Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. CA-1273-19/7 ECLI:LV:RAT:2019:0430.C30411017.16.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019.gada 30.aprīlī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Ilze Ramane tiesnese Dzintra Zvaigznekalna-Žagare tiesnesis Valdis Vazdiķis ar tiesas sēžu sekretāri Lieni Alksni, piedaloties prasītājam /pers. A/, zvērinātam advokātam Linardam Baumanim, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA /Nosaukums/ par darba devēja rīkojumu atzīšanu par prettiesiskiem, darba samaksas, zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu un SIA /Nosaukums/ pretprasībā pret /pers. A/ par darba tiesisko attiecību izbeigšanu sakarā ar atbildētāja SIA /Nosaukums/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 2.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] /pers. A/ /datums/(ar vēlākiem grozījumiem) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā cēlis prasību pret SIA /Nosaukums/ par darba devēja rīkojumu atzīšanu par prettiesiskiem, darba samaksas, kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu, atlaišanas pabalsta un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu [1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 3.februārī prasītājs noslēdza ar atbildētāju darba līgumu un prasītājs pieņemts darbā par teritorijas un ēkas uzraugu. Vēlāk veicis sētnieka amata pienākumus. Atbildētājs 2014.gada 9.oktobrī uzteicis darba līgumu, bet ar Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 14.septembra spriedumu lietā Nr./numurs/, kas stājies spēkā 2016.gada 4.novembrī, prasītājs atjaunots darbā sētnieka amatā.

2017.gada 18.janvārī prasītājs pieņēmis lēmumu uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta piekto daļu, nosakot pēdējo darba dienu 2018.gada 19.janvarī. Norādīts, ka laikā no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.decembrim un no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.janvārim prasītājs nav izmantojis atvaļinājumu. Atbildētāja pienākums izmaksāt prasītājam viņam pienākošo kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu iestājās 2017.gada 20.janvārī.

Prasības pieteikums attiecībā uz prasījumu par kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu pamatots ar Darba likuma 74., 75.pantu, 149.panta piekto daļu un 152.panta pirmo daļu, aprēķinot kompensāciju par diviem gadiem, ņemot vērā vidējo darba algu 396,50 euro. [1.2] Prasībā lūgts atzīt atbildētāja 2016.gada 30.novembra paziņojuma 5.punktu un 2017.gada 20.janvāra rīkojumu par prettiesisku; atzīt darba līguma izbeigšanu ar prasītāja 2017.gada 19.janvāra darba uzteikumu pēc Darba likuma 100.panta piektās daļas; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam vidējo darba algu par darba piespiedu kavējumu laikā no 2016.gada 15.septembra līdz 2016.gada 25.oktobrim 547,52 euro un darba algu par laiku no 2017.gada 16.janvāra līdz 2017.gada 19.janvārim 75,52 euro pirms nodokļu nomaksas, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu par diviem gadiem par laiku no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.decembrim un no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.janvārim 793 euro pirms nodokļu nomaksas, atlaišanas pabalstu 793 euro pirms nodokļu nomaksas, atlīdzību par morālo kaitējumu 3800 euro, zaudējumus 1299,99 euro, likumiskos procentus 605,35 euro. [2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 2.novembra spriedumu prasība apmierināta daļēji. Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 9.novembrī. [2.1] Tiesa nosprieda atzīt atbildētāja 2016.gada 30.novembra paziņojuma 5.punktu un 2017.gada 20.janvāra rīkojumu par prettiesiskiem; piedzīt no atbildētāja prasītāja labā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku no 2016.gada 15.septembra līdz 2016.gada 25.oktobrim 547,52 euro, darba algu par laiku no 2017.gada 16.janvāra līdz 2017.gada 19.janvārim 75,52 euro, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu 793 euro, atlaišanas pabalstu 793 euro, kopā 2209,04 euro, ieturot likumā noteiktos nodokļu maksājumus, un likumiskos kavējuma procentus 81,70 euro.

Spriedumam daļā par vidējās izpeļņas, darba samaksas, kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalsta piedziņu noteikta nekavējoša izpilde.

Prasība daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājuma 3 800 euro, zaudējumu 1 299,99 euro un likumisko procentu 523,65 euro piedziņu noraidīta.

SIA /Nosaukums/ pretprasība par darba tiesisko attiecību izbeigšanu noraidīta pilnīgi. [2.2] Pirmās instances tiesa atzinusi, ka no lietas materiāliem izriet un par to nav strīda, ka laikā no 2007.gada decembra līdz 2014.gada 31.janvārim prasītājs bija nodarbināts pie atbildētāja par manu pārvaldnieku, 2014.gada 3.februārī atbildētājs, kā darba devējs, un prasītājs, kā darbinieks, noslēdza Darba līgumu, ar kuru prasītājs pieņemts darbā par teritorijas un ēkas uzraugu. 2014.gada 9.oktobrī atbildētājs uzteicis prasītājam darba līgumu. Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 14.septembra spriedumu civillietā /numurs/atbildētāja darba līguma uzteikums atzīts par spēkā neesošu. Prasītājs atjaunots iepriekšējā darbā SIA /Nosaukums/ sētnieka amatā. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2016.gada 4.novembrī.

Lietā nav strīda, ka prasītājam ir piešķirta 2.invaliditātes grupa.

2016.gada 30.novembrī atbildētājs sagatavojis paziņojumu par prasītāja atjaunošanu iepriekšējā darbā. Paziņojuma 5.punktā noteikts, ka lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt darbinieka drošību vai veselību, līdz arodārsta atzinuma par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam saņemšanai darbiniekam pagaidu aizliegts atrasties darba vietā un veikt darbu.

Laikā no 2016.gada 26.oktobra līdz 2017.gada 13.janvārim prasītājam bija noteikta darbnespēja. 2017.gada 13.janvārī prasītājs informējis atbildētāju, ka uzsāks pildīt darba pienākumus 2017.gada 14.janvārī. Lietā nav strīda par to, ka prasītājs ir atradies darba vietā un pildījis darba pienākumus no 2017.gada 16.janvāra līdz 2017.gada 19.janvārim, tas ir 4 dienas.

2017.gada 18.janvārī prasītājs pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem uzteicis darba līgumu ar 2017.gada 19.janvāri. Atbildētājs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs uzteikumu saņēmis 2017.gada 19.janvārī.

2017.gada 20.janvārī atbildētājs izdevis rīkojumu Nr.13-1, uzteikt prasītājam darba līgumu, līdz medicīniskās pārbaudes veikšanai nepielaist prasītāju pie darba pienākumu pildīšanas. [2.3] Izspriežot prasītāja prasību par 2016.gada 30.novembra paziņojuma 5.punkta atzīšanu par prettiesisku, tiesa konstatējusi, ka paziņojums par aizliegumu atrasties darba vietā nav uzskatāms par darba dēvēja Darba likuma 58.panta kārtībā pieņemtu rīkojumu. Norādīts, ka darba devējam Darba likumā nav piešķirtas tiesības aizliegt darbiniekam atrasties darbā un veikt darbu citā veidā, kā izdodot rīkojumu par darbinieka atstādināšanu. Ņemot vērā, ka paziņojuma 5.punktā norādītais nav uzskatāms par rīkojumu par atstādināšanu no darba, tas ir atzīstams par prettiesisku. [2.4] Izspriežot prasītāja prasījumus par vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējumu un darba samaksas piedziņu, tiesa atzinusi, ka periods no prasītāja atlaišanas no darba 2015.gada 14.februārī līdz 2016.gada 25.oktobrim ir piespiedu darba kavējums, līdz ar to šo laiku izmaksājama vidējā izpeļņa un tā aprēķināma par atbilstoši Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 14.septembra spriedumā civillietā /numurs/konstatētajai mēneša vidējai izpeļņai 396,50 euro. Tādējādi par piespiedu kavējuma laiku no 2016.gada 15.septembra līdz 2016.gada 25.oktobrim (ieskaitot), t.i., 29 darba dienām piedzenama vidējā izpeļņa 547,52 euro, ieturot likumā noteiktos nodokļu maksājumus. [2.5] Tiesa atzinusi, ka atbildētājs nav izmaksājis prasītājam pienākošos darba samaksu par laiku no 2017.gada 16.janvāra līdz 2017.gada 19.janvārim. Konstatējot, ka atbildētājs nav iesniedzis tiesai nekādu pierādījumus par darba samaksas izmaksu par šo periodu un pēc būtības nav apstrīdējis prasītāja aprēķinu, tiesa uzskatījusi, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenama neizmaksātā darba samaksa 75,52 euro pirms nodokļu nomaksas. [2.6] Tiesa atzinusi par pamatotu un apmierināmu prasību daļā par kompensācijas par neizmantotu atvaļinājumu un atlaišanas pabalsta piedziņu. [2.6.1] Tiesa norādījusi, ka izspriežot prasītāja prasījumu par atlaišanas pabalstu, ir būtiski konstatēt darbinieka uzteikuma tiesisko dabu un motīvus. Darbinieka uzteikums ir viņa brīvs gribas izpaudums, un šī vienpusēji izteiktā griba ir obligāta darba devējam. Atsaucoties uz judikatūras atziņām norādīts, ka atcelt spēkā stājušos uzteikumu var tikai tiesa, ja darba devējs to ir apstrīdējis. Konstatēts, ka izskatāmajā strīdā darba devējs nav apstrīdējis prasītāja uzteikumu, tādēļ tas ir spēkā, un darba tiesiskās attiecības bija izbeidzamas, pamatojoties ar Darba likuma 100.panta piekto daļu.

Atzīstot, ka tiesai ir pienākums izvērtēt vai darbinieka uzteikumā norādītie iemesli ir uzskatāmi par tādiem, kas var būt par pamatu darba līguma uzteikumam pēc Darba likuma 100.panta piektās daļas, tiesa konstatējusi, ka prasītājs uzteikumā ir norādījis, ka atbildētājs nenodrošina prasītāju ar darba rīkiem, darba apģērbu, neizmaksā darba samaksu, neatbild uz darbinieka pieprasījumiem. No lietas materiāliem prasītājs ir vairākkārt lūdzis atbildētājam nodrošināt darba vietu un piekļuvi darba pienākumu pildīšanai. Atbildētājs kā darba devējs ir ignorējis darbinieka pieprasījumus. Līdz ar to, tiesa atzinusi, ka prasītāja uzteikumā norādītais ir apstiprinājies lietas izskatīšanas laikā, savukārt atbildētājs nav pēc būtības iebildis pret prasītāja uzteikumā norādītiem apstākļiem, nav sniedzis paskaidrojumus par faktu atbilstību uzteikumā norādītajam.

Pie šādiem apstākļiem, tiesas ieskatā, ir nodibināti Darba likuma 100.panta piektajā daļā noteiktie pamati darbinieka uzteikumam, tas ir, ka prasītājam kā darbiniekam bija svarīgs iemesls, kas pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.

Pamatojoties uz Darba likuma 112.panta 2.punktu un ņemot vērā, ka lietā nav strīda, ka prasītājs bija nodarbināts pie atbildētāja no 2007.gada decembra, tas ir pilnus 9 gadus, tiesa atzinusi, ka prasītājam pienākas pabalsts divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Tādējādi atbilstoši Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 14.septembra spriedumā civillietā /numurs/ konstatētajai mēneša vidējai izpeļņai 396,50 euro, atzīts, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams atlaišanas pabalsts 793 euro. [2.6.2] Tiesa atzinusi, ka lietā nav strīda par to, ka par laiku no 2014.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.janvārim prasītājs nav izmantojis atvaļinājumu.

Pamatojoties uz Darba likuma 149. panta pirmo un piekto daļu, 75. panta pirmo, otro un devīto daļu, ņemot vērā, ka prasītājam nebija piešķirts atvaļinājums, atzīts, ka prasītājam no darba devēja pienākas kompensācija par neizmantotu atvaļinājumu par diviem gadiem, t.i., divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, kas noteikta Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 14.septembra spriedumu civillietā /numurs/ 396,50 euro apmērā.

Tā kā lietas izskatīšanas laikā atbildētājs nav iesniedzis tiesai nekādus pierādījumus tam, ka prasītājam ir izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, tiesa atzinusi, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama kompensācija par neizmantotu atvaļinājumu 793 euro. [2.7] Izspriežot prasītāja prasījumu par atbildētāja 2017.gada 20.janvāra rīkojuma Nr.13-1 atzīšanu par prettiesisku, tiesa atzinusi, ka tā kā prasītājs bija uzteicis darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta piekto daļu, un pēdējā prasītāja darba diena bija 2017.gada 19.janvāris, 2017.gada 20.janvārī atbildētājs kā darba devējs nebija tiesīgs izdot nekādus rīkojumus attiecībā uz darbinieku /pers. A/, jo darba tiesiskās attiecības vairs nepastāvēja. Tāpēc rīkojums ir atzīstams par prettiesisku. [2.8] Prasību daļā par zaudējumu 1299,99 euro piedziņu tiesa atzinusi par nepamatotu un noraidāmu. Prasījums pamatots ar apstākli, ka prasītājam bija liegta iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo atbildētājs tikai 2017.gada 25.augustā Valsts ieņēmumu dienestam paziņojis par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Savukārt tiesa konstatējusi, ka prasītājs no 2017.gada 26.maija saņem bezdarbnieka pabalstu tādā apmērā, kādā pabalsts būtu saņemams no 2017.gada 20.janvāra. Norādīts, ka pie apstākļiem, kad prasītājs saņem pabalstu un nav pamata uzskatīt, ka bezdarba periods nebūs tik ilgs, lai prasītājs saņemtu visu bezdarbnieka pabalstu par valsts noteikto apmaksājamo bezdarba periodu, t.i., 9 mēnešiem, atzīts, ka nav konstatējama zaudējumu esamība, līdz ar to prasība šajā daļā atzīta par noraidāmu. [2.9] Izspriežot prasījumu par morālā kaitējuma 3800 euro piedziņu, sakarā ar vienlīdzības principa pārkāpumu un nelabvēlīgu seku radīšanu, tiesa konstatējusi, ka prasījumu šajā daļā ir pamatojis ar apstākli, ka prasītājam nav izmaksāta darba samaksa, prasītājs nebija nodrošināts ar darba rīkiem, atbildētājs nav izsniedzis prasītājam veselības apdrošināšanas polisi, ir izdevis rīkojumu par prasītāja nepielaišanu pie darba.

Pamatojoties uz Darba likuma 29.panta trešajā daļu un Eiropas Savienības tiesas judikatūru tiesa atzinusi, ka izskatot prasību par atšķirīgas attieksmes pārkāpumu vai nelabvēlīgu seku radīšanu, prasītājam jānorāda uz konkrētiem apstākļiem, kas pirmšķietami norāda uz tiesību pārkāpumu.

Atbildētājam, savukārt jāpierāda, ka pie prasībā norādītiem konkrētiem apstākļiem darbinieka tiesības netika pārkāptas.

Izvērtējot prasītāja norādītus apstākļus kopsakarā ar lietas materiāliem, tiesa atzinusi, ka nav pamata atzīt, ka atbildētājs ir rādījis prasītājam nelabvēlīgas sekas. Tiesa uzskatījusi, ka pats par sevi apstāklis, ka atbildētājs kā darba devējs prasītājam nebija izmaksājis darba samaksu un nav pielaidis prasītāju pie darba, nav atzīstams par Darba likuma 29.panta iekļautā aizlieguma pārkāpumu. Norādīts, ka ne visi darba devēja pieļautie Darba likuma pārkāpumi atzīstami par Darba likuma 9.panta pārkāpumu.

Tā kā lietā nav strīda par to, ka nekādas konkrētas sekas atbildētājs prasītājam nav radījis, tiesa atzinusi, ka atbildētājs nav pieļāvis pret prasītāju atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, jo pārkāpumi darba samaksas savlaicīgā neizmaksāšanā, nenodrošināšana ar darba rīkiem un nepielaišana pie darba nerada Darba likuma 9.pantā iekļautā principa pārkāpumu.

Nekonstatējot nelabvēlīgu seku rādīšanu vai atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu pret prasītāju, tiesa prasību par morālā kaitējuma atlīdzinājumu atzinusi par nepamatotu un noraidāmu. [2.10] Tiesa atzinusi par daļēji pamatotu prasījumu par likumisko procentu piedziņu.

Prasītājs lūdzis piedzīt likumiskos nokavējuma procentus par samaksas kavējumu par laiku no 2017.gada 20.janvāra līdz 2017.gada 31.augustam 605,35 euro apmērā.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs Pamatojoties uz Darba likuma 128.panta pirmo daļu, Civillikuma 1562.panta pirmās daļas 3.punktu un ievērojot, ka atbildētājam bija pienākums samaksāt prasītājam vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku no 2016.gada 15.septembra līdz 2016.gada 25.oktobrim 547,52 euro, darba algu par laiku no 2017.gada 16.janvāra līdz 2017.gada 19.janvārim 75,52 euro, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu 793 euro, atlaišanas pabalstu 793 euro, kopā 2209,04 euro, nākošajā dienā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, t.i., 2017.gada 20.janvārī, atzīts, ka atbildētājs ir pieļāvis samaksas nokavējumu. Tāpēc atzīts, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenami likumiskie procenti par laiku no 2017.gada 20.janvāra līdz 2017.gada 31.augustam, t.i., par 225 dienām, kas atbilstoši tiesas veiktajam aprēķinam sastāda 81,70 euro (2209,04 euro x 6% / 365 x 225).

Tā kā prasījumi par morālā kaitējuma un zaudējumu piedziņu ir noraidāmi, atzīts, ka šajā daļā nav pamata likumisko procentu piedziņai. [2.11] Izspriežot atbildētāja pretprasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar prasītāju ar 2016.gada 7.novembri, tiesa konstatējusi, ka atbildētājs lūdzis tiesu izbeigt darba tiesiskās attiecības ar prasītāju pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1. un 5.punktu vai pēc tiesas ieskata uz cita pamata. Savukārt tiesa atzinusi, ka pēc būtības atbildētāja pretprasība vērsta uz darbinieka uzteikuma apstrīdēšanu pēc Darba likuma 100.panta piektās daļas.

Atbildētājs ir lūdzis tiesu izbeigt darba tiesiskās attiecības ar prasītāju ar 2016.gada 7.novembri, tas ir pirmo dienu, kad prasītājam pēc atjaunošanas darbā bija jāstājas darbā, bet pretprasības pieteikums iesniegts tiesā 2017.gada 18.augustā.

Spriedumā norādīts, ka darba līguma uzteikumam ir tiesisko seku nodibinošs jeb konstitutīvs spēks un, notekot uzteikuma termiņam, darba tiesiskās attiecības izbeidzas. Tā kā lietā nav strīda par faktu, ka atbildētājs līdz prasītāja uzteikuma saņemšanai nebija pieņēmis uzteikumu, tiesa atzinusi, ka atbildētājam nav tiesību prasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar atpakaļejošu datumu. Darba devēja tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības, kas noteiktas Darba likuma 101.pantā, ir izsmeļošas un nav tulkojamas paplašināti. Atzīts, ka darba devējam ir tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības ar uzteikumu likumā noteiktajos gadījumos vai lūgt tiesu izbeigt darba tiesiskās attiecības atbilstoši darba likuma 101.panta piektajai daļai.

Tiesa norādījusi, ka Darba likums neparedz iespēju izbeigt darba tiesiskās attiecības ar atpakaļejošu datumu, bet tikai ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienu par darba līguma izbeigšanu. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzinusi pretprasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu par nepamatotu un noraidāmu. [2.12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta noteikumiem tiesa no atbildētāja valsts ienākumos piedzinusi valsts nodevu 468,65 euro un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. un 41.pantu ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. [2.13] Saskaņā ar Civilprocesa likumu 205.panta pirmās daļas 2.punktu, ņemot vērā prasītāja lūgumu, noteikts, ka spriedums daļā par darba samaksas piedziņu izpildāms nekavējoties, ņemot vērā, ka atbildētājs ilgstoši nav izpildījis savu pienākumu izmaksāt prasītājam pienākošās summas. [3] Par pirmās instances tiesas spriedumu prasības noraidītajā daļā prasītājs 2017.gada 17.novembrī iesniedzis apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu (lietas 2.sējums 85. - 92.lapa). [4] Atbildētājs apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedzis 2017.gada 28.novembrī, lūdzot atcelt spriedumu, prasību noraidīt pilnīgi un pretprasību apmierināt pilnā apmērā.

Vienlaikus lūgts izlemt jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu, atdodot atbildētājam prasītāja labā piedzītos 2850,67 euro (lietas 2.sējums 116. – 124.lapa). [5] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, izskatot lietu sakarā ar atbildētāja un prasītāja apelācijas sūdzībām, ar 2018.gada 25.aprīļa spriedumu prasību apmierināja daļēji, pretprasību noraidīja. [5.1] Apelācijas instances tiesa nosprieda: atzīt atbildētāja 2016.gada 30.novembra paziņojuma 5.punktu un atbildētāja 2017.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.13-1 par prettiesiskiem; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku no 2016.gada 15.septembra līdz 2016.gada 25.oktobrim 547,52 euro un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu 594,75 euro, kopā 1142,27 euro, ieturot likumā noteiktos nodokļu maksājumus. Noteikts, ka spriedums šajā daļā ir izpildīts; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam likumiskos nokavējuma procentus 42,25 euro; noraidīt prasītāja prasību pret atbildētāju par kompensācijas piedziņu par neizmantoto atvaļinājumu 198,25 euro, darba algas piedziņu par periodu no 2017.gada 16.janvāra līdz 2017.gada 19.janvārim 75,52 euro, atlaišanas pabalsta piedziņu 793 euro, likumisko nokavējuma procentu piedziņu 39,45 euro un morālā kaitējuma atlīdzinājuma 3800 euro piedziņu; atzīt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no 1142,27 euro līdz sprieduma izpildes dienai; noraidīt atbildētāja pretprasību pret prasītāju par darba tiesisko attiecību izbeigšanu; piedzīt no atbildētāja par labu valstij tiesas izdevumus – valsts nodevu 319,96 euro un ar lietas izskatīšanu saistītus izdevumus 14,51 euro. [5.2] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija papildspriedumā taisīts sprieduma izpildīšanas pagrieziens piedzenot no prasītāja par labu atbildētājam piedzīto vidējās izpeļņas, darba samaksas, kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalsta piedziņu 1066,77 euro apmērā. [6] Prasītājs par šo spriedumu iesniedzis kasācijas sūdzību. [7] Ar Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas 2018.gada 14.novembra rīcības sēdes lēmumu kasācijas tiesvedība ierosināta sakarā ar prasītāja kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par neizmantoto atvaļinājumu, un sakarā ar prasītāja kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas papildspriedumu.

Pārējā sprieduma daļā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. [8] Ar Senāta 2019.gada 6.februāra spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 25.aprīļa spriedums atcelts daļā, ar kurā noraidīta prasība par atlīdzinājuma par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu, un lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai, kā arī atcelts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija papildspriedums un lieta nodota jaunai izskatīšanai. [9] Izskatot lietu apelācijas instances tiesas sēdē, prasītājs prasību un apelācijas sūdzību uzturēja.

Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, lūdza lietu skatīt bez pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa [10] Novērtējusi prasītāja paskaidrojumus saistībā ar lietā esošajiem pierādījumiem, apsvērusi apelācijas sūdzības argumentus, pamatojoties uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasība daļā par atlīdzinājuma par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnīgi. [11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā. Savukārt Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa nosaka, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs [11.1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 2.novembra spriedumu prasītāja prasījums par neizmantotā atvaļinājuma par laiku no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.decembrim un no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.janvārim kompensēšanu apmierināts pilnīgi, piedzenot no atbildētāja 793 euro. [11.2] Lai gan atbildētājs pirmās instances spriedumu pārsūdzējis pilnā apjomā, apelācijas sūdzībā nav ietverti argumenti par to kā izpaužas sprieduma nepareizība apmierinot prasītāja prasījumu par neizmantotā atvaļinājuma par laiku no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.decembrim un n o 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.janvārim kompensēšanu, piedzenot no atbildētāja 793 euro. Apelācijas sūdzībā nav motivēts, kāpēc atbildētājs uzskata, ka lietā nepareizi konstatēti fakti vai nepareizi novērtēti pierādījumi, sniegts nepareizs lietas apstākļu juridiskais novērtējums vai nepareizi piemērota materiālā tiesību norma, pārkāpta procesuālā tiesību norma. [11.3] Pie šādiem apstākļiem konstatējams, ka apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas nodibinātais, ka prasītājs laikā no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.decembrim un no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.janvārim nav izmantojis atvaļinājumu.

Tāpat nav apstrīdēts fakts, ka darba tiesiskās attiecības starp pusēm ir beigušās 2017.gada 19.janvārī, un atbildētāja pienākums izmaksāt prasītājam viņam pienākošās summas iestājās 2017.gada 20.janvārī. Turklāt šis fakts, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta otrajai daļai, nav no jauna jāpierāda, jo nodibināts ar Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas 2018.gada 25.aprīļa spriedumu šajā civillietā, kas stājies spēkā 2019.gada 6.februārī. [12] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada 2.novembra spriedumā ir pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietas apstākļus un taisījusi pamatotu spriedumu par prasības apmierināšanu daļā par neizmantotā atvaļinājuma par laiku no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.decembrim un no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.janvārim kompensēšanu, piedzenot no atbildētāja 793 eur, tādēļ pievienojas šī sprieduma argumentācijai to atkārtoti nenorādot. [13] Saskaņā ar Darba likuma 149.panta pirmo daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Tā kā prasītājs nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par laiku no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.decembrim un no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.janvārim, t.i., par diviem gadiem, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļa bija astoņas kalendāra nedēļas.

Savukārt šīs normas piektajā daļā Darba likuma redakcijā, kas bija spēkā 2017.gada 20.janvārī, noteikts, ja darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Ievērojot norādīto atzīstams, ka 2017.gada 20.janvārī atbildētājam iestājās pienākums izmaksāt prasītājam atlīdzību par astoņām neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma nedēļām. [13.1] Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas 2018.gada 25.aprīļa spriedums atcelts daļā, ar kuru noraidīta prasība par atlīdzinājuma par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu par divām neizmantotā atvaļinājuma nedēļām. Pārējā daļā, tajā skaitā par atvaļinājuma kompensāciju naudā vidējās izpeļņas apmērā par sešām kalendārām nedēļām, spriedums stājies spēkā.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets ir prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju naudā par divām nedēļām. [13.2] Saskaņā ar Darba likuma 75.panta otro daļu un Civilprocesa likuma 96.panta otro daļu, prasītāja vidējā izpeļņa nosakāma atbilstoši Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 14.septembra spriedumā civillietā /numurs/ konstatētajai mēneša vidējai izpeļņai 396,50 euro.

Tādējādi no atbildētāja prasītāja labā piedzenama kompensācija par neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma divām kalendārajām nedēļām 198,25 euro. [14] Ar pirmās instances tiesas spriedumu noteikts, ka tiesas spriedums daļā par vidējās izpeļņas, darba samaksas, kompensācijas par neizmantotu atvaļinājumu un atlaišanas pabalsta 2209,04 euro piedziņu no atbildētāja prasītāja labā izpildāms nekavējoties. [14.1] 2017.gada 10.novembra maksājuma uzdevums Nr.27337 apstiprina, ka atbildētājs atbilstoši zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga 2017.gada 10.novembra paziņojumā par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 2.novembra sprieduma izpildi norādītajam ir samaksājis prasītāja prasījumu 2290,74 euro un sprieduma izpildes izdevumus 559,93 euro, kopā 2850,67 euro, ieskaitot 2850,67 euro zvērināta tiesu izpildītāja kontā.

Prasītājs 2017.gada 28.decembra paskaidrojumā tiesai ir apstiprinājis 2290,74 euro ieskaitīšanu prasītāja kontā.

Pie šādiem apstākļiem konstatējams, ka pirmās instances spriedums daļā par 2290,74 euro piedziņu ir izpildīts. [14.2] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 25.aprīļa spriedumu daļā, kurā tas stājies likumīgā spēkā, prasība par darba algas piedziņu par laiku no 2017.gada 16.janvāra līdz 2017.gada 19.janvārim 75,52 euro, atlaišanas pabalsta 793 euro, likumisko nokavējuma procentu 39,45 euro, kopā 907,97 euro piedziņu noraidīta. [14.3] Civilprocesa likuma 635.panta ceturtā daļa paredz, ja apelācijas instances tiesa noraida prasību lietā, kurā pirmās instances tiesa saskaņā ar šā likuma 205.pantu pieļāvusi sprieduma izpildīšanu nekavējoties, tā vienlaikus izlemj jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Lai gan šīs normas sestajā daļā noteikts, ka lietās par uzturlīdzekļu piedziņu, darba samaksas piedziņu, zaudējumu piedziņu sakarā ar personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, sprieduma izpildīšanas pagrieziens pieļaujams tad, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām nepatiesām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem, ar Satversmes tiesas 2015.gada 16.aprīļa spriedumu, kas stājas spēkā 2015.gada 20.aprīlī, ciktāl tā attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, tā atzīta par spēkā neesošu no 2015.gada 1.novembra. [14.4] Ņemot vērā norādīto, tā kā apelācijas instances tiesā prasība apmierināta daļēji, proti, mazākā apmērā nekā pirmās instances tiesā, lietā taisāms sprieduma izpildīšanas pagrieziens, piedzenot no prasītāja atbildētāja labā 907,97 euro. [15] Pamatojoties uz iepriekš norādīto Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir objektīvi novērtējusi lietas apstākļus un taisījusi pamatotu un likumīgu spriedumu, Atbildētāja apelācijas sūdzība nerada pamatu citāda sprieduma pieņemšanai. [16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. [16.1] Tā kā prasītājs no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvots uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punkta pamata, tiesas izdevumi piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu no atbildētāja valsts ienākumos atbilstoši apmierināto prasījumu summai 1382,77 euro un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktu par atbildētāja rīkojumu atzīšanu par prettiesiskiem piedzenama valsts nodeva 347,42 euro (207,42 euro + 2 x 70 euro = 347,42 euro). [16.2] Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu radušies kopā 18,57 euro.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 42.panta pirmo daļu no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 18,57 euro. [17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.1 panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami izdevumi par prasītājam valsts nodrošināto juridisko palīdzību 60 euro, ko apstiprina uzziņa Juridiskās palīdzības administrācijas sistēmā par zvērināta advokāta Linarda Baumaņa sniegto valsts nodrošināto juridisko palīdzību šajā civillietā. [18] Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tādejādi, Civillietu tiesas kolēģija nosaka prasītājam un atbildētājam 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430.pantu, 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija n o s p r i e d a: prasību daļā par atlīdzinājuma par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu apmierināt.

Piedzīt no SIA /Nosaukums/reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, atlīdzinājumu par neizmantoto atvaļinājumu 198,25 euro, ieturot likumā noteiktos nodokļu maksājumus. Spriedums šajā daļā ir izpildīts.

Taisīt sprieduma izpildīšanas pagriezienu un piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, piedzīto darba algu 75,52 euro, atlaišanas pabalstu 793 euro, likumiskos nokavējuma procentus 39,45 euro, kopā 907,97 euro.

Piedzīt no SIA /Nosaukums/ valsts ienākumos valsts nodevu 347,42 euro.

Piedzīt no SIA /Nosaukums/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 18,57 euro.

Piedzīt no SIA /Nosaukums/ valsts ienākumos šajā civillietā /pers. A/ valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumus 60 euro.

Noteikt /pers. A/ un SIA /Nosaukums/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Valsts nodeva, kas piedzīta valsts ienākumos iemaksājama bankas kontā: saņēmējs: Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV55 TREL 1060 1909 1120 0; iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā Nr./numurs/, kā arī dati lietas identificēšanai.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami bankas kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0; iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C30411017, kā arī dati lietas identificēšanai.

Ar tiesas nolēmumu piedzītie izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību iemaksājami bankas kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, BIC kods TRELLV22, konta Nr. LV68 TREL 1060 0012 3930 0; iemaksas mērķis: izdevumi par juridisko palīdzību civillietā Nr.C30411017, kā arī ziņas par maksātāju. Ja maksājums tiek veikts citas personas labā, norādāma attiecīgās personas, kuras labā tiek veikts maksājums, identificējošā informācija: fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods; juridiskai personai - nosaukums un reģistrācijas numurs Izskaidrot, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu apstiprinoši dokumenti nekavējoties jāiesniedz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Tiesneši Ilze Ramane Dzintra Zvaigznekalna-Žagare Valdis Vazdiķis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs