Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lieta Nr.C29255918 Lietas arhīva Nr. CA-1025-19/33 ECLI:LV:RAT:2019:0404.C29255918.8.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā 2019.gada 4.aprīlī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesnese referente Dace Jansone tiesnese Lidija Pliča tiesnese Agnese Veita izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 31.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] /pers. A/ (turpmāk - arī prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk – arī atbildētāja), vēlāk to papildinot, kurā lūdza piedzīt no atbildētājas 835,68 EUR un likumiskos procentus 45,07 EUR.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem. [1.1] 2017.gada 24.novembrī starp prasītāju kā īrnieci un atbildētāju kā izīrētāju tika noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums (turpmāk – arī īres līgums). Ar šo līgumu prasītājai tika izīrēts atbildētājai piederošs dzīvoklis /adrese/, laika posmā no 2017.gada 1.decembra līdz 2018.gada 1.jūnijam ar īres maksu 400 EUR mēnesī. Atbilstoši īres līguma noteikumiem īrniecei jāsedz arī maksa par faktiski saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Īres līguma noslēgšanas dienā prasītāja saskaņā ar īres līguma 3.3.punktu samaksāja atbildētājai 400 EUR par pirmo īres mēnesi un 400 EUR garantijas depozītu, kā arī iemaksāja avansu par 2017.gada decembra komunālajiem pakalpojumiem. [1.2] Atbilstoši likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri’’12.1 panta otrajai daļai, ja dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusi daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Izīrētā dzīvokļa atslēgas un dzīvokļa lietošanas tiesības prasītāja neieguva. Līdz ar to prasītāja vērsās pie atbildētājas ar lūgumu atmaksāt samaksāto īres maksu, komunālo maksājumu un drošības depozītu, taču atbildētāja uz lūgumiem nereaģē. [1.3] Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, 1757.pantu un 1759.panta 1.punktu un 1765.panta pirmo daļu prasītāja ir aprēķinājusi, ka no brīža, kad viņa nodeva atbildētājai naudas līdzekļus 827 EUR ir pagājušas 327 dienas, līdz ar to piedzenami likumiskie procenti, kuru apmērs uz 2018.gada 17.oktobri ir 45,07 EUR. [2] Atbildētāja iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, kuros prasību neatzina un lūdza to noraidīt šādu apstākļu dēļ.

2017.gada 8.decembrī atbildētāja saņēmusi no prasītājas iesniegumu, kurā norādīts, ka prasītāja vēlas izbeigt noslēgto līgumu. Ņemot vērā, ka paziņojumu par līguma laušanu atbildētāja saņēma 2017.gada 8.decembrī, atbilstoši īres līguma 5.1.punktam īres līgums uzskatāms par izbeigtu 30 dienas vēlāk, t.i., 2018.gada 8.janvārī.

Atbildētāja 2017.gada 18.decembrī nosūtīja prasītājai atbildi, kurā izskaidroja, ka īres līgums var tikt izbeigts atbilstoši līguma noteikumiem, līdz ar to arī tiek ieturēts samaksātais garantijas depozīts un īres maksa 400 EUR par laika periodu no 2017.gada 1.decembra līdz 2018.gada 8.janvārim.

Prasītāja ar atbildētāju slēdza terminētu īres līgumu, līdz ar to abas puses rēķinājās ar īres līguma sekām. Prasītāja rēķinājās, ka nekustamais īpašums šajā laikā būs izīrēts par labu viņai, bet atbildētāja zināja, ka par īres periodu saņems īres maksu atbilstoši noslēgtajam īres līgumam. Prasītāja ar savu rīcību ir nodarījusi zaudējumus atbildētājai, kas izpaužas kā atrautā peļņa. [3] Prasītājas pārstāvis iesniedza tiesā atsauksmi uz atbildētājas paskaidrojumiem, norādot sekojošo.

Pirmkārt, īres līguma izpilde nebija iespējama, jo prasītāja tika maldināta par izīrējamo telpu piederību. Nekustamais īpašums /adrese A/, kurā ietilpst izīrētais dzīvoklis Nr. 2, nepieder atbildētājai, bet pieder /pers. C/.

Otrkārt, dzīvoklis prasītājai nekad nav ticis nodots un nav pat piedāvāts to pieņemt. Atbildētāja piedāvāja īrei dzīvojamo telpu, kas viņai nepieder, un pieprasīja samaksāt lielu naudas summu, par to pretī neiesniedzot nedz rēķinu, nedz stingrās uzskaites kvīti, kā to paredz grāmatvedības noteikumi. Turklāt atbildētāja nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un īres līgums nekad nav ticis reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā.

Treškārt, atbildētāja pauž nepatiesību, ka nav saņēmusi no prasītājas avansā 27 EUR. Norādītā summa tika samaksāta skaidrā naudā kopā ar pārējiem naudas līdzekļiem un kopējā nodotā naudas summa ir 827 EUR. Saistību neizpildīšanas gadījumā samaksātais avanss atbildētājai bija jāatdod.

Ceturtkārt, kā liecina pušu starpā noslēgtā īres līguma 3.3.punkts likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri’’ 12. 1 pantā noteiktā drošības nauda ir nosaukta par garantijas depozītu, kurš var tikt ieturēts tikai komunālo rēķinu apmaksai, nevis kā līgumsods, un pēc līguma termiņa izbeigšanās atmaksājams tās iemaksātājam, proti, prasītājai.

Piektkārt, visi atbildētājas argumenti par zaudējumu nodarīšanu, nav pierādīti. [4] Atbildētāja iesniedza tiesā atbildi uz prasītājas atsauksmi, kurā lūdza noraidīt prasību un precizēja šādus apstākļus.

Atbildētāja ir izīrējusi prasītājai dzīvokli ar adresi /adrese B/, kuru prasītāja apskatīja pirms līguma parakstīšanas. Savukārt īres līgumā tika pieļauta pārrakstīšanās kļūda, kuru prasītāja šobrīd izmanto, lai atbrīvotos no uzņemtajām saistībām.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs Īres līgumā ietvertais garantijas depozīta ieturējuma nosacījums nav pretējs likumam un abas puses to ir pieņēmušas par saistošu.

Paskaidrojumos uz prasības pieteikumu minētie zaudējumi ir pamatoti, jo tie izpaužas kā atrautā peļņa, proti, izīrētāja rēķinājās ar noslēgto īres līgumu, līdz ar to arī rēķinājās ar īres maksu. Īrniece, laužot līgumu pirms termiņa un nedodot laiku atrast jaunu īrnieku, ar savu prettiesisko rīcību ir radījusi zaudējumus, ko pati ir varējusi paredzēt. [5] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ar 2018.gada 31.oktobra spriedumu prasību apmierināja daļēji. No /pers. B/ par labu /pers. A/ piedzīts parāds 800 EUR, tiesas izdevumi 123,30 EUR un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 120 EUR, kopā 1043,30 EUR. Noraidīta/pers. G/ prasība daļā par galvenā parāda 27 EUR, likumisko nokavējuma procentu 45,07 EUR un ar lietas vešanu saistīto izdevumu 210 EUR piedziņu. Savukārt valsts labā no /pers. B/ piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,62 EUR.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [5.1] Starp prasītāju un atbildētāju 2017.gada 24.novembrī noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums, saskaņā ar kuru izīrēts izīrē īrniekam dzīvokli Nr. 2, kas atrodas /adrese/. No ierakstiem zemesgrāmatā redzams, ka atbildētājai nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese C/. No pušu paskaidrojumiem secināms, ka noslēgtajā īres līgumā ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda, un lietā nav strīda, ka starp pusēm 2017.gada 24.novembrī noslēgts dzīvojamo telpu /adrese/, īres līgums.

Tiesiskās attiecības, kas izriet no dzīvojamās telpas īres līguma, reglamentē likums ,,Par dzīvojamo telpu īri’’, kas nosaka dzīvojamo telpu izīrēšanas nosacījumus, tiesiskās attiecības starp izīrētāju un īrnieku, īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību. [5.2] Īres līguma 2.punkts nosaka, ka līgums stājas spēkā pēc tā parakstīšanas brīža un tā darbības termiņš ir noteikts uz laiku no 2017.gada 1.decembra līdz 2018.gada 1.jūnijam.

Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri’’ 12. 1 pantu dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus. Ja īrnieks, īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, parāds tiek dzēsts un zaudējumi atlīdzināti no drošības naudas. Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Lietā nav strīda, ka, noslēdzot īres līgumu, prasītāja ir samaksājusi atbildētājai 400 EUR par īres līguma pirmo mēnesi un 400 EUR garantijas depozītu, kas atzīstams par drošības iemaksu likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri’’ 12.1 panta izpratnē.

Tiesa uzskatīja par netaisnīgu īres līguma 5.2.punktu, kas noteic, ka iemaksātā garantijas nauda netiek atgriezta īrniekam, ja īrnieks izlemj atbrīvot izīrētāja īpašumu ātrāk kā pusgada laikā, ņemot vērā, ka īres līgums tika noslēgts uz sešiem mēnešiem, tādējādi izslēdzot jebkuru iespēju īrniekam atgūt iemaksāto drošības naudu.

Tiesa secināja, ka 400 EUR piedziņa no atbildētājas ir pamatota un apmierināma. [5.3] Prasītāja 2017.gada 30.novembrī atbildētājai nosūtījusi iesniegumu par īres līguma atcelšanu, norādot, ka nevarēs izpildīt noslēgtā īres līguma nosacījumus finanšu līdzekļu trūkuma dēļ, jo darba devējs 2017.gada 29.novembrī prasītājai ir uzteicis darba līgumu, līdz ar to uzskata, ka darījums nav noticis.

Atbilstoši īres līguma 4.2.1. punktam atbildētāja apņēmās nodot prasītājai lietošanā izīrēto dzīvokli sākot ar 2017.gada 1.decembri [..], sastādot pieņemšanas-nodošanas aktu, kas ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa.

Lai atzītu, ka dzīvoklis bija nodots lietošanā atbildētājai likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri’’ 2.panta izpratnē, tiesai jākonstatē ne tikai tas, ka ir noslēgts īres līgums, bet arī tas, ka dzīvoklis nodots lietošanā prasītājai ar nodošanas-pieņemšanas aktu, atbilstoši īres līguma 4.2.1.punktam. Pierādījumi tam, ka dzīvoklis nodots prasītājas lietošanā, sastādot pieņemšanas-nodošanas aktu, lietā nav iesniegti. Arī tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis apliecināja, ka prasītāja nav izmantojusi dzīvokļa lietošanas tiesības. Noslēgtais īres līgums netika izpildīts, proti, līgumu nav izpildījusi neviena no pusēm.

Šādos apstākļos par pirmo mēnesi samaksātās īres maksas 400 EUR piedziņa no atbildētājas ir pamatota un apmierināma. [5.4] Prasītāja ir lūgusi piedzīt no atbildētājas avansa maksājumu 27 EUR par komunālajiem pakalpojumiem.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tā kā prasītāja nav iesniegusi pierādījumu tam, ka šāds avansa maksājums ir veikts, prasība daļā par 27 EUR piedziņu nav pamatota un ir noraidāma. [5.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzina prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas 6 % gadā no nesamaksātā galvenā parāda, ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla lielumu. [6] Minēto spriedumu pārsūdzēja atbildētāja /pers. B/, iesniedzot tiesā apelācijas sūdzību, kurā lūdza pirmās instances tiesas spriedumu atcelt un lietu izbeigt.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem apsvērumiem. [6.1] Konkrētais dzīvojamo telpu īres līgums ir tiesīgs, jo Civillikuma 2124.pants nosaka, ka tiklīdz abas puses vienojas par nomas un īres līguma būtiskām sastāvdaļām, t.i., par priekšmetu un maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu.

Īres līgums 2.punkts noteic, ka īres līgums stājas spēkā pēc tā parakstīšanas brīža. Nepamatots ir pirmās instances tiesas secinājums, ka dzīvoklis nav nodots prasītājai un abas puses nav pildījušas īres līguma nosacījumus. Konkrētajā gadījumā līgums bija sastādīts rakstiskā formā, abas puses to ir parakstījušas, līdz ar to saskaņā ar Civillikuma 2124.pantu tas stājās spēkā ar šī līguma parakstīšanas brīdi, kā tas ir norādīts arī īres līguma 2.punktā. [6.2] Atsakoties no īres līguma dažas dienas pēc tā parakstīšanas, prasītāja nebija tiesīga saņemt atpakaļ iemaksāto īres maksu 400 EUR, jo šāda prasība neatbilst Civillikuma 1587.panta nosacījumiem. Pārsūdzētais spriedums daļā par 400 EUR īres maksas piedziņu nav pamatots. [6.3] Pirmās instances tiesas spriedums arī daļā par 400 EUR garantijas depozīta piedziņu no atbildētājas ir nepamatots, jo īres līguma 5.2.punkts paredz iemaksātās garantijas depozīta naudas neatgriešanu, ja līgums tiek pārtraukts agrāk nekā pusgada laikā.

Likums neaizliedz izīrētājam īres līgumā noteikt, ka iemaksātās garantijas depozītu 400 EUR viņš neatmaksās īrniekam, ja attiecības tiek izbeigtas ātrāk kā pusgada laikā. Turklāt atbilstoši likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri’’ 12. 1 pantam prasītāja nav brīdinājusi atbildētāju par īres līguma pārtraukšanu 30 dienas iepriekš. Šādā gadījumā ir piemērojams īres līguma 3.6.punkta nosacījums, ka īrnieks nesaņem atpakaļ garantijas depozītu, ja nav brīdinājis rakstiski izīrētāju 30 dienas iepriekš par līguma pārtraukšanu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs [7] Prasītājas pārstāvis 2019.gada 18.martā iesniedza Rīgas apgabaltiesā lūgumu izprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, vai /pers.

B/ ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un vai viņa līdz 2017.gada 1.decembrim ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā 2017.gada 24.novembra dzīvojamo telpu īres līgumu.

Šī informācija prasītājas ieskata ir nepieciešama atbildētājas rīcības un to seku izvērtējumam no tiesiskā viedokļa, jo dzīvokļa īpašniekam, kurš plāno izīrēt vai iznomāt dzīvokli, ir pienākums pirms minētās darbības uzsākšanas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam vai arī piecu darba dienu laikā no īres vai nomas līguma noslēgšanas informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu.

Atbildētāja/pers. H/ sniedza tiesā rakstveida atsauksmi par prasītājas pieteikto lūgumu, norādot, ka lūgumam nav nekāda sakara ar apelācijas sūdzības izskatīšanu. Tā kā /pers. A/ atsauca īres līgumu jau pēc dažām dienām, atbildētāja uzskata, ka viņai nekas nebija jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam.

Motīvu daļa [8] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka /pers. A/ prasība ir apmierināma daļēji šādu apsvērumu dēļ. [8.1] Lietā nav strīda, ka starp pusēm 2017.gada 24.novembrī ir noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums, ar kuru /pers. B/ izīrēja /pers. A/ dzīvokli Nr. 22, kas atrodas /adrese/ (dzīvokļa un dzīvojamās mājas numurs īres līgumā ir norādīts kļūdaini), uz laiku no 2017.gada 1.decembra līdz 2018.gada 1.jūnijam. Tāpat na strīda, ka, noslēdzot īres līgumu, prasītāja ir samaksājusi atbildētājai 800 EUR, kas sastāv no īres maksas par pirmo mēnesi 400 EUR un garantijas depozīta 400 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 2124.pantu tiklīdz abas puses vienojas par nomas un īres līguma būtiskām sastāvdaļām, t.i., par priekšmetu un maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu.

Ņemot vērā, ka 2017.gada 24.novembrī noslēgtajā dzīvojamo telpu īres līgumā puses ir vienojušās par īres priekšmetu un maksu, līgums bija spēkā jau no tā parakstīšanas brīža, neatkarīgi no tā, vai dzīvoklis bija vai nebija nodots īrnieka faktiskā lietošanā. Arī īres līguma 2.punktā puses ir skaidri noteikušas, ka līgums stājas spēkā pēc tā parakstīšanas brīža.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepamatots ir pirmās instances tiesas arguments, ka starp pusēm nepastāvēja īres tiesiskās attiecības, jo dzīvoklis netika nodots lietošanā atbildētājai ar pieņemšanas-nodošanas aktu. [8.2] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība daļā par 400 EUR piedziņu, ko veido samaksātā īres maksa par pirmo mēnesi, nav pamatota un ir noraidāma.

Saskaņā ar īres līguma 3.1.1. punktu telpu īres maksa ir 400 EUR, savukārt 3.1.2. punktā noteikts, ka īres maksu īrnieks maksā izīrētājam par katru nākošo mēnesi līdz tekošā mēneša desmitam datumam.

Pēc īres maksas samaksas par pirmo īres mēnesi 2017.gada 30.novembrī prasītāja ir nosūtījusi atbildētājai iesniegumu ar lūgumu atcelt īres līgumu no 2017.gada 30.novembra, jo finanšu līdzekļu trūkuma dēļ viņa nevarēs pildīt īres līgumu. Vienlaicīgi iesniegumā norādīts, ka darījums nav noticis un līgums stāsies spēkā 2017.gada 1.decembrī. Minētajā iesniegumā ir norādīts pretrunīgs prasītājas vērtējums par īres līguma spēkā esamību.

Īres līguma 5.1.punktā paredzēts, ka īrnieks ir tiesīgs pārtraukt līgumu jebkurā laikā, brīdinot par to izīrētāju 30 dienas iepriekš rakstiskā veidā.

Civillietu tiesas kolēģija secina, ka īrniece /pers. A/ ar 2017.gada 30.novembra iesniegumu ir brīdinājusi izīrētāju par līguma pārtraukšanu, līdz ar to īres līgums atbilstoši līguma noteikumiem bija spēkā vēl 30 dienas no brīdinājuma saņemšanas, t.i., līdz 2018.gada janvārim.

Šādos apstākļos atbildētāja pamatoti atsaucās uz to, ka īres līgums bija spēkā no tā parakstīšanas brīža un izīrētājai bija tiesisks pamats saņemt īres maksu par īres līguma darbības laiku, proti, par 2017.gada decembra mēnesi. [8.3] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu un apmierināmu prasību daļā par garantijas depozīta 400 EUR piedziņu no atbildētājas.

Īres līguma 3.3.punktā noteikts, ka īrnieks līguma parakstīšanas dienā samaksā 400 EUR garantijas depozītu, kurš iet uz komunālo rēķinu apmaksu un pēc līguma termiņa izbeigšanas, atskaitot komunālos maksājumus, ūdeni, elektrību, tiek atgriezts īrniekam. Savukārt īres līguma 3.6.punktā noteikts, ka gadījumā, ja īrnieks lauž īres līgumu pirms līgumā paredzētā termiņa beigām, nebrīdinot par to izīrētāju šī līguma 5.1. punktā noteiktajos termiņos un kārtībā, samaksātos 400 EUR garantijas depozītu īrnieks nesaņem.

Tiesiskās attiecības, kas izriet no dzīvojamās telpas īres reglamentē likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri’’, kura 12.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus. Ja īrnieks, īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, parāds tiek dzēsts un zaudējumi atlīdzināti no drošības naudas. Savukārt minētā panta otrajā daļā noteikts, ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka prasītājas iemaksātais garantijas depozīts 400 EUR ir atzīstams par drošības naudu likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri’’ 12.1 panta izpratnē.

Atbilstoši likuma prasībām drošības nauda tiek maksāta ar mērķi, lai nodrošinātu īres līguma saistību izpildi, un to nekādā gadījumā nav pamata uzskatīt par papildu maksājumu, kas nav atgriežams. Nav šaubu, ka gadījumā, ja īres līguma saistības tiek izpildītas un līguma darbība izbeigta, drošības nauda ir jāatgriež izīrētājam.

No likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri’’ 12. 1 panta otrās daļas un arī pušu starpā noslēgtā īres līguma 3.3. punkta izriet, ka, īres līgumam izbeidzoties, pēc īrnieka saistību izpildes drošības nauda pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam. Konkrētajā gadījumā, izbeidzoties īres līguma darbībai, īrniece savas saistības ir izpildījusi, jo ir samaksājusi īres maksu par visu īres līguma darbības laiku. Līdz ar to atbildētājai nav nekāda pamata paturēt garantijas depozītu 400 EUR.

Atbildētājas atsaukšanās uz to, ka īres līgumā ir noteikts, ka garantijas depozīts nav jāatmaksā, ja īres attiecības tiek izbeigtas ātrāk kā pusgada laikā, nav pamatota.

Ņemot vērā, ka īres līgums bija noslēgts uz laiku no 2017.gada 1.decembra līdz 2018.gada 1.jūnijam, t.i., tikai uz pusgadu, īres līguma 5.2.punkts, kas pieļauj neatgriezt īrniekam garantijas depozītu, ja īrnieks izlemj atbrīvot izīrētāja īpašumu ātrāk kā pusgada laikā, ir pretrunā ar garantijas depozīta jeb drošības naudas iemaksas mērķi un tās būtību. Turklāt īres līguma 5.2.punkts ir pretrunā arī ar šī paša līguma 3.3. punktu, kurā tomēr ir paredzēta garantijas depozīta atgriešana īrniekam, iestājoties zināmiem nosacījumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1509.pantu divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgajā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Iztulkojot īres līguma noteikumus par garantijas depozītu, secināms, ka garantijas depozīts ir atmaksājams arī gadījumā, ja līgums tiek 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs pārtraukts ātrāk par pusgadu. Ņemot vērā, ka īres līgums tika noslēgts tikai uz pusgadu, noteikums, kas liedz īrniekam tiesības garantijas depozītu saņemt atpakaļ, ir pretrunā ar drošības naudas iemaksas mērķi un citiem līguma noteikumiem. Pretējs tulkojums novestu pie situācijas, ka prasītājas iemaksātais garantijas depozīts nekad nevarētu tikt atgriezts, tādējādi tas nepildītu savu īres līguma saistības izpildes nodrošināšanas funkciju un būtu nepamatots papildu maksājums. [8.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Lai gan apelācijas sūdzībā atbildētāja norāda, ka pārsūdz pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apmērā, tomēr tajā nav izteikusi iebildumus attiecībā uz noraidīto prasības daļu par parāda 27 EUR piedziņu un attiecībā uz likumisko procentu piedziņu. Līdz ar to apelācijas instances tiesā nav izskatāms prasījums par 27 EUR un likumisko procentu piedziņu. [8.5] Apelācijas instancē prasītājas pārstāvis pieteicis lūgumu izprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, vai /pers. B/ ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un vai viņa līdz 2017.gada 1.decembrim ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā 2017.gada 24.novembra dzīvojamo telpu īres līgumu.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka nav pamata lūgtās informācijas pieprasīšanai, jo tiesā tiek skatīta prasība par parāda piedziņu, bet izprasāmie dokumenti nekādi nevar attiekties uz šīs prasības priekšmetu un pamatu. Jautājums, vai atbildētāja kā dzīvojamo telpu izīrētāja ir izpildījusi savus pienākumus pret valsti, reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēja un reģistrējot noslēgto īres līgumu Valsts ieņēmumu dienestā, nekādi nav saistāms ar konkrētajā lietā izskatāmo privātpersonu strīdu par īres līguma izpildi. [9] Pirmās instances tiesa, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai parādu 400 EUR, ko veido samaksātā īres maksa par īres līguma pirmo mēnesi, ir izdarījusi kļūdainu secinājumu, ka īres maksa nebija jāveic, jo dzīvoklis nebija nodots lietošanā prasītājai ar nodošanas-pieņemšanas aktu. Lai gan īres līguma 4.2.1. punktā bija paredzēts sastādīt dzīvokļa pieņemšanas-nodošanas aktu, nododot dzīvokli lietošanā īrniecei, tomē-r šo noteikumu nav pamata saistīt ar līguma spēkā esamību. Pirmās instances tiesa ir atstājusi bez ievērības faktu, ka Civillikuma 2124.pants, kas reglamentē īres līguma noslēgšanu, nesaista līguma spēkā esamību ar pieņemšanas-nodošanas akta sastādīšanu, turklāt īres līguma 2.punktā līgumslēdzējas ir skaidri noteikušas, ka līgums stājas spēkā pēc tā parakstīšanas brīža. [10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Ņemot vērā, ka prasība daļā par 400 EUR piedziņu ir apmierināma, bet par 400 EUR piedziņu ir noraidāma, no atbildētājas prasītājas labā piedzenama par prasības pieteikumu samaksātā valsts nodeva 60 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR, kas ir proporcionāli apmierinātajam prasījumu apmēram, savukārt no prasītājas par labu atbildētājai piedzenama par apelācijas sūdzību samaksātā valsts nodeva 60 EUR, kas ir proporcionāla noraidītajai prasības daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji [..]. Savukārt šī panta trešajā daļā noteikts, ka, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājas pārstāvis zvērināts advokāts Raimonds Briedis ir izrakstījis rēķinus par juridiskās palīdzības sniegšanu prasītājai šajā lietā par kopējo summu 330 EUR. Tāpat lietai ir pievienota kvīts, kas apliecina, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu atbildētājai ir veikta samaksa 90 EUR zvērinātam advokātam Vilhelmam Kozlovskim.

Ņemot vērā Civilprocesa likuma 44.panta pirmajā daļā noteikto atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai apmēru, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai 120 EUR apmērā. Savukārt atbildētājas lūgums par ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu nav pamatots, jo lietā nav iesniegts advokāta pilnvarojums juridiskās palīdzības sniegšanai atbildētājai šajā lietā.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193., 195., 204.1, 440.1, 440.11 un 440.12 pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda /pers. A/ prasību vienkāršotās procedūras lietā apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, garantijas depozītu 400 EUR, tiesas izdevumus 63,30 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 120 EUR, kopā 583,30 EUR, samaksu veicot /pers. A/ norēķinu kontā numurs. /pers. G/ prasību vienkāršotās procedūras lietā par 400 EUR parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 60 EUR.

Noteikt pers. A tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus - 6 (sešus) procentus no simta gadā, no parāda summas.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Spriedums sastādīts 2019.gada 4.aprīlī.

Tiesnese Tiesnese Tiesnese D.Jansone L.Pliča A.Veita 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs