Rīgas apgabaltiesa – Civillietas
Lietas Nr. C33373917 Lietas arhīva Nr. CA-0489-19/10 ECLI:LV:RAT:2019:0405.C33373917.5.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019. gada 5. aprīlī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Arnis Dundurs, tiesneses Lelde Grauda, Inta Zaļā, ar sekretāri Natāliju Pustovalovu, piedaloties prasītājas /pers. B/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/ un juridiskās palīdzības sniedzējai zvērinātai advokātei Guntai Putņai, atbildētāja /pers. D/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Gundaram Lācim, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. D/ par testamenta atzīšanu par spēkā neesošu sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2018. gada 10. augusta spriedumu.
Apra k s t o š ā da ļ a [1] Ar Rīgas rajona tiesas 2018. gada 10. augusta spriedumu nospriests noraidīt /pers. B/ prasību pret /pers. D/ par testamenta atzīšanu par spēkā neesošu. Vienlaikus tiesa piedzinusi no prasītājas tiesāšanās izdevumus 158,54 euro par labu atbildētājam un 16,04 euro valsts ienākumos.
Spriedums pamatots ar šādiem apsvērumiem. [1.1] Tiesa konstatējusi, ka prasītāja apstrīd 2016.gada 19.jūlija privātu testamentu, ko taisījusi 2016. gada 20. jūlijā mirusī /pers. E/. Testamentā krievu valodā norādīts: “Es /pers. E/ novēlu visu brāļadēlam /pers. D/.” Lietā nav strīda par to, ka prasītāja ir to personu lokā, kurām ir likumiskas tiesības apstrīdēt testamentu.
Tomēr tiesa atzinusi par lietā nepierādītiem prasību pamatojošos apstākļus. Proti, ka /pers. E/ patiesa griba nebija novelēt visu savu mantu atbildētājam /pers. D/, pastāv iespēja, ka testaments ir taisīts viltus vai spaidu ietekmē, un taisot testamentu, nav ievērota noteiktā forma, kā arī nav saprotami testamenta taisīšanas apstākļi. [1.2] 2017. gada 27. septembra eksperta atzinumā secināts, ka tekstu 2016. gada 19. jūlija testamentā, ļoti iespējams, ir izpildījusi /pers. E/.
Pazīmes, kas liecinātu par teksta izpildīšanu izmanītā rokrakstā vai kādos rakstītājam neierastos apstākļos vai stāvoklī, netika konstatētas. Sniegt atbildes kategoriskā formā nebija iespējams salīdzināmā materiālā daļējas savietojamības dēļ. Tāpat secināts, ka parakstu /pers. E/ vārdā testamentā, iespējams ir izpildījusi /pers. E/. Pazīmes, ka liecinātu par paraksta izpildīšanu izmainīta rokrakstā, netika konstatētas. Sniegt secinājumu kategoriskā formā nebija iespējams izpētāmā paraksta ierobežotā grafiskā materiālā dēļ. Eksperts nav varējis atbildēt uz jautājumu, vai testamentā tekstu un parakstu ir izpildījusi viena un tā pati persona, ierobežotā un daļēji savietojamā grafiskā materiālā dēļ.
Ņemot vērā eksperta konstatētās būtiskās un nozīmīgās sakritības, tiesai nav bijis pamata apšaubīt, ka testamentu ir uzrakstījusi un parakstījusi pati testatore /pers. E/. Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 446. pantu un 614. pantu. [1.3] Atbilstoši Civillikuma 463.pantam testamenta saturam jāizteic mantojuma atstājēja patiesa griba. Testaments taisāms bez spaidiem, maldības vai viltus.
Pretēji tam, ka prasītāja apšauba /pers. E/ patieso gribu novēlēt visu mantu atbildētājam, norādot uz viņas emocionālās veselības stāvokļa pasliktināšanos, tiesa, vērtējot rakstveida pierādījumus attiecībā uz /pers. E/ veselības stāvokli, secinājusi, ka pēdējo reizi viņa psihiatru ambulatori apmeklējusi 2002. gada 19. februārī, stāvoklis kompensējies, pašsajūta apmierinoša, ziņu par veselības stāvokli 2016. gadā lietā nav.
Tāpat no lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu tiesa secinājusi, ka nav pamata prasītājas šaubām, ka /pers. E/ testamenta sastādīšanas laikā būtu lietojusi alkoholiskos dzērienus. Tiesa ņēmusi arī vērā liecinieku liecības, ka /pers. E/ uzvedība pēdējās dienās ir mainījusies, viņa bija nerunīga. Taču vienlaikus /pers. E/ varējusi bieži mainīt savas domas un plānus un bijusi impulsīvs cilvēks.
Tāpat tiesa ņēmusi vērā, ka liecinieku liecības ir pretrunīgas attiecībā uz māsu savstarpējam attiecībām. No liecinieku liecībām viennozīmīgi neizriet, ka /pers. E/ griba bijusi atstāt visu mantu māsai vai viņas bērniem. Gluži pretēji, liecinieki liecinājuši, ka viņa nezināja, kam atstās savu mantu.
Tiesa, novērtējusi lietā esošos pierādījumus, konstatējusi, ka 2016. gada 19. jūlija testamentu ir pašrocīgi uzrakstījusi un parakstījusi pati testatore.
Izlabojumus, svītrojumus, izdzēsumus, izlaidumus un kļūdainus vārdus testamentā tiesa nekonstatē. Testaments nav nenobeigts un nenoslēgts. Tiesa neatrod, ka /pers. E/ savā 2016.gada 19.jūlija testamentā būtu izteikusi neskaidri vai divdomīgi. [1.4] Tiesa uzskatījusi, ka testamentā ietvertie noteikumi atspoguļo /pers. E/ pēdējo gribu, kas pēc iespējas jāievēro.
Faktu, ka testamentā nav norādīti personu identificējošie dati, tiesa nav atzinusi par tādu testamenta formas neievērošanas apstākli, kas padarītu to par spēkā neesošu. Tāpat tiesas ieskatā nav šaubu, ka /pers. D/ ir tā pati persona, kas minēta testamentā.
Atsaucoties uz Civillikuma 422. pantu, spriedumā norādīts, ka tiesai nav pamata apstrīdēt /pers. E/ pēdējo gribu novēlēt visu sev piederošo mantu savas mātes brāļa mazdēlam /pers. D/. Tiesa ņēmusi vērā, ka testatorei bijušas tiesības vien sev zināmu motīvu dēļ radiniekiem un tiesas sēdē nopratinātajiem lieciniekiem nedarīt zināmu savu nodomu taisīt testamentu un iecelt atbildētāju par testamentāro mantinieku.
Tiesas ieskatā izšķirošas nozīmes nav arī testamenta atrašanas apstākļiem, jo likums neuzliek par pienākumu mantojuma atstājējam paziņot ģimenes locekļiem un citām personām ne par testamenta taisīšanu par labu testatora izvēlētai personai, ne par vietu, kur testaments tiek glabāts. [1.5] Atsaucoties uz Civillikuma 786. pants un Civillikuma 464. pantu, tiesa norādījusi, ka lietā nav ziņu, kādu apstākļu dēļ /pers. E/ nolēmusi aiziet 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs no dzīves. Līdz ar to lietā nav pierādīts, ka /pers. E/ pēdējā griba novēlēt visu savu mantu /pers. D/ nav radusies brīvi, proti, viltus, maldus vai spaidu ietekmē.
Tādējādi, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, uzklausot lietas dalībnieku paskaidrojumus un liecinieku liecības tiesas sēdē, tiesa atzinusi, ka lietas izskatīšanas gaitā nav gūts apstiprinājums faktam, ka testamentu nav pašrocīgi uzrakstījusi un parakstījusi /pers. E/ un ka tas nepareizi izteic viņas pēdējo gribu. [2] Par minēto Rīgas rajona tiesas 2018. gada 10. augusta spriedumu prasītāja /pers. B/ iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā. Apelācijas sūdzībā lūgts atzīt par spēkā neesošu /pers. E/ 2016. gada 19. jūlija privāto testamentu, ar kuru viss tiek novēlēts /pers. D/.
Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti. [2.1] Ņemot vērā privāta testamenta apstrīdēšanas specifiku, tiesai, vērtējot testamenta atbilstību likumā noteiktajai formai, nepieciešams pieļaut atkāpes no Civilprocesa likuma 93. panta pirmās daļas, jo prasītājai nav iespējas iesniegt pierādījumus. [2.2] Tiesa nav pievērsusi pienācīgu uzmanību apstākļiem, kādos ticis taisīts testaments, kā iespējamais mantinieks /pers. D/ to ieguvis. Atšķirībā no liecinieka 20.07.2016. nopratināšanas protokola, atbildētājs 25.10.2016. apliecībā par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu norādījis, ka 19.07.2016. /pers. E/ viņu aicinājusi doties pie notāra, lai visus īpašumus pārrakstītu uz viņa vārda, un visus īpašuma dokumentus nodevusi viņam. Par to, ka viņa rīcībā ir minētie dokumenti vai testaments, atbildētājs 2016. gada 20. jūlijā nav informējis policiju. Tieši testamenta neskaidrie rašanās apstākļi rada šaubas par tā īstumu.
Ja /pers. E/ būtu vēlējusies taisīt testamentu, viņa būtu to darījusi pie notāra. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka atbildētājs jau agrāk bija prasījis /pers. E/ pārrakstīt māju uz viņa vārda. [2.3] No liecinieku liecībām tiesa nepamatoti secinājusi, ka /pers. E/ mēdza apvainoties uz prasītāju – savu māsu. Liecinieki norādījuši par kādas mājas pārdošanu bez /pers. E/ ziņas, taču parakstus uz šī līguma apliecinājis zvērināts notārs un /pers. E/ savas dzīves laikā nebija apstrīdējusi šo darījumu. Liecinieku norādītais par abu māsu sliktajām attiecībām neatbilst lietā esošajām fotogrāfijām, kur māsas kopā pavadījušas brīvo laiku.
Liecinieku liecības jāvērtē kritiski, jo tās bijušas saskaņotas. Tāpat nav saprotams, kā liecinieki varējuši liecināt par to, ka atbildētājs daudz palīdzējis /pers. E/, jo pats ir dzīvojis ārzemēs. Tiesa bija kritiski jāvērtē liecinieces /pers. G/ liecības, jo viņas teiktais tika neprecīzi tulkots, bieži tulks interpretēja liecinieces teikto un faktiski pats runāja liecinieces vietā. [2.4] No ekspertīzes atzinuma nevar viennozīmīgi secināt, ka privāto testamentu būtu sastādījusi un parakstījusi /pers. E/. Eksperta slēdziens ir iespējamības formā. Turklāt /pers. E/ pēdējos gados parakstījusies latviešu valodā, nevis kirilicā. [2.5] Par /pers. E/ veselības stāvokļa pasliktināšanos liecina viņas savādā uzvedība pēdējās nedēļās pirms nāves, kategoriskā nevēlēšanās apmeklēt ārstu. Līdz ar to testaments nevarēja būt viņas patiesā griba. Liecinieki liecināja, ka testamenta sastādīšanai /pers. E/ būtu vērsusies pie notāra. [3] Atbildētājs savos rakstveida paskaidrojumos par iesniegto apelācijas sūdzību norādījis, ka tai nepiekrīt. Paskaidrojis, ka pievienojas tiesa spriedumā izdarītajiem secinājumiem un apstākļu vērtējumam. Lūdzis prasību noraidīt. [4] Tiesas sēdē prasītājas /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem motīviem, atbildētāja /pers. D/ pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Gundars Lācis prasību un apelācijas sūdzību neatzina.
M o t īv u da ļa [5] Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi lietas dalībniekus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un prasība ir noraidāma šādu apsvērumu dēļ. [5.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.
Prasības pieteikumā pirmās instances tiesai prasītāja lūdza noteikt /pers. E/ testamenta grafisko (rokraksta) ekspertīzi, jo prasībā tika apšaubīts, ka /pers. E/ testamentu rakstījusi pašrocīgi.
Civillietu tiesas kolēģija secina, ka tiesas noteiktās ekspertīzes sakarā eksperts 2017. gada 27. septembra atzinumā ir norādījis, ka 2016. gada 19. jūlija testamentu ļoti iespējams ir izpildījusi /pers. E/. Pazīmes, kas liecinātu par teksta izpildīšanu izmainītā rokrakstā vai kādos rakstītājam neierastos apstākļos, vai stāvoklī, netika konstatētas (lietas 1. sējuma 151. lapa). Attiecībā uz testamenta sastādītāja parakstu eksperts secinājis, ka parakstu /pers.
E/ vārdā 2016. gada 19. jūlija testamentā, iespējams, ir izpildījusi /pers. E/. Pazīmes, kas liecinātu par paraksta izpildīšanu izmainītā rokrakstā, netika konstatētas.
Civillietu tiesas kolēģijas vērtējumā minētais eksperta atzinums atspēko prasības pieteikumā minēto apgalvojumu, ka testaments nav /pers. E/ pašrocīgi sastādīts un parakstīts, jo no atzinuma neizriet, ka teksts būtu atdarināts. Eksperts atzinuma izpētes sadaļā ir norādījis, ka, salīdzinot rokrakstu, kurā ir izpildīts izpētāmais teksts ar salīdzinošai izpētei iesniegtajiem /pers. E/ rokraksta paraugiem, ir konstatētas būtiskas un nozīmīgas pazīmju sakritības. Tas, kā redzams no eksperta atzinumā esošās secinājumu skalas (lietas 1. sējuma 153. lapa), veido pakāpi ar apzīmējumu “+3”, atbilstoši kurai, eksperts, pamatojoties uz konstatētajām rokraksta pazīmju sakritībām, secinājis, ka persona ļoti iespējams ir izpildījusi rokrakstu/parakstu izpētāmajā dokumentā.
Tāpat nav apstiprinājušās arī prasības pieteikumā izteiktās prasītājas šaubas, ka testamenta taisīšanas dienā 2016. gada 19. jūlijā viņas māsa /pers.
E/ ar atbildētāju, iespējams, ir lietojusi alkoholiskos dzērienus, jo no lietā esošā lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu izriet, ka 2016. gada 20. jūlijā vardarbīgā nāvē mirušās /pers. E/ līķis tajā pašā dienā nogādāts līķu tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanai, kurā nav konstatēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu klātbūtne (lietas 1. sējuma 91. lapa).
Tādējādi, apelācijas instances tiesa vairs nepārbauda tādus prasības pamata faktus, kā varbūtējo alkohola iespaidu uz testamenta taisītājas gribu un to, ka testaments var nebūt viņas sastādīts un parakstīts. [5.2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta trešajai daļai tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem.
Eksperta atzinums Civillietu tiesas kolēģijas vērtējumā ir pārliecinošs pierādījums tam, ka testaments ir bijis /pers. E/ pašrocīgi sastādīts un parakstīts, savukārt, pierādījumi, kas atspēkotu eksperta atzinumā norādīto, lietā nav iesniegti. Par tādiem nevar saukt apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildumus par to pašu eksperta atzinumu.
Saskaņā ar Civillikuma 786. pantu prasīt, lai testamentu atzīst par spēkā neesošu visā tā sastāvā vai atsevišķās daļās, ieinteresētās personas var šādos gadījumos:
Konkrētajā gadījumā ir ievērota Civillikuma 446. pantā noteiktā privāta testamenta forma, jo testaments ir taisīts rakstiski, mantojuma atstājējam 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot.
Pierādījumus tam, ka mantojuma atstājējs nav bijis spējīgs testamentu taisīt, prasītāja nav iesniegusi. [5.3] Apelācijas sūdzībā norādītos apstākļus, ka atbildētājs /pers. D/ nav informējis ne prasītāju, ne policiju par to, ka iepriekšējā dienā pirms savas nāves /pers. E/ ir taisījusi par labu viņam privātu testamentu, tikai nejuridiski var vērtēt kā dīvainus, kā tos savā prasībā nosaukusi prasītāja. Tomēr apstākļu dīvainums kā tāds vēl nav pamats prasības apmierināšanai, jo tas ir subjektīvs vērtējums ar subjektīvismam piemītošām plašām interpretācijas iespējām.
Radinieku un arī policijas neinformēšana par taisīto privāto testamentu dienu pirms prasītājas māsas /pers. E/ nāves var izskaidrot tiklab ar atbildētāja nevēlēšanos būt iesaistītam pastiprinātā policijas uzmanības lokā vai tikt pakļautam radinieku dusmām tikko notikušā traģiskā notikuma sakarā vai tamlīdzīgi.
Apstāklis, ka atbildētājs /pers. D/ nav informējis ne prasītāju, ne policiju par to, ka iepriekšējā dienā pirms savas nāves /pers. E/ ir taisījusi par labu viņam privātu testamentu, nav fakts, kas kaut vai netiešu pierādījumu ķēdē pierādītu prasības pamatu, tas ir, testamenta taisīšanas panākšanu ar spaidiem, viltu vai maldības ietekmē.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pareizu pirmās instances tiesas atzinumu, ka nav izšķirošas nozīmes testamenta atrašanas apstākļiem, jo likums neuzliek par pienākumu mantojuma atstājējam paziņot ģimenes locekļiem un citām personām ne par testamenta taisīšanu par labu testatora izvēlētai personai, ne par vietu, kur testaments tiek glabāts.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nav objektīvi pārbaudāms, par ko pirms savas nāves ir runājusi ar atbildētāju mantojuma atstājēja, kāds ir bijis sarunas emocionālais fons, vai izvēlēšanās aiziet no dzīves ir bijis viņas apzināts lēmums, kas plānots iepriekš un kas privāta testamenta sastādīšanu tādā gadījumā nepadara par pretdabisku vai acīmredzami neizskaidrojamu.
Šo apstākļu noskaidrošanas neiespējamība liedz tiesai konstatēt citus faktus, kam, iespējams, būtu nozīme lietas izšķiršanā. Savukārt no liecinieku liecībām kopsakarā ar pārējiem lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem neizriet, ka /pers. E/ katrā ziņā nebūtu varējusi taisīt testamentu par labu savam radiniekam, ar kuru viņai savas dzīves laikā bija uzticības attiecības un nebija nopietnu un tādēļ vērā ņemamu konfliktu.
Par ierobežotu iespēju noskaidrot lietā nozīmīgus faktus savā apelācijas sūdzībā iebildusi arī tās iesniedzēja, norādot, ka tiesai tādēļ būtu jāņem vērā Augstākās tiesas Senāta 2005. gada 5. jūnija spriedumā (lieta Nr. SKC-370) izteiktās atziņas, ka privātā testamenta spēkā esamības apstrīdēšanai, ceļot tiesā attiecīgu prasību, raksturīga zināma specifiska pierādīšanas pienākuma uzlikšana prasītājam, kurš parasti testamenta taisīšanā nekādu dalību neņem.
Tādējādi objektīvu iemeslu dēļ ieinteresētajai personai iespēja iesniegt pierādījumus par testamenta tapšanas apstākļiem ir visai apgrūtināta.
No minētā sprieduma Civillietu tiesas kolēģija secina, ka testamenta atbilstības likumā noteiktajai formai izvērtēšanas nolūkos Senāts ir akceptējis apelācijas instances tiesas nelielu atkāpšanos no vispārējā Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā ietvertā principa, uzdodot testamentārajai mantiniecei iesniegt par to pierādījumus.
Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka šajā lietā testamenta formas ievērošana ir pamatota ar eksperta atzinumu, kura ticamībai tiesa jau ir devusi savu vērtējumu šajā spriedumā. [5.4] Novešana līdz pašnāvībai ir Krimināllikuma 124. pantā minētais noziedzīgs nodarījums, par ko atbildētājs nav apsūdzēts.
Prasībā minētais apstāklis, ka atbildētājs pēc prasītājas māsas /pers. E/ pašnāvības mēģinājuma 2016. gada 18. jūlijā nešaubīgi veicinājis viņas pašnāvību 2016. gada 20. jūlijā, ir pieņēmums, kam par pierādījumu nevar būt tikai tāds prasībā norādīts apstāklis, ka atbildētājs katru dienu /pers. E/ ir apciemojis.
Par /pers. E/ psihiskās veselības stāvokļa neatbilstību darījuma taisīšanas spējām prasītāja pirmās instances tiesai ir iesniegusi medicīnas VSIA “Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centrs” (turpmāk arī – RPNC) informāciju, kas norāda, ka pēc RPNC arhīva ziņām izriet, ka /pers. E/ konsultēta pie psihiatra 2001. gada 14. decembrī, dg.: Prolongēta depresīva reakcija. 2002. gada 11. janvārī psihiatra mājas apmeklējums, dg.: vidēji smagas depresijas epizode. Depresija ar trauksmi. No 2002. gada 20. janvāra līdz 2002. gada 15. februārim ārstējusies stacionārā nodaļā, dg.: Akūti psihotiski traucējumi. Pēc izrakstīšanas no stacionāra psihiatru ambulatori apmeklējusi vienu reizi 2002. gada 19. februārī. Stāvoklis kompensējies, pašsajūta apmierinoša. Turpmāk psihiatru nav apmeklējusi.
Pirmās instances tiesa pamatoti ir secinājusi, ka lietas materiāliem nav pievienoti nekādi pierādījumi par /pers. E/ emocionālo veselības stāvokli 2016. gadā. Lietas materiālos esošais ģimenes ārstes /pers. L/ izraksts apliecina /pers. E/ nosūtījumu pie neirologa ar pamatslimību – mugurkaula kakla daļas spondiloze (lietas 1. sējuma 209. lapa).
Likumā noteiktajā kārtībā apelācijas sūdzībai nav pievienoti un arī apelācijas instances tiesai nav iesniegti citi pierādījumi, kas apliecinātu /pers. E/ gribas defektu privāta testamenta taisīšanai 2016. gada 19. jūlijā. [5.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. panta piekto daļu, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193. panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Civillietu tiesas kolēģija, pamatojoties uz minēto normu, atzīst, ka spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai argumentācijai.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka liecinieku liecības pirmās instances tiesa ir izvērtējusi pareizi un pilnīgi. Pretēji apelācijas sūdzības iebildumiem šo liecinieku sniegto liecību pārvērtējumam nav pamata.
Apstāklis, ka liecinieces /pers. M/ un /pers. G/ ir liecinājušas, ka /pers. E/ mēdza apvainoties uz māsu, jo no māsas puses jutās apdalīta par to, ka bez /pers. E/ ziņas it kā pārdots namīpašums /adrese/, bet tas neatbilst 2002. gada 7. jūnija pirkuma līgumam, Civillietu tiesas kolēģijas vērtējumā nav tik būtisks, lai tam piešķirtu izšķirošu nozīmi. Liecības būtībā jau nav par konkrēta līguma noslēgšanas apstākļiem, bet par liecinieču sniegto /pers. E/ personības novērtējumu, kura, kā viņas liecinājušas, varēja uz savu māsu arī apvainoties.
Pat atmetot versiju, ka /pers. E/ un prasītājas kā māsu starpā nav bijušas domstarpības vispār, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka tādu nav bijis arī starp /pers. E/ un atbildētāju /pers. D/, kurš /pers. E/ nav bijis gadījuma cilvēks, bet ilgstoši pazīstams.
Tādējādi testamenta sastādītājas izšķiršanās par labu tieši /pers. D/ pati par sevi nav nedz pretdabiska, nedz arī likuma prasībām neatbilstoša, ja vien nav pierādīts, ka testamenta taisīšanu par labu viņam atbildētājs ir panācis ar spaidiem, viltu vai arī notikusi maldība.
Civillietu tiesas kolēģijas vērtējumā šādus apstākļus nepierāda apelācijas sūdzībā minētais liecinieku liecību saturs, kā arī tas, ka atbildētājs uzreiz nav darījis zināmu /pers. E/ radiniekiem un policijai par privāta testamenta esību.
Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasība ir noraidāma kā nepierādīta, bet pirmās instances tiesas spriedums ir taisīts atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem un likuma prasībām. [6] Noraidot prasību, no prasītājas par labu atbildētājam piespriežami visi viņa samaksātie tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu un ar lietas vešanu saistītie izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta 1.1 daļu un trešo daļu.
Atbildētājs samaksājis kancelejas nodevu par liecinieku nopratināšanu lietā kopā 29,89 euro (lietas 1. sējuma 88., 107., 158., 168. lapa). No tiem kolēģijas ieskatā nav atlīdzināma nodeva 4,27 euro par liecinieku /pers. N/, kura liecības pirmās instances tiesas spriedumā nav ņemtas vērā. Tādējādi no 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs prasītājas par labu atbildētājam piespriežami tiesas izdevumi 25,62 euro.
Savukārt atbilstoši advokāta izrakstītajiem rēķiniem par juridiskās palīdzības sniegšanu (lietas 2. sējuma 56., 101. lapa) atbildētājam radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 388,24 euro pirmās instances tiesā un 388,24 euro apelācijas instances tiesā. Pirmās instances tiesas spriedumā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44. panta piekto daļu, nospriests atlīdzināmo izdevumu apmēru samazināt līdz 150 euro, atbildētājs tiesas spriedumu nav pārsūdzējis. Līdz ar to kolēģijas ieskatā atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktam no prasītājas par labu piespriežami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai kopā 538,24 euro (150 euro + 388,24 euro).
Tāpat, noraidot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta otro daļu no prasītājas valsts ienākumos piespriežami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi. Lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu kopā 20,74 euro (lietas 1. sējuma 2. lapa), no kuriem prasītāja ir apmaksājusi 4,70 euro. Kā arī lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu tulkošanu kopā 57,43 euro (lietas 2. sējuma 5., 36. lapa), kuri nav apmaksāti. Tādējādi no prasītājas piespriežami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 73,47 euro.
R e zo l ut ī v ā da ļ a Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430. un 432. pantu, Civillietu tiesas kolēģija no s pri e da noraidīt /pers. B/ prasību pret /pers. D/ par testamenta atzīšanu par spēkā neesošu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus 563,86 euro (piecsimt sešdesmit trīs euro un astoņdesmit seši centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 73,47 euro (septiņdesmit trīs euro un četrdesmit septiņi centi), kuru samaksa veicama pēc šādiem rekvizītiem: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķī jānorāda 21499 un lietas numurs, dati lietas dalībnieka identificēšanai.
Noteikt /pers. B/ sprieduma daļā par naudas summu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot, ka sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Dundurs Tiesnese L.Grauda Tiesnese I.Zaļā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs