Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. CA-0364-19/37 ECLI:LV:RAT:2019:0410.C04271114.21.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019. gada 10. aprīlī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja Olita Blūmfelde, tiesneses Milda Zelmene un Ligita Gavare, ar sekretāri Daci Indāni, piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Artūram Margevičam, /pers. A/ mantojuma masas aizgādnim /pers. B/, atklātā tiesas sēdē izskatīja /pers. C/ pārstāvja apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017. gada 23. novembra spriedumu civillietā /pers. C/ prasībā pret /pers. A/ mantojuma masu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz nekustamo īpašumu.

Aprakstošā daļa [1] 2014. gada 19. augustā /pers. C/ cēlusi prasību pret /pers. A/ mantojuma masu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz nekustamo īpašumu.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi. [1.1] 2014. gada 4. martā prasītāja kā pircēja un /pers. A/, kuru uz pilnvaras pamata pārstāvēja /pers. D/ kā pārdevēja, noslēdza pirkuma līgumu par nekustamā īpašuma /adrese /, kadastra /numurs/, kas sastāv no zemes gabala 1207 m2 platībā un uz tā esošās dzīvojamās mājas un palīgceltnes izbūves atsavināšanu. Pirkuma summa noteikta 41 000 EUR, ko pircēja pilnībā samaksājusi skaidrā naudā pirms līguma parakstīšanas. [1.2] Prasītāja Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā iesniedza nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz nekustamo īpašumu. Ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ināras Jaunzemes 2014. gada 24. marta lēmumu nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības. Lēmums pamatots ar faktu, ka /pers. A/ izdotajā pilnvarā norādītais nekustamā īpašuma, kuru /pers. D/ ir tiesības pārdod, kadastra numurs neatbilst pirkuma līgumā un zemesgrāmatu nodalījumā norādītajam, līdz ar to /pers. D/ nebija pilnvarojuma pārdot konkrēto nekustamo īpašumu. [1.3] /pers. A/ /datums/mirusi.

Ņemot vērā, ka /pers. A/ ir vēlējusies izpildīt saistības, kas izriet no pirkuma līguma, bet, zvērināta notāre Renāte Rone ir pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdu, pilnvarā nepareizi norādot nekustamā īpašuma kadastra numuru, prasītāja ceļ prasību pret /pers. A/ mantojuma masu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 382., 383., 1477., 1478., 1479., 1587., 1590., 2021., 2027., 2030., 2289., 2309.panta otro daļu, Civilprocesa likuma 1., 25.panta pirmās daļas 1.punktu, 34. panta pirmās daļas 4. un 7.punktu, 129., 130., 137., 139.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu. [2] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014. gada 10. septembra lēmumu nolemts apmierināt prasītājas lūgumu par prasības nodrošināšanu, ierakstot Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā /numurs/aizlieguma atzīmi uz /pers. A/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese /. [3] Ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017. gada 23. novembra spriedumu prasība noraidīta un atcelts ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014. gada 10. septembra lēmumu piemērotais prasības nodrošinājums (lietas 1.sējuma 158.-163.lapa).

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem. [3.1] Ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, dokumentiem un liecinieka liecību tiesa nodibinājusi tālāk norādītos apstākļus: [3.1.1] Kā nekustamā īpašuma /adrese /, īpašniece zemesgrāmatā ir ierakstīta /pers. A/. /pers. A/ /datums/mirusi.

Zvērināta notāre Inese Jaunzeme 2014. gada 12. novembrī izsludināja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” par /pers. A/ mantojuma atklāšanos. Mantiniekus, kreditorus un citas personas, kuram ir tiesības uz mantojumu, notāre aicināja pieteikties līdz 2015. gada 12. februārim, sludinājumā brīdinot, ka pieteikšanās termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas tiks dzēstas. [3.1.2] Zvērināta notāre Inese Jaunzeme, kas ved /pers. A/ mantojuma lietu, 2016. gada 14. novembrī sniedza tiesai ziņas, ka notāre 2014. gada 22. novembrī pa pastu ir nosūtījusi mantojuma atstājējas pirmās šķiras likumiskajam mantiniekam- dēlam /pers. E/ uzaicinājumu pieteikties uz mantojumu. /pers. E/ uzaicinājumos norādītajā termiņā nav notārei iesniedzis iesniegumu par mirušās mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, tādēļ saskaņā ar Civillikuma 697.pantu jāuzskata, ka /pers. E/ mantojumu ir pieņēmis. Vienlaicīgi notāre informēja tiesu, ka notāres uzaicinājumā noteiktajā termiņā /pers. C/ nav pieteikusi savu kreditora pretenziju /pers. A/ mantojuma lietā. [3.1.3] Tāpat tiesa nodibināja apstākļus, ka laikā, kad tika pieņemts Jūrmalas pilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2014. gada 24. marta lēmums par nostiprinājuma lūguma jaunas tiesības nostiprināšanai nekustamajam īpašumam /adrese/, atstāšanu bez ievērības, jo, tiesneses novērtējumā, nostiprinājuma lūgumam nav pievienota pilnvara, ar kuru /pers. A/ būtu pilnvarojusi /pers. D/ pārdot nekustamo īpašumu /adrese /, ar kadastra /numurs/, jau bija pieņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektora 2014. gada 21. marta lēmums par aresta uzlikšanu kriminālprocesā Nr.12410000614 /pers. A/ piederošajam nekustamajam īpašumam. Minēto izmeklētāja lēmumu 2014. gada 21. martā apstiprināja Jūrmalas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese, un minētais lēmums 2014. gada 25. martā tika ierakstīts zemesgrāmatā nekustamā īpašuma nodalījumā. [3.1.4] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektora 2014. gada 21. marta lēmumu par aresta uzlikšanu nekustamajam īpašumam /adrese/, tiesa nodibināja apstākļus, ka attiecīgais kriminālprocess uzsākts Jūrmalas pilsētas prokuratūrā pēc /pers. E/ iesnieguma par iespējamām krāpnieciskām darbībām saistībā ar nekustamo īpašumu /adrese /. /pers. E/ savā iesniegumā par izdarītu noziedzīgu nodarījumu paziņoja, ka /pers. E/ mātei piederošajā mājā dzīvo īrniece /pers. D/, kura, iespējams, ar viltu pārdevusi /pers. A/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese /. /pers. A/

pēc insulta ir smags veselības stāvoklis, un /pers. A/ nav bijusi spējīga pieņemt adekvātus lēmumus. [3.2] 2017. gada 10. janvārī Jūrmalas pilsētas bāriņtiesa iecēla /pers. B/ par aizgādni /datums/mirušās /pers. A/ atstātajam mantojumam, par ko bāriņtiesa paziņoja tiesai 2017. gada 18. janvārī, uzliekot par pienākumu aizgādnim mēneša laikā, tas ir, līdz 2017. gada 9. februārim sastādīt mantojuma atstājējas atstātajā mantojumā ietilpstošās mantas sastāva sarakstu un iesniegt to bāriņtiesā.

No bāriņtiesas lēmuma par aizgādņa iecelšanu mirušās /pers. A/ atstātajam mantojumam izriet, ka /pers. B/ 2016. gada 8. decembrī pats pieteicās bāriņtiesā būt par /pers. A/ atstātā mantojuma aizgādni.

2017. gada 21. februāra tiesas sēdē, tiesa, pārbaudot /pers. B/ personas identitāti, noskaidroja, ka atbildētājas pārstāvja /pers. B/ deklarētās dzīves vietas adrese ir analoga prasītājas /pers. C/ šajā lietā iesniegtajos dokumentos norādītajai prasītājas dzīvesvietas adresei, un, ka atbildētājas pārstāvis ir prasītājas /pers. C/ meitas vīrs.

Atbildētājas pārstāvis /pers. B/ nav lietā iesniedzis /pers. A/ atstātajā mantojumā ietilpstošās mantas sastāva sarakstu. [3.3] Liecinieks/pers. F/, kurš ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības SIA “Veselības un sociālās aprūpes centrs “Sloka”” /amata nosaukums/, kurā atradās /pers. A/ līdz 2014. gada 12. jūnijam, tiesas sēdē sniegtajā liecībā norādīja apstākļus, ka /pers. A/, atrodoties aprūpes centrā līdz pat minētās personas nāves dienai, nebija nekādi naudas līdzekļi, ka nekāda nauda /pers. A/ netika dota. [3.4] Civillikuma 1034. pants noteic, ka ar īpašnieka nāvi īpašuma tiesība pāriet uz viņa mantiniekiem. /pers. A/ nomirstot, saskaņā ar iepriekšminēto tiesību normu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese /, pārgājušas /pers. A/ mantiniekiem. [3.4.1] Saskaņā ar Civillikuma 697.pantu zvērināta notāre ir atzinusi, ka /pers. A/ atstāto mantojumu ir pieņēmis mantojuma atstājējas dēls /pers. E/, kurš ir mantojuma atstājējas likumiskais mantinieks.

Ir zināms /pers. A/ mantojumu pieņēmušais mantinieks- /pers. E/-, uz kuru saskaņā ar Civillikuma 1034.pantu pēc /pers. A/ nāves ir pārgājusi īpašuma tiesība uz nekustamo īpašumu /adrese /. Uz /pers. A/ mantojumu pieņēmušo mantinieku saskaņā ar Civillikuma 701. un 702.pantu ir pārgājušas visas /pers. A/ tiesības, tai skaitā, lietu tiesības un saistības. [3.5] Prasītāja prasību nav cēlusi pret /pers. A/ mantojumu pieņēmušo mantinieku, kas ir zināms, un kas bija zināms arī prasītājai, ko apstiprina prasītājas 2014. gada 11. novembra iesniegums zvērinātai notārei Inesei Jaunzemei par izsludināšanu un mantinieku uzaicināšanu, kurā nepārprotami ir norādīts, ka /pers. C/ ir zināms, ka mirušajai /pers. A/ ir mantinieks- dēls /pers. E/, pret kuru bija ceļama prasība par prasītājas īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu, jo uz /pers. E/ pēc /pers. A/ nāves ir pārgājusi īpašuma tiesība uz nekustamo īpašumu. [3.6] Juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka kreditora pretenzijas nepieteikšana mantojuma lietā atņem kreditoram prasījuma tiesību (skatīt: Rolands Krauze. Mantojuma tiesīas. 2.papildinātais izdevums, KIF “Biznesa komplekts”, Rīga, 1997., 149.lpp.) Ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem tiesa nodibināja apstākli, ka notāres uzaicinājumā noteiktajā termiņā prasītāja nav pieteikusi savu kreditora pretenziju /pers. A/ mantojuma lietā.

Civillikuma 705.panta otrā daļa noteic, ka uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas dzēš, izdodot mantojuma apliecību [..] vai taisot aktu par mantojuma lietas izbeigšanu.

Prasītāja nav pieteikusi uzaicinājumā norādītajā termiņā un kārtībā savu kreditora pretenziju, tāpēc ievērojot Civillikuma 705.panta noteikumus, prasītāja faktiski ir zaudējusi savu prasījuma tiesību- prasīt mantojuma atstājējas /pers. A/ saistību piespiedu izpildi no mantinieka, kas ir otrs pamats prasības noraidīšanai. [4] Par Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017. gada 23. novembra spriedumu prasītāja iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā (lietas 1.sējuma 257.-273.lapa).

Apelācijas sūdzībā norādīts uz šādiem iebildumiem. [4.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka tieši zvērinātas notāres Renātes Rones pieļautas pārrakstīšanās kļūdas dēļ pilnvarā, kuru /pers. A/ izsniedza /pers. D/, nebija iespējas reģistrēt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz prasītājas vārda. Labot pārrakstīšanās kļūdu kadastra numurā notāre nebija tiesīga vienpersoniski, bet gan klātesot /pers. A/, taču /pers. A/ dažus mēnešus pēc darījuma noslēgšanas mira un nepaspēja izpildīt savu pienākumu nodrošināt, lai /pers. D/ izdotajā pilnvarā tiktu labota pārrakstīšanās kļūda. [4.2] No prasības pieteikuma neizriet, ka prasītāja lūgtu atzīt /pers. A/ un prasītājas starpā noslēgto pirkuma līgumu par spēkā esošu un lūgtu atzīt šo darījumu par spēkā esošu. Tāpat no prasības un lietā esošajiem pierādījumiem neizriet, ka /pers. A/ neatzina noslēgto darījumu un, ka pušu starpā būtu strīds par noslēgto darījumu pēc būtības vai darījuma būtiskajām sastāvdaļām. No prasības izriet, ka prasījums ir vērsts tikai un vienīgi uz tiesīgi noslēgta darījuma koroborāciju zemesgrāmatā un notāra pieļautas kļūdas seku novēršanu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Vienīgā likumīgā iespēja kā panākt iegādātā īpašuma koroborāciju zemesgrāmatā uz prasītājas vārda ir prasības celšana pret /pers. A/ mantojuma masu, jo pati /pers. A/ ir mirusi, atstājot uz sava vārda nekustamo īpašumu, kuru prasītāja iegādājās uz pirkuma līguma pamata. [4.3] Nepiekrīt tiesas secinājumam, ka prasība bija ceļama pret /pers. A/ mantojumu pieņēmušo mantinieku /pers. E/ par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, jo uz /pers. E/ pēc /pers. A/ nāves ir pārgājusi īpašuma tiesība uz nekustamo īpašumu. [4.4] Apelatore nepiekrīt tiesas viedoklim, ka prasītājas prasība ir mantiska un mantiskā rakstura pretenzijas pret /pers. A/ prasītāja varēja realizēt iesniedzot kreditora pretenziju mantojuma lietā un ceļot prasību tikai pret /pers. A/ mantinieku /pers. E/ par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz nekustamo īpašumu. [4.5] Tiesa, noraidot prasību, ir ignorējusi vairākas likuma normas, nav ņēmusi vērā vairākus būtiskus lietas apstākļus kā arī pieļāvusi procesuāla rakstura kļūdas. [4.5.1] No 09.11.2017. tiesas sēdes protokola izriet, ka atbildētājas puses pārstāvis /pers. B/ tiesas sēdē atzina prasību pilnībā, taču tiesa šo faktu atsevišķā apliecinājumā nav piefiksējusi un spriedumā šo faktu ignorējusi. [4.5.2] Tiesa pretēji Civilprocesa likuma normām, pēc savas iniciatīvas ir vākusi pierādījumus nosūtot pieprasījumus zvērinātai notārei Inesei Jaunzemei un VP RRP Jūrmalas iecirknim, uz kuriem vēlāk atsaukusies spriedumā kā uz pamatojumu prasības noraidīšanai. [4.5.3] Tiesa, neatbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai, spriedumā atsaukusies uz lietai nepievienotu un tiesas nepārbaudītu pierādījumu, proti lietas materiāliem nav pievienots /pers. E/ iesniegums par iespējamām krāpnieciskām darbībām saistībām ar nekustamo īpašumu, bet tiesa spriedumā uz šādu pierādījumu ir atsaukusies. [4.5.4] Tiesa izskatot lietu, pārkāpusi Civilprocesa likumā noteikto kārtību tiesas sēdē, ignorējot prasītājas tiesības un prasītājas pārstāvja pieteiktos lūgumus. [5] Par apelācijas sūdzību paskaidrojumus (lietas 2.sējuma 6.-12.lapa) sniedzis /pers. A/ mantojuma masas aizgādnis norādot, ka piekrīt prasītājas apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem. [6] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 21. novembra lēmumu apturēta tiesvedība lietā līdz /pers. A/ atstātā mantojuma mantinieku noskaidrošanai. [7] Ar tiesas 2019. gada 11. marta protokolveida lēmumu tiesvedība lietā atjaunota. [8] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajās norādītajiem argumentiem. Uzturēja iepriekš sniegtos paskaidrojumus.

Tiesas sēdē /pers. A/ mantojuma masas aizgādnis prasību atzina par pamatotu.

Motīvu daļa [9] Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir apmierināma. [10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Prasītāja ir pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apjomā, līdz ar to apelācijas instances tiesa lietu skata pēc būtības. [11] Lietā nav strīda, ka starp /pers. A/, kuru uz pilnvaras pamata pārstāvējusi /pers. D/, un /pers. C/ pastāv līgumiskās attiecības, kas izriet no 2014. gada 4. martā noslēgtā Pirkuma līguma par nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra /numurs/, iegādi un tajā pašā dienā parakstīta nostiprinājuma lūguma pircējas īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā (lietas 34.-35.,44.-45.lapa). /pers. A/ ir mirusi /datums/(lietas 52.lapa). [12] Pušu iespējamais tiesību aizskārums ir izskatāms, izvērtējot prasītājas kā pircējas un /pers. A/ mantojuma masas kā atbildētājas tiesisko attiecību. [13] Izvērtējot apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus, apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka tie ir pamatoti turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [13.1] /pers. A/, kuru uz pilnvaras pamata pārstāvējusi /pers. D/, 2014. gada 4. marta ar Pirkuma līgumu strīdus nekustamo īpašumu atsavinājusi prasītājai un vienlaikus puses parakstījušas nostiprinājuma lūgumu pircējas īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Līgumā arī ietverts noteikums, ka Pirkuma līgums stājas spēkā tā noslēgšanas brīdi (9.punkts). [13.1.1] Pārdevējas /pers. A/ /pers. D/izdotā pilnvara pēc rakstura ir atzīstama par universālpilnvaru, jo tā ir paredzēta visu darbību, kurās ir pieļaujama pārstāvība, veikšanai. [13.2] Prasība pret atbildētāju ir celta, pamatojoties uz Civillikuma normām, kas regulē prasījumus no pirkuma līguma, kā arī pilnvarnieka un pilnvardevēju tiesiskās attiecības. [13.3] Zemesgrāmatas nodaļas tiesnese atstāja bez ievērības prasītājas nostiprinājuma lūgumu jaunas tiesības nostiprināšanai nekustamajam īpašumam /adrese/, jo zvērināta notāre Renāte Rone pilnvarā, kuru pārdevēja izdeva /pers. D/, ir pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdu, nepareizi norādot /pers. A/ nekustamā īpašuma kadastra numura vidējo daļu /numurs/ nevis /numurs/ [13.4] Prasītāja savu prasījumu saistījusi ar apstākļiem, ka 2014. gada 4. martā starp /pers. A/ kā pārdevēju un /pers. C/ kā pircēju noslēgts Pirkuma līgums, kas zemesgrāmatā nav ierakstīts. [13.4.1] Prasības mērķis ir panākt prasītājas īpašuma tiesības nostiprināšanu zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu /adrese /, attiecīgi izbeidzot /pers. A/ īpašuma tiesību. [13.4.2] Civillikuma 1478. pants noteic, ka, ja darījums nav korroborēts, ieguvējs līdz korroborācijai nevar izlietot īpašuma tiesību vai kādu citu lietu tiesību, bet ir tiesīgs celt personīgu prasību pret

atsavinātāju par darījuma korroborāciju. [13.4.3] Saskaņā ar Civillikuma 993. panta pirmo daļu nodošana vien vēl nenodibina nekustamā īpašuma ieguvējam īpašuma tiesību: to iegūst tikai ar iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemesgrāmatās.

Tātad, pirms darījuma ierakstīšanas zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma ieguvējs nav tiesīgs tālāk rīkoties ar to, taču koroborācijas neesība neliedz viņam nodoto nekustamo īpašumu lietot un apsaimniekot.

Tādējādi apstāklis, ka pirkuma līgums nav ticis ierakstīts zemesgrāmatā, nedod pamatu apšaubīt tā tiesiskumu un saistošo spēku. Turklāt ne likums, ne līdzēju vienošanās nepadara pirkuma līguma spēkā esību atkarīgu no tā ierakstīšanas zemesgrāmatā. [13.5] Prasītājai, ceļot prasību, kas vērsta uz īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ir jāpierāda, ka viņa īpašumu ir tiesiski ieguvusi. [13.5.1] Tātad, lai lemtu par sekām, kas radušās pušu pilnvarojuma tiesisko attiecību rezultātā, pilnvarniecei pildot pilnvaras devējas uzdevumu, apelācijas instances tiesai jātulko pilnvaras devējas gribas izteikums, kas ietverts spēkā esošajā pilnvarā. [13.5.2] Lai atbilstoši Civillikuma 2300. pantam pārliecinātos vai pilnvarniece nav pārkāpusi dotā uzdevuma robežas, jānoskaidro izsniegtajā pilnvarā dotais uzdevums.

Saskaņā ar Civillikuma 2300., 2301. pantu un nekustamā īpašuma pārdevējas 2014. gada 26. februārī izdoto pilnvaru pilnvarniecei uzlikts pienākums dotā uzdevuma ietvaros atsavināt nekustamo īpašumu un rīkoties tikai pilnvardevējas interesēs. [13.5.3] Lietā nav strīda, ka zvērināta notāre /pers. A/ /pers. D/izdotajā pilnvarā pieļāvusi pārrakstīšanas kļūdu, nepareizi norādot nekustamā īpašuma /adrese /, kadastra numura vidējo daļu /numurs/(lietas 80.lapa). [13.5.4] Ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu atsavinātāja, kas zemesgrāmatā ir ierakstīta kā strīdus nekustamā īpašuma īpašniece, ir deklarējusi savu piekrišanu darījuma koroborācijai un īpašuma tiesības nostiprināšanai prasītājai (Zemesgrāmatu likuma 61.panta pirmās daļas 2.punkts).

Abpusēji parakstīts nostiprinājuma lūgums īpašuma tiesības nostiprināšanai zemesgrāmatā uzskatāms par pārdevējas pilnīgu piekrišanu, un nekādi citi pierādījumi viņas gribas izteikumam nav nepieciešami.

Tātad no pārdevējas puses izdarīts viss, kas nepieciešams, lai nekustamā īpašuma pirkuma līgums būtu atzīstams par noslēgtu un radītu tiesiskas sekas, kas nostiprināmas zemesgrāmatā. Citiem vārdiem, pārdevējas darbības pirkuma līguma noslēgšanai un pircējas īpašuma tiesības nostiprināšanai kā līdzēju gribas izpaudums ir pilnībā pabeigtas līdz /pers. A/ nāves brīdim. Turklāt šādi izteikta piekrišana darbojas arī pēc piekrišanu devušās personas nāves (sk. Zemesgrāmatas Latvijā. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2003, 36.-37.lpp.). [13.6] Nav pamatots pirmās instances tiesas arguments, ka notāres uzaicinājumā noteiktajā termiņā prasītāja nav pieteikusi savu kreditora pretenziju /pers. A/ mantojuma lietā, tādēļ, ievērojot Civillikuma 705.pantā noteikto, prasītāja faktiski ir zaudējusi savu prasījuma tiesību - prasīt mantojuma atstājējas saistību piespiedu izpildi no mantinieka. [13.6.1] No lietas materiāliem izriet, ka pircēja no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ (līdz pārdevējas nāvei) nepaguva ierakstīt zemesgrāmatā strīdus nekustamo īpašumu. [13.6.2] Civillikuma 382.pants noteic, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. [13.6.3] Sludinājuma par mantojuma atklāšanos un uzaicinājumā kreditoriem pieteikt savus prasījumus mērķis ir noskaidrot uz mantojuma masu gulošos parādus vai citus no mantojuma apmierināmos prasījumus. Uzaicinājuma termiņā ir piesakāmi prasījumi pret mantojuma masu, nevis pret mantiniekiem. Situācijā, kad nekustamā īpašuma pārdevējs no savas puses atsavinājuma līgumā uzņemtās saistības ir izpildījis un veicis nepieciešamās darbības īpašuma tiesību ierakstīšanai uz pircēja vārda, pēdējam, kurš uzskata īpašumu par iegūtu uz pirkuma līguma pamata, nekāda prasījuma šī darījuma sakarā ne pret bijušo īpašnieku, ne arī pret mantojuma masu nav un arī nevar būt. Norādītajos apstākļos nav konstatējama tāda prasība, kura pircējam būtu jāpieteic uzaicinājuma laikā (sk. Civilprocesa likums ar paskaidrojumiem.

Sastādījuši: senators F. Konradi, Tiesu palatas Civildepartamenta priekšsēdētājs T. Zvejnieks un c. Rīga: Valsts tipogrāfijas izdevums, 1939, 491.lpp.).

Tātad situācijā, kad nekustamā īpašuma pārdevēja līguma saistības ir izpildījusi un parakstījusi nostiprinājuma lūgumu, ieguvējai nav personiska rakstura prasījuma tiesības pret atsavinātāju, tātad nav arī kreditora prasījuma, ko pieteikt mantojuma masai. [13.6.4] Savukārt mantinieks /pers. E/ ar mantojuma atklāšanās brīdi nav uzskatāms par īpašnieku, jo viņa īpašuma tiesība nav nostiprināta zemesgrāmatā. Mantojuma apliecība ir dokuments, kas apstiprina mantinieka mantojuma tiesību, taču tā nepierāda īpašuma piederību mantojuma atstājējai. Ievērojot norādīto nav pamatots pirmās instances tiesas arguments, ka prasība bija ceļama pret mantinieku. [13.6.5] Pastāvot šādiem apstākļiem secināms, ka nekustamā īpašuma atsavinātājas nāves (mantojuma atklāšanas) fakts un sludinājums par mantojuma atklāšanos, pretēji pirmās instances tiesas secinājumam, nav uzskatāms par apstākli, kas pārtrauc prasītājas valdījumu un dotu tai pamatu šaubīties par sava valdījuma likumību.

Tādējādi pārsūdzētajā pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajiem argumentiem par uzaicinājuma termiņā nepieteikto kreditora tiesību nav nekādas nozīmes lietas iznākumā un šis apstāklis nevar būt priekšnoteikums prasības noraidīšanai. [14] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pārsūdzētā sprieduma motīvu daļa neatbilst Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas prasībām, jo pirmās instances tiesa ir nepareizi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus, nav ņēmusi vērā celtās prasības pamatu un to, ka prasība celta par darījuma koroborāciju un īpašuma tiesības nostiprināšanu zemesgrāmatā. [15] Ievērojot norādīto Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas instances tiesā apelācijas sūdzībā norādītie iebildumi ir guvuši apstiprinājumu, līdz ar to apelācijas sūdzība ir atzīstama par pamatoti iesniegtu. [16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu 1565,94 EUR (lietas 1.sējuma 6. un 9.lapa), valsts nodevu par prasības nodrošinājumu 255,84 EUR (lietas 1.sējuma 7. un 10.lapa), valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 70 EUR (lietas 1.sējuma 276.lapa), kancelejas nodevu par liecinieka uzaicināšanu pirmās instances tiesā 4,27 EUR (lietas 1.sējuma 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumos 4,70 EUR (lietas 1.sējuma 5.lapa) kopā 1 900,75 EUR.

Tā kā apelācijas sūdzība un prasība ir apmierinātas, no atbildētājas prasītājas labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi. [18 ] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts AS „Latvijas Pasts” tarifiem, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā ir 15,15 EUR (12,91 EUR pirmās instances tiesā un 2,24 EUR apelācijas instances tiesā), ko apliecina Uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 1.sējuma 3.lapa, 2.sējuma 3.lapa).

Tā kā prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus ir samaksājusi 4,70 EUR, tad nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 10,45 EUR (15,15-4,70), kas atbilstoši Civilprocesa likuma 42.pantam ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētājas. [19 ] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu un 434.panta ceturto daļu atbildētājai ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda apmierināt /pers. C/ prasību pret /pers. A/ mantojuma masu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz nekustamo īpašumu.

Izbeigt mirušās /pers. A/, /personas kods/, īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra /numurs/, kas ierakstītas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā /numurs/.

Nostiprināt pers. C/, /personas kods/, īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu /adrese /, kadastra /numurs/, ierakstot to Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā /numurs/, pamatojoties uz 2014.gada 4.marta Pirkuma līgumu.

Piedzīt no mirušās /pers. A/, /personas kods/, mantojuma masas par labu /pers. C/, /personas kods/, tiesas izdevumus 1 900,75 EUR.

Piedzīt no mirušās /pers. A/, /personas kods/, mantojuma masas valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,45 EUR.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija / Konta Nr.LV51TREL2190458019000 NMR 90001672316 / Saņēmēja banka: Valsts kase / Kods TRELLV22 Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C04271114, atbildētāja /pers. A/ mantojuma masa.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Dokumenti, kas apliecina maksājumu izdarīšanu valsts ienākumos iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesnese Olita Blūmfelde Tiesnese Zelmene Milda Tiesnese Gavare Ligita 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs