Rīgas apgabaltiesa – Civillietas
Lietas arhīva Nr. CA-0792-19/5 ECLI:LV:RAT:2019:0503.C27201114.6.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019.gada 3.maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Ligita Gavare tiesneses Olita Blūmfelde un Milda Zelmene ar tiesas sēžu sekretāri Daci Indāni, piedaloties zvērinātai advokātei Zanei Vilcānei, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret Rīgas domi par īres līguma noslēgšanu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 2.novembra spriedumu.
Aprakstošā daļa 2014.gada 20.novembrī /pers. A/ cēla prasību tiesā pret Rīgas domi par īres līguma noslēgšanu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.- 5.pantu, Civillikuma 1488.pantu, likumu „Par dzīvojamo telpu īri prasītāja lūdz noslēgt dzīvojamo telpu īres līgumu uz telpu Nr.13 ar platību 17 kvadrātmetri uz nenoteiktu laiku.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Ziemeļu rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1991.gada 24.novembra lēmumu /pers. B/ piešķirts dzīvoklis Nr.13 kā palīgtelpa bez ērtībām mājā, kas neatbilst sanitāri tehniskajām prasībām.
No dzīvokļa piešķiršanas brīža prasītājai tiek izrakstīti rēķini un pieņemti maksājumi par dzīvojamās telpas īres un pamatpakalpojumu apmaksu.
Rēķinus apmaksā /pers. A/ meita /pers. C/, kas aizņem pašas privatizēto dzīvokli Nr. 14 bez ērtībām mājā /adrese A/. Rēķini izstādīti dzīvoklim Nr. 14, apmaksājot arī pievienoto platību telpā Nr. 13.
Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija 2002.gada 9.janvārī ar lēmumu Nr.35 nolēma atteikt noslēgt īres līgumu /pers. A/ par palīgtelpas (dzīvokļa Nr. 13) izīrēšanu.
Prasībā norādīts, ka dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmums ir pretrunā ar Ziemeļu rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1991.gada 24.novembra lēmumu.
Atbildētāja sniegusi paskaidrojumus par prasības pieteikumu norādot, ka prasība ir nepamatota. Paskaidrojumos norādīts, ka ar Rīgas Ziemeļu rajona tiesas 2003.gada 14.maija spriedumu (kas spēkā stājies 2003.gada 10.jūnijā) prasītāja no dzīvokļa Nr.1 3 /adrese B/, ir izlikta. Turklāt ar 2009.gada 12.februāra aktu par dzīvojamās mājas pārbaudi konstatēts, ka dzīvoklī Nr.13 /adrese B/, dzīvo tikai /pers. C/, kas ir prasītājas meita un blakus dzīvokļa Nr.14 īpašniece un ka par viņas izlikšanu no dzīvokļa Nr.13 piespiedu kārtā 2010.gada 7.decembrī ierosināta tiesvedība Nr.C32380710.
Paskaidrojumos norādīts, ka no 1981.gada 17.novembra prasītājai ir dzīvokļa Nr.14 lietošanas tiesības, kuras viņai netiek traucētas.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 2.novembra spriedumu prasība noraidīta.
Tiesa noraidījusi prasību, jo konstatējusi patstāvīgu prasības noraidīšanas apstākli.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 159.panta otro daļu tiesa izskaidrojusi lietas dalībniekiem, ka, taisot spriedumu, nedrīkst pārkāpt prasījuma robežas.
Tiesa atzinusi, ka tai nav likumīga pamata apmierināt pieteikto prasījumu tādā redakcijā, kādā tas ir pieteikts, jo tas nevarētu tikt izpildīts.
Prasījums: ,,lūdzu noslēgt ar mani - /pers. A/ dzīvojamo telpu īres līgumu uz telpu Nr. 13 ar platību 17,- kv.m uz nenoteiktu laiku.” ir nekorekts un nekonkrēts, jo tajā nav norādīts, kam tieši būtu jāslēdz ar /pers. A/ dzīvojamās telpas īres līgums, par kādu tieši dzīvojamo telpu līgums būtu jāslēdz (nav norādīta dzīvojamās telpas adrese, proti, pilsēta, iela, mājas numurs).
Par minēto spriedumu prasītājas pārstāvis iesniedzis apelācijas sūdzību pārsūdzot to pilnā apjomā.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs norādījis, ka prasībā un tai pievienotajos dokumentos ir norādīts, ka dzīvojamā telpa, kuras īres līgumu prasa noslēgt prasītāja, ir prasītājas dzīvesvietas telpa.
Apelācija norādīts, ka lietas izskatīšanas gaitā būtu jāprecizē prasības priekšmets, minētā neprecizitāte nevar būt pamats prasības noraidīšanai pēc būtības, jo dzīvojamās telpas adrese ir zināma. Turklāt prasība ir celta pret atbildētāju, prasības mērķis ir īres līguma noslēgšanas pienākuma uzlikšana Rīgas domei.
Apelātora ieskatā ar prasības noraidīšanu nepamatoti tiek liegtas Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pārsūdzētajā spriedumā norādītais jautājums, tajā skaitā par prasījuma precizēšanu, risināšanai pirmās instances tiesa varēja izmantot Civilprocesa likuma 147.panta otrajā daļā un 149.panta ceturtajā daļā, sestajā daļā noteiktos procesuālos instrumentus.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka prasījums bija pietiekami skaidrs un tādēļ tiesai bija pienākums analizēt pušu starpā pastāvošo strīdu pēc būtības.
Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējs norādījis, ka lietas izskatīšanas gaitā prasītājas pārstāvim netika uzdoti jebkādi ar prasījuma precizēšanu saistīti jautājumi.
Atbildētājas pārstāvis tiesā iesniedza paskaidrojumus par apelācijas sūdzību norādot, ka pārsūdzētais spriedums ir tiesisks un pamatots.
Paskaidrojumos norādīts, ka tiesa rīkojās atbilstoši Civilprocesa likuma 159.panta otrajai daļai un deva iespēju prasītājai precizēt savu prasījumu, ko ne prasītāja, ne prasītājas pārstāvis neizdarīja.
Tiesas sēdē prasītājas – apelācijas sūdzības iesniedzējas – pārstāvis /pers. D/ uzturēja apelācijas sūdzību un prasību uz tajās norādītajiem 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs argumentiem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem.
Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve zvērināta advokāte Zane Vilcāne prasību un apelācijas sūdzību neatzina uz paskaidrojumos un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem.
Motīvu daļa Noklausoties prasītājas un atbildētājas pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Ņemot vērā, ka pirmās instances tiesas spriedums pārsūdzēts pilnā apjomā, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas instances tiesai jāpārbauda visi prasības pieteikumā norādītie apstākļi.
Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šajā gadījumā minētā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus var nenorādīt.
Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertā motivācija nav pietiekama un apelācijas sūdzībā norādītais arguments par tiesas pienākumu analizēt pastāvošo strīdu pēc būtības ir pamatots, tāpēc apelācijas instances tiesa atzīst, ka tai ir pienākums analizēt lietā esošos dokumentus un apstākļus.
Lietā nav strīda par to, ka dzīvoklis /adrese B/, ar Ziemeļu rajona tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1991.gada 24.decembra lēmumu Nr.281 piešķirts /pers. B/ ar ģimeni (sieva /pers. A/) kā palīgtelpa. No minētā izriet, ka /pers. B/ ar ģimeni dzīvoja /adrese A/.
Ar Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2002.gada 9.janvāra komisijas lēmumu nolemts slēgt īres rēķinu uz dzīvokli /adrese B/, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka uz minēto palīgtelpu prasītājai nav tiesības, lai gan pašvaldība ļāvusi atvērt īres rēķinu uz blakus esošo apdzīvojamo virtuvi /adrese B/, /pers. B/ ar ģimeni, pēc vīra nāves īres rēķina atvēršana nedod prasītājai tiesības uz pastāvīgu pierakstu minētajā palīgtelpā.
Minētajos apstākļos arī ar Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2002.gada 9.janvāra lēmumu atteikts noslēgt īres līgumu /pers. A/ uz dzīvokļa bez ērtībām /adrese B/, izīrēšanu. Minētā lēmuma likumība izvērtēta arī Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā 2002.gada 13.martā (lietas 11.lapa), Rīgas domes Komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldē 2002.gada 3.jūnijā (lietas 112.lapa), kas atzinušas, ka minētais lēmums ir pamatots un likumīgs.
Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasītājai nav tiesiska pamata dzīvot /adrese B/.
Turklāt ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2003.gada 14.maija spriedumu, kas stājies spēkā 2003.gada 10.jūnijā, pierādīts, ka /pers. A/ izlikta no patvarīgi aizņemtās dzīvojamās telpas /adrese B/, ar visām viņai piederošajām mantām, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.
N o 2002.gada 9.janvāra Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas sēdes protokola Nr.35 (lietas 13.lapa) izriet, ka 2001.gada 22.novembrī, apsekojot dzīvokļus /adrese/, konstatēts, ka to apvienošanas rezultātā, ierīkojot durvis starp dzīvokļiem, izveidots divistabu dzīvoklis.
Lietā nav strīda, ka dzīvokļa īpašums /adrese A/, pieder /pers. A/ meitai /pers. C/, kuru 1999.gadā prasītāja ļāvusi privatizēt meitai. Turklāt prasītāja tajā pierakstīta.
Neatkarīgi no tā, ka minētie dzīvokļi ir apvienoti un palīgtelpa tiek lietota kopā ar dzīvokli Nr. 14, par ko lietā nav strīda, ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 21.oktobra spriedumu lietā Nr.C32380710, kas stājies spēkā 2015.gada 15.aprīlī, arī /pers. C/, prasītājas meita, izlikta no dzīvokļa /adrese B/, kopā ar visām viņai piederošajām mantām un visām no viņas atkarīgām personām, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.
Ievērojot minēto, un to, ka spēkā stājušies spriedumi gan par prasītājas, gan par /pers. C/ izlikšanu no strīdus dzīvojamās telpas, prasītājai nav tiesības lietot minēto strīdus dzīvokli. Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka patvaļīgas būvniecības rezultātā ievietotās durvis uz palīgtelpu nerada pamatu īres tiesību nodibināšanai ar prasītāju.
Turklāt ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2015.gada 1.oktobra (lietas 124.lapa) atbildi, pierādīts, ka nekustamajā īpašumā ir antisanitāri apstākļi, tā konstrukciju tehniskais stāvoklis (pēc vizuālās apsekošanas) ir bīstamā – avārijas stāvoklī, tāpēc līguma noslēgšana nav iespējama. To apstiprina arī Rīgas domes vidi degradējošu būvju komisijas 2018.gada 15.jūnija sēdes protokols (lietas 169-172.lapa), kurā, būves /adrese/, atzītas par vidi degradējušām un B kategorijas graustiem, kas apdraud cilvēku drošību potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī. Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāja pamatoti atteikusi slēgt īres līgumu ar prasītāju, ņemot vērā arī būves slikto stāvokli.
Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt, ka rēķini par palīgtelpas īri un pamatpakalpojumiem tiek apmaksāti, ko pierāda lietas materiālos esošo dokumenti (lietas 25.-49.lapa), tomēr Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apstāklis, ka apmaksāti izrakstītie rēķini nav pamats īres tiesisko attiecību nodibināšanai, jo bez maksas svešas mantas lietošana ir prettiesiska.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.
Tā kā prasība ir noraidīta, tad no prasītājas piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu dokumentu piegādāšanu 4,91 EUR (izdevumi pirmās instances tiesā 7,93 EUR + izdevumi par tiesas pavēstu nosūtīšanu apelācijas instances tiesā 1,68 EUR(lietas 2.lapa), no kuriem atņemami prasītājas iepriekš samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (lietas 7.lapa)).
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti noraidījusi prasību, tomēr nav analizējusi lietas apstākļus un visus lietā esošos pierādījumus, kā arī nav devusi pierādījumiem juridisko novērtējumu.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1, 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda noraidīt /pers. A/ prasību pret Rīgas domi par īres līguma noslēgšanu.
Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,91 EUR (četri euro un deviņdesmit viens cents).
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama saskaņā ar šādiem rekvizītiem: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs nr.90001672316, konta numurs LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka Valsts kase, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķī jānorāda 21499 un lietas numurs, lietas dalībnieka vārds, uzvārds, personas kods.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ar ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un lietas numurs, lietas dalībnieka vārds, uzvārds, personas kods.
Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Noteikt, ka dokuments, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valsts labā, iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Tiesnese Tiesnese L.Gavare O.Blūmfelde M.Zelmene 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs