabiedrības valdes priekšsēdētāja nesniedza paskaidrojumus par sabiedrības revidenta ievēlēšanas apstākļiem un neuzrādīja dokumentus, kas apstiprina SIA „Rīgas audits” ievēlēšanu par sabiedrības revidentu vai nu uz nenoteiktu laiku vai tieši 2016.gada pārskata pārbaudei.

Savukārt dalībnieku /pers. G/, /pers. H/ un SIA /Nosaukums C/ pilnvarotais pārstāvis /pers. K/ sapulces sākumā norādīja, ka SIA „Rīgas audits” kā revidents tika izvēlēts no sabiedrības valdes puses un vēlāk sapulces gaitā paziņoja, ka SIA „Rīgas audits” ka revidentu izvēlējās iepriekšējais sabiedrības dalībnieks.

Prasītāja uzskata, ka Valdes priekšsēdētājs nespēja paskaidrot SIA „ Rīgas audits” ievēlēšanas apstākļus, kā arī Sabiedrības dalībnieku sapulcē izskanējusī pretrunīgā informācija par SIA „Rīgas audits” ievēlēšanas laiku un kārtību norāda uz to, ka Sabiedrības 2016.gada pārskata apstiprināšana notika bez tā zvērināta revidenta atzinuma saņemšanas.

Sabiedrības dalībnieku 06.06.2017.sapulces laikā (nevis 14 dienas pirms dalībnieku sapulces) dalībniekiem tika uzrādīts SIA „Rīgas audits”

2017.gada 26.maijā parakstītais atzinums par atbildētājas 2016.gada pārskatu. [1.4.4] Sabiedrība klāji pārkāpj Komerclikuma 213.panta sesto daļu un 285.panta ceturto daļu, jo nenodrošināja Dalībnieku sapulces protokola izsniegšanu prasītājai. Prasītājas pilnvarotā persona 2017.gada 5.jūlijā (t.i., vienu mēnesi pēc Dalībnieku sapulces) vērsās pie atbildētājas ar iesniegumu par 06.06.2017.dalībnieku sapulces protokola kopijas nosūtīšanu, taču prasības pieteikuma sagatavošanas dienā Dalībnieku sapulces protokols joprojām netika saņemts, kā arī atbilde uz pieprasījumu par protokolu izsniegšanu. [1.5] Sabiedrības dalībnieku sapulces lēmums par 2016.gada pārskata apstiprināšanu, ignorējot Komerclikuma 179.panta trešās daļas prasības, noveda pie tā, ka dalībniekiem, trešajām personām (t.sk, nodokļu iekasēšanas dienestam) ir pieejams sabiedrības gada pārskats, kura apstiprināšanas gaitā ir pieļauti pārkāpumi un kurš ietver posteņus, kuru pareizība tika apstrīdēta ar pamatotiem iebildumiem. Savukārt Sabiedrības valde nenodrošināja pienācīgu minēto iebildumu izskatīšanas, izvērtēšanas un atspēkošanas (vai atbilstošās gada pārskata grozīšanas) procedūru, kurai jāseko ņemot vērā Komerclikuma 179.panta trešās daļā paredzētās dalībnieku sapulces atlikšanas mērķi. Sabiedrības gada pārskata pareizību negarantē sabiedrības dalībnieku vairākuma balsojums par tā apstiprināšanu, bet gan tiesību aktu prasību ievērošana, kas attiecas gan uz pārskata sastādīšanu, gan tā apstiprināšanu.

Prasība pamatota ar Komerclikuma 176.pantu, 179.panta pirmo un trešo daļu, 217.panta pirmo daļu. [2] 2017.gada 27.oktobrī tiesā saņemti atbildētāja – SIA “/nosaukums A/” - paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst un uzskata to par pilnīgi nepamatotu un noraidāmu (1.sēj., lietas 54.-58.lapa).

Paskaidrojumos norādīti šādi argumenti. [2.1] SIA /Nosaukums A/ gada pārskata pareizību katru gadu pārbauda SIA „Rīgas Audits” atbildīgais zvērinātais revidents /pers. M/ vismaz kopš 2006.gada.

Laika posmā no 2002.gada 29.augusta līdz 2015.gada 21.septembrim /pers. N/ gan kā dalībnieks, gan kā amatpersona pilnībā kontrolēja un pārvaldīja SIA /Nosaukums A/. Tostarp /pers. N/ pats gan sastādīja SIA /Nosaukums A/ gada pārskatus, gan pats kā SIA /Nosaukums A/ dalībnieks un otra dalībnieka likumiskais pārstāvis apstiprināja šos gada pārskatus, gan arī kā SIA /Nosaukums A/ dalībnieks un otra dalībnieka likumiskais pārstāvis iecēla SIA /Nosaukums A/ zvērinātu revidentu SIA „Rīgas Audits” atbildīgo zvērināto revidentu /pers. M/. [2.2] 2015.gada 21.septembrī /pers. N/ priekšlaicīgi mira, kā rezultātā zināmu laika posmu SIA /Nosaukums A/ pārvaldīja mantojuma aizgādnis /pers. P/ (/pers. P/). Kopš 2016.gada 21.septembra /pers. N/ piederošās SIA /Nosaukums A/ kapitāla daļas kā mantinieki ieguva /pers. N/ bērni, tostarp prasītāja /pers. B/. [2.3.] Sakarā ar /pers. N/ negaidīto, priekšlaicīgo nāvi nebija iespējams atrast vēsturisko SIA /Nosaukums A/ dalībnieku sapulces lēmumu par SIA „Rīgas Audits” atbildīgā zvērinātā revidenta /pers. M/ ievēlēšanu par SIA /Nosaukums A/ zvērinātu revidentu. Taču fakts, ka vismaz 9 gadus /pers. N/, kas vienpersoniski kā SIA /Nosaukums A/ amatpersona sagatavoja un vienpersoniski kā SIA /Nosaukums A/ dalībnieks un otra dalībnieka pārstāvis apstiprināja SIA /Nosaukums A/ gada pārskatus, šo gada pārskatu pārbaudi uzticēja tieši un tikai SIA „Rīgas Audits” atbildīgajam zvērinātam revidentam /pers. M/, neatstāj nekādas šaubas, ka /pers. N/ bija izvēlējies tieši šo zvērināto revidentu SIA /Nosaukums A/ gada pārskatu pārbaudei un pie tam uz nenoteiktu laiku. [2.4] SIA /Nosaukums A/ 2017.gada 06.jūnija dalībnieku sapulcē prasītājas pilnvarotā persona pauda kļūdainu uzskatu, ka Komerclikuma 176.panta pirmā daļa uzliek par pienākumu katru gadu par jaunu pārvēlēt zvērinātu revidentu, un uz šī kļūdainā uzskata pamata pieprasīja pārvēlēt zvērinātu revidentu. Prasītājas pilnvarotā persona neizteica nekādus konkrētus iebildumus pret esošā SIA /Nosaukums A/ zvērināta revidenta SIA „Rīgas Audits” atbildīgā zvērinātā revidenta /pers. M/ darbību.

Prasītājas pilnvarotajai personai tika norādīts, ka SIA „Rīgas Audits” atbildīgais zvērinātais revidents /pers. M/ jau ilgstoši pilda SIA /Nosaukums A/ zvērināta revidenta pienākumus, viņu kā SIA /Nosaukums A/ zvērinātu revidentu uz nenoteiktu termiņu ir iecēlis SIA /Nosaukums A/ tā laika dalībnieks un otra dalībnieka pārstāvis /pers. N/ un par viņa darbību nepastāv nekādi iebildumi, tādus nav izteikusi arī Prasītājas pilnvarotā persona un, ka tādēļ nepastāv nekāds pamats zvērināta revidenta atcelšanai un cita zvērināta revidenta ievēlēšanai. [2.5] Prasītājas pilnvarotā persona ar SIA /Nosaukums A/ zvērināta revidenta ziņojumu ir iepazinusies dalībnieku sapulcē tādēļ, ka zvērināts revidents vispirms atsūtīja zvērināta revidenta ziņojuma projektu par SIA /Nosaukums A/ 2016.gada pārskatu, savukārt šī ziņojuma projekta parakstīšana kaut kādu iemeslu dēļ zvērinātam revidentam aizkavējās.

Atbildētājs vērš uzmanību, ka SIA /Nosaukums A/ zvērināta revidenta ziņojums bija sastādīts bez iebildumiem, t.i. tajā tika atzīts, ka SIA /Nosaukums A/ 2016.gada pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par SIA /Nosaukums A/ darbību un tās rezultātiem 2016.gadā. Savukārt SIA 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs /Nosaukums A/ 2016.gada pārskats prasītājai tika nosūtīts kopā ar paziņojumu par 2017.gada 06.jūnija SIA /Nosaukums A/ dalībnieku sapulces izsludināšanu likumā noteiktajā termiņā.

Līdz ar to nav saprotams, kā iepazīšanās ar šādu pozitīvu zvērināta revidenta ziņojumu dalībnieku sapulcē varēja traucēt prasītājai iespēju izvērtēt SIA /Nosaukums A/ 2016.gada pārskatu, jo iebildumi, ja prasītājai tādi bija, varēja būt tikai par SIA /Nosaukums A/ 2016.gada pārskatu. [2.6] Dalībnieku sapulcē attiecībā uz prasītājas pilnvarotās personas norādīto, ka SIA /Nosaukums A/ 2016.gada pārskatā norādītās ilgtermiņa kreditoru saistības pret SIA /Nosaukums B/ 321 309 EUR un īstermiņa kreditoru saistības pret SIA /Nosaukums B/ 147 029 EUR neatbilst SIA /Nosaukums B/ 2016.gada pārskatā iekļautajām debitoru saistībām, tika norādīts, ka SIA /Nosaukums A/ 2016.gada pārskatā norādītais ilgtermiņa kreditoru saistību pret SIA /Nosaukums B/ postenis ir nemainīgs vismaz kopš 2005.gada un šādā nemainīgā summā ir palicis līdz pat šim brīdim.

Katru gadu SIA /Nosaukums A/ gada pārskatu ir pārbaudījis zvērināts revidents un atzinis visus gada pārskata posteņus par pareiziem, t.i. tādiem, kas rada patiesu un skaidru priekšstatu par SIA /Nosaukums A/ darbību un tās rezultātiem, tostarp par tādu atzīstot arī šo bilances posteni. Tieši tas pats attiecas arī uz minēto SIA /Nosaukums A/ 2016.gada pārskatā norādīto īstermiņa kreditoru saistību pret SIA /Nosaukums B/ posteni, kuru arī katru gadu vismaz kopš 2006.gada pārbauda zvērināts revidents, kurš katru gadu, tostarp 2016.gadā, to ir atzinis par pareizu, t.i. tādu, kas rada patiesu un skaidru priekšstatu par SIA /Nosaukums A/ darbību un tās rezultātiem. [2.7] No Revīzijas pakalpojumu likuma 25.panta pirmās daļas un 28.panta pirmās daļas izriet, ka zvērināts revidents ir prezumējams kā neatkarīgs un objektīvs lietpratējs revīzijas pakalpojumu jomā, tādēļ ikvienam ir pamats paļauties uz to, ka zvērināta revidenta secinājumi par gada pārskatu un tā posteņiem ir objektīvi un pamatoti.

Zvērināts revidents vairāk kā 10 gadus veica SIA /Nosaukums A/ gada pārskatu pārbaudi un atzina tajos iekļautos kreditoru posteņus par pareiziem. Ir nekorekti salīdzināt zvērināta revidenta ilglaicīgi pārbaudītus SIA /Nosaukums A/ gada pārskata posteņus ar cita uzņēmuma SIA /Nosaukums B/ gada pārskata posteņiem, kurus nekad nav pārbaudījis neviens zvērināts revidents un tieši par kuriem šī iemesla dēļ varētu rasties šaubas.

Nav pamata uzskatīt, ka zvērināts revidents varētu vairāk kā 10 gadus kļūdīties, pārbaudot SIA /Nosaukums A/ gada pārskatus, un uzskatīt par vienīgo pareizo zvērināta revidenta nekad nepārbaudītu SIA /Nosaukums B/ gada pārskatu. Ņemot vērā zvērinātu revidentu prezumējamo neatkarīgumu, objektivitāti un profesionalitāti, šim uzskatam jābūt tieši pretējam, t.i. šaubas varēja rasties tieši par SIA /Nosaukums B/ gada pārskata debitoru posteņu pareizību.

Minētā uzskata pareizību apstiprina arī pats Prasītājs, kas norāda, ka esot vēlējies, lai minētos SIA /Nosaukums A/ 2016.gada pārskata kreditoru posteņus pārbauda zvērināts revidents. [2.8] Vienīgais iebildums pret SIA /Nosaukums A/ 2016.gada pārskata kreditoru posteņiem nav to neatbilstība kādiem dokumentiem vai citiem objektīvi pārbaudāmiem faktiem, bet gan cita uzņēmuma SIA /Nosaukums B/ gada pārskata debitoru posteņiem, kurus savukārt nekad zvērināts revidents nav pārbaudījis.

SIA /Nosaukums B/ 2016.gada pārskats tobrīd jau bija apstiprināts un tā apstiprināšanā piedalījās tā pati prasītājas pilnvarotā persona /pers. E/, kas nebalsoja pret šī SIA /Nosaukums B/ 2016.gada pārskata apstiprināšanu, kā arī SIA /Nosaukums B/ 2017.gada 06.jūnija dalībnieku sapulcē neizteica nekādus iebildumus pret SIA /Nosaukums B/ gada pārskata debitoru posteņiem.

Ja Prasītājai bija kādi iebildumi pret SIA /Nosaukums B/ 2016.gada pārskata debitoru posteņiem un to atbilstību cita uzņēmuma, zvērināta revidenta pārbaudītiem SIA /Nosaukums A/ 2016.gada pārskata kreditoru posteņiem, tad prasītājai šie iebildumi bija jāizsaka tieši SIA /Nosaukums B/ dalībnieku sapulcē, jo SIA /Nosaukums B/ gada pārskatu nepārbauda zvērināts revidents un tādēļ nepareizības varēja rasties tieši SIA /Nosaukums B/ gada pārskatā, nevis zvērināta revidenta katru gadu pārbaudītajā SIA /Nosaukums A/ gada pārskatā. [2.9] Komerclikuma 179.panta trešajā daļā paredzētā tiesība atlikt sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē nav absolūta.

Gada pārskata posteņu apstrīdēšanai jābalstās uz kādu objektīvi pārbaudāmu neatbilstību, un tieši šīs neatbilstības pārbaudei ir paredzēta gada pārskata apstiprināšanas atlikšana.

SIA /Nosaukums A/ zvērināts revidents nevar pārbaudīt SIA /Nosaukums B/ gada pārskatu posteņu pareizību, jo ne SIA /Nosaukums A/ dalībnieku sapulce, ne valde nevar uzdot SIA /Nosaukums B/ zvērinātam revidentam veikt pārbaudi citā uzņēmumā. Šādu SIA /Nosaukums B/ gada pārskata posteņu pareizības pārbaudi zvērinātam revidentam uzdot var tikai pats SIA /Nosaukums B/. Tādejādi prasītājas pilnvarotās personas norādītās neatbilstības pārbaudīšana zvērinātam revidentam būtu jāveic, nevis atkārtoti pārbaudot zvērināta revidenta daudzkārt pārbaudītos SIA /Nosaukums A/ gada pārskata posteņus, bet gan pirmoreiz zvērinātam revidentam pārbaudot SIA /Nosaukums B/ gada pārskata debitoru posteņus.

Prasītāja pilnvarotās personas iebildumi faktiski neattiecās uz SIA /Nosaukums A/ gada pārskata posteņu, kurus katru gadu pārbauda zvērināts revidents, nepareizību, bet gan uz SIA /Nosaukums B/ gada pārskata posteņu, kurus nekad nav pārbaudījis zvērināts revidents, nepareizību. Līdz ar to nebija nekāda pamata uzskatīt SIA /Nosaukums A/ gada pārskata posteņus par nepareiziem un atlikt SIA /Nosaukums A/ 2016.gada pārskata apstiprināšanu, lai pārbaudītu SIA /Nosaukums B/ jau apstiprināta 2016.gada pārskata posteņu pareizību. [3] 2018.gada 31.janvārī tiesā saņemta prasītājas atsauksme par atbildētāja paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka prasītāja nevar piekrist atbildētāja paskaidrojumos atsevišķo faktisko apstākļu izklāstam, kā arī nepiekrīt atbildētāja tiesiskajam vērtējumam attiecībā uz vairāku prasības pamatā esošajiem apstākļiem (1.sēj., lietas 85.-89.lapa). [3.1] Zvērināts revidents sniedz atzinumu par gada pārskatu saskaņā ar Latvijā atzītajiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem, kas nosaka revīzijas apjomu, revīzijas darbības un metodes, kā arī revidenta atbildības, revīzijas apjoma ierobežojumu.

No Latvijā atzītajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem izriet, ka revidenta atzinums par gada pārskatu nav absolūts gada pārskata pareizības apliecinājums, jo pastāv standartos noteiktie revīzijas riski un revīzijas ierobežojumi (sk. 200.Starptautiskais Revīzijas Standarts „Neatkarīga revidenta vispārējie mērķi un revīzijas veikšana atbilstoši starptautisko revīzijas standartu prasībām” A 45., A 47. un A 52.punkts ).

Turklāt pašā zvērināta revidenta atzinumā par atbildētāja 2016.gada pārskatu ir minēts, ka revidents ir ieguvis pietiekamu pārliecību par to, ka finanšu pārskats kopumā nesatur kļūdas vai krāpšanas dēļ izraisītās neatbilstības. Tomēr revidents akcentē, ka pietiekama pārliecība [..] negarantē, ka revīzijā, kas veikta saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem, vienmēr tiks atklāta būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Neatbilstības var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ. [3.2] Neatkarīgi no Latvijā atzīto Starptautisko revīzijas standartu piemērošanas attiecībā uz atbildētāja gada pārskata pareizības pārbaudi, no Komerclikuma (t.sk., 179.panta - kas ir strīda pamatā) neizriet, ka revidētajam gada pārskatam tiktu piešķirta prioritārāka (priviliģētāka) nozīme, nekā nerevidētajam gada pārskatam. Pretējā gadījumā Komerclikuma 179.pants paredzētu izņēmumu, nosakot, ka attiecībā uz revidētajiem gada pārskatiem nav pieļaujama dalībnieku sapulces atlikšana sakarā ar atsevišķo posteņu pareizības apstrīdēšanu vai tiktu paredzēts cits atšķirīgs regulējums.

Atbildētājs nepamatoti prezumē, ka revidētais gada pārskats nevar radīt pamatu dalībniekiem apstrīdēt gada pārskata posteņu pareizību un šai sakarā pieprasīt attiecīgās dalībnieku sapulces atlikšanu. [3.4] Nav izprotama atbildētāja norāde par to, ka prasītājai vajadzēja apstrīdēt SIA /Nosaukums B/ pārskata pareizību. Prasītāja pati izšķir, kādas tiesības īstenot un kādā apjomā. Prasītājai bija pamatoti iebildumi pret atbildētāja gada pārskata pozīcijām, sevišķi kontekstā ar atbildētāja nespēju vai nevēlēšanos uzrādīt prasījuma tiesības apliecinošos dokumentus.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs [3.5] Nav strīda par to, ka atbildētāja dalībnieku vairākumu laika posmā līdz 2015.gada 21.septembrim pārstāvēja /pers. N/, kurš atbilstoši Komerclikuma 176.pantam bija tiesīgs iecelt zvērinātu revidentu atbildētāja gada pārskata pārbaudei uz noteiktu laiku vai nenoteiktu laiku.

No fakta, ka katru gadu laika posmā no 2008.gada līdz 2015.gadam atzinumu par atbildētāja gada pārskatu sniedza SIA „Rīgas audits” var izrietēt gan pieņēmums, ka /pers. N/ iecēla SIA „Rīgas audits” gada pārskata pārbaudei uz nenoteiktu laiku, gan pieņēmums, ka /pers. N/ katru gadu pieņēma atsevišķu lēmumu par SIA „Rīgas audits” pilnvaru pagarināšanu un attiecīgi lēmums par revidentu 2016.gada pārskata pārbaudei netika pieņemts pēkšņas nāves dēļ. Atbildētāja paskaidrojumi par SIA „Rīgas audits” pilnvarām balstās uz pieņēmumiem, nevis pierādījumiem.

Atbilstoši civilprocesuālo tiesību teorijā vispāratzītajam principam, prasītājam nav jāpierāda negatīvie fakti (negativae non probantus).

Pierādīšanas pienākuma sadales pamatā ir princips, ka jāpierāda, pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, un nevis tam, kurš noliedz (ei incumbitprobatio qui dicit, non qui negat).

Prasītāja prasībā ir noliegusi SIA „Rīgas audits” pilnvaras atbildētāja 2016.gada pārskata pārbaudei un atzinuma sniegšanai. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu SIA „Rīgas audits” ievēlēšanu vai nu 2016.gada pārskata pārbaudei (atsevišķi) vai ievelēšanu gada pārskatu pārbaudei uz nenoteiktu laiku. [4] 2018.gada 15.martā atbildētājs SIA “/nosaukums A/” iesniedzis papildus paskaidrojumus, norādot, kurās bilancēs un bilances pielikumu pozīcijās ir norādītas SIA /Nosaukums A/ kreditoru saistības pret SIA /Nosaukums B/ (2.sēj., lietas 194.-195.lapa). [5] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 23.maija spriedumu celtā prasība pilnībā apmierināta (2.sēj., 209.-221.lapa).

Tiesa nosprieda: atzīt par spēkā neesošu SIA “/nosaukums A/” 2017.gada 6.jūnija dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu par SIA “/nosaukums A/” 2016.gada pārskata apstiprināšanas neatlikšanu; atzīt par spēkā neesošu SIA “/nosaukums A/” 2017.gada 6.jūnija dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu par SIA “/nosaukums A/” 2016.gada pārskata apstiprināšanu; piedzīt no SIA “/nosaukums A/” par labu /pers. B/ tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR; piedzīt no SIA “/nosaukums A/” par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,21 EUR; noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem. [5.1] Prasītājai pieder 668 pamatkapitāla daļas, jeb 26,67 % no SIA “/nosaukums A/” pamatkapitāla daļu skaita. Pārējiem sabiedrības dalībniekiem - /pers. H/ pieder 668 pamatkapitāla daļas, jeb 26,67 % no SIA “/nosaukums A/” pamatkapitāla daļu skaita, /pers. G/ pieder 668 pamatkapitāla daļas, jeb 26,67 % no pamatkapitāla daļu skaita un SIA “/nosaukums C/” pieder 501 pamatkapitāla daļa, jeb 20,00 % no pamatkapitāla daļu skaita. [5.2] Atbilstoši Komerclikuma 210.panta pirmās daļas 5. un 6.punktam, tikai dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana, un revidenta, sabiedrības kontroliera un likvidatora ievēlēšana un atsaukšana.

Lietā, novērtējot SIA “/nosaukums A/” 2017.gada 6.jūnija dalībnieku sapulces protokolu Nr.06-06/2017, noskaidrots, ka 2017.gada 6.jūnija dalībnieku sapulcē bija pārstāvēti 100 % sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, t. i., 2505 kapitāla daļas.

Sapulces darba kārtībā noteikti sekojoši izskatāmie jautājumi: 1) procedūras jautājumi; 2) Sabiedrības 2016. gada pārskata apstiprināšana; 3) priekšlikums par peļņas izlietojumu.

Dalībnieku sapulcē nolemts: 1) par sapulces vadītāju ievēlēt /pers. K/; 2) par sapulces protokolētāju ievēlēt /pers. Z/; 3) par protokola pareizības apliecinātāju ievēlēt /pers. K/; 4) neiekļaut Sabiedrības dalībnieku sapulcē jaunu darba kārtības jautājumu “Par zvērināta revidenta ievēlēšanu SIA “/nosaukums A/” 2017.gada finanšu pārskata izskatīšanai un atzinuma sniegšanai”; 5) neatlikt Sabiedrības 2016.gada pārskata apstiprināšanu; 6) apstiprināt Sabiedrības 2016.gada pārskatu; 7) atstāt Sabiedrības 2016.gada peļņu Sabiedrības rīcībā. [5.3] Komerclikuma 217.panta pirmajā daļā uzskaitīti gadījumi, pie kuriem tiesa var atzīt par spēkā neesošu dalībnieku sapulces lēmumu, proti, tiesa, pamatojoties uz dalībnieka, valdes vai padomes locekļa prasību, var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā, tai skaitā ir pārkāptas dalībnieka tiesības saņemt informāciju šā likuma 214.pantā noteiktajā kārtībā, piedalīties vai balsot sapulcē. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad persona uzzināja vai kad tai vajadzēja uzzināt par sapulces lēmumu, bet ne vēlāk kā gadu no sapulces norises dienas.

Konstatēts, ka par pamatu dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem prasītājas pārstāvis norādījis Sabiedrības mazākuma dalībnieka interešu aizskārumu, nepiemērojot Komerclikuma 179.panta trešo daļu.

Saskaņā ar komerclikuma 179.panta pirmo daļu sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce, kuru sasauc valde pēc revidenta atzinuma saņemšanas [..].

Gada pārskata apstiprināšana ir sabiedrības dalībnieku sapulces ekskluzīva kompetence. [..] Tā kā sabiedrības mērķis ir peļņas gūšana tās dalībniekiem, tad likums garantē dalībniekiem regulāru un sistēmisku informācijas saņemšanu par sabiedrības darbības rezultātiem (sk. Aigars Strupišs “Komerclikuma komentāri III, B daļa. Komersanti, XI sadaļa. Kapitālsabiedrības, 205.-206. lpp.).

Konkrētajā lietā Sabiedrības dalībnieks lūdza atzīt par spēkā neesošiem divus no SIA /Nosaukums A/ 2017.gada 6.jūnija dalībnieku sapulcē pieņemtajiem lēmumiem, proti, ar kuriem nolemts neatlikt Sabiedrības 2016.gada pārskata apstiprināšanu un nolemts apstiprināt Sabiedrības 2016.gada pārskatu.

Tiesa piekritusi prasītājas pilnvarotā pārstāvja norādītājam, ka Komerclikuma 179.panta trešā daļa ir imperatīva tiesību norma, līdz ar to normā minētās tiesiskās sekas - sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas atlikšana - iestājās obligāti, pastāvot diviem nosacījumiem: 1) to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla; 2) šie dalībnieki apstrīd atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību.

Lietā nav strīds, ka Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu pieprasīja dalībnieks, kurš pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla, konkrēti 26,67 % no SIA “/nosaukums A/” pamatkapitāla. Tādejādi prasītājas daļu skaits Sabiedrības pamatkapitālā pieļauj prasītājas pārstāvim tiesības, apstrīdot atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, pieprasīt Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atlikt. [5.4] Lietā pastāv strīds par to, vai prasītājas pārstāvis dalībnieku sapulcē apstrīdēja atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, kas ir viens no priekšnoteikumiem dalībnieku sapulces atlikšanai, un vai šī apstrīdēšana bija pamatota, ņemot vērā, ka zvērināts revidents ir apstiprinājis gada pārskatu.

No SIA /Nosaukums A/ 2017.gada 6.jūnija dalībnieku sapulces protokola redzams, ka prasītājas pārstāvim revidenta atzinums par Sabiedrības 2016.gada finanšu pārskatu izsniegts sapulces laikā.

Konstatēts, ka prasītājas pārstāvis, balstoties uz viņa rīcībā esošā Sabiedrības gada pārskatu un viņa rīcībā esošu citas sabiedrības gada pārskatu, apstrīdēja atsevišķu SIA “/nosaukums A/” gada pārskata posteņu pareizību, proti, ka Sabiedrības pārskatā ir kļūdaini iekļautas ilgtermiņa kreditoru saistības EUR 147029 pret SIA “/nosaukums B/”.

Kā izriet no Komerclikuma 179.panta trešās daļas komentāriem, komentējamā norma dalībnieku un sabiedrības interešu aizsardzības nolūkā nosaka gadījumu, kad gada pārskata apstiprināšana dalībnieku sapulcē ir jāatliek. Tas notiek, ja atlikšanu, apstrīdot atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, pieprasa sabiedrības dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla. Dalībnieks, balstoties uz to informāciju, kas par sabiedrības darbību ir viņa rīcībā, var apstrīdēt kādu konkrētu pozīciju gada pārskatā, piemēram, saistības pret kreditoriem (sk. Aigars Strupišs “Komerclikuma komentāri III, B daļa. Komersanti, XI sadaļa. Kapitālsabiedrības, 207. lpp.).

178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs No minētā izriet, ka atsevišķu gada pārskata posteņu pareizības apstrīdēšana ir tad, kad balstoties uz to informāciju, kas par sabiedrības darbību ir dalībnieka rīcībā, dalībnieks norāda, ka gada pārskata postenī norādītā summa ir nepareiza, kļūdaina, neatbilst grāmatvedības datiem, vai neatbilst īstenībai.

Komerclikuma 179.panta trešajā daļā nav iekļauta izvēles brīvība attiecībā uz dalībnieku sapulces atlikšanu vai neatlikšanu atkarībā no tā vai sabiedrības dalībnieks (vismaz viena desmitdaļa no pamatkapitāla) apstrīd atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību pamatoti vai nepamatoti, bet gan būtisks ir apstrīdēšanas fakts.

Tādejādi dalībnieku sapulces laikā tās vadītājs un pati dalībnieku sapulce nebija tiesīgi izlemt vai dalībnieka iebildumi atsevišķu gada pārskata posteņu pareizībai ir pamatoti vai tomēr tādi nav un, uzskatot tos par nepamatotiem, nebija tiesiska pamata noraidīt lūgumu par Sabiedrības 2016.gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu.

Līdz ar to, pretēji pienākumam atlikt sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē, minētās sabiedrības 2016.gada pārskats apstiprināts, neņemot vērā Komerclikuma 179.panta trešajā daļā noteikto pienākumu atlikt sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē 2017.gada 6.jūnija dalībnieku sapulcē notika Komerclikuma 179.panta trešās daļas pārkāpums, jo sabiedrības gada pārskata apstiprināšana dalībnieku sapulcē bija atliekama. Pat neatkarīgi no tā, ja pēc dalībnieku sapulces atlikšanas tiktu atkārtoti konstatēts, ka sabiedrības 2016.gada pārskats nav kļūdains, minētais apstāklis nemaina Komerclikuma 179.panta trešajā daļā noteikto pienākumu, ja iestājušies tiesību normas piemērošanas priekšnoteikumi. [5.5] Tiesa nevērtē prasītājas pārstāvja motīvus, pēc kuriem tas vadījās, apstrīdot atsevišķus gada pārskata posteņus, kaut lietas izskatīšanas gaitā pušu starpā parādījās strīds par informācijas saņemšanu un Komerclikumā 194.pantā noteikto dalībnieka tiesību uz informācijas saņemšanu, jo Komerclikuma 179.panta trešajā daļā nav iekļautas tiesības izvērtēt sabiedrības dalībnieka motīvus, apstrīdot sabiedrības gada pārskata pozīcijas, bet gan izšķirošs ir šās apstrīdēšanas fakts. [5.6] Komerclikuma 217.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tādēļ, konstatējot minētās tiesību normas tiesisko sastāvu, tiesa tajā paredzētās tiesiskās sekas var piemērot vai nepiemērot. Tomēr tiesai doto izvēles tiesību īstenošana noteikti ir saistīta ar lietas apstākļu un seku, ko radījuši apstrīdētie lēmumi, izvērtēšanu, un savs viedoklis, kāpēc tā izvēlējusies dalībnieku sapulces lēmumus atzīt vai neatzīt par spēkā neesošiem, tiesai ir saprotami jāargumentē (Sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 14. februāra Spriedumu lietā Nr.

SKC-1622/2014).

Kā jau iepriekš minēts, gada pārskata apstiprināšana ir ne vien atsevišķu dalībnieku, bet visas sabiedrības interesēs. Tādēļ jo īpaši nozīmīgi, lai apstiprinātais gada pārskats būtu pareizs, ziņas iesniedzot komercreģistrā. Atliekot gada pārskata apstiprināšanu, lai izvērtētu tajā norādītājas, kļūdas, pastāv iespējamība, ka arī pārējo sabiedrības dalībnieku balsojumus būtu atšķirīgs no 2017.gada 6.jūnija sapulcē veiktā balsojuma.

Konstatētais pārkāpums ir būtisks, jo liedza iespēju prasītājas pārstāvjiem pienācīgi sagatavoties sabiedrības dalībnieku sapulcei un sniegt argumentētu savu viedokli citiem sabiedrības dalībniekiem, kas varēja ietekmēt viņu viedokli lēmumu pieņemšanā. Konstatētais pārkāpums ir patstāvīgs pamats dalībnieku sapulcē pieņemto apstrīdēto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem, papildus nevērtējot citus prasītājas iebildumus attiecībā uz 2017.gada 6.jūnija dalībnieku sapulci. [5.7] Ņemot vērā Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumus tiesa no atbildētāja par labu prasītājam piedzinusi tiesas izdevumus – valsts nodevu 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumus 3,20 EUR.

Bez tam tiesa atzinusi, ka o atbildētāja par labu valstij piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 5,21. [6] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis atbildētājs SIA /Nosaukums A/, lūdzot prasību noraidīt.

Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [6.1] Tiesa pareizi ir noteikusi prasītājas celtās prasības pamatojumu, t.i. sabiedrības mazākuma dalībnieka interešu aizskārums, nepiemērojot Komerclikuma 179.panta trešo daļu.

Taču tiesa izdara kļūdainu secinājumu, ka Komerclikuma 179.panta trešajā daļā noteiktās sekas - sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas atlikšana - iestājās obligāti, pastāvot diviem nosacījumiem: 1) to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla; 2) šie dalībnieki apstrīd atsevišķu gada pārskata posteņa pareizību.

Tāpat tiesa kļūdaini secina, ka Komerclikuma 179.panta trešajā daļā nav iekļauta izvēles brīvība attiecībā uz dalībnieku sapulces atlikšanu vai neatlikšanu atkarībā no tā, vai sabiedrības dalībnieks (vismaz viena desmitdaļa no pamatkapitāla) apstrīd atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību pamatoti vai nepamatoti, bet gan būtisks ir apstrīdēšanas fakts.

Kā arī tiesa kļūdaini secina, ka neatkarīgi no tā, vai dalībnieku sapulces atlikšanas pieprasījuma pamatojumam norādītās gada pārskata nepareizības pastāv vai nepastāv, proti, neatkarīgi no tā, vai šāds pieprasījums ir pamatots vai nepamatots, Komerclikuma 179.panta trešajā daļā noteiktais pienākums atlikt gada pārskata apstiprināšanu ir obligāti jāizpilda.

Turklāt tiesa norāda, ka vispār nav vērtējusi prasītājas pārstāvja motīvus, pēc kuriem viņš vadījās, apstrīdot atsevišķus gada pārskata posteņus, jo uzskata, ka Komerclikuma 179.panta trešā daļa neparedz tos vērtēt.

Ja piekristu tiesas viedoklim par Komerclikuma 179.panta trešās daļas piemērošanu, tad būtu jāsecina, ka mazākumdalībniekam, kas pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla, piemīt absolūtas tiesības ilgstoši, pat gadiem ilgi, nepieļaut sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu, katrā dalībnieku sapulcē norādot arvien uz kādu citu gada pārskata posteni kā uz viņaprāt nepareizu, neatkarīgi no tā, ka šāda norāde ir nepamatota. Šis mazākumdalībnieks varētu katrā nākošā dalībnieku sapulcē turpināt noradīt uz kādu citu, iepriekšējās reizēs nenorādītu gada pārskata posteni, bez pamatota iemesla pasludinot to par nepareizu, un tā bezgalīgi turpinot, kamēr izbeidzas iepriekš nepieminēti gada pārskata posteņi. Tas novestu pie juridiska absurda un tiesiska nihilisma tieši no mazākumdalībnieku puses, kas pilnīgi noteikti nav bijis Komerclikuma 179.panta trešās daļas mērķis. Taču gada pārskata savlaicīga apstiprināšana ir visas sabiedrības interesēs, kas papildus apstiprina tiesas izpratnes kļūdainumu. [6.2] Komerclikuma 179.panta trešā daļa nav skatāma atrauti no citām tiesību normām (sistēmiskā pieeja), tostarp Komerclikuma 179.panta ceturtās daļas, kas ir loģisks turpinājums šī panta trešajai daļai.

No Komerclikuma 179.panta trešās un ceturtās daļas savstarpējā kopsakara iespējams noskaidrot Komerclikuma 179.panta trešajā daļā ietvertās tiesību normas jēgu un mērķi (teleoloģiskā pieeja). No Komerclikuma 179.panta ceturtās daļas ir skaidri redzams, ka likumdevējs ar Komerclikuma 179.panta trešajā daļā norādīto atsevišķu gada pārskata posteņu pareizības apstrīdēšanu ir domājis tādu apstākļu norādīšanu, kas ir šķērslis gada pārskata apstiprināšanai. Proti, pienākums atlikt gada pārskata apstiprināšanu rodas tikai tad, ja dalībnieks, kas to pieprasa, norāda uz tādiem apstākļiem, kas pamatoti liecina par konkrēta gada pārskata posteņa nepareizību un tādēļ ir uzskatāms par šķērsli gada pārskata apstiprināšanai. Par to liecina arī Komerclikuma 179.panta trešajā daļā norādītais darbības vārds “apstrīdot”, kas uzliek pienākumu apstrīdēt gada pārskata posteņa pareizību, proti, motivēt, kādēļ tas ir nepareizs. [6.3] Prasītāja savu prasību ir motivējusi ar apsvērumu, ka gada pārskata apstiprināšanas neatlikšana uz Komerclikuma 179.panta trešās daļas pamata, ir lēmuma par gada pārskata apstiprināšanu pieņemšanā pieļauts pārkāpums.

Lai tiesa secinātu, ka ir noticis Komerclikuma 179.panta trešās daļas pārkāpums un tas rada pamatu piemērot Komerclikuma 217.panta pirmo 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs daļu, tiesai ir jākonstatē ne tikai formāls Komerclikuma 179.panta trešās daļas pārkāpums, bet arī tā būtiskums.

Kā atzīts judikatūrā, Komerclikuma 217.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tādēļ, konstatējot minētās tiesību normas tiesisko sastāvu, tiesa tajā paredzētās tiesiskās sekas var piemērot vai nepiemērot. Tomēr tiesai doto izvēles tiesību īstenošana noteikti ir saistīta ar lietas apstākļu un seku, ko radījuši apstrīdētie lēmumi, izvērtēšanu, un savs viedoklis, kāpēc tā izvēlējusies dalībnieku sapulces lēmumus atzīt vai neatzīt par spēkā neesošiem, tiesai ir saprotami jāargumentē. (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 14.februāra spriedums lietā Nr.

SKC-1622/2014).

Tāpat attiecībā uz dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu judikatūrā secināts, ka Komerclikuma 217.panta dispozitivitāte jāsaprot tādējādi, ka tiesai šīs normas piemērošanai ir jākonstatē ne vien sapulces sasaukšanas un lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpuma formāla esamība, bet arī tas, vai ar šo pārkāpumu ir aizskartas aizsargājamas tiesiskās intereses (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 22.septembra spriedums lietā Nr. SKC-2778/2015).

No minētā secināms, ka tiesai, lai piemērotu Komerclikuma 217.panta pirmo daļu un atzītu dalībnieku sapulces lēmumu par spēkā neesošu, nepietiek tikai ar kāda pārkāpuma formālas esamības konstatēšanu, bet arī jākonstatē šī pārkāpuma būtiskums, saprotami motivējot savu viedokli par pārkāpuma būtiskumu. [6.4] Tiesa izteikusi nemotivētu secinājumu, ka, atliekot gada pārskata apstiprināšanu, lai izvērtētu tajā norādītās kļūdas, pastāv iespējamība, ka arī pārējo sabiedrības dalībnieku balsojums būtu atšķirīgs no 2017.gada 06.jūnija sapulcē veiktā balsojuma.

Šis secinājums ne tikai nav motivēts, bet arī nonāk pretrunā gan ar lietas materiālos esošiem pierādījumiem, gan arī pašas tiesas iepriekš pausto izpratni par Komerclikuma 179.panta trešās daļas piemērošanu.

Lai secinātu, ka ir tikusi pārkāpta Komerclikuma 179.panta trešā daļa, tiesai bija ne tikai jākonstatē, ka prasītājas pārstāvis 2017.gada 06.jūnija dalībnieku sapulcē ir izteicis jebkādus iebildumus par kādu no gada pārskata posteņiem, bet arī jāpārbauda, vai šie iebildumi ir bijuši pietiekoši pamatoti.

Uz to, ka tiesa pati sprieduma motivēšanā beigu beigās ir nonākusi pie līdzīga secinājuma, norāda sprieduma motīvu daļā pašas tiesas izvēlētais sprieduma motivēšanas virziens, spriedumā sākot vērtēt, vai gada pārskata atlikšana būtu varējusi novest pie citāda balsojuma dalībnieku sapulcē. Lai gan tiesa pareizi izvēlējās šo sprieduma motivēšanas virzienu, tomēr tiesa atdūrās pati savā iepriekš paustajā dogmatiskajā pieejā, ka iebildumu par gada pārskata posteņa pareizību pamatotības vērtēšanu tiesai nav jāveic, un tādēļ savus apsvērumus izteica tikai nemotivēta pieņēmuma formā, ko tiesai aizliedz darīt Civilprocesa likuma 97.panta trešā daļa. [6.5] Ja tiesa būtu vērtējusi prasītājas iebildumu par gada pārskata posteņa pareizības pamatotību, tiesai būtu jānonāk pie secinājuma, ka tiesa to nemaz nedrīkst darīt, jo ar to pārkāptu prasības robežas.

2018.gada 23.jūlija tiesas sēdē (audio protokolā 1:30:45 un 1:35:04) prasītājas pārstāvis paskaidrojumos vairākkārt skaidri un nepārprotami uzsver, ka prasība nav celta par gada pārskata posteņu nepareizību, bet tikai par dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Tieši to pašu prasītājas pārstāvis vēlreiz skaidri un nepārprotami uzsver savā debašu runā (audio protokolā 3:00:35).

Tātad, prasītāja gan paskaidrojumos tiesai, gan debašu runā nepārprotami un skaidri ir noteikusi, ka celtās prasības pamats neaptver tā gada pārskata posteņa, par kuru iebildumus dalībnieku sapulcē izteica prasītājas pārstāvis, pareizības vērtēšanu.

Savukārt nevērtējot to, vai prasītājas pārstāvja pieprasījums atlikt gada pārskata apstiprināšanu ir bijis pamatots vai tomēr nepamatots, proti, vai prasītājas pārstāvja norādītie apstākļi, ar kuriem viņš pamatoja šādu pieprasījumu, norāda uz iespējamu konkrētā gada pārskata posteņa nepareizību, tiesa nevar izdarīt secinājumu, vai vispār ir noticis Komerclikuma 179.panta trešās daļas pārkāpums, ne arī novērtēt tā būtiskumu. [6.6] Nevienas tiesības nav absolūtas. Privātpersonu savstarpējo attiecību tiesiskais regulējums pamatā ir ietverts Civillikumā. Civillikuma 1.pants noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Izlietot tiesības un pildīt pienākumus labā ticībā nozīmē rīkoties rēķinoties ar citu personu aizsargājamām interesēm. Tas nozīmē, ka ir vērtējamas un izsveramas katras puses aizsargājamās intereses svarīgums.

Komerclikuma 179.panta trešajā daļā ietvertās dalībnieka tiesības nav un nevar būt absolūtas. To nosaka kaut vai tas, ka gan pašai komercsabiedrībai, gan pārējiem dalībniekiem pastāv tiesiska interese savlaicīgi apstiprināt gada pārskatu. Savlaicīga gada pārskata apstiprināšana ir likumā noteikts komercsabiedrības un tās dalībnieku sapulces obligāts pienākums un šī pienākuma izpilde ir nepieciešama visas sabiedrības interešu nodrošināšanai, proti, nodokļu pareizības pārbaudei, statistikas vajadzībām u.tml. Tādejādi nepamatota Komerclikuma 179.panta trešajā daļā ietverto dalībnieka tiesību izmantošana aizskar gan pašas komercsabiedrības, gan pārējo dalībnieku tiesiskās intereses, gan valsts un visas sabiedrības intereses.

Komerclikuma 179.panta trešajā daļā ietverto dalībnieka tiesību izmantošana var notikt tikai labā ticībā, kas pieprasa vērtēt šo tiesību svarīgumu attiecībā pret citu personu – komercsabiedrības, pārējo dalībnieku, valsts un visas sabiedrības – tiesiskajām interesēm un tiesībām uz savlaicīgu gada pārskata apstiprināšanu.

Minēto apstiprina arī fakts, ka prasītājas pārstāvis ilgstoši nespēja tiesai paskaidrot, kāds tad īsti ir celtās prasības mērķis un ko prasītāja ar to vēlas panākt, līdz gala rezultātā kā prasības mērķi norādīja vēlmi panākt, ka tiek ievērotas prasītājas tiesības, nespējot paskaidrot, kā tieši ir tikušas aizskartas prasītājas tiesības ar to, ka atbildētāja gada pārskats ir apstiprināts 2017.gada 06.jūnijā, nevis tādā pašā redakcijā vēlāk, kā to vēlējās panākt prasītājas pārstāvis. Prasītājas pārstāvis gan Komerclikuma 179.panta trešajā daļā ietvertās dalībnieka tiesības ir izmantojis bezmērķīgi, gan arī prasību ir cēlis bezmērķīgi, apzinoties, ka ar to nevēlas panākt un netiks panākta nekāda prasītājas tiesību aizskāruma novēršana, jo šāds aizskārums nemaz nav noticis. [6.7] Tiesa, izsakot savus pieņēmumus, vai gada pārskata atlikšana būtu varējusi novest pie citāda balsojuma dalībnieku sapulcē, vispār nav balstījusies uz lietā iesniegtajiem pierādījumiem, jo nav tādu pierādījumu, kas pierādītu šo pieņēmumu. Tieši pretēji, lietā esošie pierādījumi apstiprina gan to, ka nekāda nepareizība gada pārskata postenī nav bijusi un tam jebkuram saprātīgam, kaut nedaudz grāmatvedību saprotošam dalībniekam, būtu jābūt skaidram.

Uzskata, ka tiesa, izsakot šo pieņēmumu, nevērtēja turpmāk minētos pierādījumus un no pierādījumiem izrietošus apstākļus.

Pirmkārt, prasītājas pārstāvja iebildumi attiecās uz gada pārskata pozīciju, kas tieši tādā pašā apjomā ir tikusi katru gadu atspoguļota atbildētāja gada pārskatos vismaz kopš 2005.gada, t.i. tā nav mainījusies un nav jauna saistība.

Otrkārt, atbildētāja gada pārskatu kopš 2003.gada katru gadu pārbauda SIA “Rīgas Audits” zvērināts revidents /pers. M/.

Treškārt, lietā esošajā SIA „Rīgas Audits” zvērināta revidenta /pers. M/ 2018.gada 26.janvāra vēstulē zvērināts revidents attiecībā uz atbildētāja gada pārskata bilances posteni, par kuru iebildumus izteica prasītājas pārstāvis, norāda, ka iepriekšminētā bilances posteņa atkārtota pārbaude nekādā veidā nevarētu mainīt SIA „Rīgas Audits’’ Neatkarīgu revidentu izteikto viedokli par SIA „ /nosaukums A/? 2016.gada pārskatu. Mūsu viedoklis nevar mainīties, jo SIA „Rīgas Audits? rīcībā esošā informācija no iepriekšējiem revīzijas periodiem un veiktās revīzijas procedūras par šo bilances posteni ir pietiekamas un pietiekami pārliecinošas, lai nešaubītos par bilancē uzrādīto saistību pret SIA „/nosaukums B/? EUR 147029 apmērā pamatotību.

Ceturtkārt, minētajā 2018.gada 26.janvāra vēstulē zvērināts revidents /pers. M/ arī norāda, ka SIA „/nosaukums A/? dalībnieka izvirzītais arguments, ka atkārtota zvērināta revidenta pārbaude šim SIA „/nosaukums A/? bilances postenim jāveic tāpēc, ka SIA „/nosaukums A/? 2016.gada pārskatā uzrādītais kreditora parāds pret SIA „/nosaukums B/? 2016.gada pārskata Debitoru sadaļā ietvertā informācija nesakrīt, nav pamatots.

Zvērināta revidenta pārbaude ir tikusi veikta gan SIA „/nosaukums A/? 2016.gada pārskatam, tajā skaitā arī norādītajam bilances postenim, gan arī 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs visiem iepriekšējiem SIA „/nosaukums A/? gada pārskatiem kopš 2003.gada. Atkārtotas zvērināta revidenta pārbaudes veikšana būtu pilnīgi lieka, jo nevarētu radīt kādus citus secinājumus par SIA „/nosaukums A/? gada pārskatu, kā tie jau uz zvērināta revidenta rīcībā esošās pietiekami pārliecinošās informācijas pamata jau ir izdarīti. Atkārtotu zvērināta revidenta pārbaudi SIA „/nosaukums A/? bilances postenim nav pamata veikt, lai salīdzinātu to ar cita uzņēmuma SIA /Nosaukums B/ bilancē norādīto informāciju, jo: 1) katrs uzņēmums savā bilancē atspoguļotās ziņas pamato ar savā, nevis cita uzņēmuma, rīcībā esošajiem dokumentiem un informāciju, kas var atšķirties; 2) grāmatvedības uzskaiti regulējošo normatīvo aktu un grāmatvedības standartu prasības nosaka atšķirīgus bilances aktīvu un pasīvu uzskaites principus, 3) tieši SIA /Nosaukums B/ 2016.gada pārskatam nav tikusi veikta zvērināta revidenta pārbaude.

Minētais nozīmē, ka SIA „/nosaukums A/? 2016.gada pārskatā norādīto bilances posteņu pārbaudē nevar izmantot cita uzņēmuma gada pārskatu informāciju un tādēļ tas nevar būt pamats atkārtotas revidenta pārbaudes veikšanai vienreiz zvērināta revidenta jau pārbaudītam bilances postenim.

Piektkārt, visi pārējie dalībnieki 2017.gada 06.jūnija dalībnieku sapulcē nobalsoja ne tikai par gada pārskata apstiprināšanu, bet arī nobalsoja pret gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu, t.i. jau izvērtēja prasītājas pārstāvja atlikšanas pieprasījumu pēc būtības un noraidīja kā nepamatotu, kas jau pats par sevi nozīmē, ka citādu balsojumu nebija pamats sagaidīt arī nākošajā dalībnieku sapulcē, ja šī būtu atlikta.

Tiesa, pārkāpjot Civilprocesa likuma 97.panta trešās daļas un 192.panta piektās daļas pienākumu, nav norādījusi motīvus vai apsvērumus, kādēļ nav vērtējusi un ir noraidījusi minētos pierādījumus un izdarījusi tiem pretrunā esošu secinājumu. [7] Prasītāja rakstveida paskaidrojumus sakarā ar atbildētāja apelācijas sūdzību tiesā nav sniegusi. [8] Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētāja SIA „/nosaukums A/? pārstāvis uz pilnvaras pamata /pers. K/ apelācijas sūdzību uzturēja, prasību neatzina. Apstiprināja argumentus, kas norādīti paskaidrojumos par prasību un apelācijas sūdzībā. Papildus paskaidroja, ka prasības mērķis ir papildus informācijas iegūšana, kas ļautu kapitālsabiedrības valdei kritiski izvērtēt sagatavoto gada pārskatu un novērst kļūdas vai neatbilstības sagatavotajā pārskatā. Pirmās instances tiesā jau ir apstiprināts, ka prasītāja nav lūgusi nekādu papildus informāciju no valdes pirms dalībnieku sapulces. Šāds lūgums tika izteikts tikai dalībnieku sapulcē, izskatot jautājumu par gada pārskata apstiprināšanu, kaut gan gada pārskats bija pieejams divas nedēļas pirms sapulces, jo bija pievienots paziņojumam par dalībnieku sapulci. Uzskata, ka prasītāja nav izmantojusi savas tiesības iegūt informāciju, kā tas izriet no Komerclikuma, bet gan nolēmusi šīs tiesības aizstāt ar Komerclikuma 179.panta trešo daļu. Uzskata, ka prasītāja ir maldīgi pieņēmusi, ka šī norma aizstāj informācijas pieprasīšanas tiesību likumisko regulējumu. Uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi izskatīja lietu prasības robežās, neanalizējot gada pārskata posteņu pareizību vai nepareizību. Tajā pat laikā tiesa kļūdaini iztulkoja un piemēroja Komerclikuma 179.panta trešo daļu, jo uzskatīja šo normu nevis par dispozitīvu, bet gan imperatīvu. Uzskata, ka pantā lietoto jēdzienu ?apstrīdēt? nevar motivēt ar to, ka kādam trūkst informācijas un viņš to vēlas iegūt. Uzskata, ka šis viedoklis ir jāmotivē jau ar esošo informāciju par konkrētas sabiedrības darbību un tās dokumentiem, kas nav izdarīts.

Uzskata, ka tiesa nav vērtējusi to, ka neviena Komerclikuma norma no 2017.gada 6.jūnija neparedz katru gadu pārvēlēt zvērinātu revidentu. Šis apgrūtinājums tika atcelts 2006.gadā. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc SIA „/nosaukums A/? vēl bija atrunāta vecā kārtība par revidenta pārvēlēšanu.

Atbildētāja gada pārskatos parādsaistības EUR 231309 un EUR 147109 pret SIA „/nosaukums B/? parādās jau no 2005.gada. Uzskata, ka būtiski ir tas, ka lēmuma pieņemšanu par gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu ierosināja prasītājas pārstāvis, bet to nelūdza citi dalībnieki. Atsaucās uz Latgales apgabaltiesas spriedumu lietā Nr.C30517815, kurš stājās spēkā 2017.gada 7.aprīlī, un Augstākās tiesas 2017.gada 7.aprīļa rīcības sēdes lēmumu Nr.SKC-0760-17.

Prasītājas/pers. B/ pārstāvis uz pilnvaras pamata /pers. E/ apelācijas sūdzību neatzina, prasību uzturēja. Apstiprināja argumentus, kas norādīti prasībā un atsauksmē uz atbildētāja paskaidrojumiem. Papildus paskaidroja, ka pie gada pārskata apstiprināšanas tika konstatētas neatbilstības divu saistīto uzņēmumu finanšu dokumentos. No protokola var redzēt, ka tas sākumā tiek risināts, uzdodot jautājumu valdei, vai gada pārskatā norādīta pareiza informācija. Uzskata, ka uz šo jautājumu varēja sniegt atbildi tajā paša sapulcē. Nav strīda par pašu bilances posteni, bet ir jāsaprot, vai tas ir pareizs. Uzskata, ka šī prasība faktiski ir kā protests, cīnoties par savu tiesību ievērošanu. Ja sāktu analizēt, ko šī prasība dod un kādas būs tiesiskās sekas, ja prasītāja tiesvedībā uzvarēs, tad nav ļoti daudz pozitīvu atlikumu. Ja atbilde par saistību pamatu un apmēriem tiktu saņemta, tad nevarētu būt runa par to, ka gada pārskats netiek apstiprināts. Ja šis lēmums tiek atcelts, tad attiecīgi gada pārskats ir jāpārapstiprina un vai nu jāapliecina, jāgūst papildus pierādījumi, ka viņa ietvertā informācija attiecīgajā pozīcijā ir pareizs vai arī ir jāiegūst pierādījumi, ka viņi tomēr ir atšķirīgi un jākoriģē. Līdz ar to tas ieguvums ir tas, ka šis gada pārskats tiks apstiprināts jau pareizi ar pareizu finanšu informāciju. Vai nu, apstiprinot to, kas tur jau ir vai labojot, veicot kādas korekcijas. Prasītājas tiesiskās intereses tas ietekmētu kā dalībniekam uzņēmumā, lai viņš sniegtu VID korektu informāciju par uzņēmuma darbību un finanšu rādītājiem. Ja šī informācijas būs nepareiza, tad tas ir negatīvas konsekvences uzņēmumā un viņa dalībniekiem. Prasītāja joprojām nezin, uz kāda pamata Rīgas audits veic šo te revīziju. 2017.gada pārskats, kad sabiedrība piedāvāja šo procesu izlabot, viņš pierāda, to, ka jā – arī prasītāja kaut kur atzīst šī revidenta tiesības un nevēlas viņas pārapstiprināt.

Motīvu daļa Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, izvērtējusi prasības un apelācijas sūdzības argumentus, kā arī novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma. [9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas nosacījumiem, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Tā kā atbildētājs pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzējis pilnā apjomā, tiesas kolēģija, ņemot vērā iepriekšminētās likuma normas nosacījumus, atzīst, ka lieta izskatāma pēc būtības pilnas celtās prasības apjomā. [10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešās daļas nosacījumiem fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nav strīda par šādiem lietas faktiskajiem apstākļiem. [11] No lietas materiāliem redzams un par to lietā nav strīda, ka kopš 2016.gada septembra /pers. H/, /pers. G/, /pers. B/ un SIA „/nosaukums C/? ir SIA „/nosaukums A/? dalībnieki, kuriem pieder daļas sabiedrības pamatkapitālā: /pers. H/ 668 daļas jeb 26,67% no pamatkapitāla daļu skaita, /pers. G/ - 668 daļas (26,67%), /pers. B/ 668 daļas (26,67%) un SIA „/nosaukums C/? - 501 daļa (20%).

Nav strīda arī par to, ka 2017.gada 6.jūnijā notika SIA „/nosaukums A/? kārtējā dalībnieku sapulce, kurā bija pārstāvēti 100% no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla.

No lietas materiālos esošā dalībnieku sapulces protokola (1.sējums, lietas 74.-76.lapa) redzams, ka sabiedrības dalībniekus /pers. H/, /pers. G/ un SIA „/nosaukums C/? uz pilnvaras pamata sapulcē ir pārstāvējis pārstāvis /pers. K/. Savukārt /pers. B/ sapulcē uz pilnvaras pamata ir pārstāvējis /pers.

E/. No minētā protokola redzams, ka sapulces darba kārtībā iekļauti šādi jautājumi: 1) procedūras jautājumi; 2) Sabiedrības 2016.gada pārskata apstiprināšana; 3) priekšlikums par peļņas izlietošanu.

No protokola redzams, ka dalībnieku sapulcē kopumā pieņemti šādi lēmumi: 1) par sapulces vadītāju ievēlēt /pers. K/; 2) par sapulces protokolētāju ievēlēt /pers. Z/; 3) par protokola pareizības apliecinātāju ievēlēt /pers. K/; 4) neiekļaut Sabiedrības dalībnieku sapulcē jaunu darba 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs kārtības jautājumu “Par zvērināta revidenta ievēlēšanu SIA /Nosaukums A/ 2017. gada finanšu pārskata izskatīšanai un atzinuma sniegšanai”; 5) neatlikt Sabiedrības 2016. gada pārskata apstiprināšanu; 6) apstiprināt Sabiedrības 2016. gada pārskatu; 7) atstāt Sabiedrības 2016. gada peļņu Sabiedrības rīcībā.

No protokola redzams, ka, izskatot darba kārtībā ietverto jautājumu par Sabiedrības 2016.gada pārskata apstiprināšanu, /pers. B/ pārstāvis /pers.

E/ pieteicis lūgumu atlikt gada pārskata apstiprināšanu. No protokola redzams, ka /pers. E/ vērsis uzmanību uz to, ka Sabiedrības pārskatā ir iekļautas ilgtermiņa kreditora saistības EUR 147029 pret SIA „/nosaukums B/?, kaut gan SIA „/nosaukums B/? gada pārskatā debitoru saistības pret Sabiedrību ir iekļautas mazākā apmērā. Līdz ar to /pers. E/ paudis uzskatu, ka ir aizdomas par kļūdainu ierakstu un, pamatojoties uz Komerclikuma 179.panta trešo daļu, lūdzis atlikt Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu. Kā redzams no protokola, sabiedrības dalībnieki ar balsu vairākumu šo lūgumu noraidījuši un nolēmuši apstiprināt Sabiedrības 2016.gada pārskatu.

No prasības pieteikuma redzams, ka prasītāja šos divus dalībnieku sapulces lēmumus apstrīdējusi un lūgusi atzīt pat spēkā neesošiem. [11.1] Atbilstoši Komerclikuma 174.panta otrās daļas un 179.panta pirmās daļas nosacījumiem sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce. Komerclikuma 174.panta ceturtās daļas nosacījumi uzliek par pienākumu gada pārskatu un revidenta atzinumu kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu nosūtīt visiem sabiedrības dalībniekiem vai izsludināt to saskaņā ar šā likuma 214. un 273.panta noteikumiem. [11.2] No lietas materiāliem izriet, ka gada pārskats sabiedrības dalībniekiem tika nosūtīts kopā ar gada pārskatu. Savukārt zvērināta revidenta atzinums prasītājas pārstāvim tika izsniegts tikai 2017.gada 6.jūnija dalībnieku sapulces laikā, kad prasītājas pārstāvis ar to iepazinās.

Tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja nav cēlusi iebildumus pret minētās dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtību, līdz ar to tiesai nav jāvērtē, vai sapulces sasaukšanā ir pieļauti kādi būtiski pārkāpumi. [11.3] Saskaņā ar Komerclikuma 217.panta pirmās daļas nosacījumiem tiesa, pamatojoties uz dalībnieka, valdes locekļa vai padomes locekļa prasību, var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā.

Saskaņā ar Komerclikuma 179.panta trešās daļas nosacījumiem sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja to, apstrīdot atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla. Minētā panta ceturtajā daļā ir noteikts, ja gada pārskata apstiprināšana atlikta šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā, nākamajā dalībnieku sapulcē, kuras darba kārtībā paredzēta tā paša gada pārskata apstiprināšana, dalībnieku mazākums var pieprasīt vēlreiz atlikt gada pārskata apstiprināšanu tikai tad, ja konstatēti jauni apstākļi, kas ir šķērslis gada pārskata apstiprināšanai. [11.4] Tiesas kolēģija piekrīt pirmās instances tiesas secinājumam, ka Komerclikuma 179.panta trešā daļa ir imperatīva norma, līdz ar ko tajā minētās sekas – sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas atlikšana – iestājas obligāti, bet, pastāvot diviem nosacījumiem: 1) to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla; 2) šie dalībnieki apstrīd atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību.

Tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nav strīds, ka pirmais nosacījums pastāvēja, proti, sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu pieprasīja sabiedrības dalībniece, kura pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla.

Tātad, tiesai ir jāizvērtē, vai pastāv otrs nosacījums - dalībnieks, kurš lūdz atlikt gada pārskata apstiprināšanu, apstrīd atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību.

Saskaņā ar Latviešu valodas skaidrojošo vārdnīcu (www.tezaurs.lv) termins “pareizs” nozīmē: 1) tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas ir bez kļūdām, piemēram, izpildīts, veidots, aprēķināts; 2) tāds, kas saskan ar īstenību, ar zinātnes, prakses atziņām.

Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 4.panta noteikumiem gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par sabiedrības attīstību pārskata gadā. Gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam „Par grāmatvedību?, šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem.

No minētā var secināt, ka gada pārskata posteņu apstrīdēšana ir finanšu dokumenta apstrīdēšana un tas var notikt, pamatojoties uz dalībnieka rīcībā esošo informāciju.

Juridiskajā literatūrā ir dots skaidrojums, ka dalībnieks, balstoties uz informāciju, kas par sabiedrības darbību ir viņa rīcībā, var apstrīdēt kādu konkrētu pozīciju gada pārskatā (sk. A.Strupišs. Komerclikuma komentāri III, B daļa. Komersanti, XI sadaļa. Kapitālsabiedrības 134.184.panti).

No minētā izriet secinājums, ka atsevišķu gada pārskata posteņu apstrīdēšana ir tad, kad sabiedrības dalībnieks, balstoties uz informāciju, kas par sabiedrības darbību ir viņa rīcībā, norāda, ka gada pārskata postenī norādītā summa ir nepareiza, kļūdaina, neatbilst grāmatvedības datiem, vai neatbilst īstenībai.

No pirmās instances tiesas sēdē sniegtajiem prasītājas pārstāvja paskaidrojumiem izriet, ka prasība nav celta par gada pārskata posteņu nepareizību, bet gan par dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

No lietas materiālos esošā dalībnieku sapulces protokola redzams, ka prasītājas pārstāvis izteicis iebildumus pret sabiedrības gada pārskatā iekļautajām kreditoru saistībām EUR 147029 apmērā pret SIA „/nosaukums B/?. Šie iebildumi pamatoti ar to, ka SIA „/nosaukums B/? gada pārskatā debitoru saistības pret Sabiedrību ir iekļautas mazākā apmērā. No protokola redzams, ka dalībnieku sapulces vadītājs saistībā ar šiem iebildumiem sniedzis prasītājas pārstāvim skaidrojumu, norādot, ka finanšu saistības pret SIA „/nosaukums B/? minētajā apmērā Sabiedrības gada pārskatos nemainīgi tiek atspoguļotas jau daudzus gadus. Neskatoties uz šādu skaidrojumu, prasītājas pārstāvis norādījis, ka viņam ir aizdomas par kļūdainu ierakstu gada pārskatā, kas, atbilstoši Komerclikuma 179.panta trešās daļas nosacījumiem, ir pamats atlikt Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu.

Novērtējot visu iepriekš minēto, tiesas kolēģija, pretēji pirmās instances tiesas secinātajam, atzīst, ka prasītājas pārstāvja iebildumi, kas tika izteikti Sabiedrības dalībnieku 2017.gada 6.jūnija sapulcē, nav uzskatāmi par atsevišķu gada pārskata posteņu apstrīdēšanu. Tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājas pārstāvis ir paudis tikai aizdomas par kļūdainu ierakstu, bet nav apstrīdējis posteņa pareizību, pamatojoties uz viņa rīcībā jau esošo informāciju.

Novērtējot kopumā dalībnieku sapulces protokolā norādīto, tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājas pārstāvja iebildumi faktiski ir saistīti ar papildus informācijas iegūšanu, proti, atkārtota zvērināta revidenta atzinuma pieprasīšanu par Sabiedrības parāda saistībām pret SIA „/nosaukums B/?. Tajā pat laikā no minētā protokola izriet, ka prasītājas pārstāvis netika izteicis nekādus iebildumus pret revidenta atzinumu par sabiedrības 2016.gada pārskatu.

Ņemot vērā minēto tiesas kolēģija atzīst, ka nav konstatējams otrs priekšnosacījums Komerclikuma 179.panta trešās daļas piemērošanai, proti, prasītājas pārstāvis dalībnieku sapulcē nav apstrīdējis atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību. [11.6] No prasības pieteikuma izriet, ka lēmums Nr.3 (lēmums par Sabiedrības 2016.gada pārskata apstiprināšanu) ir jāskata arī kontekstā ar tādiem apstākļiem, ka revidenta atzinums prasītājas pārstāvim tika izsniegts jau pēc dalībnieku sapulces izsludināšanas, t.i., tikai dalībnieku sapulcē, līdz ar ko ir pieļauti Komerclikuma 174.panta ceturtās daļas un 179.panta pirmās daļas pārkāpumi.

Judikatūrā ir nostiprināta atziņa (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 13.oktobra spriedums lietā Nr. SKC204/2010), ka „atbilstoši Komerclikuma 217.panta pirmajai daļai sabiedrības dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu nepieciešams konstatēt, ka sapulces sasaukšanā pieļautie pārkāpumi ir būtiski. Ar vārdu „būtisks” apzīmē tādu, kas ir saistīts ar būtību; tāds, kurā izpaužas būtība. To, kas ir būtisks, izšķirošs var nosaukt arī par nozīmīgu (skat. Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca. Pieejama www.tezaurs.lv). Tātad pārkāpumu var uzskatīt par būtisku, ja pārkāpuma rezultātā pieņemts citāds lēmums, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja sapulces sasaukšanas kārtība tiktu ievērota.”

178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs Savukārt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 14.februāra spriedumā lietā Nr.SKC-1622 ir atzīts, ka Komerclikuma 217.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvās tiesību normas pazīmēm, tādēļ, konstatējot minētās tiesību normas tiesisko sastāvu, tiesa tajā paredzētās tiesiskās sekas var piemērot vai nepiemērot. Tomēr tiesai doto izvēles tiesību īstenošana noteikti ir saistīta ar lietas apstākļu un to seku, ko radījuši apstrīdētie lēmumi, izvērtēšanu, un savs viedoklis, kāpēc tā izvēlējusies dalībnieku sapulces lēmumus atzīt vai neatzīt par spēkā neesošiem, tiesai ir saprotami jāargumentē. [11.6.1] Nav strīda, ka zvērināta revidenta atzinums par sabiedrības 2016.gada pārskatu prasītājam tika izsniegts tikai 2017.gada 6.jūnija dalībnieku sapulcē, tātad, pārkāpjot Komerclikuma 174.panta ceturtās daļas nosacījumus. Taču no dalībnieku sapulces protokola redzams, ka prasītājas pārstāvim dalībnieku sapulcē tika dota iespēja iepazīties ar zvērināta revidenta atzinumu, pēc kā prasītājas pārstāvis pret šo atzinumu neizteica nekādus iebildumus.

Līdz ar to tiesas kolēģija atzīst, ka augstākminētais fakts nevar tikt uzskatīts par būtisku pārkāpumu lēmuma pieņemšanā par gada pārskata apstiprināšanu, kas būtu par pamatu minēto lēmumu atzīt par spēkā neesošu. [11.7] No prasības pieteikuma izriet, ka lēmuma Nr.3 pieņemšana būtu jāskata kontekstā arī ar faktu, ka prasītājas pārstāvim dalībnieku sapulcē netika sniegta informācija par zvērināta revidenta ievēlēšanu, vai tas ir ievēlēts uz nenoteiktu laiku vai tikai 2016.gada pārskata pārbaudei.

Tiesas kolēģija atzīst, ka Komerclikuma noteikumi ( 176.pants) jau no 2006.gada marta neparedz iespēju zvērinātu revidentu pārvēlēt katru gadu. [11.7.1] Tiesas kolēģija atzīst, ka, izskatot konkrēto lietu, būtiski ir ņemt vērā arī judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumi lietās Nr. SKC-2778/2015 un Nr. SKC-389/2016 ) nostiprinātās atziņas, ka formāls pārkāpums pats par sevi nerada tiesību aizskārumu un tādēļ nav automātisks pamats dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu; tam ir nepieciešams arī šā pārkāpuma rezultātā nodarīts subjektīvo tiesību aizskārums.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē tika paudis viedokli, ka šī prasība faktiski ir kā protests un nevarēja izskaidrot, kādas tiesiskās sekas rastos prasības apmierināšanas gadījumā.

Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka nav konstatējams, kāds prasītājas subjektīvo tiesību aizskārums ir noticis, neatliekot Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu un pieņemot lēmumu par tā apstiprināšanu.

Pie minētajiem apstākļiem tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājas prasība kā nepamatota un nepierādīta ir noraidāma. [11.8] Izvērtējot visu iepriekš minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa nav devusi pareizu juridisko novērtējumu lietas apstākļiem, kas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, bet apelācijas sūdzības argumenti ir pamatoti. [12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumiem pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs, iesniedzot tiesā apelācijas sūdzību, samaksājis valsts nodevu EUR 71,14 (2.sējums, lietas 130.lapa).

Tā kā celtā prasība ir pilnīgi noraidīta, tiesas kolēģija, ņemot vērā augstākminētās likuma normas nosacījumus, atzīst, ka no prasītājas atbildētāja labā ir piedzenama tā samaksātā valsts nodeva EUR 71,14. [12.1] No lietas materiāliem redzams, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā sastāda EUR 9,53. Tā kā prasītāja, ceļot tiesā prasību, ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,20, tiesas kolēģija, ņemot vērā Civilprocesa likuma 42.panta otrās daļas nosacījumus, atzīst, ka iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 6,33 valsts ienākumos ir piedzenami no prasītājas. [12.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.pantiem, Civillietu tiesas kolēģija no s pri e da Noraidīt pilnīgi /pers. B/ prasību pret SIA „/nosaukums A/? par SIA /Nosaukums A/ dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/nosaukums A/?, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, valsts nodevu EUR 71,14 (septiņdesmit viens euro 14 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,33 (seši euro 33 centi), nosakot, ka minētie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C32241517/CA-0451/25.

Prasītājai/pers. B/ noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, izskaidrojot, ka sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos, maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Spriedums sastādīts 2019.gada 3.aprīlī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja Tiesnese Tiesnese L.Volberga I.Stuberovska G.Freimane 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.